Emls Dlderis 10.

HAMLETA SABIEDRISKIE APSVRUMI

Viljama ekspra lug Hamlets galven varoa socilo spiedienu parda divu svargu pienkumu - Hamleta tva uzstdt un t, ko no via prasa monarhija un sabiedrba, konflikts. Viu, manuprt, diezgan pamatgi no sabiedrisks dzves izol via prlieku maings, spcgs un nepastvgs emocijas. Ts savukrt izraisa via neizlmba attiecb uz tikko mintajiem pienkumiem. K dla pienkums Hamletu mudina atriebt sava tva nvi: Hamlets: Ak, tevi neaizmirst! J dzsu No mias niekus, grmatgudrbas, It visus tlus, iespaidus un ainas, Ko jaunba un vrojumi Man iespiedui smadzens. (I.5.100-104) aj lugas pirmaj sav monolog Hamlets iet iziramies, ka vi visas savas grmatgudrbas no mias dzss, lai spoka pavle meklt atriebbu btu via vieng un Hamleta fokusa darbba, un to netrauctu "smadzens jaunbas un vrojumu iespiestie tli, iespaidi un ainas". aj viet, kur vi izlemj pieemt spoka vrdus, via dla pienkums atkljas pilnb, neatkargi no bailm un lojalittes vai ticbas prvaldes sistmai.

Karalis: Mans aundarbs pst, tas smird ldz debesm; Pr mani gulst visveckais no lstiem; Vai dievu lgt drkst bra slepkava, Kaut tieksme kvla man un laba griba; Mans smagais noziegums mc labo gribu. (III.3.36-40) Klaudija "tieksme ir kvla, un griba ir laba", tau apmbu prspj via "smagais noziegums, kas mc labo gribu" salgt ar Dievu. Tas parda sabiedrbas uzskatiem par o noziegumu k velnigi nestu. di tiei pats Klaudijs droi vien vislabk atklj gan paa veikt, gan atriebbas sekas. Sabiedrbas skats uz monarha slepkavbu ir k augstk lmea ecerba un valsts simbola zaimoana. To ilustr Klaudijs, kad vi atspoguo paa paveikto sava bra Karaa Hamleta slepkavb. eit varu mint, ka ldz Hamleta socilajai izolcijai novedo konflikta sapratne pards tie sakara starp jau notikuo un iespjamo nkotnes slepkavbu d abos gadjumos augsta lmea galma cilvks nogalina karali, kur ir tuvs radinieks, kaut gan dadu iemeslu d. Tas, manuprt, padara abas s slepkavbas vl negantkas. Lai labotu o dilemmu, Hamlets izvlas mint rast kompromisu starp tiem, kas teortiski btu iespjams. Vi izvlas vkt pierdjumus par Klaudija vainu, jo mris tad btu attaisnot savu atriebbu gan sabiedrbai, gan sev. Vilcinanos slepkavot izraisa pierdjumu trkums ar viena paa rga izteiktiem vrdiem nevar pietikt vainas pierdanai ne sabiedrbai, ne, domjams, ar sev. Hamlets: Lai sirds un mle liekuo, k tk, Lai kdiem vrdu dzelkiem dzeu, Bet roku lai pret viu nepaceu!. (III.2.601-end) Ar "lai kdiem vrdu dzelkiem dzeu" Hamlets galvenokrt dom spoka prasbu atriebties viam vajag relistiskkus pierdjumus, piemram, Klaudija reakcija uz jauniestudjumu. aj monolog Hamlets ar pierdjumu trkumu attaisno sev savu neizlmbu, k ar saprot, ka godga prina statusa saglabanai sabiedrbai ir jtic pierdjumiem, tau tos paus tad tiem vajadzs ticamkus. Hamlets plnoja atrisint problmu, pastot izrdi un izmantojot Horciju k neatkargu karaa reakcijas liecinieku izrd, jo paam bs nepiecieama aizstvba ties, kura Klaudiju ar nedrksttu atzt par nevaingu. is plns visum uzskatms par izdevuos, tau Klaudija nodevba dieml par to pieprasja nelgi drgu cenu.