Ievads

Sievietes biek izmanto medicnisks aprpes pakalpojumus, saldzinot ar vrieiem.

Sievietm ir uniklas un atirgas medicnisks aprpes vajadzbas, emot vr viu
anatomisks un hormonls un psiholoisks patnbas. Sievietm depresijas ir sastopama divreiz
biek nek vrieiem, neatkargi no to rases vai etnisks izcelsmes. [1] Ar grtniecbas period
pastv dadi medikamentu un uztura bagtintju ierobeojumi.

1. Grtniecba un laktcijas periods

1.1. Medikamentu lietoana grtniecbas laik
Talidomds 1950. gadu beigs tika lietots k nomierinos ldzeklis un preparts pret rta
nelabumu grtniecm. Lai gan tas neizraisja teratognu efektu pelm un urkm, tad tagad tas ir
iemantojis reputciju, k viens no spcgkajiem zinmajiem teratogniem cilvkam. Talidomda
tradija uzsvra faktu, ka starpsugu maingums nevar preczi prognozt iespjamos
medikamenu riskus dados auga attstbas posmos. Zu izraisto kaitjumu auglim var iedalt
divs liels grups: teratognas zles (piemram, alkohols, angiotenzna konvertjo enzma
inhibitori, karbamazepns, kokans, izotretionns) un zles, kas atstj nevlamu ietekmi uz augli.
Teratogni atstj ietekmi uz audu dalanos un orgnu veidoanos (grtniecbas skuma period),
bet nevlam ietekme izpauas k orgnu un audu funkciontspjas traucjumi.
Amerikas organizcija Food and Drug Administration (FDA) ir izveidojusi piecas
kategorijas (1979.gad), lai nordtu zu potencilu radt iedzimtus defektus, lietojot tos
grtniecbas laik (plus viena papildus kategorija). Ts ietver dokumentcijas uzticambu un
risku/ ieguvumu attiecbu, bet netiek emts vr, vai zles vai to metabolti nokst mtes pien.
Attiecgs kategorijas ir:
A kategorija- adekvtos un labi kontroltos ptjumos nav izdevies pierdt risku auglim
pirmaj grtniecbas trimestr, k ar nav risku pierdjumi prjos trimestros (piemram,
folskbe, levotiroksns, magnija sulfts);
B kategorija- dzvnieku reprodukcijas ptjumos nav izdevies pierdt risku auglim, nav
adekvtu un labi kontroltu ptjumu ar grtniecm (piemram, metformns, hidrohlortiazds,
amoksicilns, pantoprazols);
C kategorija- dzvnieku reprodukcijas ptjumos pierdta nevlama ietekme uz augli, bet nav
adekvtu un labi kontroltu ptjumu ar grtniecm, tomr potencilie ieguvumi var
grtniecm atsvrt iespjamos riskus (piemram, tramadols, gabapentns, amlodipns,
prednizolons);
D kategorija- pozitvas liecbas par risku auglim, pamatojoties uz blakuspardbu ziojumu,
mrketinga datiem vai ptjumiem ar cilvkiem, tomr potencilie ieguvumi var grtniecm

atsvrt iespjamos riskus (piemram, lizinoprils, alprazolms, losartns, klonazepms,

lorazepms);
X kategorija- ptjumos ar dzvniekiem vai cilvkiem ir pierdtas auga patoloijas un/vai
pozitvi auga riski ir pierdti, izptot blakuspardbu ziojumus un mrketinga datus, o zu
lietoanas ieguvumi grtniecm noteikti neatsver potencilos riskus (piemram, atorvastatns,
simvastatns, varfarns, metotreksts, finasterds);
N kategorija- FDA nav noteikusi zu klasifikciju (piemram, aspirns, oksikodons,
paracetamols, diazepms). [2]
Savukrt National Institute for Health and Care Excellence (NICE) vadlnijas nosaka, ka
neliela daa bezrecepu un recepu zu ir droas lietoanai grtniecbas laik, bet jcenas ts
lietot pc iespjas mazk, recepu zlm jizsver ieguvumu risku attiecba. [3]
Farmaceitam vajadztu izvrtt medikamenta lietoanu grtniecbas laik, pirmkrt,
noskaidrojot un apsverot grtniecbas posmu, otrkrt, prskatt pieejamo informciju par zu
iedarbbu uz augli aj posm. Lmuma pieeman nevajadztu paauties tikai uz augstk
mintajm kategorijm, bet smelties informciju dados resursos, lai iegtu plaku priekstatu
par pieejamajiem datiem.[2]
1.2. Uztura bagtintju lietoana
Grtnieces un sievietes, kuras plno ieemt brnu, btu jinform par uztura
papildinanu ar folskbi pirms brna ieemanas un pirmajs 12 neds. Tas samazina risku
brnam rasties nervu caurultes defektam (piemram, anenceflijai vai spina bifida). Ieteicam
dienas deva ir 400 mikrogrami. Dzelzs papildterapiju nevajadztu ieteikt katrai grtniecei, jo tas
nedod papildus labumu ne grtniecei, ne mazulim un grtniece drzk var izjust nepatkamas
blakuspardbas no o prepartu lietoanas. A vitamna papildus uzemana (virs 700
mikrogramiem) var bt teratogna, tpc no t btu jizvairs. Grtnieces ar jinform, ka aknas
un aknu produkti var ar saturt augstu A vitamnu lmeni, tpc ar no to lietoanas vajadztu
atturties. Visas sievietes btu jinform par D vitamna nozmgumu savas un brna veselbas
saglaban gan grtniecbas, gan zdanas laik, iesakot papildus D vitamna lietoanu (10
mikrogramus dien).[3]

1.3. Zu preja mtes pien

Zu preja pien notiek pamat pc tda paa principa, k rsojot placentu, ar pasvs
difzijas paldzbu (lielkoties gadjumu). Zles rso placentu un nonk auga cirkulcij
pateicoties koncentrcijas gradientam, tpat tas nonk mtes pien. Kad koncentrcija serum
samazins, tad pateicoties gradientam viela nonk atkal asinsrit. Labk izprotot zu
farmakokintiku un farmakodinamiku, farmaceiti var labk paldzt mtm pieemt pamatotus
lmumus par zu lietoanu zdanas laik.
Svargkais faktors zu prejai mtes pien ir seruma koncentrcija. Citi faktori, kas
ietekm zu preju no seruma pien ir zu biopieejamba, molekulrais svars, saistans ar
proteniem, pKa un dba taukos. Lai gan s visas pabas var nebt uzskaittas standarta zu
informcijas avotos, bet, ja pieejami, tad tie ir iekauti laktcijas atsaucs. Ar zu maksimls
koncentrcijas serum laiks un elimincijas pusperiods spl lomu, lai prognoztu zu
daudzumu pien zdanas laik. [2]
1.4 Zu aprakstos ietvert informcija
2011. gad tika veikts ptjums, kur pc noteiktiem kritrijiem tika izvrtti Eiropas
Zu aentr pieejamie zu aprakti, to ietvert informcija par zu lietoanu grtniecbas un
laktcijas period. Kop tika apskatti 534 zu apraksti, no kuriem 89,3% zu aprakstos netika
nordta informcija par to, vai zles rso placentu, 67,6% zu aprakstos nordja, ka nav
klniskas pieredzes par zu lietoanu grtniecbas laik, 61,4% zu aprakstos nebija zinms, vai
zles priet mtes pien. Ieteikumi par zu lietoanu grtniecbas un zdanas period respektvi
57,0% un 16,5% gadjumu bija neviennozmgi, bet vairk k 90,0% zu aprakstos tika
ierobeota zu lietoana, neraugoties uz to, ka nebija atbilstoas attaisnojoas informcijas par
ierobeojumiem.[4]
1.5. Epilepsija
2012. gad, veicot kvalitatvu ptjumu, kur piedaljs 22 39 gadus vecas grtnieces ar
diagnozi epilepsija, tika izvrtta riska iespjambas izpratne un zu informcijas
nepiecieamba grtniecm ar epilepsiju. T rezultt sievietes saprata, ka pastv diezgan augsts
teratogenittes risks, lietojot pretepilepsijas ldzekus grtniecbas laik, tau saprot, ka ie
medikamenti ir jlieto, lai novrstu citas komplikcijas. Savukrt zu informcijas sniegan
pau uzticbu sievietm vie rsti, it sevii neirologi. Uzticbu uzlabo pacientu konsultcijas
laiks ar rstu, via atbildes uz jautjumiem, tdjdi demonstrjot savu profesionlo kompetenci.
[5]

1.6. Smana
Farmaceitam tpat k citiem veselbas aprpes specilistiem ir nozmga loma sievieu
grtnieu un topoo grtnieu izgltoan par smanas kaitgumu grtniecbas laik.
Daas no rekomendcijm, lai samazintu smanu grtniecbas laik:
sniegt informciju un apspriest smanas risku vl nedzimuiem brniem, censties veicint
prjo imenes loceku smanas atmeanu;
piedvt personaliztu informciju konsultcijas veid un

sniegt atbalstu smanas

atmeanai;
piedvt padomus smanas atmeanai, atbalstt sievietes vis grtniecbas laik un rpus
t;
apspriest iespjamos riskus un ieguvumus un pakalpojumus, ko sniedz Nacionl veselbas
dienesta smanas atmeanas dienests (stop smoking service);
piedvt sievietm izmantot nikotnu saturous plksterus, kurus jnoem pirms gultieanas.
[6]

2. Liekais svars un ar to saistts problmas

Veselbas aprpes specilistiem, ieskaitot farmaceitus, jnodroina informcijas par
veselgu dzvesveidu un svara kontroli pieauguajiem, kam ir identificts liekais svars vai
aptaukoans, sniegana. Liekais svars un aptaukoans var novest pie hroniskm un smagm
slimbm. Britu Nacionlais Aptaukoans novroanas centrs (National Obesity Observatory)
sniedza ziojumu par aptaukoanos un dzves ilgumu, kur mints, paredzamais dzves ilgums
samazins vidji par 2-4 gadiem cilvkiem ar MI 30-35 kg / m 2, un 8-10 gadus cilvkiem ar
MI 40-50 kg / m2. [7]
2.1. Kardiovaskulrs slimbas
Austrlij veikt garenvirziena ptjum, kur kohorts bija 15 dadu vecuma grupu
sievietes (2227 gadi (N=9608) ldz 8590 gadi (N=3901) tika secints, ka mazkustgs
dzvesveids ir attiecinm uz lielku sirds-asinsvadu slimbu risku, nek palielints ermea
masas indekss, smana vai augsts asinsspiediens. [8]
Kardiovaskulro slimbu pazmes biei tiek nepamantas. Neskatoties uz esoajm
vadlnijm un informatvajm kampam, kardiovaskulro slimbu izraisti nves gadjumi
sievieu vid pieaug katru gadu. Viens no galvenajiem iemesliem, kpc ir palielints
kardiovskulro slimbu mirstbas rdtjs, ir saistts ar pieaugoo aptaukoans problmu. [9]

2.2. II tipa cukura diabts (CDII)

CDII riska faktori ir palielints ermea masas indekss, viduka apkrtmrs, vecums,
mazkustgs dzvesveids, gestcijas CD personas anamnz vai CDII imenes anamnz. Liekais
svars un aptaukoans ir galvenais CDII riska faktors, turklt palielints viduka apkrtmrs
palielina CDII saslimanas risku (vrieiem augsts risks, ja viduka apkrtmrs ir 94-102 cm, bet
oti augsts risks, ja ir >102 cm; sievietm augsts risks, ja viduka apkrtmrs ir 80-88 cm, bet oti
auksts risks, ka ir >88 cm). Tpc farmaceitiem ar vajadztu veicint cilvku fizisko aktivitu
palielinanu ikdien, veicint cilvkus veikt valst ieteikto fizisko aktivitu lmeni, veicot tdas
aktivittes k staiganu, velo braukanu, trepju izmantoanu ikdien. [10]
2.3. Gestcijas cukura diabts (GCD)
Visaugstkais insulna rezistences lmenis ir grtniecbas treaj trimestr, tpc glikozes
tolerances testi parasti tiek veikti grtniecbas 24-28 ned. GCD modificjamie riska faktori ir
aptaukoans, fizisko aktivitu trkums, taukains uzturs un smana. GCD diagnoze nozme,
ka auglim ir palielints pirms un pc grtniecbas komplikciju risks. Farmaceiti var paldzt
izgltot grtnieces, kurm ir GCD, par pieejamo medikamentu darbbu, asins glikozes lmea
monitoranas nozmgumu un pareizu veikanu, ieteikumus par ditu, fiziskm aktivittm.
Labi kontrolts glikozes lmenis ir btisks, lai novrstu iespjams problmas grtniecei un
auglim. [11]
2.4. Svara kontrole grtniecbas laik
Sievietm svara kontrole pirms un pc grtniecbas ietver svara uzraudzanu (MI),
paldzot sasniegt un uzturt veselgu. Ja grtniecei ir aptaukoans, tam ir lielka ietekme uz
vias un vl nedzimu brna veselbu, nek papildus uzemtajam svaram grtniecbas laik,
tpc ir svargi paldzt grtniecei sasniegt optimlu svaru pirms grtniecbas. Tievana
grtniecbas laik nav rekomendta un var kaitt nedzimu brna veselbai. Grtniecm
farmaceits var pirms un pc grtniecbas ieteikt vadlnijs rekomendts ditas un dzvesveida
izmaias, savukrt grtniecbas period var ieteikt lietot folskbi. Zdanu pcdzemdbu period
var ieteikt k svara samazinanas stratija, tau jem vr, ka pirmajos 6 zdanas mneos
papildus juzem 330 kalorijas dien, savukrt pc 6 mneiem, ja turpina zdanu, ir juzem
papildus 400 kalorijas dien. [12]

3. Depresija
Farmaceitiem ir btiska loma klnisko rezulttu uzlaboanai cilvkiem ar depresiju.
Aprpes modelis, kad farmaceits ir aprpes uzraudztjs, nodroinot pacientu terapijas ldzestbu,
izrdjs efektvs, un ar pc ptjuma 82% no pacientiem palika reistrjuies programm. s
programmas ietvaros pacienti tiks ar farmaceitu ieplnots, privts konsultcijs. Farmaceits

ievca pilngu pacienta novrtjumu, ieskaitot stresorus, socilo, medicnisko, psihiatrisko

vsturi. No dalbniekiem 80% redzja simptomu smaguma samazinanos no bzes terapijas.
Vidjais panovrtjums ar tika samazints (no vidji smagas uz vieglas smaguma pakpes).
[13]
Meta analzes ir uzrdjuas, ka pastv korelcija starp CD un depresiju - pacientu risks
iegt depresiju dubultojas, ja im pacientam ir ar CD. T k diabts ir slimba, kas prasa
paaprpi un izpratni no pacienta puses, k ar pastvgu glikozes lmea monitoranu, ja
pacientam ir ar depresija, pasliktins pacienta spja prvaldt CD, pieaugot CD komplikciju
riskam. Grtniecm hormonlo izmaiu d ar pieaug depresijas risks, bet kop ar CD un
nersttu depresiju, pieaug prieklaicgu dzemdbu un makrosomijas risks. Tpc farmaceitiem
sievietes btu jizglto par farmakoloiskm un nefarmakoloiskm depresijas un CD seku
novranas iespjm. [14]

4. Kaulu veselba
Nacionlais Osteoporozes fonds ir publicjis jaunas klnisks vadlnijas osteoporozes
rsanai un profilaksei, kuros ietvertas ar rekomendcijas par adekvtu kalcija (10001200
mg/d) un vitamna D (8001000 IU/d) uzemanu, lai samazintu kaulu lzumu risku.
Farmaceiti var izgltot pacientu, lai vii nemina uzemt D vitamnu no saules, kas var
palielint das va risku, bet gan iegt to no prtikas vai uztura bagtintjiem. [1]
Kalifornij veiktaj prospektv, randomizt ptjum, kur tika novrtts farmaceitu
konsultanas un apgaitas nozmgums osteoporozes pacientu (sievietes 66 gadus vecas un
veckas) terapij, kuriem ir saldzinoi neseni lzumi, pacientm tika sniegta informcija gan
telefoniski, gan ar rakstisk veid. Saldzinot pacientu konsultanas veidus, efektvkais
izrdjs telefonisks informcijas sniegana. Lai gan rezultt pacientu terapijas ietekme
ievrojami neizmainjs, is, msuprt, ir oti veiksmgs veids, k veicint pacientu uzticbu
farmaceitam. [15]

5. Kontracepcija, seksuli transmisvs slimbas (STS)

Pdjo 12 gadu laik seksul veselba Lielbritnij ir pasliktinjusies, tdjdi pieaugot
seksuli transmisvo slimbu (STS) skaitam. Piemram, diagnostictie hlamdiju esambas
gadjumi ir pieaugui vairk par 300%, savukrt gonoreja vairk par 200%. Dai STS
pieauguma iemesli vartu bt saistti ar pirm dzimumakta notikanu agrk vecum, k ar
vrieu vid pieaug viena dzimuma partneru. Seksulo uzvedbu var ietekmt dadi faktori,
piemram, zema paapzia, prezervatvu lietoanas prasmju trkums, grtbas pateikt partnerim
n seksam bez prezervatva, k ar zinanu trkums par iespjamiem riskiem, it pai tas ir

novrojams jaunieu vid. Ar to ir izskaidrojams ar augstais nepilngadgo grtnieu skaits.

Daos gadjumos, jauniem cilvkiem kstot par veckiem, ir daudz pozitvu aspektu, tau
lielkoties da grtniecba ir saistta ar sliktu veselbu, k ar zemiem socilajiem rdtjiem gan
brnam, gan ar veckiem. Lai mazintu du risku iespjambu, farmaceitam ir nozmga loma
meiteu un sievieu konsultan. Lai mazintu un savlaicgi atkltu STS, k ar lai novrstu
grtniecbas iestanos jaunietm zem 18 gadu vecuma, ir izstrdtas Sabiedrbas veselbas
paskumu padomdevju komitejas (PHIAC) vadlnijas. [16]

6. Secinjumi
Farmaceiti ir unikl pozcij k sabiedrbai visplak un bez maksas pieejamie
veselbas aprpes specilisti, kas paver farmaceitiem plaas iespjas sievieu un citu pacientu
veselbas veicinanas paskumu realizan, k ar veselbas uzturan un dadu skrninga
programmu stenoan, veselga dzvesveida propogandan. Farmaceitiem ir nozme riska
mazinan grtniecbas un laktcijas period, kardiovaskulro slimbu riska faktoru
mazinan, depresijas terapijas ldzestbas uzlaboan, kontracepcijas pareizas lietoanas un
seksuli transmisvo slimbu samazinan, k ar kaulu veselbas uzlaboan.

Izmantot literatra
1.

American Pharmacists Association, Womens health issues: 2014 update. [tiesaite].

Available: https://www.pharmacist.com/women-s-health-issues-2014-update.

2.

B. W. Burkey and A. P. Holmes, Evaluating Medication Use in Pregnancy and Lactation:

What Every Pharmacist Should Know, J Pediatr Pharmacol Ther, vol. 18, no. 3, pp.
24758, 2013.

3.

National Institute for Health and Care Excellence, Antenatal care for uncomplicated
pregnancies, Nice, no. March, 2008.

4.

B. Arguello, T. M. Salgado, and F. Fernandez-Llimos, Assessing the information in the

Summaries of Product Characteristics for the use of medicines in pregnancy and

lactation, Br. J. Clin. Pharmacol., vol. 79, no. 3, pp. 537544, 2015.
5.

S. F. Widnes, J. Schjtt, and A. G. Granas, Risk perception and medicines information

needs in pregnant women with epilepsy - A qualitative study, Seizure, vol. 21, no. 8, pp.
597602, 2012.

6.

National Institute for Health and Care Excellence, Stop smoking services, Public Heal.
Guidel., no. February, 2008.

7.

National Institute for Health and Care Excellence, Obesity in adults: prevention and
lifestyle weight management programmes, 2016.

8.

A. E. B. Wendy J Brown, Toby Pavey, Comparing population attributable risks for heart
disease across the adult lifespan in women, Br J Sport. Med, 2014.

9.

P. & H. Communications, Womens Health: How Pharmacists Can Help. [tieseite].

Available: http://www.pharmacytimes.com/blogs/hennessy-highlights/0612/womenshealth-how-pharmacists-can-help.

10.

National Institute of Healthcare and Excellence, Type 2 diabetes prevention: population

and community-level interventions, 2011.

11.

K. Von Koeckritz, Current Management of Gestational Diabetes Mellitus FACULTY:

FACULTY AND ACCREDITOR DISCLOSURE Program Overview:, 2014.

12.

National Institute for Health and Care Excellence, Weight management before, during
and after pregnancy, 2010.

13.

K. S. Finley PR, Bluml BM, Bunting BA, Clinical and economic outcomes of a pilot
project examining pharmacist-focused collaborative care treatment for depression, J Am
Pharm Assoc., pp. 51(1):409, 2011.

14.

et al Ragland D, Payakachat N, Depression and diabetes: Establishing the pharmacists

role in detecting comorbidity in pregnant women, J Am Pharm Assoc, pp. 50(2):19599,
2010.

15.

M. Luke S. Tso, PharmD, BCPS; Danmy Loi, PharmD; David G. Mosley, PhD, MHA;
David Yi and F. Karen M. Stockl, PharmD; Heidi C. Lew, PharmD; and Brian K. Solow,
MD, Evaluation of a nationwide pharmacist-led phone outreach program to improve
osteoporosis management in older women with recently sustained fractures, J. Manag.
Care Pharm., vol. 21, no. 9, pp. 803810, 2015.

16.

National Institute for Health and Care Excellence, Sexually transmitted infections and
under-18 conceptions: prevention, no. February, 2007.