Atkarba no reliiskiem prdzvojumiem.

Referts mcbu priekmet Atkarbas klniskie aspekti LUMF studente

Ievads: Es sav refert vlos veikt ieskatu Jauno reliisko kustbu darbb, kas izraisa atkarbu no reliiskiem prdzvojumiem nebijuiem, agrk un cit situcij nepiedzvotiem un btb nepiedzvojamiem gargiem prdzvojumiem, piemram, eiforija, kriana nema, pilnga fiziska un garga atbrvoans no apkrtjiem apstkiem, runana mls u.c. Cilvki, kas apmekl uz o tendtas sektas tri vien zaud savu personbu, tiem vairs nav sava viedoka tikai sektas kopjais. Vii visu savu laiku pavada sekts, ik dienu apmekl to dievkalpojumus, neprtraukti mekl iespju tur atgriezties atkal un atkal. Visa dzve ir pakrtota tam lai pc iespjas vairk laika atrastos sekts. Mazsvargs kst it viss, kas nav saistts ar sektu, tiek atstta novrt imene, draugi, darbs un mcbas1. rpus sektas cilvki ir nelaimgi, zaud savu identitti, nekas nespj vius apmierint, tie biei kst agresvi un neprognozjami. K redzams daudzas pazmes sakrt ar tdm lielajm atkarbm k narkomnija un alkoholisms, tiei tpc k sava referta tematu es izvljos atkarba no reliiskiem prdzvojumiem. Sav refert es nevlos noliegt reliijas pozitvo ietekmi uz indivdu un sabiedrbu kopum. Tau es vlos apskatt gadjumus, kad reliisks organizcijas izmanto savu ietekmi pr cilvkiem, lai manipultu ar viiem, iegstot varu pr materilajiem un citiem resursiem. das organizcijas pasaul tiek sauktas par destruktviem vai agresviem kultiem, vai par totalitrm vai destruktvm sektm. Ts nereti izmanto suestiju, alkoholu un citas psihotrops vielas, hipnozi, manipul ar dzikajiem impulsiem (piemram, seksul visatautba) u.c. Turklt, vienmr s darbbas tiek veiktas ar lielu pli, nevis ar atseviiem indivdiem. Jo, k zinms atsevis indivds ir racionla btne, bet kopj pl visi sajt savus iracionlos impulsus. Visu du rcbu rezultt sektu vadtjiem ir pilnga vara pr saviem sekotjiem. o sektu sekotji biei izjt nebijuas sajtas, piemram, daudzi apgalvo, ka ir redzjui dievu, vai saskruies ar prdabiskiem spkiem. Visas s sajtas liek cilvkiem atkal un atkal atgriezties ajs sekts, k ar pilnb pakauties to vadtjiem. Tiei par diem gadjumiem es vlos rakstt.

Ticbas un reliijas brvba ir viena no demokrtijas neatemamm sastvdam. Ticba dzia, prsvar emocionla, augstko spku (Dieva vai objektva likuma) pieemana un gatavba tam pakauties. Psiholoiski ar ticbu saisttas gargs vrtbas ieem visaugstko vietu motivcijas sfr. Tas nozm, ka ticgs cilvks pretosies jebkdiem uzvedbas variantiem, kas ir pretrun ar m vrtbm. Demokrtijas idelais modelis uzskata, ka ticbas brvba ir cilvka organisko vajadzbu apmierinanai absolti nepiecieams elements. Psiholoiskie aspekti atkarbas veicinanai: Sektas vienmr rpjas par to lai cilvki justos k mjs, lai tie btu samoti, aprpti un lai viiem btu iespaids kad kds par viiem rpjas. Cilvki jau izsenis mekl kdu, kas dotu tiem identitti jeb atbildi uz jautjumu kas es esmu; k ar sniegtu drobu jeb atbildi uz jautjumu kur meklt stingru pamatu zem kjm; Cilvki vienmr kaut kam pieeras, pai bdu un cieanu laik. Cilvka btba ir tda, ka t vienmr mekl, kam pieerties un uz ko paauties. Sekts skotnji vii saem tiei to, k viiem ikdien visvairk pietrkst. T ir klasiska metode, k cilvku jau pirmajs kontakta mints noskaot pozitvi. Cilvki tiek burtiski nospiesti ar mlestbu, smaidiem, interesi par viu, t kulti parda ieinterestbu cilvk. Cilvki psiholoiski nespj to noraidt, vii to pieem un automtiski "atvers", un atkal nonk stvokl, kur vius var kontrolt pc patikas. K ar vlk, kad kulta vadba prasa cilvkam kaut kdas apaubmas darbbas, tad to vienmr var pamatot ar "Bet ms tevi tik draudzgi uzmm, ms tev devm jaunu imeni, pie mums tu atradi patiesu mlestbu" un cilvk tiek implantta vainas apzia, un vi pakaujas. Bet k zinms, izdarsi ko amorlu vienreiz, otru reizi jau bs vieglk un sirdsapzia jau kluska. Psiholoiski tas ir t, ka ja cilvkam kaut ko iedod, uzdvina, vi automtiski grib dot pretim. Kulti dod cilvkam to kas viam pietrkst ikdien, nu, protams, ka cilvks paem, bet pc tam uzreiz seko lgums pc naudias, t teikt "ziedojums" un cilvks psiholoiski grib atmakst. Fizioloiskie aspekti atkarbas veicinanai: Sektas nekautrjas pielietot danedadas narkotisks un psihotrops vielas. Piemram, New Age pielieto hipnozi, alkohola izmantoanu sav kult, narkotikas, seksulo visatautbu, amanismu. Stanisma kulta pamat ir miesas baudas (tai skait ar upurana), k zinms pastv fizisk atkarba no seksul uzvedbas un atkrtotas vardarbbas u.c. Scientologu sektai pievienojuies rsti pielieto aizliegto rstanas metodiku saviem pacientiem, nereti pai atrodoties narkotisko vielu reibum. Gandrz vism sektm ir brva pieeja narkotiskajm vielm, kuras ts izplata starp saviem locekiem. Cilvki pavisam vienkri pierod pie m vielm pat nenojauot par to kltesambu. Ar pie seksuls visatautbas cilvki pierod un t kst par viu ikdienas sastvdau, bez kuras tie vienkri vairs nespj dzvot, jo nekur citur nav iespjams apmierint savas vajadzbas. Tomr ne visas sektas lieto tik brutlus un atkltus ldzekus savu sekotju piesaistanai. K spilgtu piemru var mint Jauno Paaudzi. No malas t iet vienkra reliisk organizcija, kuru bez problmm vartu ielikt vien plaukti ar luternismu vai katoticbu. Tau t nebt nav! Lai ar no malas tur patiem pirmaj brd neko

neparastu nevar saskatt, aj organizcij plai pielieto suestiju un hipnozi, kas varbt viegl form, bet tomr cilvkam izraisa atkarbu. Vlos aprakstt Jauns Paaudzes dievkalpojuma krtbu, lai uzskatmi pardtu, k cilvku pau smadzenes pieradina pie vlmes atkal un atkal apmeklt os dievkalpojumus, un k cilvki iegst os spilgtos Svt Gara pieskrienus. Dievkalpojums notiek zl bez logiem, ldz ar to publika nevar koncentrties uz citiem objektiem. Sludintjs atrodas uz pai ierkotas skatuves, kas ir labi apgaismota. Ldz ar to veidojas rjs autorittes fenomens cilvks uztver sludintju k oti autoritatvu. Mzika: Skum zl skan mzika. Kop 4 dziesmas, bez prtraukumiem, 32 mintes. Skaums ir oti liels, tiek izmantoti elektroniskie mzikas instrumenti. Mzikas temps pa skum trs, ar katru kompozciju paliek arvien trks, pki pdj melodija ir oti lna un kluska par citiem it k negaidts atslbums. di lauztie ritmi sagatavo galvas smadzeu garozu tlkai apstrdei. eit tiek izmantoti divi suestijas pamieni neprognozjamba un sensor prslodze. Sprediis: Spredia teksts ir agresvs un primitvs. Pastvgi tiek atkrtotas daas idejas izmantojot stereotipiskas frzes. Skum tiek runts par to, kam klaustjs piekrt, tad seko vadanas moments klaustjs automtiski piekrt vism prjm idejm. Hipnozes tehniku izmantoana: Realitu uzsloanas tehnika. Teksts ir neprognazjams, kad klaustjs nespj sekot sarunas tematam notiek smadzeu prslodze un klaustjs iekrt hipnotiskaj trans. Cilvkam, kas ir hipnotiskaj trans, ar vieglaj, galvas smadzens izstrdjas psihoaktvas vielas, to skait endorfni. Ldz ar to klaustji klauss o spredii ar lielu gandarjumu, kaut ar pc tam nevar atcerties praktiski neko. d veid sludintjs ststa kdu sietu, apmram vid to prtrauc un sk ststt nkamo sietu, kuru ar prtrauc, un ststa vl citu sietu, tiei aj siet ir iebvta komanda, pc tam secgi pabeidz iepriekjos sietus. Kad klaustji jau atrodas hipnotiskaj trans, sludintjs izmanto t saukto runanu mls. o fenomenu psiholoij sauc par glossollijm. Atbilstoi emocionls inficanas fenomenam, atliek tikai daiem skt runt, kad jau pavisam drz tpat rea gandrz visa publika. Un t vairkas reizes. Drz vien lielk daa no kltesoajiem demonstr transa pazmes2. du cilvku acu priek var pamt ar roku, k ar staigt un vii uz to nerea. Cilvku ermei kustbas ir automtiskas un stereotipiskas, auditorija kusts vien ritm. Suestijas iedarbba var bt tik stipra, ka ts ietekme saglabjas pat vairku nedu garum. Tpc nav brnums, ka cilvki, vai ik dienu apmekljot sektu dievkalpojumus, tik oti viegli pakaujas to lderiem, turklt bez jebkdas pretoans un

pat labprtgi. di kodts cilvks neapaubmi mekls jebkuru iespju saemt jaunu devu. Atcelanas sindroms un rstana: Kad cilvks dadu iemeslu vadts, tomr prtrauc apmeklt sektu dievkalpojumus un prjos paskumus ir novrojams atcelanas sindromi. Aizejot no sektas parasti nkas saskarties ar: 1. Sajtu, ka dzvei ir zudis mris. 2. Depresiju. 3. Vainas apziu. 4. Izoltbas sajtu. 5. Nespju uzticties nedz sev, nedz citiem. 6. Bailes (biei no draudiem, par to kas notiks, ja cilvks tomr pamets sektu). 7. Nespju pieemt pastvgus lmumus. 8. Zemu pavrtjumu. 9. Murgiem un/vai halucincijm. 10. Nespju koncentrties un atmias zudumiem. 11. Seksulm problmm. 12. Patoloiskm atkarbas formm u.c. Atveseoans process biei ilgst vairkus gadus, tas ir sarets process un lai cilvks vartu pilnvrtgi atgriezties dzv ir nepiecieama psihologu un tuvinieku atbalsts un paldzba. Nereti rstjoties cilvki lieto CNS depresantus vai stimulantus, dieml ir ar gadjumi, kad personas kst par alkoholiiem. Sektu psiholoisk ietekme ir tik spcga, ka personas vl vairku gadu garum nespj veidot normlas attiecbas, ir psihiski neldzsvarotas un cies no dadm fobijm. Vidji, ar psihologu paldzbu un intensvu kursa izieanu, k ar tuvinieku atbalstu, atveseoans process ilgst divus gadus; tau nesaemot piencgu paldzbu tas var ilgt krietni ilgk (pat sasniedzot gadu desmitus). Dieml ir gadjumi kad pc izieanas no sektas cilvki neiztur emocionlo stresu un izdara panvbas vai ar nokst psihiatriskaj slimnc. rstanas procesa laik ir novrojami vairki lzuma punkti, kad personas vlas atriezties sekts, ja dos gadjumos nav spcga psiholoisk atbalsta tas dieml ar notiek. Nereti sektas manipul ar cilvkiem, kas ts pametui, atgdinot tiem viu kdas, draudot izststt viu paveiktos grkus, k ar antajot un draudot o cilvku draugiem un tuviniekiem, kas joprojm atrodas sekt. Secinjumi: Atkarba no reliiskiem prdzvojumiem ietver sev gan psiholoiskajai, gan fiziskajai atkarbai raksturgs pabas. Tiek novroti gan spcgi emocionli paclumi kad tiek saemta deva, gan dzii kritumi kad t trkst. K ar ir novrojami atcelanas sindromi, kas spcgi ietekm personas atveseoanos. Atkarbas uzvedba daudzs liets sakrt ar plai pazstamajm atkarbm, piemram, nesaemot devu atkarbas personas izjt spcgu diskomfortu...

Lai ar zem kdas maskas sektas slptos, vai t btu imeni un citu vrtbu slavinoa (ka Jaun Paaudze), vai ar agresva un normliem cilvkiem atbaidoa (piemram, stanisms), ts viennozmgi manipul ar personm pielietojot gan atautus, gan neatautus ldzekus. Personas, kas ir atkargas no ajs sekts iegtajiem reliiskajiem prdzvojumiem, biei ir psihiski neldzsvarotas.

Populrks sektas Latvij: Scientoloijas sekta Mormoi Stanisms (un citas staniskas orientcijas destruktvs reliisks organizcijas) New Age Jaun paaudze, u.c. Lietotie termini: Reliija: Ir uzskatu un ticbas kopums, kas attiecas uz kaut ko prdabisku, svtu vai dieviu, k ar morle, paraas, rituli un organizcijas, kas ar to saisttas. Biei ar vrdu "reliija" apzm konkrtas reliiskas organizcijas, kas formli apvieno savas ticbas prstvjus un uzskata sevi par oficil viedoka paudjm un uzturtjm. Sekta: Ir vairkas defincijas atkarb no sektu ptnieka profesijas vai interesm. Psihologi ar o vrdu raksturo cilvku grupu, kura ir spjga izmaint cilvka uzvedbu un skatjumu uz pasauli. da grupa lieto netiskas manipulatvas prliecinanas un kontroles metodes, lai sasniegtu grupas ldera mrus. Sociologi ar vrdu kults saprot jebkuru grupu, kura dzvo neatbilstoi sabiedrb pieemtajm normm. Universla sektas defincija sekta ir jebkura grupa ar autoritatvu piramdveida struktru, kuras visa vadba un mcba nk no hierarhijas virsotnes. grupa apgalvos, ka ir viengais ce pie Dieva, uz nirvnas sasnieganu, uz kosmisku apziu utt. grupa lietos apzias kontroles metodes, lai pakautu cilvku lderim vai lderu grupai un izncintu via personbu. Vairkum no izmantotajm literatrm terminu kults un sekta lieto k sinonmus. Glossollijas jeb runana mls: Izpauas k nesakargas balss skaas, kas reizm var atgdint runanu svevalod. Sektanti ir prliecinti, ka jo vairk un biek cilvks run mls, jo labk runanas ilgums liecina par Svt Gara kltbtnes dziumu.

Izmums ir mormoi un scientoloijas sekta (k ar nedaudzas citas), viu kults veicina to lai kustbas dalbnieki btu ieguvui augstko izgltbu un ieemtu augstus amatus gan uzmumos, gan dads prvalds un valdbs.
2

Hipnotisk transa pazmes: 1. skatiena fikscija 2. acu zlu paplainans 3. reta mirkinana 4. lna reakcija uz vizuliem kairinjumiem 5. asaras 6. sejas muskuu atslbinana.

Izmantot literatra: Netradicionls reliisks kustbas un to nelabvlg ietekme sabiedrb: gargie, socilie un tiesiskie aspekti <<Rga. A>D> 30.01.1998>> Netradicionls kustbas un sektas: socioloiskie un kriminoloiskie aspekti. <<Rga. 1998>> Gatis Ldums Dzve pc izieanas no sektas <<SR izdevniecba 2001>> Netradicionls reliijas Latvij <<Luteru stunda>> Agris Iesalnieks - Jaun laikmeta vec seja New Age Movement kristgais izvrtjums. <<Rga 1994>> Dr. Kurt Koch Christian counseling on occultism <<Kregel Publications, Grand Rapids, USA>> Igors Kudrjavcevs Suestijas izmantoana reliisk sekt <<RSU/AML Komunikciju studiju katedras doktorants>> Edgars P. Kaizers K atbildt mormoiem. <<Svtdienas Rts>> Lekciju materili no priekmeta Atkarbas Klniskie Aspekti <<Prof. Dr. med. Jnis Spols>> Izmantots interneta vietnes http://www.stunda.lv http://www.culthelp.info/index.php? option=com_content&task=view&id=1296&Itemid=5 http://ajp.psychiatryonline.org/cgi/content/full/160/11/1965 http://alternativemedicine.healthcommunities.com/hypnotherapy/stages.shtml http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=818 http://lv.wikipedia.org/wiki/Reli%C4%A3ija http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp? Aktion=ShowAbstract&ArtikelNr=210146&Ausgabe=244139&ProduktNr=2242 42#OLN http://www.tech.mit.udu/V109/N45/bcc3.45n.html http://www.rickross.com/reference/Art90.html