Rigas Iedzivotaju Integracijas Aptauja 2010

Sabiedrbas integrcija Rg
Rgas pilstas iedzvotju telefonaptauja Analtiska atskaite

Jnijs augusts 2010
Atskaites kopana aizliegta TNS Latvia

Izdruka no atskaites elektronisk formt
TNS Latvia Kronvalda bulvris 3-2 Rga, LV-1010 t +371 6709 6300, f +371 6709 6314 www.tns.lv
2010. gada jnijs - augusts
PTJUMA APRAKSTS
TNS LATVIA 2010. gada 29. jnij 22. jlij veica ptjumu par sabiedrbas integrcijas jautjumiem Rg. Ptjuma pasttjs ir Rgas Domes Izgltbas, kultras un sporta departaments. Ptjuma mris: identifict ldzdalbas un paizpausmes iespjas, k ar sabiedrbas integrcijas problmas Rgas iedzvotjiem un noskaidrot pavaldbas iespjas uzlabot esoo situciju, piedalties sabiedrbas integrcijas problmu risinan. Mra grupa: 18 74 gadus veci Rgas pilstas iedzvotji Ptjuma metode: specializta Rgas pilstas iedzvotju aptauja (Ad hoc). Aptaujas metode: datorizts telefona intervijas (Computer Assisted Telephone Interviews (CATI)) pc respondenta izvles - latvieu vai krievu valod. Izlases metode: ptjuma izlase tika veidota, izmantojot kombintu stratificts nejaus atlases metodi. enerlais kopums: aptuveni 544 093 Rgas pilstas iedzvotji (Avots: Pilsonbas un Migrcijas Lietu Prvalde, 2009. gada janvris). Izlases lielums: 800 Rgas pilstas iedzvotji (enerlajam kopumam reprezentatva izlase). Aptaujas anketas izstrdana: Anketas izstrdana: TNS Latvia sadarbb ar Rgas Domes Izgltbas, kultras un sporta departaments, skot no 2010.gada jniju izstrdja aptaujas anketu vairkos posmos. Anketas projekta sagatavoana: TNS Latvia sadarbb ar Rgas Domes Izgltbas, kultras un sporta departaments, balstoties uz 2001. gada ptjum izmatoto anketu, precizja, papildinja un izstrdja jaunu anketas projektu, ko iesniedza RD Izgltbas, kultras un sporta departamentam izskatanai. Anketas projekt tika iekauti gan jaunizveidoti jautjumi, gan precizti esoie. Anketas prskatana: RD Izgltbas, kultras un sporta departamenta prstvji sniedza savus komentrus par sagatavoto aptaujas anketas projektu. TNS Latvia pilnveidoja korito aptaujas anketas projektu, emot vr RD Izgltbas, kultras un sporta departamenta ieteikumus, k ar metodoloiskos aspektus. Anketas pilota: TNS Latvia intervtji veica 3 pilotas intervijas, lai noteiktu intervijas ilgumu un identifictu iespjams neskaidrbas jautjumu formuljumos vai atbilds. Anketas gala varianta izstrdana un apstiprinana: balstoties uz RD Izgltbas, kultras un sporta departamenta ekspertu ieteikumiem, k ar anketas pilotas laik iegtajiem rezulttiem, tika izstrdts anketas gala variants, uzlabojot atseviu jautjumu formuljumus. Anketas gala variants latvieu un krievu valods pievienots atskaites pielikum. Respondentu atbildtbas (response rate) veicinanai tika sagatavota ar paa RD Izgltbas, kultras un sporta departamenta atbalsta vstule ar ptjuma galveno tmu un mru aprakstu, kuru intervtjs varja pa faksu vai e-pastu nostt izvltajam respondentam. Intervtju brfings: pirms aptaujas tika veikts intervtju brfings, kuru vadja TNS Latvia projekta vadtja. Brfinga laik tika caurskatta anketas programma, secgi izejot cauri visiem jautjumiem, tos izskaidrojot.
SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI
PTJUMA APRAKSTS
Izlases veidoana: izlases veidoan izmantota vairkpakpju izlases metode. 1.pakpe. Izlas tika noteiktas kvotas pc dzimuma, vecuma un tautbas. Tabul attlots iegto datu saldzinjums ar Pilsonbas un Migrcijas Lietu Prvaldes datiem: Iedzvotju skaits izlas pirms svranas (%) Dzimums Vriei Sievietes Vecums 18 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 - 64 65 - 74 Tautba Latviei Krievi Cita tautba 45.0 55.0 16.0 19.8 17.4 18.4 15.6 12.9 41.3 44.4 14.4 Iedzvotju skaits izlas pc svranas (%) 44.9 55.1 13.0 20.4 18.0 19.5 15.8 13.3 41.0 43.3 15.8 PMLP dati 2009. gads (%) 44.9 55.1 13.0 20.4 18.0 19.5 15.8 13.3 41.0 43.3 15.8
2. pakpe. Balstoties uz kvotm un enerl kopuma definciju, no TNS Latvia rcb esos telefonu datu bzes (Fiksto telefonu datu bze iegta, nejaui sastdot 8 zmju telefona numurus, kuru pirmie cipari atbilst Latvij esoajai fiksto telefonu sistmai. Mobilo telefonu datu bze iegta, gan nejaui sastdot 8 zmju telefona numurus, kuru pirmie cipari atbilst Latvij esoajai mobilo telefonu sistmai, gan izmantojot mobilos telefonus, kuri iegti citu TNS Latvia ptjumu laik, un mobilo telefona numuru panieki ir pai piekritui piedalties ar citos TNS Latvia organiztos ptjumos.) ar nejaus izlases metodes paldzbu (izmantojot RUN skaita metodi) tika atlasts par nepiecieamo etras reizes lielks telefonu skaits, kas tika izmantots tlkai respondentu atlasei. da izlases metode un apjoms ir pietiekams, lai, emot vr izlases kdu, veiktu reprezentatvu, detaliztu mrmo parametru analzi. 3. pakpe. Mjsaimniecb respondents tika atlasts, izmantojot jaunk vriea principu.
PTJUMA APRAKSTS
Svranas procedras apraksts: Saska ar Pilsonbas un Migrcijas Lietu Prvaldes datiem uz 2009.gada janvri, ir izstrdtas idels izlases proporcijas (trim pazmm dzimums, vecums, tautba). Tlkaj svranas procedr tika lietota paa datu svranas programma: 1. Solis Statistikas datu ievadana specil datu svranas programm. 2. Solis Programma vism izlases vienbm pieir viendu svaru (1.0). 3. Solis Programma nosaka varianti, kas visvairk atiras no statistikas datiem un kori katra respondenta svaru (koeficientu) t, lai izmantojot os svarus, svrta izlase btu pc iespjas tuvka statistikas datiem aj konkrtaj variant. 4. Solis Tiek atkrtota variantes meklana, kas piemrojot 3.sol pieirto koeficientu (svaru) visvairk atiras no statistikas datiem. Katra respondenta svars atkal tiek maints, lai iegtu nepiecieamo sadaljumu noteiktaj variant. 5. Solis un nkamie soi Programma ir iteratva t atkrtojas, kamr tiek atrasti vispiemrotkie svari, kurus piemrojot, visas no sveramajm pazmm pietuvojas statistiskajam sadaljumam. Procenti un vidjs vrtbas, kas iekautas ptjuma atskait ir svrtas, bet respondentu skaits nesvrts. Nesvrts respondentu skaits nordts, jo tas jem vr, nosakot iegto rezulttu precizitti
Rezulttu precizitte: Pie da izlases apjoma ptjuma kopj kda ir +/-3.46 % ar 95% varbtbas lmeni. Detaliztka informcija par rezulttu precizitti ir pievienota Pielikum Rezulttu precizitte. Lauka darba veikanas laiks: no 2010. gada 29. jnija 22. jlijam. Intervtji: ptjuma lauka darbu veica 13 pai ptjuma veikanai apmcti TNS Latvia intervtji. Kvalittes kontrole: Kvalittes kontrole tika veikta viss ptjuma stadijs. Ptjuma kontroles posmi: intervtju kontrole, datu kontrole. 10% interviju kontrole tika veikta, noklausoties interviju ierakstus. Intervijas vidjais ilgums: 30,4 mintes. Projekta izpildes grupa: No Rgas Domes Izgltbas, kultras un sporta departamenta puses: Ilona Stalidzne, Projektu un sabiedrbas integrcijas nodaas vadtja Ilze Grntle, Projektu un sabiedrbas integrcijas nodaas Sabiedrbas integrcijas projektu vadtja No TNS Latvia puses: Projekta koordinana Signe Kajeva, Revita Logina Atskaites sagatavoana Revita Logina Programmana Ilze Liepia, Gints Malzubris Lauka darba koordinana Ilze Gulbia Kvalittes kontrole Dace Silia Datu statistisk apstrde Gundars Sporns Tabulu, grafiku veidoana Olga Gutovia, Evija Pavinska, Aleksandra Galahina
ATSKAITE
SATURS GALVENIE SECINJUMI .......................................................................................................................................6 RGAS IEDZVOTJU SOCILI DEMOGRFISKAIS RAKSTUROJUMS ..........................................................14 RGAS PILSTAS IEDZVOTJU SOCIL IDENTITTE .................................................................................18 RGAS PILSTAS IEDZVOTJI PAR TIESBM UN PIENKUMIEM PRET VALSTI ......................................25 RGAS PILSTAS IEDZVOTJU POLITISK LDZDALBA ..............................................................................31 IESAISTANS NEVALSTISKAJS ORGANIZCIJS ....................................................................................34 UZTICANS PAVALDBAS INSTITCIJM.................................................................................................37 RGAS PILSTAS IEDZVOTJU SOCILIE KONTAKTI ...................................................................................40 STARPPERSONU UZTICANS, IECIETBA, ATTIEKSME PRET ATIRGM SABIEDRBAS GRUPM41 ATTIEKSME PRET SABIEDRBAS INTEGRCIJU.............................................................................................46 LATVIEU VALODAS ZINANAS UN LIETOANA .........................................................................................47 MIGRCIJA ..........................................................................................................................................................53 RGAS PILSTAS PAVALDBAS PIEDVTO IESPJU UN PAKALPOJUMU NOVRTJUMS ..................54 SABIEDRBAS, KOPIENAS (GRUPA, MJA, IELA, RAJONS) SADARBBA PROBLMU RISINAN.........60 SABIEDRISKIE PASKUMI .................................................................................................................................61
PIELIKUMS: Rezulttu precizitte Aptaujas anketas latvieu un krievu valods
ATSKAITE
GALVENIE SECINJUMI Ptot sabiedrbas integrcijas jautjumus Rgas pilst, jem vr, ka ts iedzvotju vid ir saldzinoi liels nepilsou skaits (pc ptjuma datiem 20%), pc tautbas latvieu un krievu tautbas cilvku patsvars ir ldzgs (41% latviei, 43% krievi, 16% cita tautba), k ar mjs krieviski sarunjas 60% rdzinieku. Ar jauktajs imens (latvietis un krievvalodgais) joprojm domin krievu valoda. aj ptjum konstatts, ka latviei un krievvalodgie plasazias ldzekus lielkoties patr sav dzimtaj valod. Latvij joprojm mdz bt situcijas, kad plasazias ldzeki latvieu un krievu valods vienu un to pau informciju interpret oti atirgi, pauot diametrli pretjus viedokus (k rezultt latviei un krievvalodgie saem atirgu, tikai no viena skatu punkta pasniegtu informciju). Ir jnovr o atirgo informatvo telpu pastvana, sekojot, lai abu valodu (latvieu un krievu) plasazias ldzekos tiktu sniegta objektva informcija. Socil identitte Piederbas sajta ir nozmgs sabiedrbas integrcijas prieknosacjums. Ptjuma dati liecina, ka emocionl lmen piederba Rgas pilstai ir oti augsta 80% aptaujto jtas oti ciei vai ciei piedergi Rgai. Rgas pilstai piedergi jtas k latvieu, t krievu tautbas rdzinieki. Rdzinieki jtas piedergi Rgai galvenokrt tpc, ka eit ir uzaugui/pavadjui brnbu, dzvo un strd Rg, Rg ir nodibinjui imeni, ieguvui izgltbu. Tie cilvki, kuri Rgai nejtas piedergi (19%), to biek pamato ar brv laika/finanu un vecuma grtbm piedalties Rgas paskumos/atpsties, nav apmierinti ar esoo situciju valst (piem., bezdarbs, socilo garantiju trkums, valdbas/politiu rcba u.c.), k ar nk no citas vietas Latvij/rpus ts. Ar lepnuma jtas par savu valsti/pilstu raksturo emocionl lmea piederbu. Vairkums aptaujto (73%) oti lepojas vai drzk lepojas ar to, ka ir rdzinieki/dzvo Rg; attiecb uz Latviju is rdtjs ir zemks 61% aptaujto oti lepojas vai drzk lepojas ar to, ka dzvo Latvij. Ja par to, ka ir rdzinieks/dzvo Rg, mazk lepojas cilvki ar zemkiem ienkumiem (strdnieki, bezdarbnieki), tad par to, ka dzvo Latvij, mazk lepojas krievu un citu tautbu prstvji; vii ar saldzinoi biek jtas piedergi Krievijai. Uzlabojoties cilvku dzves kvalittei, palielinsies ar viu emocionl piederba pilstai, kur vii dzvo. Cilvki lepojas, ka dzvo Rg tpc, ka ir eit dzimui un augui, ml savu pilstu, viiem patk Rgas arhitektra, Rga tiek vrtta k skaista pilsta, Rg pieejama kultras dzve, nav mazsvargs ar fakts, ka Rga ir Latvijas galvaspilsta ar senu vsturi. Lai veicintu rdzinieku piederbas sajtu savai pilstai, komunikcij ir jizmanto tie elementi, ar kuriem rdzinieki lepojas. Ar atbilde uz jautjumu Ja tiktu apdraudta Latvijas neatkarba, vai Js btu gatavs to aizstvt ir emocionls piederbas rdtjs. Vairkums aptaujto (76%) ir paudui gatavbu aizstvt Latviju, ja tiktu apdraudta ts neatkarba. Saldzinoi biek nebtu gatavi aizstvt Latvijas neatkarbu 2534 gadus veci rdzinieki, k ar krievu tautbas cilvki. Lokl identitte piederba tuvkajai apkaimei/pilstas mikrorajonam, Rgai un Latvijai (54%, 80%, 77%), ir daudz augstka nek globl identitte piederba Eiropai (28%). Interesants ir fakts, ka piederba Rgai un Latvijai ir augstka nek piederba tuvkajai apkaimei/pilstas mikrorajonam. Jaunkiem cilvkiem (18 24 gadus veciem) ir izteiktka piederba Eiropai nek citm vecuma grupm. Savukrt Krievijai piedergi saldzinoi biek jtas krievi, Krievijas Federcijas pilsoi, k ar Latvijas nepilsoi (kopum 18% aptaujto rdzinieku).
ATSKAITE
Tiesbas un pienkumi Absoltais vairkums rdzinieku uzskata, ka katram Latvijas iedzvotjam btu jnodroina socils tiesbas (tiesbas uz pensiju nodroinjumu (99%) un tiesbas saemt bezdarbnieka pabalstu (98%)), tiesbas uz vrda brvbu (96%) un tiesbas saemt pamatizgltbu dzimtaj valod (91%). Vairumam rdzinieku ir svargas ar tiesbas vlt vai izvirzt savu kandidatru uz pavaldbu vlanm (78%), savukrt 58% uzskata, ka btiski ir nodroint tiesbas dibint politisku partiju, organizciju. Aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji tika lgti izteikt savu viedokli attiecb pienkumiem, kuri Latvijas iedzvotjiem ir jpilda pret valsti. Jteic, ka 60% un vairk aptaujto uzskata, ka konkrtie pienkumi ir jpilda vienmr. Rdzinieki ir atbildgi attiecb uz pienkumiem, kuri viiem ir jpilda pret valsti. Absoltais vairkums (87%) aptaujto uzskata, ka ir jciena valsts simbolika (himna, karogs u.c.), vecku pienkums ir nodroint brnu izgltoanu atbilstoi viu spjm un obligts izgltbas prasbm (86%) un dabas, kultrvides, ainavu, vstures un arhitektras piemineku un vides aizsardzba ir katras personas, visas sabiedrbas un valsts pienkums (84%). Vairkums (74%) pau viedokli, ka vienmr ir jievro valsts likumi, jrespekt citu personu nacionl paciea (74%), jciena latvieu tautas un Latvij dzvojoo nacionlo un etnisko grupu tradcijas un paraas (74%). Attiecb uz valsts valodas zinanu rdtjs ir nedaudz zemks 66% aptaujto uzskata, ka is pienkums (zint valsts valodu) ir jpilda vienmr, 27% uzskata, ka parasti jievro, bet 6% saka, ka ad un tad jievro. Ar attiecb uz nodoku un valsts nodevu maksanu rdtjs ir zemks 64% aptaujto uzskata, ka is pienkums (jmaks nodoki un valsts nodevas) ir jpilda vienmr, 26% uzskata, ka parasti jievro, 8% saka, ka ad un tad jievro, bet 2% uzskata, ka nav jievro vispr. Lai mazintu to cilvku skaitu, kuri uzskata, ka ne vienmr ir jmaks nodoki un valsts nodevas, ir jveic skaidrojoais darbs jinform, k Rgas pilst tiek izmantota nodokos samakst nauda, un kdas ir nodoku nemaksanas sekas (k nodoku nemaksana ietekm, piem., pilstas infrastruktru). Nepiecieams biek iesaistt rdziniekus dadu lmumu pieeman, kas saistti, piemram, ar svtku organizanu, noformjumu veidoanu un citm aktivittm. da iesaistans palielintu rdzinieku ldzdalbu aktivitts, nostiprintu viu emocionlo piesaisti. Attiecb uz iedzvotju socils nodrointbas un labkljbas nodroinanu, rdzinieku vrtjums ir polrs 51% uzskata, ka par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam, savukrt 47% ir pretjs doms un uzskata, ka par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai. To rdzinieku vid, kuri pau viedokli, ka par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam, saldzinoi biek ir cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, panodarbintie (pats sev darba devjs), ar augstiem ienkumiem (401 Ls un vairk). Saldzinoi biek uzskatam, ka par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai, piekrt cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, pensionri, bezdarbnieki, cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls mnes uz vienu cilvku imen). Lai maintu priekstatu, ka socil nodrointba un labkljba ir valsts un pavaldbas, nevis paa indivda atbildba, nepiecieams celt o cilvku izgltbas lmeni, kvalifikciju, zinanas un prasmes, t.i., atbalstot ne tikai ar naudu, bet ar ar ideju/padomu/iespjm, k tlk paam pelnt naudu.
ATSKAITE
Vairkums aptaujto (78%) piekrt, ka Latvij ir jveicina mazkumtautbu identittes saglabana un nostiprinana, savukrt 19% aptaujto uzskata, ka Latvijas sabiedrb nav vlama atirgu etnisko identitu pastvana. Aptaujtie tika lgti sniegt savu viedokli attiecb uz bazncas lomu iedzvotju labkljbas nodroinan. Vairk k puse aptaujto (54%) uzskata, ka Bazncas un draudzes pienkums ir sniegt ne tikai gargu, bet ar materilu atbalstu grtbs nonkuiem cilvkiem. Savukrt 44% pau viedokli, ka Bazncai un draudzei ir jsniedz tikai gargs atbalsts grtbs nonkuiem cilvkiem. Politisk ldzdalba Kopum rdzinieku interese par politiku ir vidja 5.4 punkti skal no 0 (nekda interese) ldz 10 (oti liela interese). 6% rdzinieku nav nekdas intereses, 18% ir neliela interese, vidja interese par politiku ir 53%, bet liela 23% aptaujto. Savukrt izplattkie politiskie uzskati rdzinieku vid ir kreisi centriski (52%). Kreisi un kreisi centriski uzskati saldzinoi biek ir krievu tautbas cilvkiem, k ar audm, kuri izmanto plasazias ldzekus (prese, TV, radio) krievu valod, savukrt labji un labji centriski uzskati saldzinoi biek ir latvieiem, audm, kuri izmanto plasazias ldzekus latvieu valod. Aizemti imenes un darba dzv, rdzinieki tomr ir ar socili aktvi aptuveni katrs treais aptaujtais (30%) pdjo 3 gadu laik ir parakstjis kdu aicinjumu, petciju (referenduma sasaukanai, uzsaukuma vstuli, cita veida aicinjumu, lgumu), katrs piektais (20%) minjis kdu pierunt/prliecint balsot par noteiktu politisku partiju, savukrt 18% aptaujto ir atteikuies pirkt preci vai pakalpojumu politisku, etnisku vai socilu apsvrumu d. 14% aptaujto ir iesaistjuies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb, 13% ir izvietojui vai komentjui socilipolitiska rakstura informciju internet vai citos plasazias ldzekos, bet 12% ir piedaljuies piketos, demonstrcijs, streikos vai mtios. Pdjo 3 gadu laik tiei vai rakstiski sazinjies ar Saeimas deputtiem, ministriem vai ierdiem ir aptuveni katrs desmitais aptaujtais (12%), savukrt 7% ir tiei vai rakstiski sazinjuies ar savas pavaldbas deputtiem. Tas, ka katrs piektais rdzinieks pdjo 3 gadu laik ir minjis kdu pierunt/prliecint balsot par noteiktu politisku partiju (iespjas LR pilsoiem ir balsot Saeimas, pavaldbu un Eiropas Parlamenta vlans), liecina, ka rdzinieki nav politiski atsveinti, seko ldzi aktivittm valst un vlas nodroint savu intereu prstvniecbu demokrtisk rema ietvaros. Tomr mazs skaits rdzinieku ir tiei vai rakstiski sazinjuies ar savas pavaldbas deputtiem. Btu nepiecieams noskaidrot sazinanos kavjoos faktorus (pau rdzinieku neieinterestba/aizemtba vai tomr neticba savm spjm ko ietekmt). Nevalstisks organizcijas Absoltais vairkums (86%) aptaujto pdjo 3 gadu laik nav iesaistjuies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb, savukrt 14% ir bijui aktvi, un darbojuies kd nevalstisk organizcij. Biek rdzinieki ir iesaistjuies kds vides aizsardzbas organizcijs, k ar piedaljuies talks/sabiedriskajos darbos un socils paldzbas organizcijs, k galvenos iemeslus minot spju kdam paldzt, nodroint trku un sakoptku vidi. ri dalbai NVO ir intereses trkums un aizemtba.
ATSKAITE
emot vr, ka vides aizsardzba un talkas/sabiedriskie darbi (piem., Liel Talka) ir izpelnjuies lielu sabiedrbas atbalstu un ldzdalbu, turpint atbalstt kopgu vides sakopanu, kas pastiprintu kopbas sajtu un veicintu piesaisti pilstai. Sabiedrbas, kopienas sadarbba problmu risinan Puse aptaujto rdzinieku (51%) pdj gada laik ar kaimiiem no mjas vai ielas, kur vii dzvo, ir labiekrtojui mju vai apkrtjo vidi. Aptuveni katrs desmitais (11%) ir nodibinjis dzvoku panieku apsaimniekoanas biedrbu, savukrt 6% ir organizjui vai piedaljuies Kaimiu diens vai savas ielas svtkos. Labiekrtojui mju vai apkrtjo vidi saldzinoi biek 55 64 gadus veci rdzinieki. Ptjuma dati liecina, ka rdzinieki vlas dzvot labiekrtot vid, un ir spjgi sadarboties ar citiem cilvkiem, lai stenotu savas vlmes. Uzticans pavaldbu institcijm Kopum vairk k puse rdzinieku oti liel mr vai drzk uzticas cilvkiem (62%), savukrt cilvkiem drzk vai nemaz neuzticas vairk k tredaa aptaujto (37%). Rgas pilstas iedzvotji saldzinoi visvairk uzticas medijiem (prese, TV, radio) (oti liel mr uzticas vai drzk uzticas 69%) un bazncai (67%). Liela daa sabiedrbas uzticas Rgas socilajam dienestam (65%), Rgas pavaldbas policijai (60%), Rgas domei (57%) un tiesai (53%). Rgas britiesu novrtt nav spjusi gandrz tredaa aptaujto (27%) iespjams, iem aptaujtajiem ldz im saskarsmes ar Rgas britiesu nav bijis. Puse aptaujto (50%) Rgas britiesai uzticas, savukrt 23% n. Izpilddirekcijai uzticas nepilna puse aptaujto (48%), bet 38% ir pretjs doms. Attiecb pret socilajiem tkliem 28% nav viedoka (iespjams, nekad nav izmantojui), savukrt 43% pau uzticbu, 29% neuzticas. Attiecb uz valdbu, Saeimu un politiskajm partijm vairkums aptaujto pau neuzticbu, piedevm vairk k 40% aptaujto m institcijm nemaz neuzticas. Uzticanos dam institcijm ietekm aptaujto tautba. Patreizjais Rgas domes prieksdtjs Nils Uakovs ir politisko partiju apvienbas Saskaas centrs valdes prieksdtjs. aj partij ir liels krievu tautbas cilvku patsvars, un t aizstv krieviski runjoo cilvku intereses. Iespjams, tpc Rgas domei saldzinoi biek uzticas tiei krievu tautbas cilvki. Vl kda atirba latviei saldzinoi retk uzticas bazncai nek krievi. Rgas pilstas pavaldbas piedvto iespju un pakalpojumu novrtjums Pc paldzbas saret situcij (piem., iztikas ldzeku trkums, slimba, bezdarbs u.c.) rdzinieki biek vrstos vietj pavaldb (49%), pie radiniekiem (38%), k ar draugiem (24%). Pdjo desmit gadu laik btiski ir pieaudzis to cilvku skaits, kuri nepiecieambas gadjum vispirms pc paldzbas vrstos vietj pavaldb. Iemesli tam ir saldzinoi liel informtba par dau no pavaldbas piedvtajiem pakalpojumiem (piem., 88% rdzinieku zina, ka Rgas pavaldb ir pieejams Socilais dienests), pakalpojumi tiek uztverti k pieejami (piem., 17% aptaujto rdzinieku pdjo 6 mneu laik ir izmantojui Socil dienesta pakalpojumus), k ar pakalpojumu vrtjums ir labs (piem., 66% rdzinieku, kuri pdjo 6 mneu laik ir izmantojui Socilo dienestu, ar saemtajiem pakalpojumiem ir apmierinti). Ldz ar to pavaldbai ir jturpina veiksmgi uzsktais darbs pie pakalpojumu snieganas un rdzinieku informanas par pavaldb pieejamajiem pakalpojumiem, k ar jnoskaidro un jnovr galvenie iemesli, kpc daa aptaujto tomr ir neapmierinti ar saemtajiem pakalpojumiem.
ATSKAITE
Runjot konkrti par Socil dienesta pakalpojumiem, 33% aptaujto, kuri ir izmantojui Socil dienesta pakalpojumus, ir palikui neapmierinti (drzk neapmierinti 25%, bet pilnb neapmierinti 8%). eit btu svargi saprast, vai to cilvku vid, kuri ir palikui neapmierinti ar saemtajiem pakalpojumiem, ir tdi, kuriem paldzba ir atteikta (piem., cilvks neatbilst paldzbas samja statusam, nav spjis patstvgi pareizi noformt visus nepiecieamos dokumentus, tai skait valodas barjeras d, k rezultt paldzba nav saemta), vai ar cilvki paldzbu ir samui, tau kopum nav izveidojies kontakts ar Socil dienesta darbiniekiem, neapmierina dokumentcijas sagatavoanas process (garas rindas, jierodas atkrtoti u.c.) utt. emot vr to, ka paldzba sarets situcijs biek ir vajadzga gados veckiem cilvkiem, k ar cilvkiem, kuri nonkui iztikas ldzeku trkum (piem., bezdarbs), tad labkais veids, k iem cilvkiem nodot informciju par pavaldb pieejamajiem pakalpojumiem, ir izmantot kanlus, kuri iem cilvkiem jau ir pieejami/ neprasa btiskus papildus izdevumus (k, piem., preses abonana). Plasazias ldzeku vid labkie komunikcijas kanli vartu bt: TV, radio, bezmaksas avzes un internets. (Par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem biek informcija tiek iegta TV raidjumos (38%), internet (35%) un klausoties radio (19%). Internets (39%), TV (34%) un radio (16%) tiek ar mints k labkie veidi, k ar turpmk saemt informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem.) TV, radio un bezmaksas avzes ir pai piemrots informcijas kanls gados veckiem cilvkiem, savukrt internets jaunka un vidja gadagjuma cilvkiem. Internets ir ar labs komunikcijas kanls cilvkiem, kuri ir palikui bez darba (bet nav ilgstoie bezdarbnieki). Liela daa to cilvku, kuri saldzinoi nesen ir palikui bez darba, turpina lietot internetu (mjs, bibliotks u.c.). Ptjums parda, ka 82% aptaujto bezdarbnieku izmanto internetu (biek izmantotais portls Delfi). Kaut ar 26% aptaujto rdzinieku ptjum ir atzinui, ka vispr nelasa presi vai ar nelasa pres par aktualittm valst, tomr TNS Latvia Nacionl Mediju ptjuma pavasara dati liecina, ka vislastkie preses izdevumi 15 74 gadus veciem rdziniekiem ir tiei bezmaksas avzes Rgas santms un 5 mintes (gan latvieu, gan krievu valod). Nedrkst aizmirst ar par mutvrdu slavas ietekmi uz informcijas apriti ptjums parda, ka 14% aptaujto rdzinieku par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem uzzina no radiem, draugiem vai pazim. Komunicjot par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem, pai jpievr uzmanba, lai informcija btu skaidra, saprotama un precza (tiktu pasniegta vienkr valod/btu labk uztverama krievvalodgajiem rdziniekiem). Starppersonu uzticans, iecietba, attieksme pret atirgm sabiedrbas grupm Etnisks distances mranai aptaujtajiem tika piedvti septii komunikcijas lmei (ldz tuvai radniecbai/laulbm, k ar tuvu draugu, k ar kaimiu, k ar darba koli, k ar valsts pastvgo iedzvotju, k ar tristu, nedrkst ielaist valst vispr.
1
Nacionlais Mediju Ptjums: Prese, Pavasaris 2010 norisinjs no 2010. gada 8. februra ldz 2010. gada 9. maijam. Izmantojot datorizts intervijas (CAPI) respondenta dzvesviet, vis Latvij tika aptaujti 3580 pastvgie Latvijas iedzvotji vecum no 15 ldz 74 gadiem.
10
ATSKAITE
Kopum socil distance rdziniekiem ir saldzinoi vismazk attiecb pret latvieiem un krieviem (vairkums no aptaujtajiem vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm vai k ar tuvu draugu). Nkamie komunikcij biek vlamie ir invaldi ar fiziskiem traucjumiem, maznodrointi, nabadzgi cilvki, ebreji un citu tautbu prstvji (ne latviei, krievi, ebreji, igni/romi). Savukrt visatturgk attieksme (nedrkst valst ielaist vispr) ir pret narkomniem, cilvkiem no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas, alkoholiiem un homoseksuli orienttiem cilvkiem. Tas, ka tredaa aptaujto (33%) paudui attieksmi, ka nedrkst ielaist vispr valst homoseksuli orienttu cilvku, sasaucas ar aptaujto viedokli attiecb uz divu izteikumu vrtanu: Homoseksulisms ir nosodma pardba vai Pret homoseksulismu ir jizturas ar izpratni un iecietbu. Jo 33% aptaujto uzskata, ka Homoseksulisms ir nosodma pardba, savukrt 65% pau viedokli, ka Pret homoseksulismu ir jizturas ar izpratni un iecietbu. Attieksme pret sabiedrbas integrciju 67% aptaujto rdzinieku uzskata, ka Sabiedrbas integrciju ir nepiecieams vadt un kontrolt no valsts iestu puses, savukrt tredaa aptaujto (31%) uzskata, ka Integrcija Latvij notiek pati par sevi, un tai nav nepiecieama paa vadba. Latvieu valodas zinanas un lietoana Vairkums rdzinieku (72%) latvieu valodu (galvenokrt vai tikai latvieu k ar latvieu vairk nek krievu) izmanto valsts vai pavaldbas iestds. Puse rdzinieku (51%) latviski sarunjas uz ielas/veikal, savukrt darb latvieu valodu biek k krievu lieto 53% strdjoo. Mjs prsvar latvieu valod run 39%, bet ar draugiem/pazim 38% rdzinieku. Latvieu un krievu valodas zinanu novrtjumam izmantota panovrtjuma metode rdzinieki pai vrtja savas latvieu un krievu sarunvalodas zinanas. Kopum puse (52%) Rgas pilstas iedzvotju savu prasmi sarunties latvieu valod vrt k labu runju brvi. Savukrt aptuveni ceturt daa (23%) atzst, ka ar nelielm grtbm varu sarunties par jebkuru jautjumu. Katrs piektais rdzinieks (21%) run nedaudz, prot sarunties tikai par vienkriem jautjumiem, bet nepilni 5% rdzinieku latvieu valod runt neprot nemaz vai gandrz nemaz. Rdziniekiem, kuri pc tautbas nav latviei, tika jautts par viu latvieu zinanu uzlaboanos pdjo 3 gadu laik. Aptuveni piekt daa rdzinieku (19%) (saldzinoi biek jauniei) atzst, ka viu latvieu valodas zinanas ir ievrojami uzlabojus. Nedaudz uzlabojus ts ir 29% rdzinieku, savukrt puse vrt, ka viu latvieu valodas zinanas pdjo 3 gadu laik nav uzlabojus. Puse (49%) Rgas pilstas iedzvotju, kuri brvi nerun latviski, atzst, ka noteikti izmantotu iespju uzlabot savas latvieu valodas zinanas, ja Rgas pavaldba piedvtu du iespju (piem., latvieu valodas kursus) bez maksas, savukrt tre daa (29%) drzk izmantotu du iespju. vlme btu jem vr, apsverot iespju organizt latvieu valodu kursus (piem., ar tlmcbas pamienu).
11
ATSKAITE
Migrcija Absoltais vairkums aptaujto (87%) tuvk gada laik neplno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts. Tomr 12% aptaujto tuvk gada laik plno prcelties vairums (71%) no viiem plno doties rpus Latvijas, un 28% plno migrt Latvijas ietvaros. Sabiedriskie paskumi Pdjo 6 mneu laik kultras/izklaides jom apmekltkie ir bijui Rgas pilstas rkotie svtku paskumi, kurus apmekljusi nedaudz vairk k puse aptaujto rdzinieku (54%). 44% ir apmekljui kdu mkslas izstdi, mkslas galeriju, muzeju, savukrt 41% ir bijis uz kino. Mzikas koncertus apmekljui 38% aptaujto, savukrt baudt tetri, baletu vai operu bijui 37% aptaujto, bet sporta sples apmekljusi mazk k tre daa aptaujto (27%). Rgas pilstas svtkiem ir visaugstk spontn atpazstamba (44%), savukrt kopum Rgas pilstas svtkus zina absoltais vairkums aptaujto (95%). Ar Rgas pilstas svtkiem apmekltbas zi sacenas 18.novembra svtki: puse (51%) rdzinieku ir bijui uz Rgas pilstas svtkiem, un 54% uz 18.novembra svtkiem. Puse aptaujto (52%), kuri pai persongi nav apmekljui 18.novembra svtkus, tos ir vrojui televzij. Svtkiem Staro Rga ir oti zema spontn atpazstamba (5%), os svtkus kopum zina 65% aptaujto, bet apmekljui ir 45% rdzinieku. Ldz ar to var teikt, ka o paskumu rdzinieki zina un apmekl, tau nesaista ar Rgas pilstu. Ldzgi ir ar paskumu Balt nakts, kur netiek saistts k ar Rgas pilstas organiztu paskumu svtkiem ir oti zema spontn atpazstamba (2%), tau os svtkus kopum zina absoltais vairkums (95%) aptaujto, bet apmekljui ir 18% rdzinieku. Ar Maija Grfa svtkiem ir saldzinoi oti zema spontn atpazstamba mazk k 1%, augsta virzt atpazstamba (60%), savukrt apmekltba saldzinoi maza (nepilni divi procenti). Kopum kaut vienu Rgas pilstas organiztu paskumu vai svtkus pdj gada laik ir apmekljis vairkums aptaujto rdzinieku (80%). Galvenie iemesli, kpc aptaujtie apmekl Rgas pilstas organiztus svtkus, ir interese/interesanti, iespjas izklaidties, atpsties, labi pavadt laiku, kopbas sajta, iespja bt kop ar cilvkiem. Savukrt biekie neapmeklanas iemesli ir veselbas problmas, laika un naudas trkums, nepatika pret da veida paskumiem, kuri neiet interesanti. Kaut gan pdj gada laik 80% aptaujto ir bijui vismaz uz vienu Rgas pilstas organiztu paskumu, ne visi zina, ka ie paskumi ir bez maksas. 5% uzskata, ka paskumi ir par maksu, 15% daa ir par maksu, un daa bez maksas, savukrt 78% zina, ka paskumi ir bezmaksas. Rdziniekiem ir grti novrtt imenes, Annas vai Jura dienas svtku potencilu apmeklanu izirtu svtku programmas saturs. Tomr attiecb uz imenes dienas potencilo apmekljumu atbalsts ir vislielkais 64% rdzinieku, iespjams, apmekltu dus svtkus. Jura un Annas dienu, iespjams, apmekltu tredaa aptaujto.
12
ATSKAITE
imenes dienai atbalstu paudui dadu tautbu rdzinieki, kamr Annas vai Jura dienas svinbm saldzinoi biek atbalstu pau latviei. Iespjams, citu tautbu rdzinieki ir mazk informti par Annas un Jura dienu nozmi. Divm tredam (42%) aptaujto nav konkrtu ideju, kdus pilstas mroga svtkus vl vartu organizt Rgas dome, savukrt 11% uzskata, ka pilstai jau pietiek svtku, un jauni nav vajadzgi. Rdzinieki, kuriem bija kdas idejas, biek ieteica organizt dadus tematiskos svtkus, svtkus, kas domti visai imenei (brniem, imenei, jaunieu svtki, senioru svtki, Tva diena, Mtes diena), k ar gadskrtu svtkus (Ziemassvtki, Jaunais gads, Lgo svtki/Ji, Pavasara, Vasaras un Rudens svtki, Raas svtki, Lieldienas).
13
ATSKAITE
RGAS IEDZVOTJU SOCILI DEMOGRFISKAIS RAKSTUROJUMS Vairkums aptaujto Rgas pilstas iedzvotju ir Latvijas Republikas pilsoi (76%), katrs piektais aptaujtais ir nepilsonis (20%), bet divi procenti ir Krievijas Federcijas pilsoi. Aptaujto Latvijas Republikas pilsou vid 54% ir latviei, 35% ir krievi un 12% ir citu tautbu prstvji. Nepilsou vid 69% ir krievi un 31% citu tautbu prstvji (piem., ukraii, baltkrievi, poi u.c.). Latvijas Republikas pilsoi saldzinoi biek ir latviei, jauni cilvki (18 34 gadus veci), neprectie, cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, cilvki, kuru imen ir divi brni vecum ldz 15 gadiem, cilvki ar ienkumiem virs 251 Ls uz vienu cilvku imen, luteri un katoi, apmekl bazncu 12 reizes gad vai neapmekl nekad. Nepilsoi saldzinoi biek ir krievi un citu tautbu prstvji, vecka gadagjuma cilvki (45 64 gadus veci), cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, Ziemeu rajon dzvojoie, strdnieki, pensionri, cilvki, kuru ienkumi ir 51 Ls 150 Ls uz vienu cilvku imen, pareizticgie, apmekl bazncu retk k reizi mnes. Tredaa (33%) aptaujto Rgas pilstas iedzvotju ir jauni cilvki (18 34 gadus veci), 37% ir vidja gadagjuma (35 54 gadus veci) un 29% ir vecka gadagjuma audis (vecum no 55 ldz 74 gadiem). Pc tautbas latviei ir 41% aptaujto Rgas pilstas iedzvotju, krievi 43%, bet 16%iem ir cita tautba. Saldzinoi biek latviei ir LR pilsoi, vadtji/veckie specilisti, cilvki ar augstkiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen), luteri, katoi, k ar cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai. Krievi saldzinoi biek ir nepilsoi vai Krievijas Federcijas pilsoi, cilvki ar ienkumiem 51 Ls 100 Ls uz vienu cilvku imen, pareizticgie. Brnu ldz 15 gadiem imen nav 63% aptaujto Rgas pilstas iedzvotju. Viens brns imen ir 24% aptaujto, 10% ir divi brni vecum ldz 15 gadiem, bet 2% aptaujto imen ir trs un vairk brni vecum ldz 15 gadiem. Vieni saldzinoi biek dzvo vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadus vecie), sievietes, pensionri, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti vai ir neprecjuies. oti zemi ienkumi (ldz 50 Ls mnes uz vienu cilvku imen) saldzinoi biek ir cilvkiem pirmspensijas vecum (45 54 gadi), bezdarbniekiem, k ar cilvkiem, kuru imen ir 5 un vairk cilvki. Latviei saldzinoi biek izmanto medijus latvieu valod lasa Diena un Neatkarg Rta avze, skats TV latvieu valod LNT, TV3, LTV1, TV6. Klauss radio SWH, LR 2.programmu, Radio Skonto un LR 1.programmu. No interneta portliem latviei saldzinoi biek lieto Tvnet.lv un Apollo.lv.
14
ATSKAITE
Savukrt krievi biek lasa presi krievu valod MK Latvia, Vesti, Vesti segoda, as, Subbota. Biek skattie TV kanli PBK (Pirmais Baltijas Kanls), TV5, RTR Planeta Baltija un RenTV Baltija. Krievi saldzinoi biek nek aptaujtie kopum neklauss radio (radio vispr neklauss 20% krievu). Saldzinoi biek klaustie radio krievu tautbas cilvku vid ir radio SWH+, Russkoje Radio/Radio Biznes i Baltija un Latvijas Radio 4.programma. No interneta portliem krievi saldzinoi biek lieto Rus.delfi.lv. Aplkojot aptaujto rdzinieku reliisko prliecbu, redzam, ka Rgas pilst 43% aptaujto pc savas reliisks piederbas ir pareizticgie, 18% katoi, bet 16% luteri. Pieciem procentiem aptaujto ir cita reliisk piederba, 16% aptaujto nepieder nevienai reliiskajai konfesijai, savukrt 3% atsaks atbildt uz o jautjumu. Analizjot pareizticgo socili demogrfisko profilu, varam secint, ka saldzinoi biek pareizticgie ir krievi, nepilsoi un Krievijas Federcijas pilsoi, cilvki ar ienkumiem 51 Ls 150 Ls uz vienu cilvku imen, audis, kuri apmekl bazncu reizi mnes vai retk k reizi mnes. Katoi saldzinoi biek ir latviei vai citu tautbu prstvji (ne krievi). Luteri saldzinoi biek ir vecka gadagjuma audis (65 74 gadus veci), latviei, LR pilsoi, cilvki, kuri apmekl bazncu 12 reizes gad. Absoltais vairkums (84%) rdzinieku dzvo daudzdzvoku mjs, kurs ir vairk par 8 dzvokiem. 7% rdzinieku dzvo mj ar vairkiem dzvokiem (ldz 8 dzvokiem), un 7% atsevis mjs. Rindu k (mjm kopjas snu rsienas) dzvo mazk k 2% aptaujto. Latviei saldzinoi biek dzvo atsevis mjs, bet krievi daudzdzvoku mjs (vairk par 8 dzvokiem). Vairkums aptaujto rdzinieku (77%) ir dzvojams platbas panieki, savukrt 23% ir dzvojams platbas rnieki. Latvieu vid 70% ir dzvojams platbas panieku un 30% rnieki, savukrt krievu tautbas cilvku vid 82% ir dzvojams platbas panieki un 18% rnieki. Dzvojams platbas panieki saldzinoi biek ir krievi, nepilsoi, Kurzemes rajon dzvojoie, k ar pensionri. Dzvojams platbas rnieki saldzinoi biek ir latviei, 25 34 gadus vecie, Centra rajon dzvojoie, k ar cilvki, kuri dzvo vieni.
15
ATSKAITE
IZLASES STRUKTRA (1) Bze:Visi respondenti, n=800;
DZIMUMS Vrietis Sieviete VECUMS 18-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74 TAUTBA Latvietis Krievs Cita PILSONBA Latvijas Republikas pilsonis Krievijas Federcijas pilsonis Nepilsonis Cits (ierakstiet): Nav atbildes, atteikums atbildt IZGLTBA Pamatizgltba vai skumskola Vidj Vidj specil Augstk PRIEKPILSTA Centra rajons Kurzemes rajons Latgales priekpilsta Vidzemes priekpilsta Zemgales priekpilsta Ziemeu rajons NODARBOANS Pats sev darba devjs Vadtjs, veckais specilists Specilists, ierindas darbinieks Strdnieks Pensij Students, skolnieks Mjsaimniece Bezdarbnieks
4% 4% 11% 13% 19% 8% 17% 24% 14% 11% 5% 19% 27% 23% 6% 24% 33% 37% 0,1% 2% 2% 20% 76% 16% 41% 43% 13% 20% 18% 20% 16% 13% 45% 55%
16
ATSKAITE
IZLASES STRUKTRA (2) Bze: Visi respondenti, n=800; Piezme: *Bze: Respondenti, kuriem imen ir vairk par 1 cilvku (respondents + vl kds), n=687
IMENES STVOKLIS precjies, dzvo kop neprecjies dzvo irti, atraitnis CILVKU SKAITS IMEN 1 2 3 4 5 6 un vairk BRNU SKAITS IMEN (0-15 gadiem)* Neviens 1 2 3 un vairk IMENES IENKUMI Ldz 50 LVL 51 - 100 Ls 101 - 150 Ls 151 - 250 Ls 251 - 400 LVL 401 LVL in vairk Grti pateikt/Nav atbildes RELIISK PIEDERBA Luternis Katolis Pareizticgais Cits Esmu ateists, nepiederu ne pie vienas konfesijas Atsaks atbildt / grti pateikt DIEVKALPOJUMU APMEKLANAS BIEUMS Reizi ned vai pat biek 2-3 reizes mnes Reizi mnes Retk k reizi mnes 1-2 reizes gad Nekad Grti pateikt 2% 27% 6% 3% 11% 12% 38% 3% 5% 16% 16% 18% 43% 9% 14% 15% 5% 15,8% 17% 25% 2% 10% 24% 63% 7% 2% 14% 29% 27% 20% 19% 22% 59%
17
ATSKAITE
RGAS PILSTAS IEDZVOTJU SOCIL IDENTITTE Rgas pilstas iedzvotju vid tika mrta piederbas sajta tuvkajai apkaimei/mikrorajonam, Rgai, Latvijai, Krievijai un Eiropai. Visciek saikne aptaujtajiem rdziniekiem ir ar Rgu un Latviju, mazk tuvko apkaimi, pilstas mikrorajonu. Mazk k tredaa aptaujto jtas piederga Eiropai, bet 18% Krievijai. Q7. Cik ciei Js jtaties saistts ar ... Bze: Visi respondenti, n=800;
oti ciei Jsu tuvko apkaimi, pilstas mikrorajonu Rgu 19% Ciei 34% Ne prk ciei Nemaz 32% Grti pateikt 14% 1%
34%
46%
16% 3% 0,3%
Latviju
35%
43%
18% 4% 0,3%
Krieviju
5%
13%
36%
46%
0,1%
Eiropu
5%
23%
44%
27%
0,5%
Absoltais vairkums (80%) aptaujto Rgas iedzvotju atzst, ka oti ciei vai ciei jtas piedergs Rgai. Rgai piedergi saldzinoi biek jtas Zemgales priekpilstas iedzvotji, savukrt saldzinoi retk Rgai piedergi jtas iedzvotji vecum no 3544 gadiem, strdnieki, k ar iedzvotji ar zemiem imenes ienkumiem (ldz 50Ls mnes uz vienu cilvku). Tpat vairkums (77%) aptaujto oti ciei vai ciei jtas piedergs Latvijai. Latvijai piedergi saldzinoi biek jtas vecka gadagjuma audis (5574 gadi), pc tautbas latviei, k ar pensionri. Savukrt saldzinoi retk Latvijai piedergi jtas jaunka un vidja gadagjuma audis (1834 gadi) un bezdarbnieki. Savai tuvkajai apkaimei, pilstas mikrorajonam oti ciei vai ciei jtas piederga nedaudz vairk k puse (54%) aptaujto. Savai tuvkajai apkaimei, pilstas mikrorajonam saldzinoi biek piedergi jtas 5564 gadus vecie, pc tautbas krievi, nepilsoi, pensionri, k ar pareizticgie. Savai tuvkajai apkaimei, pilstas mikrorajonam saldzinoi retk piedergi jtas jaunki cilvki (2534 gadus vecie), pc tautbas latviei, pc nodarboans specilisti/ierindas darbinieki, aptaujtie ar augstiem imenes ienkumiem (401 Ls un vairk uz vienu cilvku imen), pc imenes stvoka neprectie, k ar katoi.
18
ATSKAITE
Eiropai oti ciei vai ciei jtas piederga gandrz tredaa (28%) aptaujto. Eiropai saldzinoi biek piedergi jtas jauniei (1824 gadus veci), cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, pc nodarboans vadtji/veckie specilisti, k ar studenti/skolnieki, aptaujtie ar ienkumiem 251Ls 400 Ls uz vienu cilvku imen. Eiropai saldzinoi retk piedergi jtas aptaujtie ar vidjo specilo izgltbu, Krievijas Federcijas pilsoi, k ar strdnieki. Krievijai oti ciei vai ciei jtas piedergi 18% aptaujto. Krievijai saldzinoi biek piedergi jtas krievi, Krievijas Federcijas pilsoi, Latvijas nepilsoi, k ar pareizticgie. Krievijai saldzinoi retk piedergi jtas jaunki cilvki ( 2534 gadus vecie), latviei, LR pilsoi, k ar luteri un katoi.
19
ATSKAITE
Piederba Rgai Biek mintie iemesli, kpc aptaujtie Rgas iedzvotji jtas piedergi Rgai, ir dzvesvieta paam (54%) un imenei (25%), vieta, kur uzaugu, pavadju savu brnbu (43%), darbavieta paam (22%), vieta, kur mcjos skol/augstskol (15%), k ar dzvesvieta draugiem, pazim (10%). Q8.a. Kdi ir galvenie iemesli, kpc jtaties piedergs Rgai? Bze: Respondenti, kuri jtas oti ciei vai ciei piedergi Rgai, n=640;
Dzvesvieta paam Vieta, kur uzaugu, pavadju savu brnbu Dzvesvieta paa imenei Darba vieta paam Vieta, kur mcjos skol, augstskol Dzvesvieta draugiem/pazim Patk mikrorajons/vieta, kur dzvoju Vecku dzvesvieta Brni iet drzi, skol Cits Grti pateikt 1% 1% 7% 7% 5% 10% 15% 25% 22% 43%
54%
Aptaujtie, kuri nejtas piedergi Rgai, savu attieksmi pamato ar brv laika/finanu un vecuma grtbm piedalties Rgas paskumos/atpsties (11%), finansilm grtbm, mazu algu, sliktu ekonomisko situciju (8%), to, ka ir dzimis/dzvojis citur (8%), bezdarbu (7%), valdbas, politiu rcbu (7%), nepatiku pret lielpilstu (6%), socilo garantiju trkumu (5%), sajtu, ka neesi nevienam vajadzgs (5%), k ar ie cilvki reti apmekl pilstas centru (5%).
20
ATSKAITE
Q8.b. Kdi ir galvenie iemesli, kpc nejtaties piedergs Rgai?
Bze: Respondenti, kuri jtas ne prk ciei vai nemaz nejtas piedergs Rgai, n=158;
Nav iespju piedalties paskumos, atpsties (laika, finanu, vecuma d) Finansils grtbas, mazas algas, slikta ekonomisk situcija Esmu dzimis, dzvojis citur Jtos piedergs mikrorajonam, nevis Rgai Valdbas, politiu rcba Bezdarbs, nav darba Nepatk lielpilsta Nav socils garantijas, slikta socil vide Reti apmeklju centru Sajta, ka neesam nevienam vajadzgi Nepatk mikrorajons/vieta, kur dzvoju Nekas nesaista, varu dzvot vienalga kur Vecki dzvo citur, rpus Rgas imene dzvo citur, rpus Rgas Slikta attieksme pret nepilsoiem, cittautieiem Vairk laika pavadu rpus Rgas (laukos, Eirop, utt.) Dzves drdzba (transports, medicnas pakalpojumi) Sliktas attiecbas starp cilvkiem Nezinu latvieu valodu, komunikcijas problmas Piesrota vide, gaiss Patk daba, lauki Nespja ietekmt lmumus Daudz transporta, liela burzma, nogurdina Daudz narkomnu/dzrju Nestrdju Rg Dome velta maz uzmanbas svtku dienm Nav dzvoka Nedraudzga velosipdistiem Draugi dzvo citur, rpus Rgas Grti pateikt
11% 8% 8% 8% 7% 7% 6% 5% 5% 5% 4% 4% 4% 3% 3% 3% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 1,3% 1,3% 1,2% 1,2% 0,6% 1% 10%
21
ATSKAITE
Lepnums bt rdziniekam, dzvot Latvij
Vairkums aptaujto (73%) oti lepojas vai drzk lepojas ar to, ka ir rdzinieki/dzvo Rg. Trs piektdaas (61%) aptaujto oti lepojas vai drzk lepojas ar to, ka dzvo Latvij.
Q9. Cik liel mr Js lepojaties ar to, ka ... Bze: Visi respondenti, n=800;
oti lepojaties Drzk lepojaties Ne visai lepojaties Nemaz nelepojaties Grti pateikt
Esat rdzinieks/ dzvojat Rg
30%
43%
18%
8%2%
Dzvojat Latvij
26%
35%
28%
10%
1%
Saldzinoi biek ar to, ka ir rdzinieki/dzvo Rg, lepojas vecka gadagjuma audis (6574 gadus vecie), Centra un Ziemeu rajon dzvojoie, pc nodarboans vadtji, veckie specilisti, pensionri, luteri, k ar cilvki, kuri dzvo vieni. Saldzinoi retk ar to, ka ir rdzinieki/dzvo Rg, lepojas strdnieki, bezdarbnieki, k ar audis, kuru mjsaimniecb dzvo trs cilvki, un mjsaimniecbas, kurs ir viens brns vecum ldz 15 gadiem. Trs piektdaas (61%) aptaujto oti lepojas vai drzk lepojas ar to, ka dzvo Latvij. Lepojas, ka dzvo Latvij, saldzinoi biek vecka gadagjuma audis (5574 gadus vecie), latviei, pensionri, audis, kuru mjsaimniecb dzvo divi cilvki, k ar luteri. Saldzinoi biek nelepojas, ka dzvo Latvij, krievi un citu tautbu prstvji, strdnieki, audis, kuru mjsaimniecb dzvo 3 cilvki, k ar pareizticgie.
22
ATSKAITE
Q10.a Kdi ir galvenie iemesli, kpc lepojaties, ka dzvojat Rg? Kas liek izjust lepnumu? Bze: Respondenti, kuri oti vai drzk lepojas, ka ir rdzinieki, n=586;
Esmu te dzimis/dzimusi, audzis un mlu savu pilstu, Rgu Arhitektra/ skaista pilsta Kultra, kultras dzve Galvaspilsta, lielpilsta, lielk Latvijas pilsta Sena vsture Zaa pilsta, daudz koku, apstdjumu; parki Jauki cilvki, labas attiecbas starp dadiem cilvkiem Tra, sakopta pilsta Patk pilsta, skaista pilsta Darba, izgltbas iespjas, lielku iespju pilsta Laba infrastruktra (transports, veikali, medicnas iestdes u.c.) Te dzvo radi, draugi, brni, imene Vieglka, rtka dzvoana Ekonomiski attsttk pilsta Latvij Eiropeiska pilsta, ir ES Daudz deu (jra, ezers, Daugava, kanli) Vrtba latvieiem, patriotisms Internacionla, dadu reliiju kopienu, multikulturla pilsta Patkams klimats, skaista daba Mierga, droa pilsta, nav kriminla Vecrga, sena pilsta Otr Dzimtene, ilgi esmu te dzvojis Socil paldzba Cits Grti pateikt 12% 11% 10% 8% 8% 6% 5% 4% 2% 2% 2% 2% 2% 2% 1% 1% 1% 1% 1% 1% 6% 2%
32% 27% 22%
Biek mintais iemesls, kpc aptaujtie Rgas iedzvotji lepojas, ka dzvo Rg, ir fakts, ka ir viu dzimt pilsta. Esmu te dzimis, audzis un mlu savu pilstu, Rgu atklj tredaa aptaujto (32%). Saldzinoi bies lepnuma iemesls aptaujtajiem ir arhitektra/skaista pilsta (27%) un kultra/kultras dzve (22%). 12% aptaujto k iemeslu lepnumam min to, ka Rga ir galvaspilsta, lielpilsta, lielk Latvijas pilsta, savukrt 11% lepojas ar Rgas seno vsturi.
23
ATSKAITE
Kultru/kultras dzvi k iemeslu lepnumam saldzinoi biek minjuas sievietes, 5564 gadus vecie, aptaujtie ar augstko izgltbu, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Latviei, k ar 2534 gadus vecie saldzinoi biek lepojas, ka dzvo galvaspilst, bet Centra rajona iedzvotji saldzinoi biek lepojas ar Rgas seno vsturi.
Gatavba aizstvt Latviju

Uz jautjumu, vai btu gatavi aizstvt Latviju, ja tiktu apdraudta Latvijas neatkarba, vairkums aptaujto (76%) atbild apstiprinoi. Gandrz piektdaa (18%) ir noliedzoa nebtu gatavi aizstvt Latviju, ja tiktu apdraudta Latvijas neatkarba, bet 5% nav viedoka aj jautjum.
Q22. Ja tiktu apdraudta Latvijas neatkarba, vai Js btu gatavs to aizstvt? Bze: Visi respondenti, n=800;
Grti pateikt; 5%
N; 19%
J; 76%
Gatavbu aizstvt Latvijas neatkarbu saldzinoi biek paudui vecka gadagjuma audis (5574), latviei, pensionri, audis ar ienkumiem 151 250 Ls, pc ticbas katoi, luteri, k ar audis, kas dzvo irti/ir atraiti. Nebtu gatavi aizstvt Latvijas neatkarbu saldzinoi biek 2534 gadus vecie, pc tautbas krievi.
24
ATSKAITE
RGAS PILSTAS IEDZVOTJI PAR TIESBM UN PIENKUMIEM PRET VALSTI Tiesbas
Tiesbas, kdas btu svargi nodroint katram Latvijas iedzvotjam: absoltais vairkums aptaujto uzskata, ka katram Latvijas iedzvotjam btu jnodroina socils tiesbas (tiesbas uz pensiju nodroinjumu (99%) un tiesbas saemt bezdarbnieka pabalstu (98%)), tiesbas uz vrda brvbu (96%) un tiesbas saemt pamatizgltbu dzimtaj valod (91%). Vairumam aptaujto ir svargas ar tiesbas vlt vai izvirzt savu kandidatru uz pavaldbu vlanm (78%), savukrt 58% uzskata, ka btiski ir nodroint tiesbas dibint politisku partiju, organizciju.
Q19. Jsuprt, kdas tiesbas btu svargi nodroint katram Latvijas iedzvotjam? Vai s tiesbas nodroint ir oti svargi, drzk svargi, ne visai svargi vai nemaz nav svargi? Bze: Visi respondenti, n=800
oti svargi Tiesbas uz pensiju nodroinjumu Drzk svargi Ne visai svargi Nemaz nav svargi Grti pateikt
94%
5%
1%
0,1%
Tiesbas saemt bezdarbnieka pabalstu
80%
18%
1% 1%
Tiesbas uz vrda brvbu
73%
23%
2%
1% 0,1%
Tiesbas saemt pamatizgltbu dzimtaj valod Tiesbas vlt vai izvirzt savu kandidatru uz pavaldbu vlanm Tiesbas dibint politisku partiju, organizciju
73%
18%
7% 2% 0,1%
41%
37%
12%
9% 1%
17%
42%
29%
11% 1%
Tiesbas uz pensiju nodroinjumu saldzinoi biek k nepiecieambu uzsver vriei. Tiesbas saemt bezdarbnieka pabalstu Zemgales priekpilst dzvojoie. Tiesbas uz vrda brvbu saldzinoi biek k svargas min cilvki ar augstko izgltbu (retk cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu), latviei, Vidzemes priekpilst dzvojoie, pc nodarboans vadtji, veckie specilisti vai specilisti, ierindas darbinieki, cilvki, kuru mjsaimniecbs dzvo etri cilvki. Saldzinoi retk tiesbas uz vrda brvbu k svargas min audis ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls uz vienu cilvku imen), k ar cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu. Tiesbas saemt pamatizgltbu dzimtaj valod saldzinoi retk k svargas tiesbas, kas btu jnodroina katram Latvijas iedzvotjam, minjui katoi. Tiesbas vlt vai izvirzt savu kandidatru uz pavaldbu vlanm saldzinoi biek k svargas tiesbas, kas btu jnodroina katram Latvijas iedzvotjam, minjui jauniei (18 24 gadus veci), audis ar augstiem ienkumiem (401 Ls un vairk uz vienu cilvku imen), k ar neprectie.
25
ATSKAITE
Saldzinoi retk k svargas tiesbas, kas btu jnodroina katram Latvijas iedzvotjam, tiesbas vlt vai izvirzt savu kandidatru uz pavaldbu vlanm min 65 74 gadus vecie, k ar pensionri un audis ar ienkumiem 51 100 Ls mnes uz vienu cilvku imen. Tiesbas dibint politisku partiju, organizciju saldzinoi biek k svargas min jauniei (18 24 gadus veci), pc tautbas latviei, studenti/skolni, k ar luteri.
Pienkumi
Aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji tika lgti izteikt savu viedokli attiecb pienkumiem, kuri Latvijas iedzvotjiem ir jpilda pret valsti. Jteic, ka 60% un vairk aptaujto uzskata, ka konkrtie pienkumi ir jpilda vienmr. Absoltais vairkums (87%) aptaujto uzskata, ka ir jciena valsts simbolika (himna, karogs u.c.). Vecku pienkums ir nodroint brnu izgltoanu atbilstoi viu spjm un obligts izgltbas prasbm ir prliecinti 86% aptaujto. Savukrt 84% piekrt, ka dabas, kultrvides, ainavu, vstures un arhitektras piemineku un vides aizsardzba ir katras personas, visas sabiedrbas un valsts pienkums. Vairkums (74%) pau viedokli, ka vienmr ir jievro valsts likumi, jrespekt citu personu nacionl paciea (74%), jciena latvieu tautas un Latvij dzvojoo nacionlo un etnisko grupu tradcijas un paraas (74%). Attiecb uz valsts valodas zinanu rdtjs ir nedaudz zemks 66% aptaujto uzskata, ka is pienkums (zint valsts valodu) ir jpilda vienmr, 27% uzskata, ka parasti jievro, bet 6% saka, ka ad un tad jievro. Ar attiecb uz nodoku un valsts nodevu maksanu rdtjs ir zemks 64% aptaujto uzskata, ka is pienkums (jmaks nodoki un valsts nodevas) ir jpilda vienmr, 26% uzskata, ka parasti jievro, 8% saka, ka ad un tad jievro, bet 2% uzskata, ka nav jievro vispr.
26
ATSKAITE
Q20. Jsuprt, kdi pienkumi katram Latvijas iedzvotjam ir jpilda pret valsti? Vai tie ir jievro vienmr, parasti jievro, ad un tad jievro vai nav jievro vispr? Bze: Visi respondenti, n=800;
Jievro vienmr Vecku pienkums ir nodroint brnu izgltoanu atbilstoi viu spjm un obligts izgltbas prasbm Vides un kultras piemineku aizsardzba ir katras personas un valsts pienkums Jciena valsts simbolika (himna, karogs u.c.) Parasti jievro ad un tad jievro 86% Nav jievro vispr Grti pateikt
12% 1% 0,1%
84%
14% 2% 0,1%
87%
10%
2% 0,4%
Jievro valsts likumi
74%
22%
4%
0,3%
Jrespekt citu personu nacionl paciea
74%
21%
4%
Jzina valsts valoda Jciena latvieu tautas un Latvij dzvojoo nacionlo un etnisko grupu tradcijas un paraas Jmaks nodoki un valsts nodevas
67%
27%
6% 0,2%
74%
19%
6% 0,3%
64%
26%
8%
2%
Aplkosim aptaujto socili demogrfiskos profilus: Jciena valsts simbolika (himna, karogs u.c.) saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (65 74 gadus veci), bet retk 25 34 gadus vecie. Saldzinoi biek uzskatu, ka ir jciena valsts simbolika, pau pensionri, luteri, k ar audis, kuri apmekl bazncu aptuveni reizi mnes. Vecku pienkums ir nodroint brnu izgltoanu atbilstoi viu spjm un obligts izgltbas prasbm saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (65 74 gadus veci), bet retk jauniei (18 24). im uzskatam saldzinoi biek piekrt audis, kuri apmekl bazncu aptuveni reizi mnes. Dabas, kultrvides, ainavu, vstures un arhitektras piemineku un vides aizsardzba ir katras personas, visas sabiedrbas un valsts pienkums saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (55 74 gadus veci), bet retk jauni cilvki (18 34). im uzskatam saldzinoi biek piekrt pensionri, retk studenti/skolnieki un neprectie. Jievro valsts likumi saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (55 74 gadus veci), bet retk jauni cilvki (18 34). im uzskatam saldzinoi biek piekrt nepilsoi, k ar pensionri, bet retk studenti/skolnieki. Jrespekt citu personu nacionl paciea saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (55 74 gadus veci), bet retk jauni cilvki (18 34). im uzskatam saldzinoi biek piekrt krievi, nepilsoi, Krievijas Federcijas pilsoi, pc reliisks prliecbas pareizticgie.
27
ATSKAITE
Jciena latvieu tautas un Latvij dzvojoo nacionlo un etnisko grupu tradcijas un paraas saldzinoi biek di uzskata vecka gadagjuma audis (55 74 gadus veci), bet retk jauni cilvki (18 34). im uzskatam saldzinoi biek piekrt citu tautbu prstvji (ne latviei un krievi), nepilsoi un Krievijas Federcijas pilsoi, pareizticgie, k ar pensionri, bet retk studenti/skolnieki. Jzina valsts valoda saldzinoi biek uzskatu, ka is pienkums (zint valsts valodu) ir jpilda vienmr, pau vecka gadagjuma audis (65 74 gadus vecie), latviei, k ar luteri. is pienkums ir parasti jievro saldzinoi biek apgalvo 4554 gadus vecie, k ar krievi. Jmaks nodoki un valsts nodevas saldzinoi biek uzskatu, ka is pienkums (makst nodokus un valsts nodevas) ir jpilda vienmr, pau 45 74 gadus vecie, nepilsoi, pensionri, cilvki, kas dzvo irti/ir atraiti, k ar Ziemeu rajon dzvojoie. is pienkums ir parasti jievro saldzinoi biek apgalvo jauniei (18 24 gadus vecie), panodarbintie (pats sev darba devjs), k ar neprectie.
Kam jrpjas par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu

Aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji tika lgti izteikt savu viedokli, kuram no iem diviem izteikumiem vii piekrt: Par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam vai Par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai. Aptaujto vrtjums ir polrs 51% uzskata, ka par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam, savukrt 47% ir pretjs doms un uzskata, ka par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai. 2% aptaujto nav konkrta viedoka aj jautjum.
Q21. Sabiedrb valda dadi uzskati par socilipolitiskajiem jautjumiem. Kda ir Jsu attieksme pret du spriedumu priem Js pilnb vai drzk atbalstt spriedumu A, vai ar drzk vai pilnb piekrtat spriedumam B. Bze: Visi respondenti, n=800;
Pilnb piekrtu A
A - Par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam
Drzk piekrtu A
Drzk piekrtu B
Pilnb piekrtu B
Grti pateikt
B - Par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai
15%
36%
27%
21%
2%
To aptaujto vid, kuri pau viedokli, ka par savu socilo nodrointbu un labkljbu vispirms jrpjas katram paam, saldzinoi biek ir cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, panodarbintie (pats sev darba devjs), ar augstiem ienkumiem (401 Ls un vairk).
28
ATSKAITE
Saldzinoi biek uzskatam, ka par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu jrpjas valstij un pavaldbai, piekrt cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, pensionri, bezdarbnieki, cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls mnes uz vienu cilvku imen).
Attieksme pret atirgu etnisko identitu pastvanu

Vairkums aptaujto (78%) piekrt, ka Latvij ir jveicina mazkumtautbu identittes saglabana un nostiprinana. Tomr 19% aptaujto uzskata, ka Latvijas sabiedrb nav vlama atirgu etnisko identitu pastvana. 2% aptaujto nav konkrta viedoka aj jautjum.
Q21. Kda ir Jsu attieksme pret du spriedumu priem Js pilnb vai drzk atbalstt spriedumu A, vai ar drzk vai pilnb piekrtat spriedumam B. Bze: Visi respondenti, n=800;
Pilnb piekrtu A
Drzk piekrtu A
Drzk piekrtu B
Pilnb piekrtu B
Grti pateikt
A - Latvij ir jveicina mazkumtautbu identittes saglabana un nostiprinana
37%
41%
15% 4%
2%
B - Latvijas sabiedrb nav vlama atirgu etnisko identitu pastvana
Latvij ir jveicina mazkumtautbu identittes saglabana un nostiprinana saldzinoi biek di uzskata krievi, nepilsoi, pareizticgie, k ar cilvki, kuri apmekl bazncu vidji reizi mnes. Latvijas sabiedrb nav vlama atirgu etnisko identitu pastvana di saldzinoi biek uzskata latviei, pc reliisks piederbas katoi un luteri.
29
ATSKAITE
Bazncas loma iedzvotju labkljbas nodroinan
Aptaujtie tika lgti sniegt savu viedokli attiecb uz bazncas lomu iedzvotju labkljbas nodroinan. Vairk k puse aptaujto (54%) uzskata, ka Bazncas un draudzes pienkums ir sniegt ne tikai gargu, bet ar materilu atbalstu grtbs nonkuiem cilvkiem. Savukrt 44% pau viedokli, ka Bazncai un draudzei ir jsniedz tikai gargs atbalsts grtbs nonkuiem cilvkiem.
Q21. Kda ir Jsu attieksme pret du spriedumu priem Js pilnb vai drzk atbalstt spriedumu A, vai ar drzk vai pilnb piekrtat spriedumam B. Bze: Visi respondenti, n=800;
Pilnb piekrtu A
A - Bazncas un draudzes pienkums ir sniegt ne tikai gargu, bet ar materilu atbalstu grtbs nonkuiem cilvkiem
Drzk piekrtu A
Drzk piekrtu B
Pilnb piekrtu B
Grti pateikt
19%
35%
27%
17%
2% gargs atbalsts grtbs nonkuiem

cilvkiem
B - Bazncai un draudzei ir jsniedz tikai
Bazncas un draudzes pienkums ir sniegt ne tikai gargu, bet ar materilu atbalstu grtbs nonkuiem cilvkiem di saldzinoi biek uzskata daudzbrnu vecki (3 un vairk brni imen). Bazncai un draudzei ir jsniedz tikai gargs atbalsts grtbs nonkuiem cilvkiem di saldzinoi biek dom studenti, skolni, k ar neprectie.
30
ATSKAITE
RGAS PILSTAS IEDZVOTJU POLITISK LDZDALBA Interese par politiku
Kopum par politiku vidji liela interese ir nedaudz vairk k pusei (53%) aptaujto Rgas pilstas iedzvotju. Liela interese ir 23% aptaujto, savukrt neliela 18%. Par politiku nav nekdas intereses 6% aptaujto.
Q14. K Js raksturotu savu interesi par politiku? Vrtjumam, ldzu, izmantojiet skalu no 0 ldz 10, kur 0 nozm, ka Js vispr neinteresjaties par politiku, 1 Jsu interese ir niecga, bet 10 Jsu interese par politiku ir oti liela. Bze: Visi respondenti, n=800; *Bze: Respondenti, kuri sniegui konkrtu atbildi, n=796; Piezme: Vidjais vidj vrtba skal no 0 (nav intereses) ldz 10 (oti liela interese)
Nav intereses (0); 6% Grti pateikt; 0,5% Neliela interese (1+2+3); 18%
Vidjais* 5.4
Liela interese (8+9+10); 23%
Vidji liela interese (4+5+6+7); 53%
Liela interese par politiku saldzinoi biek ir panodarbintajiem, k ar cilvkiem, kuri klauss LR 1.programmu. Vidja interese par politiku saldzinoi biek ir latvieiem, skolniem/studentiem, k ar luteriem. ie cilvki saldzinoi biek izmanto medijus latvieu valod: lasa urnlu Ieva un laikrakstu Diena, skats LNT, klauss radio SWH vai Star FM. Aptaujtie, kuriem ir neliela interese par politiku, saldzinoi biek izmanto medijus krievu valod: lasa laikrakstu as, skats TV3+ vai RenTV Baltija. Nekdas intereses par politiku saldzinoi biek ir bezdarbniekiem. Vidjais rdtjs interesei par politiku ir 5,42 punkti skal no 0 ldz 10, kur 0 nozm, ka nav intereses par politiku, bet 10 interese par politiku ir oti liela. Analizjot vidjos rdtjus, redzams, ka saldzinoi augstks rdtjs nek vidji (t.i., interese par politiku lielka) ir cilvkiem ar augstko izgltbu, bet mazks rdtjs strdniekiem un bezdarbniekiem, k ar cilvkiem, kuru imen ir viens brns vecum ldz 15 gadiem.
31
ATSKAITE
Politiskie uzskati
Puse (52%) aptaujto Rgas pilstas iedzvotju savus politiskos uzskatus ir definjui k kreisi centriskus, bet 12% k kreisus. Sevi par labji centriskiem uzskata 16% aptaujto, bet 8% aptaujto savus uzskatus vrt k labjus. Aptuveni katram desmitajam aptaujtajam (11%) nav konkrtas atbildes uz o jautjumu.
Q15. Politik mdz runt par kreisajiem un labjiem. Izmantojot skalu no 1 ldz 10, kur 1 nozm galji kreisi uzskati un 10 galji labji uzskati, k Js raksturotu savus politiskos uzskatus? Bze: Visi respondenti, n=800; *Bze: Respondenti, kuri sniegui konkrtu atbildi, n=711; Piezme: Vidjais vidj vrtba skal no 1 (galji kreisie) ldz 10 (galji labie)
Grti pateikt; 11% Kreisi (1+2+3); 12% Labji (8+9+10); 8%
Vidjais* 5.2
Labji centriski (6+7); 17% Kreisi centriski (4+5); 52%
Kreisi centriski uzskati saldzinoi biek ir krieviem, k ar pareizticgajiem. Vii saldzinoi biek lasa Telegraf un Vesti, skats PBK un RTR Planeta Baltija, lasa interneta portlu Delfi. Labji centriski saldzinoi biek latvieiem, cilvkiem ar augstko izgltbu, k ar luteriem. Saldzinoi biek ie respondenti lasa laikrakstus latvieu valod: Diena, Dienas bizness un Neatkarg Rta avze. Skats TV latvieu valod: LTV1, LTV 7, LNT, TV3, TV6. Klauss radio latvieu valod: Latvijas Radio 1.programma un radio SWH, lieto interneta portlu Apollo.
Socils aktivittes
Ptjuma ietvaros tika mrta ar aptaujto socil aktivitte. Aptuveni katrs treais aptaujtais (30%) pdjo 3 gadu laik ir parakstjis kdu aicinjumu, petciju (referenduma sasaukanai, uzsaukuma vstuli, cita veida aicinjumu, lgumu), katrs piektais (20%) minjis kdu pierunt/prliecint balsot par noteiktu politisku partiju, savukrt 18% aptaujto ir atteikuies pirkt preci vai pakalpojumu politisku, etnisku vai socilu apsvrumu d. 14% aptaujto ir iesaistjuies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb, 13% ir izvietojui vai komentjui socilipolitiska rakstura informciju internet vai citos plasazias ldzekos, bet 12% ir piedaljuies piketos, demonstrcijs, streikos vai mtios. Pdjo 3 gadu laik tiei vai rakstiski sazinjies ar Saeimas deputtiem, ministriem vai ierdiem ir aptuveni katrs desmitais aptaujtais (12%), savukrt 7% ir tiei vai rakstiski sazinjuies ar savas pavaldbas deputtiem.
32
ATSKAITE
Q16. Vai pdjo 3 gadu laik Js pats persongi esat ... Bze: Visi respondenti, n=800;
J Parakstjis kdu aicinjumu, petciju (referenduma sasaukanai, uzsaukuma vstuli, cita veida aicinjumu, lgumu) Minjis kdu pierunt/prliecint balsot par noteiktu politisku partiju Atteicies pirkt preci vai pakalpojumu politisku, etnisku vai socilu apsvrumu d Iesaistjies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb Izvietojis vai komentjis socili-politiska rakstura informciju internet vai citos plasazias ldzekos Piedaljies piketos, demonstrcijs, streikos vai mtios Tiei vai rakstiski sazinjies ar Saeimas deputtiem, ministriem vai ierdiem Tiei vai rakstiski sazinjies ar savas pavaldbas deputtiem 30% N 69% Grti pateikt 0,4%
20%
80%
18%
81%
0,5%
14%
86%
14%
86%
0,4%
12%
88%
12%
88%
7%
93%
0,1%
Saldzinoi biek pdjo 3 gadu laik parakstjui kdu aicinjumu, petciju (referenduma sasaukanai, uzsaukuma vstuli, cita veida aicinjumu, lgumu) ir aptaujtie ar augstko izgltbu, latviei, LR pilsoi, Centra rajon dzvojoie, pc amata vadtji, veckie specilisti, pc reliisks prliecbas luteri. Saldzinoi retk das aktivittes ir veikui cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, krievi, nepilsoi, strdnieki, pareizticgie. Minjui kdu pierunt/prliecint balsot par noteiktu politisku partiju saldzinoi biek panodarbintie, bet retk Zemgales priekpilst dzvojoie, k ar aptaujtie, kuri apmekl bazncu aptuveni reizi ned. Izvietojui vai komentjui socilipolitiska rakstura informciju internet vai citos plasazias ldzekos saldzinoi biek vriei, jauni cilvki (18 34 gadus veci), cilvki ar augstko izgltbu, pc nodarboans panodarbintie, vadtji/veckie specilisti vai studenti/skolnieki, audis ar vidjiem un augstiem ienkumiem (skot no 251 Ls mnes uz vienu cilvku imen), k ar neprectie. Saldzinoi retk das aktivittes veikuas sievietes, vecka gadagjuma audis (65 74), pensionri, cilvki ar vidjo specilo izgltbu, Ziemeu rajon dzvojoie, audis ar ienkumiem 51 100 Ls mnes uz vienu cilvku imen, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Piedaljuies piketos, demonstrcijs, streikos vai mtios saldzinoi retk ir Zemgales priekpilst dzvojoie, mjsaimnieces, cilvki ar zemiem imenes ienkumiem (ldz 50 ls uz vienu imenes locekli), k ar pareizticgie.
33
ATSKAITE
Pdjo 3 gadu laik tiei vai rakstiski sazinjuies ar Saeimas deputtiem, ministriem vai ierdiem saldzinoi biek ir cilvki ar augstko izgltbu, panodarbintie. Retk vecka gadagjuma cilvki (65 74), nepilsoi, strdnieki, k ar cilvki ar zemiem imenes ienkumiem (ldz 50 Ls uz vienu imenes locekli).
IESAISTANS NEVALSTISKAJS ORGANIZCIJS
Absoltais vairkums (86%) aptaujto pdjo 3 gadu laik nav iesaistjuies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb, savukrt 14% ir bijui aktvi, un darbojuies kd nevalstisk organizcij.
Q17. Kds nevalstiskajs organizcijs Js pats persongi esat iesaistjies pdjo 3 gadu laik? Bze: Respondenti, kuri pdjo 3 gadu laik IR iesaistjuies kd NVO, n=116;
Vides aizsardzbas organizcijas Talkas, sabiedriskie darbi Socils paldzbas organizcijas (piem., sniedz paldzbu veciem, slimiem cilvkiem, invaldiem, trkumcietjiem) Profesionls apvienbas, biedrbas Politisks partijas un grupas Jaunatnes klubi, organizcijas, studentu korporcijas Reliisks un bazncu organizcijas, draudzes Arodbiedrbas Cita organizcija Grti pateikt/NA 3% 7% 6% 5% 11% 10% 9%
16% 14%
30%
Iesaistjuies kds nevalstiskajs organizcijs, tai skait brvprtgaj darb, saldzinoi biek cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, neprectie, k ar tie, kuri apmekl bazncu reizi neda vai pat biek. Saldzinoi retk nevalstiskajs organizcijs iesaists vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), pensionri, k ar audis, kuri nekad neapmekl bazncu.
34
ATSKAITE
Nevalstisks organizcijas un dalbas iemesli
Jautti, tiei kds nevalstiskajs organizcijs aptaujtie ir iesaistjuies pdjo 3 gadu laik, aptaujtie ir minjui, ka darbojuies vides aizsardzbas organizcijs (16%), piedaljuies talks/sabiedriskajos darbos (14%). Katrs desmitais aptaujtais (10%), kur ir darbojies kd nevalstiskaj organizcij pdjo 3 gadu laik, ir darbojies socils paldzbas organizcij (piem., sniedzis paldzbu veciem, slimiem cilvkiem, invaldiem, trkumcietjiem). Mazk k 10% ir apmekljui profesionls apvienbas, biedrbas, politisks partijas un grupas, jaunatnes klubus, organizcijas, studentu korporcijas, k ar reliisks un bazncu organizcijas, draudzes.
Q18.a. Kdi ir galvenie iemesli, kpc esat iesaistjties ajos projektos? Bze: Respondenti, kuri pdjo 3 gadu laik IR iesaistjuies kd NVO, n=116;
Spju kdam paldzt Trka un sakoptka vide Spju ietekmt kdus procesus/lmumu pieemanu Sevis pilnveidoana Savstarpjs atbalsts, lai risintu ar savas problmas Paapliecinans Lietdergi pavadts laiks Interese par projektu, patk Var satikt daudz interesantu cilvku Kopbas sajta Aktvs dzvesveids Paldz veidot karjeru Vlans popularizt labku dzvi Lai godintu miruos Uzaicinja Uzskatu prliecba Lai gtu labumu sev, naudas d Nacionl paapzia Profesionla interese Draugi, pazias Atbalstt valsti Socil atbildba Piespieda skolotji Grti pateikt 7% 7% 4% 4% 4% 3% 3% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 2% 1% 1% 1% 2% 12% 11% 11% 10%
35%
35
ATSKAITE
K galvenie iemesli darbbai nevalstiskajs organizcijs tiek minta spja kdam paldzt (35%), tiem, kuri piedaljuies talks trka un sakoptka vide (14%), spja ietekmt kdus procesus/lmumu pieemanu (11%), k ar sevis pilnveidoana (11%). Galvenie iemesli, kpc aptaujtie nav iesaistjuies nevien no nevalstiskajm organizcijm nav intereses (30%), k ar esmu prk aizemts (29%). Aptuveni katram desmitajam aptaujtajam iet, ka dai darbbai NVO nav jgas (12%), bet 10% nekad nav interesjuies, nezina nevienu nevalstisko organizciju. Aptaujtie neuzskata sevi par komunikabliem, socili aktviem (4%), k ar uzskata dalbu NVO par lieka laika rdanu (4%).
Q18.b. Kpc Js pats persongi neesat iesaistjies nevien no nevalstiskajm organizcijm? Bze: Respondenti, kuri pdjo 3 gadu laik NAV iesaistjuies kd NVO, n=684;
Nav intereses Esmu prk aizemts dai darbbai nav jgas Nekad neesmu interesjies, nezinu nevienu nevalstisko organizciju Neesmu komunikabls, socili aktvs Lieka laika rdana Vecums Slikta veselba Neuzticos, neticu nevalstiskajm organizcijm Neviens nav uzaicinjis, piedvjis Mani uzskati neatbilst organizciju darbbai Slikta iepriekj pieredze Neesmu pilsonis Slinkums, pasivitte Trkst informcijas imenes apstku d (mazs brns, dekrta atvainjum utt.) Nav atbilstoas organizcijas, kas prstvtu manas intereses Biei esmu rpus Latvijas, komandjumos Darba d nedrkstu (urnlists, karavrs, Ieklietu ministrij utt.) Trkst finansilo ldzeku Pietrkst izgltbas Tas nav prestii Sliktas latvieu valodas zinanas Cits Grti pateikt 4% 4% 4% 3% 3% 3% 2% 2% 2% 1% 1% 1% 1% 1% 1% 0,5% 0,4% 0,4% 0,3% 1% 2% 13% 10%
30% 29%
36
ATSKAITE
Jauniem cilvkiem (25 34) saldzinoi biek nav intereses dalbai NVO. Savukrt prk aizemti dalbai NVO saldzinoi biek ir jauni cilvki (25 34), vadtji/veckie specilisti, cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen).
UZTICANS PAVALDBAS INSTITCIJM

Aptaujas ietvaros tika mrts aptaujto Rgas pilstas iedzvotju uzticans lmenis cilvkiem. Rezultts oti liel mr vai drzk cilvkiem uzticas 63% aptaujto. Savukrt 37% aptaujto cilvkiem drzk neuzticas vai nemaz neuzticas.
Q11. Cik liel mr Js uzticaties cilvkiem? Bze: Visi respondenti, n=800;

Grti pateikt; 0,4% oti liel mr uzticos; 7% Nemaz neuzticos; 6%
Drzk neuzticos; 31%
Drzk uzticos; 55%
Saldzinoi biek atbildi oti liel mr uzticos cilvkiem vai drzk uzticos cilvkiem sniegui vidja gadagjuma cilvki (55 64), cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, cilvki ar 151 250 Ls ienkumiem uz vienu cilvku imen. Neuzticanos cilvkiem saldzinoi biek paudui jauni cilvki (25 34 gadus veci), k ar Centra rajon dzvojoie.
37
ATSKAITE
Uzticba dadm institcijm Q12. Cilvki uzticas vienm institcijm vairk, citm mazk. Cik liel mr Js uzticaties katrai no m institcijm ... Bze: Visi respondenti, n=800;
oti liel mr uzticos Prese, televzija, radio Baznca Rgas socilais dienests Rgas pavaldbas policija Rgas dome Tiesas Rgas britiesa Izpilddirekcija Socilie tkli Valdba Saeima 9% 7% 8% 5% 7% 3% 3% 2% 19% 53% 49% 48% 43% 45% 40% 37% 43% 45% 21% 16% 26% 8% 41% 42% 43% 7% 21% 56% Drzk uzticos 62% 46% 18% 20% 26% 26% 28% 7% 12% 28% 1% 1% 2% Drzk neuzticos Nemaz neuzticos 27% 12% 9% 14% 15% 14% 27% 13% Grti pateikt 4% 1% 4,0% 6% 2% 1% 5%
1% 14%
Politisks partijas 1% 9%
Aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji saldzinoi visvairk uzticas medijiem (prese, TV, radio) 69% ir atbildjui, ka oti liel mr uzticas vai drzk uzticas. Baznca ir institcija, par kuru visvairk aptaujto ir teikui, ka oti liel mr uzticas (21%), un 46% drzk uzticas (kop uzticbu paudui 67% aptaujto). Tpat liela daa sabiedrbas uzticas Rgas socilajam dienestam (65%), Rgas pavaldbas policijai (60%), Rgas domei (57%) un tiesai (53%). Rgas britiesu novrtt nav spjusi gandrz tredaa aptaujto (27%) iespjams, iem aptaujtajiem ldz im saskarsmes ar Rgas britiesu nav bijis. Puse aptaujto (50%) Rgas britiesai uzticas, savukrt 23% n. Izpilddirekcijai uzticas nepilna puse aptaujto (48%), bet 38% ir pretjs doms. Attiecb pret socilajiem tkliem 28% nav viedoka (iespjams, nekad nav izmantojui), savukrt 43% pau uzticbu, 29% neuzticas. Attiecb uz valdbu, Saeimu un politiskajm partijm vairkums aptaujto pau neuzticbu, piedevm vairk k 40% aptaujto m institcijm nemaz neuzticas. Aplkosim aptaujto socili demogrfisko profilu: Medijiem saldzinoi biek uzticas cilvki ar vidjo specilo izgltbu, Ziemeu rajon dzvojoie, luteri, k ar cilvki, kuru mjsaimniecba sastv no etriem imenes locekiem.
38
ATSKAITE
Bazncai saldzinoi biek uzticas cilvki citas tautbas prstvji (ne latviei vai krievi), nepilsoi, Zemgales priekpilst dzvojoie, katoi un pareizticgie, cilvki, kuri regulri apmekl bazncu, k ar cilvki no imenm, kurs ir viens brns ldz 15 gadu vecumam. Bazncai saldzinoi retk uzticas jauniei (18 24 gadi), latviei, skolni/studenti, cilvki ar ienkumiem 251 400 Ls mnes uz vienu cilvku imen, aptaujtie, kuri nepieder nevienai konfesijai, k ar cilvki, kuri nekad neapmekl bazncu. Saldzinoi biek ie cilvki ir neprecti, k ar viu imens nav brnu vecum ldz 15 gadiem. Rgas socilajam dienestam saldzinoi biek uzticas vecka gadagjuma cilvki (55 64 gadi), studenti/skolnieki, cilvki ar ienkumiem 151 200 Ls uz vienu cilvku imen, k ar neprectie. Rgas pavaldbas policijai saldzinoi biek uzticas jauniei (18 24 gadi), neprectie, bet saldzinoi retk cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Rgas domei saldzinoi biek uzticas krievi, k ar cilvki, kuri apmekl bazncu reizi mnes. Rgas domei saldzinoi retk uzticbu paudui jauniei (18 24 gadi), latviei, cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, skolnieki/studenti, luteri, k ar cilvki no imenm, kurs ir viens brns ldz 15 gadu vecumam. Tiesai saldzinoi biek uzticas jauniei (18 24 gadi), bet saldzinoi retk 25 34 gadus vecie, vadtji/veckie specilisti, studenti/skolnieki, k ar mjsaimnieces. Rgas britiesai saldzinoi biek uzticas jauni cilvki (18 34 gadi), latviei, specilisti/ierindas darbinieki, studenti/skolnieki, neprectie, k ar cilvki no imenm, kurs ir divi brni ldz 15 gadu vecumam. Izpilddirekcijai saldzinoi biek uzticas cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls uz vienu cilvku imen), bet saldzinoi retk cilvki ar ienkumiem 51 100 Ls uz vienu cilvku imen, k ar cilvki no imenm, kurs ir viens brns ldz 15 gadu vecumam. Socilajiem tkliem saldzinoi biek uzticas jaunki cilvki (18 44 gadus veci), latviei, vadtji/veckie specilisti, studenti/skolnieki, neprectie, audis, kuru mjsaimniecb ir etri cilvki, k ar viens vai divi brni ldz 15 gadu vecumam. Savukrt nav viedoka par uzticanos socilajiem tkliem saldzinoi biek sievietm, vecka gadagjuma cilvkiem (45 74 gadi), k ar pensionriem, cilvkiem ar vidjo specilo izgltbu, nepilsoiem, Ziemeu rajon dzvojoajiem. Valdbai uzticas saldzinoi biek vecka gadagjuma audis (65 74 gadi), pensionri, k ar luteri. Valdbai saldzinoi retk uzticas 25 34 un 45 54 gadus vecie, strdnieki, k ar cilvki no imenm, kurs ir divi brni ldz 15 gadu vecumam. Saeimai uzticas saldzinoi biek jauniei (18 24 gadi), bet saldzinoi retk 45 54 gadus vecie. Politiskajm partijm uzticas saldzinoi retk 25 34 gadus vecie, latviei, k ar Centra rajon dzvojoie.
39
ATSKAITE
RGAS PILSTAS IEDZVOTJU SOCILIE KONTAKTI
Aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji tika lgti sniegt atbildi, kurp vii vrstos, ja viiem btu nepiecieama paldzba saret situcij (piem., iztikas ldzeku trkums, slimba, bezdarbs u.c.). 2001.gada veiktaj ptjum , aptaujjot 15 75 gadus vecus iedzvotjus vis Latvij, saldzinoi visbiek sniegts atbildes ir radinieki (68%) un draugi (16%). Pavaldbas iestds paldzbu nepiecieambas gadjum lgtu vien katrs desmitais aptaujtais Latvijas iedzvotjs (10%). 2010.gada rezultti, aptaujjot 18 ldz 74 gadus vecus Rgas pilstas iedzvotjus, atklj, ka ievrojami palielinjies to cilvku skaits, kuri paldzbu saret situcij mekltu vietj pavaldb (49%), bet samazinjies to cilvku skaits, kuri pc paldzbas vrstos pie radiniekiem (38%). Draugu atbalstu mekltu katrs piekais aptaujtais rdzinieks (24%).
2
Q23. Kurp Js vrstos, ja Jums btu nepiecieama paldzba saret situcij (piem., iztikas ldzeku trkums, slimba, bezdarbs u.c.)? Bze: Visi respondenti, n=800;
Vietj pavaldb Pie radiniekiem Pie draugiem Pie darba koliem Baznc, draudz Nevalstisk organizcij Bankas, emtu kredtu Medicnas iestd, slimnc, pie rsta Valsts nodarbintbas aentr Brauktu prom - uz laukiem, uz rzemm Pie Dieva Arodbiedrb Krievij, Krievijas vstniecb Eirop, Eiropas cilvktiesbu ties Vrstos citur Nevrstos nekur Grti pateikt 3% 2% 1% 1% 0,5% 0,4% 0,4% 0,3% 0,3% 0,3% 0,2% 1% 5% 3% 24% 38%
49%
Vietj pavaldb saldzinoi biek vrstos sievietes, k ar cilvki, kuru imen ir divi brni vecum ldz 15 gadiem. Saldzinoi retk vietj pavaldb paldzbu mekltu vriei, k ar cilvki ar augstiem ienkumiem (401 Ls un vairk uz vienu cilvku imen).
Ptjumu un rcbas programma Ce uz pilsonisku sabiedrbu, Latvijas iedzvotju aptauja, 2000.gada novembris
40
ATSKAITE
Pie radiniekiem saldzinoi biek vrstos jauni cilvki (18 34 gadus veci), neprectie, cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls un vairk uz vienu cilvku imen), k ar audis, kuri nepieder nevienai konfesijai. Retk radinieku paldzbu saret situcij lgtu 45 54 gadus vecie, nepilsoi, pensionri, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Draugu paldzbu saret situcij izmantotu saldzinoi biek vriei, jauniei (18 24 gadi), neprectie, vadtji, veckie specilisti, k ar audis, kuri nepieder nevienai konfesijai. Retk sievietes, vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus veci), pensionri, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti.
STARPPERSONU UZTICANS, IECIETBA, ATTIEKSME PRET ATIRGM SABIEDRBAS GRUPM

Etnisks distances mranai aptaujtajiem tika piedvti septii komunikcijas lmei (ldz tuvai radniecbai/laulbm, k ar tuvu draugu, k ar kaimiu, k ar darba koli, k ar valsts pastvgo iedzvotju, k ar tristu, nedrkst ielaist valst vispr. Kopum redzam, ka socil distance aptaujtajiem ir saldzinoi vismazk attiecb pret latvieiem un krieviem (vairkums no aptaujtajiem vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm vai k ar tuvu draugu). Nkamie komunikcij biek vlamie ir invaldi ar fiziskiem traucjumiem, maznodrointi, nabadzgi cilvki, ebreji un citu tautbu prstvji (ne latviei, krievi, ebreji, igni/romi). Savukrt visatturgk attieksme (nedrkst valst ielaist vispr) ir pret narkomniem, cilvkiem no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas, alkoholiiem un homoseksuli orienttiem cilvkiem.
41
ATSKAITE
Q13. Es Jums nosauku dadas iedzvotju grupas. Sakiet, ldzu, ldz kdai pakpei Js vltos, btu ar mieru kontaktties ar ... Bze: Visi respondenti, n=800;
0,1% 0,4% 4% 5% 11% 26%
2% 3% 5% 6% 9%
17%
3% 8% 15%
1% 13% 14% 11% 17%
4% 24%
9% 20% 33%
0,4% 3% 14% 6% 20% 13% 13% 20% 19% 26% 3% 12% 5% 2% Alkoholii 8% 15% 1% 5% 2% 2% Narkomnu 37% 9%
7% 6%
11% 12%
1% 2% 15% 5%
Nedrkst ielaist vispr valst K ar tristu
13% 13%
42%
39% 68%
32% 27% 36% 5% 24%
30% 29% 14%
13% 10% 15%
14% 7% 17% 16%
K ar valsts pastvgo iedzvotju K ar darba koli
7% 30% 53% 46% 14% 13% 6% Citas tautbas prstvi Ebreju Latvieti ignu/romu Krievu 27% 23% 19%
7% 17%
27%
K ar kaimiu
23%
6% 9% 5% 2%
12% 11% 4% Homoseksuli orienttu cilvku 20%
K ar tuvu draugu 23%
16% 11% 10% Invaldu ar fiziskiem traucjumiem Invaldu ar gargiem traucjumiem 6% Cilvku pc soda izcieanas Maznodrointu, nabadzgu cilvku Ldz tuvai radniecbai, laulbm
16%
12% Citas rases prstvi
10%
Cilvku ar atirgu reliisko prliecbu Cilvku no sektas vai kdas nereistrtas reliisks org.
42
ATSKAITE
Ar latvieti ldz tuvai radniecbai/laulbm vltos/btu ar mieru kontaktties vairk k puse aptaujto (53%), bet k ar tuvu draugu vltos kontaktties 26% aptaujto. Saldzinoi biek ldz tuvai radniecbai ar latvieti vltos kontaktties latviei, cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, vadtji/veckie specilisti, luteri vai cilvki, kuri nepieder ne pie vienas konfesijas. Savukrt k ar tuvu draugu ar latvieti vltos kontaktties aptaujtie ar vidjo specilo izgltbu, cittautiei (ne krievi), k ar nepilsoi. Ar krievu ldz tuvai radniecbai/laulbm vltos/btu ar mieru kontaktties gandrz puse aptaujto (46%), bet k ar tuvu draugu vltos kontaktties 30% aptaujto. Saldzinoi biek ldz tuvai radniecbai ar krievu vltos kontaktties krievi, pareizticgie, k ar neprectie. Ar ebreju tredaa (30%) aptaujto vltos kontaktties k ar tuvu draugu, 16% vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm, savukrt 14% k ar kaimiu, bet 13% k darba koli. Ar ebreju ldz tuvai radniecbai/laulbm saldzinoi biek vltos kontaktties krievi, retk latviei un luteri. Ar ebreju k ar tuvu draugu saldzinoi retk vltos kontaktties jauniei (18 24 gadi) un latviei. Pret igniem/romiem aptaujtie izjt lielku distanci. Ar igniem/romiem aptaujtie biek vltos kontaktties k ar valsts pastvgajiem iedzvotjiem (29%), un tikai 6% vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm. Sievietes saldzinoi biek pauduas vlmi ar igniem/romiem kontaktties k ar valsts pastvgajiem iedzvotjiem, kamr vriei ar igniem/romiem saldzinoi biek ir gatavi kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm un tuvai draudzbai. Ar citas tautbas prstvi k ar tuvu draugu vltos kontaktties 26% aptaujto, 18% vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm, savukrt 17% k ar kaimiu, bet 10% k darba koli. Ar citas tautbas prstvi ldz tuvai radniecbai/laulbm saldzinoi biek vltos kontaktties jauniei (18 24 gadi), neprectie, savukrt saldzinoi retk ldz tuvai radniecbai/laulbm vltos kontaktties latviei, luteri un cilvki vecum no 45 54 gadiem. 45 54 gadus vecajiem saldzinoi biek citas tautbas prstvis vartu btu k tuvs draugs. Attiecb uz citas rases prstvi aptaujto rdzinieku attieksme ir oti ldzga k attiecb uz citas tautbas prstvi. Ar citas rases prstvi k ar tuvu draugu vltos kontaktties 23% aptaujto, 12% vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm, savukrt 15% k ar kaimiu, bet 10% k darba koli. Ar citas rases prstvi ldz tuvai radniecbai/laulbm saldzinoi biek vltos kontaktties vriei (retk sievietes), jauniei (18 24 gadi), cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai (retk luteri), neprectie. Ar attiecb uz cilvku ar atirgu reliisko prliecbu (piem., musulmani u.c.) attieksme ir ldzga k pret citas tautbas un citas rases prstvi. Ar cilvku ar atirgu reliisko prliecbu k ar tuvu draugu vltos kontaktties 23% aptaujto, 10% vltos kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm, savukrt 17% k ar kaimiu, bet 7% k darba koli. Ar cilvku ar atirgu reliisko prliecbu ldz tuvai radniecbai/laulbm saldzinoi biek vltos kontaktties vriei, retk sievietes. K ar tuvu draugu saldzinoi biek btu gatavi kontaktties jauniei (18 24 gadi), Kurzemes rajon dzvojoie, retk luteri.
43
ATSKAITE
Saldzinoi daudz distanctki aptaujtie rdzinieki ir pret cilvku no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas. Divas piektdaas (42%) pau viedokli, ka cilvku no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas nedrkst ielaist vispr valst. Katrs piektais aptaujtais (20%) ir gatavi kontaktties k ar tristu, bet 16% k ar valsts pastvgo iedzvotju. To aptaujto vid, kuri cilvku no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas neielaistu valst vispr, saldzinoi biek ir vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), ar ienkumiem 51 100 Ls mnes uz vienu cilvku imen, saldzinoi retk di uzskata cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai, jauniei (18 24 gadi). Savukrt saldzinoi biek k ar tristu ar cilvku no sektas vai kdas nereistrtas reliisks organizcijas vltos kontaktties luteri. Ar alkoholii kontaktties ldz tuvai radniecbai/laulbm, k ar tuvu draugu vai koli vltos samr neliels skaits aptaujto (kop 10%). K ar kaimiu kontaktties btu ar mieru 12% aptaujto. Tomr kopum attieksme pret alkoholiiem ir atturga 39% aptaujto uzskata, ka alkoholius nedrkst ielaist vispr valst, 26% gatavi kontaktties ar alkoholii k ar valsts pastvgo iedzvotju, bet 12% tikai k ar tristu. To aptaujto vid, kuri saldzinoi biek ir teikui, ka alkoholius nedrkst ielaist vispr valst, saldzinoi biek ir sievietes, vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), cilvki, kas dzvo irti/ir atraiti. Attiecb uz narkomniem aptaujto attieksme ir vl skeptiskka vairkums paudui attieksmi, ka narkomnus nedrkst ielaist vispr valst (68%), 8% kontakttos k ar tristu, bet 15% k ar valsts pastvgo iedzvotju. Tuvk kontaktties ar narkomnu vltos nepilni 9% aptaujto. Tredaa aptaujto (33%) paudui attieksmi, ka nedrkst ielaist vispr valst homoseksuli orienttu cilvku. K ar tristu ar homoseksuli orienttu cilvku gatavi kontaktties 13% aptaujto, 19% k ar valsts pastvgo iedzvotju. Savukrt 35% aptaujto btu ar mieru kontaktties gan k ar darba koli (9%), gan k ar kaimiu (12%), tuvu draugu (11%) vai ldz tuvai radniecbai/laulbm (4%). To aptaujto vid, kuri saldzinoi biek ir teikui, ka homoseksuli orienttus cilvkus nedrkst ielaist vispr valst, saldzinoi biek ir vriei (retk sievietes), vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadi), nepilsoi, strdnieki un pensionri, cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Saldzinoi retk ds viedoklis ir sievietm, jauniem cilvkiem (35 44 gadi), cilvkiem ar augstko izgltbu, latvieiem, specilistiem/ierindas darbiniekiem, k ar neprectajiem. Vairk k puse aptaujto (57%) vltos kontaktties ar invaldu ar fiziskiem traucjumiem (redzes, dzirdes, kustbu u.c.) ldz tuvai radniecbai/laulbm (20%) vai k ar tuvu draugu (37%). Savukrt katrs piektais aptaujtais (20%) vltos kontaktties k ar kaimiu. Ar cilvku, kur ir invalds ar gargiem traucjumiem, ldz tuvai radniecbai/laulbm vai k ar tuvu draugu kontaktties vltos saldzinoi mazks skaits 26% aptaujto, bet k ar kaimiu kontaktties vltos 24%. Attiecb pret cilvku pc soda izcieanas distance ir saldzinoi liela vairk k tredaa aptaujto (36%) vltos kontaktties ar cilvku pc soda izcieanas k ar valsts pastvgo iedzvotju. 17% aptaujto gatavi kontaktties k ar kaimiu, bet ldz tuvai radniecbai/laulbm vai k ar tuvu draugu kontaktties gatavi 17% aptaujto.
44
ATSKAITE
Ar maznodrointu, nabadzgu cilvku ldz tuvai radniecbai/laulbm vai k ar tuvu draugu kopum kontaktties gatava puse aptaujto (50%), un 27% gatavi kontaktties k ar kaimiu. Tas, ka tredaa aptaujto (33%) paudui attieksmi, ka nedrkst ielaist vispr valst homoseksuli orienttu cilvku, sasaucas ar aptaujto viedokli attiecb uz divu izteikumu vrtanu: Homoseksulisms ir nosodma pardba vai Pret homoseksulismu ir jizturas ar izpratni un iecietbu. Jo 33% aptaujto uzskata, ka Homoseksulisms ir nosodma pardba, savukrt 65% pau viedokli, ka Pret homoseksulismu ir jizturas ar izpratni un iecietbu.
Pilnb piekrtu A
A - Homoseksulisms ir nosodma pardba
Drzk piekrtu A
Drzk piekrtu B
Pilnb piekrtu B
Grti pateikt
B - Pret homoseksulismu ir jizturas ar
20%
13%
43%
21%
2% izpratni un iecietbu
Homoseksulisms ir nosodma pardba di saldzinoi biek uzskata vriei, vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadus veci), citu tautbu prstvji (ne latviei vai krievi), nepilsoi, pensionri, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Pret homoseksulismu ir jizturas ar izpratni un iecietbu di saldzinoi biek atbildjuas sievietes, 25 34 gadus vecie, latviei, Centra rajon dzvojoie, specilisti/ierindas darbinieki, cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen), k ar neprectie.
45
ATSKAITE
ATTIEKSME PRET SABIEDRBAS INTEGRCIJU
Jautti par integrciju, 67% aptaujto rdzinieku uzskata, ka Sabiedrbas integrciju ir nepiecieams vadt un kontrolt no valsts iestu puses, savukrt tredaa aptaujto (31%) uzskata, ka Integrcija Latvij notiek pati par sevi, un tai nav nepiecieama paa vadba.
Pilnb piekrtu A
Drzk piekrtu A
Drzk piekrtu B
Pilnb piekrtu B
Grti pateikt
A - Integrcija Latvij notiek pati par sevi, un tai nav nepiecieama paa vadba
11%
20%
40%
27%
2% nepiecieams vadt un kontrolt

no valsts iestu puses
B - Sabiedrbas integrciju ir
Sabiedrbas integrciju ir nepiecieams vadt un kontrolt no valsts iestu puses di saldzinoi biek uzskata 25 34 gadus vecie, latviei un cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls uz vienu cilvku imen). Integrcija Latvij notiek pati par sevi, un tai nav nepiecieama paa vadba im apgalvojumam saldzinoi biek piekritui panodarbintie (pats sev darba devjs).
46
ATSKAITE
LATVIEU VALODAS ZINANAS UN LIETOANA Valodas lietoana
Pc tautbas latviei ir 41% aptaujto Rgas pilstas iedzvotju, krievi 43%, bet 16%iem ir cita tautba. Aplkosim, kdu valodu rdzinieki lieto mjs, darb, ar draugiem/pazim, uz ielas/veikal un valsts vai pavaldbas iestds. Vairkums aptaujto (72%) latvieu valodu (galvenokrt vai tikai latvieu k ar latvieu vairk nek krievu) izmanto valsts vai pavaldbas iestds. Puse aptaujto (51%) latviski sarunjas uz ielas/veikal, savukrt darb latvieu valodu biek k krievu lieto 53% strdjoo. Mjs prsvar latvieu valod run 39%, bet ar draugiem/pazim 38%.
33. Kd valod Js prsvar runjat ...? Bze: Visi respondenti, n=800; Piezme: *Bze: Visi strdjoie, n=488;
Galvenokrt vai tikai latvieu Latvieu vairk nek krievu Krievu vairk nek latvieu Galvenokrt vai tikai krievu Cits Grti pateikt
Mjs
35%
4%
7%
53%
1% 0,1%
Darb*
21%
32%
28%
14%
3% 2%
Ar draugiem, pazim
18%
20%
30%
30%
0,4% 1%
Uz ielas, veikal
20%
31%
30%
17%
2%
Valsts vai pavaldbas iestds
53%
19%
16%
10%
2%
Mjas ir t vieta, kur cilvki biek run tikai vien valod (latvieu vai krievu). Cits situcijs ar draugiem, darb, uz ielas vai veikal, saziai biei tiek izmantotas abas valodas. Savukrt valsts vai pavaldbu iestds, kurs sazia noris valsts valod, vairk k puse aptaujto izmanto galvenokrt vai tikai latvieu valodu. Mjs prsvar latvieu valod sazins 39% aptaujto, bet krieviski 60% aptaujto rdzinieku. Analizjot aptaujtos pc tautbas redzam, ka 78% aptaujto cilvku, kuru tautba ir latvietis, mjs izmanto galvenokrt vai tikai latvieu valodu un 7% latvieu vairk nek krievu. Savukrt krievu valod (krievu vairk nek latvieu un galvenokrt vai tikai krievu) mjs sarunjas 13% aptaujto, kuri pc tautbas ir latviei. Aptaujto cittautieu vid mjs biek sarunjas krievu valod 84%, savukrt 12% mjs sarunjas prsvar latviski. LR pilsou vid mjs galvenokrt latvieu valod sarunjas 45% aptaujto, bet 5% sarunjas latvieu vairk nek krievu. 7% aptaujto LR pilsou mjs prsvar run krievu vairk nek latvieu, bet 42% sarunjas
47
ATSKAITE
galvenokrt vai tikai krievu valod. Savukrt nepilsou vid absoltais vairkums (88%) imen prsvar sarunjas krievu valod, bet 9% krievu vairk nek latvieu. Cilvki, kuri mjs prsvar sarunjas latvieu valod, saldzinoi biek pc tautbas ir latviei, LR pilsoi, ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, audis ar ienkumiem virs 251 Ls uz vienu cilvku imen, katoi, luteri vai cilvki, kuri nepieder nevienai reliiskajai konfesijai. Cilvki, kuri mjs prsvar sarunjas krievu valod, saldzinoi biek ir krievi vai cittautiei, nepilsoi vai Krievijas Federcijas pilsoi, 45 54 gadus veci, strdnieki, audis, kuru ienkumi ir no 51 Ls ldz 150 Ls uz vienu cilvku imen, pc tautbas pareizticgie. Darb prsvar latvieu valod sazins 53% aptaujto, bet krieviski 42% aptaujto rdzinieku, kuri strd. Strdjoo vid galvenokrt vai tikai latvieu valod darb saldzinoi biek sarunjas latviei, audis ar augstko izgltbu, cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen), k ar luteri. Strdjoo vid galvenokrt vai tikai krievu valod darb saldzinoi biek sarunjas krievi, nepilsoi, strdnieki, neprectie, k ar pareizticgie. Ar draugiem/pazim prsvar latvieu valod sazins 38% aptaujto, bet krieviski 60% aptaujto rdzinieku. Saldzinoi biek ar draugiem galvenokrt vai tikai latvieu valod sazins latviei, LR pilsoi, cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, studenti/skolnieki, audis ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen), luteri vai cilvki, kuri nepieder nevienai reliiskajai konfesijai. Saldzinoi biek ar draugiem galvenokrt vai tikai krievu valod sazins krievi vai cittautiei, nepilsoi, cilvki ar vidjo izgltbu, bezdarbnieki, audis, kuru ienkumi ir no 51 Ls ldz 100 Ls uz vienu cilvku imen, k ar pareizticgie. Uz ielas, veikal prsvar latvieu valod sazins 51% aptaujto, bet krieviski 47% aptaujto rdzinieku. Saldzinoi biek uz ielas/veikal galvenokrt vai tikai latvieu valod sazins latviei, LR pilsoi, bet retk krievi vai cittautiei, k ar nepilsoi.
48
ATSKAITE
Valsts vai pavaldbas iestds prsvar latvieu valod sazins vairkums aptaujto (72%), bet krieviski 26% aptaujto rdzinieku. Saldzinoi biek valsts vai pavaldbas iestds galvenokrt vai tikai latvieu valod sazins latviei, LR pilsoi, gados jauni cilvki (18 34 gadi), audis ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, specilisti/ierindas darbinieki un studenti/skolnieki, cilvki ar ienkumiem virs 251 Ls uz vienu cilvku imen, katoi, luteri vai cilvki, kuri nepieder nevienai reliiskajai konfesijai. Galvenokrt vai tikai krieviski saldzinoi biek valsts iestds sarunjas vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), krievi, cittautiei, nepilsoi, pensionri, audis ar ienkumiem 101 Ls 150 Ls uz vienu cilvku imen, k ar pareizticgie. LR pilsoi saldzinoi biek saziai mjs, darb un valsts vai pavaldbas iestds izmanto galvenokrt latvieu valodu, savukrt ar draugiem/pazim vai uz ielas/veikal izmanto galvenokrt vai tikai latvieu valodu vai latvieu vairk nek krievu. Nepilsoiem situcija ir sekojoa saldzinoi biek saziai mjs un darb tiek izmantota krievu valoda, savukrt valsts vai pavaldbas iestds, ar draugiem/pazim vai uz ielas/veikal izmanto krievu vairk nek latvieu un galvenokrt vai tikai krievu. Centra rajon dzvojoo vid visa veida komunikcija saldzinoi biek notiek latvieu valod, bet Latgales priekpilst komunikcija latvieu valod mjs un ar draugiem/pazim norit saldzinoi retk. Vriei saldzinoi biek nek sievietes darb prsvar run galvenokrt vai tikai krievu valod. Komunikciju latvieu valod saldzinoi biek izmanto cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, k ar cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen).
Valodu zinanas
Latvieu un krievu valodas zinanu novrtjumam izmantota panovrtjuma metode aptaujtie pai vrtja savas latvieu un krievu sarunvalodas zinanas. Kopum puse (52%) aptaujto Rgas pilstas iedzvotju savu prasmi sarunties latvieu valod vrt k labu runju brvi. Savukrt aptuveni ceturt daa (23%) atzst, ka ar nelielm grtbm varu sarunties par jebkuru jautjumu. Katrs piektais aptaujtais (21%) run nedaudz, prot sarunties tikai par vienkriem jautjumiem, bet nepilni 5% aptaujto rdzinieku latvieu valod runt neprot nemaz vai gandrz nemaz.
49
ATSKAITE
34. K Js novrttu savu prasmi sarunties latvieu un krievu valods? Q34.a. Latviski Js ... Q34.b. Krieviski Js ... Bze: Visi respondenti, n skatt grafik; Piezme: * Mazs respondentu skaits, lai veiktu statistiski nozmgus secinjumus; Datiem ir ilustratva nozme
Visi, n=800
Latviei, n=330
Krievi, n=355
Latvijas Republikas pilsoi, n=611
Krievijas Federcijas pilsoi, n=19*
Nepilsoi, n=156
Runju brvi Ar nelielm grtbm varu sarunties par jebkuru jautjumu Runju nedaudz, protu sarunties tikai par vienkriem jaut Runt neprotu nemaz vai gandrz nemaz
52% 90% 23% 7% 21% 2% 5% 0,5% 0,1% 3% 17% 3% 5%
94% 77%
20%
100 % 21% 10% 12% 3% 1% 1% 0,2 %
65% 87%
5%
100 %
9% 99% 26%
0,3 %
39%
27%
34%
41% 1% 27% 14%
51%
6% 1% 0,3 %
Grti pateikt
Latviski Js... Krieviski Js...
Savas krievu valodas zinanas aptaujtie Rgas pilstas iedzvotji vrt daudz labk 90% uzskata, ka krieviski run brvi, un 7% ar nelielm grtbm var sarunties par jebkuru jautjumu. 2% aptaujto par sevi saka, ka krievu valod runju nedaudz, protu sarunties tikai par vienkriem jautjumiem, savukrt tikai 4 cilvki no 800 atzst, ka krieviski runt neprotu nemaz vai gandrz nemaz. Analizjot aptaujtos pc to tautbas redzam, ka latvieu vid absoltais vairkums (94%) latviski run brvi un vairums brvi run ar krieviski (77%). Krievu vid 20% latvieu valod run brvi, un 39% ar nelielm grtbm var sarunties par jebkuru jautjumu. Tre daa krievu (35%) atzst, ka latvieu valod run nedaudz, prot sarunties tikai par vienkriem jautjumiem, bet 6% runt latviski neprot nemaz vai gandrz nemaz. Vairk k 3/5 aptaujto LR pilsou (65%) latviski run brvi, un 21% LR pilsou latvieu valod ar nelielm grtbm var sarunties par jebkuru jautjumu. Absoltais vairkums (87%) LR pilsou brvi run ar krievu valod un 10% LR pilsou krievu valod ar nelielm grtbm var sarunties par jebkuru jautjumu. Nepilsou un Krievijas Federcijas pilsou vid latvieu valodas zinanas/ prasme sarunties latvieu valod tiek vrtta k oti zema. Puse aptaujto nepilsou (51%) savas latvieu valodas prasmes vrt k: runju nedaudz, protu sarunties tikai par vienkriem jautjumiem un tikai 9% aptaujto nepilsou latvieu valod run brvi. Ceturt daa nepilsou (26%) uzskata, ka ar nelielm grtbm var sarunties par jebkuru jautjumu, bet 14% aptaujto nepilsou runt latviski neprot nemaz vai gandrz nemaz. Toties savas krievu valodas zinanas 99% aptaujto nepilsou novrt k oti labas runju brvi.
50
ATSKAITE
Aplkosim to aptaujto socili demogrfisko profilu, kuri savas latvieu un krievu sarunvalodas zinanas vrt k oti labas (runju brvi). Latvieu valod saldzinoi biek run brvi gados jauni cilvki (18 34 gadus veci), latviei, LR pilsoi, cilvki ar augstko izgltbu, studenti/skolnieki un vadtji/veckie specilisti, audis ar ienkumiem virs 251 Ls uz vienu cilvku imen. Krievu valod saldzinoi biek run brvi krievi un cittautiei, nepilsoi un Krievijas Federcijas pilsoi, gados vecki cilvki (55 64 gadus veci), audis, kuri dzvo irti/ir atraiti, pareizticgie, k ar cilvki, kuri vidji reizi mnes apmekl bazncu. Ar nelielm grtbm latvieu valod varu sarunties par jebkuru jautjumu saldzinoi biek di ir teikui krievu tautbas cilvki. Savukrt ar nelielm grtbm krievu valod varu sarunties par jebkuru jautjumu saldzinoi biek ir teikui 25 34 gadus veci cilvki, k ar latviei. Runju nedaudz, protu sarunties tikai par vienkriem jautjumiem saldzinoi biek di savas latvieu valodas zinanas ir vrtjui 45 64 gadus veci cilvki, krievi un cittautiei, nepilsoi, strdnieki un pensionri.
Latvieu valodas zinanu izmaias

Aptaujtajiem, kuri pc tautbas nav latviei, tika jautts par viu latvieu zinanu uzlaboanos pdjo 3 gadu laik. Aptuveni piekt daa aptaujto (19%) atzst, ka viu latvieu valodas zinanas ir ievrojami uzlabojus. Nedaudz uzlabojus ts ir 29% aptaujto, savukrt puse vrt, ka viu latvieu valodas zinanas pdjo 3 gadu laik nav uzlabojus.
35. Vai Jsu latvieu valodas zinanas pdjo 3 gadu laik ir ... Bze: Respondenti, kuru tautba nav latvietis, n=470;
Grti pateikt; 1%
Ievrojami uzlabojus; 19%
Nav uzlabojus; 51% Nedaudz uzlabojus; 29%
To cilvku vid, kuru latvieu valodas zinanas ir ievrojami uzlabojus, saldzinoi vairk ir jaunieu (18 24 gadi), savukrt nav uzlabojus vecka gadagjuma cilvkiem (65 74 gadus veci), pensionriem. Nav novrojamas btiskas atirbas latvieu valodas zinanu izmais, analizjot aptaujtos pc tautbas vai pilsonbas.
51
ATSKAITE
Bze: Respondenti, kuru tautba nav latvietis, n skatt grafik; Piezme: * Mazs respondentu skaits, lai veiktu statistiski nozmgus secinjumus; Datiem ir ilustratva nozme.
Visi, n=470 Krievi, n=355 Latvijas Republikas pilsoi, n=282 Krievijas Federcijas pilsoi, n=19* Nepilsoi, n=156
Ievrojami uzlabojus
19%
21%
20%
16%
20%
Nedaudz uzlabojus
29%
29%
29%
15%
29%
Nav uzlabojus
51%
50%
49%
69%
51%
Grti pateikt
1%
1%
2%
1%
Latvieu valodas kursu izmantoana

Puse (49%) aptaujto Rgas pilstas iedzvotju, kuri brvi nerun latviski, atzst, ka noteikti izmantotu iespju uzlabot savas latvieu valodas zinanas, ja Rgas pavaldba piedvtu du iespju (piem., latvieu valodas kursus) bez maksas, savukrt tre daa (29%) drzk izmantotu du iespju.
Q36. Vai Js izmantotu iespju uzlabot savas latvieu valodas zinanas, ja Rgas pavaldba Jums piedvtu du iespju (piem., latvieu valodas kursus) bez maksas? Bze: Respondenti, kuri nerun brvi latviski, n=382;
Grti pateikt; 0,3% Noteikti n; 11% Drzk n; 11% Noteikti j; 49%
Drzk j; 29%
52
ATSKAITE
Izteikui vlmi uzlabot savas latvieu valodas zinanas saldzinoi biek ir 35 44 gadus veci aptaujtie, kuri nerun brvi latviski, savukrt nav vlmes uzlabot savas latvieu valodas zinanas vecka gadagjuma cilvkiem (65 74 gadi), pensionriem.
MIGRCIJA
Absoltais vairkums aptaujto (87%) tuvk gada laik neplno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts. Tomr 12% aptaujto tuvk gada laik plno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts. Vairkums cilvku, kuri tuvk gada laik plno prcelties no Rgas uz dzvi citur, plno doties rpus Latvijas (71%), un 28% plno migrt Latvijas ietvaros. K potencilais galamris biek minta kda valsts Eirop (45%), 17% plno prcelties uz laukiem (Latvij), rpus Latvijas vl uz kdu citu valsti (ne Eiropu, Krieviju vai NVS) plno prcelties 15%, 11% uz citu pilstu Latvij, 11% uz Krieviju vai citm NVS valstm.
Q28. Vai tuvk gada laik Js plnojat prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts? Q29. Vai Js plnojat no Rgas prcelties uz dzvi ...
rpus Latvijas - uz kdu valsti Eirop N; 87% Grti pateikt; 2% Laukos (Latvij) rpus Latvijas - vl uz kdu citu valsti J; 12% Cit pilst (Latvij) rpus Latvijas - uz Krieviju vai citm NVS valstm Grti pateikt
45%
17%
15%
11%
11%
1%
Bze: Visi respondenti, n=800
Bze: Respondenti, kuri tuvk gada laik plno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts
Prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts saldzinoi biek plno jauniei (18 24 gadus veci), retk vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadus veci), nepilsoi, k ar pensionri.
53
ATSKAITE
RGAS PILSTAS PAVALDBAS PIEDVTO IESPJU UN PAKALPOJUMU NOVRTJUMS Informcijas ieguves veids
Par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem parasti informcija tiek iegta TV raidjumos (38%) un internet (35%). Aptuveni katrs piektais aptaujtais (19%) informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem gst, klausoties radio (19%), savukrt 15% no centrls preses. Daa aptaujto (14%) du informciju iegst no radiem, draugiem, pazim. Specilie informatvie bukleti (materili) k informcijas avots kalpo 5% aptaujto, savukrt no Rgas pavaldbas iestdm (piem., izpilddirekcija, socilais dienests, brnudrzs, skola, intereu centri u. c.) informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem parasti iegst saldzinoi oti mazs skaits aptaujto (aptuveni 1%). Katrs desmitais aptaujtais atzst, ka vispr nav guvis informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem.
Q5. Kd veid Js parasti gstat informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem?
Bze: Visi respondenti, n=800;
TV raidjumos Internet Radio raidjumos Centrlaj pres No radiem, draugiem, pazim Specilos informatvos bukletos (materilos) Vides reklma (uz ielas, afias, transporta pieturs) Rgas pavaldbas iestds (piem., izpilddirekcija, socilais dienests, brnudrzs, skola, intereu centri u. c.) Bukleti pastkastt Pres (ne centrlaj) Citur Neesmu guvis informciju Grti pateikt 1% 5% 4% 1% 1% 1% 1% 10% 19% 15% 14%
38% 35%
54
ATSKAITE
Informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem medijos (TV, radio, centrlaj pres) saldzinoi biek iegst vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadus veci), k ar pensionri. Savukrt internet da veida informciju saldzinoi biek iegst latviei, jauni cilvki (18 34 gadus veci), neprectie, cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti vai studenti/skolnieki, cilvki ar augstiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen), cilvki, kuru imen ir divi brni vecum ldz 15 gadiem, k ar audis, kuri nepieder nevienai konfesijai. Aptaujtie, internetu. Aptaujtie, kuri informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem iegst, klausoties radio, saldzinoi biek klauss LR 1.programmu, LR 2.programmu un LR 4.programmu, saldzinoi biek nelieto internetu. Savukrt to cilvku vid, kuri informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem iegst internet, saldzinoi biek lasa laikrakstu Diena, lasa laikrakstus/urnlus tikai internet, skats TV3, klauss radio Skonto, radio SWH, Star FM un Super FM, lieto interneta portlus Delfi.lv, Tvnet.lv, Apollo.lv un Rus.delfi.lv. Aptaujtie, kuri informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem iegst centrlaj pres, saldzinoi biek lasa laikrakstu Diena, as, MK Latvija, Vesti segoda, Neatkarg Rta avze; skats LTV 1.kanlu, klauss LR 1.programmu, saldzinoi biek nelieto internetu. kuri informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem
pakalpojumiem iegst TV, saldzinoi biek skats Latvijas TV 7.kanlu un TV5, neklauss radio un nelieto
Veids, kd labprtk saemtu informciju

Informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem aptaujtie rdzinieki vislabprtk saemtu internet (39%), tredaa (34%) TV raidjumos, 16% radio raidjumos un 13% centrlaj pres. Aptaujtie rdzinieki atbalsta specilo informatvo bukletu (materilu) nepiecieambu: ja informciju no bukletiem parasti iegst 5% aptaujto, tad vislabprtk informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem no bukletiem saemtu 12% aptaujto. Ir ar dai inovatvi veidi, kdos aptaujtie labprt saemtu informciju, piem., uz epastu, sziu mobilaj telefon. Saldzinoi oti mazs skaits aptaujto (4%) nevlas gt nekdu informciju, jo Rgas pavaldbas organiztie paskumi vai piedvtie pakalpojumi neiet aktuli.
55
ATSKAITE
Q6. Kd veid Js vislabprtk saemtu informciju par Rgas pavaldbas organiztajiem paskumiem vai piedvtajiem pakalpojumiem? Bze: Visi respondenti, n=800;
Internet TV raidjumos Radio raidjumos Centrlaj pres Specilos informatvos bukletos (materilos) E-pastu atstt Bukleti pastkastt, materili ar pasta stjumiem Vides reklma (uz ielas, afias, transporta pieturs) No radiem, draugiem, pazim Mobilaj telefon, SMS Pres (ne centrlaj), pavaldibas preses izdevumi Rgas pavaldbas iestds (piem., izpilddirekcija, socilais dienests, brnudrzs, skola, intereu centri u. c.) Citur Nevlos gt informciju/nav aktuli Grti pateikt 6% 5% 3% 3% 2% 2% 1% 0,3% 4% 2% 16% 13% 12% 34%
39%
Internet informciju vltos iegt saldzinoi biek jauni cilvki (18 34 gadus veci), neprectie, cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, panodarbintie, k ar studenti/skolnieki, audis ar augstiem ienkumiem (virs 251 L uz vienu cilvku imen), cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai, k ar cilvki, kuru imen ir divi brni vecum ldz 15 gadiem. ie cilvki saldzinoi biek lasa laikrakstu Diena, lasa laikrakstus/urnlus tikai internet, skats TV3, klauss radio Skonto, radio SWH, Star FM un Super FM, lieto interneta portlus Delfi.lv, Tvnet.lv, Apollo.lv un Rus.delfi.lv. TV raidjumos informciju saldzinoi biek vltos iegt vecka gadagjuma cilvki (55 74 gadus veci), nepilsoi, pensionri, Ziemeu rajon dzvojoie, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Vii biek lasa MK Latvija, Subbota, Vesti, Vesti segoda, skats TV5 un RenTV Baltija, saldzinoi biek neklauss radio un nelieto internetu.
56
ATSKAITE
Radio raidjumos informciju saldzinoi biek vltos iegt vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus veci), pensionri. Saldzinoi biek vii klauss LR 1.programmu un LR 4.programmu. Centrl prese informcijai par Rgas pavaldbas organiztiem paskumiem vai piedvtiem pakalpojumiem vispiemrotk saldzinoi biek btu 55 64 gadus veciem cilvkiem, k ar tiem, kas lasa presi krievu valod (Vesti, as, Vesti segoda), skats TV5 un saldzinoi biek nelieto internetu.
Pavaldb pieejamo pakalpojumu atpazstamba un novrtjums

Kopum aptaujtie rdzinieki ir labi informti par Rgas pavaldb pieejamo paldzbu/pakalpojumiem. Absoltais vairkums zina socilo dienestu (88%) un to, ka ir iespjams saemt prtikas pakas trcgajiem iedzvotjiem (87%). audis ir informti ar par bibliotkas pieejambu (73%) un zina Izgltbas, kultras un sporta departamentu (70%), k ar Labkljbas departamentu (69%). Biek izmantot Rgas pavaldb pieejam paldzba/pakalpojumi ir socilais dienests (to izmantojui 17% aptaujto rdzinieku), k ar bibliotka (14%) un intereu izgltbas iestdes (9%).
Q24. Vai Js zint, ka Rgas pavaldb ir pieejama da paldzba/pakalpojumi ... ? Q25. Vai pdjo 6 mneu laik Js esat izmantojis/apmekljis ... ?
Zina
Ir izmantojis/apmekljis
Socilais dienests Prtikas paka trcgajiem iedzvotjiem Bibliotka Izgltbas, kultras un sporta departaments Labkljbas departaments Intereu izgltbas iestdes Kultras centrs Apmekltju pieemanas centrs Dienas un atbalsta centrs, dienas aprpes centrs Publiskais interneta pieejas punkts 42% 53% 53% 52% 73% 70% 69% 65%
88% 87%
17% 3% 14% 4% 2% 9% 5% 2% 1% 4%
Saldzinoi biek socilo dienestu pdjo 6 mneu laik ir izmantojui bezdarbnieki, mjsaimnieces, cilvki ar ienkumiem ldz 100 Ls mnes uz vienu cilvku imen, k ar audis, kuri dzvo irti/ir atraiti. Retk socilo dienestu ir apmekljui cilvki ar augstkiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen), k ar cilvki ar augstko izgltbu.
57
ATSKAITE
Par prtikas pakm trcgajiem iedzvotjiem saldzinoi biek ir informti Zemgales priekpilst dzvojoie, k ar cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti. Saldzinoi retk informti par prtikas pakm trcgajiem iedzvotjiem ir cilvki ar vidjo izgltbu, k ar panodarbintie (pats sev darba devjs). Informti par iespjm izmantot bibliotku saldzinoi biek ir latviei, bet retk krievu tautbas cilvki, audis ar ienkumiem 51 Ls 100 Ls uz vienu cilvku imen. Bibliotku saldzinoi biek apmekljui pdjo 6 mneu laik ir jauniei (18 24 gadus veci), studenti/skolnieki, neprectie, k ar panodarbintie. Retk vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus veci), nepilsoi, strdnieki, k ar pensionri. Izgltbas, kultras un sporta departamentu saldzinoi biek zina audis ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, k ar cilvki ar ienkumiem 251 Ls 400 Ls uz vienu cilvku imen. Labkljbas departamentu saldzinoi biek zina audis ar augstko izgltbu, luteri, cilvki ar ienkumiem 151 Ls 400 Ls uz vienu cilvku imen, k ar cilvki, kuriem imen ir divi brni vecum ldz 15 gadiem. Labkljbas departamentu saldzinoi retk zina cilvki ar vidjo izgltbu, krievu tautbas cilvki, nepilsoi, k ar audis ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls mnes uz vienu cilvku imen). Par intereu izgltbas iestdm informti ir audis ar augstko izgltbu, k ar latviei, studenti/skolnieki, vadtji/veckie specilisti, katoi un luteri. Retk intereu izgltbas iestdes zina krievi, nepilsoi, bezdarbnieki, k ar pareizticgie. Intereu izgltbas iestdes saldzinoi biek pdjo 6 mneu laik ir apmekljui 35 44 gadus veci cilvki, vadtji/veckie specilisti, audis, kuru mjsaimniecb ir 4 cilvki, k ar 1 2 brni. Saldzinoi retk intereu izgltbas iestdes apmekljui cilvki, kuri dzvo vieni, k ar audis, kuriem nav brnu. Kultras centrus saldzinoi biek zina latviei, bet saldzinoi retk krievi un bezdarbnieki. Apmekltju pieemanas centrus saldzinoi biek zina vecka gadagjuma audis (65 74 gadus veci), pensionri, cilvki ar augstko izgltbu, k ar tie, kuru mjsaimniecb dzvo divi cilvki. Saldzinoi retk apmekltju pieemanas centrus zina jauniei (18 24 gadi), studenti/skolnieki, cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, k ar cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 50 Ls mnes uz vienu cilvku imen). Par dienas un atbalsta centriem, dienas aprpes centriem informti saldzinoi biek ir latviei, Zemgales priekpilst dzvojoie, vadtji/veckie specilisti, k ar katoi un luteri. Retk dienas aprpes centrus zina krievi un cittautiei, nepilsoi, bezdarbnieki, k ar pareizticgie un cilvki, kuru mjsaimniecb dzvo 3 cilvki.
58
ATSKAITE
Q26. Un k Js novrttu savu apmierintbu ar ... (par katru pakalpojumu, kuru respondents ir izmantojis no Q25)? Ar (pakalpojums) pakalpojumu Js esat oti apmierints, drzk apmierints, drzk neapmierints vai pilnb neapmierints?
Bze: Respondenti, kuri izmanto konkrto Rgas pavaldbas paldzbu/pakalpojumu, n skatt grafik; Piezme: * Mazs respondentu skaits, lai veiktu statistiski nozmgus secinjumus; Datiem ir ilustratva nozme
oti apmierints Dienas un atbalsta centrs, dienas aprpes centrs, n=5* Bibliotka, n=120 Kultras centrs, n=36* Publiskais interneta pieejas punkts, n=37* Intereu izgltbas iestdes, n=71 Prtikas paka trcgajiem iedzvotjiem, n=24* Apmekltju pieemanas centrs, n=20* Izgltbas, kultras un sporta departaments, n=34* Socilais dienests, n=139 Labkljbas departaments, n=15* 18% 15% 20% 19% 12% 41% 47% 21% 64% 59% 25% 26% 15% 25% 21% 32% 40% 66% 68% 55% 65% 15% 3% Drzk apmierints 61% 53% Drzk neapmierints Pilnb neapmierints 39% 5% 2% 8% 11% 13% 17% 5% 3% 8% Grti pateikt
Kopum aptaujtie rdzinieki ir apmierinti ar pdjo 6 mneu laik izmantotajiem Rgas pavaldbas pakalpojumiem. Vairums (66%) aptaujto rdzinieku, kuri pdjo 6 mneu laik izmantoja socil dienesta pakalpojumus, ar saemtajiem pakalpojumiem ir apmierinti. Ceturt daa (25%) ir drzk neapmierinta, bet 8% no tiem cilvkiem, kuri pdjo 6 mneu laik izmantoja socil dienesta pakalpojumus, ir pilnb neapmierinti ar socil dienesta pakalpojumiem. Ar socilo dienestu saldzinoi biek apmierinti (oti apmierinti un drzk apmierinti) ir vecka gadagjuma cilvki (55 64 gadus veci). emot vr, ka cits analizjamajs apakgrups ir saldzinoi mazs respondentu skaits, tad varam teikt, ka ir vrojama tendence ar socilo dienestu saldzinoi biek apmierinti ir Zemgales priekpilst uz Ziemeu rajon dzvojoie, k ar cilvki, kuri dzvo vieni.
59
ATSKAITE
SABIEDRBAS, KOPIENAS (GRUPA, MJA, IELA, RAJONS) SADARBBA PROBLMU RISINAN
Lai mrtu kopienas (grupa, mja, iela, rajons) sadarbbu problmu risinan, aptaujtajiem tika vaicts, kda ir bijusi viu sadarbba pdj gada laik ar kaimiiem no mjas vai ielas, kur vii dzvo. Puse aptaujto rdzinieku (51%) ir labiekrtojui mju vai apkrtjo vidi. Aptuveni katrs desmitais (11%) ir nodibinjis dzvoku panieku apsaimniekoanas biedrbu, savukrt 6% ir organizjui vai piedaljuies Kaimiu diens vai savas ielas svtkos.
Q32. Vai Js pdj gada laik kop ar kaimiiem no mjas vai ielas, kur dzvojat, esat ... Bze: Visi respondenti, n=800;
J Labiekrtojis mju vai apkrtjo vidi
Grti pateikt
51%
49%
0,2%
Nodibinjis dzvoku panieku apsaimniekoanas biedrbu
11%
89%
1%
Organizjis vai piedaljies "Kaimiu diens"
6%
94%
0,4%
Organizjis vai piedaljies savas ielas svtkos
6%
94%
0,2%
Labiekrtojui mju vai apkrtjo vidi saldzinoi biek ir 55 64 gadus vecie, k ar cilvki, kuri apmekl bazncu vidji reizi mnes. Saldzinoi retk nodibinjui dzvoku panieku apsaimniekoanas biedrbu ir cilvki no Zemgales priekpilstas.
60
ATSKAITE
SABIEDRISKIE PASKUMI
Pdjo 6 mneu laik kultras/izklaides jom apmekltkie ir bijui Rgas pilstas rkotie svtku paskumi, kurus apmekljusi nedaudz vairk k puse aptaujto rdzinieku (54%). 44% ir apmekljui kdu mkslas izstdi, mkslas galeriju, muzeju, savukrt 41% ir bijis uz kino. Mzikas koncertus apmekljui 38% aptaujto, savukrt baudt tetri, baletu vai operu bijui 37% aptaujto, bet sporta sples apmekljusi mazk k tre daa aptaujto (27%).
Q37. Vai Js persongi pdjo 6 mneu laik esat apmekljis ... ?

Rgas pilstas rkotus svtku paskumus Mkslas izstdi, mkslas galeriju, muzeju Kinotetri 44%
54%
41%
Mzikas koncertu
38%
Tetri, operu, baletu
37%
Sporta sples
27%
Rgas pilstas rkotos svtku paskumus saldzinoi biek pdjo 6 mneu laik ir apmekljui cilvki, kuru ienkumi ir 251 Ls 400 s uz vienu cilvku imen, savukrt retk apmekljui vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), pensionri, cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, cilvki ar ienkumiem 101 Ls 150 Ls uz vienu cilvku imen, audis, kuri nekad neapmekl bazncu. Mkslas izstdes, mkslas galerijas, muzejus saldzinoi biek iecienjui cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, vadtji/veckie specilisti, k ar panodarbintie, audis ar augstiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen), cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai. Kinotetri pdjo 6 mneu laik apmekljui saldzinoi biek jauni cilvki (18 34 gadi), latviei, neprectie, cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon un Kurzemes rajon dzvojoie, vadtji/veckie specilisti, k ar panodarbintie, specilisti/ierindas darbinieki, studenti/skolnieki, audis ar augstiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen). Mzikas koncerti saldzinoi biek piesaistjui jaunu cilvku interesi (18 24 gadi), latvieus, neprectos, cilvkus ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoos, vadtjus/veckos specilistus, k ar panodarbintos, audis ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen), cilvki, kuri nepieder nevienai konfesijai.
61
ATSKAITE
Uz tetri pdjo 6 mneu laik saldzinoi biek ir gjui latviei, cilvki ar augstko izgltbu, LR pilsoi, Centra rajon dzvojoie, vadtji/veckie specilisti, k ar panodarbintie, audis ar augstiem ienkumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvku imen), k ar luteri un katoi. Tetri saldzinoi retk apmekljui vriei, cilvki ar vidjo, vidjo specilo izgltbu, krievi un cittautiei, nepilsoi un Ziemeu rajon dzvojoie, strdnieki un bezdarbnieki, cilvki ar zemiem ienkumiem (ldz 100 Ls mnes uz vienu cilvku imen), pareizticgie. Sporta sples saldzinoi biek pdjo 6 mneu laik apmekljui vriei, jauni cilvki (18 34 gadi), neprectie, vadtji/veckie specilisti, k ar panodarbintie, studenti/skolnieki, audis ar augstiem ienkumiem (virs 401 Ls uz vienu cilvku imen).
62
ATSKAITE
Informtba par Rgas pilstas organiztiem svtkiem vai paskumiem
Aptaujtajiem Rgas pilstas iedzvotjiem tika vaicts, kdus Rgas pilstas organiztus svtkus vai paskumus vii zina kaut vai tikai pc nosaukuma (t saucam spontn atpazstamba). 44% aptaujto nk prt Rgas pilstas svtki, aptuveni tredaai (35%) Lgo svtki/Ji, 17% nosauc 18.novembra svtkus, savukrt 16% Dziesmu un deju svtkus. Mazk k 4% aptaujto ir nosaukui tdus paskumus k Rgas Maratons, Staro Rga, Muzeju nakts, Zu tirgus, Ziemassvtki/Ziemassvtku tirdzi. Vl citus paskumus minjui mazk k 2% aptaujto. Gandrz piektdaa aptaujto (18%) nespj nosaukt nevienu Rgas pilstas organiztu paskumu.
Spontn atpazstamba Q39. Kdus Rgas pilstas organiztus svtkus vai paskumus Js zint kaut vai tikai pc nosaukuma? Bze: Visi respondenti, n=800;
Rgas pilstas svtki Lgo svtki, Ji 18.novembra svtki Dziesmu un deju svtki Rgas maratons Staro Rga Muzeju nakts Zu tirgus Ziemassvtki, Ziemassvtku tirdzi Jaunais gads 9. maijs Balt nakts 4. maijs Lpla diena, 11.novembris Liel talka, "Tra Latvija" Lieldienas imenes diena Maija Grfa svtki 1. maijs Mtes diena Citi svtki Grti pateikt 4% 4% 4% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 1% 1% 1% 1% 1% 1% 8% 18% 17% 16% 35%
44%
63
ATSKAITE
Lai noskaidrotu populrko Rgas pilstas organizto svtku/paskumu kopjo atpazstambu, tiem aptaujtajiem, kuri pai nenosauca tdus paskumus k Rgas pilstas svtki, Staro Rga, Maija Grfa svtki, Balt nakts, Zu tirgus, Miedienas tirgus un 18.novembra svtki, tika uzdots jautjums, vai vii zina os konkrtos Rgas pilstas organiztos svtkus vai paskumus. Saskaitot kop spontno un virzto atpazstambu, ms iegstam kopjo atpazstambu. Rezultt vairkums aptaujto zina vai ir dzirdjui par Rgas pilstas svtkiem (95%) un paskumu Balt nakts (95%). Vairums ir dzirdjui par Staro Rga (65%), un 60% par Maija Grfa svtkiem, 59% rdzinieku ir dzirdjui par Zu tirgu, un puse (50%) par Miedienas tirgu.
Kopj atpazstamba (spontn + virzt) Q40. Tagad es Jums nosauku vl vairkus Rgas pilstas organiztus paskumus, un Js, ldzu, pasakiet, vai tdus zint, vai esat par tiem kaut vai tikai dzirdjis. Bze: Visi respondenti, n=800;
Rgas pilstas svtki
95%
Balt nakts
95%
Staro Rga
65%
Maija Grfa svtki
60%
Zu tirgus
59%
Miedienas tirgus
50%
Nezina nevienu
1%
64
ATSKAITE
No apmekltbas viedoka visvairk aptaujto Rgas pilstas iedzvotju pai ir bijui uz 18.novembra svinbm (54%) un Rgas pilstas svtkiem (51%). Staro Rga ir apmekljui 45% aptaujto, savukrt Zu tirg pabijui 24% rdzinieku. Paskum Balt nakts ir piedaljuies 18% aptaujto, Miedienas tirg 14%, bet Lgo svtkus/Jus pilst apmekljui 7% aptaujto.
Q41. Un kurus no iem paskumiem Js pats persongi esat apmekljis pdj gada laik? Bze: Visi respondenti, n=800;
18.novembra svtki Rgas pilstas svtki Staro Rga Zu tirgus Balt nakts Miedienas tirgus Lgo svtki, Ji Maija Grfa svtki Ziemassvtki, Ziemassvtku tirdzi Muzeju nakts 9. maijs Dziesmu un deju svtki Citi svtki Nevienu Grti pateikt 2% 1% 1% 1% 1% 2% 0,3% 19% 7% 18% 14% 24% 45%
54% 51%
Svtku apmekltju socili demogrfiskais raksturojums

Tagad aplkosim katru no Rgas pilstas organiztajiem svtkiem/paskumiem atsevii. Viszinmkie, populrkie un vieni no apmekltkajiem ir Rgas pilstas svtki. Rgas pilstas svtkos pdj gada laik piedaljs 51% aptaujto rdzinieku. ie svtki visbiek tiek asociti ar Rgas pilstu, ir labi nosduies rdzinieku atmi (jo svtkiem ir augsta spontn un kopj atpazstamba). os svtkus saldzinoi biek ir apmekljui cilvki ar ienkumu lmeni 251 Ls 400 Ls uz vienu cilvku imen, k ar audis, kuru imen ir etri cilvki. Savukrt saldzinoi retk apmekltju vid ir bijui vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi) un pensionri.
65
ATSKAITE
18.novembra svtki ir vieni no visapmekltkajiem tajos piedaljusies vairk k puse aptaujto (54%). Saldzinoi biek tie ir bijui jauni cilvki (18 34 gadus veci), latviei, vadtji/veckie specilisti, studenti/skolnieki, luteri, audis, kuru imen ir etri cilvki, k ar cilvki, kuru imens ir divi brni ldz 15 gadu vecumam. Saldzinoi retk 18.novembra svtkos piedaljuies vecki cilvki (45 54 un 65 74 gadus vecie), pensionri, cittautbnieki, k ar nepilsoi. Puse aptaujto (52%), kuri pai persongi nav apmekljui 18.novembra svtkus, tos ir vrojui televzij. Saldzinoi biek 18.novembra svtkus televzij ir vrojui vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus vecie), pensionri, cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, Ziemeu rajon dzvojoie, pensionri, k ar pc reliisks prliecbas luteri. 18.novembra svtkos nepiedaljs un svtkus televzij neskatjs saldzinoi biek 25 34 gadus veci cilvki, specilisti/ ierindas darbinieki, k ar cilvki, kuri nepieder nevienai reliiskajai konfesijai.
Q42. Vai Js skatjties 2009.gada 18.novembra svtku prraidi televzij? Bze: Respondenti, kuri pai persongi nav apmekljui 18.novembra svtkus, n skatt grafik; Piezme: * Mazs respondentu skaits, lai veiktu statistiski nozmgus secinjumus; Datiem ir ilustratva nozme
Visi, n=363
Latviei, n=120
Krievi, n=174
Latvijas Republikas pilsoi, n=257
Krievijas Federcijas pilsoi, n=14*
Nepilsoi, n=85
52%
56%
48%
50%
57%
58%
43%
37%
49%
46%
36%
36%
Grti pateikt
5%
7%
3%
5%
7%
6%
Staro Rga apmekljui 45%, un saldzinoi biek apmekltju vid bijui latviei, LR pilsoi, jauni cilvki (18 34 gadus veci), neprectie, cilvki ar augstko izgltbu, vadtji/veckie specilisti, cilvki ar augstiem ienkumiem (no 251 Ls mnes uz vienu cilvku imen), luteri. Saldzinoi retk Staro Rga ir apmekljui vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus vecie), pensionri, cilvki ar pamatizgltbu vai skumskolas izgltbu, krievi, cittautbnieki, nepilsoi, strdnieki un pensionri, k ar pc reliisks prliecbas pareizticgie. Uz Zu tirgu saldzinoi biek gjuas sievietes, vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadus veci), latviei, cilvki ar augstko izgltbu, Centra rajon dzvojoie, luteri, k ar cilvki, kuri dzvo vieni. Balt nakts taj saldzinoi biek piedaljuies latviei, jauniei (18 24 gadi), neprectie, studenti/skolnieki, Centra rajon dzvojoie. Retk vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), pensionri.
66
ATSKAITE
Kaut ar Maija Grfa svtki regulri notiek kop 2001.gada, Maija Grfa svtkiem ir saldzinoi oti zema spontn atpazstamba mazk k 1% (tikai 7 cilvki no 800 pai spontni nosauca os svtkus), bet augsta virzt atpazstamba (60%). Savukrt apmekltba saldzinoi maza (nepilni divi procenti).
Apmeklto paskumu skaits.

Kopum kaut vienu Rgas pilstas organiztu paskumu vai svtkus pdj gada laik ir apmekljis vairkums aptaujto rdzinieku (80%). Ceturt daa aptaujto Rgas pilstas iedzvotju (24%) ir bijui uz vienu paskumu, 27% apmekljui divus Rgas pilstas organiztus paskumus vai svtkus, bet 19% pdj gada laik ir bijui uz trs paskumiem. etrus Rgas pilstas organiztus paskumus vai svtkus pdj gada laik ir apmekljui 17% aptaujto, savukrt piecos un vairk svtkos ir bijui 13% aptaujto rdzinieku.
Svtku apmeklanas iemesli

Galvenie iemesli, kpc aptaujtie apmekl Rgas pilstas organiztus svtkus, ir interese/interesanti (30%), iespjas izklaidties, atpsties, labi pavadt laiku (20%), kopbas sajta, bt kop ar cilvkiem (17%). Katrs desmitais aptaujtais (11%) dodas uz Rgas pilstas organiztiem svtkiem, lai skattos koncertus, kultras paskumus, kas notiek. Daai aptaujto svtku apmeklana ir k brv laika pavadana, lai nesdtu mjs (10%), k ar draugu, paziu un kolu satikana (10%). Jauniei (18 24 gadi), skolni/studenti, k ar neprecti cilvki saldzinoi biek k svtku apmeklanas iemeslus ir minjui iespjas izklaidties, atpsties, labi pavadt laiku un tikties ar draugiem, pazim, koliem. Savukrt svtkus pardt brniem saldzinoi biek ir gjui cilvki vecum no 35 44 gadiem, k ar audis, kuru imens ir brni ldz 15 gadiem.
67
ATSKAITE
Q43.a. Kdi ir galvenie iemesli, kpc Js apmekljat Rgas pilstas organiztus svtkus? Bze: Respondenti, kuri IR apmekljui kaut vienu Rgas pilstas organiztu paskumu, n=647;
Interese, interesanti Izklaidties, atpsties, labi pavadt laiku Kopbas sajta, bt kop ar cilvkiem Skatties koncertus, kultras paskumus, kas notiek Brv laika pavadana, ir brvs laiks, lai nesdtu mjs Tikties ar draugiem, pazim, koliem Patk svtki, lai gtu svtku sajtu Brnu d, pardt brniem Skaisti, izrotta pilsta, paskatties kaut ko skaistu Patriotisms, izjust piederbu valstij, pilstai Gt pozitvas emocijas, uzlabot noskaojumu Uzzint jaunu, redzt kaut ko jaunu Bt kop ar imeni Salts, paskatties saltu Jautri, draudzga un patkama atmosfra Pastaigties, apskatt pilstu Paskatties uz cilvkiem, tautu Var iepirkties, kaut ko nopirkt, gadatirgus Svtki ir labi organizti Bezmaksas paskumi Iespjas piedalties dads aktivitts (dziedt, dejot, skriet utt.) rti pieejami, transports par velti, droi Lai daudzveidotu dzvi Pats vai imenes loceki piedals svtku paskumos k dalbnieks Dzvoju netlu, Vecrg, centr Garmejot, nokuvu nejaui Tradcija, imenes tradcija, apmeklju jau sen Cits iemesls Grti pateikt 1% 11% 10% 10% 9% 9% 6% 6% 6% 5% 5% 5,2% 5% 4% 3% 3% 3% 3% 1% 1% 1% 1% 1% 1% 1% 6% 20% 17%
30%
68
ATSKAITE
Savukrt tie aptaujtie, kuri ne reizi pdj gada laik nav apmekljui Rgas pilstas organiztus svtkus, k galvenos iemeslus min veselbas problmas (24%) un laika trkumu (23%). 18% atklj, ka iemesls, lai neapmekltu svtkus, ir naudas trkums, k ar drgais transports, lai noktu svtkos. 17%iem svtki neiet interesanti, nepatk tdi paskumi, bet 9% atzst, ka viiem nepatk liela burzma, prk daudz cilvku, slikta organiztba.
Q43.b. Kdi ir galvenie iemesli, kpc Js neesat apmekljis Rgas pilstas organiztus svtkus pdj gada laik? Bze: Respondenti, kuri NAV apmekljui ne vienu paskumu Rgas pilstas organiztu, n=153;
Veselbas problmu d Nav laika Trkst naudas, drgs transports Neiet interesanti, nepatk tdi paskumi Nepatk liela burzma, prk daudz cilvku, slikta organiztba Darba d (daudz darba, sldoais grafiks utt.) Slinkums, esmu pasvs, grti izkustinms Nebiju Rg, strdju rzems vai laukos Mazs brns, jpieskata mazbrni Atpos mjs, makerju, skatos TV Transporta problmas, grti aizbraukt, tlu jbrauc Vecums Dzvoju viens un negribu nekur iet, nebija kompnijas imenes apstku d (jkopj slima mte utt.) Nejtos droi tdos paskumos, baidos no teroraktiem Slikti laika apstki Nebija informcijas Grti pateikt 9% 8% 7% 6% 5% 4% 4% 3% 3% 2% 1% 1% 1% 3% 18% 17%
24% 23%
69
ATSKAITE
Maksa par Rgas pilstas organiztiem svtkiem
Vairkums aptaujto (78%) zina, ka Rgas pilstas organizti svtki vai citas kultras aktivittes ir bez maksas, 15% uzskata, ka daa paskumu ir par maksu, un daa bez maksas, savukrt 5% uzskata, ka Rgas pilstas organizti svtki vai citas kultras aktivittes ir par maksu.
Q44. Jsuprt, vai Rgas pilstas organizti svtki vai citas kultras aktivittes ir par maksu, vai bezmaksas? Bze: Visi respondenti, n=800;
Par maksu; 5% Daa par maksu, daa bezmaksas; 15%
Grti pateikt; 2%
Bez maksas; 78%
To auu vid, kuri ir apmekljui kaut vienu Rgas pilstas organiztu svtku paskumu, absoltais vairkums (82%) uzskata, ka paskumi ir bez maksas, 14% uzskata, ka daa paskumu ir par maksu, un daa bez maksas, savukrt 4% uzskata, ka Rgas pilstas organizti svtki vai citas kultras aktivittes ir par maksu.
imenes, Jura un Annas dienu potencils

Aptaujtie tika lgti novrtt trs iespjamu, Rgas pilstai par godu organiztu svtku, potencilu. Vispozitvk attieksme aptaujtajiem btu pret imenes dienu tdu, oti iespjams, apmekltu 64% aptaujto. Attiecb uz Jura un Annas dienu attieksme ir piesardzgka tredaa dom, ka vartu apmeklt dus svtkus, savukrt tredaa apsvrtu domu apmeklt svtkus, atkarb no o svtku programmas.
70
ATSKAITE
Q45. Vai Js apmekltu svtkus, kurus organiztu Rgas pilsta par godu ... Bze: Visi respondenti, n=800;
J N Atkarb no svtku programmas Grti pateikt
imenes dienai
64%
18%
16%
2%
Jura dienai
35%
32%
26%
7%
Annas dienai
34%
27%
29%
10%
Attiecb uz imenes dienas potencilo apmeklanu, saldzinoi visbiek atbalstu paudui 55 64 gadus vecie, cilvki ar imenes ienkumiem 51 Ls 100 Ls, bezdarbnieki, cilvki, kuru imen ir 3 un vairk brni vecum ldz 15 gadiem, k ar cilvki, kuri biek apmekl bazncu (skot no reizes ned ldz reizei mnes). Mazk ieinteresti imenes dienas apmeklan ir vecka gadagjuma cilvki (65 74 gadi), k ar pensionri, cilvki, kuri dzvo irti/ir atraiti, nekad neapmekl bazncu. Jura diena saldzinoi mazk interesanta apmekljumam iet vrieiem, jauniem cilvkiem (18 24 gadi), studenti/skolnieki, cittautbnieki, k ar Ziemeu rajon dzvojoie. Annas diena saldzinoi mazk interesanta apmekljumam iet vrieiem, jauniem cilvkiem (18 24 gadi), k ar studentiem/skolniekiem. Atkarb no svtku programmas, ieanu uz Annas vai Jura dienas svtkiem apsvrtu latviei, 25 34 gadus vecie, audis ar ienkumiem virs 251 Ls uz vienu cilvku imen.
Idejas jaunu svtku organizanai

Aptaujtajiem vaicjm, kdus pilstas mroga svtkus vii vl ieteiktu organizt Rgas domei. Divm tredam (42%) aptaujto nav konkrtu ideju, kdus pilstas mroga svtkus vl organizt, savukrt 11% uzskata, ka pilstai jau pietiek svtku, un jauni nav vajadzgi. Savukrt aptaujtie, kuriem bija kdas idejas, biek ieteica organizt dadus tematiskos svtkus, svtkus, kas domti visai imenei (brniem, imenei, jaunieu svtki, senioru svtki, Tva diena, Mtes diena), k ar gadskrtu svtkus (Ziemassvtki, Jaunais gads, Lgo svtki/Ji, Pavasara, Vasaras un Rudens svtki, Raas svtki, Lieldienas).
71
ATSKAITE
Q46. Kdus pilstas mroga svtkus Js vl ieteiktu organizt Rgas domei?
Tematiskie svtki
21%
Ar imeni saistti svtki
18%
Gadskrtu svtki
8%
Ar skolniem/studentiem saistti svtki Ar mkslu saistti svtki (arhitektra, tetris, kino u.c.) Ar Latvijas vsturi saistti svtki
3%
2%
1%
Cits
2%
Neapmeklju svtkus
1%
Nekdus, jau pietiek svtku
11%
Grti pateikt, nezinu, nav ideju, N/A
42%
Pie tematiskajiem svtkiem tiek mintas daudz un dadas idejas, piemram, Sporta svtki (piem., maratons, ritebraukana, futbols, hokejs u.c.), Zvejnieku, Jras svtki, Jras spku parde, burana/regate, Avicijas diena, Balonu festivls, Zemnieku, Alus, Maizes, Ziedu, Mlestbas, Valentndienas, Dzvnieku, Parku svtki, Strklaku svtki, Tiltu svtki, Priekpilstu/Mikrorajona, Draudzbas svtki, Talka, Spodrbas diena, Hokeja svtki, Cirkus u.c. Saldzinoi biek ar imeni saisttus svtkus Rgas domei ieteiktu organizt sievietes, k ar cilvki, kuriem imen ir viens brns vecum ldz 15 gadiem. Savukrt tematiskos svtkus biek ierosinjui vriei, k ar jauni cilvki (18 24 gadus veci).
72
PIELIKUMS
REZULTTU PRECIZITTE
Ptjuma rezulttos vienmr pastv zinma statistisks kdas varbtba. Analizjot un interpretjot ptjum iegtos rezulttus, to vajadztu emt vr. Ts atirbas, kuras iekaujas statistisks kdas robes jeb ir mazkas par to, var uzskatt par nenozmgm.
PTJUMA REZULTTU STATISTISKS KDAS NOTEIKANAS TABULA (ar 95% varbtbu) Atbilu sadaljums % 2 vai 98 4 vai 96 6 vai 94 8 vai 92 10 vai 90 12 vai 88 15 vai 85 20 vai 80 25 vai 75 30 vai 70 35 vai 65 40 vai 60 45 vai 55 50 vai 50 50 4.0 5.6 6.8 7.7 8.5 9.2 10.1 11.4 12.3 13.0 13.5 13.9 14.1 14.2 75 3.2 4.5 5.5 6.2 6.9 7.5 8.2 9.2 10.0 10.5 11.0 11.3 11.4 11.5 100 2.8 3.9 4.8 5.4 6.0 6.5 7.1 8.0 8.7 9.2 9.5 9.8 9.9 10.0 150 2.3 3.2 3.9 4.4 4.9 5.3 5.9 6.6 7.1 7.5 7.8 8.0 8.1 8.2 Respondentu skaits (bze) n= 200 2.0 2.8 3.4 3.8 4.3 4.6 5.1 5.7 6.1 6.5 6.8 7.0 7.0 7.1 300 1.6 2.3 2.8 3.1 3.5 3.8 4.1 4.6 5.0 5.3 5.5 5.7 5.8 5.8 400 1.4 2.0 2.4 2.7 3.0 3.3 3.6 4.0 4.3 4.6 4.8 4.9 5.0 5.0 500 1.3 1.8 2.1 2.4 2.7 2.9 3.2 3.6 3.9 4.1 4.3 4.4 4.5 4.5 600 1.1 1.6 2.0 2.2 2.5 2.7 2.9 3.3 3.6 3.8 3.9 4.0 4.1 4.1 800 1.0 1.4 1.7 1.9 2.1 2.3 2.5 2.8 3.0 3.2 3.3 3.4 3.5 3.5 1000 1200 0.9 1.3 1.5 1.7 1.9 2.1 2.3 2.5 2.8 2.9 3.1 3.1 3.2 3.2 0.8 1.1 1.4 1.6 1.7 1.9 2.1 2.3 2.5 2.6 2.8 2.8 2.9 2.9 1500 0.7 1.0 1.2 1.4 1.5 1.7 1.8 2.1 2.2 2.4 2.5 2.5 2.6 2.6
Lai noteiktu statistisko mrjuma kdu, nepiecieams zint respondentu skaitu atbilstoaj apakgrup (tabuls apzmts ar "N") un rezulttu procentos. Izmantojot os lielumus, tabulas attiecgaj ieda var atrast statistisks mrjuma kdas robeas +/- procentos ar 95%-tu varbtbu. Piemram, ja ptjuma rezultt no visiem aptaujtajiem Rgas pilstas iedzvotjiem (respondentu skaits n=800) tiek iegta mra grupa 86.5%, kas ir minjui, ka tuvk gada laik neplno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts, tad ar 95%-tu varbtbu ms varam teikt, ka statistisk mrjuma kda eit ir +/-2.5% robes. No t izriet, ka mra grupa, kura tuvk gada laik neplno prcelties no Rgas uz dzvi citur Latvij vai rpus ts, ir no 84.0% ldz 89.0%.
SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG #2473 CATI

Rigas Iedzivotaju Integracijas Aptauja 2010

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Rigas Iedzivotaju Integracijas Aptauja 2010

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Sabiedrbas integrcija Rg

Rgas pilstas iedzvotju telefonaptauja Analtiska atskaite

Atskaites kopana aizliegta TNS Latvia

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

PIELIKUMS: Rezulttu precizitte Aptaujas anketas latvieu un krievu valods

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

2010. gada jnijs - augusts

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

11% 8% 8% 8% 7% 7% 6% 5% 5% 5% 4% 4% 4% 3% 3% 3% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 1,3% 1,3% 1,2% 1,2% 0,6% 1% 10%

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

Esat rdzinieks/ dzvojat Rg

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

32% 27% 22%

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

Gatavba aizstvt Latviju

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

Tiesbas saemt bezdarbnieka pabalstu

Tiesbas uz vrda brvbu

2010. gada jnijs - augusts

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts

Jievro valsts likumi

Jrespekt citu personu nacionl paciea

2010. gada jnijs - augusts

Kam jrpjas par iedzvotju socilo nodrointbu un labkljbu

SABIEDRBAS INTEGRCIJAS JAUTJUMI RG, #2473 CATI

2010. gada jnijs - augusts