Latvijas Kultras akadmija

Kultras teorijas un vstures katedra

E. MARIKAS FILMU TRILOIJA ''SISIJA'' K AUSTRIEU

NACIONLS IDENTITTES MANIFESTCIJA

Referts

Autore:
Akadmisks maistra augstks izgltbas programmas Mkslas
Kultras un starpkultru studijas apakprogrammas
1. kursa studente
Anastasija Baranovska

Rga
2015
1

Msdienu globalizcijas laikmeta un multikulturls sabiedrbas ietvaros viens no

svargkajiem ptmajiem objektiem ir nacionl identitte. Nacionl identifikcija ir btisks
elements msu gan k atseviu cilvku, gan k etnisku vai kultras grupu paapzi. T noteic
msu pamatprliecbas, mentalitti, kolektvo vsturisko atmiu, simbolus, varous, paraugus,
tradcijas un mtus. Krzes un politisks nestabilittes laik noteikts tautas nacionl apzia tiek
prskatta, ldz ar to nacionlie ideli, nacionlais mts kst pai aktuls, jo tiei kolektvais mts
paldz ncijai saglabt un uzturt savas specifisks vrtbas.1
1950.-o gadu vid austrieu reisora Ernsta Marikas (Ernst Marischka) uzemt triloija
par Austroungrijas eizarieni Elizabeti (Elisabeth Amalie Eugenie, Herzogin in Bayern) ir ne
tikai viena no vispazstamkajm un visveiksmgkajm mkslas filmm Austrij, bet ar
austrieu nacionlais mts. Vairkos aspektos Sisija bija un paliek joprojm Otrs Austrijas
Republikas tlu neso filma. Varens monarhijas sabrukums 1918. gad, k ar Austrijas
nonkana Tre Reiha sastv (anluss) 1938. gad lika austrieiem pazaudt savu identitti.
Otr pasaules kara rezultt sabruka ne tikai Austrijas politika un ekonomika, bet ar austrieu
tautas kolektv paapzia un ticba ideliem. 2 Ernsta Marikas triloija par Austroungrijas
imperatori lika atdzimt austrieu tautas garam un defint sevi no jauna, norobeojoties no
vcieiem un identificjoties ar vecajiem skaistajiem Hbsburgu monarhijas laikiem.
Nacionlo identitti var uzskatt par socilo dzimteni3, jo t ir t vieta, kur ms jtamies
komfortabli, droi un aizsargti. Nacionl identitte balsts uz piederbas sajtu vienai
nacionlajai valstij un tai raksturgajm pardbm simboliem, rituliem, varoiem un
tradcijm. Lai ncija vartu pastvt, ir nepiecieams spcgs nacionlais mts, kas saglabtu un
uzturtu attiecgs ncijas vrtbas. Ar nacionl mta, nacionl naratva paldzbu etniska
kopiena pieir sev jgu, un tiei no tiem abiem elementiem ir atkargs tas, k pai s grupas
prstvji defin sevi un k vii tiek uztverti no rpuses. Nacionlo mtu var nosaukt par iedomto
kolektvo substanci, par iedomto kolektvo vsturi, kas nodroina attiecgajai ncijai piedergos
ar stabilu identitti.4 Nacionlais mts kino pasaul nav trs un vienkrs vstures atspoguojums,
tas ir drzk vstures tulkojums. Pievroties films etnisku vai kultras grupu atainoanai, kino
industrijas profesioni izmanto stereotipizciju k sava veida stenogrfiju - nacionls patnbas
1 Sal. Assmann A., Einfhrung in die Kulturwissenschaft, Erich Schmidt Verlag, Deutschland, Berlin, 2011, S. 221
2 Sal. Heer F., Der Kampf um die sterreichische Identitt, Bhlau Verlag, Wien, 2001, S. 17
3 Sal. Broszinsky-Schwabe E., Interkulturelle Kommunikation. Missverstndnisse Verstndigung, VS Verlag fr
Sozialwissenschaften, Wiesbaden, 2011, S. 44
4 Sal. Cameron K. , National Identity, Cromwell Press, Wiltshire, Great Britain,1999, p. 93-99
2

un vrtbas prsvar tiek attlotas ar noteiktiem simboliem un zmm. tri uztveramie simboli un
tli, kas izraisa zinmas asocicijas skattjiem, paldz reisoriem tikai dau sekunu vai minu
laik izveidot varous k viengabalainus tlus.5 Viens no abloniem, balstoties uz kuru mkslas
films tiek bvts nacionlais mts, ir uz vienu galveno varoni nacionlo pabu un ideju
iemiesojumu - centrtais modelis.6
Ernsta Marikas nacionl mta centr ir Sisija Bavrijas Elizabete, Austroungrijas
imperatore, kura jau savas dzves laik bija leendra. Bavrijas hercoga meita dzimusi 1837.
gad Ziemassvtku priekvakar tas solja meitenei neparastu likteni. Vias skaistums un
dabiskums savaldzinja Austroungrijas eizaru Francu Jozefu, un 1854. gad 17-gadg
Elizabete kuva par milzgs valsts imperatori. Pati bdama oti radoa personba, Elizabete
neinteresjs par politiku. Saretas attiecbas ar vramti, dla panvba un intrigm pilna
galma dzve lika eizarienei distancties no vra - savu dzvi via prsvar pavadja ceojumos.
Elizabete kst par mtu ne tikai vias rjo dotbu, unikls izcelsmes 7 un liktea
peripetiju d, bet, pateicoties savm persongajm raksturpabm labsirdba, lsirdba, rpes
par savu tautu, miermlba, laba attieksme pret visu socilo slu prstvjiem. 8 Visi ie
kristietbas tikumi tiei ietekmja Sisijas leendas veidoanos un lika pamatus austrieu
nacionlajam mtam. Elizabetes nve bija mitoloiski mistiska un traiska - 1889. gada 10.
septembr kdas pastaigas laik viu nogalinja itu anarhists Luid Lukken. Imperatores
vriengs bres pierdja, ka Elizabete prtapusi par stu mocekli, par paraugfigru visai tautai.
Uzreiz pc eizarienes nves vias dzve kst par mta radanas objektu un austrieu tautas
patriotisko jtu avotu. Mirus Sisija prvras simbol, mgaj mt, kas saliedja impriju:
austrieus, ungrus un rietumukraius. Austroungrijas imprijas sabrukums 1918. gad,
Austrijas anluss (Anschluss) Treajam reiham 1938. gad, k ar Otr pasaules kara kdas lika
austrieiem praktiski pilnb pazaudt savu nacionlo piederbu. Austrij iestjs krze ne tikai
politik un ekonomik, bet ar kultr.
1955. gada 15. maij Austrija tika pasludinta par neatkargu valsti. Austriei ska veidot
savu jauno nacionlo apziu tlotjmksl, mzik un kino. Ernsta Marikas uzemt filmu
triloija, kas vst par Austroungrijas eizarienes likteni uz imprijas uzplaukuma fona,
5 Sal. Etherington-Wright Ch., Doughty R., Understanding film theory, palgrave macmillan, Great Britain, 2011,
p.236
6 Sal. Cameron K. , National Identity, Cromwell Press, Wiltshire, Great Britain,1999, p. 93-99
7 Pc nacionalittes Elizabete bija vciete. Pie tam Elizabetes imene nebija augsts krtas diciltba.
8Sal. Heer F., Der Kampf um die sterreichische Identitt, Bhlau Verlag, Wien, 2001, S. 214
3

atdzvinja visus tipiskos tlus un stereotipus, kas pastvja austrieu sabiedrb Elizabetes
laikmet. Tiei triloija bija tas impulss, kas iedvesmoja austrieu tautu veidot savu nacionlo
identitti no jauna. Pirm filma Sisija (Sissi, 1955) ststa par vcu princeses jaunbas gadiem
un mlestbu (1853. g. augusts - 1854. g. aprlis), kuras d via kuvusi par Austroungrijas
eizarieni. Otr filma ar nosaukumu Sisija jaun eizariene (Sissi Die junge Kaiserin,
1956) tematiz pirmos imprijas pra laulbas gadus, k ar Sisijas kronanu Ungrij (1854. g.
1867. g.). Marikas triloija nosldzas ar filmu Sisija - liktengie eizarienes gadi (Sissi
Schicksalsjahre einer Kaiserin 1957): t skas ar Sisijas laimgo laiku Ungrij, un beidzas ar
eizara un eizarienes vizti Vencij un Miln (1856.g. - 1857.g. mart). Reisors Marika
apzinti izvlas visnozmgkos Austroungrijas eizarienes Elizabetes dzves notikumus:
nepiespiest brnba Posenhofen, saderinans Ilas krort (Bad Ischl), precans Vn,
galma dzve, pirm brna piedzimana, kronana Ungrij, vias aizrauans ar janu, k ar
vias kre uz ceojumiem.
Aplkojot Marikas filmu triloiju par Sisiju k austrieu nacionlo mtu un austrieu
nacionls identittes manifestciju, ir iespjams saskatt vairku kino tradciju izpausmes
dzimtenes kino (Heimatfilm), Hbsburgu kino (Habsburgerfilm), vsturiskais kino, operetes
filma (Operettenfilm), k ar Vnes filma (Wiener Film). Mijiedarbojoties sav starp, ie
filmu anri veido vienu veselu kino valodu, kas sakojas austrieu nacionls identittes pamat.
1950.-os gados vcvalodgajs zems k savdabg atbilde uz ameriku vesterniem
pardjs tds anrs k dzimtenes filma. Lielkoties du filmu uzdevums bija vienkrs
stiprint tautas paapziu, mkslai bija maksimli jpietuvojas tautai. Ldz ar to filmu varoi bija
prsvar parasti cilvki mednieki, mezii, zemnieki, pilsoi, kareivji, skolotji, mctji,
krodzinieki, muinieki un saimnieki. o filmu sietisko lniju veidoja parasti kds mlas ststs,
kas nosldzs ar laimgm beigm. Turklt zmgu vietu ajos mkslas darbos iema dabas
ainavas, dareiz ar ar dzvniekiem. Austrijas gadjum tas bija Alpu kalni, augstkalnji,
Zalckammergts (Salzkammergut), Lejasaustrijas daba un skati uz Donavas upi. 9 Pirmaj Sisijas
triloijas film pards vairkas dzimtenes filmas manifestcijas. Pirmm krtm, pats ststs
balsts uz mlestbu starp monarhu un it k zemnieci (vlk tika noskaidrots, ka via ir
princese), kas galu gal nosldzas ar svingu laulbu. Otrkrt filma ir piestinta ar slavenkajiem
Austrijas dabas skatiem, tomr, domin Donava, Vne (ielas un arhitektra) un Alpu kalni.
Piemram, Sisija un eizars Francs Jozefs med kop, kpj kalnos, nedaudz vlk viiem
pievienojas kds mednieks nacionlaj austrieu trp das sbikss (Lederhosen), prezentjot
td veid tipisku austrieu tautas prstavi (1:05:35-1:09:02).
Hbsburgu filmas var nosaukt par austrieu dzimtenes kino paveidu. du filmu sieti ir
9 Sal. Fritz W., Kino in sterreich 19291945 - Der Tonfilm, sterreichischer Bundes Verlag, Wien, 1991, S. 82
4

saistti galvenokrt ar diciltgo, ar prinu un princeu dzvi, viu mlestbas attiecbm un galma
sabiedrbas intrigm pret viiem. Piu greznums un krums, galma etiete un divkosba, ca
par prinu Hbsburgu monarhijas prstvju liktenis nav tik viegls, k var likties skum. 10
Otraj triloijas film Sisija - jaun eizariene pards vairkas ainas ar Hbsburgu imprijas
ceremonilu, ballm, k ar svingm pusdienm un vakarim. oti simbolisks ir Hbsburgu
dinastijas gar valsis, ko dejo imperatore Sisija ar savu vru fon skan austrieu nacionl
dziesma Pie skaists zils Donavas (0:28:57-0:35:42). Dejas laik tiek rdts ne tikai monarhu
pris, bet ar visi citi galma prstvji vien str s Franca mte ar vru, cit galma dmas
apsprie pdjos notikumus Eirop, tiek uzsvrti ar kopskati kleitu un zelto spoguu spoums
apilbina acis. Viss liecina par Austroungrijas varenbu.
Mt par Sisiju ir saskatmi ar operetes - austrieu kultras identittes virsotnes
elementi. Tiei aj anr austriei sasniedza augstko meistarbu. Reisoru E. Mariku austrieu
nacionl mta radanai iedvesmoja tiei operete - mkslas filmu Sisija pamat ir 1932. gada
E. Decseja un G. Holma operete ar nosaukumu Sisija - lgavas brauciens (Sissi-Brautfahrt),
kur tiek vstts par Austroungrijas eizarienes Elizabetes brnbas un jaunbas gadiem. 11 Pie
tam pa pirmaj Sisijas fragment tiek izsplta Bavrijas hercoga imenes brokastu aina
tli, runanas maniere un varou uzvedba ir teatralizta un prsplta, kas atgdina opereti.
Elizabetes tvs tiek attlots k tipisks Bavrijas iedzvotjs, kas s Dienvidvcijas nacionlaj
trp, dzer bavrieu alu un reflekt par medbm. Elizabetes mte iemieso mtes arhetipu
brokastu laik pienk pie katra brna un kontrol, vai viss ir apsts. Jatzm, ka kopum ains ar
Bavrijas hercogu vienmr pards stereotipizti tli.
T k Marikas triloijas darbbas lielk daa notiek Vn, ir svargi atzmt ar t saukto
Vnes filmu izpausmes. Vnes filmas ir ar 1930.-u gadu pardba, ts bija prsvar ststi
par Vnes prominentm personbm Hbsburgu dinastijas prstvjiem, mziiem un
mksliniekiem. Izmantojot orestra mziku un taj laika pazstams dziesmas, Vnes filmas
humoristiskaj gar demonstrja augstks sabiedrbas bohmisko dzves stilu.12 Vnes filmu
gar aina ir sastopama otraj triloijas film, kad, ieraugot eizarieni Elizabeti, nelaimgs
cilvks ceremonijmeistars Nepaleks sk stostties (0:15:40-0:19:15).
E. Marikas triloija par Austroungrijas eizarieni Elizabeti iekaujas 1950.-o gadu
10 Sal. Steiner G., Die Heimat-Macher. Kino in sterreich 19461966., Verlag fr Gesellschaftskritik, Wien, 1987,
S. 208-209
11 Sal. Fritz W., Kino in sterreich 19291945 - Der Tonfilm, sterreichischer Bundes Verlag, Wien, 1991, S. 2029
12 Sal. Fritz W., Geschichte des sterreichischen Films, Verlag Bergland, Wien, 1969, S. 179
5

vsturiski-autobiogrfisko filmu kontekst13, skarot btiskko austrieu kolektvs atmias

sastvdau. Viss tas, pc k ilgojs austrieu dvsele - Hbsburgu imprijas varenba un spoums
bija zaudts uz visiem laikiem, tau, pateicoties Marikas mkslas filmm, austrieu vsturisk
atmia ska stabilizties.
Hbsburgu mts un imprijas kultras mantojums splja btisku lomu austrieu
identittes veidoan. Otr pasaules kara beigas atvra jaunu lappusi austrieu nacionls
paapzias vstur. 20. gs. pirmaj pus nacionls valstis politisko un nacionlo mtu radanai
aktvi izmantoja kino. 1955.-1957. gg. pards Ernsta Marikas Sisijas triloija ar austrieu
izcelsmes kinodvu Romiju neideri (Romy Schneider) un aktieri Karlhaincu Bmu (Karlheinz
Bhm). Reisors ietekmjs no operetes par Bavrijas princesi, kura nejauu apstku d kuva
galu gal par liels Hbsburgu valsts eizarieni. Par mitoloisku figru kst ar pati neidere,
viu sk identifict ar Sisiju. 1950.-o gadu beigs Vnes park tika atklts piemineklis Austrijas
Elizabetei, kura vaibsti atgdina aktrises neideres seju.14
Sisijas mta atdzvinana caur Marikas filmu prizmu bija ciei saistta ar vsturiski
politisko kontekstu. 1955. gad, kad uz plaiem ekrniem pardjs pirm filma, Austrija tika
nodalta no Vcijas un pasludinta par neatkargu valsti. Triloija Sisija ir tipiskais 1950.1960. gadu dzimtenes kino piemrs. Marikas filmas liecinja par austrieu vlmi norobeoties
no savas nacionlsocilistisks pagtnes un atgriezties pie vec un romantisk. Mts par Sisiju ir
ar nozmga Hbsburgu mta sastvdaa Austrija nekad nav bijusi tik varena k viu
valdanas laik. Austrieu nacionl identitte tika dibinta tiei uz iem balstiem. Atgrieans
pie mta par Sisiju bija rezultts austrieu tieksmm abstrahties no nacionlsocilistisks
pagtnes, rezultts nostaliskajm noskam. Ernsta Marikas filmas var nosaukt par
savdabgajm austrieu vsturisks kolektvs atmias kapsulm. Sisijas mta atdzimana
20.gs. vid bija saistta ar vl vienu btisku aspektu tiei taj laik tika likti pamati Sisijas
zmolam. Austroungrijas eizariene Elizabete ir kultrvsturisks konstrukts, kas 20. gs. beigs
un 21. gs. uz augos komercializcijas fona prtapa par internacionlu, trisma tirg ejoo
produktu.

13 1951. gad Austrij tika uzemta pusbiogrfiska filma par Austroungrijas eizarieni Mariju Treziju, 1955.
gad par V.A. Mocartu.
14 Sal. ., , , 22/09/2013,
[http://diletant.ru/articles/19663562/?sphrase_id=1714705]
6

AVOTU UN LITERATRAS SARAKSTS

a) Izmantot literatra
1. Assmann A., Einfhrung in die Kulturwissenschaft, Erich Schmidt Verlag, Deutschland,
Berlin, 2011
2. Broszinsky-Schwabe E., Interkulturelle Kommunikation. Missverstndnisse
Verstndigung, VS Verlag fr Sozialwissenschaften, Wiesbaden, 2011

3. Cameron K., National Identity, Cromwell Press, Wiltshire, Great Britain,1999

4. Etherington-Wright Ch., Doughty R., Understanding film theory, palgrave macmillan,
Great Britain, 2011
5. Fritz W., Geschichte des sterreichischen Films, Verlag Bergland, Wien, 1969
6. Fritz W., Kino in sterreich 19291945 - Der Tonfilm, sterreichischer Bundes Verlag,
Wien, 1991
7. Heer F., Der Kampf um die sterreichische Identitt, Bhlau Verlag, Wien, 2001
8. Steiner G., Die Heimat-Macher.
Gesellschaftskritik, Wien, 1987

Kino in sterreich

19461966.,

Verlag

fr

b) Elektroniskie informcijas avoti

1.

.,

,
,
22/09/2013,
http://diletant.ru/articles/19663562/?sphrase_id=1714705 [skatts 2015. gada 5.jnij ]

c) Ptms filmas
1. Sisija (Sissi, 1955)
2. Sisija jaun eizariene (Sissi Die junge Kaiserin, 1956)
3. Sisija - liktengie eizarienes gadi (Sissi Schicksalsjahre einer Kaiserin 1957)