You are on page 1of 27

Ciparu komutcija.

S12 tipa komutcijas mezgls

4. S12 tipa komutcijas mezgls.


4.1. Struktras shmas apraksts.
S12 tipa KM izveid ir izmantota no citu tipu KM atirga filozofisk pieeja. eit nav centraliztas vadbas iekrtas vai koordinjoo procesoru kompleksa. Savienojuma izveidoanu vada tas funkcionlais modulis, kuram is savienojums nepiecieams. Savienojuma izveidoanai nepiecieamos datus (vai ir brvs kanls vajadzgaj virzien un kur tas atrodas KM struktr) var uzzint izziu biroj specializtos palgmoduos, kuri uztur attiecgu datu bzi. Atirb no citu tipu KM, kuros lielk daa funkciju ir centraliztas, du vadbas veidu sauc par izkliedto vadbu [2, 10, 12, 23, 25]. Izkliedt vadba nozm, ka sistmas vadba ir sadalta starp oti daudziem maziem procesoriem, kas savstarpji sadarbojoties (interaktv rem) vada sistmu komutcijas mezglu. S12 sistm ir izmantoti trs izkliedts vadbas veidi: hierarhiskais, funkcionlais un pilngs. Hierarhisk izkliede nozm, ka zemk lmea funkcijas, tdas k lniju skenana, ir nodotas specifiskm iekrtu grupm, bet augstk lmea funkcijas ir vairum centraliztas. Hierarhisk izkliede ierobeo (samazina) kdu iedarbbas efektu zemkaj lmen, bet ir jtga pret kdm augstkajos lmeos Funkcionl izkliede nozm, ka KM darbba ir sadalta daudzs specifisks funkcijs, katru no kurm izpilda specifisks procesors. Ja kds viens no procesoriem, kas iesaistts virkn ar citiem kdas lielkas funkcijas izpildanai, tas iespaido visa KM darbbu. Pilnga izkliede nodroina vislabko aizsardzbu pret kdm. Tas iespjams tpc, ka katrs procesors atbild par vism funkcijm, bet ierobeotam lietotju (kanlu, lniju u. c.) skaitam. S12 ir pielietota pilnga un funkcionla izkliede vairumam funkciju, bet hierarhiska vadba zinmm atbalsta funkcijm un uzraudzbas funkcijm S12 moduu sastv ietilpstoie vadbas elementi (TCE) sadarbojas sav starp un izveido sarunu trakta savienojumus caur ciparu komutcijas sistmu (Digital Switching Network DSN). Ciparu komutcijas sistma ir S12 sirds un tai piemt daudzas specifiskas pabas, kas nepiecieamas izkliedtas vadbas sistm. Viena no tm ir iespja katra modua vadbas elementam TCE vadt (inicit) savienojuma izveidoanu ciparu komutcijas sistm (DSN), tdjdi nav nepiecieama centralizta komutcijas sistmas vadbas iekrta (centrlais procesors). Sistmas funkcijas izpilda visi palgvadbas elementi (Auxiliary Control Element ACE), bet TCE izpilda funkcijas, kas attiecs uz konkrto terminlu. ACE ir nosaukti atbilstoi sistmas funkcijm, kuras tie izpilda. Piemram, administratvais ACE, kanlu resursu noteikanas ACE u.c. visi vadbas elementi - Control Element - CE (ACE un TCE) ir viend veid savienoti ar ar DSN un sastv no procesora, dinamisks brvas piekuves atmias iekrtas (RAM), terminla interfeisa sadarbbai ar DSN. Lai garanttu drou KM darbbu dadu grupu ACE ir rezervti pc shmas n+1, bet atbildgkie takts un tonlo signlu modui (CTM) un ekspluatcija atbalsta un perifrijas iekrtu modui (MS&PM) dublti. 4.1. zmjum ir pardta tipiska S12 komutcijas mezgla struktras konfigurcija.

77

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls


SERVICE CIRCUITS MODULE

T C E

ACE

T C E

PACKET SWITCHING MODULE

Packet Switching (X25) Data Network

*
Lines

*
T C E
ANALOG TRUNK MODULE
Trunks

ANALOG SUBSCRIBER MODULE

T C E

Lines (Basic Accesses)

ISDN SUSCRIBER MODULE

T C E

DIGITAL SWITCHING NETWORK

T C E

DIGITAL TRUNK MODULE

Digital Trunk

Primary Rate Accesses

ISDN TRUNK MODULE

T C E

*
T C E

*
T C E

T C E

MAINTENANCE SUPPORT & PERIPHERIAL MODULE

Visual Display Units etc

IRSUs

ISDN REMOTE INTERFACE MODULE

*
T C E

*
T C E

CLOCK AND TONES MODULE

Clock and tones distribution

RSUs

REMOTE INTERFACE MODULE

COMMON CHANNEL MODULE

ACE - Auxiliary Control Element RSU - Remote Subscriber Unit . TCE - Terminal Control Element IRSU - ISDN Remote Subscriber Unit * - Clock and, as applicables, Tones

Distributed Control Arrangement (S12) S12 tipa KM izkliedtas vadbas struktra

Zm.4.1. Zmjum pardti galvenie moduu tipi. Moduu skaitu katr komutcijas mezgl nosaka atbilstoi projektam. S12 tipa KM sastv no funkcionli specializtiem moduiem, kuriem ir pievienoti dadi lniju un kanlu tipi (analogs abonentu lnijas, analogie kanli, ISDN lnijas, ciparu kanli u. c.) Visi modui ir pieslgti ciparu komutcijas sistmai (Digital Switching Network DSN) un savienojuma izveidoanas proces apmains ar nepiecieamo informciju caur DSN. Visi modui ir izveidoti pc vienotas tipveida struktras un atiras galvenokrt ar to procesoros ieldto programatru un piesldzamajm lnijm atbilstou terminla aparatru (ts shmu un elementiem).

78

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Izkliedts vadbas funkcijas realiz katra modua terminla vadbas elements (Terminal Control Element TCE) un palgvadbas elementi (Auxiliary Contol Element ACE). TCE ir interfeiss starp dadiem terminliem (lniju pieslguma iekrtm) un ciparu komutcijas sistmu DSN. Modulim nepiecieamos tonlos signlus (ciparu form) un sinhronizcijas (jeb takts) impulsus TCE saem pa atsevim kopnm. Palgvadbas elementi ACE sadarbojas tikai ar DSN un takts un tonlo signlu apaksistmu (Clock and Tones Distribution Subsystem CLTD). CLTD nodroina ar teko laika (pulkstea) informciju.

4.2. S12 moduu un vadbas elementa tipveida struktra


TCE Terminal Control Element ir visu S12 moduu galven sastvdaa, to vadbas iekrta. TCE vada savienojuma izveidoanu caur DSN un nodroina datu apmaiu caur ciparu komutcijas sistmu - DSN - ar citiem S12 moduiem. Procesors un atmia izpilda un glab programmas, kuras vada konkrt S12 modua darbbu. TCE galvens funkcijas: - nodroina interfeisu starp konkrto moduli un iekjm IKM lnijm no/uz DSN; - prraida un saem datu paketes no citu S12 moduu TCE; - savieno modua iekjs IKM lnijas ar DSN; s funkcijas tiek izpildtas TCE procesora vadb TCE sastv ir etri uztvrja/raidtja portu pri; divi pri modua pus, otri divi DSN pus. Piekto uztvrja portu -R5- izmanto, lai pieslgtu CE pie sinhronizcijas un tou signlu sadales apaksistmas. Katram uztvrjam, izemot R5, ir divas ieejas. Viena no tm ir savienota ar t paa pra raidtja izeju, lai vartu izpildt testu. TCE sastv ir PRAM (packet random access memory), kuru procesors izmanto, lai saemtu un noraidtu datu paketes. Paketes, kuras jnoraida tiek ieraksttas specil PRAM da, kura satur komandu SELECT. Pa kanlu saemts paketes ieraksta attiecgos PRAM apgabalos, atbilstoi skot ar specifiskm adresm.
TCE
T1
To/from Module Circuits

TI

R2 T2
To/from DSN

R1 T3 R3

R4 T4
Tones and Clock

R5

PRAM

Processor and Mem ory

Zm. 4.2. Terminla vadbas elementa TCE struktra

79

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Tipveida modua vienkrota struktra kop ar TCE pardta 3. zmjum. Standarta modui sastv no TCE, OBC un terminla (lniju pieslganas) iekrtm, kas var bt izvietotas uz vairkm spiestm platm (Printed Board Assembly PBA). Moduu skaits ir atkargs no KM piesldzamo lniju un kanlu skaita. Atseviiem moduu tipiem, piemram, analogo abonentu lniju moduiem, TCE ir savienoti paralli tdjdi nodroinot nepiecieambas gadjum abos moduos ieslgto lniju apkalpoanu ar vienu TCE (ja otrs ir bojts vai tiek testts). Tdu rekonfigurciju izpilda operators no ekspluatcijas modua izmantojot cilvks-mana komandas. OBC (On Board Controller) ir vadbas iekrta, kura izpilda konkrt modua funkcijas. OBCI ir interfeiss, kas salgo terminl ieslgts IKM lnijas (vai IKM formt prveidots analogs lnijas) ar teminla vadbas elementu (TCE), prveido ienkoo 2.048 Mbit/s formtu S12 iekj 4.096 Mbit/s formt. Savienojuma izveidoanas proces dadu terminlu moduu OBC apmains sav starp ar informciju caur TCE un ciparu komutcijas sistmu (DSN).

Module
Module Circuits Module Control Unit (TCE) TCE OBC

PCM link

Input Interface

O BCI

PCM Links

TI

DSN

TCE

OBC

TCE Processor and Mem ory

OBC

OBC Communication Savienojumi starp OBC

Zm.4.3. S12 moduu un vadbas elementa tipveida struktra.

4.3. S12 ciparu komutcijas sistma Digital Switching Network (DSN)


Ciparu komutcijas sistma ir S12 tipa komutcijas mezgla galven sastvdaa. T sastv no pieejas komutatoriem (Access Switch AS) un grupu komutatora (GS). Lai nodrointu pilnu pieejambu liela tilpuma komutcijas sistm grupu komutators sastv no trijm komutcijas pakpm. Darbbas drouma un veiktspjas paaugstinanai ir izveidotas etras parallas neatkargi darbojos grupu komutatora plaknes. Pilna tilpuma etru plaku komutcijas sistma (skat. Zm43). Katram pieejas komutatoram ir etras izejas, kuras savieno to ar vism grupu komutatora plaknm. Savienojuma izveidoanai izmanto vienu no grupu komutatora plaknm, kurai taj brd ir vairk brvo ieeju. Katrs S12 modulis caur sava terminla vadbas elementa TCE interfeisu TI ir ieslgts divos pieejas komutatoros. Viss komutcijas sistmas pakps ir izmantots viens tipveida komutcijas elements (Switching Element SWEL).

80

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Ciparu komutcijas sistma nodroina k balss signlu komutciju (sarunu), t ar datu pakeu komutciju.
SECTION 15 GROUP 7

SECTION 0

GROUP 0

7
8 9 AS 10 11

15

15

15

0
0 1 2 8

0
8 0 8 PLANE 1 0 STAGE 2

0
STAGE 3

STAGE 1
AS
9 10 11

TCE

3 4 5 6 7

PLANE 2 PLANE 3 PLANE 4

A F u lly E q u ip p e d (F o u r P la n e ) D ig ital S w itch in g N e tw o rk (D S N )

Zm.4.4. Pilna tilpuma etru plaku komutcijas sistma. Katrs S12 modulis ir pieslgts komutcijas sistmas DSN pieejas pakpes (jeb priekpakpes) komutcijas elementu SWEL prim. 5. zmjum redzams ka, ieejs (portos) 0 ldz 7 ir ieslgti lniju modui, t. i., modui caur kuriem iet sarunu kanli. Ieejs 12 ldz 15 ir ieslgti dadi palgmodui. Priekpakpes (AS) elementi SWEL ir ieslgti viss grupu komutcijas (GS group switch) plakns. 6. zmjum redzams izejas 8 ir ieslgtas GS pirmaj plakn. Augj zmjum redzams izejas 9, 10 un 11 ir ieslgtas attiecgi otraj, treaj un ceturtaj GS plakns. AS (Access Switch) pakp katr AS pr ir ieslgti 8 lniju terminla modui (portos 0 ldz 7) un ldz 4 ekspluatcijas modui (Maintenance Support MSPM) un palgmodui (ACE) (portos 12 ldz 15). Katrs no tiem ir ieslgts divos AS. Ttad katrs lniju modulis ir ieslgts komutcijas sistm divs viets (adress). Savukrt katrs AS ir ieslgts etrs grupu komuttora plakns.

81

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Modulis 0 Modulis 7 Modulis Modulis

TCE 7 TCE 12 TCE 15 TCE 0

8 9

AS

10 11

8 9

AS - access switch komutcijas pieejas pakpe TCE - terminal control element modua izeja (interfeiss) uz komutcijas elementu (SWEL)

7 12 15

AS

10 11

Zm.4.5. Lniju un palgmoduu pieslgana komutcijas pieejas pakpes AS elementu SWEL prim

TCE

AS0 AS1 AS2

8 8 8 8

0 1 2 3 4 5 6 7

GS

TCE TCE

AS3 AS4

AS izejas 9, 10, 11 ir pieslgtas GS plaknm 1, 2, 3 attiecgi

AS5
8

AS6

TCE

AS7 Zm.4.6. TCE ieslgana AS un grupu komutator

Terminal Unit Structure

82

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Grupu komutator atbilstoi komutcijas mezgla tilpumam var bt trs pakpes, kas izvietotas etrs neatkargs paralls plakns. Pirmajs divs pakps SWEL portus 0 ldz 7 izmanto k ieejas un 8 ldz 15 k izejas uz nkoo pakpi. Treaj pakp visi 16 porti ir savienoti ar otrs pakpes 8 ldz 15 portiem Treo pakpi sauc par atstarojoo(rejected stage).

4.3.1. Ciparu komutcijas elements (Digital Switching Element SWEL).


SWEL ir specila lielas integrcijas mikroshma. Katrs SWEL sastv no 16 divvirzienu portiem (ieejm/izejm) un izpilda telpas-laika komutciju. Katr port ir ieslgta dupleksa 4.096 Mbit/s IKM lnija. Savienojuma izveidoanu vada ienkos lnijas (kanla) terminla vadbas elementa (TCE) procesors nododot nepiecieams komandas caur TI uz SWEL. SWEL nodroina jebkuras duplekss ieejas uztvrja savienoanu ar jebkuras duplekss izejas raidtju. Tas nozm, ka piemram, signls no 3 ieejas (IKM trakta) 7 laika intervla (kanla) var bt savienots ar 11 izejas 26 laika intervlu. SWEL sastv ir ieejas signlu atmia, ieejas stvoka atmia, izejas signlu atmia, kopne, pie kuras ir pieslgtas signlu atmias un vadbas procesors. SWEL darbbu vada t ieej saemtais IKM vrds. SWEL izpilda sekojoas funkcijas: - sinhroniz ienkoo IKM impulsu plsmu ar savu iekjo sinhroenertoru; - atceras katra no 32 kanlu pareizjo stvokli katrai IKM lnijai; - izmantojot no katra kanla saemto protokola informciju un attiecg kanla pareizjo stvokli (statusu) nosaka kda tipa datus satur kanls, piemram, SPATA; - izveido, uztur un atbrvo jebkuras lnijas jebkura kanla (laika intervla) uztvrja savienojumu ar raidtju, atbilstoi pa IKM kanlu saemtajam vrdam; - diagnostic iekjos traucjumus; - minimiz signla prraides aizturi komutcijas sistm izvloties pirmo brvo kanlu izej; - izvlas vienu no diviem 8.192 MHz rjiem sinhronizcijas signliem ; - rjo sinhrosignlu prslganas vai avrijas gadjum nodroina iekjo sinhrosignlu eneranu. 4.7. zmjum pardta SWEL struktra un 4.8. zmjum SWEL porta struktra.
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15

uztvrjs Port 0 raidtjs


* * *

uztvrjs Port 8 raidtjs


* * *

SW ELL

Low ports High ports

Port 7

Port 15

Zm.4.7. S12 tipa komutcijas mezgla ciparu komutcijas sistmas (DSN) komutcijas elementa SWEL struktra.

83

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Porta uztvrjs 0 1 2 3 Ieejas atmia Stvoka atmia

SWEL
ports

Raidtjs 0 1 2

Izejas atmia KOPNE

31

31

State

Destination port

Destination channel

00 IDLE 01 BUSY (SELECT - select input) 10 BUSY (ESCAPE - messages between processors) 11 BUSY (SPATA - 8 bits from input to output ( speech and data)

Zm.4.8. Komutcijas elementa SWEL porta struktra. Konstruktvi uz vienas spiests plates (SWEL printed board assembly (PBA)), var bt izvietoti: - 16 komutcijas elementi SWEL; - sinhronizcijas ievada des; - sinhronizcijas impulsa fzes un frekvences saskaoanas iekrta ar izvlto rjo sinhronizcijas avotu 8.182 MHz; - baroanas sprieguma atjaunoanas iekrta. 4.3.2. SWEL darbba savienojuma izveidoan. SWEL darbbu vada t modua TCE, kuram attiecg brd ir jizveido savienojums ar citu moduli vai ar jnoraida informcija citam modulim. TCE noraida uz SWEL portu, kur tas ir ieslgts, 16 bitu vrdus. Ir iespjami etri vrdu veidi: SELECT, ESCAPE, SPATA un CLEAR. Katra porta uztvrjs darbojas saska ar protokola bitiem (14 un 15 bits katr vrd) un un citiem datiem (adreses informciju), kurus satur pa kanlu saemtais vrds. Ja saemts ir SELECT vrds, protokola bitu vrtba ir 0 1, ttad porta uztvrjs ir samis komandu izveidot savienojumu ar cita porta raidtju. Vrda 16 bitu virknes formats tiek prveidots parall format. Vrds tiek nodots kopnes procesoram nepiecieam savienojuma izveidoanai, bet uztvrjs ieraksta o instrukciju atmi un sekojoie vrdi tiek translti no uztvrja uz izvlts izejas raidtju bez prveidoanas. Raidtjs izvieto prraidmo 16 bitu vrdu tam pieirtaj kanl sav iekj laika intervlu atmi. Pienkot attiecg lnijas laika intervala brdim, raidtjs izem o vrdu no iekjo laika intervlu atmias un noraida lnij. Raidtjs prveido no atmias izemto parallo vrdu IKM virknes impulsu plsm, lai noraidtu tlk pa IKM lniju.

84

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

ESCAPE (1 0) vrdu izmanto, ja jnoraida ziojums no viena TCE vai ACE procesora otram. SPATA (1 1) izmanto sarunas signlu prraidanai. Ja tiek saemti pc krtas divi IDLE vrdi, protokola biti 0 0, uztvrja ports tos nodod raidtjam un atbrvo savienojumu. IKM lnijas nulles kanlu (laika intervlu) savienojumu izveidoanai neizmanto. To izmanto specilm ekspluatcijas vajadzbm un sauc par tuneli. Katra no 16 portiem sastv ir uztvrjs ar ieejas atmiu un stvoka atmiu un raidtjs ar izejas atmiu. Katr atmias iekrt ir 32 nas, lai ieraksttu un izvadtu 125 mksek laik 32 laika intervlu (time slot) 16 bitu vrdus. Visu 16 portu raidtju ieejas un uztvrju izejas ir pievienotas pie SWEL iekjs kopnes, lai vartu izveidot savienojumus starp jebkuru ieeju un jebkuru izeju. Katr laika intervl savienojamo ieejas/izejas pri nosaka kopnes procesors (zmjum nav pardts) atbilstoi savienojuma skum saemtajai SELECT komandai. Stvoka atmi ieraksttie divi biti nosaka, ko dart ar krtjs 125 mksek saemto informciju. K notiek izmaias stvoka atmi. Izejas stvokl laika intervls porta ieej un izej ir brvs IDLE - un stvoka atmi ir ieraksts 00. Izmaias notiek saemot kdu no savienojuma izveidoanas komandm SELECT, ESCAPE vai SPATA. Katrs 125 mksek katr ieej ienk divu baitu vrds jeb kadrs, kas satur vienu no mintajm komandm. s komandas ir ieraksttas 14 un 15-taj bitos. Ja stvokl 00 atnk SELECT 01, tad visi 16 biti tiek nodoti SWEL procesoram savienojuma izveidoanai atbilstoi saemtajai komandai un stvoka atmia mains uz 01. Procesors mekl brvu izejas laika intervlu. Sekojoie vrdi ar pazmi 01 tiek translti bez analzes. Ja atnk komanda SPATA- 11, tas nozm, ka ir izveidots savienojums un visi sekojoie vrdi ar pazmi 11 tiek translti bez analzes. Tpat notiek, ja atnk komanda ESCAPE 10, ar kuru modui (to TCE vai OBC) apmains ar datu paketm. Lai atbrvotu aizemtu laika intervlu, t. i., SWEL izeju, ir divas reizes pc krtas jsaem komanda CLEAR 00, k rezultt stvoka atmi tiks ierakstts stvoklis IDLE, t. i., 00.

4.4. Savienojuma izveidoana ciparu komutcijas sistm.


Savienojuma izveidoanai nepiecieamais komutcijas pakpju skaits ir atkargs no ienko (savienojumu veidojo) modua TCE adreses komutcijas sistm un izsaucams puses modua adreses. Adreses. Katram terminla elementam ir sava komutcijas sistmas pieslguma adrese. Katra adrese sastv no 16 bitiem, kas sadalti etrs grups: - A (4 biti) nosaka AS porta numuru (0 ldz 7 un 12 ldz 15), kur ieslgts terminls; - B (4 biti) nosaka porta numuru, kur ir ieslgts AS pris (0 ldz 3 pirmaj pakp) katr no etrm plaknm; - C (4 biti) nosaka porta numuru (0ldz 7 otraj pakp), kuros ir ieslgti pirms pakpes porti; - D (4 biti) nosaka porta numuru (0 ldz 15 treaj pakp), kur ir ieslgti otrs pakpes porti. Pirms savienojuma izveidoanas, TCE saldzina savu adresi ar izsaucam TCE adresi, lai noteiktu caur cik pakpm bs jizveido savienojums, kura pakpe bs atstarojo: - ja adreu D daa ir atirga atstaroanas punkts ir tre pakp; TCE ieslgti dads sekcijs;

85

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

ja adreu daa D sakrt, bet atirga ir C daa, tad atstaroanas punkts ir otr pakp; TCE ieslgti vienas sekcijas dados pirms pakpes komutatoros; ja adreu daas C un D sakrt, bet atirga ir B daa, tad atstaroanas punkts ir pirm pakp; ja adreu daas B, C un D sakrt, bet atirga ir A daa, tad atstaroanas punkts ir AS pakp.

4.4.1. Savienojuma izveidoanas darbbu secba. Cea meklanas vrdi.

Kad TCE (modua terminla elementa) procesors ir noskaidrojis atstaroanas portu, tas sastda SELECT vrdus, kas nepiecieami savienojuma cea izveidoanai komutcijas sistm. Savienojuma izveidoanai nepiecieamo SELECT vrdu skaits atkargs no attluma ldz atstaroanas punktam un var bt sekojos: - septii vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas treaj komutcijas pakp; - pieci vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas otraj komutcijas pakp; - trs vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas pirmaj komutcijas pakp; - viens vrds ir vajadzgs, ja atstaroanas punkts atrodas pieejas (AS) komutcijas pakp. Katrs SELECT vrds sastv no 16 bitiem (protokola biti 01) un tiek izvietots viens aiz otra secgos IKM formtos izvltaj kanl (laika intervl) un nostti uz pieejas komutatoru AS, kur ieslgts TCE. Katra porta uztvrjs atbild uz pirm SELECT vrda saemanu, izemot to no IKM datu plsmas un izveidojot savienojumu ar kda cita porta raidtju. Sekojoie SELECT vrdi tiek translti no SWEL uztvrja uz raidtju bez prveidoanas. Katrs vrds izveido savienojumu vien komutcijas pakp. Tlk pardta tipiska SELECT vrdu krtba, kuru sastda savienojumu veidojoais terminla elements TCE, izmantojot SELECT vrda bitu (k1, k2, k3, k4) vrtbas: (a) Izvlties zemo (Low Port) portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod AS izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz pirmo komutcijas pakpi. Izvltais ports nosaka ar plakni. (b) Izvlties jebkuru portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod pirmajai pakpei izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz otro komutcijas pakpi. (c) Izvlties jebkuru portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod otrajai pakpei izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz treo komutcijas pakpi. Izvltais ports nosaka ar tres pakpes grupu. is ir savienojuma cea atstaroanas punkts. (d) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod treajai pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. (e) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod otrajai pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. izvle veido ceu uz pirmo pakpi izejas terminla virzien. (f) Izvlties portu P vai P+4 un jebkuru kanlu. is vrds uzdod pirmajai pakpei izvlties pirmo brvo kanlu port P vai P+4. eit iespjamas viena no diviem portiem izvle, jo izejoais terminls iz ieslgts divos AS. (g) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod AS pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. izvle nosaka izejas terminlu. (h) Nav darbbas, izmanto ekspluatcijas nolkos, lai noturtu esoo savienojumu caur portu. Ja savienojuma izveidoana kd pakp ir neveiksmga, tas bs redzams tdjdi, ka pdjais veiksmgais ports nesaems no nkos pakpes porta pozitvu savienojuma izveidoanas apstiprinjumu. Lai izsauktu jaunu atkrtotu minjumu izveidotais ce ir piespiedu krt

86

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

jatbrvo ldz izsaucoajam TE. Atbrvoanu izdara atgrieot negatvu apstiprinjumu (NACK) uz TCE, kur sastdja SELECT vrdus. NACK sta atpaka pa izveidoto ceu no pakpes uz pakpi atbrvojot tajs izveidotos savienojumus ldz NACK sasniedz TCE. Pc tam TCE sta pa o ceu divreiz pc krtas IDLE vrdu (protokola biti = 0 0). Ce ir pilngi atbrvots. TCE izdara nkoo minjumu. 4.4.2. SELECT vrda formts. 15 0 14 1 13 X 12 P0 11 P1 10 P2 9 P3 8 K1 Bitu pozicionlais numurs. 7 K2 6 K3 5 K4 4 Q0 3 Q1 2 Q2 1 Q3 0 Q4

0 1 : SELECT protokols (14 un 15-tais biti) X : nav izmantots P0, P1, P2, P3 : portu numuri (tos izmanto tikai, ja SELECT komanda nosaka noteiktu portu izvli). K1, K2, K3, K4 : SELECT komandas: 0100 = jebkur ports, jebkur kanls, 0001 = augstais (High) ports (12 ldz 15), jebkur kanls, 1101 = zemais (Low) ports (8 ldz 11), jebkur kanls, 0111 = ports P, jebkur kanls, 0010 = ports P vai P+4, jebkur kanls, 1100 = ekspluatcijas izvle (Maintenance Select) ports P, kanls Q, 1000 = nav darbbu Q0, Q1, Q2, Q3, Q4 : izvlt kanla binr identifikcija (neizmanto, ja SELECT komanda auj izmantot jebkuru kanlu). Kanla identifikciju izmanto, ja jizvlas konkrts kanls, parasti testanas vai citm ekspluatcijas vajadzbm. Lai izveidotu savienojumu starp diviem moduiem, nepiecieams unikli defint katru moduli. To izdara izmantojot tkla adrescijas koordintes: Z apzm sekcijas numuru, Y apzm SWEL numuru pirmaj komutcijas pakp, X apzm AS numuru, W apzm AS porta numuru, kur ieslgts TCE. ESCAPE vrds (protokola biti = 1 0) norda, ka sekos starpprocesoru ziojums. Ar starpprocesoru ziojumiem apmains TCE vai OBC savienojuma izveidoanas laik vai testu izpildanai. SPATA vrds (protokola biti = 11, sarunas signliem izmanto bitus 0 ldz 7) norda, ka savienojums ir izveidots un visi nkamie vrdi ir jtransl bez analzes tpat k ESCAPE gadjum. Saemot pc krtas divus vrdus CLEAR (protokola biti 00) savienojums tiek atbrvots un kanls (laika intervls) priet stvokl IDLE.

87

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

1
TCE

TCE

TCE

0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 12 13 14 15 8 9 10 11 12 13 14 15

0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 7 12 13 14 15

0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 7 12 13 14 15

Sect. 0

TCE

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15

Group switch
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 8 9 10 11 12 13 14 15

2
TCE

TCE

0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 2 12 13 14 15

0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 2 12 13 14 15

TCE

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15

TCE

TCE

0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 12 13 14 15

0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 7 12 13 14 15

Sect. 15

0 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 7 12 13 14 15

88

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Zm.4.9. Atstaroans vieta pie savienojumiem caur dadm DSN pakpm.

Sarunas un datu prraide caur ciparu komutcijas sistmu.

TCE
A D Ch.X Terminal Interface Ch.Y
SWEL

TCE
Ch.Z
SWEL

Terminal Interface Ch.Y Ch.X D A

Speech Transmission

11 SPATA

8 bits

TCE

Ch.X

Ch.X
SWEL

Ch.Z Ch.Z
SWEL

Ch.X

Ch.X

TCE

Memory Processor

Message Transmission
Memory

10 ESCAPE

8 bits

Processor

Zm. 4.10. Sarunas signlu un ziojuma pakeu prraide caur ciparu komutcijas sistmu. Sarunas un datu prraide notiek no abonenta A ldz abonentam B caur to lnijm, pieslguma terminliem komutcijas mezgl, terminla interfeisu un savienojumu caur komutcijas sistmu, ko izveidoja terminla vadbas elements TCE ar komandu SELECT un uztur ar komandu SPATA. Datu prraide notiek starp TCE (vai OBC) procesoriem prraidot paketes no viena procesora atmias uz otru caur komutcijas sistmu izmantojot komandu ESCAPE.

89

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

TCE

SWEL
AC 0 0 1 0 0 2 0 0 3 0 0 2 0 0 1 0 0 AC 0 0

TCE

Izejas stvoklis. Visos SWEL cei brvi 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Savienojuma izveidoanas uzskana 0 1 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

0 1

0 1 0 1 Savienojums izveidots 0 1 0 1

0 1

0 1

0 1

0 1

Zm.10. Sarunas signlu prraide caur ciparu komutcijas sistmu


0 1 0 1 0 1 0 1

1 1

Sarunas trakta izveidoana 1 1 1 1 0 1 0 1 0 1 0 1 0 1

1 1

1 1

1 1 1 1 Sarunas stvoklis

1 1

1 1

1 1

0 0

0 0

0 0

0 0

0 0

0 0

0 0

Savienojuma izvienoana. Visi posmi atbrvoti 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

1 0

1 0

1 0

1 0

1 0

1 0

1 0

Signlu prraide starp TCE vai OBC

Zm. 4.11 . Savienojuma izveidoanas posmi komutcijas sistm. Savienojuma izveidoanas un savienoanas posmu stvoka komandu prraidana.

90

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

4.5. Galvenie S12 KM modui. 4.5.1. Sinhronizcijas un tonlo signlu modulis. CTM - Clock and Tones Module.
Izveido 8.192 MHz galveno (Master Clock) etalonpulkstea takts signlu un pa atseviu kopni piesldz to visiem TCE un SWEL. CTM izveido ar KM darbbai nepiecieamos tonlos signlus (ciparu form) un diennakts rel laika signlus (TOD Time of Day) un nosta uz TCE. CTM ir dublti un visu laiku darbojas paralli, lai nodrointu KM neprtrauktu darbbu kda eneratora avrijas gadjum. Lai izveidotu stabilu 8.192 MHz signlu tiek izmantoti sekojoi atbalsta signli (Reference Clock) : - pa ciparu kanliem no citiem KM saemtos 2.048 MHz signlus; - rjo reionlo nuklero 5 MHz (Atomic Clock) signlu; - iekj eneratora (IRO Internal Reference Oscillator) 8.192 MHz signlu. CTM sastv ir ar dadu audio paziojumu iekrta (DIAM Digital Announcement Machine), kas nodroina abonentiem specilu informciju, piemram, par numura izmaim. Audiosignlu pieslgana vajadzgajam modulim notiek caur DSN. Ar CTM sastv ir TCE, lai pieslgtos pie DSN.

4.5.2. Analogo lniju modulis.


Analogo lniju modulis izveidots atbilstoi tipveida modua struktrai. Sadarbbu ar citiem S12 moduiem izpilda terminla vadbas elements TCE. Analogs abonentu lnijas ir pieslgtas spiestai platei (daudzslu savienojumu konstrukcijas elements Printed Board Assembly) , uz kuras izvieto shmas elementus analogo abonentu lniju pieslganai. Uz plates ir izvietoti 16 abonentu lniju pieslganas komplekti, kas sagrupti pa etriem, prraides interfeiss un ciparu signlu procesors. Ieejas des (Rezistor) nodroina aizsardzbu pret prspriegumiem, satur elementus zvana strvas pieslganai un testa iekrtas pieslganai, auj noteikt vai klausule ir nolikta vai ar lnijas cilpa ir savienota (abonents paclis klausuli). Prraides interfeiss (Transmission Interface) nodroina abonenta telefona aparta mikrofona baroanu, piesldz divvadu abonenta lniju pie KM etrvadu trakta. Ciparu signlu procesors (Digital Signal Processor) satur sarunas frekvenu spektra filtru, prveido analogo signlu ciparu signl un otrdi , vada ciparu signla iekauanu noteikt (ai abonenta lnijai pastvg) laika interval IKM lnij. Abonentu komplekta elementi izpilda visas t saukts BORSCTH funkcijas. Divvirzienu porta terminla vadba (Dual Port Terminal Controller) nodroina interfeisu starp abonentu terminlu (abonentu pieslganas komplektu) un terminla vadbas elementu (Terminal Control Equipment), vada lnijas funkcijas atbilstoi no TCE saemtajm komandm, zio TCE par izmaim abonenta lnijas iekrts (pacelta klausule, bojta lnija u.c.), ttad izpilda OBC procesora funkcijas. DPTC un TCE sta viens otram informciju un komandas pakeu veid. Avrijas signlu DPTC sta pa 0 kanlu. Komandu apmaia notiek pa 16-to IKM kanlu.

91

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls


Zvana sign. enertors 3
2

Analogo lniju modulis A


R T
DPTC

Terminla interfeiss TI

T R

Abonentu lnijas

IKM lnijas uz komut. sist.

0 Analogo lniju komplekti

R T

T R

15

PRAM

3
DPTC

0 15

0 Analogo lniju komplekti

Procesors un atmia

Modua vadba

Zvana sign. enertors 3

R T

T R

Katr modul ieslgtas 120 analogs abonentu lnijas.

DPTC

0 15

0 Analogo lniju komplekti

R T

T R

PRAM

DPTC Procesors un atmia

0 15

0 Analogo lniju komplekti

Analogo lniju modulis B

Modua vadba

Divi analogo lniju modui saslgti paralli lai palielintu darbbas droumu.
Analog Line Circuit PBA Analogo lniju pieslganas plate
12 - 15

8 - 11

4-7

0-3

Rezistor

Rezistor

Transmission Interface

DPTC

Rezistor

Rezistor

Transmission Interface
Digital Signal Processor

(Dual Port Terminal Controller)

PCM Links to/ from TCE

Rezistor

Rezistor

Transmission Interface

Rezistor

Rezistor

Transmission Interface

Test Access Line Bus

Ring Bus

Zm.4.12. Analogo abonentu lniju modulis.


92

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Divi analogo lniju modui ir savienoti paralli, lai palielintu darbbas droumu. Katra modua divportu procesora (DPTC) izeja ir savienota ar divu TCE ieejm un otrdi. Gadjum , ja rodas problmas ar savienojuma izveidoanu caur savu TCE, var izmantot otra modua TCE. Analogo lniju modul ir izpildta ar slodzes koncentrcija. Katra modua ieej abonentu komplektos ir ieslgtas 120 abonentu lnijas, bet jau DPTC form vienu IKM traktu ar 30 sarunas kanliem, lai ieslgtu ciparu komutcijas sistmas ieejas port. Ttad koncentrcija 4:1.

4.5.3 IKM (ciparu) kanla ieslgana S12

DTM Digital Trunk Module


Digital Trunk Module Ciparu kanla modulis

2.048 Mbit/s Digital Trunk

Digital Trunk Interface

Trunk Access Circuit (OBC)

TCE

To/from DSN

2.048 Mbit/s Clock (to Clock and Tones Module)

Zm.4.13. IKM (ciparu) kanla modua struktra. Modulis sastv no ciparu kanla interfeisa (Digital Trunk Interface - DTI), kanla pieejas iekrtas (Trunk Access Circuit TRAC) , terminla vadbas elementa (TCE). DTI galvaniski atsaista moduli no kanla prraides daas, sasldz atgriezenisko saiti testa vajadzbm, izdala 2.048 Mbit/s takts signlu takts un tonlo signlu modua vajadzbm DTM nodroina interfeisu starp 2.048 Mbit/s IKM traktu un 4/096 Mbit/s iekjo S12 IKM formatu. Dados ciparu kanlos pielieto dadas signalizcijas sistmas. Atsevios gadjumos izmanto dadus DTM tipus, tau galvens funkcijas izpilda visi DTM. DTM modulis darbbas drouma garantanai reener 2.048 Mbit/takts signlu. Eiropas telekomunikciju tklos IKM prraidanai parasti pielieto HDB3 kodu. DTM modua kanlu pieejas iekrta (Trunk Access Circuit TRAC) satur koda HDB3 uztvrju un prveidotju unipolr binr kod un otrdi. DTM izpilda ar iekj takts signlu eneratora saldzinanu (sinhronizciju) ar rjo takts signlu. TRAC kontrol ar IKM formtu, prbauda ciklisko kodu (CRC4) un, kdu un bojjumu gadjumos, izveido brdinjuma signlus (alarm). Ja modulim pieslgtais kanls darbojas ar kanlam piesaistto signalizciju (CAS), tad TRAC izdala no IKM trakta 16-t kanla CAS signlus. Abonenta numura ciparu prraidanai pa ciparu kanliem ar CAS izmanto daudzfrekvenu kodu, prraidot katru ciparu ar divu dadu frekvenu

93

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

impulsiem. o signlu uztveranai un raidanai DTM tiek savienots caur ciparu komutcijas sistmu DSN ar servisa moduli (Service Circuits Module), kur satur attiecgus koda uztvrjus un raidtjus. Saemtos un atifrtos abonentu numurus SCM nosta atpaka DTM modua procesoram.

Channel X (MF)

Channel 16 (CAS) DSN Channel Y Service Circuits Module

Zm.4.14. Savienojums ar servisa moduli.

4.5.4. ISDN kanlu modulis ISDN Trunk Module


Digital Trunk PBA
PCM Link 1 Digital Trunk Interface 1

OBCI DSN TCE

Loop Switch Controller and Multiplexer


ILC ILC

OBC

Zm. 4.15. ISDN kanla modulis

ISDN primrs piekuves (30B + D) ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) kop TCE veido ISDN kanlu moduli. Tas izvietots uz atsevias spiests plates(PBA) un satur IKM kanlu interfeisu (OBCI On Board Control Interface) kanlu salgoanai ar modua vadbas elementu (TCE); satur interfeisu ar IKM gala aparatru, prbaudes iekrtas un ISDN lniju kontrolieri (procesoru) D kanla informcijas apstrdei (ILC ISDN Link Controller). ILC izpilda otr lmea funkcijas, atdala no ziojuma karogus, prbauda kontroles bitus (CK - check bit) un nodod tlkai apstrdei uz OBC. OBC prbauda ziojuma formtu un nodod uz TCE savienojuma izveidoanai.

94

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

4.5.5. Servisa funkciju modulis. SCM Service Circuits Module.


Queue RAM Digital Signal Processor Interface TCE

RAM OBC

PROM

RAM

Zm.4.16. Servisa funkciju modulis.

SCM galven sastvdaa ir signlu procesors (DSP Digital Signal Processor). OBC On Board Control procesors vada signlu apmaiu caur interfeisu starp atmias iekrtm un DSP. SCM var veikt sekojoas funkcijas: daudzfrekvenu koda prraide, dadu, starp komutcijas mezgliem lietotu daudzfrekvenu signalizciju un abonentu (DTMF Dual Tone Multifrequency) signalizcijas uztveranu, konferencsakaru nodroinana. SCM saem divfrekvenu impulsus ciparu form no abonentu modua, atifr tos, prveido binr kod un nosta atpaka abonentu modulim.

4.5.6. Kopj kanla signalizcijas Nr7 modulis. CCM - Common signaling Channel Module.
Kopj kanla signalizcijas N7 modulis tpat k visi S12 modui sastv no kopjs daas spiests plates (PBA), uz kuras ir izvietota modua vadbas mezgli sadarbbai ar prjiem S12 moduiem un funkcionli specializts daas, kura aj gadjum apstrd kopj signalizcijas kanla ziojumus. Modulis satur astoas kopj kanla pieslguma plates (Signaling Line Termination PBA). Katra PBA satur savu vadbas iekrtu (On Board Controller OBC); interfeisu ar o vadbas iekrtu un citiem uz PBA izvietotiem mezgliem; signalizcijas procesoru (Signaling Controller; ISDN lniju apstrdes procesoru ILC un dadas atmias iekrtas. Signalizcijas Nr.7 kanlus izdala ciparu komutcijas sistma DSN un caur modua vadbas iekrtu (TCE) piesldz pie OBCI un tlk pie ILC. ILC atpazst ziojumu formtus un, atdalot no tiem karogus Flags, nosta pa kopni uz atmias iekrtu. Signalizcijas procesors (kontrolieris) prbauda ziojuma formtu lai prliecintos, ka ziojums nav izkropots, t.i., izpilda ziojumu prraides daas (Message Transfer Part) otr lmea funkcijas un nosta ziojumu tlk uz divportu atmiu (Dual Port Memory). OBC saem ziojumu un turpina procesu atbilstoi ziojuma sastv iekautajai nostanas gala punkta adresei. Ja gala punkts ir is KM (izsaucamais abonents ieslgts aj KM), tad ziojumu nosta uz attiecgo moduli. Ja gala punkts ir cits KM (eit ir translcijas punkts), tad nosta ziojumu uz SLT, kas apstrd vajadzgo virzienu. Ttad OBC izpilda tre lmea funkcijas. Attiecgais terminla modulis, kas vada savienojuma izveidoanu ir s informcijas lietotjs un, ttad, izpilda ceturt lmea funkcijas.

95

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

8 2

Signaling Line Termination PBA Module Control Unit PBA (TCE) To/from DSN

ILC

OBCI

Random Access Memory Signaling Controller Dual Port Memory

OBC
Random Access Memory

High Performance Common Channel Module

Zm. 4.17. Augstas veiktspjas kopj signalizcijas kanla modulis.

4.5.7. Tlvadma abonentu lniju iekrta. RSU Remote Subscriber Unit.


Digital Trunk PBA
IRIM A
To/from RSU

PCM Link 1
To/from DSN Clock& tones

Digital Trunk Interface 1

OBCI

Digital Trunk PBA

Module Control Unit (TE) PBA

PCM Link 2

Digital Trunk Interface 2

OBCI

To/from RSU

Digital Trunk PBA

Module Control Unit (TE) PBA

To/from DSN Clock& tones

IRIM B ISDN Remote Interface Module

Loop Switch Controller and Multiplexer ILC ILC

Zm.4.18. Attlintas ISDN saskartnes modulis.

OBC

96

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

RSU pieslganai izmanto divus IRIM (ISDN Remote Interface moduus, kas savienoti, k pardts augj zmjum. IRIM sastv ir ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) un terminla vadbas elements TCE, salgoanai ar ciparu komutcijas sistmu DSN. Ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) izvietots uz atsevias spiests plates(PBA) un satur IKM kanlu interfeisu (OBCI On Board Control Interface) kanlu salgoanai ar modua vadbas elementu (TCE); satur interfeisu ar IKM gala aparatru, prbaudes iekrtas un ISDN lniju kontrolieri (procesoru) D kanla informcijas apstrdei (ILC ISDN Link Controller).

RSU

- Rem ote Suscriber Unit


Analog Line Circuit and/or ISDN Subscriber Term ination plus Ring Circuit PBA and Test Access Unit PBA

ASM or ISDN BA PBA

Clock and Alarm PBA Clock and Alarm PBA

Digital Trunk PBA

Transm ission Interface PBA

IRIM A

Digital Trunk PBA

Transm ission Interface PBA

IRIM B

ASM or ISDN BA PBA 61 ASM PBA x 16 ALC = 976 Subscr. Lines

Zm. 4.19. Attlintu abonentu modulis. RSU sastv. ir tds pat Digital Trunk PBA k IRIM, interfeiss salgoanai ar prraides kanlu (IKMkanlu starp galvenaj KM esoo IRIM un RSU) un sinhronizcijas un avrijas signlu reenertors. RSU sastv var bt ldz 61abonentu lniju boki PBA, kas nodroina ldz 976 analogo lniju vai 488 ISDN BA (144 kbit/s) pieslganu. Protams iespjams kombint analogs un ISDN lnijas. Vien RSU ieslgts abonentu lnijas var savienot sav starp neizejot uz galveno KM. RSU Remote Subscriber Unit tlvadma abonentu iekrta, ir jaukts analogo un ISDN abonentu koncentrtors. To pievieno galven KM piekuves (AS) komuttoriem caur diviem

97

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

IRIM (ISDN Remote Interface Module) moduiem.

4.5.8. Gala iekrtu grupas iznesums. RTSU Remote Terminal Sub-Unit.


0
ASM or ISM

8 9 10 11 GS Plane 0

1
ASM or ISM

7
ASM or ISM

7 AS

MUX

EOC

EOC

MUX

GS Plane1

Clocks

Clocks

GS Plane2

0 1

8 9 10

7 AS
SCM

11
MUX

GS Plane 3
EOC EOC

RECCE Tone

Tone

RTSU Remote Terminal Sub-Unit ir tlvadma (ar distances vadbu) gala iekrtu grupa. Faktiski tas ir vienas KM daas iznesums ieskaitot pieejas komutatorus AS (Access Switch). Ar KM grupu komutcijas sistmu RTSU savieno caur multipleksoriem To skaits un kanla trums ir atkargi no RTSU skaita, kas iekauti Multi RTSU sastv. RTSU MUX parasti savieno ar KM(HOST) MUX ar optisko lniju. T var pankt RTSU izvietoanu liel attlum no HOST.

RECCE

* *
Simplified Clock and Tone PBA Simplified Clock and Tone PBA Clocks

* *
Rack Clock PBA Rack Clock PBA

Clock and Tones to Users

Remote Terminal Sub Unit (RTSU) Configuration

Zm.4.20. Attlintu gala iekrtu grupa (RTSU).

Iespjami vien RTSU ieslgto abonentu savstarpji savienojumi. RTSU sastv var bt ar servisa modulis (Service Circuit Module) un palgmodulis (Auxiliary Control Element). Normlas darbbas nodroinanai RTSU saem no HOST ar sinhronizcijas un tonlos signlus. Tau avrijas rem var izmantot RTSU sastv esoos RECCE (RTSU Emergency and Clock Control Elements) moduus. Abonentu lniju modui (ASM vai ISM) ir pieslgti pie AC tpat k KM galvenaj da (HOST).

98

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls


4096 Mbit/s

AS RTSU AS MUX AS RTSU AS MUX MUX

34 Mbit/s

MUX

140 Mbit/s

AS RTSU AS MUX

Multi - RTSU Configuration

Zm.4 .21. Attlintu gala iekrtu grupu pieslgana.

4.6. S12 moduu sadarbba savienojuma izveidoanas laik.


S12 izveidota balstoties uz izkliedts vadbas principiem, k piemram, sou deku jeb Stroudera sistm. eit nav centraliztas datu bzes un operciju sistmas. Operciju sistma nepiecieam apjom ir atkrtota visu moduu vadbas elementos TCE. Nepiecieamie dati ir izvietoti daudzos palgmoduos ACE. Tpc savienojuma izveidoan ir iesaistti daudzi modui, kas sagatavo nepiecieamo informciju un piedals savienojuma izveidoan. Tlk apskatti dau savienojumu tipu izveidoanas piemri. Citu tipu savienojumos iespjama ar piemros nepiemintu moduu iesaistana. Vietjais savienojums. Izsaucoais abonents A pace klausuli. Analogo abonentu modulis periodiski apskata lniju stvokli un konstat, ka lnijas cilpa ir saslgta (zm. 4.21 darbba 1). Abonenta lnijai tiek pieslgts centrles atbildes signls (zm. 4.21 darbba 2). Abonents sastda izsaucam abonenta B lnijas numuru. Katrs cipars tiek noraidts ar tam atbilstou divu frekvenu kombincijas analogo impulsu (zm. 4.21 darbba 3). Abonentu modul signlu procesors to prvr ciparu form. Modua vadbas elements TCE izveido savienojumu (aktiviz puspastvgo savienojumu) ar servisa moduli un noraida uz turieni saemtos impulsus (zm. 4.21 darbba 4). Servisa modulis prkod tonlos impulsos saemtos ciparus binr kod un nosta uz abonentu modua TCE (zm. 4.21 darbba 5). Tas savukrt aktiviz savienojumu ar palgmoduli ACE, kur nosaka izsaucam abonenta modua pieslguma vietu(adresi) ciparu komutcijas sistmai DSN un nosta atpaka (zm. 4.21 darbbas 6 un7). Abonentu A modua TCE saldzina saemto abonenta B modua pieslguma adresi DSN ar savjo un nosaka savienojuma izveidoanai nepiecieamo adreu vrdu sastvu. Pc tam TCE secgi sadarbojas ar DSN SWEL nostot tiem savienojuma izveidoanai nepiecieams adreses (zm. 4.21 darbba 8). Rezultt ir izveidots savienojums komutcijas sistma starp diviem analogo abonentu lniju moduiem. Pc savienojuma izveidoanas izsauco abonenta (A) modulis nosta izsaucam abonenta (B) modulim

99

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

izsaucam abonenta numuru. Abonenta B modua OBC procesors vada B lnijas prbaudi un piesldz lnijai izsaukuma zvana strvu (zm. 4.21 darbba 9) un ar ESCAPE komandu pazio A modua OBC , ka abonents brvs. Abonents B noce klausuli, sasldzas t lnijas cilpa, to konstat modua shmas elementi un caur OBS nosta ziojumu A modulim (zm. 4.21 darbba 10). Tiek prtraukta izsaukuma kontroles signla stana A lnij un skas saruna. A modul notiek sarunas laika uzskaite.
ACE - Auxiliary Control Element Palgmodulis. Satur datu bzi SERVICE CIRCUIT MODULE TCE - Terminal Control Element Modua vadbas elements

ACE

5 T 4
C E

7 6
DIGITAL 8 SWITCHING NETWORK

9
Lines

T C E

ANALOG SUBSCRIBER MODULE

10
CLOCK AND TONES MODULE
Clock and tones distribution

Lines

1 ANALOG 2 SUBSCRIBER 3 MODULE

T C E

* - Clock and, as applicables, Tones

T C E

Local call set-up process

Zm.4.22. Vietj savienojuma izveidoana Sarunai beidzoties abonenti noliek klausules, modui apmains ar signliem, abonentam, kur vl nav nolicis klausuli tiek pieslgts aizemtbas signls. Abonenta A TCE nosta uz SWEL divreiz komandu CLEAR. Savienojums ir atbrvots. Uzkrtos datus par sarunas ilgumu, skuma laiku, A un B abonentu numurus un citus A modulis caur DSN nosta ekspluatcijas modulim. Izejoais savienojums. Skums tds pat k vietj savienojum. Atirba skas savienojuma izveidoan.
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element
SERVICE CIRCUIT MODULE

ACE

5 T 4
C E

7 6
8
DIGITAL SWITCHING NETWORK

T C E

DIGITAL TRUNK MODULE

Trunks

Lines

1 ANALOG 2 SUBSCRIBER 3 MODULE

T C E
Outgoing call set-up process

12 11

T C E

COMMON CHANEL SIGNALING MODULE

Zm.4.22. Vietj savienojuma izveidoana

100

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

No ACE tiek saemta izejo DTM adrese un izveidots savienojums ar to (zm. 4.22 darbba 8). Abonenta B numurs tiek nodots izejoam DTM, kur to kop ar izejo kanla numuru nodod CCS modulim (zm. 4.22 darbba 11). Savukrt CCS modulis o informciju pa CCS kanlu noraida uz izsaucam B abonenta KM (zm. 4.22 darbba 12). Sekojoos signlus (B brvs, atbild, noliek klausuli) no izsaukt KM pa CCS kanlu saem CCS modulis un nodod izejoajam DTM, kur caur DSN to nodod abonenta A modulim. Ja klausuli noliek abonents A, tad t modulis to pazio izejoam DTM, bet tas CCS modulim un tlk pa CCS kanlu B komutcijas mezglam. Pc tam A modulis nosta uz DSN SWEL divas reizes CLEAR , bet DTM modulis atbrvo kanlu. Saruna ir beigusies un visas iekrtas un kanli brvi. Sarunas apmaksas datu uzskaite notiek izsauco abonenta A modul ldzgi k vietj savienojum. Ienkoais savienojums. Ja savienojuma pieteikums saemts no kanla ar kanlam piesaistto signalizciju CAS, tad IKM 16 laika intervlu analiz OBC un tad grieas pie ACE. Ja informciju saem pa kopjs signalizcijas kanlu, tad t nonk pa pastvgo savienojumu CCS modul (zm. 4.23 darbba 13), no turienes atpaka uz ienko kanla DTM modua TCE (zm. 4.23 darbba 14), tad uz ACE un atpaka uz DTM (zm. 4.23 darbbas 15 un 16).
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element

ACE

Trunk

DIGITAL TRUNK MODULE

T C E

16
DIGITAL 17 SWITCHING NETWORK

T ANALOG C SUBSCRIBER E LINES MODULE

18
Lines

19

Trunk

DIGITAL TRUNK MODULE

T C E

15

13 T 14

C E

COMMON CHANNEL SIGNALING MODULE

Incoming call set-up process

Zm.4.23. Ienko savienojuma izveidoana DTM, tpat k vietj savienojum abonentu lniju modulis, izveido savienojumu caur DSN ar izsaucam B abonenta moduli un nodod tam B abonenta numuru (zm. 4.23 darbba 17). B abonenta modulis izsauc attiecgo abonentu (zm. 4.23 darbba 18) un nosta signlus par B abonenta lnijas stvokli (brva un abonents atbild) ienko kanla DTM modulim (caur savienojumu 17). DTM modulis nosta os signlus (caur savienojumu 14) CCS modulim un tas pa CCS kanlu uz izsaucoo KM (caur savienojumu 13). Ja abonents A noliek klausuli (saruna beigusies), tad atbilstos signls tiek saemts pa CCS kanlu, CCS modulis (caur savienojumu 14) to prsta DTM, bet DTM caur DSN (caur savienojumu 17) prsta abonenta B modulim. Ja klausuli noliek B, tad abonentu modulis to pazio DTM, bet tas CCS modulim un tlk pa CCS kanlu uz izsaucoo KM.

101

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

Tranzta savienojums. Savienojuma pieteikums tiek saemts pa CCS kanlu un nonk CCS modul. CCS modulis konstat, ka tas ir tranzta savienojums un noskaidro iespju izveidot savienojumu ar izejoo DTM. CCS nosta saemto B numuru uz ienkoo DTM, tas tlk uz ACE, no kurienes saem brv izejo DTM adresi. Ienkoais DTM izveido savienojumu ar izejoo DTM. Izejoais DTM pazio CCS modulim izejo kanla numuru. CCS modulis nosta uz nkoo KM abu abonentu numurus un kanla numuru. Pc tam visus no B saemtos signlus CCS modulis pa CCS kanlu noraida uz izsaucoo KM.
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element

ACE

Trunk

DIGITAL TRUNK MODULE

T C E

16
DIGITAL 17 SWITCHING NETWORK

13 15 19

T C E

DIGITAL TRUNK MODULE

Trunk

DIGITAL TRUNK MODULE

T C E

18

T C E

COMMON CHANNEL SIGNALING MODULE

Transit call set-up process

Zm.4.24. Tranzta savienojuma izveidoana Ja abonents A noliek klausuli, CCS saem attiecgu signlu un pazio to ienkoajam DTM. Tas nodod o informciju izejoajam DTM un pc tam noraida uz DSN divas reizes CLEAR. Savienojums ir beidzies un visi cei ir brvi. Savienojuma izveidoana tkl. oti biei savienojums ir jizveido starp dados komutcijas mezglos ieslgtiem abonentiem. Td gadjum izsauco abonenta (A) komutcijas mezgl tas bs izejoais savienojums, bet izsaucam abonenta (B) komutcija mezgl tas bs ienkoais savienojums. Ja starp komutcijas mezgliem A un B ir viens vai vairki tranzta mezgli T, tad tajos tiks izveidoti tranzta savienojumi starp attiecgiem ienkoo un izejoo kanlu moduiem.

102

Ciparu komutcija. S12 tipa komutcijas mezgls

4.7. Tkla vadbas un uzraudzbas centrs.


Network Service Centre Architecture
Adm inistrat. &Peripheral Module Adm inistrat. &Peripheral Module Digital Switching Network

Digital Trunk To/from Ex changes

Digital Trunk

Nr.7 CCS Module

Administranas un perifrijas modulim ir pievienotas nepiecieams rjs atmias iekrtas un datori. Modui ir dublti. Modulis uzrauga slodzi tkl, kanlu stvokli. Veic jaunu iekrtu aktivizanu un tkla konfigurcijas izmaias. Ekspluatcijas un un perifrijas iekrtu modulim ir pievienotas nepiecieams rjs atmias iekrtas un datori. Modui ir dublti. Ar modua paldzbu tiek uzraudzta tkl ieslgto KM darbba. Ekspluatcijas personls apmains ar informciju un komandm ar KM iekrtm izmantojot MML

Digital Trunk

Nr.7 CCS Module

System Clock

Maintenance &Peripheral Module Maintenance &Peripheral Module

System Clock

Zm.4.22. Tkla vadbas centra struktra. Ja S12 sistm savienojuma izveidoanas funkcijas ir izkliedtas pa daudziem moduiem, iznesumiem un koncentrtoriem, tad tkla uzraudzbas un tehnisks ekspluatcijas funkcijas ir koncentrtas. Tkla vadbas centrs var bt izvietots atsevii vai ar savietots ar kdu no KM. Ekspluatcijas un uzraudzbas funkciju koncentranas auj ietaupt cilvku aparatras un ldzeku resursus. No centra ir iespjams veikt daudzas darbbas ar tlvadbas paldzbu, izmantojot MML (man-machine language, cilvks-mana valoda) interfeisu. Centr tiek savkta informcija par visu tkla kanlu, komutcijas mezglu un to iekrtu stvokli. Tiek apkopota slodzes statistika, plnotas nepiecieams izmaias. Centra sastv ir izmantoti S12 sastv izveidotie funkcionlie modui. Centrs ir savienots ar KM pa ciparu kanliem ar signalizcijas sistmu Nr.7 pa kopjo signalizcijas kanlu. Papildus zmjum redzamajam tkla vadbas centr ir viens vai vairki lieli tablo, uz kuriem ir redzama tkla konfigurcija un tkla elementu stvoklis. Uzskatmi ir redzams, kurs tkla das ir prslodzes, kuras ir bojtas un izslgtas no ekspluatcijas. No tkla vadbas specilistu darba vietm ir iespjams dot nepiecieams komandas atsevim iekrtm tkl.

103

You might also like