I Baldone Pask Galared

Apstiprināts 2006.gada 10.maijā (sēdes prot. Nr.
11, 1§)
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju
domes priekšsēdētāja
Karīna Putniņa
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju

teritorijas plānojums
2006 - 2018
I daļa
Paskaidrojuma raksts
Pasūtītājs: Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome
Izpildītājs: SIA “Grupa 93”
Baldone, 2006
Saturs
Ievads....................................................................................................................................3
1. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS......................................................................................4
1.1. Nacionālais līmenis........................................................................................................4
1.2. Reģiona līmenis..............................................................................................................4
1.3. Rajona līmenis...............................................................................................................6
1.4. Kaimiņu pašvaldības.....................................................................................................8
1.5. Vietējais līmenis.............................................................................................................9
1.5.1. BALDONES PILSĒTCIEMATA ĢENERĀLPLĀNS UN CENTRA DETĀLPLĀNOJUMS, 1983.G......................9
1.5.2. TERITORIJAS IZMANTOŠANU UN APBŪVI REGULĒJOŠIE SAISTOŠIE NOTEIKUMI...............................10
1.5.3. PROJEKTI.......................................................................................................................11
2. BALDONES PILSĒTAS AR LAUKU TERITORIJU ATTĪSTĪBAS VĪZIJA........12

2.1. Baldones portrets.........................................................................................................12
2.2. Attīstību ietekmējošie faktori.....................................................................................14
2.3. Baldones pilsētas ar lauku teritoriju attīstības vīzija 2017......................................16
3. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS RAKSTUROJUMS ............17

3.1. Teritorijas vēsturiskā attīstība...................................................................................17
3.2. Dabas apstākļi un resursi............................................................................................18
3.2.1. ĢEOLOĢISKI – ĢEOMORFOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS............................................................18
3.2.2. KLIMATS........................................................................................................................19
3.2.3. DERĪGIE IZRAKTEŅI.........................................................................................................20
3.2.4. MEŽI............................................................................................................................21
3.2.5. LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES ..............................................................................................26
3.2.6. VIRSZEMES ŪDEŅI...........................................................................................................27
3.2.7. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS VĒRTĪBAS...............................................................................28
3.3. Vides kvalitātes raksturojums....................................................................................31
3.3.1. POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS...............................................................................31
3.3.2. GAISA KVALITĀTE...........................................................................................................32
3.3.3. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTE...........................................................................................33
3.3.4. PAZEMES ŪDEŅI..............................................................................................................33
3.3.5. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA.................................................................................................34
3.3.6. RADIOAKTĪVO ATKRITUMU GLABĀTAVA “RADONS”...............................................................35
3.3.7. RISKA TERITORIJAS..........................................................................................................37
3.3.8. CIVILĀS AIZSARDZĪBAS OBJEKTI.........................................................................................37
3.4. Kultūras pieminekļi.....................................................................................................37
3.4.1. VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI....................................................................38
3.4.2. VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI SARAKSTA PROJEKTĀ.......................................44
3.4.3. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKI OBJEKTI....................................................................48
4. SOCIĀLI EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.............................50

4.1. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija............................................................................50
4.2. Nodarbinātība un uzņēmējdarbības attīstības tendences........................................51
4.2.1. NODARBINĀTĪBAS RAKSTUROJUMS......................................................................................51
4.2.2. RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI UN TERITORIJAS..............................................................................52
4.2.3. PAKALPOJUMU UZŅĒMUMI UN TERITORIJAS..........................................................................54
Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 1

4.3. Sociālās infrastruktūras objekti un teritorijas.........................................................55
4.3.1. VESELĪBAS APRŪPE..........................................................................................................55
4.3.2. SOCIĀLĀ APRŪPE.............................................................................................................55
4.3.3. KULTŪRA.......................................................................................................................55
4.3.4. ZINĀTNE........................................................................................................................55
4.3.5. SPORTS..........................................................................................................................55
4.3.6. IZGLĪTĪBA......................................................................................................................56
4.3.7. KAPI.............................................................................................................................56
4.4. Inženierapgādes raksturojums...................................................................................57
4.4.1. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA.......................................................................................57
4.4.2. SILTUMAPGĀDE...............................................................................................................59
4.4.3. GĀZES APGĀDE...............................................................................................................59
4.4.4. ELEKTROAPGĀDE............................................................................................................60
4.5. Satiksmes infrastruktūra............................................................................................61
4.5.1. VALSTS AUTOCEĻI...........................................................................................................61
4.5.2. PAŠVALDĪBAS CEĻI UN IELAS.............................................................................................62
4.5.3. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS..............................................................................................67
4.6. Sakaru infrastruktūra.................................................................................................67
4.6.1. TELEKOMUNIKĀCIJAS FIKSĒTAJĀ TĪKLĀ................................................................................67
4.6.2. TELEKOMUNIKĀCIJAS MOBILAJĀ TĪKLĀ................................................................................68
4.6.3. INTERNETS.....................................................................................................................68
4.7. Teritorijas zemes īpašumu un lietojumu struktūra .................................................68
4.7.1. PILSĒTAS STRUKTŪRA.......................................................................................................70
4.7.2. LAUKU TERITORIJAS STRUKTŪRA........................................................................................71
5. TERITORIJAS TELPISKĀ ORGANIZĀCIJA UN BŪVVIDES

RAKSTUROJUMS............................................................................................................73
5.1. Apdzīvojuma raksturojums........................................................................................73
5.2. Baldones telpiskā organizācija, apbūves struktūra un teritorijas izmantošanas
veidi......................................................................................................................................73
5.2.1. BALDONES PILSĒTA PAŠVALDĪBAS UN RĪGAS RAJONA TERITORIJĀ.............................................74
5.2.2. BALDONES PILSĒTAS FUNKCIONĀLĀ ORGANIZĀCIJA UN APBŪVES RAKSTURS...............................76
5.2.3. DABAS APSTĀKĻI UN ELEMENTI, KAS IETEKMĒ BALDONES PILSĒTAS TERITORIJAS ORGANIZĀCIJU...86
5.2.4. BALDONES APBŪVES RAKSTURS UN MĒROGS........................................................................88

Ievads
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju (turpmāk galvenokārt – Baldone) teritorijas plānojuma

pirmā redakcija izstrādāta 2005.gadā, Baldones pilsētas domei sadarbojoties ar
konsultāciju uzņēmumu SIA “Grupa 93”.
Baldones teritorijas plānojumam ir trīs daļas: I daļa - Paskaidrojuma raksts, II daļa -

Grafiskā daļa un III daļa - Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi. Paskaidrojuma raksts
ietver Baldones teritorijas pašreizējās izmantošanas aprakstu, attēlo teritorijas attīstības
vīziju un pamato teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumus.
Paskaidrojuma raksta sagatavošanā izmantota pašvaldības rīcībā esošā informācija, valsts

statistikas dati un citu avotu informācija par Baldones teritoriju. Tas tapis sadarbībā ar
valsts iestādēm un uzņēmumiem (Valsts mežu dienesta Rīgas virsmežniecību, VAS
“Latvijas valsts ceļi”, AS “Latvijas Gāze”, VAS “Latvijas valsts meži”, Lielrīgas reģionālo
vides pārvaldi, VA “Sabiedrības veselības aģentūra”, VAS “Latvenergo” Centrālie
elektriskie tīkli, Rīgas rajona padomi un citām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem,
ievērojot institūciju nosacījumus plānojuma izstrādei.
Paskaidrojuma rakstā ietverts pārskats par plānošanas situāciju, teritorijas dabas

apstākļiem, vides situāciju, resursiem un to izmantošanu, Baldones sociāli ekonomiskajiem
procesiem un to ietekmējošajiem faktoriem, attīstības tendencēm, Baldones telpisko
struktūru, zemju izmantošanu, infrastruktūras nodrošinājumu un citiem faktoriem, kas
ietekmē teritorijas attīstību un plānojuma risinājumus.
Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis
noteikt vispiemērotāko Baldones teritorijas izmantošanu, ievērojot normatīvajos

aktos noteiktās prasības un pašvaldības, vietējo iedzīvotāju, zemes īpašnieku un
lietotāju intereses, lai:
- pilnveidotu teritorijas funkcionālo organizāciju un arhitektoniski telpisko
kvalitāti,
- paaugstinātu teritorijas pievilcību vietējo iedzīvotāju, esošo un potenciālo
uzņēmēju acīs,
- veidotu Baldones tēlu, pievilcīgu uzņēmējdarbības un investīciju vidi,
- radītu pamatu vides kvalitātes mērķu sasniegšanai.

1. Plānošanas konteksts
1.1. Nacionālais līmenis
Baldones teritorijas plānojums izstrādāts pirms Nacionālā plānojuma spēkā stāšanās.

Baldones lauku teritoriju neskar līdz šim izstrādātā Nacionālā plānojuma daļa1 par
nacionālās nozīmes īpaši vērtīgajām lauksaimniecības zemēm, kurās nogabala zemes
kvalitātes novērtējums nav zemāks par 50 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50
ha.
Tiek turpināts darbs pie nacionālā plānojuma sadaļām ”Valsts teritorijas apdzīvojuma
struktūra” un “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas”, līdz ar to Baldones
pilsētas statuss apdzīvojuma struktūrā un riska objekti noteikti, atbilstoši nacionālā
plānojuma projekta priekšlikumiem.
Baldones pilsēta valsts teritorijas apdzīvojuma struktūras noteikumu projektā atbilst

vietējas nozīmes centram.
Baldonē ir sešas teritorijas, kas atbilst nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritoriju2
kategorijai:
- Paaugstināta riska teritorijas ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas
infrastruktūras objekti:
Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga - Bauska - Latvijas-Lietuvas robeža
(Grenctāle);
Maģistrālais gāzes vads Viļņa – Rīga;
Maģistrālais gāzes vads Rīga – Paņevēža;
- Valsts nozīmes jonizējošā starojuma avots radioaktīvo atkritumu glabātuve "Radons".
Līdz ar nacionālā plānojuma stāšanos spēkā, nepieciešamības gadījumā būs jāveic

korekcijas Baldones teritorijas plānojumā.
1.2. Reģiona līmenis
Rīgas reģionā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes ir uzsākts 2003.gada maijā, un
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju plānojums gatavots, ņemot vērā Rīgas plānošanas
reģiona plānojuma pirmo redakciju
Baldones pilsēta Rīgas reģiona kontekstā3 plānota kā reģionālas nozīmes rekreācijas centrs,
bet visa pašvaldība – kā Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas telpa. Baldones
lauku teritoriju skar perspektīvais starptautiskas nozīmes autoceļš un dzelzceļa līnija
(skat.1.attēlu).
1
2003.gada 9.decembra MK noteikumi Nr 684 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības
teritorijām”
2
2002.g.izstrādātais noteikumu projekts “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas”
3
Rīgas reģiona plānojuma vadlīnijas.

1.attēls.
aldones pilsēta ar lauku teritoriju Rīgas reģiona kontekstā
Rīgas reģiona plānojuma vadlīnijas Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas
teritorijai:
(1) Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas teritorijā esošo pašvaldību plānojumos
par prioritāti uzskatāma Rīgas zaļā loka viengabalainībuas, tā ekoloģisko funkciju un
bioloģiskas daudzveidības saglabāšana un teritoriju saglabāšana valsts, reģiona un Rīgas
attīstībai /nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai, tostarp:
- prioritāri dabas teritoriju saglabāšanai, kas nodrošina ekoloģisko līdzsvaru un vides
kvalitāti Rīgā un Pierīgā un veido reģiona ekoloģiskā karkasa pamatu;
- rekreācijai, kūrortsaimniecībai;
- tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves,
transformēšanas punkti);
- vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu saimniecība u.c.);
(2) Darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu izvietošanu un jaunu mājokļu būvniecību

plānot pastāvošu apdzīvoto vietu, īpaši policentriskā atbalsta karkasa pilsētu un citu jau
agrāk apgūtu teritoriju robežās, pēc iespējas izmantojot esošos tehniskās un vides
infrastruktūras tīklus un objektus.
Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:

- nepieļauj jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu ciematu/ciemu un atsevišķi
izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu;
- veicina mājokļu ciemu nodrošināšanu ar atbilstošu tehnisko un vides
infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas iespējām.
Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša
uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos gar valsts
galvenajiem autoceļiem saglabājot zaļos starpposmus.

Paredzēt, ka Rīgas piepilsētas areālā esošos bijušajos vasarnīcu un dārzkopju kooperatīvu
ciemos pastāvīgai dzīvošanai piemērotu mājokļu būvniecībai/esošo sezonas lietošanas
mājokļu pārbūvei būvatļaujas izsniedzamas tikai pēc šo ciemu detālplānojumu
izstrādāšanas un normatīviem atbilstoša ielu tīkla un vides infrastruktūras izbūves.
(6) Piepilsētas areālā ierobežot esošo viensētu apbūves izplešanos un jaunu viensētu tipa
apdzīvoto vietu veidošanos, nosakot, ka minimālā viensētas platība ir 4 ha lauksaimniecībā
izmantojamas zemes un ka mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojamas.
(7) Plānot rekreācijas un tūrisma iespēju attīstību Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvākās
apkaimes iedzīvotājiem, ņemot vērā loka ekoloģiskās funkcijas un vides aizsardzības
intereses.
(8) Neatbalstīt tādas dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un
rekreācijas iespēju attīstībai.
(9) Neparedzēt meža zemju transformāciju dzīvojamai un ražošanas apbūvei.
(10) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos

zemes izmantošanas veidos. Tikai balstoties uz argumentētu nepieciešamību pieļaujama
lauksaimniecības zemju transformācija jaunai būvniecībai.
Rīgas reģiona teritorijas (telpiskā) plānojumu ir paredzēts pabeigt līdz 2005.gada beigām.
Maģistrāles Baldones plānojumā noteiktas kā turpmākās izpētes teritorijas, nepieciešams
precizēt maģistrāles trasi. Stājoties spēkā Rīgas reģiona plānojumam, būs nepieciešams
pārskatīt Baldones plānojumu, saskaņot un nepieciešamības gadījumā – papildināt vai
precizēt.
1.3. Rajona līmenis
Rīgas rajona teritorijas plānojums ir apstiprināts 1997.gadā un ir izstrādāts laika periodam

līdz 2003.gadam. Pašlaik notiek Rīgas rajona plānojuma grozījumu izstrāde.
Vairākās nozarēs savulaik izvirzītie mērķi, ņemot vērā šajā laikā notikušo ekonomisko un
sociālo attīstību, ir zaudējuši savu aktualitāti, bet šos mērķus un pasākumus ir lietderīgi
pārskatīt Baldones teritorijas plānojuma izstrādes procesā. To var attiecināt uz Rīgas rajona
plānojuma ekonomikas, izglītības un vides jautājumiem veltītajās nodaļās noteiktajām
prioritātēm.
Izstrādājot Baldones teritorijas plānojumu, ir ņemtas vērā Rīgas rajona teritorijas

plānojuma pamatnostādnes.
Rīgas rajona plānojums (līdz 2003.gadam) vairākās sfērās ietver prasības Baldones
turpmākai attīstībai:
Dabas resursu aizsardzība – Baldones sanatorijas parks 12ha platībā. Baldones lauku
teritorijā noteikta balneoloģisko resursu (sērūdeņražu, dūņu u.c.) veidošanās teritorijas
aizsardzības zona un ģipša atradnes. Karsta procesu izplatības teritorijas (1 nogruvums
1km2 10-10 gados). Rīgas rajona meža kategoriju shēmā rajona nozīmes 1.kategorijas
aizsargājamos mežos kā zaļās zonas meža parkos iekļauti meži joslā no Daugmales līdz

Baldones pilsētai, pārējie noteikti kā rajona nozīmes 2.kategorijas zaļās zonas saudzējamie
meži.
Kultūrvēsturiskais mantojums – vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis –

Baldones kūrortciemata vēsturiskais centrs. Rajona plānojums iesaka iekļaut valsts
aizsargājamo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā šādas ēkas Baldonē –
dzīvojamas ēkas Tilta ielā 2, 3, 4, Krasta ielā 4, 15 un Ķeguma ielā 4 un 8. Baldonē
ieteicams saglabāt kūrortceltniecībai raksturīgo mērogu un iezīmes. Vēlams noteikt
aizsardzības zonu arhitektūras pieminekļiem – Mercendarbes muižas pilij un Baltajai pilij.
Izglītība – Rīgas rajona plānojuma pasākumos ir paredzēts pabeigt Baldones vidusskolas

piebūves būvniecība.
Kultūra un sports – Baldones pilsētā būtu lietderīgi uzbūvēt jaunas ēkas vai labiekārtot
telpas kultūrizglītības vai amatierkolektīvu darba veikšanai. Pie Baldones vidusskolas
paredzēts uzbūvēt jaunu sporta zāli.
Gāzes apgāde – Baldones pašvaldības teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads Daugmale
– Kuldīga – Ventspils ar atzaru līdz Baldonei. Ar maģistrālo gāzes vadu attīstības
programmu saistās arī sašķidrinātās gāzes piegādes sistēmu pārbūve, kas daļēji skar
Baldoni. Teritorijā atrodas gāzes regulēšanas stacija.
Elektroapgāde – Baldones pašvaldību šķērso 110 kV elektrolīnija.
Telekomunikācijas – Baldones pašvaldību šķērso maģistrālās sakaru līnijas.
Atkritumu saimniecība – Baldones lauku teritorijā jāierīko jauna zonālā atkritumu

glabātava.
Civilā aizsardzība – garantētai ugunsgrēka nodzēšanai visā rajona teritorijā būtu

nepieciešams paplašināt Baldones ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Kā riska objekti
Baldones pašvaldības teritorijā noteikti paaugstinātas un vidējas ugunsbīstamības meža
tipi, radioloģiski bīstamais objekts “Radon” un uguns/ sprādzienbīstams uzņēmums.
Civilās aizsardzības objekti: VMD ugunsdzēsības automašīnas stacija, neatliekamās
medicīniskās palīdzības stacija.
Transporta attīstība. Tiek plānota 2.šķiras autoceļa no Daugmales līdz Iecavai pārveide
par 1. šķiras autoceļu. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ieteikumiem rajona plānojumā
parādīta perspektīvā dzelzceļa trase, paralēli Rīgas rajona plānojumā noteiktajam valsts
galvenajam autoceļam – autoceļa VIA Baltica atsevišķo posmu iespējamais variants. Tā ir
noteikta arī kā turpmākās izpētes teritorija.
Ainavas – Rajona plānojumā izceltas lauku ainavas, urbanizētās ainavas (Baldones pilsēta)
un pieupju ainava ap Misu.
Teritorijas izmantošana – zonējums. Baldonē noteiktas šādas teritorijas:

- Lauksaimniecības teritorijas (nav īpaši vērtīgo lauksaimniecības teritoriju) ar
visbrīvāko izmantošanas režīmu un iespējām transformēt citos izmantošanas veido, ja
auglība ir zemāka par 39 ballēm.
- Mežu teritorijas. Rajona plānojums pieļauj mežu transformāciju arī perspektīvajās
apbūves teritorijās savrupmāju tipa dzīvojamai apbūvei, kur apbūves zemes gabalos
jāsaglabā 60 – 80% esošo koku biotopu un zemsedze (analogi mežaparka apbūvei)

- Zaļās zonas meža parku teritorija novērtēta kā piemērota iedzīvotāju atpūtai un
veselības uzlabošanai, te ietverti atveseļošanās vietu un kūrvietu sanitārās aizsardzības
zonas meži. Rajona plānojums tos pieļauj transformēt saskaņā ar vietējā plānojumā
noteiktajām prasībām.
- Apbūves teritorijas ir pilsētu, ciemu un vasarnīcu ciemu apbūve. To attīstība saskaņā ar
rajona plānojuma vadlīnijām jāveic, nodrošinot teritorijas ar inženierkomunikācijām
(centralizētu ūdensapgādi, kanalizācijas tīkliem un lokālām attīrīšanas iekārtām, kas
apkalpo lielākas māju grupas), ielu pareizu profilu izveide, apbūves blīvuma regulēšana
ar minimālo zemes vienības platumu ne mazāku kā 1200 m3.
1.4. Kaimiņu pašvaldības

1.tabula. Plānošanas situācija
Baldones kaimiņu pašvaldībās
Plānošanas stadija
Pašvaldība Kopējās interešu teritorijas
pašvaldībā
Rīgas rajona Teritorijas plānojums Meža teritorijas;
Daugmales apstiprināts (1999.g.) Ceļš Iecava – Baldone – Daugmale (V9),
pagasts kura tuvumā Baldones lauku teritorijā
atrodas Mercendarbes ciems un Riekstu
kalns.
Rīgas rajona Ķekavas pagastā ir Ar Ķekavas pagastu Baldones pilsētas
Ķekavas izstrādāts teritorijas kopējās intereses saistītas ar Rīgas virzienu
pagasts plānojums. 2004.gada – ceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) un ceļu
26.novembrī uzsākti Rīgas HES – Pulkārne (P90) līdz
Ķekavas pagasta apvedceļam. Rīgas tuvums un vēsturiski
teritorijas plānojuma apdzīvotās vietas Pulkārne, Upmaļi un
grozījumi. Klauģi ir jaunas apbūves teritoriju kodoli;
šo Baldones lauku teritorijas daļu no visām
pusēm apņem Ķekavas pagasts.
Rīgas rajona Olaines pagasta Misas upes aizsargjosla, upes baseina
Olaines teritorijas plānojums apsaimniekošanas jautājumi. Aiz ceļa Rīga
pagasts izstrādāts 2003.gadā. - Bauska - Lietuvas robeža Baldones lauku
Pašlaik norit plānojuma teritorijā, kas robežojas ar Olaines pagastu,
grozījumu izstrāde, pārsvarā atrodas meži.
grozījumu pirmās
redakcijas sabiedriskā
apspriešana.
Ogres rajona Izstrādāts Ķeguma Mežu teritorijas;
Ķeguma novada attīstības plāns, Ceļš līdz Tomei, šajā pusē Daugavai
novads t.sk. teritorijas plānojuma vienīgai Ķeguma novada apdzīvotai vietai.
galaredakcija.
Bauskas rajona Izstrādāts teritorijas Baldones lauku teritorijas un Iecavas
Iecavas novads plānojums, pieņemti novada robeža pārsvarā iet pa Misas upi,
saistošie noteikumi par līdz ar to Misas upes apsaimniekošana ir
Iecavas novada teritorijas viens no galvenajiem kopējiem interešu
plānojumu. jautājumiem. Ap Misas upīti, tuvu robežai
atrodas nelielas apdzīvotās vietas: Dzelz-
āmurs un dārzkopības sabiedrības Sarmas
un Misa. Ar Iecavu Baldoni saista
starptautiskā maģistrāle A7 (E 67) Rīga -
Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) un
divi vietējās nozīmes ceļi: uz Dzelzāmuru

Plānošanas stadija
Pašvaldība Kopējās interešu teritorijas
pašvaldībā
(Iecava – Baldone _ Daugmale V9) un uz
Vārpām.
Bauskas rajona Izstrādāta Vecumnieku Teritoriju, kurā Vecumnieku pagasts
Vecumnieku pagasta teritorijas robežojas Baldones lauku teritoriju, klāj
pagasts plānojuma pirmā meži. Tuvākā apdzīvotā vieta Vecumnieku
redakcija, kurai pagastā Piebalgas. Kopējās intereses
sabiedrisko apspriešanu pamatā saistītas ar ceļu Ķekava-
paredzēts organizēt Skaistkalne (P89), sabiedriskā transporta
2005.gada augustā. satiksmi.
1.5. Vietējais līmenis
Laika posmā līdz Baldones teritorijas plānojuma izstrādei pašvaldībā ir izstrādāti šādi
plānošanas dokumenti un apstiprināti saistošie noteikumi, kas attiecas uz zemes
izmantošanu:
1) Baldones pilsētciemata ģenerālplāns un centra detālplānojums. 1983.gads.
izstrādātājs: Latvijas valsts pilsētu projektēšanas institūts „Latgiprogorstroj” (vēlāk
– „Pilsētprojekts”).
2) Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 10.03.1998. saistošie noteikumi Nr.3
“Par apbūves kārtību Baldones pilsētā ar lauku teritoriju”.
3) Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 03.03.2004. saistošie noteikumi Nr.14
“Par zemes sadales un lietošanas mērķu noteikšanas pagaidu kārtību”.
4) 2004.g. uzsākta (un līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai apturēta)
detālplānojuma izstrāde Baldonē, nekustamajiem īpašumiem “Mazsūnupi” un
“Žeberi”.
1.5.1. Baldones pilsētciemata ģenerālplāns un centra detālplānojums, 1983.g.

Izstrādātājs: Latvijas valsts pilsētu projektēšanas institūts “Latgiprogorstroj” (vēlāk –
„Pilsētprojekts”).
Baldones pilsētciemata ģenerālplāns un tā centra detālplānojums izstrādāts plānošanas

periodam līdz 2005.gadam un, ņemot vērā piecgades plānā (līdz 1985.g.) noteiktos
republikas ekonomiskās un sociālās attīstības pamatvirzienus līdz 1990.gadam.
Pilsētciemata ekonomiskās attīstības priekšnoteikumi (bāze) balstīta uz Latvijas PSR
rajonālās plānošanas projekta priekšlikumiem, Valsts plāna, Kūrortsaimniecības attīstības
padomes un nozaru ministriju datiem un valdības nostādnēm kūrorta iestāžu attīstības
jomā.
Ģenerālplāns satur pilsētciemata un Baldones kūrorta situācijas analīzi, pilsētveidojošās

bāzes attīstības pamatojumu, iedzīvotāju skaita izmaiņu prognozi un darbaspēka
nodrošinājuma perspektīvu. Ģenerālplānā izstrādāts teritorijas zonējums, ciemata
funkcionālās organizācijas priekšlikumi un arhitektoniski telpiskās kompozīcijas
risinājums. Plānojumā ietilpst arī inženierapgāde, labiekārtojuma risinājumi un ciemata
transporta shēma. Ģenerālplāna sastāvā izstrādāta pilsētciemata centrālās daļās apbūves
skice. Pievienota arī tuvākās apkārtnes (rajona) shēma.

Tieši ar Baldones pilsētciematu robežojas kolhoza „Baldone” perspektīvais ciemats
(pašlaik tā ir apdzīvotā vieta „Avoti”). Baldones pilsētciemata plānojuma risinājumi skatīti
kontekstā ar kolhoza ciemata attīstību.
Ģenerālplānā noteiktais plānošanas periods vēl nav beidzies, bet kopš šī plānojuma
izstrādāšanas ir radikāli mainījusies valsts iekārta, politiskā, ekonomiskā un sociālā
situācija Latvijā. Mainījies arī Baldones statuss: Baldones pilsētciemats kļuvis par pilsētu,
bet Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā Baldone pieder pie īpašas vietējo
pašvaldību grupas – tā ir pilsēta ar lauku teritoriju. Līdz ar to ir jāsecina, ka daudzi
ģenerālplāna projekta priekšlikumi nav izpildīti un mūsdienu kontekstā zaudējuši
aktualitāti.
Tomēr, projekts satur plašu faktu materiālu par Baldones pilsētu un sniedz vispusīgu
situācijas pārskatu, kas joprojām ir noderīgs pilsētas attīstības fizisko apstākļu un attīstības
priekšnoteikumu analīzē.
1.5.2. Teritorijas izmantošanu un apbūvi regulējošie saistošie noteikumi
Baldonē ir spēkā 22 saistošie noteikumi. Šeit norādīti tie, kuri tiek ņemti vērā, izstrādājot
teritorijas plānojumu.
1.5.2.1. Saistošie noteikumi “Par apbūves kārtību Baldones pilsētā ar lauku

teritoriju”
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 10.03.1998 saistošie noteikumi Nr.3 “Par
apbūves kārtību Baldones pilsētā ar lauku teritoriju” nosaka vienotu kārtību visiem
būvētājiem Baldonē teritoriju ēku projektēšanai, saskaņošanai, būvniecībai un pieņemšanai
ekspluatācijā.
1.5.2.2. Saistošie noteikumi “Par zemes sadales un lietošanas mērķu noteikšanas

pagaidu kārtību”
zemes sadales un lietošanas mērķu noteikšanas pagaidu kārtību” ir pagaidu nosacījumi
zemes gabalu sadalīšanai un lietošanas mērķu noteikšanai līdz Baldones teritorijas
plānojuma apstiprināšanai.
1.5.2.3. Saistošie noteikumi “Labiekārtošanas noteikumi”

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 06.03.2001 saistošie noteikumi Nr.10
“Labiekārtošanas noteikumi” izdoti ar mērķi noteikt kārtību, kāda jāievēro pašvaldības
teritorijas - parku, skvēru, ēku zemesgabalu, ielu un arī neapbūvētu zemesgabalu
labiekārtošanā, zaļumstādījumu un publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī dabas
un kultūras objektu uzturēšanā un aizsardzībā (izņemot esošo kapu un apbedījuma vietu
apsaimniekošanu).
1.5.2.4. Saistošie noteikumi “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”

palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” nosaka, kuras personas ir tiesīgas
saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk — dzīvoklis)
jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību
iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Pašvaldības sniedz šāda
veida palīdzību:
-izīrē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas;

-izīrē sociālos dzīvokļus;
-nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;
-sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu
dzīvojamo telpu;
-piešķir pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai;
-piešķir vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas
remontam;
-remontē dzīvojamo telpu.
1.5.2.5. Saistošie noteikumi “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 18.12.2002 saistošie noteikumi Nr.13 “Sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” nosaka nekustamo īpašumu īpašnieku un
apsaimniekotāju, iedzīvotāju un atkritumu apsaimniekotāju pienākumus,
tiesības un atbildību sauso sadzīves atkritumu savākšanā,
transportēšanā, šķirošanā un noglabāšanā.
1.5.2.6. Saistošie noteikumi “Pašvaldības centralizētā ūdensvada un kanalizācijas

sistēmu lietošanas noteikumi”
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 06.03.2001 saistošie noteikumi Nr.6
“Pašvaldības centralizētā ūdensvada un kanalizācijas sistēmu lietošanas noteikumi” nosaka
citu īpašnieku ūdensvada un kanalizācijas sistēmu pieslēgšanās kārtību
pašvaldības ūdenasapgādes un kanalizācijas sistēmām un reglamentē
savstarpējās attiecības starp Baldones pašvaldības uzņēmumu “BŪKS”
kā pašvaldības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pārvaldītāju un
centralizētā ūdensvada un kanalizācijas abonentiem un lietotājiem,
pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas ārējā tīkla uzturēšanas,
savstarpējo norēķinu un abu pušu strīdu izšķiršanas kārtību kā arī citas
ar minēto problēmu saistītas attiecības.
1.5.2.7. Saistošie noteikumi “Nodevas par reklāmu, afišu, sludinājumu izvietošanu

publiskās vietās Baldones pilsētā ar lauku teritoriju”
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 10.03.1998 saistošie noteikumi Nr.6 “Nodevas
par reklāmu, afišu, sludinājumu izvietošanu publiskās vietās Baldones pilsētā ar lauku
teritoriju” bez nodevas maksāšanas kārtības nosaka arī, ka “Reklāmas izvietojamas
tikai domes norādītās vietās”.
1.5.3. Projekti
Baldonē veikti vairāki pētījumi un projekti, kas saistīti ar zemes izmantošanu un teritoriju
izbūvi. (skat. 2.tabulu). Teritorijas plānojums izstrādāts, ņemot vērā šo projektu
secinājumus un rezultātus.
2.tabula. Projekti
Projekta nosaukums Gads Izstrādātājs, finansu avots
Tehniskā palīdzība ES likumdošanas 2003.g Izstrādātājs: SIA Eiroprojekts
prasību ieviešanai ūdenssaimniecības sadarbībā ar Barry International,
sektorā Austrumlatvijas upju baseinu SIA Carl Bro Latvija un SIA Aqua-
pašvaldībās. Baldones Brambis
ūdenssaimniecības novērtējums
Ilgtermiņa drošības izvērtējums Finansētājs: ANO SAEA (0,144

Projekta nosaukums Gads Izstrādātājs, finansu avots
Baldones radioaktīvo atkritumu milj.LVL)
glabātava
Ietekmes uz vidi novērtējums Divu 2005 SIA Estonian, Latvian, &
jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un Lithuanian Environment
lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa
glabātavas izbūve radioaktīvo atkritumu
glabātavā “Radons”
Kомплексная геологоразведческая 1990 Латвгеология
экспедиция. Отчет по оценке
карстоопасности территории поселка
Балдоне, Рига.
2. Baldones pilsētas ar lauku teritoriju attīstības vīzija
2.1. Baldones portrets
Teritorija Baldones pilsētas ar lauku teritoriju platība ir 179,1 km², no tiem 5,2
km² aizņem Baldones pilsēta.
Ģeogrāfiskais 33 km no Rīgas pa Skaistkalnes ceļu. Nomaļus no lielajām transporta
novietojums maģistrālēm (valsts galvenais autoceļš A7 šķērso teritoriju pie pašas
robežas). No Daugavas (Rīgas HES) Baldoni šķir Daugmales pagasts.
Ceļi A 7 (E 67) Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle);

P 89 Ķekava-Skaistkalne;
P 91 Mežvidi-Baldone;
Pašvaldības ielu un ceļu tīkls ar kopējo garumu 135 km.
Teritorijas Baldones pilsēta - administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta

struktūra pašvaldībā atrodas teritorijas centrā un saplūst ar Avotu ciemu. Pārējās
apdzīvotās vietas – Mercendarbes un Vārpu ciemi ir nelieli. Daugavas
un Ķeguma virzienā pārsvarā ir vienlaidus meža masīvi. Meža
teritorijas Baldonē aizņem 48%. Pašvaldības dienvidu daļā pārsvarā ir
lauksaimniecības zemes. Rīgas ietekmes areālam raksturīga iezīme –
vasarnīcu ciemati, kas izvietojušies galvenokārt pie Misas upes.
Lauksaimniecībā Pašvaldības teritorijā maz lauksaimniecībā izmantojamo zemju – tikai

izmantojamo 47% (8430 ha). Zemju auglība nav augsta, līdz 39 ballēm.
zemju auglība
Dabas vērtības Baldones lielākā vērtība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas
virszemē izplūst arī avotu veidā. Vietām izteiksmīgs paugurains reljefs
(Riekstukalns, Morisona kalns). Attiecībā uz virszemes ūdeņiem, liela
ir upju un mazo ezeriņu ainaviskā vērtība (Misas un Ķekavas upes,
Kausezers, Lejas ezers).

Kultūras 7 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (valsts aizsardzības statusam
mantojums ieteikti vēl 6 pieminekļi). Nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vērtības –
Baldones vidusskolas ēka, Mercendarbes pils muiža, sēravoti, pilskalni,
Baldones luterāņu baznīca.
Iedzīvotāju 2005.gada sākumā Baldonē dzīvoja 5179 iedzīvotāji, no tiem Baldones

skaits pilsētā - 2072 iedzīvotāji un lauku teritorijā - 3107 iedzīvotāji.
Iedzīvotāju Baldones pilsētā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā –

vecumstruktūra līdz 2005.gadam - 58,4%, bet 2005.gadā ir sasniedzis pat 62,8%. Līdz
darbspējas vecumam 18,1 %, virs darbspējas vecumā – 19 %
iedzīvotāju. Šāds vecuma grupu sadalījums nosaka zemu demogrāfisko
slodzi (591).
Nacionālais Baldone ir izteikti latviska Pierīgas pašvaldība. Latvieši - 81,4 % no

sastāvs visiem iedzīvotājiem, krievi - 12,5 %, baltkrievi - 3,5 %, poļi - 1,9%.
Inženierapgāde Daļā Baldones pilsētas un Avotu ciema teritorijā ir centralizēta

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Pilsētā darbojas arī
centralizētās siltumapgādes sistēma.
Elektroapgādes jomā – Baldoni šķērso elektrolīnijas ar jaudu līdz 20
kV.
Teritorijā ir pieejama dabas gāze (maģistrālais gāzes vads).
Ir labs nodrošinājums ar fiksētā un mobilā tīkla sakariem, arī interneta
sakari.
Nodarbinātība Pašvaldībā praktiski nav bezdarba (zem 3%).
Uzņēmumi Vietējās darba vietas nodrošina 96 uzņēmumi un iestādes4. Lielākais

darba vietu skaits ir publiskajā sektorā - Baldones pilsētas domē,
vidusskolā, specializētajā bērnu sociālās aprūpes centrā "Baldone",
citos uzņēmumos un iestādēs. Privātajā sektorā vietējā mērogā lielākie
darba devēji ir SIA “Dinda”, SIA “CMD”. Ir vairāki
mazumtirdzniecības veikali.
Sociālās Baldones skola, speciālais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas

infrastruktūras centrs „Baldone”, Baldones bērnu nams, Baldones bērnu mūzikas
nodrošinājums pamatskola un Baldones slimnīca.
Īpašās iezīmes, Kūrorta resursi (sēravoti, minerālūdens, dūņas).

problēmas Radioaktīvo atkritumu novietne “Radons”.
Baldonei raksturīgā kūrorta / mazpilsētas apbūve.
Lielais zaļo teritoriju īpatsvars.
nesakārtotais bijušās sanatorijas “Baldone” īpašums.
4
pēc Latvijas uzņēmumu kataloga 2005.

2.2. Attīstību ietekmējošie faktori
Novietojums Rīgas ietekmes zonā
Baldone atrodas starp divām būtiskām 2.attēls.

attīstības asīm (autoceļiem), tāpēc tās aldone Rīgas reģionā
novietojumu var uzskatīt par savrupu.
Teritorijas daļai, kas atrodas nost no
valsts autoceļiem, veidojas savdabīga
“maisa efekts”.
Nozīmīgākais 3.attēls.
Baldones attīstību aldones pašvaldības novietojums Rīgas rajonā
veicinošais faktors ir
tās iedzīvotāju
saistība ar Rīgas pil-
sētu. Saikne ar Rīgu
pastāv jau vēsturiski.
Attālums līdz Rīgai –
33 km, tas ir optimāls,
lai izvēlētos Baldoni
par dzīves vietu, bet
strādātu un saņemtu
pakalpojumus Rīgā.
Šāda situācija ļauj
prognozēt iedzīvotāju
skaita pieaugumu
nākamajos gados
Baldonē.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanās
Latvijā 2004.gadā turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums, neraugoties uz prognozēm, par
cenu stabilizēšanos jau 2002.gadā5. Darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem pēdējo
piecos gados pastāvīgi pieaudzis – no 29842 darījumiem 2001.gadā līdz 60539 darījumiem
2004.gadā.
Dzīvokļu tirdzniecība, tāpat kā nekustamā īpašuma tirgus kopumā, 2004.gadā pieauga.

Rīgā un Rīgas reģionā kopējais piedāvāto dzīvokļu skaits svārstījās robežās no 5000 līdz
8000 dzīvokļiem, no tiem 3000-4000 bija sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā. Vidējās
tipveida dzīvokļu cenas Rīgas pilsētā 2004.gada beigās bija 600 eiro/m2 (vienistabas
dzīvokļiem vidēji 660 eiro, divistabu – 660, trīsistabu – 560, četristabu – 550). Aptuveni
par ¼ paaugstinās cena, ja dzīvoklim veikta apdare, tomēr reālās pārdošanas cenas
neatmaksā remonta izdevumus. Jaunajās dzīvojamās mājās (šādi projekti Rīgā un Rīgas
reģionā 2004.gadā ir 50, no tiem 30 ar 1400 dzīvokļiem Rīgā), m 2 cena sasniedza 700 eiro,
ar apdari – pat 900 eiro.
Rīgas reģionā 2004.gadā cenu pieaugums ir bijis adekvāts cenu pieauguma tempam Rīgā.
Tomēr jau 2003.gadā to pieauguma temps ir bijis zemāks kā Rīgas dzīvokļu cenām
atsevišķu sēriju mājās (Jūrmalā Kauguros un Ogrē). Dzīvokļu cenas Rīgas reģionā sastāda
45-55% no cenām Rīgā, izņemot lielākās reģiona pilsētas (Kauguri, Salaspils, Ogre,
Jelgava). Tās svārstās proporcionāli attālumam līdz Rīgai.
Jau 2003.gadā, palielinoties pieprasījumam pēc dzīvokļiem ārpus Rīgas, ir vērojamas

jaunas aktivitātes dzīvojamo māju celtniecībā (Sigulda, Mārupe, Baloži, Titurga u.c.). Arī
Baldonē 2004.gadā nodota ekspluatācijā 30 dzīvokļu māja Zīļu ielā 17 un vēl viena (Zīļu
iela 15) ar 30 dzīvokļiem top. Cena – 185 Ls/m2. 2005.gadā tirgū aizvien vairāk palielinās
individuālo māju piedāvājums Baldones pilsētā. Jāatzīmē, ka arī Baldonē ir novērojama
interese par jaunu apbūves ciematu veidošanu (zemes īpašnieku priekšlikumi par
teritorijām ap Vārpu ciemu, ap P89 ceļu Rīgas virzienā).
Kā jaunas ar Baldoni konkurējošas vietas jāmin arī Salaspils (40 dzīvokļu māja Celtnieku
ielā, “Lido” ieceres pie Salaspils un ceļa A6 individuālo māju ciemata attīstība), un Ogre
(90 dzīvokļu nams Mednieku ielā).
Var prognozēt būvniecības teritoriju attīstību Baldones un Skaistkalnes virzienā, kam

priekšnoteikumi ir Baldones relatīvi mazais attālums līdz Rīgai, laba infrastruktūra, un
līdzšinējā, salīdzinot ar pārējām Pierīgas teritorijām, aizkavējusies cenu paaugstināšanās.
Radioaktīvo atkritumu glabātava
Jau kopš 1962.gada Baldones lauku teritorijā “Kalniņos” pastāv radioaktīvo atkritumu
glabātuve “Radons”. To apsaimnieko BO valsts SIA „RAPA”. Glabātuves teritorijas ir 7
ha, tā atrodas ceļa P89 malā, VAS „Latvijas valsts meži” piederošu mežu ielokā.
Uzņēmums ir pakāpeniski rekonstruēts, darbs ar radioaktīviem atkritumiem un jonizējošā
starojuma avotiem pilnveidots. Glabātuve ir nodrošināta ar nepieciešamo dozimetrisko un
radiometrisko aparatūru. Valsts monitoringa dati norāda, ka netiek pārsniegts Latvijas fona
radiācijas līmenis. Ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums divu jaunu 1200 m3 tvertņu
būvniecībai konteineru apglabāšanai no Salaspils kodolreaktora demontāžas zemas
aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa
glabātavas būvniecība. Pret to izbūvi iebilst Baldones iedzīvotāji, viņus satrauc tas, ka
nevar tikt nodrošināta drošība ilgā periodā, ka “Radona” klātbūtne rada psiholoģisku
5
Šeit un turpmāk: Nekustamā īpašuma birojs “Arco Rea Estate”. “Latvijas nekustamā īpašuma tirgus
pārskats 2004”, Rīga, 2004

diskomfortu un aizspriedumus pret teritoriju, kas kopumā traucē attīstībai, pazemina
nekustamā īpašuma cenas. Samazināti arī valsts kompensācijas līdzekļi.
Jauna multimodāla transporta koridora būvniecības iespēja
Pastāv iespēja, ka Baldones lauku teritoriju nākotnē šķērsos starptautisks transporta

koridors, ja tiks realizēts viens no Via Baltica autoceļa posma variantiem. Uzsākts arī Rail
Baltica dzelzceļa līnijas tehniski ekonomiskās izpētes projekts, kurā noskaidrojams, vai
dzelzceļa līniju varētu plānot pa Via Baltica maršrutu. Rail Baltica nodrošinās tiešo
dzelzceļa satiksmi starp Baltijas valstīm, Centrāleiropu un Rietumeiropu - Tallinu, Rīgu,
Kauņu, Varšavu. No Varšavas jaunā ātrvilciena līnijas atzars sniegsies arī līdz Berlīnei.
Pirmo dzelzceļa posmu, kas savienos Varšavu un Kauņu, paredzēts pabeigt 2010.gadā,
posmu Kauņa - Rīga 2014.gadā, bet atzaru līdz Tallinai - vēl pēc diviem gadiem.
Līdz ar to, daļa teritoriju jārezervē transporta koridora attīstībai.
2.3. Baldones pilsētas ar lauku teritoriju attīstības vīzija 2017
Rīgas tuvums, Baldones kūrorta vārds un sēravoti (dūņas) – ir galvenās trīs

priekšrocības, kuru izmantošana nodrošinās Baldones izaugsmi. Teritorijas plānojuma
pamatā likts redzējums par Baldones nākotni:
Zaļa, klusa kūrortpilsēta
ierobežo masveida izklaidi, bet balstās uz atsevišķu augstas kvalitātes pievilcīgu
un veselīgu atpūtas pakalpojumu piedāvājumu,
ekskluzīva, dabai tuva, ērta dzīves vietu Pierīgā
Šāds uzstādijums prasa sakārtot sanatoriju, uzsākt minerālūdens un dūņu izmantošanu,

ieinteresēt uzņēmējus, turpināt brīvdabas teritoriju un kultūrvēsturisko objektu
sakārtošanu un labiekārtošanu (Mercendarbe, Morisona, Riekstu kalns, Misas upe u.c.).

3. Teritorijas pašreizējās izmantošanas raksturojums
3.1. Teritorijas vēsturiskā attīstība
Baldones apkārtne ir bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina Urlu
senkapi, Caunu pilskalns un citas senvietas6.
Baldones dziednieciskais avots vēstures dokumentos minēts jau 15.gadsimtā. Miests

izveidojies 17.gadsimtā. Sēravota tuvumā 1648.gadā uzcelta muiža un ierīkots pirmais
Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Šeit darbojās arī enkuru un naglu kaltuve, lielgabalu
lietuve, stikla kausētava, mucenieku darbnīca, vadmalas un linu austuves.
Kopš 18.gadsimta beigām Baldone pazīstama kā kūrorts. Jau 1780.gadā šeit ārstējušies ar
mēri saslimušie Rīgas garnizona karavīri. Pirmo kūrmāju uzcēla Baldones nomnieks firsts
fon Līvens. 1795.gadā nākamais nomnieks barons fon Korfs saņēma no Krievijas carienes
Katrīnas II atļauju iekārtot sērūdens dziednīcu, un 1796.gads ir oficiālais dziednīcas
dibināšanas gads. Kūrorta nozīme mazinājās pēc Ķemeru kūrvietas atklāšanas 1838.gadā,
bet 20.gadsimta trīsdesmitajos gados sākās jauns tā uzplaukums. Padomju laikā šeit bija
viena no aktīvāk izmantotajām sanatorijām ar 500 vietām. 1997.gadā sanatorija “Baldone”
tika privatizēta.
1823. – 1824. gadā tika uzcelta mūra baznīca, kas patlaban tiek restaurēta un ir valsts
nozīmes kultūras piemineklis. Šai laikā būvēta arī Mercendarbes (Merzendorf) medību
pils, kur pašlaik ierīkots bērnu nams. 20.gadsimta divdesmito to gadu arhitektūru pārstāv
1935.gadā celtā pamatskolas, tagadējās vidusskolas ēka.. Pilsētas vēsturiskajā centrā
joprojām saglabājušies 20.gadsimta sākuma koka arhitektūras paraugi.
19.gadsimta sākumā Baldonē sāka darboties viena no pirmajām bibliotēkas biedrībām

Latvijas teritorijā un viena no vecākajām lauku aptiekām.
Baldoni smagi skāruši vairāki kari - gan 1812.gada karš, gan I un II pasaules kari, tādēļ
Baldones teritorijā ir neskaitāmi karavīru apbedījumi.
20.gadsimtā šeit dzīvojuši un darbojušies daudzi ievērojami kultūras un zinātnes cilvēki.

Baldones pagasta “Rietumos” savu bērnību un jaunību pavadījis rakstnieks Alfrēds
Dziļums. Ar Baldoni saistīta arī dzejnieka un rakstnieka Pētera Aigara dzīve. Baldones
kapos ir P.Aigara un viņa sievas Siras Jirgens pēdējā atdusas vieta. “Bernestu” un
“Spaļinieku” mājas bija gleznotāja Jāņa Oša dzimtas īpašums. Viņa kapavieta ir Bernestu
kapos. Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju Riekstu kalnā dibināja
profesors Jānis Ikaunieks, bet “Rozītēs” ir profesora P.Galenieka stādītais dendrārijs ar 70
retu augu sugām.
Baldonei ciema statuss piešķirts 1945.gada 19.decembrī7. Toreiz Baldone atradās Rīgas
apriņķa Baldones pagastā. No 1947.-1950.gadam Baldones pagasts ietilpa Ogres apriņķī,
no 1950.-1960.gadam – Baldones rajonā un turpmāk – Rīgas rajonā.
Baldones administratīvās robežas ir paplašinājušās: 1954.gadā Baldones pagastam

pievienots Mīlupes ciems, 1963.gadā – daļa Ķekavas ciema kolhozu “Mežvidi” un
6
ziņas no Baldones pašvaldības mājas lapas www.baldone.lv
7
Pēc Jēkabpils zonālā valsts arhīva datiem. Latvijas valsts arhīvs. Okupētās Latvijas administratīvi
teritoriālas iedalījums (1940-1944; 1944-1990). Rīga, 1997.g.

“Sarkanais daugavietis” teritorijas un 1977.gadā – daļa Baldones pilsētciemata teritorijas.
3.2. Dabas apstākļi un resursi
Baldones pilsēta ar lauku teritoriju atrodas Rīgas rajona dienvidu malā. Dienvidos
pašvaldība robežojas ar Bauskas rajona Iecavas novadu un Vecumnieku pagastu, rietumos
– ar Rīgas rajona Olaines pagastu; Rīgas virzienā atrodas Rīgas rajona Ķekavas pagasts;
ziemeļos – Rīgas rajona Daugmales pagasts un rietumos – Ogres rajona Ķeguma lauku
teritorija.
Baldoni ieskauj septiņi pauguri, no kuriem augstākie ir Riekstukalns (85m vjl.) un

Morisona kalns (82 m vjl.). Cauri Baldonei tek Ķekavas un Misas upes, bet pie
Mercendarbes sākas Bērze. Meža ainavā gleznaini iekļaujas Lilijas ezers pie Riekstukalna
un Kausezeri netālu no Baldones – Tomes ceļa8.
Lielākā dabas bagātība ir sērūdeņi un Pladu purva ārstnieciskās dūņas. Ceplīšu purvā ir 7m
biezs sapropeļa kūdras slānis.
3.2.1. Ģeoloģiski – ģeomorfoloģiskais raksturojums
Ģeomorfoloģiski Baldones pašvaldības teritorija atrodas Viduslatvijas līdzenumā,

augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no dolomītiem,
dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeniem (karsta masīvā ar aktīviem karsta
procesiem). Ap 15 – 160 m dziļumā sastopams arī smilšakmens. Svītas augšdaļā un
apakšdaļā atrodas ūdensnecaurlaidīgu mālainu iežu slāņi. Svītā notiek intensīva ūdens
cirkulācija. Cirkulējošie ūdeņi stipri šķīdina ģipšakmenus, radot karsta parādības
(“kritenes”).
Reljefs teritorijas dienvidu daļā ir vienmērīgs un ir samērā līdzens, ap Baldones ciemu –

nedaudz paugurains. Dienvidu daļā esošais limnoglaciālais līdzenums noformējies, ledājam
atkāpjoties. Vietām sastopamas arī ledāja akumulatīvās formas, atsevišķi kēmi, arī kāpas.
Absolūtās augstuma atzīmes svārstās robežās no 23 – 35 m virs jūras līmeņa. 9, vietām,
sevišķi Baldones apkaimē, paceļas atsevišķi pauguri, kuru absolūtās atzīmes pārsniedz 80
m virs jūras līmeņa.
Kvartāra nogulumu biezums ir ap 20m, vietām arī vairāk. To augšējā daļā dominē mālainie
vai arī putekļainie nogulumi. Rupjāks materiāls – grants vai smilts sastopams tikai nelielās
platībās.
3.2.1.1. Karsta procesi

20.gadsimta 80. - 90.gados Baldonē bija vērojama karsta procesu aktivizēšanās, tāpēc
pašvaldība 1990.gadā pasūtīja īpašu inženierģeoloģisko apstākļu pētījumu, ko veica
uzņēmums „Latvģeologija”. Pētījuma un apsekojuma rezultātā izstrādāts karsta procesu
izvērtējums un sagatavots attiecīgs kartogrāfiskais materiāls. ģeofiziskas un inženierģeolo-
ģiskās izpētes rezultātā secināts, ka Pilsētas teritorijā konstatēts seklais un dziļais karsts
(intrusīvs un ekspogēns). Seklais karsts izpaužas negatīvās (pazeminātās) reljefa formās,
pazeminātā grunts nestspējā, dobumos un tukšumos, augšdevona iežu karsta izskalojumos.
Salaspils ūdens horizonta ūdeņi nav agresīvi sulfātu iežiem (ģipsim), bet agresīvi
8
www.baldone.lv
9
“Latgiprogorstroj”. Baldones ciema ģenerālplāna projekts, 1983.g.

karbonātu iežiem (dolomītiem). Dziļais karsts veidojas gan no virspuses, gan apakšas, jo
kvartāra nogulumu ūdeņi un Pļaviņu horizonta ūdeņi ir agresīvi sulfātu un karbonātu
iežiem. Karsta procesi var aktivizēties dažādas tehnoloģiskas darbības (ietekmes) rezultātā
(tehnoloģisku iemeslu dēļ), galvenokārt, mainoties hidroģeoloģiskajiem apstākļiem.10
Pētījumā ir sagatavota Baldones teritorijas rajonēšanas karte, attiecībā uz karsta izplatību

(slēgtais sulfātu un sulfātu – karbonātu iežu karsts) apbūvētajā teritorijā. Baldones teritorijā
ir noteiktas triju veidu zonas11:
1) vāji izteikta karsta zona, kas ieteicama būvniecībai, Šajā zonā ietilpst Lauku ielas
ziemeļu daļa, Slokas ielas un Pilskalna ielas vidusposms, daļa Pasta ielas Lauku ielas
pieslēgumā pusē, Dzeņu ielas un Liepu alejas ziemeļu daļa, bijušās Komjaunatnes ielas
austrumu daļa.
2) Vidēji bīstama / izteikta karsta zona, kur būvniecība ieteicama pēc teritorijas
inženiersagatavošanas, veicot pasākumus aizsardzībai pret karsta procesu ietekmi. Šajā
kategorijā ietilpst daļa Slokas un Pilskalna ielas, Daugavas ielas, Ēvaldes (Kalna) ielas un
J. Rējas ielas ziemeļaustrumu daļa, Iecavas ielas, Ziedu ielas un bijušās Pionieru ielas
daļas.
3) izteikta karsta zona, kas nav ieteicama būvniecībai. Šajā grupā ietilpst lielākā daļa Rīgas
ielas ar tai tuvākajām Pilskalna ielas daļām, Lauku ielas, priežu ielas un Krasta ielas
dienvidu daļa.
Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums

1. Tā kā Baldones teritorija ir karsta masīva daļa, un tās ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie
apstākļi ir visai sarežģīti, bet izstrādātā rajonēšanas shēma atspoguļo tikai teritorijas
uzbūves pamatīpašības, ikvienā būvprojektā, īpaši nozīmīgu būvju projektos,
nepieciešams veikt konkrētās būvvietas detalizētu ģeofizisko un inženierģeoloģisko izpēti.
Nepieciešamības gadījumā veicami konstruktīvie, ģeotehniskie un celtniecības
tehnoloģiskie pasākumi aizsardzībai pret karsta procesu ietekmi.
2. Ģeoloģiskā izpēte veicama būvvietas izvēles stadijā, lai izvēlētos grunts apstākļiem
piemērotu risinājumu (pamatu konstrukciju un ēku augstumu).
3. Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas pamatā iekļautas dabas teritoriju sastāvā.
Tās ir teritorijas ap Ķekaviņas upi un purvu teritorijas.
3.2.2. Klimats
Baldone atrodas Atlantiskā ciklona un Kontinentālā anticiklona ietekmē. Gada laikā

teritoriju šķērso vidēji 120-150 ciklonu un 160 – 170 anticiklonu. Vidējais gada nokrišņu
daudzums ir 664 mm, kas ir divas reizes vairāk par iztvaikojošā mitruma daudzumu.
Rudens sākas septembra otrajā vai trešajā dekādē; dominē D-R un R vēji ar vidējo ātrumu
2-5m/sek. Nosacītais atmosfēras mitrums pieaug no 65-70% septembrī līdz 80-90%
novembrī. Apmākušos dienu skaits ir no 8 – 22, miglainu dienu skaits – no 18 – 22.
Nokrišņu daudzums 90-110 mm.
Ziema sākas decembra otrajā vai trešajā dekādē. Ziemā dominē D, D-R vēji ar vidējo
ātrumu 4 – 4,5 m/sek. Apmēram 10 dienas putina. Bezvēja dienu skaits mēnesī ir 24. Gaisa
mitrums ir no 85 – 90%.Bieži vērojama atkala. Miglainu dienu skaits – 13-18. Nokrišņu
10
ЛАТВГЕОЛОГИЯ. Kомплексная геологоразведческая экспедиция. Отчет по оценке карстоопасности
территории поселка Балдоне, Рига. 1990
11
ЛАТВГЕОЛОГИЯ. Схема инженерно – геологического районирования. Рига. 1979

daudzums – 60-90 mm. Sniega sega turas 80 –100 dienas. Maksimālais sniega segas
biezums reti pārsniedz 50 cm. Grunts sasalšanas dziļums – 1 – 1,2 m.
Pavasaris sākas marta otrajā dekādē. Dominē Z vēji ar vidējo ātrumu 3,5 – 4,5 m. Nokrišņu
daudzums – 90 –120mm.. Gaisa mitrums samazinās līdz pat 55%
Vasara sākas jūnija pirmajā dekādē. Vasaras ir samērā mitras. Nokrišņu daudzums – 185 –
225 mm. Dominē D-R un nereti arī Z vēji. Apmākušos dienu skaits nepārsniedz 10 dienas
mēnesī. Nereta parādība ir negaiss.
3.2.3. Derīgie izrakteņi
3.2.3.1. Kūdras purvi

Baldones teritorijā ir 30 kūdras atradnes. Ceplīšu purvā ir 7m biezs sapropeļa kūdras slānis.
3.2.3.2. Ģipšakmens
Baldonē ir četras ģipšakmens atradnes:
Rubeņi – ģipšakmens atradne, atrašanās vieta - Morisonkalnā, netiek
izmantota;
Pulkarne – ģipšakmens atradne, netiek izmantota;
Kausi – ģipšakmens atradne, netiek izmantota;
Avotnieki – ģipšakmens atradne, netiek izmantota.
3.2.3.3. Smilts – grants atradnes

Uzņēmums „Ceļuprojekts” 1992.gadā pēc Baldones pašvaldības pasūtījuma veica grants –
smilts atradņu rekognoscējošo izpēti Baldones lauku teritorijā (toreiz – Baldones pagasts).
Izpētes mērķis bija atklāt grants vai smilts materiālu iegulas, kas derīgas būvniecības
darbiem.
Rekognoscijas rezultātā perspektīvi grants vai smilts izplatības laukumi netika atklāti.
Atrasti tikai zemas kvalitātes smilts izplatības laukumi, kuros esošo smilti iespējams
izmantot tikai kā grunti uzbērumu veidošanai. Saskaņā ar LVĢMA datiem, teritorijā
atrodas divas smilts atradnes:
Misa – smilts atradne, netiek izmantota.
Mašēni – smilts atradne, tiek izmantota.
3.2.3.4. Minerālūdeņi
Baldone var lepoties ar Latvijā salīdzinoši retu, ļoti nozīmīgu dabas bagātību – sērūdeni un
Pladu purva ārstnieciskajām dūņām..
Vecākais Latvijas kūrorts “Baldone” pārsvarā izmantoja Pladu purva kūdras dūņas. Pladu
purvs atrodas 0,5 - 1,0 km uz ziemeļiem no kūrorta. Tā platība ir 14 ha. Pladu purva kūdra
pieder pie saldūdens bezsulfīdu (vidējas mineralizācijas) tipa dūņām ar 40 - 60%
sadalīšanās pakāpi. Purvu baro gruntsūdeņi u.c. ūdeņi. Viena vai otra tipa ūdeņu ieplūšana
kūdras slāņos ir atkarīga no gadalaikiem, sakarā ar to arī svārstās dūņu mineralizācijas
pakāpe. Kopējais organisko vielu daudzums šajās dūņās ir 82 - 94% no sausnes. Dažos
paraugos konstatēts sērūdeņradis līdz 2 mg 100 gramos dūņu. Dūņu šķidrums pieskaitāms
pie hidrogēnkarbonātu kalcija-magnija tipa ūdeņiem, ar mineralizāciju 0,2 - 2,1 g/l. Tā
aktīvā reakcija ir 6,0 pH. Pladu purva kūdras dūņu šķidrums satur mikroelementus - varu,

niķeli, mangānu, molibdēnu un bāriju. Pagaidām netiek izmantotas Ceplīšu un Liliju ezeru
sapropeļdūņas12.
Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Lielrīgas RVP, Baldonē ir uzskaitītas šādas pazemes

ūdens atradnes - minerālūdens urbumi: „Baldone kūrorts”, „Baldone 1”, „Baldone 2”.
Baldones sulfīdo minerālūdeņu atradnē minerālūdeņi ir ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu.
Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajā Salaspils horizontā. Šie ūdeņi izplūst gan kā dabīgi
avoti, gan tiek iegūti seklos (līdz 20 m dziļos urbumos,) to mineralizācija ir līdz 3 g/l,
sērūdeņraža saturs līdz 60 mg/l. Baldones kūrortam kopējie sulfīdo ūdeņu krājumi
apstiprināti 2333 m3/diennaktī, bet tie vispār netiek izmantoti.

1. Baldones derīgie izrakteņi ir nozīmīgs Baldones attīstības faktors, it īpaši Pladu purva
dūņas un minerālūdens. Šie resursi rada iespējas atjaunot tūrisma industriju, piedāvāt
rehabilitācijas un atpūtas pakalpojumus. Jāveic pētījumi par Latvijas (un konkrēti
Baldones) minerālūdeņu, dūņu un sapropeļu sastāvu un fizioloģisko iedarbību, apsverot šo
derīgo izrakteņu eksporta iespējas.
2. Jāveic minerālūdeņu avotu aizsardzības pasākumi.
3.2.4. Meži
Baldones pilsētas un lauku teritorijas kopējā meža zemju platība ir 11 107,1 ha13, kur 96 %
jeb 10 699,7 ha aizņem mežs (skat. 3.tabulu). No citām meža zemju formām teritorijā
lielāko īpatsvaru sastāda zeme zem infrastruktūras objektiem – 279,2ha jeb 2%. Meža
teritoriju īpatsvars Baldones teritorijā ir 48%, kas ir tāds pats salīdzinoši kā vidēji Rīgas
rajonā 48%14. Meža apsaimniekošanu veic Rīgas virsmežniecības Baldones mežniecības
pārraudzībā.
3.tabula. Meža zemju

sadalījums (ha)
Zeme zem Meža
Administr. Īpašuma Pārplūstoši
Mežs Purvi Lauces infrastruktūras zeme
iedalījums forma klājumi
objektiem kopā
Baldone Valsts 212,4 5,8 0,3 0,3 4,9 223,7
Citu
3,5 0,0 0,0 0,0 0,0 3,5
īpašnieku
Kopā 215,9 5,8 0,3 0,3 4,9 227,2
Baldones Valsts 7674,1 6,9 37,6 12,6 276,0 8007,2
lauku terit. Citu
2809,7 14,6 43,2 2,0 3,2 2872,7
īpašnieku
Kopā 10483,8 21,5 80,8 14,6 279,2 10879,9
Pavisam kopā 10699,7 27,3 81,1 14,9 284,1 11107,1
Pašvaldības teritorijā no 4.attēls.
12
Ints Zeidlers. Dūņu dziedniecība., 2001
13
Visu Baldones pilsētas un lauku teritorijā esošo mežu pārskatā izmantots Valsts meža dienesta sagatavotais
informatīvais materiāls – Meža statistika - 2004
14
LR Zemkopības ministrija. Meža nozare Latvijā 2003. Rīga, 2004

kopējās meža platības eža teritoriju sadalījums
valsts mežs ir 76%, bet citu
īpašnieku īpašumi – 24%
(skat. 4.att.). Pie citiem
īpašniekiem un apsaimnie-
kotājiem pieder fiziskās un
juridiskās personas. Citu
meža īpašnieku un apsaim-
niekotāju vidējā meža
platība nedaudz pārsniedz
10ha. Lielākais meža īpa-
šumu īpatsvars koncentrē-
jas 2 ha līdz 30ha dia-
pazonā. Savstarpēja meža
īpašnieku kooperācija paš-
valdībā nav attīstīta.
Vidējais platības lielums norāda, ka, strādājot ar kailciršu saimniecību, ekonomiskie

ieņēmumi var tikt realizēti relatīvi ilgā laika posmā kā vienreizējs finansiāls ieguvums. Lai
harmonizētu ekonomisko guvumu, iespēju robežās būtu ieteicams pāriet uz nepārtrauktas
meža apsaimniekošanas principiem, saimniekojot ar izlases cirtēm, šādi arī tuvinot meža
apsaimniekošanu videi draudzīgas mežsaimniecības principiem.
Meža zemju teritorijas, kurām piemīt speciāls aizsardzības statuss, uz 01.10.04 Baldones
pilsētas teritorijā ir aizsargjosla ap pilsētu, bet Baldones lauku teritorijā - aizsargājamās
zonas gar ūdeņiem, aizsargājamās zonas gar mitrzemēm, meži pilsētas administratīvā
teritorijā un (potenciāli) dabiskie meža biotopi (skat. 3.tabulu). Baldones lauku teritorijā no
kopējās meža teritorijas 86,4ha jeb 0,8% piemīt speciāls aizsardzības statuss.
4.tabula. Aizsargājamās meža teritorijas Baldones pilsētas un

lauku teritorijā uz 01.01.200515 (ha)
Purvi
Zem ceļiem
Zem ēkām
Kadastrs Meži Lauksaimniecības zemes Zem ūdeņiem Pretējās zemes Kopā

Aramzeme
Pļavas
Ganība
meža
ne meža
meža
Ne meža
Augļu dārzs
80250040143 2,6 2,6

80250050037 41,4 0,3 1,0 42,7
80250090083 0,1 0,1
80250090143 14,0 0,1 14,1
80250090224 371,8 14,3 1,4 4,4 1,0 392,9
80250100039 1518,6 1,2 1,8 40,1 10,1 34,8 1,9 1608,5
80250110482 195,2 0,1 0,6 1,9 197,8
80250120082 18,2 1,4 16,4 2,7 20,3 584,3
80250120084 39,2 0,1 0,1 0,2 0,7 1,4 41,7
80250120121 25,2 0,3 0,2 25,7
80250120122 44,9 0,1 0,3 0,5 0,5 46,3
Kopā 2812,0 1,2 1,8 0,0 0,0 1,4 71,6 0,2 15,4 0,0 63,7 7,6 2974,9
Šobrīd Latvijā notiek dažādu aizsargājamo teritoriju statusa pārskatīšana. Tās rezultātā
atsevišķu teritoriju statuss var mainīties - atsevišķa gadījumā var atcelt saimnieciskās
darbības ierobežojumus, bet citā pastiprināt. Latvijā aktīvi tiek veikta arī jaunu
aizsargājamo teritoriju identifikācija. Teritorijas plānojumā, ņemot vērā aizsargājamo
biotopu inventarizācijas rezultātus, pārskatīta meža aizsargjosla ap Baldoni.
15
Pēc Valsts meža dienesta sniegtās informācijas

Aizsargājamās teritorijas statuss vienmēr nenozīmē pilnīgu aizliegumu mežsaimnieciskai
darbībai.
5.tabula. Saimnieciskās darbības aprobežojumi Baldones pilsētas un

lauku teritorijas
meža platībās uz 01.10.200416
Īpatsv.
Citu
Saimnie- Valsts Kopā no
Valsts Kopā Īpatsv. īpašn.
Admin. ciskie Citu īpašn. meža meža meža
mežā mežā no meža meža
teritorija aprobe- Mežā (ha) zemēs zemēs zemju
(ha) (ha) terit. (%) zemēs
žojumi (ha) (ha) terit.
(ha)
(%)
Baldone Kailcirte 212,4 3,5 215,9 100 223,7 3,5 227.2 100
Baldones Kailcirte 74,1 12,3 86,4 0,8 76,1 12,3 88,4 0,8
lauku Galvenā
12,7 1,5 14,2 0,1 12,7 1,5 14,2 0,1
teritorija cirte
Baldones teritorijā līdz 01.10.2004 kailcirtes aizliegums meža teritorijā bija 302,3 ha jeb
2,8 % (Baldones pilsētas teritorijā kailcirtes aizliegums 100% teritorijas), savukārt
galvenās cirtes aizliegums attiecas uz 14,2 ha jeb 0,8% teritorijas17.
Aplūkojot augšanas apstākļu rindu sadalījumu, redzams, ka vislielāko daļu sastāda

sausieņu meži – 61% jeb 6488,4ha. Tie ir meži, kas aug uz normāla mitruma
minerālaugsnēm (skat. 6.tabulu un 5.attēlu). Šādi augsnes apstākļi norāda uz salīdzinoši
labām meža apsaimniekošanas iespējām un mazākiem kapitālieguldījumiem meža
infrastruktūrā. Pašvaldības teritorijā ir salīdzinoši neliels slapjo, nenosusināto mežu
īpatsvars – 12% jeb 1303,8ha, savukārt nosusinātie meži sastāda – 27% jeb 2907,5 ha.
5.attēls.
ežu sadalījums pēc augšanas apstākļu īpatnībām, ha
6.tabula. Meža sadalījums pēc augšanas apstākļu īpatnībām

Administr. Sausieņi Sausieņi Slapjie Slapjie Nosusinātie Nosusinātie Kopā mežs
teritorija (ha) (%) meži (ha) meži (%) meži (ha) meži (%) (ha)
Baldone 156,2 73 44,0 20 15,7 7 215,9
Baldones
lauku 6332,2 60 1259,8 12 2891,8 28
teritorija
Kopā 6488,4 61 1303,8 12 2907,5 27 10699,7
16
Pēc Valsts meža dienesta sniegtās informācijas.
17
Meža platību aprēķinos pa aprobežojuma veidiem izmantota aritmētiskas summas metode. Kailcirtes
aprobežojuma meža platība veidojas, kā galvenā cirtes aprobežojumu meža platību saskaita ar kailcirtes
aprobežojumu meža platību.

Pašvaldības lauku teritorijā ir relatīvi liels pārmitro un nosusināto mežu īpatsvars. Tas rada
nepieciešamību, ievērojot dabas aizsardzības intereses un ekonomisko pamatojumu, plānot
atšķirīgu pārmitro mežu un atsevišķos gadījumos arī nosusināto mežu apsaimniekošanu,
kas attiecas ne tikai infrastruktūras izveidi vai atjaunošanu, bet arī uz meža
apsaimniekošanas modeļu izvēli.
Visbiežāk sastopamākā koku suga - valdošā suga mežaudzēs ir priede, kas aug 67%
teritorijas (skat. 6.att.). Citas kā biežāk sastopamākās koku sugas ir bērzs, egle un
melnalksnis attiecīgi sastāda 17%, 9% un 6%. Retāk ir sastopamas baltalkšņu mežaudzes –
1% teritorijas, savukārt apšu mežaudzes aizņem tikai 41,9ha un to īpatsvars nesastāda pat
1%. Cieto lapu koku mežaudzes (ozola mežaudzes) sastopamas 5,5ha platībā.
6.attēls.
astopamāko valdošo koku sugu mežaudzes, ha
Skuju koki kopumā pēc platības Baldones pilsētas un lauku teritorijā aizņem 76% jeb
7731,3 ha, bet lapu koki - 24% jeb 2614,9 ha. Aplūkotajā teritorijā ir vērojama
neviendabīga audžu vecuma struktūra (skat. 7.att., 6.tab.).
7.attēls.
ežaudžu vecuma struktūra

7.tabula. Audžu sadalījums pa vecuma grupām (ha)
Vecums < 20 21 – 40 41 – 60 61 – 80 81 – 100 101 – 120 121 – 140 141 – 160
161 gadi<
Suga gadi gadi gadi gadi gadi gadi gadi gadi
Priede 307,9 187 790,7 1637,3 1768 954 788,1 256,1 82,5
Egle 102,3 297,8 90 152,9 183,1 38,6 71,8 8,1 9,9
Bērzs 134,7 157,8 744,4 548,2 198,3 8,8 0 0 0
Melnalksni
40,8 29,5 86 269,8 151,5 87,2 0 0 0
s
Apse 8,9 15,5 9,4 2,4 5,7 0 0 0 0
Baltalksnis 27,8 42,7 39,6 0 0 0 0 0 0
Teritorijā vēsturiski ir bijis liels priežu mežaudžu īpatsvars. Pēdējos 40 gados meža atjau-
nošanā prioritāra suga nav bijusi priede, līdz ar to pirmo divu vecuma grupu kopējais
mežaudžu īpatsvars sastāda nedaudz vairāk par 7% no kopējās priežu mežaudžu teritorijas.
Tālākā nākotnē samazināsies priedes koksnes ieguve. Lielas ir vecu, pāraugušu priežu
mežaudžu platības, piemēram, 161 gadu vecas un vecākas audzes ir sastopamas 82,5 ha
platībā.
Pretēja situācija ir egļu mežaudžu vecuma struktūrā. Pēdējos 40 gados ir pieaudzis vai sa-
glabājies relatīvi nemainīgs egļu īpatsvars, pirmo divu vecuma grupu mežaudžu īpatsvars ir
42%. Teritorijā ir arī daudz pāraugušu egļu mežaudžu – 89,8ha. Egļu mežaudžu vecuma
struktūra ir relatīvi vienmērīga.
Nevienmērīga ir arī bērza mežaudžu vecuma struktūra. Liels mežaudžu uzkrājums ir 3. un
4.vecuma grupā (41-60; 61-80 gadi), kas sastāda 72%, kas norāda, ka tālākā nākotnē
samazināsies bērza mežaudžu īpatsvars.
Baltalkšņu, apšu īpatsvars norāda par nocirsto mežaudžu dabiskās atjaunošanas un
lauksaimniecībā pamesto zemju apmežošanās intensitāti.
Intensīvā mežsaimniecība, kas specializējusies uz atsevišķu sugu saimniecību un meža

zemju transformācija ir iemesli cieto lapu koku mežaudžu nelielam īpatsvaram teritorijā.
Teritorijas audžu kopējā krāja ir 2 672 031 m3. No kopējās krājas skuju koku mežaudžu
īpatsvars sastāda 78% jeb 2 086 390 m3, bet lapu koku - 22% jeb 58 5641 m3 (skat. 8.tab.).
8.tabula. Mežaudžu krāju sadalījums pa īpašuma formām

Mežaudžu krāja, m3 Mežaudžu krāja, %
Administr. Īpašuma Meža t.sk. t.sk.
Kopējā t.sk. skuju Kopēja t.sk. lapu
teritorija forma platība lapu skuju
krāja koku krāja koku
koku koku
Valsts 212,4 60282 55929 4353 96 93 7
Citu
Baldone 3,5 1001 814 187 4 81 19
īpašnieku
Kopā 215,9 61283 56743 4540 100 93 7
Valsts 7674,1 1996473 1638421 358052 76 82 18
Baldones
Citu
lauku 2809,7 614245 391196 223049 24 64 36
īpašnieku
teritorija
Kopā 10483,8 2610718 2029617 581101 100 78 22
Pavisam kopā 10699,7 2672031 2086390 585641 100 78 22
Valsts mežos kopējā krāja ir 2 056 755 m3, skuju koki no krājas sastāda 82%, bet lapu koki
attiecīgi 18%. Savukārt citu īpašnieku mežos kopējā krāja ir 615 246 m3, kur skuju koki
sastāda 64%, bet lapu koki - 36%.

1. Meža aizsargjosla ap Baldoni plānojumā ir pārskatīta sadarbībā ar Baldones
mežniecību, iekļaujot tajā meža teritorijas, kurās aizsargājami biotopi. Meža aizsargjosla
ap pilsētu plānota kā mežsaimnieciska teritorija. Tai piekļaujas mežaparka apbūves zona,
kurā apbūve pieļaujama, maksimāli saglabājot zemsedzi un kokus un kur minimālā
nesadalāmā zemes vienības platība nedrīkst būt mazāka par 4000 m2.
2. Mežsaimnieciskās teritorijas noteiktas, atbilstoši esošajām meža zemēm.
3. Meža teritorijas, kas atrodas pie ceļa Rīga – Ķekava – Skaistkalne (P89)
plānojumā daļēji plānotas retinātai apbūvei Baldones pilsētā vai lauku apbūvei
Baldones lauku teritorijā. Meža zemju transformācijai jāsaņem Valsts meža
dienesta atļauja.
3.2.5. Lauksaimniecības zemes
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes Baldones pašvaldībā sastāda tikai 47 % (8430 ha).

Zemju auglība nav augsta, tā ir līdz 39 ballēm. Baldones teritorijā nav nacionālas nozīmes
lauksaimniecības zemju. Pašvaldības teritorijā ir atsevišķas zemnieku saimniecības, kas
nodarbojas ar lopkopību un graudkopību. Lielākā saimniecība - ZS “Amoliņi”, tai ir
vairāk kā 700 liellopu, no kuriem 333 slaucamas govis.
Praktiski visas Baldones lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nosusinātas (meliorētas).

Baldones pilsēta ar lauku teritoriju teritorijā ir 3301 ha LIZ meliorētās zemes (t.sk. 2945 ha
nosusināts ar drenāžu un 356 ha nosusināts ar vaļējiem grāvjiem). Pašvaldības teritorijā ir
20,8 km valsts nozīmes meliorācijas sistēmu novadgrāvju.
Baldonē atrodas valsts pārziņā esošie koplietošanas notekgrāvji un būves:

Notekas – Ķekava (pik. 134/50 – 177/20), (245/20 – 312/2),
Sūnupe (pik. 29/70 – 71/70),
Mīlupīte (pik. 16/00 – 72/00),
Dk – 52 (pik. 13/50 – 51/00),
Dk – 8 (Melnais strauts)(pik. 00/00 – 41/3),
Misa – 1303 m.

1. Lauksaimnieciskās teritorijas plānojumā plānotas, atbilstoši to piemērotībai šādai
attīstībai, esošajai izmantošanai un attīstības perspektīvām. Teritorijas pārsvarā atrodas
ceļa Rīga – Ķekava – Skaistkalne labajā pusē.
2. Ņemot vērā Rīgas sasniedzamību, daļā esošo lauksaimniecībā izmantojamo
teritoriju plānotas lauku apbūves teritorijas. Šīs teritorijas atrodas pie Baldones
pilsētas robežās un Rīgas virzienā ap ceļu Rīga – Ķekava – Skaistkalne, sākot ar
krustojumu.
3. Teritorijas plānojumā noteikts, ka, veicot jaunu apbūvi, saglabājamas esošās
meliorācijas sistēmas.

3.2.6. Virszemes ūdeņi
3.2.6.1. Sateces baseins

Baldone atrodas Daugavas upes sateces baseinā, Ķekavas upes un Misas upes
apakšbaseinos. Baldones pašvaldība atrodas 15 kilometrus no Rīgas HES ūdenskrātuves.
Lai nokļūtu pie Daugavas, jāšķērso Daugmales pagasts.
3.2.6.2. Upes un ezeri

Kausupe: ietek Daugavā, 13 km gara18. 8.attēls.
isas upe
Ķekaviņa: ietek Daugavā, 29 km gara, sekla, 2-3m
plata, 1 metru dziļa, ar vienmērīgu tecējumu. Upes
gultne ir mīksta, to klāj smilts, makrofīti, akmeņi un oļi.
Upes krasti ir izskaloti, salīdzinoši stāvi. Ķekaviņa
šķērso pilsētas teritoriju un veido sanatorijas parka
ainavu.
Misa: viena no lielākajām Lielupes labā krasta

pietekām, ietek Iecavā, 108 km gara. Kopējais Misas
upes sateces baseins – 545 km2 ar gada vidējo noteci
225 mm. Misa ir dabīga tecējuma, apmēram 3 metri
plata, 0,8 metrus dziļa līdzenuma upe, kas tek pa
pļavām un tīrumiem. Upes gultne ir mīksta, to klāj
smiltis,. māls, brūnas dūņas detrīts, vietām akmeņi un
oļi.
Sūnupīte: ietek Ķekaviņā, 8 km gara, pēc bioloģiskās kvalitātes tīrs līdz vāji piesārņots
ūdens.
Zites strauts: ietek Ķekaviņā, 6 km garš. Upes tecējums dabīgs, vienmērīgs, apkārtnē
līdzenums, jauktu koku mežs. Upes gultne ir mīksta, klāta ar smilti, brūnām dūņām,
makrofītiem. Upes ūdens dzeltenbrūnā krāsā, duļķains. Krasti ir nolaideni.
Milupīte: ietek Misā, vāji piesārņots ūdens.
Bērzes (Bērzenes) upe: garums 15 km, kods 41328, ietek Daugavas baseinā.
Baldones pašvaldības teritorijā esošie ezeri ir nelieli.
9.attēls.
Zāļu ezers artodas Ķekavas ielais Kausezers19
baseinā, spoguļattēls – 1,8 ha.
Ezera izmantošana – rekreācijai.
Ezers ir neregulēts.
Lielais Kausezers (skat. 9.att.)

atrodas Daugavas baseinā,
spoguļattēls – 1,4 ha. Ezera
izmantošana – rekreācijai. Ezers ir
neregulēts. Tā maksimālais dziļums
– 5,7 m. Tā krasti ir zemi, lēzeni,
purvaini.
18
Latvijas dabas fonds. Latvijas upju bioloģiskā kvalitāte 1993 – 1997, Rīga, 1997.g.
19
Informācijas avots: SO “Latvijas ezeri”. www.ezeri.lv

No ZR un DR ir piebraucami ceļi. ZR krastā iekārtota neliela atpūtas vieta (ugunskura
vieta, noeja, tualete), ko apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži”. Lejas ezers atrodas
Daugavas baseinā, spoguļattēls – 4,9 ha. Ezera izmantošana – rekreācijai. Ezers ir
neregulēts.
Pakuļezers atrodas Ķekavas baseinā, spoguļattēls – 1 ha. Ezera izmantošana – rekreācijai.
Ezers ir neregulēts.
Dzimtmisas-I dzirnavezers atrodas Misas upes baseinā. Aizsprosts nojaukts.
Dzimtmisas II Stūru dzirnavezers atrodas Misas upes baseinā. Krasti ir slīpi vai stāvi
apauguši ar krūmiem. Ir koka aizsprosts, ko darbina elektromotors.
3.2.6.3. Applūstošās teritorijas

Baldonē praktiski nav teritoriju, kurās pastāv applūšanas draudi. Līdz ar to netiek
prognozētas plūdu situācijas, kad būtu nepieciešama civilās aizsardzības un glābšanas
struktūru iesaistīšanās, iedzīvotāju evakuācija un izmitināšana. Tomēr jāņem vērā, ka
Baldonē ir mitras teritorijas un teritorijas ar augstu gruntsūdens līmeni.

1. Baldones pagasta teritorijas plānojumā ir noteiktas vides un dabas resursu aizsardzības
aizsargjoslas - virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas:
- Misas upe – 300 m
- Ķekavas upe - 100 m
- Kausupe – 50 m
- Zites strauts – 10 m
- Sūnupīte – 10 m.
- Visiem ezeriem noteikta 10 metru aizsargjosla.
2. Plānojumā nav nepieciešams parādīt applūstošās teritorijas.
3. Veicot būvniecību pārmitrās teritorijās, jānodrošina virszemes noteces uztveršana un
novadīšana no teritorijas, izvēloties tādu risinājumu, lai ūdens nenoplūstu uz apkārtējām
platībām un netiktu nosprostots ūdens noteces ceļš no apkārtējām platībām.
4. Lai veicinātu un organizētu virszemes noteci no apbūvētas teritorijas, ceļiem, ielām un
laukumiem, platības planē, veidojot slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm un lietus
ūdeņu uztveršanas akām.
3.2.7. Īpaši aizsargājamās dabas vērtības

Baldonē nav īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kas iekļautas Eiropas nozīmes
aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” tīklā20, nav arī cita statusa aizsargājamo dabas
teritoriju. Baldonē ir vairāki dabas pieminekļi – 13 dižkoki un 4 dendroloģiskie stādījumi.
Dendroloģiskie stādījumi:
Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones "Rozītēs" (kadastra Nr.
80250040048);
Baldones Baltās pils parks;
Baldones sanatorijas parks;
Mercendarbes liepu aleja.
9.tabula. Dižkoki
Nr. Aizsardzības Apkārtmērs, Augstums,
Suga Atrašanās vieta
kartē kategorija m m
1. Parastais ozols Dižkoks Baldone, Daugavas 9, 4,34 23
(Quercus robur 35m N no dzīv. mājas
L.)
2. Parastais ozols Dižkoks Kausi, 80m W no dzīv. 5,27 31
(Quercus robur mājas, Kausupītes kr.
L.) krastā, mežā
3. Parastais ozols Dižkoks Šoseja Rīga - Bauska, 4,45 24
(Quercus robur 150m pirms Misas
L.) tilta, 50m pa kreisi,
krūmājā
4. Parastais ozols Dižkoks Zīļi (Zīļu ielā 11), 10m 4,03 23,5
(Quercus robur no dzīv. ēkas fasādes
L.)
5. Parastā liepa Dižkoks Mercendarbes parks, 5,5 15
(Tilia cordata 17m SE no pils
Mill.)
(Tilia cordata 15m SE no pils
Mill.)
(Tilia cordata 12m N no pils
Mill.)
8. Parastā priede Dižkoks Baldone, pretī Krasta 3,13 28
(Pinus sylvestris 13, Ķekavas labajā
L.) krastā
9. Parastā priede Dižkoks Baldone, Krasta iela 2,71 25
(Pinus sylvestris pie tilta, Ķekavas
L.) labajā krastā
10. Parastā priede Dižkoks Baldone, Liepu aleja 2,91 32
(Pinus sylvestris 17 (Baldones
L.) mežniecības māja),
mežmalā
11. Parastā priede Dižkoks Baldone, 150m N no 2,82 31
(Pinus sylvestris Liepu alejas 17, 50m
L.) W no ceļa, egļu vērī
20
Latvijas vides, ģeoloģijas un metroloģijas datu bāze, Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāze.

Nr. Aizsardzības Apkārtmērs, Augstums,
Suga Atrašanās vieta
kartē kategorija m m
(uz ciemata un valsts
meža robežas, blakus
176.kv. 31.lit.)
12. Parastā priede Dižkoks Baldones mežn. 3,06 29
(Pinus sylvestris 173.kv. 3.lit., S ~ 1 km
L.) no bij. Demeru mājām,
mežā, egļu vērī, celiņa
malā
13. Parastā priede Dižkoks Baldones mežn. 2,71 31
(Pinus sylvestris 175.kv. 13.lit., 600m S
L.) SE no Plātiem, 40m no
mežmalas

1. Saskaņā ar MK 22.07.2003. noteikumiem Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ap dabas pieminekļiem21 noteikta 10
m aizsardzības zona.
2. Teritorijas plānojums nosaka prasību saglabāt parkus un dendroloģiskos
stādījumus.
Skatīt. arī 4.2.4. punktu Dabas apstākļi un elementi, kas ietekmē Baldones pilsētas
attīstību.
3.3. Vides kvalitātes raksturojums
3.3.1. Potenciāli piesārņotās teritorijas
Atbilstoši ar Latvijas Vides aģentūras datu bāzes informācijai, Baldones pašvaldībā atrodas
divas potenciāli piesārņotas vietas – bijusī atkritumu izgāztuve “Skurbas” un bijusī
minerālmēslu noliktava Ozolājos.
10.tabula. Potenciāli piesārņotās vietas, LVĢMA datu bāze
Nr.kartē22 1 2
Nr. Piesārņoto un potenciāli 80257/1405 80257/1406
piesārņoto vietu reģistrā23
Vietas nosaukums, adrese, Baldones lauku teritorija Bijusī minerālmēslu noliktava
atrašanās vieta orientieri “Skurbas” (kad.nr. 80250050032) Baldones lauku teritorijā m.
“Ozolāji” (kad.nr. 80250090214)
Zemes īpašnieks un vadītājs Baldones pilsētas ar l.t. dome Z/S "Velnapurvs", Ķekavas
šobrīd pagasts, "Vecīgumi", direktors
Ivars Spurdiņš
Objekta atrašanās vietas Ražošanas teritorija Augkopība; dārzeņkopība;
pašreizējais zonējums dārzkopība
teritorijas plānojumā
Kādas piesārņojošas veiktas cieto sadzīves atkritumu Ilgstoša minerālmēslu un pesticīdu
kādreiz izgāztuve, 4000 t/g glabāšana
Laika periods, kurā darbojas 20 gadi 25-30 gadi
(-ās) piesārņojošais objekts
Vietas aptuvenā platība, (ha) Kopējā platība 5,8 ha, aktīvi 3600 m2
izmantoti 1,5 ha
Tuvumā esoši īpaši jūtīgi Īpaši jūtīgu objektu nav. Ķekavas Īpaši jūtīgu objektu nav. Tuvākā
objekti upe – 50 m, tuvākā aka, tuvākā aka, tuvākā māja – 200 m.
māja – 200 m.
Cieto sadzīves atkritumu izgāztuvē „Skurbas” ir 3 monitoringa urbumi. Konstatētais

piesārņojums ir minimāls, bet tas varētu būt izskaidrojams ar urbumu konstrukcijas
nepilnībām. Urbumi ir jāpadziļina. Pēc 2001. gada nav veikts monitorings.

1. Teritorijas plānojums ierobežo potenciāli piesārņoto vietu tālāko izmantošanu bez to
rekultivācijas un vides piesārņojuma novēršanas.
21
mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas
22
Numurs kartē “Baldones pilsētas ar lauku teritorijas plānojums. Lauku teritorija. Esošā teritorijas
izmantošana”.
23
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Latvijas vides aģentūras datu bāzē.

3.3.2. Gaisa kvalitāte
Baldones pilsētas atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti
(katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 - 80 % no
kopējā izmešu daudzuma gaisā).
Lielākās gaisu piesārņojošo vielu emisijas Baldonē rada sadedzināšanas iekārtas. Valsts
statistiskajam pārskatam par gaisa aizsardzību "Nr.2-Gaiss" atskaites sniedz šādi
uzņēmumi pašvaldības teritorijā:
1)”Baldone”, specializētais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs,
2) AS “Latvijas Gāze”, ekspluatācijas iecirknis ''Gāzes transports'' GRS ''Baldone'',
3) pašvaldības uzņēmums “Būks” SIA, katlu māja, katls ''REMEHA'' , kā kurināmo
izmanto dabas gāzi, katla jauda 0,8 MW.
Baldones pašvaldības teritorijā nav uzņēmumu - lielu gaisa piesārņotāju. Baldonē darbojas
šādi kokapstrādes uzņēmumi: SIA „Riteks plus”, SIA „Skals DA”, SIA „Marnori”. Neviens
no Baldones pašvaldības teritorijā strādājošiem uzņēmumiem nav saņēmis atļauju A vai B
kategorijas piesārņojošai darbībai.
C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumus saņēmis SIA “Riteks plus”. SIA

“Riteks plus” atļauju saņēmis katlu mājai ar jaudu 1,86 MW, kokapstrādes ražotnei ar 18
000 m3 saražotās produkcijas daudzumu gadā un kaltes ceham ar jaudu 3600 m3 gadā.
Autotransporta bīstamākie atgāžu sārņi ir svins, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi,

ogļūdeņraži un aldehīdi. Autotransporta piesārņojums rodas no Baldones pašvaldības
teritoriju šķērsojošajām transporta maģistrālēm un autoceļiem. Tie ir:
valsts galvenais autoceļš A7, vienlaikus arī starptautiskais E 67 ceļš, tas
šķērso pašvaldības lauku teritorijas nelielu daļu tās rietumu malā. Satiksmes
intensitāte 7274 automašīnas diennaktī. Satiksmes intensitātes pieaugums,
salīdzinājumā ar citiem valsts galvenajiem autoceļiem posmā, kas atrodas
Baldones administratīvajās robežās, nav liels.
1.šķiras valsts autoceļi Rīga - Ķekava- Skaistkalne (P89) un Mežvidi
-Baldone (P 91).

1. Ieteicams apbūvi plānot tādā attālumā no ceļa, kas neprasa tehniskus risinājumus tās
aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni un izplūdes gāzēm24. Plānojumā ieteikts
dzīvojamo apbūvi atvirzīt 100 metrus no A7 autoceļa un 60 metrus no 1. šķiras valsts
ceļiem, ja tehniskajā projektā VAS “Latvijas Valsts ceļi” nenosaka savādāk.
2. Autostāvvietas, garāžas, DUS ierīkojamas, ievērojot LBN 100” Teritoriālplānošana.
Pilsētu un pagastu izbūve” prasības, ņemot vērā valdošo vēju virzienu un nodrošinot gaisa
kvalitātes normatīvus, atbilstoši MK 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 286 „Noteikumi
par gaisa kvalitāti”.
24
Saskaņā ar VAS “Latvijas valsts ceļi” nosacījumiem.

3.3.3. Virszemes ūdeņu kvalitāte
3.3.3.1. Upes un ezeri

Saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras datiem, upju lielākoties ir tīras līdz vāji piesārņotām:
1) Kausupe pēc bioloģiskās kvalitātes – tīrs līdz vāji piesārņots ūdens;
2) Ķekaviņa- ietek Daugavā, 29 km gara, sekla, 2-3m plata. Lielākajā daļā vāji piesārņots
ūdens, augšteces un posmā pie ietekas Daugavā – tīrs līdz vāji piesārņots ūdens;
3) Misa Baldones lauku teritorijas upes posmā - tīrs līdz vāji piesārņots ūdens;
4) Sūnupīte pēc bioloģiskās kvalitātes tīrs līdz vāji piesārņots ūdens;
5) Zites strauts pēc bioloģiskās kvalitātes tīrs līdz vāji piesārņots ūdens;
6) Milupīte vāji piesārņots ūdens.
Saskaņā ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes informāciju, no Misas upes tiek ņemts
ūdens dārzu laistīšanai. Ūdens lietošanas atļaujas izsniegtas:
1) privātpersonai A. Rolavam līdz 25 m3/dnn ;
2) ”Dzenis” SIA, SIA “Oktāns - A”, biedrībai “Sarmas LAUKI”.
SIA “ART-L” saņēmuši C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju dzīvnieku novietnei

fermā “Amoliņi”, kurā atrodas 709 liellopi, no tām 333 slaucamas govis. Fermas
notekūdeņi tiek novadīti uz attīrīšanas iekārtām (pazemes infiltrācija). Mēslu krātuve ir uz
betonēta laukuma, kūtsmēsli no krātuves regulāri tiek vesti uz saimniecības zemēm un
aršanas laikā iestrādāti augsnē. Saimniecībā tiek izmantotas ķīmiskās vielas.25
Galvenais piesārņojums rodas no nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem (neapmierinošas

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības rezultātā).

1. Virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai primārie veicamie pasākumi ir ūdeņu
piesārņojuma avotu apzināšana un likvidēšana:
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšana, atbilstoši normatīvu prasībām
infiltrācijas samazināšana kanalizācijas tīklos,
individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas sistēmai, lai
novērstu piesārņojuma infiltrāciju no krājbedrēm,
ezeru un upju aizsargjoslu stingra ievērošana un ūdens eitrofikāciju veicinošo faktoru
novēršana.
2. Teritorijas plānojums nosaka aizsargjoslu noteikšanu virszemes ūdensobjektiem (skat.
2.4.5. Virszemes ūdeņi) un prasības inženierkomunikāciju izbūvei apbūves teritorijās..
3.3.3.2. Peldvietas
Baldonē nav peldvietu, nav arī šim nolūkam piemērotu virszemes ūdensobjektu.

1. Teritorijas plānojumā nav plānots ierīkot peldvietas Baldones teritorijā.
3.3.4. Pazemes ūdeņi
25
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 05.07.2005 C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums Nr.266.

Ūdensapgādei Baldonē izmanto pazemes ūdeņus, kuru vidējais iegulu dziļums ir 130 metri.
Šie pazemes ūdeņi pieder pie Salaspils svītas artēzisko ūdeņu horizonta, kura biezums
svārstās no 9 līdz 25 metri.
Baldones pašvaldības teritorijā tiek izmantoti šādi urbumi:

1) Artēziskā aka Avotos. Apsaimnieko pašvaldības uzņēmums SIA “BŪKS”, atļauts iegūt
līdz 200 m3 ūdens/dn; Atļautais notekūdeņu daudzums – līdz 280 m3/dn, nav
notekūdeņu instrumentālās uzskaites, izplūde Ķekaviņā;
2) Artēziskā aka Avotos. Apsaimnieko pašvaldības uzņēmums SIA “BŪKS”, atļauts iegūt
līdz 200 m3ūdens /dn; Atļautais notekūdeņu daudzums – līdz 280 m3/dnn, nav
notekūdeņu instrumentālās uzskaites, izplūde Ķekaviņā;
3) Urbums Specializētā bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra ”Baldone” teritorijā,
atļauts iegūt līdz 105 m3/dn un novadīt notekūdeņus uz attīrīšanas ietaisēm tādā pašā
daudzumā;
4) Urbums “Riekstukalns”, ko apsaimnieko BO SIA “Latvijas Universitātes fonds”
Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija. Paredzētā ūdens ieguve - 6,25 m3/dn,
notekūdeņu attīrīšana, izmantojot filtrācijas laukus.
5) Urbums radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons, ko apsaimnieko Bīstamo atkritumu
pārvaldības valsts aģentūra.
Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un metroloģijas pārvaldes datiem, Baldonē nav pazemes
ūdens krājumu izsīkšanas pazīmju, un salīdzinot ar 20.gs. sešdesmitajiem gadiem, artēziskā
ūdens kvalitāte un kvantitāte nav mainījusies. Ņemot vērā ģeoloģisko situāciju,
ekspluatējamie pazemes ūdens horizonti ir dabiski aizsargāti no virszemes piesārņojuma un
ūdens kvalitāte atbilst dzeramā ūdens prasībām, izņemot dabiski augsto dzelzs jonu
koncentrāciju (0,46 – 1,57 mg/l).

1.Baldones Ūdenssaimniecības projektā ieteikts tamponēt bijušās sanatorijas „Baldone”
artēzisko urbumu. Ņemot vērā vēlamo sanatorijas teritorijas komplekso atjaunošanu,
tamponēšanas vietā jāizskata urbuma konservācijas iespējas līdz objekta atjaunošanai.
2. Baldones teritorijas plānojumā aizsargjoslas ap artēziskajiem urbumiem tiek noteiktas,
ņemot vērā urbuma dabisko aizsargātības pakāpi un saskaņā ar individuālās aizsardzības
zonas aprēķiniem.
3. Lai novērstu pazemes ūdeņu piesārņojumu, jāievēro šādi priekšnoteikumi:
- Jāievēro prasības artēzisko urbumu sanitārajās aizsargjoslās. Jārūpējas, lai aizsargjoslas
netiktu piesārņotas un savlaicīgi tiktu novērstas avārijas. Jāapzina potenciāli piesārņotās
vietas un jāveic to sanācija.
- Jānovērš dzeramā ūdens izmantošana tehniskām vajadzībām.
- Jāievēro ūdens lietošanas atļaujās (piesārņojošās darbības atļaujā) noteiktie ieguves
nosacījumi.
3.3.5. Atkritumu saimniecība

Baldonē atrodas viena sadzīves atkritumu izgāztuve „Skurbas”. Paredzēts, ka tās
izmantošana jāpārtrauc līdz 01.07.2005 un līdz 01.07.2009 izgāztuve jārekultivē.
Rekultivācija jāveic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Atkritumu izgāztuvi „Skurbas” apsaimnieko SIA “Marss”, tā darbojas no 1970. gada,

platība - 5,8 ha, atkritumu apjoms – 93 101 m 3. 2004.gadā tika nodoti apglabāšanai 1 744 t
atkritumu.
Baldonē, tāpat kā citās Pierīgas teritorijās, tiek piegružoti meži un stihiski veidotas
nelegālas izgāztuves. Lielākas piegružotās teritorijas:
1. Vieta Baldones lauku teritorijā netālu no pašvaldības robežas, Skaistkalnes ceļa labajā
pusē (kadastra nr. 80250120105), 0,5 ha platībā ir piesārņota ar sadzīves un kokrūpniecības
atkritumiem (kas vēl turpinās tikpat lielā platībā, bet jau Vecumnieku pagastā).
2. „Jaundrukas” bijušais smilšu karjers, kadastra nr. 8025-002-0102 – visā platībā sadzīves
atkritumi.
Turpmāk sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiks saskaņā ar Rīgas reģiona sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas paredz atkritumu savākšanu, izvešanu un
uzglabāšanu Getliņu izgāztuvē, pašvaldībā veidojot savākšanas punktus.

1. Teritorijas plānojums nosaka, ka Baldones pilsētā aiziegts ierīkot sadzīves atkritumu
izgāztuves. Atkritumu savākšana notiek saskaņā ar Baldones pilsētas ar lauku teritoriju
domes 18.12.2002 saistošajiem noteikumiem Nr.13 “Sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas noteikumi”.
2. Baldones pilsētā jāpāriet uz sadzīves atkritumu šķirošanu.
3. Teritorijas plānojumā paredzēta bīstamo atkritumu glabātavas teritorija. Skat arī
punktu 2.5.6. Radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons”.
3.3.6. Radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons”
Radioaktīvo atkritumu glabātava, kas paredzēta radioaktīvo atkritumu ilgstošai

uzglabāšanai un zemas un vidējas aktivitātes radioaktīvo atkritumu galīgai apglabāšanai,
atrodas 5 km attālumā no Baldones pilsētas un 27 km attālumā no Rīgas pilsētas centra.
Glabātavas platība ir 7 ha, un to apsaimnieko Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts
aģentūra, kas atrodas Vides ministrijas padotībā.
Glabātavā plānoti jaunu darbi, nepaplašinot esošo teritoriju: divu jaunu 1200 m 3 tvertņu
būvniecība konteineru apglabāšanai no Salaspils kodolreaktora demontāžas zemas
aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa
glabātavas būvniecība. Tvertnes paredzēts ierakt 6m dziļumā, bet ilgtermiņa glabātava būs
būve apmēram 500 konteineru īslaicīgai uzglabāšanai līdz ģeoloģiskās glabātavas izbūvei
vai citādas problēmas ilgtermiņa risinājuma rašanai. Objektam 2005.gadā tiek veikts
ietekmes uz vidi novērtējums.
Ja ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā noskaidrosies, ka paredzētie darbi neradīs būtisku

negatīvu ietekmi uz vidi, ilgtermiņa glabātavu un pirmo no divām jaunajām apglabāšanas
tvertnēm (8.tvertni) sāks būvēt jau 2006.gadā, savukārt radioaktīvos atkritumus jaunajās
tvertnēs sāks ievietot, sākot ar 2008.gadu.26
26
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto
slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”. Ietekmes uz
vidi novērtējuma darba ziņojuma kopsavilkums. 2005.g.maijs, Rīga

Saskaņā ar pirmajiem IVN secinājumiem, nav atklāti jauno tvertņu būvniecību limitējoši
faktori:
1) paredzētās darbības vieta neatrodas nevienā vides aizsardzības aizsargjoslā;
2) tuvākajā apkārtnē nav īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu, tostarp Eiropas
nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000;
3) paredzētās darbības vietā un tās tiešā tuvumā nav derīgo izrakteņu atradņu un ieguves
vietu;
4) glabātavas teritorijā un tās tuvākajā apkaimē nav novērotas karsta attīstības virszemes
formas, jo šeit gruntsūdeņu un spiedūdeņu horizontu atdala vāji filtrējošie morēnas
nogulumi;
5) teritorija atrodas uz dienvidaustrumiem no iespējamās endogēno procesu izpausmes
(zemestrīču teritorijas);
6) ūdens apgādei izmantojamā horizonta dabiskā aizsargātība no potenciālā virszemes pie-
sārņojuma, pateicoties teritorijas ģeoloģiskajai uzbūvei – mālaino nogulumu īpatsvaram, ir
ļoti laba,
7) paredzētās darbības vietas tiešā tuvumā (1 km rādiusā) neatrodas dzīvojamās mājas,
sabiedriskās ēkas vai apdzīvotas vietas, nav arī kultūras pieminekļu un rekreācijas
teritoriju.
Atsevišķās vietās ap glabātavu 5 km rādiusā no glabātavas centra, saskaņā ar valsts moni-

toringa programmu, tiek ņemti augsnes, gruntsūdens un augu paraugi radiometriskajām
analīzēm. Regulāri tiek novērots arī beta un alfa piesārņojums darba vietās un uz iekštelpu
virsmām, kā arī mērītas gamma starojuma dozas jaudas gaisā, novērošanas akās un ēkās.
Saskaņā ar valsts monitoringa programmas ietvaros veiktajiem mērījumiem27, cēzija
aktivitāte vidēji ir 12 Bq/kg un mainās robežās no 2-36 Bq/kg. Stroncija aktivitātes
koncentrācija ir maza – lielākajā daļā paraugu zem 1 Bq/kg. Šo mākslīgo radionuklīdu
aktivitātes atbilst Latvijas fona līmenim. Ietekmes uz vidi novērtējums iesaka paplašināt
monitoringa pasākumus.
Padomju laikos uzņēmumam “Radons” bija noteikta 1km plata aizsargjosla. Paredzamā
aizsardzības sistēma tvertņu izbūvē nosaka, ka papildus aizsargjoslas objektam nav
nepieciešamas. Tiešus ierobežojumus esošajai saimnieciskajai darbībai un zemes
izmantošanai teritorijās blakus Radonam ietekmes uz vidi vērtējums nemin.
Objekts atrodas uz pašvaldības zemes, un tam nav noteikti nekādi tieši apgrūtinājumi vai
servitūti. Objektam tuvāk izvietotais privātīpašums atrodas 300m attālumā, pārējā teritorija
atrodas valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā un īpašumā.
Sabiedrības viedoklis
Baldones iedzīvotāju viedoklis pārsvarā ir negatīvs. Apkārtējo teritoriju un pašvaldības
zemnieki vēlētos saņemt kompensācijas par lauksaimniecībai nelabvēlīgu vidi.
Iedzīvotājus satrauc tas, ka ilgā periodā drošība nevar tikt garantēta, ka “Radona” klātbūtne
rada psiholoģiskus aizspriedumus pret teritoriju un tas kopumā traucē attīstībai, pazemina
nekustamā īpašuma cenas apkārtnē.

1. Teritorijas plānojumā nenosaka aizsargjoslu radioaktīvo atkritumu glabātavai; apkārtējo
teritoriju atstāj brīvu no apbūves (mežsaimnieciskās teritorijas).
27
LR Vides ministrija, Latvijas vides aģentūra. Augsnes radiācijas monitorings 2003.gadā. Jūrmala, 2003

2. Radioaktīvo atkritumu glabātavas teritorija plānojumā noteikta kā īpašs teritorijas
izmantošanas veids (īpašā teritorija). Darbības tajā nosaka normatīvie akti, kas regulē
bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
3.3.7. Riska teritorijas
Baldonē ir četras vietas, kas atbilst nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijās
kategorijai28:
- Trīs paaugstināta riska teritorijas ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu transportēšanas
infrastruktūras objekti:
Autoceļš A7 Rīga - Bauska - Latvijas-Lietuvas robeža (Grenctāle);
Maģistrālais gāzes vads Viļņa – Rīga;
Maģistrālais gāzes vads Rīga – Paņevēža;
- Valsts nozīmes jonizējošā starojuma avots radioaktīvo atkritumu glabātuve "Radons"
(skat raksturojumu 3.3.6. punktā Radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons".
Kā paaugstināta riska teritorija vērtējama arī degvielas uzpildes stacija (SIA „Oktans - A”).

1. Teritorijas plānojums katrai teritorijai paredz attiecīgās aizsargjoslas un nosaka prasības
aizsardzībai pret gaisa piesārņojumu un troksni.
3.3.8. Civilās aizsardzības objekti

Baldones pilsētā atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas rajona brigāde,
Baldones postenis. Tā rīcībā ir ugunsdzēsības tehnika un transports. Īstenojot investīciju
programmu ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai Austrumlatvijas upju baseinu 18
pašvaldībās, tiks nomainīti visi hidranti.29

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzētas civilās aizsardzības
sistēmas darbības prasības saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības dienesta un LR normatīvo aktu
prasībām.
2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzēts, ka iedzīvotāju apziņošanas
sistēmu avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā veido Baldones pilsētas domes un tās
iestāžu atbalsts VUGD iedzīvotāju apziņošanā ar pašvaldības un tās iestāžu transportu.
3. Jaunu degvielas uzpildes staciju būvniecība iespējama tikai plānojumā atļautajās
vietās. DUS nedrīkst izvietot Baldones pilsētas centra teritorijā.
3.4. Kultūras pieminekļi
Baldones īpašā bagātība ir tās materiālās un garīgās kultūras mantojums. Vietai ir sena
vēsture - jau 1795.gadu Baldone kļuva pazīstama kā kūrvieta. 1920. gada maijā Baldones
28
2002.g.izstrādātais noteikumu projekts “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas”
29
Nodaļas sagatavošanā izmantoti SIA Eiroprojekts sadarbībā ar Barry International, SIA Carl Bro Latvija un
SIA Aqua-Brambis izstrādātā projekta „Baldones ūdenssaimniecības Novērtējuma ziņojums” beigu ziņojuma
materiāli, 2003.g.maijs.

sērūdeņu iestāde kļuva par valsts īpašumu. No 1921 līdz 1923. gadam Baldonē tika
izbūvēts šaursliežu dzelzceļš - zirgu tramvajs līdz Daugavai. 1938.gadā Baldones atklātajā
peldbaseinā notika Vakareiropas sacensības peldēšanā. 1955.gadā izbūvēja sēravotu
"Vāverīte", kas kļuva par kūrorta simbolu. Ir saglabājies 1818.gadā veidotais sanatorijas
parks, kuru caurlīkumo Ķekavas upīte ar vairākiem romantiskiem tiltiņiem.30
3.4.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
Baldones teritorijā atrodas septiņi valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un seši objekti,
kas iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā un kuriem, saskaņā
ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ieteikumiem, piemērojami tādi paši
aizsardzības nosacījumi kā valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem.
11.tabula. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi31

N Valsts Pieminekļu
Pieminekļu Pieminekļa Pieminekļa atrašanās Pieminekļa
r.p. aizs. vērtības
veids nosaukums vieta datējums
k. numurs grupa
1. 4196 Valsts Māksla Durvju komplekts Rīgas raj. Baldones p. 18.gs.II.p.
nozīmes ar l.t. Mercendarbes
muižas pilī
2. 2084 Vietējās Arheoloģija Caunu pilskalns Rīgas raj. Baldones p.
nozīmes ar l.t. pie Druvām un
bij.Caunām
3. 2085 Vietējās Arheoloģija Ziedoņu Rīgas raj. Baldones p.
nozīmes viduslaiku kapsēta ar l.t. pie Dzelzāmura,
(Kapeņu kalniņš, Misas labajā krastā
Mēra kapi)
4. 2086 Vietējās Arheoloģija Ķipāļu viduslaiku Rīgas raj. Baldones p.
nozīmes kapsēta ar l.t. pie Ķipāļiem
5. 2087 Valsts Arheoloģija Urlu senkapi Rīgas raj. Baldones p.
nozīmes (Zaimju kapi) ar l.t. pie Urlām
6. 90 Valsts Vēsture Sēravots Rīgas raj. Baldones p. 18.gs.
nozīmes ar l.t. sanatorijas
“Baldone” teritorijā
7. 8486 Valsts Arhitektūra Baldones luterāņu Rīgas raj. Baldones 1824.g.
nozīmes baznīca pilsēta, Rīgas iela 38.
3.4.1.1. Valsts aizsargājamie arhitektūras pieminekļi

Baldones luterāņu baznīca celta 1823.- 1825. gados. No 1924.-1965.gadam tā pastāvēja
kā baznīca; no 1965. – 1989.gadam šeit bija ierīkots plastmasas ražošanas cehs, tad baznīca
atjaunota un šodien aktīvi darbojas. Pie baznīcas atrodas I pasaules kara vācu karavīru kapi
un II pasaules kara padomju virsnieku kapi. Baldones luterāņu baznīca ir izteiksmīgākais
pilsētas centra arhitektoniskais akcents.
30
Rīgas rajona padomes mājas lapa
31
Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informāciju

10.attēls.
aldones luterāņu baznīca Baldones luterāņu baznīcas galvenā
fasāde vērsta pret Rīgas ielu (nozīmī-
gākais skatu punkts). Baznīca
tradicionāli orientēta attiecībā pret
debess pusēm; tornis vainago
rietumu fasādi. Fasāde ir pilnīgi
simetriska attiecībā pret garenasi
rietumu - austrumu virzienā.
11.attēls. Padomju virsnieku kapi atrodas

adomju virsnieku kapi ārpus baznīcas pagalma, iepretim tās
gala fasādei, rietumu pusē.
12.attēls. Baznīcas gala fasāde – rietumu

tornis. Fasāde eksponējas tikai tiešā
tuvumā baznīcas pagalmā, jo ēku
ieskauj lieli koki.

13.attēls. Baznīcas gala fasāde – rietumu
tornis fotografēts no skvēra puses
ārpus baznīcas pagalma.
14.attēls. Baznīcas dienvidu puse. Dienvidos

ēka robežojas ar savrupmāju
gruntsgabaliem. Tuvējās ēkas ir
nelielas un apjomā nekonkurē ar
baznīcu.
15.attēls. Baznīcai tuvējā apbūve. Dzīvojamās

ēkas aiz baznīcas ir labā stāvoklī, bet
vietām nesakoptie pagalmi bojā
baznīcas pagalma kopskatu dienvidu
pusē.

16.attēls. Skats uz baznīcas dienvidu fasādi.
Pagalmā veic labiekārtošanas darbus,
ap ēku veido bruģētu ietvi.
17.attēls. Skats uz baznīcas pagalma dienvidu

pusi. Pie baznīcas žoga blīvi augošie
koki aizsedz skatu uz apkārtējām
teritorijām ēkas austrumu pusē.
18.attēls. Skats uz baznīcu no

dienvidaustrumu puses. Gala fasādi
noslēdz izvirzīts simetrisks ieejas
portāls ar doriskām kolonnām,
pusloka arkas padziļinājumā izvietotu
logu virs starpdzegas un trijstūra
frontonu.

19.attēls. Skats no baznīcas austrumu puses
uz Rīgas ielu. Teritoriju no ielas
telpas norobežo akmeņu krāvuma
žodziņš. Ielas pretējā pusē atrodas
labiekārtots svērs.
20.attēls. Baznīcas pagalma austrumu puse.

Tieši aiz žodziņa tuvāk Rīgas ielai
atrodas I Pasaules karā kritušo vācu
karavīru kapi.
21.attēls. Skats uz baznīcu no ziemeļaustrumu

puses, ēkas tiešā tuvumā.

22.attēls. Skats uz baznīcu no ziemeļaus-
trumiem, Rīgas ielas pretējā pusē.
Apkārtne ir sakopta un pievilcīga, bet
baznīcas ēku pilnībā aizsedz koki.
23.attēls. Skats uz baznīcu Rīgas ielā virzienā

uz krustojumu ar Daugavas ielu.
Fasādi aizsedz koki, tā praktiski nav
redzama un eksponējas tikai tiešā
tuvumā.
3.4.1.2. Valsts aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi

Baldones lauku teritorijā atrodas četri arheoloģijas pieminekļi:
Caunu pilskalns - pie Druvām un bijušajām Caunām;
Ziedoņu viduslaiku kapsēta (Kapeņu kalniņš, Mēra kapi) - pie Dzelzāmura,
Misas labajā krastā;
Ķipāļu viduslaiku kapsēta - pie Ķipāļiem
Urlu senkapi (Zaimju kapi) - pie Urlām.
Senkapi dabā ir grūti pamanāmi, un intensīvas lauksaimniecības vai mežsaimniecības

rezultātā pastāv risks to izpostīšanai. Baldones lauku teritorijā esošo arheoloģijas
pieminekļu apkārtnē aktīva saimnieciskā darbība nenotiek, līdz ar to šo kultūras
pieminekļu saglabāšana nav aktuālo problēmjautājumu lokā. Arheoloģijas pieminekļiem ir
noteiktas aizsardzības zonas, atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām – 500m rādiusā ap
pieminekli.

3.4.1.3. Valsts aizsargājamais vēstures piemineklis
24.attēls. Baldones sanatorijas teritorijā atrodas

ēravots. unikāls sēravots, kuram bijusi izšķiroša
loma Baldones kūrorta veidošanā.
25.attēls. Virs avota izbūvēta lapene, tā izplūdes

ēravota lapene vietu akcentē akmens ar iekaltu avota
nosaukumu.
3.4.2. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi saraksta projektā
12.tabula. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi saraksta projektā32

N Pieminekļu
Pieminekļu Pieminekļa Pieminekļa
r.p. vērtības Pieminekļa atrašanās vieta
veids nosaukums datējums
k. grupa
1. Valsts Arhitektūra Baltā pils (tagad Rīgas raj. Baldones pilsēta, 19.gs.b.
nozīmes – Mūzikas skola) Daugavas iela 23.
2. Vietējās Arhitektūra Mercendarbes Rīgas raj. Baldones p. ar l.t., 18.gs.b.,
nozīmes (Merzendorf) Mercendarbe, Baldones bērnu nams 1916.
muižas pils
3. Vietējās Arhitektūra Baldones Rīgas raj. Baldones pilsēta, Iecavas 1927.g.
nozīmes vidusskola iela 2.
4. Valsts Arhitektūra Aptieka Rīgas raj. Baldones pilsēta, Rīgas 20.gs.30-tie
nozīmes iela 73. gadi
5. Vietējās Arhitektūra Pasts Rīgas raj. Baldones pilsēta, Rīgas 20.gs.30-tie
nozīmes iela 87. gadi
6. Vietējās Arhitektūra Administratīvā Rīgas raj. Baldones pilsēta, Rīgas 20.gs.30-tie
32
Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informāciju

N Pieminekļu
Pieminekļu Pieminekļa Pieminekļa
r.p. vērtības Pieminekļa atrašanās vieta
veids nosaukums datējums
k. grupa
nozīmes ēka iela 89. gadi
26.attēls. 1927.gadā funkcionālisma garā

aldones vidusskola būvētās vidusskolas simetriskajam
korpusam vēlāk pieslēgtas vairākas
piebūves.
27.attēls. Rīgas ielā 73. Romantiskās ēkas

ptieka Rīgas ielā 73 asimetriskās fasādes izteiksmību vairo
akcentēts ieejas motīvs un stūra tornītis ar
kupolu. Logiem - nacionālā romantiska
stilam raksturīga forma.
28.attēls. Ēku Rīgas ielā 87 pašlaik rekonstruē.

asts Rīgas ielā 87

29.attēls. Ēka Rīgas ielā 89. Vienkāršo fasādi grezno
dministratīvā ēka Rīgas ielā 89 ieejas daļa ar kolonnām, kas balsta
kokgriezumiem rotātu balkonu.
30.attēls. Kolonnām rotātās pils ēkā patreiz atrodas

ijusī firstu fon Līvenu medību Bērnu nams. Fon Līvenu pilī 20.gadsimta
pils. deviņdesmitajos gados ir veikti kvalitatīvi
restaurācijas darbi. Fasādes polihromijā
uzsvērta apmetuma dekoratīvo elementu
plastika.
31.attēls. Pils iekštelpu restaurācijā sienu krāsojums

ils interjers veikts, atbilstoši oriģinālajiem divdesmitā
gadsimta sākuma paraugiem.

32.attēls. Durvju komplekts, kas darināts 18.gadsimta
ils ieejas durvis otrajā pusē, ir valsts nozīmes mākslas
piemineklis.
33.attēls. Baldones jeb Riekstukalna observatorija ir

bseravtorija Riekstu kalnā viens no objektiem, kas nosaka Baldones
atpazīstamību Latvijā. Riekstu kalns
atrodas 84 m virs jūras līmeņa, šeit darbojas
Radioastrofizikas observatorija. Obser-
vatorija celta 1959. gadā, tajā pēta oglekļa
zvaigznes, arī fizikālos procesus saules
aktīvajos apgabalos un uzliesmojumos.
34.attēls. Tā sauktā Baltā pils pieder pie izteiksmīgā-

altā pils kajiem arhitektūras paraugiem Baldonē. 18.
gs celta medību pils, ap to plešas 2,2 ha liels
parks ar 27 introducētām koku un krūmu
sugām. Patreiz pilī atrodas Bērnu mūzikas
skola.

3.4.3. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti
Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti lielākoties ir dzīvojamās ēkas Baldones pilsētā.
13.tabula. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti

N
Pieminekļa Pieminekļu Pieminekļa
r.p. Pieminekļa atrašanās vieta
nosaukums veids datējums
k.
1. Dzīvojamā ēka Arhitektūra Rīgas raj. Baldones pilsēta, Liepu 20.gs.30-tie gadi
aleja 7
2. Dzīvojamā ēka Arhitektūra Rīgas raj. Baldones pilsēta, Liepu 20.gs.30-tie gadi
aleja 13
3. Dzīvojamā ēka Arhitektūra Rīgas raj. Baldones pilsēta, Tilta 20.gs.30-tie gadi
iela 2
iela 3
iela 4
6. Karavīru kapsēta Vēsture Rīgas raj. Baldones p. ar l.t., pie 1944.g.
Mežvidiem
7. Karavīru kapsēta Vēsture Rīgas raj. Baldones p. ar l.t., pie 1944.g.
Tīreļiem
8. Karavīru kapsēta Vēsture Rīgas raj. Baldones pilsēta, Rīgas 1944.g.
iela 19
9. Stūru dzirnavas Vēsture Rīgas raj. Baldones p. ar l.t 19.gs.b.
35.attēls. Ēka Liepu alejā 7 datēta ar 1907.gadu.

zīvojamā ēka Liepu alejā 7 Jūgendstila arhitektūras paraugs.

36.attēls. Lai gan ēka Liepu alejā 13 ir visai
zīvojamā ēka Liepu alejā 13 nolaista, saglabājušās gandrīz visas
autentiskās dekoratīvās un
funkcionālās detaļas un elementi
(logi, durvis, aplodas un aizvirtņi).
37.attēls. Arhitekta Štālberga projektētā

zīvojamā ēka Tilta iela 2 funkcionālisma ēka Tilta ielā 2 ir
apmierinošā stāvoklī un nav cietusi
vēlākās pārbūvēs. Priekšdārzs tiek
rūpīgi kopts. Ēkas fasādi neaizsedz
stādījumi, tā lieliski eksponējas ielas
telpā.
38.attēls. Dzīvojamai ēkai Tilta ielā 3 ir

zīvojamā ēka Tilta iela 3 izteiksmīga fasāžu plastika un formās
bagātīgs mansarda jumts

39.attēls. Ēka Tilta ielā 4 ir nolaista, sliktā
zīvojamā ēka Tilta ielā 4 tehniskajā stāvoklī.

Teritorijas plānojumā kā vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ir noteikts
Baldones kūrortciemata vēsturiskais centrs. Vēsturiskās apbūves izvietojums ir visai
disperss, daudzas ēkas ir zudušas, tāpēc, atbilstoši situācijai, plānojumā ir atzīmētas
divas vēsturiskās apbūves teritorijas, kurām noteiktas īpašas teritorijas izmantošanas un
apbūves prasības. Apbūves noteikumos respektēta vēlme Baldonē saglabāt
kūrortceltniecībai raksturīgo apbūves mērogu un iezīmes.
Valsts aizsargājamo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā būtu ieteicams
iekļaut arī šādas ēkas Baldonē – dzīvojamās ēkas Tilta ielā 2, 3, 4, Krasta ielā 4, 15 un
Ķeguma ielā 4 un 8 (tas ieteikts arī Rīgas rajona plānojumā).
Kultūras pieminekļi aizsargājami un izmantojami saskaņā ar likumu “Par kultūras
pieminekļu aizsardzību” un MK 26.08.2003. noteikumiem Nr.474 “Noteikumi par
kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma
tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.
Teritorijas plānojums paredz kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu un telpas ap tiem
saglabāšanu un sakārtošanu, nosakot prasības jaunas apbūves veidošanai, saglabājot
vēsturiskās proporcijas un būvmateriālus.
Arheoloģijas pieminekļu teritoriju ieteicamākais apsaimniekošanas veids ir ganības, nav
pieļaujama intensīva saimnieciskā darbība, kas var bojāt senkapus.
Individuālās pieminekļu aizsardzības zonas ieteicams izstrādāt visiem kultūras
pieminekļiem un noteikt to apsaimniekošanas noteikumus. Apgrūtinājumus jāreģistrē
zemesgrāmatā.
4. Sociāli ekonomiskās situācijas raksturojums
4.1. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija
Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem Baldonē ir 4970 iedzīvotāji, no tiem latvieši 81,4
%, krievi 12,5 %, baltkrievi 3,5 %, poļi 1,9%. Atbilstoši tautskaites datiem, 2000.gadā
Baldonē bija 1654 mājsaimniecības.
Saskaņā ar Pilsonības un imigrācijas dienesta datiem līdz 2005.gada 1.februārim Baldonē

dzīvesvietu deklarējuši 5179 iedzīvotāji, no tiem 2072 iedzīvotāji Baldones pilsētā un 3107
iedzīvotāji lauku teritorijā. Baldones pašvaldībā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars darbspējas

vecumā - 58,4%, kas 2005.gadā ir sasniedzis pat 62,8%. Tas nodrošina pašvaldības
teritorijā salīdzinoši zemu, Latvijas vidējiem rādītājiem tuvu demogrāfisko slodzi; pēc
01.01.2005 datiem tā ir 591 iedzīvotājs darbspējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiem ārpus
darbspējas vecuma (salīdzinoši Latvijā – 575).
40.attēls.
edzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām un tā izmaiņas
Demogrāfiskā situācija Baldones pašvaldībā ir labvēlīga, kas ir pamats gan sociālo

pakalpojumu tālākai attīstībai, gan darbaspēka pieejamībai teritorijā.
4.2. Nodarbinātība un uzņēmējdarbības attīstības tendences
4.2.1. Nodarbinātības raksturojums
2004.gada septembrī Baldonē kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 76 cilvēki darbaspējas

vecumā. Bezdarbs bija 2,4%, kas ir viens no zemākajiem Latvijā. Vietējās darba vietas
nodrošina 96 uzņēmumi un iestādes33. Lielākais darba vietu skaits ir publiskajā sektorā -
Baldones pilsētas domē, vidusskolā, specializētajā bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas
centrā "Baldone", Baldones bērnu mūzikas pamatskolā, Baldones slimnīcā un citās iestādēs
un uzņēmumos. Privātajā sektorā vietējā mērogā lielāko darba devēju vidū ir SIA “Dinda”,
SIA “CMD”. Pilsētas teritorijā atrodas kokzāģētava un galdniecība SIA „Riteks plus”. Ir
vairāki mazumtirdzniecības veikali SIA „Balta x”, IU Baldones Krišs, SIA „AIGE-AZ”.
Liela daļa iedzīvotāju brauc uz darbu ārpus Baldones – uz Rīgu, Ķekavu u.c.
33
pēc Latvijas uzņēmumu kataloga 2005.

41.attēls.
ezdarba līmenis
Bezdarba rādītāji % 2004.gada septembrī.
8,8
9
8
7
6 4,0
5
4 2,4
3
2
1
0
Baldone Rīgas raj. Latvija
4.2.2. Ražošanas uzņēmumi un teritorijas
Ražošanas teritoriju īpatsvars Baldones pilsētā ir neliels. Tās atrodas savrupi no vēsturiskā
centra. Baldones pilsētā izvietojušies šādi ražošanas uzņēmumi, tostarp komunālo
pakalpojumu sniedzēji:
-SIA “Brigma” kravu pārvadājumi,
-SIA “BŪKS”, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi.
-Aizupes ielā 1 - SIA “CMD” kravu pārvadājumi un autotransports, SIA “Gabriss”
-SIA “Dinda”, kas nodarbojas ar logu un durvju ražošanu;
-SIA “Dzenis”, kokapstrāde;
-SIA “GČT serviss” kravu pārvadājumi un autotransports;
-“Grava E”, Rīgas ielā 97, kravu pārvadājumi un autotransports,
-SIA “Ievas dizains”, akmens apstrāde “Timbas”’;
-SIA “Unda Auto”, Saulieša ielā 1, automobiļu remonts un apkope
-Ugunsdzēsības dienesta Baldones postenis;
Lielākās ražošanas teritorijas koncentrējas Iecavas virzienā, ceļa Iecava – Baldone –

Daugmale apkārtnē:
-SIA “Balta – X” konditorejas cehs Baldones lauku teritorijā, “Laukārēs”;
-SIA “Būvelementi”, kas mājās “Koki” nodarbojas ar būvmateriālu, būvkonstrukciju un
būvizejvielu ražošanu;
-SIA “Marnori”, kokzāģētava lauku teritorijā, mājās “Ērgļi”;
-SIA “Nivals”, degvielas uzpildes stacija un veikals;
-SIA “Oktāns A”, autoserviss, degvielas uzpildes stacija, automobiļu rezervju daļu
tirdzniecība;
-SIA “Ritex Plus”, ražotne “Urlās”, kokapstrāde;
-SIA “Skals DA”, “Dakās”, kokapstrāde;
-SIA “Vīganti”, mežizstrāde un autoserviss.

Esošās ražošanas teritorijas izvietotas galvenokārt uz dienvidiem no Baldones. Pilsētai
attīstoties, stingrākas prasības piemērojamas, atdalot funkcionāli nesaderīgus ražošanas un
dzīvojamo ēku rajonus. Novērtējot izveidoto infrastruktūru ražošanas vajadzībām,
pieļaujama kokapstrādes uzņēmumu Rīgas ielā turpmākā darbība, tomēr jāierobežo to
darbības intensificēšanu un teritoriju paplašināšanos, jo tie atrodas dzīvojamo rajonu vidū.
Ražošanas teritorijas nākotnē plānotas, ņemot vērā to esošo atrašanos, izmantošanu
un nodrošinājumu ar inženierkomunikācijām vai iespējas nodrošināt ar
inženierkomunikācijām.
Lauku teritorijās plānotās ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas jācenšas izmantot
racionāli (intensīvāk), jo teritorijas savulaik ekstensīvi apbūvētas, neizjūtot zemes trūkumu
un būves izvietotas dispersi.
Ražošanas un tehnisko objektu teritorijas, kas atklātas pret galvenajiem ceļiem, vēlams
sakārtot vai norobežot. Jānovērš vides piesārņojums ražošanas objektos, atbilstoši vides
aizsardzības prasībām (skat. arī potenciāli piesārņotās teritorijas punktā 2.5.1.).
Ir pamats pieprasījumam pēc jaunām ražošanas teritorijām, ņemot vērā nelielo
attālumu līdz Rīgai. Jaunas ražošanas teritorijas ieteicams veidot lauku teritorijā,
no Baldones dienvidu virzienā, ņemot vērā komunikāciju nodrošinājumu, esošo un
bijušo ražotņu vietās.
Baldonē ir atbalstāma mazu un vidēju ražošanas uzņēmumu attīstība, kas neprasa
paredzēt lielas platības, ņemot vērā savdabīgo teritorijas potenciālu. Jau pašlaik
tiek ražoti kosmētiskas līdzekļi izmantojot Baldones dūņu ārstnieciskās īpašības
(Baldones dziedniecisko dūņu ziepes, šampūns). Vērā ņemama ir minerālūdeņu
ražošanas uzsākšana.

4.2.3. Pakalpojumu uzņēmumi un teritorijas
4.2.3.1. Tūrisms
42.attēls. Bijušās tūrisma tradīcijas, kas

aldones sanatorijas vēsturiskā ēka saistās ar Baldoni kā kūrorta
2004.gadā pilsētu, šodien ir apsīkušas. Ilgu
laiku tūrisma piedāvājums
Baldonē praktiski nepastāvēja.
Baldones bijušās sanatorijas ēkas
un parks, īpašuma tiesību
atjaunošanas un tālākās
pārdošanas rezultātā, stāv neap-
saimniekoti.
Tikai pēdējos gados rodas jauni

atpūtas un tūrisma pakalpojumu
piedāvājumi. Tūristu
nakšņošanas iespējas Baldonē vēl
aizvien ir nelielas (nakšņošanas
iespējas ierobežotam skaitam
cilvēku ir viesnīcā “Pie Agras”,
arī dažās lauku mājās).
Nesen uzsākusi darbību slēpošanas trase Riekstu kalnā. Pie tūrisma objektiem jāmin
“Šmita teleskops” LU observatorijā.

Tūrisms un pakalpojumi ir piemērotākais attīstības virziens gan no vēsturiskā
viedokļa, turpinot Baldones sanatorijas pastāvēšanas laika tradīcijas, gan no
ģeogrāfiskā novietojuma tuvu Rīgai – lielākajam patērētāju tirgum Latvijā. To
iesaka arī augstāka līmeņa plānošanas dokumentos (Rīgas reģiona teritorijas
plānojumā Baldones prioritāte ir Rīgas zaļā loka teritorija vides aizsardzībai un
rekreācijai).
Bijusī Baldones sanatorijas teritorija jāatjauno kā vienota komplekss, izstrādājot
detālplānojumu. Atjaunotā sanatorija var kļūt pat galveno atpūtas un tūrisma piedāvājumu
Baldonē, kuru papildina jau tagad izveidotie pakalpojumu – slēpošanas trase,
observatorija, viesu mājas, Vanagkalna estrāde, pirtis, zirgu izjādes. Tas var veicināt
izvēlēties Baldoni kā apmeklējuma galamērķi vai novirzīt uz Baldoni daļu apmeklētāju,
kas virzās pa starptautisko maģistrāli Rīga – Bauska – Lietuvas robeža, un radīt pastāvīgu
apmeklētāju plūsmu. Jāatceras, ka plūsma cauri Baldonei pašlaik ir neliela.
Plūsmas palielināšanās var veicināt pakalpojumu attīstību pie pirmās šķiras valsts ceļiem,
nevis tikai Baldones pilsētā. Tās var būt piemēram, kā kafejnīcas un autoapkalpes
uzņēmumi.
Jāveic izpēte dūņu purva baseina noteikšanai; jāapsaimnieko un jālabiekārto sēravoti.
Nozīmīga vērtība kopējā tūrisma piedāvājumā ir Baldones pilsētbūvnieciskā kvalitāte,
tāpēc teritorijas plānojuma prasības ir vērstas uz būvvides un ainavas pinveidošanu (skat.
Baldones pilsētas funkcionālā organizācija un apbūves raksturs).

4.3. Sociālās infrastruktūras objekti un teritorijas
4.3.1. Veselības aprūpe
Pašvaldībā uz vietas pieejams plašs veselības aprūpes pakalpojumu klāsts. Šeit darbojas:
•5 ģimenes ārstu un 2 stomatologu prakses.
•Baldones slimnīca un neatliekamā medicīniskā palīdzība.
•Aptieka "Baldones aptieka".
•Aptieka "Gaiļu aptieka".
•Aptieka "Ķekaviņas aptieka".
Baldones slimnīcas apkalpes zona ietver Baldones pilsētu un lauku teritoriju. Baldones
slimnīcā ir 30 vietas. 2002.gadā tajā ārstējušies 470 pacienti. Baldone ietilpst Veselības
obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Rīgas teritoriālās nodaļas apkalpes teritorijā.
Lai sniegtu iedzīvotājiem kvalitatīvu un veselības aprūpes prasībām atbilstošu medicīnisko

palīdzību visos līmeņos, saskaņā ar Ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu
sniedzēju struktūras optimizāciju (Māsterplānu), pakāpeniski līdz 2010.gadam vairākas
mazās slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes būs jāpārprofilē.
4.3.2. Sociālā aprūpe

Baldonē ir sekojoši sociālās aprūpes objekti:
•Specializētais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs “Baldone”;
•Rīgas rajona padomes bērnu nams “Mercendarbe” (atrodas Mercendarbes muižas pilī);
•Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Sociālās palīdzības dienests.
Specializētais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs “Baldone”, kas atrodas

Labklājības ministrijas padotība līdz 2007.gada 31.decembrim tiks reorganizēts par
pašvaldības iestādi.
4.3.3. Kultūra
Baldonē strādā bibliotēka, bērnu bibliotēka ar publiskā interneta punktu. Mazaktīvi, bet vēl
aizvien darbojas kinoteātris “Baldone”. Ēkas otrā pusē iekārtota mākslas skola. Vasarā
lielākie pasākumi notiek Vanagkalnā, brīvdabas estrādē.
4.3.4. Zinātne
Baldones lauku teritorijā, Riekstukalnā atrodas Latvijas Universitātes Astronomijas
institūta observatorija ar Šmidta teleskopu.
4.3.5. Sports
Galvenā sporta infrastruktūra saistīta ar Baldones vidusskolu, kurai uzbūvēta jauna sporta
zāles piebūve. Baldones centrā, netālu no skolas atrodas stadions. Rīgas rajona un arī
Latvijas mērogā zināmi sporta kolektīvu sasniegumi.

4.3.6. Izglītība
Baldonē vidējās vispārējās izglītības iegūšanas iespējas nodrošina Baldones vidusskola.
Pilsētā ir divas interešu izglītības skolas – Baldones mūzikas skola (“Baltā pils”) un
Baldones mākslas skola. Pirmskolas izglītību nodrošina bērnudārzs “Vāverīte”. Pieaugušo
izglītību (mūžizglītību) piedāvā Pieaugušo apmācības un kultūras centrs.
43.attēls.
kolēnu skaits Baldones vidusskolas 1-4.klasēs34 Baldones vidusskolā pēdējo
gadu statistika liecina par
bērnu skaita samazināšanos
sākumskolas klasēs.
4.3.7. Kapi
44.attēls. Baldonē ir vairāki kapi, lielākie

aldones kapličas celtniecība atrodas Baldones pilsētā (Rīgas
ielas sākumā). Tiek veikta
kapsētas labiekārtošana, kapsētas
teritoriju plānots paplašināt
ziemeļu virzienā.

Līdz šim sociālo pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājums apmierina pašval-
dības iedzīvotāju vajadzības; pieejami visi primārie pakalpojumi. Pakalpojumus
izmanto vietējie iedzīvotāji, un, tā kā tie ir kvalitatīvi – arī tuvāko pašvaldību iedzīvotāji.
(piemēram, Baldones mākslas skola).
Baldones iedzīvotāji ir nodrošināti ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tos
pakalpojumus, kas nav pieejami uz vietas Baldonē, aizvieto piedāvājums Rīgā.
Jaunu sociālās infrastruktūras objektu celtniecība būs nepieciešama tikai,
palielinoties pastāvīgajam iedzīvotāju skaitam. Tomēr ir apsverama pakalpojumu
34
Baldones vidusskolas mājas lapa www.baldonesvsk.lv

klāsta dažādošana, jo tā uzlabotu dzīves vidi pašvaldībā un piesaistītu iedzīvotājus
pastāvīgai dzīvošanai.
Teritorijas plānojumā netiek plānota konkrētu objektu būvniecība; sabiedriskos
objektus atļauts izvietot vairākās teritorijās; pirmkārt tam paredzēta Baldones
pilsētas centra teritorija.
4.4. Inženierapgādes raksturojums
Baldones pilsētas nodrošinājums ar inženierkomunikācijām ir labs. Pilsētā visos mājokļos

ir elektrība un gāze, daļa mājsaimniecību ir nodrošināta ar ūdensvadu, kanalizāciju, un
centrālo apkuri. Ir laba stacionāro un mobilo telefona sakaru kvalitāte. Komunālos
pakalpojumus sniedz pašvaldības uzņēmums SIA “BŪKS”.
4.4.1. Ūdensapgāde un kanalizācija
SIA „BŪKS” pārziņā ir centralizētā ūdensapgādes sistēma, kas apkalpo 1476

mājsaimniecības (71%), 21 uzņēmumus un 6 valsts iestādes.
Centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi ir pieejami 43 daudzdzīvokļu mājās (t.sk.,

ūdensapgāde kopā ar kanalizāciju - 27, tikai ūdensapgāde - 16) un 153 savrupomājās
(t.sk., ūdensapgāde kopā ar kanalizāciju 50, tikai ūdensapgāde- 103 un tikai kanalizācija -
11), kā arī 6 budžeta institūcijās un 21 komercuzņēmumā.
Dzeramo ūdeni iegūst no SIA „BŪKS” pārziņā esošajiem trim ūdensapgādes urbumiem.
To tehniskais stāvoklis ir labs, izņemot bijušās sanatorijas teritorijā esošo 3. urbumu.
Nekāda ūdens apstrāde netiek veikta. Artēziskajās akās ir paaugstināts dzelzs saturs,
sasniedzot 2.78 mg/l. Dzeramā ūdens uzkrāšanai un pastāvīga spiediena nodrošināšanai
tiek izmantots 1978.gadā būvēts ūdenstornis ar 200 m3 rezervuāru. Centralizētais
ūdensvada tīkls, kura kopgarums sastāda 7,44 km, ir būvēts pirms 30-40 gadiem un ir
tehniski sliktā stāvoklī. 2002.gadā ūdensapgādes nodrošināšanai no artēziskajām akām tika
iegūti vidēji 256 m3/d pazemes ūdens (93297m3/ gadā).
Centralizētā kanalizācijas sistēma, ko apkalpo PU „BŪKS”, aptver Baldones pilsētas

centrālo daļu, pilsētas daļu „Avoti” un nelielu kanalizācijas sistēmu skolai un vienai
dzīvojamai mājai. Notekūdeņi no centralizētās sistēmas tiek novadīti uz bioloģiskajām
attīrīšanas iekārtām, no kurām attīrītos ūdeņus izlaiž Ķekaviņas upē. Baldonē centralizētās
kanalizācijas pakalpojumus izmanto 1221 mājsaimniecību jeb 59% pilsētas iedzīvotāju, 17
uzņēmumi un 5 valsts iestādes.
Kanalizācijas sistēmā nav uzstādīti plūsmas mērītāji, līdz ar to nav iespējams noteikt reālo
notekūdeņu daudzumu, kas nonāk iekārtās. Plūsmas uzskaite tiek veikta aprēķinu ceļā. Pēc
aprēķiniem vidējā plūsma uz NAI ir 450 m3/d jeb 164700m3/g, no kuras 73% ir infiltrācija.
NAI gadā rodas vidēji 1,5-2 t dūņu. Dūņas netiek mehāniski apstrādātas, tās tiek uzglabātas
vienā no dūņu lauka sekcijām.
Lielā pilsētas daļā kanalizācijas tīkli nav izbūvēti. Notekūdeņus savāc izsmeļamās bedrēs
vai drenāžas tīklā ar tālāku infiltrāciju augsnē. Par gadījumiem, kad notekūdeņi tiktu
izlaisti tieši Ķekaviņas upē, datu nav. Izsmeļamo bedru izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām veic SIA “BŪKS”.

Baldonei līdz ar citām 18 Latvijas pilsētām Tehniskās palīdzības Austrumlatvijas upju
baseinu pašvaldībās ietvaros ir sagatavota ilgtermiņa investīciju programma
ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai, atbilstoši ES normatīvajiem aktiem un
vispārējiem pakalpojumu standartiem35.
Prioritārā investīciju programma ietver šādas komponentes ūdensapgādes sistēmas

sakārtošanā:
Projekts U1 – ūdensapgādes urbumu rekonstrukcija, ierīkojot 1 jaunu urbumu (ar debilu 3-
5 l/s) un tamponējot veco sanatorijas urbumu.
Projekts U2 – atdzelžošanas stacijas izbūve ar jaudu Q = 8-12 l/s (~36 m3/h)
Projekts U3 – ūdens rezerves nodrošināšana, rekonstruējot esošo rezervuāru.
Projekts U4 – mobilas dīzeļelektrostacijas iegāde sistēmas darbības nodrošināšanai
elektrības pārtraukumu gadījumā.
Projekts U5 – ūdensvada tīkla rekonstrukcija, pārbūvējot 33% no esošajiem tīkliem un
nomainot visus aizbīdņus un hidrantus.
Ūdensapgādes urbumu rekonstrukcija (U1), atdzelžošanas stacijas izbūve 9U2), ūdenstorņa

remonts (U3) uzlabos dzeramā ūdens kvalitāti un piegādes drošību patērētājiem. Jauni
pieslēgumi ūdensapgādes tīklam (U5 ietvaros) uzlabos dzeramā ūdens kvalitāti 21
mājsaimniecībai, kur pašlaik izmanto zemākas kvalitātes ūdeni no seklajām grodu akām.
Tīklu paplašināšana nodrošinās ūdensapgādes pakalpojumus 92% iedzīvotāju.
Ilgtermiņā centralizēta ūdensapgāde plānota vairākās vietās Baldonē, kur tāda līdz šim
nepastāv, piemēram, Rīgas, Dzirnavu, Skolas, Pilskalna, Mežmalas, Daugavas, Parka,
Krasta ielās, Zīļu ielas un Ķeguma prospekta turpinājumos un mazākās ielās, kas
tāmpieslēdzas vai atrodas tuvumā.
Prioritārā investīciju programma ietver šādas komponentes kanalizācijas sistēmas

sakārtošanā:
Projekts K1 – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve ar jaudu 550 m3/ d un ap CE 3000.
Projekts K2 – kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve, nomainot 3 vecās KSS un izbūvējot
papildus 2 jaunas KSS. Kopā ar jaunajiem spiedvadiem un pašteces vadiem tiks
nodrošināts pieslēgums vēl papildus 84 cilvēkiem.
Projekts K3 – kanalizācijas spiedvadu rekonstrukcija
Projekts K4 – kanalizācijas kolektoru rekonstrukcija
Projekts K5 – kanalizācijas pašteces vadu izbūve.
Izbūvējot jaunas NAI (K1), tiks nodrošināta atbilstoša notekūdeņu attīrīšana un līdz ar to
notekūdeņu saņemošās ūdensteces – Ķekaviņas upes ūdens kvalitātes nepasliktināšanās.
Kanalizācijas spiedvadu un pašteces kolektoru pārlikšana, skataku remonts, aizbīdņu
nomaiņa un drenāžas ierīkošana samazinās iespējamās notekūdeņu noplūdes gruntsūdeņos
un augsnē.
Baldones lauku teritorijā nav centralizētas ūdens apgādes un kanalizācijas; tādas nav arī
esošajās dārzkopības sabiedrību teritorijās, kas ir blīvāk apdzīvotās vietas ārpus Baldones
pilsētas. Notekūdeņus savāc izsmeļamās bedrēs vai drenāžas tīklā ar tālāku infiltrāciju
augsnē. Izsmeļamo bedru izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām veic SIA “BŪKS”.
Tuvākajā laikā centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas izbūve šajās teritorijās nav
plānota, tāpēc teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas prasības
lokālajai inženiertehniskai apgādei, rekonstruējot esošās apbūves teritorijas un īstenojot
35
Nodaļas sagatavošanā izmantoti SIA Eiroprojekts sadarbībā ar Barry International, SIA Carl Bro Latvija un
SIA Aqua-Brambis izstrādātā projekta „Baldones ūdenssaimniecības Novērtējuma ziņojums” beigu ziņojuma
materiāli, 2003.g.maijs.

jaunus apbūves projektus (jāatzīmē, ka jaunas vasarnīcu apbūves teritorijas netiek
plānotas).
Lietus kanalizācija
Slēgtā lietus ūdens kanalizācija ir tikai Baldones pilsētas centrā (Rīgas ielas posmā). Lietus
ūdeni novada Ķekaviņā, pirms tam nostādinot attīrīšanas iekārtās. Citur pilsētā un
Baldones lauku teritorijā lietus ūdens novadīšanai gar lielākajiem ceļiem izbūvēti grāvji,
bet kur to nav, lietus ūdeni novada pa reljefu. Baldones pilsētā, izbūvējot jaunas ielas un
rekonstruējot esošo transporta sistēmu, jāveic arī lietus ūdens novadīšanas būvju izbūve un
rekonstrukcija.

Teritorijas plānojumā ņemts vērā izstrādāto perspektīvo ūdensapgādes tīklu plānojums.
Ilgtermiņa perspektīvā paredzētie ūdensvada tīkli apkalpos Baldones pilsētas teritorijas
plānojumā paredzētās savrupmāju apbūves teritorijas. Pēc iespējas nepieciešams plānot arī
centralizētas ūdensapgādes pieejamību pat līdz Rīgas – Ķekavas – Skaistkalnes ceļam, arī
sakārtot ūdenssaimniecību Vārpu ciemā.
Citur lauku teritorijā, kur veidojas jauna apbūve, jāparedz lokāli attīrīšanas risinājumi un
dzeramā ūdens ieguve no grodu akām.
Plānojot ūdensapgādes tīklu izbūvi, paredzēt bijušās sanatorijas Baldone teritorijas
vienotu atjaunošanu.
Projektēt ūdensapgādes tīklus, atbilstoši MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 235
„Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles
kārtība”.
Ierīkot ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 222 – 99
„Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” prasībām.
4.4.2. Siltumapgāde
Baldones pilsētā ir pieejami centralizētas siltumapgādes pakalpojumi. Apkuri nodrošina

SIA “BŪKS” viena katlu māja Baldonē. Katlu mājā uzstādīts katls ''REMEHA'' ar jaudu
0,8 MW. Kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze36.
Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums

1.Arvien vairāk gan centralizētajā apkurē, gan lokālajos un individuālajos apkures
risinājumos kurināmam tiek plānota gāze.
2.Teritorijas plānojumā netiek noteikti īpaši siltumapgādes risinājumi.
3.Ielu sarkanās līnijas plānotas tā, lai ielu teritorijā būtu iespējams izvietot
inženierkomunikācijas, arī siltumapgādes tīklus. Noteiktas prasības inženierkomunikāciju
izbūvei plānotajās apbūves teritorijās.
4.4.3. Gāzes apgāde
Baldones lauku teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga – Paņeveža (Dn = 700mm)
un maģistrālais gāzes vads uz gāzes regulēšanas staciju Baldone (Dn=159mm)37.
36
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Gada publiskais pārskats 2001, Rīga
37
Saskaņā ar “Latvijas Gāze” Gāzes transports sniegtajām ziņām.

Maģistrālo gāzvadu apsaimniekošanu Baldones teritorijā nodrošina AS “Latvijas Gāze”
ekspluatācijas iecirknis ''Gāzes transports''.
Ar maģistrālo gāzes vadu attīstības programmu saistās sašķidrinātās gāzes piegādes

sistēmu pārbūve, kas daļēji skar arī Baldoni. Baldonē gāzi izmanto sadzīves vajadzībām un
apkurei. Aizvien jauni patērētāji pāriet uz gāzes apgādi.

•Jaunu apbūves teritoriju veidošanās lielā mērā saistīta ar ekonomiski izdevīgām iespējām
pieslēgties gāzes apgādes sistēmai. Gāzes apgāde ir būtisks apkures resurss Baldonē, kas ir
vēl viens priekšnoteikums izvēlēties šeit dzīves vietu.
•Ap gāzes maģistrālo vadu un gāzes regulēšanas staciju noteiktas ekspluatācijas un
drošības aizsargjoslas, atvirzot apbūvi saskaņā ar MK 29.10.2002 noteikumiem Nr. 485
“Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 “Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli”.
•Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un
individuālajiem patērētājiem Baldones pilsētas ar lauku teritoriju, veicot autoceļu un ielu
rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, kā arī esošo valsts autoceļu un
pašvaldību autoceļu nodalījumu joslās un esošo ielu sarkanajās līnijās, paredzēt iespējamā
augstā vai vidējā spiediena sadales gāzesvadu novietni projektējamo un rekonstruējamo
ceļu nodalījumu joslās, ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši MK noteikumiem Nr.1069 un
Aizsargjoslu likumam.
•Konkrēta patērētāja apgādi un gāzesvadu novietni AS „Latvijas Gāze” var risināt pēc
informācijas saņemšanas par patērētājam nepieciešamo gāzes daudzumu – nm3/ stundā un
nm3/gadā, kā arī tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošana.
4.4.4. Elektroapgāde
Baldones pašvaldības teritorija atrodas VAS “Latvenergo” filiāles “Centrālie elektriskie

tīkli” (turpmāk CET) apkalpes teritorijā.
Baldonē atrodas 0,4 – 20 kV gaisvadu līnijas, kabeļu līnijas un tranformatori.
Baldonē atrodas 0,4 – 20 kV gaisvadu līnijas, kurām, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma

16.pantu, noteikta aizsargjosla 5 metri pilsētā un 21 metrs – lauku teritorijā.
Baldonē atrodas 0,4 – 20 kV kabeļu līnijas, kurām, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma

16.pantu, noteikta aizsargjosla 2 metri.

•Izstrādājot detaļplānojumu jāparedz jaunu objektu elektroapgādei nepieciešamās
elektrolīniju trases un transformatoru apakšstaciju novietnes;
•Lai nodrošinātu elektrisko tīklu drošu ekspluatāciju, kā arī piekļūšanu energoobjektiem,
teritorijas detaļplānojumā jāuzrāda un jāievēro „Aizsargjoslu likumā” noteiktās
elektrisko tīklu ekspluatācijas joslas (16. pants) un jāinformē zemes īpašniekus par
īpašumu lietošanas tiesību ierobežojumiem tajos (35. un 45. pants).
•Teritorijas plānojumā ietvertas prasības teritoriju nodrošināšanai ar
inženierkomunikācijām.

4.5. Satiksmes infrastruktūra
4.5.1. Valsts autoceļi
Baldones lauku teritoriju rietumu daļā šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Bauska –
Lietuvas robeža (Grenctāle) (A 7), kas vienlaikus ir arī starptautiskā automaģistrāle Via
Baltica (E67).
Nozīmīgākie ceļi Baldones teritorijai, ir 1.šķiras valsts autoceļi Rīga - Ķekava- Skaistkalne
(P89) un Mežvidi-Baldone (P 91), jo tie savieno Baldoni ar Rīgu.
Teritorijā ir divi 2.šķiras valsts autoceļi – V4 Baldone – Tome, V9 Iecava – Baldone –

Daugmale.
Satiksmes intensitātes pieaugums uz A7 autoceļa posmā, kas atrodas Baldones lauku

teritorijā ir salīdzinoši neliels - no 5765 automašīnām 1997.gadā līdz 7274 automašīnām
2004.gadā, no kuriem 24% veido kravas transports (skat. attēlā posmu no 19. līdz 44.km).
Via Baltica ir Eiropas nozīmīgākais transporta koridors Ziemeļu – Dienvidu virzienā.

Galvenie centri, ko maģistrāle savieno, ir Helsinki – Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava/
Rīga – Kaļiņingrada – Gdaņska. Autoceļa rekonstrukcijai Latvijā ieguldītas nozīmīgas
investīcijas no PHARE un ISPA līdzekļiem. Viens no Via Baltica tālākās attīstības
posmiem saistās ar apvedceļa izbūvi ap Rīgu, un viens no izpētē piedāvātajiem variantiem
šķērso Baldones lauku teritoriju, tostarp, Sūnupes apdzīvoto vietu, un pieslēdzas ceļam A7
netālu aiz Baldones administratīvās robežas. Kamēr nav zināma projekta tālākā gaita,
teritorijas 0,5 km platumā tiek rezervētas autoceļa iespējamai izbūvei. Tas nozīmē, ka
perspektīvo apbūves teritoriju attīstība ap Sūnupes ciemu vēl ilgi būs atkarīga no projekta
realizācijas gaitas.

45.attēls.
atiksmes intensitāte uz valsts galvenā autoceļa
Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7, E 67) 38
Latvija ir iesaistījusies starptautiskā dzelzceļa projektā "Rail Baltica", lai atjaunotu

dzelzceļa satiksmi maršrutā Helsinki – Berlīne. Pašlaik tiek gatavots tehniski ekonomiskās
izpētes projekts par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu Via Baltica maršrutā. Dzelzceļa
projekts "Rail Baltica" ir iekļauts arī Eiropas Savienības transporta infrastruktūras
prioritāro projektu sarakstā laika posmam līdz 2010.gadam (satiksmes atjaunošana starp
Varšavu un Kauņu). Satiksmes atjaunošana posmā Kauņa - Rīga 2014.gadā, bet atzaru līdz
Tallinai - vēl pēc diviem gadiem.
4.5.2. Pašvaldības ceļi un ielas
Pašvaldības ielu un ceļu kopējais garums ir 135 km, tostarp ceļi ir 74,5 km. Ceļu saraksts
un ielu saraksts dots 1.pielikumā un 2.pielikumā. Ielas izveidotas galvenokārt Baldonē un
tai piegulošajā Avotu ciemā. Divas ielas izveidotas arī Vārpu ciemā (kopējais garums
0,41km).
Baldones ielu struktūra. Baldones ielu tīkla konfigurāciju nosaka galveno maģistrālo ielu
trasējums un apbūves izvietojums. Ielu tīkls ir visai neregulārs, bet par pilsētas galveno asi
var dēvēt Rīgas ielu, kas rietumu – austrumu virzienā šķērso pilsētas centrālo daļu un aiz
tās robežas Rīgas virzienā turpinās kā ceļš P91, bet austrumu virzienā - kā Ķeguma
prospekts. Lielākā daļa savienojošo ielu pieslēdzas Rīgas ielai. Arī galvenie sabiedriskie un
darījumu objekti atrodas tās tiešā tuvumā. Vairākas ielas pieslēdzas Rīgas ielai nelielā
attālumā cita no citas un veido radiālas plānojuma struktūras iezīmes, akcentējot Baldones
centrālo daļu (Daugavas iela, Zīļu iela, Iecavas iela, Pilskalna iela). Savrupmāju apbūves
kvartāli veidoti regulārā ielu tīklojumā, bet daļa šo teritoriju projektu nav pilnībā pabeigti -
ielām nav noteiktas sarkanās līnijas; ielas apraujas ar strupceļiem bez apgriešanās
laukumiem, tās ir bez seguma, pārāk šauras satiksmei un inženierkomunikāciju
izvietošanai. Daudzviet nepieciešams asfaltbetona seguma remonts.
38
VAS “Latvijas valsts ceļi” mājas lapa: http://www.lad.lv/LV/PC/PageImages/Original/708.jpg

46.attēls.
aldones pilsētas ielu shēma – segumi.
Vērtējot Rīgas ielu,
jāsecina, ka tās telpa ir
pietiekami plaša un atbilst
pilsētas atvērtajam
raksturam. Ielai ir samēra
labs segums un
pietiekams skaits
pieslēgumu savienojošām
ielām, jauni krustojumu
nav nepieciešami.
Apzīmējumi:
Iela ar asfalta segumu
Iela ar grunts segumu
47.attēls.
Savrupmāju kvartālu izbūve
nav pilnībā pabeigta;
palikušas nesakārtotas un
neapsaimniekotas vietas.
Jāuzsver atsevišķu ainaviski izteiksmīgu 48.attēls.

ielu nozīme pilsētas tēla veidošanā.. 4.attēlā arka iela
redzamā Parka iela kādreiz bija viena no
galvenajām sabiedriski nozīmīgām ielām
Baldonē.
Satiksmes intensitāte ielās pagaidām ir maza, novērojumi rāda, ka satiksmes apkalpošanas

līmenis, ko nosaka, atbilstoši ielas piesātinātībai ar transporta plūsmu, vērtējams kā ļoti

labs (A līmenis) – notiek praktiski brīva pārvietošanās. Maģistrālajās ielās diennakts
„maksimumstundu” laikā rītos un vakaros apkalpošanas līmenis novērtējams ar atzīmi
„B”- tas ir zems noslogojuma līmenis. Augot satiksmes intensitātei, ielu piesātinātība ar
transporta plūsmu augs, bet galveno ielu platumi ir pietiekami, lai uzņemtu arī. lielāku
slodzi. Baldonē nav arī īpašu apstākļu, kas veicina satiksmes sastrēgumus (piemēram, to
nešķērso dzelzceļš).
Satiksmes drošība. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem (2004.gada statistikas
dati) satiksmes negadījumu skaits Baldonē ir salīdzinoši mazs (pusgada laikā notikuši 43
negadījumi; salīdzinājumā Balvos šajā laika posmā – 240 negadījumi). Pilsētā visvairāk
negadījumu noticis Rīgas ielā (galvenajā maģistrālajā ielā), arī pārējās galvenās ielas –
Daugavas iela un Iecavas iela, statistikas pārskatā minētas biežāk (raksturīga negadījumu
vieta ir Rīgas ielas un Iecavas ielas krustojums). Negadījumi vairākkārt reģistrēti Zīļu ielā,
bet citās pārskatā minētajās ielās tie notikuši pa vienai reizei. Ārpus pilsētas bīstamākas ir
ceļš P89. Kopumā situācija ir apmierinoša, tomēr ieteicams apsvērt, kādi pasākumi
nepieciešami satiksmes drošības uzlabošanai vietās, kur tie notiek biežāk.
Satiksmes organizācija.
Baldonē nav vienvirziena ielu; satiksmes regulēšanai netiek izmantoti luksofori. Gandrīz
visā pilsēta atļauta autotransporta apstāšanās un stāvēšana ielu malās. Aizliegts apstāties
vienīgi pie vidusskolas. Tā kā satiksmes intensitāte kopumā ir neliela, esošā satiksmes
organizācijas sistēma nerada īpašas problēma. Par to liecina arī reģistrēto satiksmes
negadījumu skaits. Viena no vietām, kur negadījumi notiek biežāk, ir Rīgas ielas un
Iecavas ielas krustojums, tāpēc apsverama nepieciešamība un iespējas izvietot krustojumā
luksoforu.
Autostāvvietas. Pašlaik Baldonē neizjūt stāvvietu trūkumu, bet tāds var rasties, ja pilsētā
aktīvi attīstās dzīvojamā apbūve un pakalpojumu objekti, kas rada papildus cilvēku
plūsmu. Tāpēc pilsētā plānots izbūvēt vairākus jaunu stāvlaukumus. Teritorijas plānojumā
(skatīt 49.attēlu) uzskatāmībai grafiski parādītas esošās liekākās autosatāvvietas un
plānotie stāvlaukumi.
49.attēls.
utostāvvietas Badlones pilsētā
Lielākās stāvvietas

Plānotās stāvvietas
Gājēju kustība un veloceliņi. Baldones pilsētā tikai dažām ielām ir ietves, bet veloceliņu
nav. Galveno ielu parametri ļauj izbūvēt gan ietves, gan veloceliņus, tāpēc plānojumā
ietverti priekšlikumi ielu profilu uzlabošanai, papildinot tos ar joslām gājējiem un
velobraucējiem. Sarežģītāka situācija ir savrupmāju iekškvartālu šaurajās ieliņās, kur
praktiski nav iespējams izbūvēt divas transporta kustības joslas un vismaz vienu ietvi.
Šādām vietām piedāvāti profilu risinājumi, kas pielietoti pilsētu vēsturiskajos centros un
citos sarežģītos apstākļos. Problēmu ieteicams risināt, pārkārtojot kustības organizāciju,
veidojot vienvirziena ielas un tādejādi izbrīvējot vietu ietvēm.
Baldones rekreācijas potenciālu varētu vairot, attīstot veloceliņu tīklu, kas sasaistītu
vienotā maršrutā pilsētu, lauku teritoriju un ievērojamākos apskates objektus. Teritorijas
plānojumā piedāvāta velomaršŗuta trase Baldones pilsētā. Maršruts sniedz iespējas apskatīt
pilsētas jaukākās vietas un turpināt ceļu Rīgas un Iecavas virzienā (skatīt 50.attēlu).
50.attēls.
riekšlikums velomaršruta izveidei Baldonē.

Ceļu struktūra
•Baldones ceļu tīkls ir pietiekami biezs, lai atbilstu pašreizējā situācijā nodrošinātu
piekļūšanu visā pašvaldības teritorijā. Tomēr, jau tuvākajā nākotnē, attīstoties apbūvei
Baldones lauku teritorijā, būs jāprojektē jauni piekļūšanas risinājumi jaunajām apbūves
teritorijām. Pašlaik nav iespējams precīzi noteikt konkrētos pieslēgumu un piebraucamo
ceļu risinājumus, tāpēc Baldones teritorijas plānojumā ir noteikta prasība jaunām apbūves
teritorijām izstrādāt kopējus detālplānojumus, atrisinot konkrētās teritorijas organizāciju,
tostarp ielu (ceļu) struktūru.

•Novērojumi liecina, ka uz visiem ceļiem satiksmes apstākļi ir labi, jo intensitāte ir ļoti
zema. Tomēr jāņem vērā, ka intensitāte augs, attīstoties apbūves teritorijām Rīgas virzienā
(tātad, pirmkārt uz ceļa P89) un ar laiku augs arī nepieciešamība ceļu rekonstruēt.
Palielinoties satiksmei, tā radīs diskomfortu tuvējo teritoriju iedzīvotājiem, tāpēc laicīgi
jāparedz prasības apbūves izvietošanai gar ceļiem, nosakot pietiekamus attālumus
(būvlaides).
•Transporta maģistrāle A7 (E67) Baldones pašvaldībai nozīmē minimālas priekšrocības,
drīzāk gaisa piesārņojumu, troksni pie ceļa dzīvojošajiem. A7 ceļa apkārtne Baldones
administratīvajās robežās ir reti apdzīvota, līdz ar to ceļu izmanto neliels skaits iedzīvotāju.
Turpmākajā izmantošanā ierobežotas iespējas veidot jaunus pieslēgumus maģistrālei; tie
jāskata kontekstā ar autoapkalpes uzņēmumu attīstības principiem ap valsts galveno
autoceļiem. Līdz ar to jaunas darījumu teritorijas ap A7 autoceļu netiek plānota. Jauni
pakalpojumi saistībā ar ceļa izmantošanu var veidoties lauksaimniecisko teritoriju
izmantošanas nosacījumu ietvaros kā sekundārā izmantošana un transformējot
lauksaimnieciskās (meža) zemi zem objektiem.
•1.šķiras valsts autoceļiem Rīga - Ķekava- Skaistkalne (P89) un Mežvidi-Baldone (P 91) ir
svarīgākā loma Baldones pašvaldības attīstībā. Iekšējās satiksmes nodrošināšanai ir būtiska
Iecava – Baldone – Daugmale V9 ceļa uzlabošana. Ceļš Baldone – Tome (V4) kalpo arī
Ķeguma lauku teritorijas iedzīvotāju vajadzībām.
•Teritorijas plānojumā noteiktas ceļu nodalījuma joslas un aizsargjoslas. Aizsargjoslu
platums ir sekojošs:
A7 – 100 m no ceļa ass līnijas;
P89, P91 – 60 m no ceļa ass līnijas;
2.šķiras valsts autoceļiem – 30 m no ceļa ass līnijas.
•Baldones pašvaldība ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk precizēt starptautiskās transporta
maģistrāles trasi Baldones teritorijā.
•Apbūves teritoriju (jauno, rekonstruējamo un esošo paplašināmo) saisti ar valsts ceļu tīklu
jāveic, ievērojot “pakāpeniskuma” principu, orientējoties uz perspektīvo nepieciešamību
samazināt un savstarpēji attālināt esošos pieslēgumus, lai nodrošinātu kustības
vienmērīgumu un satiksmes drošību. Līdz ar to jauni pieslēgumi plānojami pašvaldību un
2.šķiras valsts autoceļiem. Tālāk pieslēgumus valsts galvenajam autoceļam jāplāno caur
šiem ceļiem pakārtotiem autoceļiem.
•Teritorijas servisa objektiem jāparedz tikai pie ceļiem, kur noteikts ātruma ierobežojums
50km/h, bez tiešiem pieslēgumiem valsts galvenajam autoceļam un 1.šķiras autoceļam.
Ārpus šādiem ātruma ierobežojumiem servisa objektus plāno Satiksmes ministrija,
atbilstoši projektēšanas normatīviem.
Pilsētas ielu tīkls

•Baldones teritorijas plānojumā veikta Baldones pilsētas ielu klasifikācija: Rīgas iela līdz
Iecavas ielas krustojumam, Iecavas iela un Daugavas iela noteikta kā maģistrālās Baldones
pilsētas ielas. Kā galvenās ielas noteiktas Dzirnavu iela, Ķeguma prospekts, Parka iela,
Pilskalna iela, Vanagkalna iela, Zīļu iela.
•Baldones pilsētā ir vairākas vietas ar pasliktinātu piekļūšanu, piemēram, pilsētas nomalēs
dažviet ielu tīkla izbūve nav nobeigta, vairākas ielas beidzas ar strupceļiem. Teritorijas
plānojumā ietverti priekšlikumi, ielu struktūras sakārtošanai problemātiskajās vietās.
•Baldones pilsētā ir vairākas vietas, kur nepieciešama ielu profilu uzlabošana (esošajā
profilā trūkst ietves, veloceliņa vai ūdens noteiktas). Baldones teritorijas plānojumā ietverti
priekšlikumi ielu profilu risinājumiem, arī sarežģītās situācijās – rekonstrukcijas apstākļos
šaurās iekškvartālu ielās.
•Lai nodrošinātu ērtu kustību un piekļūšanas iespējas īpašumiem, plānota ielu izbūve
jaunajām apbūves teritorijām; plānojumā attēlots to principiālais izvietojums. Pārējām
ielām noteiktas sarkanās līnijas.

•Lai nodrošinātu palīdzības dienestu transporta nokļūšanu dzīvojamos kvartālos, jaunajām
ielām, kuras beidzas ar strupceļu, izveidojami apgriešanās laukumi.
4.5.3. Sabiedriskais transports
Baldones pašvaldībā pieejams autobusu sabiedriskais transports. Sabiedriskais transports

kursē no Rīgas līdz Baldonei, arī virzienā uz Daugmali un Iecavu. Tikai Tomes (Ķeguma
lauku teritorija) virzienā nav neviena sabiedriskā transporta maršruta.
51.attēls.
Autobusu apstāšanās vieta Baldonē atrodas utobusu stacija
laukumā, kurā satiekas Rīgas, Lauku ielas un
Ķeguma prospekts (skat. 47.attēlu).
Sabiedrisko autobusu satiksmi būtiski

papildina mikroautobusi, kas ļauj
baldoniešiem uz Rīgu nokļūt vidēji 10 reizes
dienā. “Nordea” autobuss “Skaistkalne-Rīga”
kursē reizi dienā, apstājas Baldonē un dodas
uz Daugmali. Baldones pašvaldības autobuss
kursē trīs reizes dienā līdz Vārpām.
4.6. Sakaru infrastruktūra
4.6.1. Telekomunikācijas fiksētajā tīklā
Visā Baldones pašvaldības teritorijā notikusi pāreja no analogās uz ciparu sistēmu.

Kopējais telefona abonenta līniju skaits publiskajā telekomunikāciju tīklā Baldonē ir 1005,
tai skaitā ciparu līnijas 789, ISDN – 20 un DSL – 196 39. Kopējais taksofonu skaits 5.
Baldones pašvaldības teritoriju apkalpo viena centrāle, kuras montētais tilpums ir 1008, no
kura izmantoti 839. 2005.gadā saņemti 27 pieteikumi jaunu parasto telefona līniju un 10
DSL līniju ierīkošanai.

Baldone ir nodrošināta ar fiksētā telekomunikāciju tīkla infrastruktūru, kas ir labs
atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldības teritorijā.
Nepieciešamība pēc jaunām telefonu līnijām un centrālēm var rasties saistībā ar
prognozējamo jaunu darījuma un dzīvojamās apbūves attīstību ap Baldoni, piemēram,
attīstoties lauku apbūvei gar autoceļu Rīga – Ķekava – Skaistkalne (P89).
Teritorijas plānojumā atzīmētas telekomunikāciju līnijas, noteiktas to aizsargjoslas.
Ietvertas prasības inženierkomunikāciju nodrošināšanai; ielu sarkanās līnijas noteiktas tā,
lai būtu iespējams izvietot inženierkomunikācijas, arī telekomunikāciju tīklu.
39
Saskaņā ar SIA “Lattelekom” sniegto informāciju 30.05.2005

4.6.2. Telekomunikācijas mobilajā tīklā
Baldonē ir pieejami divu operētājsistēmu pakalpojumi – SIA “Latvijas mobilais telefons”

un SIA “Tele2”.
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijā atrodas šādi „Latvijas Mobilais Telefons” SIA
piederoši nekustamie īpašumi:
zemes gabals „LMT Tornis”, kadastra Nr.8025 011 0552, adrese – „LMT Tornis”,
Baldones lauku teritorija, Rīgas rajons, un uz tā esošās būves- radiotornis un LMT
aparatūras ēka;
zemes gabals „Sakarnieki”, kadastra Nr.8025 003 0089, adrese- „Sakarnieki”,
Baldones lauku teritorija, Rīgas rajons, un uz tā esošas būves – radiotornis un
sakaru aparatūras konteiners.
LMT Rīgas rajona Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijā 2005.gadā neplāno izvietot
LMT jaunas bāzes stacijas.
Teritorijas plānojumā zemes gabalos izvietotajām būvēm, saskaņā ar 19.08.2003. MK

noteikumi Nr.465 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām
noteikšanas metodika”, ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas.
4.6.3. Internets
Pašvaldību iestādes un uzņēmumi ir nodrošināti ar interneta sakariem. Pamatā pieslēgumi

ir ISDN līnijas.
4.7. Teritorijas zemes īpašumu un lietojumu struktūra
Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta bilanci40, Baldones teritorijas kopējā platība ir 17 824 ha,
no tās pilsētas teritorija - 516 ha, lauku teritorija - 17 308 ha. Zemes reformas un
nekustamo īpašuma tirgus attīstības rezultātā līdz 2005.g. 1.janvārim teritorijā bija
izveidoti 2410 nekustamie īpašumi un zemes lietojumi (skat. 48.attēlu), tostarp, 745
īpašumi pilsētas teritorijā, 1665 lauku teritorijā.
52.attēls.
ekustamo īpašumu vai lietojumu skaits uz 01.01.2005
40
Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma un lietojuma mērķu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma
lietošanas mērķa un pa zemes lietošanas veidiem uz 01.01.2005.

Teritorijas struktūra ir izteikti neviendabīga: Z un ZA, A daļu aizņem vairākus simtus
hektāru lieli vienlaidus mežu masīvi, ZR un DR daļā, Rīgas – Vecumnieku ceļa apkārtnē
pārsvarā ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Apdzīvojuma struktūras pamatu veido
apdzīvotās vietas: Baldones pilsēta (piecu kvadrātkilometru teritorijā dzīvo aptuveni 2000
iedzīvotāju (vidējais blīvums 400 iedzīvotāju/1 kvkm), Avoti (990 iedzīvotāji), Kaķīši (420
iedzīvotāji), Mercendarbe (153), Vārpas (134), Pulkarne (127). Ārpus apdzīvotām vietām
raksturīga viensētu tipa apbūve. Lauku teritorijā kopumā dzīvo 2900 iedzīvotāju, vidējais
apdzīvojuma blīvums sastāda 16,6 iedzīvotāji uz 1 km2, taču, ņemot vērā vienlaidus mežu
platības, kā arī iedzīvotāju koncentrētību lielākajās apdzīvotajās vietās, kas praktiski ir
saplūdušas ar pilsētu (Avoti, Kaķīši), teritorijas apdzīvojums ir ļoti neviendabīgs.
Pēc teritorijas sadalījuma pa nekustamo īpašumu lietojuma mērķiem, ņemot vērā zemes
lietojuma struktūru, lielākais teritorijas īpatsvars tiek izmantots lauksaimniecības (8430 ha)
un mežsaimniecības (8602) mērķiem. No apbūves teritorijām lielākās platības (278 ha)
aizņem satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas (ceļi, ielas u.tml. infrastruktūra).
Salīdzinoši izplatīts izmantošanas veids ir vienģimeņu un divģimeņu apbūve (pilsētā
tādiem mērķiem tiek izmantoti 558 īpašumi (154 ha), lauku teritorijā – 64341 īpašumi (112
ha). Ņemot vērā Rīgas tuvumu un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences, īpašumu
izmantošana šāda rakstura mērķiem Baldones lauku teritorijā varētu būtiski pieaugt.
Daudzdzīvokļu apbūve teritoriāli aizņem nelielas platības (20,8 ha laukos42, 14.3 ha
pilsētā), vienlaicīgi jāatzīmē, ka daudzdzīvokļu mājās dzīvo vairāk kā 50% Baldones
iedzīvotāju.
Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas kopumā aizņem 81 ha lauku teritorijā un 40 ha

pilsētā. Novērtējot sabiedriskas nozīmes teritoriju nodrošinājumu pašvaldības funkciju
veikšanas kontekstā, situācija vērtējama kā optimāla – izglītības, kultūras, sporta, reliģijas
un pārvaldes un citu sabiedriska rakstura iestāžu darbības nodrošinājums ir pietiekams un
nākotnē nav nepieciešama to būtiska paplašināšana.
Pašvaldības teritorijā nav plašu darījumu un komerciāla rakstura objektu apbūves teritoriju
- šobrīd šādiem mērķiem tiek izmantoti 1.8 ha lauku teritorijā un 3.5. ha pilsētā (kopā 16
zemes vienības). Līdzīgi niecīgs teritorijas īpatsvars kā pilsētas tā lauku teritorijā tiek
izmantots rūpniecības objektu apbūves mērķiem (9,3 ha laukos, 4.5 ha pilsētā).
Pierīgai raksturīga iezīme ir dārzkopību sabiedrības. Misas upes apkārtnē, Iecavas novada
pierobežā atrodas vairākas mazdārziņu teritorijas - „Roze„ (70 apbūves gabali), „Sarma”
41
T.sk. VZD vērtē arī mazdārziņu apbūves teritorijas
42
Apdzīvotā vieta Avoti atrodas lauku teritorijā

(152), „Misa” (226). Līdzīgi kā citās teritorijās, vērojams intereses pieaugums šo teritoriju
izmantošanai pastāvīgai dzīvošanai. Vienlaicīgi nerisinot jautājumu par atbilstošas
infrastruktūra izveidi šajās teritorijās (ceļi, ūdensapgāde, notekūdeņu attīrīšana), pastāv
risks attīstīties nopietnām problēmteritorijām.
4.7.1. Pilsētas struktūra
Pēc sadalījuma pa zemes lietošanas veidiem, kā pilsētas īpatnība jāatzīmē lielais mežu
teritoriju īpatsvars (41 %, t.i. 216 ha ). Apbūvētās teritorijas (zemes zem pagalmiem un
ceļiem) aizņem 37 % (194 ha, t.sk. pagalmi 135, ceļi 57,6 ha). Mežu platības veido
vienlaidus masīvu pilsētas Z, ZA daļā
53.attēls.
emju sadalījums pēc NĪLM pilsētas teritorijā, uz 01.01.2005
Zemes lietojuma veids lielā mērā pamato esošo teritorijas sadalījumu nekustamā īpašuma
lietojuma mērķu grupās: lielākais Baldones pilsētas teritorijas īpatsvars (46, 8%) šobrīd
tiek izmantoti mežsaimniecībai.
Baldones kā tipiskas mazpilsētas raksturu ataino nekustamo īpašumu lietojumu mērķu

sadalījums pa apbūves veidiem – izteikti dominējoša ir izmantošana vienģimenes un
divģimeņu dzīvojamo māju apbūvei (558 īpašumu vienības, 154 ha kopplatība). Vidējais
nekustamā īpašuma zemes vienības lielums šādam mērķim sastāda 0.27 ha.
Satiksmes infrastruktūras objekti ir nākamais lielākais teritorijas izmantošanas veids (10,3

%, 52,9 ha) tās ir zemes zem ceļiem, ielām un līdzīgiem objektiem.
Daudzdzīvokļu apbūves teritorijas aizņem tikai 2,8% (14,3 %). Salīdzinoši niecīga
teritorija daļa tiek izmantota darījumu iestāžu un komercapbūvei (14 īpašumu vienības 3,5
ha platībā), arī rūpniecības objektu apbūve pilsētas raksturā ir minimāla (zemes vienības
4,5 ha kopplatībā).
14.tabula. Teritorijas sadalījums pa nekustamā īpašuma mērķu

grupām Baldones pilsētā
īpašumu un
Platība Īpatsvars
N.p.k. Nekustamā īpašuma lietojuma mērķis lietojumu
(ha) (%)
skaits
1. Mežsaimniecība 5 241.3 46.8
Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo
2. māju apbūve 558 154.6 30.0

3. Daudzdzīvokļu māju apbūve 55 14.3 2.8
Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura
4. apbūve 14 3.5 0.7
5. Sabiedriskas nozīmes objekti 36 40.3 7.8
6. Rūpniecības objekti 5 4.5 0.9
7. Satiksmes infrastruktūras objekti 66 52.9 10.3
8. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 4 4.5 0.9
Kopā: 745 516.2 100.0
4.7.2. Lauku teritorijas struktūra
No kopējās lauku teritorijas platības (17 308 ha), izteikti lielāko teritorijas īpatsvaru
aizņem meži (10 430 ha); lauksaimniecībā izmantojamās zemes sastāda tikai 29 % (4990
ha). Līdzīgu īpatsvars ir zemēm zem apbūves (ceļi, pagalmi) - 550 ha . Lai arī šeit atrodas
septiņi purvi, to kopējā teritorija ir neliela (102 ha). Teritorija nav bagāta ar nozīmīgiem
virszemes ūdeņu resursiem – zemes zem ūdens sastāda 306 ha un to pamatā veido nelielas
ūdens teces (Misas, Ķekavas upītes) un atsevišķas nelielas mākslīgi veidotas
ūdenskrātuves.
54.attēls.
emju sadalījums pēc NĪLM lauku teritorijā, uz 01.01.2005
Kā iespējamais izmaiņu objekts attiecībā uz pilsētas/lauku teritorijas robežām, atzīmējama

apdzīvotā vieta Avoti – tā ir tipiska urbanizēta teritorija, kas robežojas un saplūst ar
Baldones pilsētu (blīvi apbūvēta teritorija, t.sk. daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve), ciešo
saistību ar pilsētu raksturo kopīgas inženiertehniskās komunikācijas (ūdensapgāde,
kanalizācija); pagaidām šī teritorija ir ārpus pilsētas robežām.
Teritorijas sadalījuma pēc īpašuma piederības.

Pēc teritorijas sadalījuma pēc īpašuma piederības, lielāko īpatsvaru sastāda valsts
institūciju īpašumi un lietojumu (Valsts mežu fonda zemes vairāk kā 10 000 ha).
Pašvaldības pārziņā ir 606 ha zemes. Pārējā pašvaldības teritorijas ir fizisko un juridisko
personu īpašumā un lietojumā. Lielāko īpašumu skaitā atzīmējami 23 īpašumi, kuri
kopplatības pārsniedz 50 ha.

15.tabula. Vidējās svērtās zemes kadastrālās vērtības Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā uz 2003.gada
8.martu
infrastruktūras objekti
infrastruktūras objekti
Ieguves rūpniecība un
divģimeņu dzīvojamo
Sabiedriskas nozīmes
Daudzdzīvokļu māju
Rūpniecības objekti,
Darījumu iestāžu un
māju apbūve, Ls/m²
rakstura uzņēmumu
komerciāla rakstura
t.sk.zivaudzētavas,
Lauksaimnieciska
Lauksaimniecība,
Inženiertehniskās
Mežsaimniecība,
Vienģimenes un
karjeru izstrāde,
apgādes tīkli un
zivsaimniecība,
Pilsēta, pagasts
Zvejniecība un
apbūve, Ls/m²
apbūve, Ls/m²
apbūve, Ls/m²
objekti, Ls/m²
objekti, Ls/m²
Satiksmes
Satiksmes
(stacijas,
Ls/m²
Ls/m²
Ls/ha
Ls/ha
(ceļi,
Rajons
Baldone 195 x 300 x x 0.41 0.48 1.71 0.34 0.46 0.00 0.67 0.70 x
Baloži 489 x 300 x x 1.28 1.94 3.29 1.38 0.65 0.00 2.56 3.56 x
Olaine 200 x x x x 0.34 0.90 3.64 0.47 1.03 x 1.09 x x
Salaspils 295 0.03 200 0.45 x 0.79 1.14 3.50 0.39 0.91 x 0.90 0.99 x
Saulkrasti 199 x 200 x x 1.69 1.95 4.42 0.91 1.97 0.00 1.56 1.82 x
Sigulda 291 x x x x 1.24 1.65 3.33 0.89 0.75 0.00 1.32 0.91 2.20
Vangaži 200 x 200 x x 0.64 1.07 0.46 0.56 0.48 x x 0.65 x
Ādažu pagasts 200 0.97 101 30 x 0.94 1.61 1.84 0.13 0.89 0.05 0.99 0.05 0.05
Allažu pagasts 176 0.44 117 174 x 0.32 0.37 0.51 0.13 0.49 0.05 0.40 0.05 x
Babītes pagasts 214 2.28 128 191 x 1.50 1.69 2.52 0.88 2.70 0.04 1.97 0.05 x
Baldones lauku teritorija 167 0.40 147 x x 0.49 0.64 1.50 0.60 0.46 0.05 0.70 0.03 0.05
Carnikavas pagasts 212 1.72 64 52 0.05 1.50 2.02 2.53 0.76 1.49 0.05 1.58 0.05 x
Daugmales pagasts 186 0.32 146 x x 0.50 0.58 1.87 0.95 0.45 x x 0.04 x
Garkalnes pagasts 137 1.04 85 135 x 1.45 1.54 1.55 0.27 0.71 0.04 x 0.05 x
Inčukalna pagasts 152 0.61 91 x x 0.48 0.72 1.79 0.31 0.50 0.04 0.79 0.05 x
Krimuldas pagasts 155 0.40 86 x x 0.49 0.52 0.87 0.21 0.40 0.05 0.49 0.05 x
Ķekavas pagasts 205 0.90 164 319 1.38 0.89 1.43 1.95 1.31 1.21 0.05 1.04 0.05 x
Mālpils pagasts 167 0.40 141 x x 0.22 0.40 0.56 0.19 0.49 0.05 0.34 0.05 x
Mārupes pagasts 235 1.28 110 x x 1.47 1.28 3.67 0.13 0.80 0.07 0.61 0.05 x
Olaines pagasts 223 1.20 141 59 x 0.51 0.69 1.82 0.23 0.94 0.04 0.65 0.05 x
Ropažu pagasts 168 0.56 116 47 x 0.50 0.71 1.17 0.43 0.73 0.05 0.76 0.05 x
Salas pagasts 187 0.78 60 x 0.05 0.45 0.92 0.93 0.53 0.95 0.05 0.73 0.05 x
Salaspils lauku teritorija 208 0.46 110 75 0.49 0.72 0.54 1.35 0.47 0.82 0.05 0.62 0.05 x
Saulkrastu lauku teritorija 134 x 92 28 x 0.95 1.92 3.67 0.57 1.20 x 1.90 0.05 0.05
Sējas pagasts 175 0.56 86 x x 0.57 0.76 0.67 0.23 0.65 x 0.74 0.04 0.05
Siguldas pagasts 190 0.91 35 39 x 0.66 0.97 1.62 0.44 0.75 0.05 1.00 0.05 x
Stopiņu pagasts 213 1.00 79 65 x 0.82 0.87 1.31 0.51 1.12 0.05 1.04 0.05 0.05

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums. I.daļa. Paskaidrojuma raksts.
Pielikumi.
5. Teritorijas telpiskā organizācija un būvvides raksturojums
5.1. Apdzīvojuma raksturojums
Saskaņā ar Valsts adrešu reģistru, Baldonē ir šādas apdzīvotās vietas:

1. Baldones pilsēta,
2. ciems Avoti,
3. ciems Mercendarbe,
4. ciems Mežvidi;
5. ciems Pulkarne;
6. ciems Riekstukalns;
7. vasarnīcu ciems Rozītes;
8. vasarnīcu ciems Sarma;
9. ciems Stūri;
10. ciems Vārpas.
Attīstoties zemes tirgum, palielinoties savrupmāju apbūves interesei Rīgas virzienā, pie
autoceļa P91 arī apdzīvotajā vietā „Sūnupes” attīstās kompakta apbūves struktūra, tādēļ
teritorijas plānojumā jāparedz Sūnupes ciema izveidi.
Baldones pilsēta un Avotu ciems praktiski jau šodien ir viena apdzīvotā vieta ar kopējām
inženierkomunikāciju sistēmām. Avotu ciema teritorija iekļaujama Baldones pilsētas
teritorijā.
5.2. Baldones telpiskā organizācija, apbūves struktūra un teritorijas

izmantošanas veidi
Faktori, kas nosaka Baldones pašvaldības teritorijas organizāciju, plānošanas apstākļus un

attīstības priekšnoteikumus, ir tās esošā funkcionālā organizācija un telpiskā kompozīcija,
apbūves un nekustamo īpašumu struktūra, vides, tostarp būvvides kvalitāte, dabas apstākļi
(reljefs, veģetācija, ģeoloģiskie apstākļi) un teritorijas attīstības potenciāls – iespējas
izaugsmei kā dzīves un darba vietai, pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centram, arī kā
atpūtas industrijas centram un kūrortam.

Pielikumi.
5.2.1. Baldones pilsēta pašvaldības un Rīgas rajona teritorijā
55.attēls.
alvenie tiecies virzieni Galvenie tiecies virzieni
Rīgas rajonā vērsti uz
Rīgu, bet Baldones
pašvaldības teritorijas
iekšienē – uz Baldones
pilsētu - galveno
pakalpojumu sniegšanas
vietu.
Vietējā līmeņa centrs – Baldones pilsēta
Baldones pašvaldības iekšējie tieces virzieni
Tieces virziens uz Rīgu
Situācija. Baldones pilsēta ir Baldones pašvaldības administratīvais centrs un lielākā

apdzīvotā vieta. Tās attīstības potenciālu veicina pilsētas statuss, izdevīgā atrašanās vieta
pašvaldības centrā un attīstītais ceļu tīkls, kas nodrošina labu satiksmi ar visām pašvaldības
teritorijām un Rīgu. Baldone veidojas par Rīdzinieku iecienītu dzīves vietu. Pilsētas nozīmi
pašvaldības mērogā samazina Rīgas tuvums - teritorija ietilpst Rīgas apkalpes rādiusā.
Tiece uz galvaspilsētu ir acīmredzama un objektīvi pamatota. Rīga ir darba vieta daudziem
iedzīvotājiem, tā ir pilsēta ar plašāko pakalpojumu klāstu valstī. Rīga daudziem Baldones
iedzīvotājiem nodrošina arī daļu no ikdienas un periodiskajiem pakalpojumiem un vietējam
centram nav nepieciešamības tos dublēt.
Plānojuma apsvērumi. Ņemot vērā situāciju un attīstības priekšnosacījumu, tuvākajā laikā

var prognozēt radikālu dzīvojamās apbūves ekspansiju pilsētas teritorijā, tomēr tā nav
saistīta ar ievērojamu darba vietu skaita pieaugumu. Savukārt, vietējo pakalpojumu klāsta
plašināšanai un kvalitātes izaugsmei ir ievērojams potenciāls. Līdz ar to plānojuma
priekšlikumi fokusēti uz pilsētas telpiskās organizācijas, arhitektoniskās kompozīcijas un
dzīves vides sakārtošanu, tās kvalitātes paaugstināšanu ar mērķi veidot Baldoni kā
pievilcīgu, sakārotu dzīves vietu ainaviski izteiksmīgā vidē. Baldone tiek skatīta kā labi
organizēta, labiekārtota apdzīvotā vieta, kas nodrošina vietējos iedzīvotājus ar ikdienas
pakalpojumiem un pilda pašvaldības centra funkcijas. Ievērojot šādus apsvērumus, ir
noteikta pilsētas robeža, paplašinot to, atbilstoši situācijai un attīstības potenciālam,

Pielikumi.
izstrādāts zonējuma priekšlikums un attiecīgās prasības teritoriju izmantošanai (apbūves

noteikumi). Baldones pilsētas robeža plānojumā tiek palielināta gan dienvidu (pašreizējā
Avotu ciema) virzienā, gan ziemeļu - ziemeļaustrumu virzienā mežainākajā pilsētas daļā,
kur plānotas mežaparka apbūves teritorijas.
56.attēls.
aldones pilsētas
attīstības virzieni
ziemeļaustrumu virziens – mežaparks

dienvidu virziens – savrupmāju apbūve
Baldones teritorijas plānojuma izstrādes kontekstā izvērtēts arī pašvaldības lauku teritorijas
attīstības potenciāls. Attīstības galvenās tendences saistītas ar Baldones kā pievilcīgas
dzīves vietas attīstību.
57.attēls.
aldones
attīstības zona
Rīgas virzienā
Lauku apbūves teritorija – risinājumi precizējami detālplānojumos
Ņemot vērā dzīvojamās apbūves perspektīvo izvietojumu, plānojumā noteiktas lielākas

attīstības teritorijas ap Baldones pilsētu un plaša lauku apbūves attīstības zona Rīgas
virzienā abpus autoceļam P91. Būtiskākais ierobežojošais faktors šajās teritorijās ir Rīgas
rajona plānojumā noteiktā multimodālā transporta koridora josla, kas noteikta kā
turpmākās izpētes teritorija. Šajā aptuveni 500m platajā zonā nosakāmi ievērojami apbūves
ierobežojumi.

Pielikumi.
5.2.2. Baldones pilsētas funkcionālā organizācija un apbūves raksturs
Telpiskās struktūras karkass. Baldones pilsēta ir sena apdzīvota vieta, kuras plānojuma
un apbūves struktūra veidojusies ilgā laikā. Lielā nozīme pilsētas dzīvē ilgu laiku ir bijusi
kūrorta un atpūtas funkcijām, kas būtiski iespaidojis tās kompozīciju, būvvides mērogu un
raksturu. Baldonei ir samērā dispersa apbūves struktūra, ko caurauž dabas elementu
tīklojums: parks, upes, meži.
58.attēls.
aldones plānojuma struktūras pamatelementi
Rīgas iela (ceļš P91)– galvenā pilsētas ass; lineārā komponente

Galvenās ielas – radiālas struktūras elementi
Kvartāli ar regulāru ielu plānojumu
Ūdeņu sistēmas tīklojums

Pielikumi.
59.attēls.
aldones pilsētas zemes īpašumu shēma
(1934.g.)
Pilsētas plānojuma struktūra. Baldonei ir kombinēta, asimetriska telpiskā struktūra, kur

grūti atrast vienu noteicošo, galveno kompozīcijas elementu. Pilsētas galvenās ass iezīmes
piemīt Rīgas ielai. Pie tās pieslēdzas vairums savienojošo ielu un ap to koncentrējas
galvenie sabiedriskie un darījumu objekti. Badlones centrālo daļu akcentē radiālā
plānojuma elementi – ielas, kas pieslēdzas Rīgas ielai tuvu cita citai, bet jaunākie
savrupmāju apbūves kvartāli veidoti regulārā ortogonālā ielu tīklojumā.
Baldones pilsētas esošais zonējums ir samērā komplicēts. Apbūve izkārtota vairākās

samērā dispersās grupās ap galvenajā ielām. Šis teritorijas savstarpēji atdala apstādījumi,
neapbūvētas dabas teritorijas un ūdensteces. Pilsētas ielu tīkla pamatstruktūra ir izteikti
neregulāra un vietām nenobeigta; kā kopsaucējs tai kalpo Rīgas iela.
Apbūves blīvums pilsētā kopumā ir neliels, tai piemīt dārzu vai kūrorta pilsētas raksturs.
Vienīgi atsevišķi jaunākie savrupmāju kvartāli ir blīvi apbūvēti, koncentrētāka ir arī
daudzdzīvokļu dzīvojamā apbūve Avotu pusē.
Plānojuma apsvērumi. Pilsētas audumā sadzīvo gan lineāras kompozīcijas elementi –

Rīgas iela (ceļš P91) rietumu – austrumu virzienā, gan koncentriskas struktūras motīvi –
galvenās pilsētas ielas (Daugavas iela, Zīļu iela, Iecavas iela, Pilskalna iela) saslēdzas ar
Rīgas ielu pilsētas centrālajā daļā, to krustojumi veido radiālas sistēmas centrālo apgabalu.
Dzīvojamās apbūves jaunākās daļas veidotas pārsvarā kā regulāri taisnleņķa kvartāli. Tas
labāk redzams zemes īpašumu struktūras materiālos, jo vairāku kvartālu izbūve nav
pabeigta un kopumā pilsētā ģeometriska prtogonāla plānojuma daļu ir maz. Ievērojama
loma pilsētainavas un plānojuma ģenēzē ir ūdeņu teritorijām – upju un ūdens noteku
tīklojums būtiski ietekmē apbūves izkārtojumu. Dominē asimetriska, ainaviski
daudzveidīga telpa, kuras arhitektūru bagātina parks, apstādījumu un dabas (mežaparka
tipa) teritorijas. Plānojuma (ielu un inženierkomunikāciju) struktūra jāuzlabo vairākos
jaunākajos savrupmāju dzīvojamās apbūves kvartālos, kas pašlaik ir nenobeigti un kuros ir
piekļūšanas grūtības. Lielākā pilsētas problēma no zemes izmantošanas un arhitektoniskās
kvalitātes viedokļa ir Baldones sanatorija – nolaistās būves un kādreiz krāšņais parks

Pielikumi.
faktiski pārvērtušies par degradētu teritoriju pilsētas centrā. Tā rada negatīvu vizuālo
efektu apkārtnē un atstāj pat bīstamas, nedrošas vietas iespaidu.
60.attēls.
Baldone ir viena no zaļākajām
pilsētām Latvijā. Tas pilnībā
atbilst kūrorta pilsētas raksturam.
Nomalēs, īpaši ziemeļu pusē,
apbūves blīvums arvien samazi-
nās; savrupmājas iekļaujas
mežaparkā, kas pie pilsētas
robežas pārtop mežā. Mežainajā
teritorijā ziemeļu un austrumu
pusē atrodas izteiksmīgākie
vasarnīcu tipa savrupmāju
kvartāli ar nozīmīgu kul-
tūrvēsturisko un arhitektonisko
vērtību.
61.attēls.
Baldones senākajām dzīvojamās
apbūves teritorijām raksturīgi
samērā lieli gruntsgabali un
neliels apbūves blīvums.
Centra apbūve izvietota gar Rīgas ielu un daļēji arī gar Iecavas ielu; tās būvvidi papildina
ielu apzaļumojuma sistēma. Centram trūkst kompaktuma, nav arī skaidri iezīmētas gājēju
zonas. Centra teritorija nav pietiekami akcentēta un nolasāma kopējā pilsētas telpā. To
iespējams pilnveidot, izstrādājot un īstenojot pārdomātu ārtelpas dizaina koncepciju un
kopējus principus un prasības apbūves attīstībai - ielu segumu, arhitektūra mazo formu,
labiekārtojuma uzlabošanai; ēku fasāžu un vides reklāmas noformēšanai, kopēja pilsētas
stila un tēla veidošanai.

Pielikumi.
62.attēls.
aldones sanatorijas jaunais korpuss
2004.gadā
Baldones bijušās
sanatorijas ēkas un parks ir
nozīmīga pilsētas vieta, tai
pat laikā tā ir kļuvusi par
lielāko problēmteritoriju
pilsētā. Parks joprojām ir
viena no skaistākajām
vietām Baldonē, bet
sagrūstošās būves atstāj
nomācošu iespaidu.
63.attēls.
kats uz Avotu pusi (Baldones dienvidu
robežu)
Dienvidu pusē pilsētas
ainavā ieaužas agroainava.
Lauki, pļavas, arī
mazdārziņi sākas tūlīt aiz
daudzdzīvokļu ēku terito-
rijām Avotu ciemā.
Apbūves izkārtojumu lielā
mērā nosaka teritorijas
reljefs un ģeoloģiskie
apstākļi – pilsētā ir zemas
vietas ar nelabvēlīgiem
būvniecības apstākļiem.

Pielikumi.
64.attēls. Dzīvojamā apbūvē dominē

oka apbūves paraugs – Baldones vērtība savrupmājas. Baldones
ziemeļaustrumu pusē
atrodas pilsētas vēsturiskā
daļa ar arhitektoniski
vērtīgu vasarnīcu/
savrupmāju apbūvi (ēku
tehniskais stāvoklis
diemžēl ir samērā slikts;
daudzas mājas netiek
pienācīgi apsaimniekotas).
Samērā lielas savrupmāju
apbūves teritorijas atrodas
gar Pilskalna, un Zīļu ielu,
arī pie Vanagkalna, bet
daudzdzīvokļu ēku
teritorijas -Avotos, pie
Vanagkalna ielas.
Apbūves struktūra ir visai „irdena” un neviendabīga – starp kompakti pabūvētiem

kvartāliem ir samērā lielas neapbūvētas un neapsaimniekotas teritorijas.

Pielikumi.
65.attēls.
zīvojamās apbūves izkārtojums Baldones
pilsētā
Plānojuma
risinājumi. Baldone
strauji kļūst par
Rīdzinieku iecīnītu
dzīvesvietu. Pilsētā
strauju pieaug
dzīvojamo ēku
būvniecība.
Apzīmējumi
Savrupmāju apbūves teritorija
Daudzdzīvokļu dzīvojam ēku

lielākas kvartāls
Plānojuma risinājumi paredz dažādu pieeju dzīvojamās apbūves attīstībai: intensificēt

apbūvi esošajās dzīvojamās apbūves teritorijās un pilnveidot to ielu tīklu un inženier-
infrastruktūru; veidot jaunas retinātas, jeb meža parka tipa savrupmāju apbūves teritorijas
pilsētas nomalēs un laukos; paredzēt dzīvojamās apbūves dažādošanas iespējas: rindu
māju, bloķēto ēku un daudzdzīvokļu ēku būvniecību.
66.attēls.
rīvas neapbūvētas teritorijas
Baldones centrā
Vairākās vietās Baldonē
iespējams veidot kompaktāku
dzīvojamo apbūvi, nodrošinot
racionālāku infrastruktūras
izmantošanu.

Pielikumi.
Ražošanas teritorijas atrodas vairākās pilsētas vietās, arī pašā centrā. Tas saistīts ar
pilsētas un kolhoza līdzāspastāvēšanu padomju laikā. Teritorijas izmantošana nav
uzskatāma par efektīvu apkārtnes kontekstā. Šāda prakse nav turpmāk vēlama, plānojuma
risinājumos nosakāmi pasākumi šo teritoriju izmantošanas dažādošanai; veicinot to
pārveidošanu par
67.attēls. publiski
ielākās ražošanas teritorijas Baldones pilsētā pieejamām da-
rījumu
teritorijām/ ob-
jektiem. Tomēr
šo vietu var
skatīt arī kā
potenciāli
perspektīvu
teritoriju, kuras
izmantošana ir
intensificējama,
tajā izvietojot
gan ražošanas,
gan darījumu
funkcijas.
68.attēls.
ažošanas/ tehniskās apbūves teritorija Baldones centrā
(Iecavas ielā).
Plānojuma risinājumā
atbilstoši turpmākajam
izmantošanas veidam
(plānotā (atļautā) izman-
tošana), teritorija ir no-
teikta kā jauktas
funkcijas – ražošanas un
darījumu objektu
apbūves teritorija.
Ņemot vērā šīs vietas
neizmantoto potenciālu,
jaunas ražošanas terito-
rijas pilsētā netiek
plānotas.

Pielikumi.
69.attēls.
ilsētas centram raksturīgas visai
mazs apbūves blīvums un plaša
ielu telpa
Ainaviski izteiksmīgajā vidē
pilsētas centrā izceļas atsevišķi
savdabīgi arhitektūras apjomi.
Sabiedriskais centrs. Baldones

sabiedrisko un
komercpakalpojumu klāsts atbilst
situācijai, kad daudzas funkcijas
nodrošina Rīgas pilsēta. Tomēr,
ņemot vērā pilsētas disperso
apbūves struktūru, sabiedriskā
centra un darījumu teritorijas
aizņem samērā lielu pilsētas daļu.
Centra teritorijas izvietotas
galvenokārt gar Rīgas ielu un
70.attēls. Iecavas ielu. Pilsētas administra-
aldones centra apbūve. Pilsētas tīvais centrs – dome atrodas
domes ēka Avotos, Iecavas ielā, bet skola,
baznīca, virkne veikalu un
kinoteātra ēka – gar Rīgas ielu.
Centra teritoriju akcentē un
bagātina arī skvērs, tajā iekļaujas
arī Baldones sanatorija un tās
parks. Centra apbūve atbilst
mazpilsētas raksturam, to veido
1.5 – līdz 2 stāvu ēkas, pārsvarā
vienkāršas ortogonālas formas ar
stāviem (virs 30%) divslīpju
jumtiem. Tikai daži centra objekti
ar savu arhitektūru izceļas uz
kopējā fona, piemēram, Baldones
luterāņu baznīca un padomju laikā
būvētais kinoteātris ar plastisku
skulpturālu fasādes dekoru.

Pielikumi.
71.attēls.
abiedrisko un darījumu funkciju izvietojums Baldones pilsētā.
Plānojuma risinājums.
Ņemot vērā esošo
teritorijas organizācijas
struktūru, plānojuma
priekšlikumā ieteikts
attīstīt sabiedriska
rakstura funkcijas un
apbūvi pilsētas centrālajā
daļā, koncentrējot to
kompaktākā teritorijā. Ar
mērķi veicināt vienota
pilsētas centra attīstību,
pilnveidot tās funkcionālo
loģiku un vizuālo tēlu,
Sabiedriskā Baldones teritorijas plānojumā ir noteikta
centra daudzfunkcionāla pilsētas centra teritorija, kas aptver
teritorija zonu ap Rīgas un Iecavas ielām. Šajā teritorijā ietilpst arī
Baldones sanatorija. Teritorijas izmantošanas un apbūves
Sabiedrisko noteikumos centra teritorijai ir noteiktas atbilstošas
objektu izmantošanas prasības. Plānojuma risinājumi attiecībā uz
teritorija centru vērsti uz tā vizuālās/ arhitektoniskās kvalitātes
pilnveidošanu;
apbūves noteikumos ir noteiktas prasības ēku būvformām un fasāžu veidošanai; teritoriju

uzturēšanai kārtībā; vides dizaina un labiekārtojuma elementiem, ar mērķi izveidot vienotu
pilsētas/ centra stilu.
72.attēls.
aldones centra plānotā teritorija

Pielikumi.
73.attēls.
ompaktāka ēku grupa pilsētas centrā
Viena no nedaudzajām
pilsētas vietām, kur ēkas
izvietotas praktiski uz
sarkanās līnijas un veido
vienotu ielas fronti.
74.attēls.
aldones vidusskola
Baldones centra apbūvē
ietilpst arī pilsētas skola. Tā,
līdzīgi daudzām Baldones
centra ēkām, izvietota pēc
brīvā plānojuma principa.

Pielikumi.
75.attēls.
inoteātra ēka
Kinoteātra ēka ir savdabīgs
padomju laika arhitektūras
paraugs.
5.2.3. Dabas apstākļi un elementi, kas ietekmē Baldones pilsētas teritorijas

organizāciju
Ģeoloģiskie apstākļi ir zināms ierobežojošs faktors, ar ko jārēķinās, attīstot pilsētas

teritorijas apbūvi. Problēmu sagādā augstais gruntsūdens līmenis, applūstošas teritorijas un
purvainās vietas. Šis apstāklis sarežģī virsūdeņu novadīšanu, tas jāņem vērā izstrādājot
inženierkomunikāciju attīstības shēmas un ārējo tīklu projektus, rekonstruējot satiksmes
infrastruktūru, izstrādājot ēku un citu būvju projektus. Jāņem vērā arī karsta procesi.
Baldones reljefa īpatnības un ūdensobjekti veiksmīgi izmantoti parkā, radot īpašu tā tēlu un
noskaņu.
76.attēls.
aldones sanatorijas parks Reljefs. Baldone atrodas
samērā paugurainā
apvidū, bet zemākās
vietas ir purvainas un
tāpēc nav ieteicamas būv-
niecībai. Plānojumā,
ņemot vērā šo apstākli,
vairākas vietas pilsētā ir
noteiktas kā
neapbūvējamas dabas
teritorijas, bet parks un
skvērs, - kā labiekārtota
sabiedrībai pieejama
teritorija.
Veģetācija. Pilsētas
teritoriju caurauž dabas
teritoriju tīklo-
jums. Dabas un apzaļumoto vietu bagātība ir viena no Baldones lielākajām vērtībām.
Ainaviski izteiksmīgā vide rada īpašu noskaņu un padara Baldoni par pievilcīgu dzīves un

Pielikumi.
atpūtas vietu ar kūrorta potenciālu. Plānojuma pamatprincips ir saudzīga attieksme pret

dabas struktūrām/ vērtībām pilsētā, kas uzlabo pilsētas vidi un bagātina ainavu.
77.attēls.
abas teritoriju tīklojums Baldonē
Mežu teritorijas
Upīšu ielejas
Lauku zemes – mozaīkveida ainava
Baldones sanatorijas parks
Pilsēta robežojas gan ar mežu teritorijām, kurās pamazām „izkūst” tās apbūve ziemeļu
daļā, gan ar lauksaimniecības zemēm dienvidos. Daļa lauku tiek izmantoti kā mazdārziņi.
Plānojuma risinājumā noteikts attīstīt pilsētas apbūvi dienvidu virzienā, saglabājot mežu
joslu iespējami neskartu un veidojot tajā mežaparka apbūvi.
78.attēls.
Lauku zemes pie pilsētas
dienvidu robežas ir
perspektīvas apbūves
teritorijas.

Pielikumi.
Plānojuma risinājumi. Lai saglabātu Baldones īpašo dārzu, jeb kūrorta pilsētas tēlu,
teritorijas plānojumā ir noteiktas vairākas neapbūvējamu un retinātas apbūves teritoriju
grupas, kuru izmantošanas prasību mērķis ir iespējami pilnīga esošās zaļās struktūras
saglabāšana un dārzu mākslas izkopšana. Tās ir dabas teritorijas, ūdensteču un ūdenstilpju
teritorijas, labiekārtotu apstādījumu teritorijas un mežaparka apbūves teritorijas. Pilsētas
ziemeļu pusē, kur paredzēta mežaparka apbūve, ir atstāti arī lielāki neapbūvējami meža
nogabali, kas noteikt kā meža aizsargjosla ap pilsētu. Aizsargjoslā iekļauti vērtīgie meža
biotopi.
79.attēls.
aldones zaļā struktūra – plānotā situācija
Dabas teritorijas
Labiekārtotas teritorijas (parki, mežparki)
Mežaparka apbūves teritorijas
5.2.4. Baldones apbūves raksturs un mērogs
Apbūves izkārtojums. Pilsētas kopējā apbūves struktūra ir visai “irdena”, mozaīkveida:

intensīvāk apbūvētas daļas mijas ar retinātu apbūvi, zaļo teritoriju “salām” un ūdens noteku
tīklojuma elementiem. Pilsētas centrā brīvstāvošas ēkas, kas izvietotas retināti, ar atkāpi no
ielu sarkanajām līnijām, mijas ar kompaktākām, gar ielu izvietotām ēku grupām. Struktūru
caurvij apzaļumojuma sistēma. Centra teritorija ir funkcionāli daudzveidīga – te ir gan
sabiedriskās ēkas un darījumu objekti, gan dzīvojamās ēkas (pārsvarā savrupmājas). Kā
neiederīgu centra struktūrā jāvērtē ražotnes teritoriju.
Lielākā daļa būvju Baldonē ir nelielas brīvstāvošas ēkas. Tās ir novietotas ar atkāpi no ielu
sarkanajām līnijām, bet vienota būvlaide ir ievērota tikai dažās pilsētas daļās, tostarp
savrupmāju apbūves teritorijās.
Plānojuma risinājums. Ņemot vērā situāciju, plānojumā būvlaide tiek noteikta kā
minimālais attālums no ielas (ceļa) sarkanās līnijas. Teritorijas, kur galveno ēku

Pielikumi.
(dzīvojamo ēku) noteikts izvietot uz būvlaides, atrodas galvenokārt (blīvas) savrupmāju

apbūves teritorijās. Šāda prasība veicina sakārtotas ielu frontes veidošanu, ar vismaz
minimāliem ielu sarkano līniju platumiem, kur iespējams izvietot inženierkomunikācijas,
atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Citviet Baldonē, arī tās centra teritorijā, šāds apbūves
princips nav raksturīgs. Lielākās zemes vienībās ēkas izkārto pēc brīvā plānojuma principa,
veidojot ainaviski daudzveidīgu ārtelpu. Šajos gadījumos jāievēro prasība galveno ēku
izvietot priekšpagalmā, neaizsedzot tās fasādi ar citām būvēm.
80.attēls. Savrupmāju apbūves

teritorijās tiek ievērota vienota
būvlaide. daudzi kvartāli
izceļas ar kvalitatīvu apbūvi
un tiek rūpīgi apsaimniekoti.
Apbūves mērogs. Baldones apbūves mērogs ir atbilstošs mazpilsētas raksturam. Lielākā

daļa ēku ir pusotra vai divu stāvu būves, kuru augstums nepārsniedz 8 metrus. īpaši
izteiksmīga ir vēsturiskā koka apbūve. Kopējā noskaņā zināmu disonansi ienes vienīgi
ražotnes būves, padomju laikā būvētās piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas un Baldones
sanatorijas tukšie korpusi. Plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos,
ņemot vērā situāciju un tradīcijas, ir noteikti atbilstoši būvju augstuma ierobežojumi.
81.attēls.
ipiskas savrupmājas Baldonē – Teritorijas labiekārtojums un
nelielas ēkas ar divslīpju jumtiem. vides dizains. Ārtelpas
elementu kvalitāte un
labiekārtojuma līmenis ir
faktori, kas ietekmē
apdzīvotās vietas dzīves vides,
jeb telpas kvalitāti. Baldones
atsevišķās daļās situācija šajā
jomā ir visai atšķirīga. Pilsētas
centrs ir sakārtots un ārtelpas
kvalitāte ir laba. Centrs
izveidojies par pievilcīgu
vietu ar daudzveidīgu pilsēt-
ainavu un izteiksmīgiem
akcentiem.

Pielikumi.
82.attēls.
kvērs Rīgas ielā
Skvērs pilsētas centrā
bagātina tās ainavu.
Citās pilsētas teritorijās galvenā problēma ir ielu iesegumi un profilu izveide. Centrā var
ieteikt turpināt pilnveidot ārtelpu veidojot pilsētai kopīgu dizaina stilu/ tēlu.

Pielikumi.
Izmantotā literatūra
1. LR Vides ministrija, Latvijas vides aģentūra. Augsnes radiācijas monitorings
2003.gadā. Jūrmala, 2003
2. SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Divu jaunu radioaktīvo atkritumu
tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve radioaktīvo
atkritumu glabātavā “Radons”. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma
kopsavilkums. 2005.g.maijs, Rīga
3. ЛАТВГЕОЛОГИЯ. Kомплексная геологоразведческая экспедиция. Отчет по
оценке карстоопасности территории поселка Балдоне, Рига. 1990
4. LR Vides ministrija, Latvijas vides aģentūras aizsargājamo koku datu bāze.
5. Rīgas rajona padome. Rīgas rajona plānojums (līdz 2003.gadam), Rīga, 2000
6. LR Valsts zemes dienests Kartogrāfijas pārvalde. Sateltītkarte Baldone (mērogs 1 : 50
000), 2003
7. SIA Baltaks, R.Šilders. Meža zemju plāns. VAS “Latvijas valsts meži” Zemgales
mežsaimniecības 4.Misas meža iecirkņa 2004.gada inventarizācija, 01.05.2005.
8. 2003.gada 9.decembra MK noteikumi Nr 684 “Noteikumi par nacionālas nozīmes
lauksaimniecības teritorijām”
9. 2002.g.izstrādātais noteikumu projekts “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska
teritorijas”
10. Lursoft. Latvijas uzņēmumu katalogs 2005.
11. Nekustamā īpašuma birojs “Arco Rea Estate”. “Latvijas nekustamā īpašuma tirgus
pārskats 2004”, Rīga, 2004
12. Baldones pašvaldības mājas lapa www.baldone.lv
13. Jēkabpils zonālā valsts arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Okupētās Latvijas administratīvi
teritoriālas iedalījums (1940-1944; 1944-1990). Rīga, 1997.g.
14. “Latgiprogorstroj”. Baldones ciema ģenerālplāna projekts, 1983.g.
15. Ints Zeidlers. Dūņu dziedniecība., 2001
16. Valsts mežu dienests. Meža statistika – 2004, Rīga, 2005
17. LR Zemkopības ministrija. Meža nozare Latvijā 2003. Rīga, 2004
18. Latvijas dabas fonds. Latvijas upju bioloģiskā kvalitāte 1993 – 1997, Rīga, 1997.g.
19. “Latvijas ezeri” mājas lapa www.ezeri.lv
20. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Gada publiskais pārskats 2001, Rīga
21. VAS “Latvijas valsts ceļi” mājas lapa www.lad.lv
22. Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa. Zemes sadalījums pa nekustamā
īpašuma un lietojuma mērķu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa
un pa zemes lietošanas veidiem uz 01.01.2005.
23. Centrālā statistikas pārvalde. Statistisko datu krājums “Latvijas reģioni 2004”, Rīga,
2004.
24. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistika www.pmlp.gov.lv
25. Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Īpaši atbalstāmās teritorijas.
26. Rīgas reģiona attīstības aģentūra. Rīgas reģiona telpiskās attīstības plāns. Rīgas
plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums. Pirmās redakcijas sabiedriskās
apspriešanas materiāli. http://www.rigaregion.lv
27. Valsts ģeoloģijas dienests. Latvijas būvmateriālu izejvielu atradnes. Paskaidrojuma
teksts. Rīga, 2004

Pielikumi.
Pielikumi

Pielikumi.
1.pielikums. Pašvaldības ceļu saraksts.
Ceļa minimālā
Ceļa Ceļa
zemes
Nr.p.k. Ceļa nr. Ceļa nosaukums garums, Ceļa piesaiste Ceļa kategorija normāl-
nodalījuma
km profils
josla, m
1. C-1 Lapsēnu ceļš 3,6 Ķekava- Skaistkalne AV 7,5 17,5
2. C-2 Reiskatu ceļš 5,6 Ķekava- Skaistkalne A VI - savienojošs 5,5 15,5
3. C-3 Ziemeļu ceļš 6,4 Ķekava- Skaistkalne AV 7,5 17,5
4. C-4 Ziemeļu 1,2 Ķekava- Skaistkalne AV 7,5 17,5
piebraucamais ceļš
5. C-5 Vārpu ceļš 10,2 Ķekava- Skaistkalne AV 7,5 17,5
6. C-6 Sniedžu ceļš 2,2 Iecava- Daugmale A VI- savienojošs 5,5 15,5
7. C-7 Galiņu ceļš 5,7 Iecava- Daugmale A VI- savienojošs 5,5 15,5
8. C-8 Dzimtmisas ceļš 0,9 Iecava- Daugmale AV 7,5 17,5
9. C-9 Urlu ceļš 2,5 Iecava- Daugmale AV 7,5 17,5
10. C-10 Spaļinieku ceļš 4,5 Zīļu iela A VI- savienojošs 5,5 15,5
11. C-11 Menecendarbes ceļš 0,6 Iecava- Daugmale AV 7,5 17,5
12. C-12 Mežniecības ceļš 0,5 C-11 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
13. C-13 Riekstukalna ceļš 0,9 Iecava- Daugmale AV 7,5 17,5
14. C-14 Birstaliņu ceļš 1,3 Ķekava- Skaistkalne A VI- savienojošs 5,5 15,5
15. C-15 Briežu ceļš 1,8 Rīga- Bauska A VI- savienojošs 5,5 15,5
16. C-16 Balku ceļš 1,6 Rīga- Bauska A VI- savienojošs 5,5 15,5
17. C-17 Zaļo ceļš 3 C-1 A VI- savienojošs 5,5 15,5
18. C-18 Ibenetes ceļš 3,8 Iecava- Daugmale A VI- savienojošs 5,5 15,5
19. C-19 Vilšķērstu ceļš 2,1 Iecava- Daugmale A VI- savienojošs 5,5 15,5
20. C-20 Ērču ceļš 0,4 Ķekava- Skaistkalne A VI- pievadceļš 4,5 14,5
21. C-21 Lielrubeņu ceļš 1,8 Ķekava- Skaistkalne A VI- pievadceļš 4,5 14,5
22. C-22 Arāju ceļš 1,4 Ķekava- Skaistkalne A VI- pievadceļš 4,5 14,5
23. C-23 Dārziņu ceļš 0,5 C-3 A VI- pievedceļš 4,5 14,5
24. C-24 Mežuļu ceļš 1,1 C-5 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
25. C-25 Iesalnieku ceļš 0,8 C-5 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
26. C-26 Čoku ceļš 0,8 Ķekava- Skaistkalne A VI- pievadceļš 4,5 14,5
27. C-27 Dekmeru ceļš 2,1 Pilskalna iela A VI- savienojošs 5,5 15,5
28. C-28 Ventu ceļš 1,3 C-17 A VI- savienojošs 5,5 15,5
29. C-29 Purmaļu ceļš 1 C-5 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
Pielikumi.
Ceļa minimālā
Ceļa Ceļa
zemes
Nr.p.k. Ceļa nr. Ceļa nosaukums garums, Ceļa piesaiste Ceļa kategorija normāl-
nodalījuma
km profils
josla, m
30. C-30 Ceriņu ceļš 1,3 C-7 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
31. C-31 Birzuļu ceļš 1 Ķekava- Skaistkalne A VI- pievadceļš 4,5 14,5
32. C-32 Asenberģu ceļš 0,1 C-27 A VI- pievadceļš 4,5 14,5
33. C-33 Kausezera ceļš 2,5 Baldone- Tome A VI- pievadceļš 4,5 14,5

Pielikumi.
Pielikums Nr.2.
Attēlam – shēmai “Baldones pilsētas ar lauku teritoriju sociālās infrastruktūras objekti”
Sabiedriskie objekti
Valsts iestādes un uzņēmumi

Baložu policijas nodaļa, Baldones pilsētas un lauku teritorijas inspektori
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas rajona brigāde, Baldones postenis
Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra "Rapa", Baldones iecirknis
Valsts mežu dienesta Rīgas virsmežniecības Baldones mežniecība
Veselības aprūpe:
Baldones slimnīca un neatliekamā medicīniskā palīdzība
Aptieka "Baldones aptieka"
Aptieka "Gaiļu aptieka"
Aptieka "Ķekaviņas aptieka"
5 ģimenes ārstu un 2 stomatologu prakses
Izglītības iestādes
Baldones vidusskola
Baldones mūzikas pamatskola
Bērnu dārzs “Vāverīte”
Baldones mūzikas skola
Baldones mākslas skola
Pieaugušo apmācības un kultūras centrs
Rīgas rajona padomes BPU “Baldones slimnīca” ambulance
Neatliekamā medicīniskā palīdzība
Sociālā palīdzība un aprūpe

Specializētais bērnu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs “Baldone”
Rīgas rajona padomes bērnu nams
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome, Sociālās palīdzības dienests
Baznīcas
Baldones Evaņģēliski luteriskā draudze
Kultūras iestādes
Baldones bibliotēka
Bērnu bibliotēka un interneta lasītava
Brīvdabas estrāde Vanagkalnā
Baldones kinoteātris
Pašvaldība
Baldones policija
Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome, Dzimtsarakstu nodaļa
Baldones bāriņtiesa
Kapsēta
Sporta būves un teritorijas

Sporta klubs, "Gundega-E" SIA
Pielikumi.
Darījumu objekti
(atsevišķos gadījumos viens uzņēmums piedāvā pakalpojumus vairākās vietās, kas
uzskaitītas kā atsevišķi sociālās infrastruktūras objekti).
Kafejnīcas:
Bārs "Pie Kriša"
Bārs "Atvars"
Kafejnīca "Gundega E"
Kafejnīca ” Mežvidi”
Veikali
Auto riepu veikals, "Pie pagraba", SIA
Pārtikas tirdzniecība "Alba-Serviss" SIA
Pārtikas tirdzniecība "BajaRes" SIA
Pārtikas tirdzniecība "Baldones Krišs" SIA
Pārtikas tirdzniecība "Baldones Krišs" SIA
Pārtikas tirdzniecība "Balta-X" SIA
Pārtikas tirdzniecība "Balta-X" SIA
Pārtikas tirdzniecība "Dagi"
Pārtikas tirdzniecība "Dzintarliepa"
Pārtikas tirdzniecība "Elvi"
Pārtikas tirdzniecība "Herbis"
Pārtikas tirdzniecība "Krišs"
Pārtikas tirdzniecība "Mežvidi"
Pārtikas tirdzniecība "Senči"
Pārtikas tirdzniecība "Tulpes"
Veikals, "Duets" SIA
Būvmateriālu veikals "Akropole" SIA
Būvmateriālu veikals "Gundega-E" SIA
Grāmatu veikals, "Virza" SIA
Saimniecības preču tirdzniecība, "Velga-R" SIA
Augļu un dārzeņu veikals, "Honka" SIA
Ziedu veikals "Madara 1"
Ziedu veikals "Vīnkalni Pluss"
Ziedu veikals "Zane B"
Auto apkalpes uzņēmumi

DUS "Nivals" SIA
DUS "Oktāns-A" SIA
Automobiļu rezerves daļas, "Vazola" SIA
Autoserviss "Oktāns-A" SIA
Autoserviss "Unda auto"
Automobīļu rezerves daļas "Nērings" SIA
Automobīļu rezerves daļas "Oktāns-A" SIA
Autoserviss "Vīgranti" SIA
Sadzīves pakalpojumi:
Slēpošanas trase "Mežkalni"
Durvju, logu izgatavošana "Dinda", SIA
Apģērbu izgatavošana, "Šūšanas darbnīca"
Frizētava, "Akropole" SIA
Akmens apstrāde, "Ievas dizains" SIA
Preses izdevumi "Baldones Ziņas"
Preses izdevumi "Pavards"
Preses izdevumi "Rokdarbi"
Veļas mazgātava, "Baltie krasti" SIA
Solārijs "Gundega-E" SIA
"Parekss apdrošināšanas kompānija", apdrošināšanas akciju sabiedrība
Kravu pārvadājumi "Brigma" SIA
Kravu pārvadājumi "CMD" SIA

Pielikumi.
Kravu pārvadājumi "GČT serviss" SIA

Kravu pārvadājumi "Grava E" SIA
Dizaineru un interjeristu pakalpojumi, "Studija Lege Artis" SIA
Veterinārie pakalpojumi Beinarte G.
Veterinārie pakalpojumi Dūdiņa I.
Veterinārie pakalpojumi Sāre A.
Veterinārie pakalpojumi "Vetfarmserviss" SIA
Labiekārtošana, apzaļumošana, "Plātes"
Sabiedriskā transporta stacijas

Auto- pietura “Baldone”
Pasta pakalpojumi
Baldones pasta nodaļa

I Baldone Pask Galared

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

I Baldone Pask Galared

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Apstiprināts 2006.gada 10.maijā (sēdes prot. Nr.

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju

Pasūtītājs: Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome

Izpildītājs: SIA “Grupa 93”

2. BALDONES PILSĒTAS AR LAUKU TERITORIJU ATTĪSTĪBAS VĪZIJA........12

3. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS RAKSTUROJUMS ............17

4. SOCIĀLI EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.............................50

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 1

5. TERITORIJAS TELPISKĀ ORGANIZĀCIJA UN BŪVVIDES

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 2

Baldones pilsētas ar lauku teritoriju (turpmāk galvenokārt – Baldone) teritorijas plānojuma

Baldones teritorijas plānojumam ir trīs daļas: I daļa - Paskaidrojuma raksts, II daļa -

Paskaidrojuma raksta sagatavošanā izmantota pašvaldības rīcībā esošā informācija, valsts

Paskaidrojuma rakstā ietverts pārskats par plānošanas situāciju, teritorijas dabas

Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis

noteikt vispiemērotāko Baldones teritorijas izmantošanu, ievērojot normatīvajos

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 3

1.1. Nacionālais līmenis

Baldones teritorijas plānojums izstrādāts pirms Nacionālā plānojuma spēkā stāšanās.

Baldones pilsēta valsts teritorijas apdzīvojuma struktūras noteikumu projektā atbilst

Līdz ar nacionālā plānojuma stāšanos spēkā, nepieciešamības gadījumā būs jāveic

1.2. Reģiona līmenis

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 4

(2) Darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu izvietošanu un jaunu mājokļu būvniecību

Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 5

(9) Neparedzēt meža zemju transformāciju dzīvojamai un ražošanas apbūvei.

(10) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos

1.3. Rajona līmenis

Rīgas rajona teritorijas plānojums ir apstiprināts 1997.gadā un ir izstrādāts laika periodam

Izstrādājot Baldones teritorijas plānojumu, ir ņemtas vērā Rīgas rajona teritorijas

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 6

Kultūrvēsturiskais mantojums – vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis –

Izglītība – Rīgas rajona plānojuma pasākumos ir paredzēts pabeigt Baldones vidusskolas

Elektroapgāde – Baldones pašvaldību šķērso 110 kV elektrolīnija.

Telekomunikācijas – Baldones pašvaldību šķērso maģistrālās sakaru līnijas.

Atkritumu saimniecība – Baldones lauku teritorijā jāierīko jauna zonālā atkritumu

Civilā aizsardzība – garantētai ugunsgrēka nodzēšanai visā rajona teritorijā būtu

Teritorijas izmantošana – zonējums. Baldonē noteiktas šādas teritorijas:

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 7

1.4. Kaimiņu pašvaldības

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 8

1.5. Vietējais līmenis

1.5.1. Baldones pilsētciemata ģenerālplāns un centra detālplānojums, 1983.g.

Baldones pilsētciemata ģenerālplāns un tā centra detālplānojums izstrādāts plānošanas

Ģenerālplāns satur pilsētciemata un Baldones kūrorta situācijas analīzi, pilsētveidojošās

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 9

1.5.2. Teritorijas izmantošanu un apbūvi regulējošie saistošie noteikumi

1.5.2.1. Saistošie noteikumi “Par apbūves kārtību Baldones pilsētā ar lauku

1.5.2.2. Saistošie noteikumi “Par zemes sadales un lietošanas mērķu noteikšanas

1.5.2.3. Saistošie noteikumi “Labiekārtošanas noteikumi”

1.5.2.4. Saistošie noteikumi “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 10

1.5.2.5. Saistošie noteikumi “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”

1.5.2.6. Saistošie noteikumi “Pašvaldības centralizētā ūdensvada un kanalizācijas

1.5.2.7. Saistošie noteikumi “Nodevas par reklāmu, afišu, sludinājumu izvietošanu

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 11

2. Baldones pilsētas ar lauku teritoriju attīstības vīzija

2.1. Baldones portrets

Ceļi A 7 (E 67) Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle);

Teritorijas Baldones pilsēta - administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta

Lauksaimniecībā Pašvaldības teritorijā maz lauksaimniecībā izmantojamo zemju – tikai

Baldones pilsētas dome, konsultāciju uzņēmums SIA “Grupa 93” 12