Emls Dlderis 10.

STARPTAUTISK SITUCIJA ZIEMEU KARA PRIEKVAKAR

Lielais Ziemeu kar bija militrs konflikts, kura pamat bija visu t laika Baltijas jras piekrastes valstu (vai piekrastes tuvum esou) valstu politisks un ekonomisks intereses. Pretinieku nometu zi kara priekvakar 1700. gada februr situcija ita diezgan vienpusja pret Zviedrijas impriju ar Krli XII bija nostjusies vesela sabiedroto alianse Dnija-Norvija, Krievija, Polija-Lietuva, Kosaku Hetmants (tagadj Ukrainas teritorij) un Saksija. Starptautisko situciju tad raksturoja daudzu mazku valstu sazvrestba pret vienu lielvaru. Uzskatu, ka tam bija divi sekojoi galvenie cloi. Pirmkrt, situcijas nemiergums pirms kara Baltijas jras apkrtn bija tikai augos t bija daudzu valstu neapmierintba ar Zviedrijas pieaugoo lomu k noteicoo lielvaru aj teritorij. Tas bija diezgan saprotami no 16. gadsimta vidus ldz 17. gadsimta vidum Zviedrija dadu karu rezultt bija izveidojusi impriju, kas aptvra visu Baltijas jras ziemeu pusi ts sastv bija Karlija un Ingrija (Ingrijas kara rezultt 1617. gad, atstjot Krieviju bez pieejas Baltijas jrai), kas traucja Krievijas ekspansijas iespjm, k ar visa tagadj Igaunijas un Vidzemes teritorija, kas saldzinoi nesen (75 gadus atpaka) tika atemta Polijas-Lietuvas epospoitai Pou-Zviedru kara rezultt. Turklt Trsdesmitgadu kara rezultt t bija ieguvusi ar teritorijas Vcij (Rietumpomerniju, Verdeni un Brmenes hercogisti). da ekspansija nozmja potencilu apdraudjumu arvien vairk valstm, kuru valdnieki labprt redztu o ekspansiju apstjamies. Un aj apstkl slps ar tipiska lielas imprijas vjba ilgsto kar uzturt savs kolonijs karaspku t nevarja atauties. Tau augstk mintie cloi bija tikai daa no kara iemesliem. Neviena valsts tobrd pati pret Zviedrijas impriju nebija gatava cnties. Tiek starptautisko situciju apzinti veidoja Vidzemes muinieks, politiis un armijas kapteinis Johanns Reinholds Patkuls. Dzvojot trimd veic pc vajanas un apsdzbm par neuzticbu varai, vadot opozciju pret muiu redukciju Zviedru Livonij, vi izrdja lielu sptbu un vlmi atgriezties dzimten, pankot savu aploanu un stjoties Augusta Stipr karadienest ar mri atbrvot Livoniju no Zviedrijas varas. To vi veica,

Emls Dlderis 10.g pierunjot viu veidot militru savienbu, kur tika iesaisttas SaksijaPolija, Dnija-Norvija un Krievija. Tdjdi ts bija gatavas uzskt karadarbbu. Patkula apmg kdana tpc ar bija iziroais solis karam. Starptautisk situcija Liel Ziemeu kara priekvakar nebija stabila, tau ar kritiska n. Tomr apmgais Johans Patkuls izmantoja visus pareizos pamienus un ar argumentus par Zviedrijas lielvaras ierobeoanu, lai pieruntu karavadous uzskt karu. Varu secint, ka situcijas raans sakne ir paas Zviedrijas iekpolitika ar muiu redukciju ar sekm, kdas Krlis XI diez vai vartu bt iedomjies.