Lingvistisks relativittes teorija

2 Vsture

Lingvistisks relativittes teorija ir psiholingvistikas

teorija, kas paredz, ka cilvkam domanas procesi notiek viam zinms valodas vai vairku zinmo valodu
un kultru ietvaros to, ka valodas ietekm cilvka domanas potencils iegst noteiktu virzienu. Ja kd valod, atirb no citm, nav laika izteiksmes (piemram,
Hopi indiu valod), tad s valodas lietotjiem bs grti ne vien izteikties, bet ar domt nkotnes vai pagtnes
kategorijs.

Tiek uzskatts, ka teorijas pamat bijusi Vorfa ilgsto interese par Hopi indiu ciltm, k ar via acteku un maiju
kultras studijas. Tomr saknes ai teorijai mekljamas
ar Eiropas civilizcijas vstur, kur ldzgas domas pardjus jau lologa Vilhelma fon Humbolta laik. Sav rakst Par saldzinom valodu studijm attieksm uz
dadiem valodas attstbas posmiem vi norda:
Domana nav atkarga tikai no valodas
vispr, ldz zinmai pakpei t ir atkarga no
katras atsevis konkrts valodas (..) Daudz
ir tdu jdzienu un ar gramatisko patnbu, kas
tik ciei ieauduies savas valodas individualitt, ka nav iespjams ne tos saistt daudzajs
svrstbs tikai ar iekjs uztveres pavedienu,
ne ar bez prveidojuma prtulkot cit valod".
(Humbolts, Izlase)

Attstba

Bendamins L Vorfs (1897 1941), kur, par spti

tam, ka nebija ieguvis atbilstou zintnisku izgltbu un
kura teorijas zintnisko noformjumu paldzja izveidot
antropologs profesors Edvards Spirs, izveidoja vienu no
interesantkajm un populrkajm psiholingvistiskajm
teorijm. Vorfs uzsver to, ka, ja nav zinmi izmumi,
tad ar nav iespjams saskatt likumsakarbu. Vi min
populro izteicienu, ka izmums pierda likumsakarbu, to saistot ar situciju, kur kds hipottisks cilvks
vai vesela cilvku rase redz tikai zilo krsu, ldz ar to jdziens zils, lai gan viu valod tam ir denotts, tomr
nevar tikt uztverts, jo nav iespjams o jdzienu pretnostatt kdam citam. No via teikt var secint, ka brns,
kur, mcoties savu pirmo valodu, lielkoties nemaz nezina par citu valodu eksistenci, to nemaz nespj uztvert
k valodu, bet pieem to k neaizvietojamus objektu un
pardbu nosaukumus. Tas, ka brns patiem uztver valodas vrdus k neaizvietojamus nosaukumus, tiek pierdts ar eva Vigotska ptjumos. Vorfs savos apgalvojumos iet vl tlk un apgalvo:

Filozojas vstur ldzgu domu ir izteicis ar Ludvigs

Vitgenteins:
Manas valodas robeas apzm manas pasaules robeas.
( Wittgenstein, Tractatus)
Pats Vorfs nekad nav uzrakstjis kdu konkrtu grmatu, kur btu izklstti teorijas pamatprincipi, visa informcija par via teoriju veidojas no atseviiem via rakstiem Amerikas psiholoijas urnlos, k ar no sarakstes
ar zintniekiem. T ar nav iespjams preczi noteikt, vai
Vorfs ir piemis t.s. teorijas stingr determinisma variantu vai akceptjis vj determinisma variantu, kas nozm uzskatu, ka teorija ir tikai viens no galvenajiem
faktoriem, bet ne viengais cilvka domanu ietekmjoais.

ideju formulans nav neatkargs process, racionls vrda vsturiskaj nozm,

bet ir daa no konkrts gramatikas un lielk
vai mazk mr dads gramatiks ir atirga
Vi norda ar iemeslu, kpc zintne msdiens vis
pasaul tomr virzs ldzg virzien:
Tas, ka moderns Turcijas vai nas zintnieki apraksta pasauli tajos paos jdzienos
k rietumu zintnieki, nozm, protams, viengi to, ka vii ir prmui rietumu sprieanas sistmu paos pamatos, nevis to, ka vii o
sistmu ir apstiprinjui pai savos novrojumos.
1

3 TEXT AND IMAGE SOURCES, CONTRIBUTORS, AND LICENSES

Text and image sources, contributors, and licenses

3.1

Text

Lingvistisks relativittes teorija Source: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lingvistisk%C4%81s_relativit%C4%81tes_teorija?oldid=

2387951 Contributors: PeterisP, Yyy, Klavs, Asdghjkl, Kikos, Synthebot, Luckas-bot, Xqbot, ArthurBot, KamikazeBot, TjBot, Gerakibot,
EmausBot, GZ-Bot, WikitanvirBot, CocuBot, AvocatoBot, Addbot, EdgarsBot un Anonms: 1

3.2

Images

3.3

Content license

Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0