STF

TENISA NOTEIKUMI
2005
 SATURS

Priekšvārds ................................................................................................ 3
1. Laukums.......................................................................................... 4
2. Pastāvīgais laukuma aprīkojums..................................................... 5
3. Bumba............................................................................................. 5
4. Rakete............................................................................................. 6
5. Punktu skaitīšana geimā ................................................................. 6
6. Punktu skaitīšana setā .................................................................... 7
7. Punktu skaitīšana spēlē .................................................................. 7
8. Servētājs un serves saņēmējs ........................................................ 8
9. Izvēles beigas un serve................................................................... 8
10. Laukuma pušu maiņa...................................................................... 8
11. Bumba spēlē ................................................................................... 8
12. Bumbas pieskaršanā līnijai.............................................................. 8
13. Pieskaršanās laukuma pastāvīgajam aprīkojumam ........................ 8
14. Serves kārtība ................................................................................. 9
15. Serves saņemšanas kārtība dubultspēlēs....................................... 9
16. Serve............................................................................................... 9
17. Servēšana ....................................................................................... 9
18. Kājkļūda .......................................................................................... 9
19. Serves kļūda ................................................................................. 10
20. Otrā serve ..................................................................................... 10
21. Kad servēt un saņemt servi........................................................... 10
22. Atkārtotā serve .............................................................................. 10
23. Pārspēlēšana ................................................................................ 11
24. Spēlētājs zaudē punktu ................................................................. 11
25. Pareizi atsista bumba.................................................................... 12
26. Traucēkļi........................................................................................ 13
27. Kļūdu labošana ............................................................................. 13
28. Laukuma oficiālās personas.......................................................... 14
29. Nepārtraukta spēle........................................................................ 14
30. Trenera iejaukšanās spēlē ............................................................ 15
31. Pielikums Nr.1 ............................................................................... 16
32. Pielikums Nr.2 ............................................................................... 17

2
 PRIEKŠVĀRDS.

Starptautiskā tenisa federācija ir tenisa spēles pārvaldes institūcija, un tās

pienākumos un kompetencē ietilpst arī Tenisa noteikumu izstrādāšana.

Starptautiskā tenisa federācija, lai atvieglotu šī uzdevuma realizāciju, ir izveidojusi

Tenisa noteikumu komiteju, kuras uzdevums ir veikt nepārtrauktu spēles un tās
noteikumu uzraudzību un sniegt rekomendācijas Starptautiskās tenisa federācijas
Direktoru valdei par pastāvīgu izmaiņu izdarīšanu Tenisa noteikumos vai
izmēģinājuma laika noteikšanu kādu izmaiņu nepieciešamības un lietderības
konstatēšanai. Savukārt Direktoru padome sagatavo ieteikumus Starptautiskās
tenisa federācijas Gadskārtējai kopsapulcei, kam arī pieder ekskluzīvas tiesības
galīgā lēmuma pieņemšanā par jebkāda veida izmaiņu izdarīšanu Tenisa
noteikumos.

Tāpat kā iepriekšējos gados, būtisko izmaiņu skaits ir neliels, taču ir rediģēta

noteikumu struktūra un valoda, padarot tos vieglāk uztveramus un pārskatāmākus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir samazinājies noteikumu apjoms, un ērtības labad

šajos noteikumos, paralēli jaunajai numerācijai, iekavās ir norādīti arī iepriekšējās
redakcijas punktu, apakšpunktu un paragrāfu numuri.

Piezīme: Ja vien nav noteikts savādāk, jebkura norāde uz vīriešu dzimtes

spēlētāju šo Tenisa noteikumu kontekstā ir jāsaprot kā norāde uz abu
dzimumu spēlētājiem.

3
 TENISA NOTEIKUMI 2005

1. LAUKUMS.

Laukumam ir jābūt taisnstūra, 78 pēdas (23.77 m) garam, vienspēlēs - 27 pēdas (8.23 m)

platam, dubultspēlēs – 36 pēdas (10.97 m) platam.

Laukumam ir jābūt sadalītam divās vienādās daļās ar tīklu, kas ir nostiepts ar metāla
troses vai auklas palīdzību. Trosei vai auklai abās laukuma pusēs ir jābūt nostiprinātai pie
3 ½ pēdas (1.07 m) augstiem tīkla balstiem. Tīklam ir jābūt nostieptam tā, lai tas pilnībā
aizpildītu telpu starp abiem balstiem, un tīkla acīm ir jābūt tāda izmēra, lai caur tām
nevarētu izlidot bumbiņa. Vidusdaļā tīklam ir jābūt 3 pēdas (0.914 m) augstam, ar siksnu
stingri piestiprinātam pie laukuma pamatnes. Auklai vai metāla trosei un tīkla augšējai
līnijai visā garumā ir jābūt nosegtai ar banti. Bantei, kā arī siksnai, ar kuru tīkls ir
piestiprināts pie laukuma pamatnes, ir jābūt pilnīgi baltām.

• Maksimālais auklas vai metāla troses diametrs ir 1/3 collas (0.8 cm).
• Maksimālais siksnas platums ir 2 collas (5 cm).
• Bantei ir jānosedz ne vairāk kā 2 ½ collas (6.35 cm) un ne mazāk kā 2 collas (5
cm) plata josla no tīkla augšējās malas.

Dubultspēļu laikā tīkla balsta stabiņu centriem ir jāatrodas 3 pēdas (0.914 m) uz katru pusi
ārpus dubultspēļu laukumam.

Vienspēlēs, ja tiek lietots vienspēļu tīkls, tīkla balsta stabiņu centriem ir jāatrodas 3 pēdas
(0.914 m) uz katru pusi ārpus vienspēļu laukumam. Ja tiek lietots dubultspēļu tīkls, tam ir
jābūt atbalstītam pret 3 ½ pēdas (1.07 m) augstiem vienspēļu stabiņiem, kuru centriem ir
jāatrodas 3 pēdas (0.914 m) uz katru pusi ārpus vienspēļu laukumam.

• Tīkla balsta šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt lielāks par 6 collām (15 cm), vai
arī tā diametrs nedrīkst pārsniegt 6 collas (15 cm).
• Vienspēļu tīkla balsta šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt lielāks par 3 collām (7.5
cm), vai arī tā diametrs nedrīkst pārsniegt 3 collas (7.5 cm).
• Tīkla balsts un stute nedrīkst atrasties augstāk kā 1 collu (2.5cm) virs tīkla bantes.

Līnijas laukuma abos galos sauc par gala līnijām, bet līnijas laukuma abos sānos par sānu
līnijām.

Starp laukuma vienspēļu sānu līnijām, paralēli tīklam 21 pēdu (6.40 m) uz katru pusi no tā,
ir jābūt novilktām divām līnijām. Šīs līnijas sauc par serves līnijām. Laukums katrā tīkla
pusē starp serves līniju un sānu līnijām jāsadala ar centra serves līniju divās vienādās
daļās, ko sauc par serves laukumiem. Centra serves līnijai ir jābūt novilktai pa vidu, paralēli
vienspēļu sānu līnijām.

Katrai gala līnijai ir jābūt sadalītai divās vienādās daļās ar centra atzīmi, kurai ir jābūt 4
collas (10 cm) garai un kura ir novilkta no gala līnija virzienā uz laukuma centru paralēli
vienspēļu sānu līnijām.

• Centra serves līnijai un centra atzīmei ir jābūt 2 collas (5 cm) platām.

• Pārējām laukuma līnijām ir jābūt ne šaurākām par 1 collu (2.5 cm) un ne platākām par
2 collām (5 cm), izņemot gala līniju, kura var būt līdz pat 4 collām (10 cm) plata.

4
Visi laukuma mērījumi ir jāveic līdz ar līniju ārmalu un visām līnijām ir jābūt vienā krāsā,
kurai ir skaidri jākontrastē ar laukuma pamatkrāsu.

Uz laukuma, tīkla, siksnas, bantes, tīkla balsta stabiņiem un vienspēļu stabiņiem nav
atļauts izvietot reklāmu, un izņēmumi ir pieļaujami tikai saskaņā ar šo noteikumu Pielikumu
Nr.3.

2. PASTĀVĪGAIS LAUKUMA APRĪKOJUMS.

Pastāvīgais laukuma aprīkojums ietver sevī aizmugures un sānu reklāmas, skatītājus,

skatītāju tribīnes un sēdvietas, kā arī visu pārējo aprīkojumu, kas atrodas virs un ap
laukumu, tajā skaitā arī paaugstinājuma tiesnesi, līnijtiesnešus, tīkla tiesnesi un bumbiņu
bērnus to izejas pozīcijās.

Vienspēles, kuras tiek spēlētas ar dubultspēļu tīklu un vienspēļu stutēm, tīkla daļa starp
stuti un tīkla balsta stabiņu tiek uzskatīta par pastāvīgo laukuma aprīkojuma daļu, nevis
par tīklu vai tīkla balsts stabiņiem.

3. BUMBA.

Bumbām, kuras saskaņā ar Tenisa noteikumiem ir apstiprinātas lietošanai spēļu laikā, ir

jāatbilst arī STF apstiprināti specifikācijai.

Jautājumu par to, vai jebkura veida bumbas vai prototipi atbilst Pielikuma Nr.1
noteikumiem, vai tiek savādāk apstiprinātas kā spēlei derīgas, izlemj Starptautiskā Tenisa
Federācija. Šādu lēmumu STF var pieņemt vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc
jebkuras labticīgas trešās personas, tai skaitā spēlētāja, inventāra ražotāja vai nacionālās
asociācijas vai to dalībnieku iesnieguma. Šādi lēmumi un iesniegumi tiek apstiprināti
saskaņā ar STF Saistošajām rekomendācijām un noteikumiem.

Sacensību organizatoriem jau pirms turnīra sākuma ir jāpaziņo:

a) bumbu skaits, kas atradīsies uz laukuma katras spēles laikā (2,3,4 vai 6).
b) izvēlēto bumbu maiņas stratēģiju, ja tāda ir.

Ir iespējami sekojoši bumbu maiņas veidi:

i. Bumbu maiņa tiek veikta ik pēc noteikta nospēlētu nepāra geimu skaita, un,
ņemot vērā iesildīšanā laiku, katras spēles pirmā bumbu maiņa notiek par
diviem geimiem ātrāk nekā pārējā spēles laikā. Nosakot bumbu maiņas
brīdi, katrs taibreiks tiek ieskaitīts kā viens geims, taču bumbu maiņa
nedrīkst notikt pirms taibreika. Šajā gadījumā bumbu maiņa tiek atlikta līdz
nākamā seta otrajam geimam.

ii. Seta sākumā.

Ja spēles laikā bumba saplīst, attiecīgais punkts ir jāpārspēlē.

1.situācija: vai punkts ir jāpārspēlē, ja tā izspēles beigās atklājas, ka bumbiņa ir mīksta?

Lēmums: ja bumbiņa ir mīksta, bet nav saplēsta, punkts nav jāpārspēlē.

5
Piezīme: turnīros, kas pakļaujas Tenisa noteikumiem, visām izmantojamajām bumbām ir
jābūt iekļautām oficiālajā, Starptautiskās Tenisa Federācijas apstiprinātajā bumbu
sarakstā.

4. RAKETE.

Raketēm, kuras ir apstiprinātas lietošanai spēlēs saskaņā ar Tenisa noteikumiem, ir

jāatbilst STF speciāliem norādījumiem.

Jautājumu par to, vai jebkura veida rakete vai prototips atbilst noteikumiem, vai tiek
savādāk apstiprinātas kā spēlei derīgas, nosaka Starptautiskā Tenisa Federācija. Šādu
lēmumu STF var pieņemt vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc jebkuras labticīgas
trešās personas, tai skaitā spēlētāja, inventāra ražotāja vai nacionālās asociācijas vai to
dalībnieku iesnieguma. Šādi lēmumi un iesniegumi tiek apstiprināti saskaņā ar STF
Saistošajām rekomendācijām un Iztiesāšanas noteikumiem.

1.situācija: vai raketes atsitiena virsmā drīkst būt ievilkti vairāki stīgu komplekti?
Lēmums: nē. Noteikumi pieļauj tikai viena stīgu komplekta lietošanu katrai raketei.

2.situācija: vai var uzskatīt, ka stīgojums ir vienmērīgs un atbilstošs noteikumiem, ja stīgas

ir ievilktas vairākās kārtās?
Lēmums: nē.

3.situācija: vai uz raketes stīgām drīkst piestiprināt vibratoru? Ja jā, tad kur?
Lēmums: jā, taču tikai ārpus stīgu krustošanās raksta.

4.situācija: punkta izspēles laikā spēlētāja raketei pārplīst stīgas. Vai spēlētājs drīkst
turpināt spēli un sākt nākošā punkta izspēli ar šo pašu raketi?
Lēmums: jā, ja vien sacensību organizators to nav īpaši aizliedzis.

5.situācija: vai spēlētājs drīkst nomainīt raketi punkta izspēles laikā?

Lēmums: nē.

6.situācija: vai rakete drīkst būt aprīkota ar bateriju, kas varētu ietekmē spēles gaitu?
Lēmums: nē. Jebkuras baterijas ir aizliegtas jo tās, tāpat kā saules baterijas un citas
līdzīgas ierīces, ir enerģijas avots.

5. PUNKTU SKAITĪŠANA GEIMĀ.

a) Standarta spēle.

Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:

Punktu nav “nulle”
Pirmais punkts “piecpadsmit”
Otrais punkts “trīsdesmit”
Trešais punkts “četrdesmit”
Ceturtais punkts “geims”

Izņēmums ir situācija, kad abi spēlētāji/komandas ir guvušas katra pa trim punktiem, šajā
gadījumā rezultāts ir “vienādi”. Pēc “vienādi” tiek skaitīts “vairāk” spēlētājam/komandai
kura ir vinnējusi nākamo punktu. Tas spēlētājs/komanda, kura vinnē divus punktus pēc

6
kārtas ir vinnējusi geimu. Ja otro punktu iegūst otrs spēlētājs/komanda, rezultāts atkal ir
“vienādi”. Geimu vinnē tas spēlētājs/komanda, kura pēc rezultāta “vienādi” vinnē divus
punktus pēc kārtas.

b) Taibreika geims.

Taibreika laikā punkti tiek skaitīti “nulle”, “viens”, “divi”, “trīs” utt. Spēlētājs/komanda, kurš
vinnē 7 punktus, ar vismaz divu punktu pārsvaru, vinnē geimu un setu. Taibreiks turpinās
tik ilgi, cik ir nepieciešams, lai kāda no pusēm iegūtu šādu pārsvaru.

Spēlētājs, kuram ir kārta servēt, servē pirmo punktu taibreikā. Nākošos divus punktus
servē pretinieks (dubultspēlēs servē tas pretējās komandas spēlētājs, kuram ir kārta
servēt). Pēc tam katrs spēlētājs/komanda servēs divus punktus pēc kārtas (dubultspēlēs
servju rotācijas kārtībai katras komandas iekšienē ir jābūt tādai pašai kā seta laikā).

Spēlētājs/komanda, kura servēja pirmajā taibreikā, nākošā seta pirmajā geimā būs serves
saņēmēja.

Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs atrodamas Pielikumā Nr. 1.

6. PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ.

Ir iespējamas dažādas punktu skaitīšanas metodes setā. Divas galvenās ir “vairāk/mazāk”

sets un “taibreika” sets. Var izmantot jebkuru no šīm metodēm, taču konkrētajā turnīrā
izmantojamā metode ir jāpaziņo pirms tā sākuma. Ja tiek izmantota “taibreika seta”
metode, ir jāpaziņo arī tas, vai spēļu pēdējais sets tiek izspēlēts kā “vairāk/mazāk sets” vai
kā “taibreika sets”.

a) “Vairāk/mazāk” sets.

Pirmais spēlētājs/komanda kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē
arī setu. Ja nepieciešams, sets turpinās tik ilgi, kamēr kāda no pusēm ir ieguvusi šādu
pārsvaru.

b) “Taibreika” sets.

Spēlētājs/komanda, kura vinnē sešus geimus ar vismaz divu geimu pārsvaru, vinnē arī
setu. Ja rezultāts ir pa seši geimi katram, tiek spēlēts taibreiks.
Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs, ir atrodamas Pielikumā Nr. 1.

7. PUNKTU SKAITĪŠANA SPĒLĒ.

Triju setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz divi seti)
vai piecu setu spēle (lai spēle skaitītos vinnēta, spēlētājam/komandai ir jāvinnē vismaz trīs
seti). Papildus metodes punktu skaitīšanai, kas atļautas spēlēs, ir Pielikumā Nr. 1.

8. SERVĒTĀJS UN SERVES SAŅĒMĒJS.

Spēlētāji/komandas atrodas pretējās tīkla pusēs. Servētājs ir tas, kurš ievada bumbu
spēlē. Saņēmējs ir tas, kurš saņem pretspēlētāja servi.

7
1.situācija: vai serves saņēmējam ir atļauts stāvēt ārpus laukuma līnijām.
Lēmums: serves saņēmējam ir atļauts ieņemt pozīciju laukumā vai ārpus tā ar noteikumu,
ka viņš atrodas savā laukuma pusē.

9. IZVĒLES BEIGAS UN SERVE.

Servētājs un serves saņēmējs tiek noteikti izlozes kārtībā pirms iesildīšanās.

Spēlētājam/komandai, kura vinnē izlozē ir tiesības izvēlēties:

a) servēt vai saņemt servi spēles pirmajā geimā. Pretinieks(- i), savukārt var izvēlēties
laukuma pusi, kurā uzsākt spēli;
vai
c) laukuma pusi, kurā uzsākt spēli. Pretinieks(- i), savukārt, var izvēlēties servēt vai
saņemt servi;
vai
c) ļaut pretiniekam(-iem) izdarīt vienu no iepriekšējām izvēlēm.

1.situācija: vai abiem spēlētājiem/komandām ir tiesības uz jaunu izvēli, ja iesildīšanās tiek

pārtraukta un spēlētāji atstāj laukumu?
Lēmums: jā. Izloze netiek izdarīta no jauna, bet atkārtotu izvēli var izdarīt abi
spēlētāji/komandas.

10. LAUKUMA PUŠU MAIŅA.

Spēlētāji mainās laukuma pusēm pēc katra seta pirmā, trešā un katra nākamā nepāra
geima. Laukuma pušu maiņa notiek arī katra seta beigās, ja vien kopīgais geimu skaits
nav pāra. Tādā gadījumā laukuma pušu maiņa notiek pēc nākamā seta pirmā geima.
Taibreika laikā spēlētāji mainās pusēm pēc katriem sešiem punktiem.

11. BUMBA SPĒLĒ.

Ja nav fiksēts auts vai tīkls, bumba ir spēlē no brīža, kad servētājs uzsit pa to līdz brīdim,
kad punkts ir izspēlēts.

12. BUMBAS PIESKARŠANĀ LĪNIJAI.

Ja bumba pieskaras līnijai, tiek uzskatīts, ka tā nokritusi laukumā.

13. BUMBAS PIESKARŠANĀS LAUKUMA PASTĀVĪGAJAM APRĪKOJUMAM.

Ja bumba spēles laikā pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam pēc tam, kad tā ir
skārusi laukumu, punktu ir vinnējis ir spēlētājs, kurš sitis bumbu. Ja bumba spēles laikā
pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam pirms tā skārusi laukumu, spēlētājs, kurš
sitis pa bumbu punktu zaudē.

14. SERVES KĀRTĪBA.

Katra standarta geima beigās, serves saņēmējs kļūst par servētāju, savukārt servētājs
kļūst par serves saņēmēju nākamajā geimā.
Dubultspēlēs komanda katra seta pirmajā geimā izlemj, kurš tās spēlētājs sāks servēt.
Otrā geima sākuma arī pretinieku komanda izvēlas, kurš spēlētājs sāks servēt. Trešajā

8
geimā servē pirmā geima servētāja partneris, savukārt ceturtajā – otrā geima servētāja
partneris. Šāda servēšanas kārtība saglabājas līdz seta beigām.

15. SERVES SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA DUBULTSPĒLĒS.

Serves saņēmēja komanda seta pirmajā geimā izlemj, kurš no spēlētājiem saņems servi
pirmajā punktā. Pirms otrā geima sākuma pretinieku komandai ir jāizvēlas, kurš no
spēlētājiem saņems pirmo punktu.
Otro punktu geimā saņem pirmā punkta saņēmēja partneris. Šāda serves pieņemšanas
kārtība saglabājas līdz seta beigām.
Pēc tam, kad serves saņēmējs ir atsitis servi, arī otrs komandas spēlētājs drīkst sist pa
bumbu.

1.situācija: vai viens dubultspēļu komandas dalībnieks drīkst spēlēt pret pretinieku
komandu?
Lēmums: nē, nedrīkst.

16. SERVE.

Pirms uzsākt serves kustību, servētājam ir jāstāv mierīgi ar abām pēdām aiz (tas ir vistālāk
no tīkla) gala līnijas un jāatrodas iedomāto pagarinātas centra līnijas un gala līniju robežās.

Bumbu uzmetot, servētājs var vadīt to jebkurā virzienā. Bumba jāsit ar raketi pirms tā
nokritusi zemē. Serves kustība beidzas brīdī, kad spēlētājs ar raketi trāpa vai netrāpa pa
bumbu. Spēlētājam, kurš servei izmanto tikai vienu roku, atļauts palīdzēt ar raketi, lai
uzmestu bumbu.

17. SERVĒŠANA.

Standarta spēlēs servētājam ir pārmaiņus jāstāv dažādās laukuma pusēs, sākot no labās.
Servēšanas puses spēlētājam jāmaina katrā geimā.
Taibreikā ir pārmaiņus jāservē no dažādām laukuma pusēm. Pirmā serve izpildāma no
laukuma labās puses.
Servējot bumba ir jāvada pāri tīklam pa diagonāli uz pretējo laukuma pusi. Tai ir jāiekrīt
serves laukumā pirms serves saņēmējs bumbu ir atsitis.

18. KĀJKĻŪDA.

Serves kustības laikā servētājs nedrīkst:

a) mainīt pozīciju ejot vai skrienot, lai gan nenozīmīga kājas kustināšana ir atļauta,
b) pieskarties gala līnijai vai laukumam ar kāju,
c) pieskarties iedomātajam sānu līnijas pagarinājumam laukuma ārpusē ar kāju,
d) pieskarties iedomātajam centra līnijas pagarinājumam ar kāju.

Ja servētājs pārkāpj šos noteikumu, tiek fiksēta kājkļūda.

1.situācija: vai servētājam ir atļauts stāvēt aiz gala līnijas starp vienspēļu un dubultspēļu
sānu līniju?
Lēmums: nē.

9
2.situācija: vai spēlētājam ir atļauts stāvēt ar vienu vai abām kājām uz zemes?
Lēmums: jā.

19. SERVES KĻŪDA.

Serve ir kļūdaina, ja:

a) servētājs pārkāpj noteikumus Nr.16, 17, vai 18;

b) servētājs serves laikā netrāpa pa bumbu;
c) servētā bumba pieskaras laukuma pastāvīgajam aprīkojumam, stutei vai tīkla balstam
pirms tā atsitas pret zemi;
d) servētā bumba pieskaras servētājam vai viņa partnerim vai viņu apģērbam.

1.situācija: pēc bumbas pamešanas servei, servētājs nolemj to noķert, nevis sist pa to. Vai
tā ir kļūda?
Lēmums: nē. Ja spēlētājs pēc bumbiņas pamešanas servei nolēmis to nesist, viņš drīkst
bumbiņu noķert ar roku, ar raketi, vai ļaut tai atsisties pret zemi.

2.situācija: vienspēles laikā uz laukuma, kur ir stutes un tīkla balsti, servētā bumba atsitas
pret stuti un pēc tam ielido pareizajā serves lakumā. Vai tā ir kļūda?
Lēmums: jā.

20. OTRĀ SERVE.

Ja servējot pirmo reizi, ir pieļauta kļūda, servētājam ir vēlreiz bez kavēšanās jāservē no tās
pašas vietas, kur pirmo reizi, ja vien serve nav tikusi izdarīta no nepareizās laukuma
puses.

21. KAD SERVĒT UN SAŅEMT SERVI.

Servētājam nevajadzētu servēt pirms serves saņēmējs nav saņemšanai gatavs. Tomēr,
serves saņēmējam ir jābūt gatavam saņemt servi jebkurā laikā, tiklīdz servētājs ir gatavs.

Serves saņēmējs, kurš mēģina saņemt servi tiek uzskatīts par serves saņemšanai gatavu.

Ja serves saņēmējs demonstrē, ka nav gatavs serves saņemšanai, serve nevar tikt
uzskatīta par kļūdainu.

22. ATKĀRTOTĀ SERVE.

Serve ir jāatkārto, ja:

a) servētā bumba pieskaras tīklam, bantei vai to abu savienojuma vietai un tomēr ir laba;
servētā bumba pēc pieskāršanās tīklam, bantei vai to abu savienojuma vietai pieskaras
serves saņēmējam, tā partnerim vai viņu apģērbam, pirms atsitas pret zemi.

b) bumba ir izservēta pirms serves saņēmējs ir gatavs to atsist.

Gadījumos, kad serve ir jāatkārto, iepriekšējā serve netiek ieskaitīta. Servētājam jāservē
vēlreiz, bet tas neatceļ pirmās serves kļūdu.

10
23. PĀRSPĒLĒŠANA.

Visos gadījumos, izņemot tiesneša lēmumu pārservēt, ir jāpārspēlē viss punkts.

1.situācija: cita bumba uzripo uz laukuma brīdī, kad spēles bumba ir spēlē. Tiesnesis
izsauc “pārspēle”. Servētājs iepriekš bija kļūdījies servē. Vai tagad servētājam būs jāservē
pirmā serve vai otrā?
Lēmums: pirmā serve. Viss punkts ir jāpārspēlē.

24. SPĒLĒTĀJS ZAUDĒ PUNKTU.

Punkts ir zaudēts, ja

a) serve ir kļūdaina divas reizes pēc kārtas;

b) spēlētājs neatsit bumbu pirms tā divreiz pēc kārtas atsitas pret zemi;
c) spēlētājs atsit bumbu tā, ka tā atsitas pret zemi vai pret kādu priekšmetu ārpus spēles
laukuma;
d) spēlētājs atsit bumbu, pirms tā skar zemi, un trāpa laukuma pastāvīgajam
aprīkojumam;
e) spēles laikā spēlētājs tīšām nes vai noķer bumbu ar raketi, vai tīšām pieskaras bumbai
ar raketei vairāk kā vienu reizi;
f) punkta izspēles laikā spēlētājs, viņa rakete (vienalga tā ir spēlētāja rokās vai nē) vai
drēbes pieskaras tīklam, tā balstam, stutei, auklai vai metāla stieplei, siksnai vai bantei
vai pretinieka laukumam;
g) spēlētājs iesit pa bumbu pirms tā pārlidojusi pār tīklu;
h) bumba pieskaras spēlētājam vai viņa drēbēm, bet ne raketei;
i) bumba pieskaras raketei, kad spēlētājs to netur;
j) spēles laikā spēlētājs tīšuprāt un būtiski maina raketes veidolu;
k) dubultspēlēs abi spēlētāji pieskaras bumbai, to atsitot.

1.situācija: pēc pirmās serves izservēšanas, rakete izkrīt no servētāja rokām un pieskaras
tīklam pirms bumba ir atsitusies pret zemi. Vai serve ir kļūdaina jeb vai servētājs ir zaudējis
punktu?
Lēmums: servētājs ir zaudējis punktu, jo rakete pieskārās tīklam pirms bumbas izspēles
beigām.

2.situācija: pēc pirmās serves izservēšanas, rakete izkrīt no servētāja rokām un pieskaras
tīklam pēc tam, kad bumba ir atsitusies ārpus laukuma. Vai tā ir serves kļūda, jeb vai
servētājs ir zaudējis punktu?
Lēmums: tā ir serves kļūda. Brīdī, kad rakete pieskārās tīklam, bumba vairs nebija spēlē.

3.situācija: dubultspēles laikā serves saņēmēja partneris pieskaras tīklam pirms izservētā
bumba atsitās pret zemi ārpus pareizā spēles laukuma. Kāds ir pareizais lēmums?
Lēmums: serves saņēmēja komanda zaudē punktu. Serves saņēmēja partneris pieskārās
tīklam brīdī, kad bumba vēl bija spēlē.

4.situācija: vai spēlētājs ir zaudējis punktu, pārkāpjot iedomāto pagarināto tīkla līniju pirms
vai pēc bumbas atsišanas?
Lēmums: spēlētājs nav zaudējis punktu, ja nav pieskāries pretinieka laukumam.

5.situācija: vai spēlētājam ir atļauts spēles laikā lēkt pāri tīklam pretinieka laukumā?

11
Lēmums: nē. Tādā gadījumā spēlētājs zaudē punktu.

6.situācija: spēles laikā spēlētājs sviež ar raketi bumbai. Gan rakete, gan bumba nokrīt
pretinieka laukuma pusē. Pretinieks nevar bumbu aizsniegt. Kurš spēlētājs vinnē punktu?
Lēmums: spēlētājs, kurš meta raketi, ir zaudējis punktu.

7.situācija: tikko izservēta bumba trāpa serves saņēmējam vai, dubultspēlēs, serves
saņēmēja partnerim, pirms tā atsitas pret zemi. Kurš spēlētājs ir vinnējis punktu?
Lēmums: servētājs ir vinnējis punktu, ja vien tā nav serves pārspēle.

8.situācija: spēlētājs stāv ārpus laukuma un sit pa bumbu vai noķer to pirms bumba atsitas
pret zemi. Viņš pieprasa punktu, jo bumba pilnīgi noteikti lidoja ārpus laukumu.
Lēmums: spēlētājs zaudē punktu, ja vien viņš bumbu neatsit pretinieka laukuma pusē un
punkta izspēle neturpinās.

25. PAREIZI ATSISTA BUMBA.

Bumba tiek uzskatīta par pareizi atsistu, ja:

a) tā pieskaras tīklam, tā balstam, savienojuma vietām, stutei, auklai, metāla stieplei,

pārlido pāri jebkuram no tiem un atsitas pret zemi pareizajā laukuma pusē, izņemot
gadījumus, kas izklāstīti noteikumu 2 un 25 (d) punktos;
b) tā, atsitusies pret zemi pareizajā laukuma pusē, lido atpakaļ vai tiek sista atpakaļ uz to
laukuma pusi no kuras nākusi un spēlētājs pastiepjas pāri tīklam un iesit bumbu
pareizajā lauma pusē, pieņemot, ka viņš nepārkāpj noteikumu 24 punktu.
c) tā atsitot tiek raidīta aiz tīkla balsta virs vai zem tīkla augšmalas līmeņa, pieskaras tīkla
balstam, tomēr iekrīt pareizajā laukuma pusē, izņemot gadījumus, kas izklāstīti
noteikumu 2 un 25 (d) punktos;
d) tā pārlido zem tīkla bantes starp vienspēļu stuti un blakus esošo tīkla balstu,
nepieskaroties tīklam, tā bantei, stutei vai balstam un trāpa pareizajā laukuma pusē.
e) spēlētājas sniedzas ar raketi pāri tīklam pēc sitiena pa bumbu savā laukuma pusē un
bumba iekrīt pareizajā laukuma pusē;
f) spēlētājs sit pa bumbu, kura trāpa citai uz laukuma guļošai bumbai un trāpa pareizajā
laukuma pusē

1.situācija: spēlētājs atsit bumbu, kura trāpījusi tīkla stutei, nokrīt pareizajā laukuma pusē.
Vai tā ir pareizi atsista bumba?
Lēmums: jā. Taču, ja bumba trāpa tīkla stutei serves laikā, tā ir kļūdaina.

2.situācija: bumba spēles laikā trāpa citai bumbai, kura guļ pareizajā laukuma pusē. Kāds
ir pareizais lēmums?
Lēmums: spēle turpinās. Tomēr, ja nav pārliecības, ka atsista īstā bumba, jāizsauc
“pārspēle”.

26. TRAUCĒKĻI.

Ja punkta izspēles brīdī, tīšas pretinieka rīcības dēļ, spēlētājs tiek traucēts, viņš iegūst
punktu.

Ja spēlētājs tiek traucēts pretinieka netīšas rīcības vai kāda cita iemesla dēļ ( neskaitot
laukuma pastāvīgo aprīkojumu), punkts ir jāpārspēlē.

12
1.situācija: vai netīšs dubults sitiens ir traucēklis?
Lēmums: nē. Skat. noteikumu 24(e) punktu.

2.situācija: spēlētājs pieprasa pārtraukt spēli, jo uzskata, ka pretinieks ir ticis traucēts. Vai
šādā gadījumā tiek konstatēts traucēklis?
Lēmums: nē. Spēlētājs zaudē punktu.

3.situācija: bumba trāpa pār laukumu lidojošam putnam. Vai tas ir traucēklis?
Lēmums: jā. Punkts ir jāpārspēlē.

4.situācija: punkta izspēles laikā spēlētāja tīkla pusē atrodas cita bumba vai kāds cits
priekšmets, kas sāk spēlētājam traucēt. Vai tas ir traucēklis?
Lēmums: nē.

5.situācija: kur dubultspēlēs ir atļauts stāvēt servētāja partnerim un kur serves saņēmēja
partnerim?
Lēmums: servētāja partneris un serves saņēmēja partneris var ieņemt jebkuru pozīciju
savā tīkla pusē uz laukuma vai ārpus tā. Ja spēlētājs ar savu atrašanās vietu traucē
pretinieku, stājas spēkā noteikumi, kas attiecas uz traucēkļiem.

27.KĻŪDU LABOŠANA.

Ja tiek konstatēti Tenisa noteikumu pārkāpumi, visi iepriekš izspēlētie punkti paliek spēkā.
Atklātās kļūdas labo sekojoši:

a)
Ja standarta spēles vai taibreika laikā, spēlētājs ir servējis no nepareizās laukuma puses,
kļūda ir jālabo nekavējoties. Servētājam jāturpina servēt no pareizās laukuma puses,
atbilstoši punktu skaitam. Kļūda, kas tika pieļauta iepriekš, paliek spēkā.

b)
Ja spēlētāji standarta spēles vai taibreika laikā ir atradušies nepareizās laukuma pusēs,
kļūda ir nekavējoties jālabo. Servētājam jāturpina servēt no pareizās laukuma puses,
atbilstoši punktu skaitam.

c)
Ja standarta spēles laikā spēlētājs izservē pretinieka vietā, pretiniekam jāservē, tikko ir
konstatēta kļūda.
Ja geims ir pabeigts pirms kļūda atklāta, serves kārtība vairs netiek mainītā.
Kļūda, ko serves laikā pieļāvis pretinieks pirms tā konstatēta, nav spēkā.
Ja dubultspēlēs kādas komandas partneris izservē savai servei neparedzētā brīdī, pirms
tam atklātā serves kļūda paliek.

d)
Ja taibreikā spēlētājs izservē nelaikā un šī kļūda tiek atklāta, kad punktu summa ir pāra
skaitlis, tā jālabo nekavējoties. Ja kļūda tiek atklāta, kad punktu summa ir nepāra skaitlis,
serves kārtība saglabājas, atbilstoši kļūdas izmaiņām.
Pretinieka serves kļūda, pirms tā atklāta, nav spēkā.
Dubultspēļu laikā, ja kādas no komandas partneriem izservē nelaikā, iepriekš izdarītā un
atklātā serves kļūda nav spēkā.

13
e)
Dubultspēļu vai to taibreika laikā, ja serves saņemšanas kārtībā ir fiksēta kļūda, tad šāda
serves saņemšanas kārtība turpinās līdz geima beigām. Nākošajā geimā, kurā viņi pieņem
servi, tajā pašā setā, kurā iepriekš kļūdījās, serves pieņemšanas kārtība tiek labota.

f)
Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšēju vienošanos izspēlēt vairāk/mazāk setu, pie
rezultāta 6:6 ir uzsākta taibreika izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā gadījumā, ja ir
izspēlēts viens punkts. Ja kļūda tiek atklāta pēc otrā izspēlētā punkta, tad sets tiek
turpināts kā taibreika sets.

g)
Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšējo vienošanos spēlēt taibreika setu, pie rezultāta
6:6 tiek uzsākta standarta geima izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā gadījumā, ja ir
izspēlēts viens punkts. Ja kļūda tiek atklāta pēc otrā izspēlētā punkta, sets ir jāturpina līdz
rezultātam 8:8 (vai lielākam pāra ciparam) un jāizspēlē taibreika geims.

h)
Ja kļūdas pēc, neskatoties uz iepriekšējo vienošanos izšķirošo setu spēlēt kā taibreiku, ir
uzsākta vairāk/mazāk vai taibreika seta izspēle, kļūda ir jānovērš nekavējoties tādā
gadījumā, ja ir izspēlēts viens punkts. Ja kļūda ir atklāta pēc otrā punkta, sets tiek turpināts
līdz kāds no spēlētājiem (komandām) vinnē trīs geimus pēc kārtas (kā rezultātā tiek
vinnēts viss sets) vai arī tiek sasniegts rezultāts 2:2 un tiek izspēlēts izšķirošais taibreika
geims. Tomēr, ja kļūda tiek atklāta pēc tam, kad ir uzsākts piektais geims, sets tiek
turpināts kā taibreika sets (skat. pielikumu Nr.1).

i)
Ja noteikumos paredzētajā laikā netiek veikta bumbu maiņa, kļūda tiek labota brīdī, kad
spēlētājam (komandai), kurai bija vajadzējis servēt ar jaunajām bumbām, ir kārta servēt.
Turpmāk geimu skaits starp bumbu maiņām tiek ievērots saskaņā ar iepriekšējo
vienošanos. Bumbu maiņa netiek veikta geima laikā.

28. LAUKUMA OFICIĀLĀS PERSONAS.

Laukuma oficiālo personu atbildība un pilnvaras ir izklāstīta Pielikumā Nr.2.

29. NEPĀRTRAUKTA SPĒLE.

Spēlei vajadzētu turpināties nepārtraukti, sākot no pirmā punkta izspēles līdz mača
beigām.

Sekojoši pārtraukumi ir atļauti:

a) ne vairāk kā 20 sekundes starp punktu izspēlēm un ne vairāk kā 90 sekundes laukuma

pušu maiņai. Tomēr, katra seta pirmā geima beigās un taibreika laikā spēle ir jāturpina to
nepārtraucot un laukuma pušu maiņa notiek bez atpūtas brīža.
Pēc katra seta ir atpūtas brīdis, kurš nav ilgāks par 120 sekundēm.
Laiks tiek skaitīts no punkta izspēles beigām līdz nākamajai servei.
Profesionālo turnīru organizatori var lūgt ITF pagarināt atļauto 90 sekunžu atpūtas brīdi,
mainoties laukuma pusēm un 120 sekunžu atpūtas brīdi starp setiem.

b) ja no spēlētāja neatkarīgu iemeslu dēļ, spēles laikā tiek sabojāts apģērbs, apavi vai citi

14
spēlei nepieciešamie piederumi (izņemot raketi), spēlētājam var tikt dots atbilstošs laika
sprīdis attiecīgā piederuma nomaiņai un radušās problēmas novēršanai;

c) spēlētājam netiek piešķirts papildus atpūtas brīdis fizisko spēku atjaunošanai. Tomēr,
ja spēlētāja gūtā trauma ir novēršama, viņam var tikt piešķirts trīs minūšu medicīniskais
pārtraukums stāvokļa normalizēšanai. Saskaņā ar iepriekšēju paziņojumu, var tikt piešķirts
ierobežots skaits spēles pārtraukumu, kas paredzēti drēbju maiņai vai tualetes
apmeklējumam.

d) saskaņā ar iepriekšēju paziņojumu, pasākuma organizatori var piešķirt spēlētājiem līdz

10 minūtēm garu atpūtas brīdi. Šis atpūtas brīdis var tikt piešķirts pēc trešā seta beigām,
spēlējot piecu setu maču, vai pēc otrā seta beigām, spēlējot triju setu maču.

e) ja vien organizators nav nolēmis savādāk, iesildīšanās laiks nedrīkst būt ilgāks par
piecām minūtēm.

30. TRENERA IEJAUKŠANĀS SPĒLĒ

Par trenera iejaukšanos spēlē tiek uzskatīta jebkāda veida redzama vai dzirdama
instruktāža, komunikācija vai padomu došana spēlētājam.

Komandu turnīru laikā kapteinim, piedaloties spēlē uz laukuma, ir tiesības instruēt

spēlētājus atpūtas brīžos starp setiem un spēlētājiem mainoties laukuma pusēm, izņemot
laukuma maiņu pēc katra seta pirmā geima un taibreika laikā.

Jebkurā citā situācijā trenera iejaukšanās spēlē nav pieļaujama.

1.situācija: Vai treneris drīkst dot spēlētājam norādījumus slēptā veidā?

Lēmums: nē.

2.situācija: vai spēlētājs drīkst saņemt trenera norādījumus gadījumā, ja spēle tiek uz laiku
pārtraukta?
Lēmums: jā.

15
 PIELIKUMS Nr.1

ALTERNATĪVĀS PUNKTU SKAITĪŠANAS METODES

PUNKTU SKAITĪŠANA GEIMĀ

Izšķirošais punkts bez “vairāk/mazāk”

Šāda alternatīva punktu skaitīšanas metode var tikt pielietota.
Standarta spēlē servētāja punktus nosauc pirmos, sekojoši:
Punktu nav “nulle”
Pirmais punkts “piecpadsmit”
Otrais punkts “trīsdesmit”
Trešais punkts “četrdesmit”
Ceturtais punkts “geims”

Ja abi spēlētāji/komandas ir ieguvuši katrs pa 3 punktiem, rezultāts ir “vienādi” un ir

jāizspēlē izšķirošais punkts. Serves saņēmējs izvēlas laukuma pusi, no kuras saņemt servi
– labo vai kreiso.
Dubultspēlēs serves saņēmēja komanda izšķirošajā punktā laukuma puses serves
saņemšanai nedrīkst mainīt.
Spēlētājs/komanda, kas vinnē izšķirošo punktu, ir vinnējusi geimu.
Jauktajās dubultspēlēs, izšķirošajā punktā serves saņēmējam un servētājam ir jābūt viena
dzimuma.

PUNKTU SKAITĪŠANA SETĀ

1. “ĪSIE SETI”
Spēlētājs/komanda, kurš uzvar 4 geimos ar vismaz divu geimu pārsvaru ir vinnējis
setu. Ja rezultāts ir 4 geimi pret 4, tiek izspēlēts taibreiks.

2. SPĒLES IZŠĶIROŠAIS TAIBREIKS (7 PUNKTI)

Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts
taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izšķirošo pēdējo setu.
Spēlētājs/komanda, kura vinnē 7 punktus ar vismaz divu punktu pārsvaru, ir
vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.

3. SPĒLES IZŠĶIROŠAIS TAIBREIKS (10 PUNKTI)

Ja trīs vai piecu setu spēlē rezultāts ir 1 sets pret 1 vai 2 seti pret 2, tiek izspēlēts
taibreiks. Šis taibreiks aizvieto izšķirošo pēdējo setu.
Spēlētājs/komanda, kura vinnē 10 punktus ar vismaz 2 punktu pārsvaru, ir
vinnējusi taibreiku un arī visu spēli.

Piezīme: Aizvietojot spēles pēdējo setu ar taibreiku:

• Tiek saglabāta parastā servēšanas kārtība (noteikumi Nr.5 un Nr.14);
• Dubultspēlēs, servēšanas un serves saņemšanas kārtība komandā var tikt
mainīta, tāpat kā katra seta sākumā (noteikumi Nr.5 un Nr.14)
• Pirms izšķirošās spēles taibreikā jāievēro 120 sekunžu ilgs seta
pārtraukums;
• Pirms spēles izšķirošā taibreika nedrīkst mainīt bumbas, pat ja tas jau ir bijis
jāizdara iepriekš.

16
 PIELIKUMS NR.2

LAUKUMA OFICIĀLO PERSONU LOMA

Galvenais tiesnesis ir augstākā amatpersona visos tenisa noteikumu jautājumos un viņam

pieder izšķirošais lēmums.

Paaugstinājuma tiesnesis, ja spēlē tāds ir nozīmēts, ir augstākā autoritāte (amatpersona)

visos, ar konkrēto spēli saistītos jautājumos.

Spēlētājam ir tiesības izsaukt uz laukuma galveno tiesnesi, ja viņš uzskata, ka

paaugstinājuma tiesnesis ir nepareizi interpretējis tenisa noteikumus.

Līnijtiesneši un tīkla tiesneši, ja spēlē tādi ir nozīmēti, izsauc visus lēmumus (ieskaitot kāju
kļūdas), kas attiecas uz katra pārziņā esošo līniju vai tīklu. Paaugstinājuma tiesnesis ir
tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša un tīkla tiesneša lēmumus, ja kļūda ir acīmredzama. Ja spēlē
nav nozīmēti līnijtiesneši un tīkla tiesneši, paaugstinājuma tiesnesis pats atbild par visām
līnijām un tīklu (ieskaitot kāju kļūdas).

Ja līnijtiesnesis nespēj pieņemt lēmumu, viņam par to nekavējoties jāsignalizē

paaugstinājuma tiesnesim. Ja līnijtiesnesis nespēj pieņemt lēmumu, vai ja līnijtiesneša
spēlē nav vispār, vai ja paaugstinājuma tiesnesis arī nespēj pieņemt lēmumu konkrētajā
situācijā, punkts ir jāpārspēlē.

Komandu spēlēs galvenais tiesnesis, kurš atrodas uz laukuma, ir galīgais lēmējs par
konkrēto jautājumu.

Spēle var tikt pārtraukta vai apturēta jebkurā brīdī, ja paaugstinājuma tiesnesis to uzskata
par nepieciešamu vai vēlamu.

Galvenais tiesnesis var pārtraukt vai apturēt spēli tumsas, nepiemērotu laika apstākļu vai
neatbilstoša laukuma stāvokļa dēļ. Tumsas dēļ spēli drīkst apturēt tikai pēc seta
pabeigšanas vai pēc pāra skaitļa geima izspēles progresējošā setā. Pēc pārtraukuma,
turpinot spēli, punktu skaits un spēlētāju vietas uz laukuma paliek iepriekšējās.

Paaugstinājuma tiesnesis vai galvenais tiesnesis lemj par spēles pārtraukšanu vai
nepārtraukšanu, kā arī par treneru iejaukšanos spēlē, ja tāda notikusi, vadoties no spēkā
esošā Uzvedības kodeksa (Code of Conduct) noteikumiem.

1.situācija: pēc nepareizi izdarītas serves, paaugstinājuma tiesnesis servētājam ļauj sākt
ar pirmo servi, bet serves saņēmējs lēmumu apstrīd, uzskatot, ka viena kļūda jau izdarīta
un servētājam jāturpina spēle ar otro servi. Vai būtu jāizsauc galvenais tiesnesis galīgā
lēmuma pieņemšanai?
Lēmums: Jā. Paaugstinājuma tiesnesis pieņem pirmo lēmumu attiecībā uz tenisa
noteikumu skaidrojumu (jautājumā, kas saistīts ar konkrēto situāciju). Tomēr, ja spēlētājs
apstrīd paaugstinājuma tiesneša lēmumu, ir jāataicina galvenais tiesnesis izšķirošā
lēmuma pieņemšanai.

2.situācija: līnijtiesnesis izsauc “auts”, taču spēlētājs uzskata, ka bumba bijusi laba. Vai uz
laukuma var izsaukt galveno tiesnesi galīgajam lēmumam?

17
Lēmums: nē. Lēmumu par notikušu faktu pieņem paaugstinājuma tiesnesis (jautājumos
par to, kas īsti noticis konkrētajā gadījumā).

3.situācija: vai paaugstinājuma tiesnesis ir tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu punkta

izspēles beigās, ja paaugstinājuma tiesnesis ir pārliecināts par acīmredzamu līnijtiesneša
kļūdu punkta izspēles laikā?
Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis drīkst apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu tikai uzreiz
pēc viņa kļūdainā lēmuma.

4.situācija: līnijtiesnesis izsauc “auts”, bet spēlētājs iebilst, uzskatot, ka bumba bijusi laba.
Vai paaugstinājuma tiesnesis ir tiesīgs apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu?
Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis nekādā gadījumā nedrīkst mainīt lēmumu
spēlētāja protesta vai lūguma rezultātā.

5.situācija: līnijtiesnesis izsauc “autu”. Paaugstinājuma tiesnesis īsti nav redzējis bumbas
piezemēšanās vietu, bet domā, ka tā bijusi laba. Vai paaugstinājuma tienesis drīkst
apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu?
Lēmums: nē. Paaugstinājuma tiesnesis drīkst apstrīdēt līnijtiesneša lēmumu tikai tad, ja ir
pilnīgi pārliecināts, ka līnijtiesnesis pieļāvis kļūdu.

6.situācija: Vai līnijtiesnesis var mainīt savu lēmumu, izsaucot to vēlreiz pēc tam, kad
paaugstinājuma tiesnesis ir paziņojis rezultātu.
Lēmums: Jā.

18