Saturs

1. Kad un kur pasaulē parādījās spēle TENISS 2.lp

2. TENISA veidošanās īss apraksts, kad, kurā valstī, kāpēc? 3.lp
3. Personības, kuras ietekmēja TENISA veidošanos? 5.lp
4. Inventāra raksturojums, tā izmaiņas līdz mūsdienām 6.lp
5. Būtiskākās noteikumu izmaiņas no izcelšanās līdz mūsdienām 8.lp
 1.Kad un kur pasaulē parādījās spēle teniss.

Spēle ar mazu bumbu jau no seniem laikiem vilināja daudzu seno

valstu, kā, piemēram, senās Asīrijas, Babilonijas, antīkās Grieķijas un
Romas iedzīvotājus. Senie acteki, kas dzīvoja tagadējā Meksikas
teritorijā, spēlēja tādas spēles, kuru nozīmi var interpretēt ar šādiem
vārdiem: “pārsit viltīgi bumbiņu pretiniekam tā, lai trāpītu viņa
visvājākajā vietā”. Kā arī tajos pašos tālajos laikos arī Dienvidaustrumu
Āzijas dažās valstīs eksistēja spēles ar mazu bumbiņu. 11.gadsimtā spēli,
kas ir līdzīga tenisam (kaut gan bumbu atsita ar roku) spēlēja mūki Itālijā
un Francijā un noteikumi mainījās ļoti bieži, jo nebija konkrētu
noteikumu un katrs pielika klāt šiem noteikumiem kaut ko no sevis. Tā kā
šie mūki ļoti bieži ceļoja no viena uz otru klosteri un arvien vairāk
cilvēku aizrāvās ar šo spēli un 14.gs.šī spēle nokļuva līdz pilīm un kļuva
par aristokrātisku spēli.
Vēlāk arī pārējā Eiropā parādījās spēles ar raketēm, kuras droši var
nosaukt par tenisa spēles aizsācējām, pie kam, viena no tām, kura bija
populāra Anglijā, tā arī saucās “teniss”. Tā notika tikai slēgtās telpās.
Pārsist bumbu pāri tīklam varēja tikai ar rikošeta sitienu, kur bumbiņu
sākumā vajadzēja atsist pret vienu no sānu sienām. Taču vēl joprojām
precīza nozīme vārdam “teniss” nav zināma. Ir izteikti dažādi minējumi
par vārda teniss izcelsmi un viens no tiem ir tāds, ka šis vārds ir radies no
franču vārda tenez!, kas nozīmē ņem to! To kliedza franču mūki, kad viņi
servēja bumbu ar roku.
 2. TENISA veidošanās īss apraksts, kad, kurā valstī, kāpēc?

Spēles ar raketēm kļuva populāras arī Francijā, Spānijā un Itālijā.

Pašreizējā tenisa spēles versija gandrīz neatšķiras no 16.gs.versijas. Un tā
laika kortu, ko uzcēla Čārlzs I Hemptonā 1625.gadā, vēl joprojām
izmanto, lai spēlētu čempionātus. Un Hemptonas laukuma pilī (Hampton
Court Palace) var redzēt Reālā Tenisa kortu.
Arī Versaļā uzbūvēja kortu 1686.gadā, kura celtniecība izmaksāja
45 403 franku (zīm.Nr.1). Šajos kortos gandrīz pēc 100 gadiem
1789.gada 20.jūnijā tika parakstīts Reālā Tenisa zvērests.

Zīm.Nr.1. Versaļas tenisa korts

Kā apliecina franču vēsturnieki, 1715.gadā Francijā kopā bija 65

mājas, kas bija domātas spēlēm ar bumbu.
Spēles uzplaukumā Parīzē bija ap 1800 kortiem, kaut arī diezgan
nelīdzenas struktūras.
Kaut arī franči noliedza angļu dotos spēļu nosaukumus un deva
tām savus, tomēr atšķirība noteikumos bija pavisam nebūtiska.
1874.gadā beidzās šī sacensība starp valstīm, jo Britu armijas
oficieris Majors Valters Kloptons Vingfilds (Major Walter Clopton
Wingfield) izdomāja spēli, ko nosauca par sfēristika, taču jau pēc gada
1875.gadā viņš maina šīs spēles nosaukumu uz Lawn tennis (zālāja
teniss) un šajā pašā gadā saņem arī patentu uz šo spēli. Tāpēc 1875.gads
arī skaitās mūsdienu tenisa dzimšanas gads.
1877.gada jūnijā Vimbldonā notika Pirmais Pasaules Amatieru
Čempionāts zālāja tenisā un tajā piedalījās 21 spēlētājs. Pirmais
uzvarētājs bija Spensers Gors, kurš vinnēja balvu 12 šiliņus (apm. £12).
 1881.gadā dibināja Savienoto Valstu Zālāja Tenisa Asociāciju, tajā
pašā gadā notika arī pirmais Čempionāts Ņūportā, Rodailendā. Tajā
varēja piedalīties tikai vīrieši.
Sievietes čempionātā pirmo reizi piedalījās 1884.gadā Vimbldonā
un 1887.gadā Amerikā.
Vīriešu dubultspēles sāka spēlēt 1884.gadā, bet sieviešu
dubultspēles un mikstus sāka spēlēt tikai 1913.gadā.
Francijā pirmos čempionātus sāka spēlēt 1891, taču tajos varēja
piedalīties tikai franču klubu biedri. Internacionālu tenisu Francijā ieviesa
tikai 1925.gadā.
Austrālijas Čempionātus sāka spēlēt tikai 1905.gadā.
Starptautiskā Tenisa Federācija (ITF) tika dibināta 1913.gadā.
1896.gadā teniss tiek iekļauts pirmo mūsdienu Olimpisko spēļu
sarakstā. Taču dēļ strīda starp ITF un Starptautiskās Olimpiskās
savienības strīda, teniss tikai izņemts no Olimpisko spēļu sporta veidiem.
To atjaunoja Olimpisko spēļu sarakstā tikai 1988.gadā.
Pirmais Olimpiskais čempions tenisā 1896.gadā bija Džons
Bolands (Zīm.Nr.2).

Zīm.Nr.2. Džons Bolands

 3.Personības, kuras ietekmēja tenisa veidošanos

1874.gadā Majors Valters Kloptons Vingfilds (Major Walter

Clopton Wingfield) izdomāja spēli, ko nosauca par sfēristiku, taču jau pēc
gada 1875.gadā viņš maina šīs spēles nosaukumu uz Lawn tennis (zālāja
teniss) un šajā pašā gadā saņem arī patentu uz šo spēli. Iekštelpu kortu
būvniecība bija ļoti dārga, tāpēc to varēja spēlēt tikai aristokrāti un
karaliskās ģimenes locekļi. Arī Majors Gems Lemingtonā dibināja
klubu, ko viņš nosauca zālāja raketes un to spēlēja uz zāliena
trīsstūrveida laukuma. Drīz vien šī spēle kļuva zināma kā zālāja teniss un
iesaistīja arī iedzīvotāju vidējo klasi.
Vēlāk Merlibonas Kriketa klubs mainīja Vingfīlda un Gema
izdomātos noteikumus.

Liela nozīme sieviešu atlētiskā tenisa ienākšanai sportā bija

francūzietei Sūzenai Lenglenai (zīm.Nr.3), kas bija pirmā, kas rādīja
pasaulei tam laikam neraksturīgu sieviešu tenisa spēli ar ļoti atlētiskiem
skrējieniem, lēcieniem un sitieniem. Skatītājus šokēja ne tikai viņas
lieliskā spēle, bet arī izskats, jo viņa bija pirmā sieviete, kas iznāca
laukumā, kosmētikā, kā arī neuzvelkot zem drēbēm korseti un
apakšsvārkus. S.Lenglenda kļuva par pirmo profesionālo tenisisti sievieti.
Viņa piedalījās turnīros no 1919.gada līdz 1926.gadam un vinnēja gan
Vimbldonas, gan Francijas titulus 7 reizes. No 2001.gada par godu viņai
katru gadu notiek turnīrs Lenglenas Kauss (komandu mačs sievietēm no
35).

Zīm.Nr.3. Sūzena Lenglena sev tik raksturīgajā lēcienā

 4.Inventāra raksturojums un tā izmaiņas līdz mūsdienām.

Raketes
Sākumā bumbas pārsita viens otram tikai ar pliku plaukstu. Pēc
tam, rokai stiprināja klāt ādas vai koka cimdu, pēc tam pie pirkstiem sēja
klāt auklas vai cīpslas. Tas bija solis pretī tam, lai izdomātu nostiept šīs
cīpslas cauri rāmim, pie kura bija pievienots rokturis un tā radās rakete,
kas ļoti tālu, bet pēc izskata un funkcijas atgādināja mūsdienu tenisa
raketi. Šāda veida raketes parādījās 15.gadsimtā un tās izgudroja itālis
Antonio da Scalo.
Sākumā raketes taisīja no oša koka, tāpēc, ka šis koks bija izturīgs,
kā arī ļoti labi locījās, lai varētu uztaisīt no tā tenisa raketes formu. Ļoti
ātri izdomāja, ka raketes varētu taisīt arī no metāla caurulītēm, taču
problēma bija tā, ka stīgojot plīsa stīgas, jo rāmja caurumi stīgām bija ļoti
asi un pārgrieza stīgas, tāpēc metāla rāmjus sāka taisīt tikai 1960-tajos
gados. Koka raketes turpināja ražot līdz 80-to gadu sākumam, kad beidzot
guva virsroku metāla un maisīto materiālu raketes.

Bumbiņas
Reālā tenisa bumbiņas taisīja no lodveidā sašūta ādas apvalka, kas
bija pildīts ar zirgu astriem vai lupatiņām, toties mūsdienu tenisa
bumbiņu pamats bija taisīts tikai no gumijas.
No mūsdienu tenisa rašanās sākuma 1870-ajos gados, bumbiņu
ražošanai tiek izmantota 1850.gadā Charles Goodyear izgudrotā gumijas
vulkanizācijas metode.
Oriģinālā tenisa bumbiņas taisīja tikai no gumijas, bet bumbas
apvalks tika pilnveidots nosedzot bumbu ar flaneli, kas bija apšūts ap
gumijas garozu (zīm.Nr.4).

Zīm.Nr.4.Viena no pirmajām mūsdienu tenisa bumbām

Bumbas bija gan baltas, gan melnas. Tas bija atkarīgs no laukuma
fona. 1972.gadā ITF (International Tennis Federation) tenisa noteikumos
ieviesa dzeltenas tenisa bumbas, jo tā bumbas bija labāk redzamas
televīzijas skatītājiem. Vimbldonā turpināja izmantot baltās bumbas līdz
1986.gadam.

Stīgas
Pirmo mūsdienu tenisa rakešu stīgas, kuras izmantoja no
1874.gada, taisīja no elastīgā, aitu zarnu ārējā apvalka. Aitu zarnas
ievērojami saglabāja stīgu ārējo elastību un sākotnējo uzstiepumu.
Tomēr pēc II Pasaules kara aitu zarnas bija deficīts, tāpēc ražotāji
bija spiesti domāt citas alternatīvas, no kā taisīt stīgas. Vairākus gadus
mēģināja izmantot cūku un zirgu iekšas, tomēr apstājās pie govs zarnām.
Viens no iemesliem, kāpēc pārgāja uz govs zarnām bija dzīvnieku
skaits, kas bija nepieciešams, lai uztaisītu vienu stīgu komplektu. 6 aitas
vai 3 govis bija nepieciešamas, lai uztaisītu vienas raketes stīgu
komplektu. Lai iestīgotu vienu tenisa raketi ir vajadzīgs apm. 11-12,2 m
stīgu. Tomēr stīgu izmaksas tik un tā bija ļoti lielas, tāpēc ražotāji bija
spiesti domāt jaunu veidu, no kā taisīt stīgas. Tā pamazām pārgāja uz
sintētiskiem materiāliem – neilonu, poliesteru un Kevlaru (atsevišķi vai
kombinējot ar citu sintētisku materiālu). Sintētiskās stīgas ir izturīgākas,
tāpēc tām ir ilgāks kalpošanas laiks.
 5.Būtiskākās noteikumu izmaiņas no izcelšanās līdz
mūsdienām.

Sākumā, atšķirībā no mūsdienu tenisa, sist bumbu pāri tīklam

varēja tikai ar tā saucamo rikošeta sitienu, t.i., bumbai vajadzēja atsisties
pret vienu no sānu sienām, pirms to atsit pretinieks.
Arī no 1882.gada Wingfilda spēlei ir mainīti daudzi noteikumi:
• ir pazemināts tīkla augstums (tagad tas ir vidū – 91,44 cm,
pa malām – 106,68cm);
• ir atļauta serve no augšas (pārsvarā tiek servēts no augšas);
• ir samazināts serves laukums;
• ir ieviests kavēkļa noteikums (t.i., ja bumba servējot aizķer
tīklu, bet trāpa laukumā, tad ir jāpārservē šī serve).

Šie noteikumi ir palikuši nemainīgi līdz mūsdienām, vienīgās

būtiskās izmaiņas ir ieviestas 1971.gadā, kad sāka spēlēt taibreiku.

Dalībnieku tabulas, kurās bija izliktie un pielozētie spēlētāji,

parādījās tikai 1922.gadā Savienoto Valstu čempionātos, Vimbldonā šādu
sistēmu ieviesa divus gadus vēlāk.
Sākuma, iepriekšējā gada uzvarētājam vajadzēja spēlēt tikai 1
spēli. Pārējie spēlēja pēc principa, ko sauca izkrišanas turnīrs, lai varētu
noteikt, kurš spēlēs finālā ar iepriekšējā gada uzvarētāju, tādējādi liedzot
iespēju jauniem talantiem izvirzīties līderos.
Kopš šis turnīru modelis bija mainīts uz tādu modeli, kāds ir
mūsdienās, mēs varam redzēt daudzus čempionus.