Professional Documents
Culture Documents
S12 Tipa Komutācijas Mezgls.: 4.1. Struktūras Shēmas Apraksts
S12 Tipa Komutācijas Mezgls.: 4.1. Struktūras Shēmas Apraksts
77
T C E
ACE
T C E
*
Lines
*
T C E
ANALOG TRUNK MODULE
Trunks
T C E
T C E
T C E
Digital Trunk
T C E
*
T C E
*
T C E
T C E
IRSUs
*
T C E
*
T C E
RSUs
ACE - Auxiliary Control Element RSU - Remote Subscriber Unit . TCE - Terminal Control Element IRSU - ISDN Remote Subscriber Unit * - Clock and, as applicables, Tones
Zm.4.1. Zmjum pardti galvenie moduu tipi. Moduu skaitu katr komutcijas mezgl nosaka atbilstoi projektam. S12 tipa KM sastv no funkcionli specializtiem moduiem, kuriem ir pievienoti dadi lniju un kanlu tipi (analogs abonentu lnijas, analogie kanli, ISDN lnijas, ciparu kanli u. c.) Visi modui ir pieslgti ciparu komutcijas sistmai (Digital Switching Network DSN) un savienojuma izveidoanas proces apmains ar nepiecieamo informciju caur DSN. Visi modui ir izveidoti pc vienotas tipveida struktras un atiras galvenokrt ar to procesoros ieldto programatru un piesldzamajm lnijm atbilstou terminla aparatru (ts shmu un elementiem).
78
Izkliedts vadbas funkcijas realiz katra modua terminla vadbas elements (Terminal Control Element TCE) un palgvadbas elementi (Auxiliary Contol Element ACE). TCE ir interfeiss starp dadiem terminliem (lniju pieslguma iekrtm) un ciparu komutcijas sistmu DSN. Modulim nepiecieamos tonlos signlus (ciparu form) un sinhronizcijas (jeb takts) impulsus TCE saem pa atsevim kopnm. Palgvadbas elementi ACE sadarbojas tikai ar DSN un takts un tonlo signlu apaksistmu (Clock and Tones Distribution Subsystem CLTD). CLTD nodroina ar teko laika (pulkstea) informciju.
TI
R2 T2
To/from DSN
R1 T3 R3
R4 T4
Tones and Clock
R5
PRAM
79
Tipveida modua vienkrota struktra kop ar TCE pardta 3. zmjum. Standarta modui sastv no TCE, OBC un terminla (lniju pieslganas) iekrtm, kas var bt izvietotas uz vairkm spiestm platm (Printed Board Assembly PBA). Moduu skaits ir atkargs no KM piesldzamo lniju un kanlu skaita. Atseviiem moduu tipiem, piemram, analogo abonentu lniju moduiem, TCE ir savienoti paralli tdjdi nodroinot nepiecieambas gadjum abos moduos ieslgto lniju apkalpoanu ar vienu TCE (ja otrs ir bojts vai tiek testts). Tdu rekonfigurciju izpilda operators no ekspluatcijas modua izmantojot cilvks-mana komandas. OBC (On Board Controller) ir vadbas iekrta, kura izpilda konkrt modua funkcijas. OBCI ir interfeiss, kas salgo terminl ieslgts IKM lnijas (vai IKM formt prveidots analogs lnijas) ar teminla vadbas elementu (TCE), prveido ienkoo 2.048 Mbit/s formtu S12 iekj 4.096 Mbit/s formt. Savienojuma izveidoanas proces dadu terminlu moduu OBC apmains sav starp ar informciju caur TCE un ciparu komutcijas sistmu (DSN).
Module
Module Circuits Module Control Unit (TCE) TCE OBC
PCM link
Input Interface
O BCI
PCM Links
TI
DSN
TCE
OBC
OBC
80
Ciparu komutcijas sistma nodroina k balss signlu komutciju (sarunu), t ar datu pakeu komutciju.
SECTION 15 GROUP 7
SECTION 0
GROUP 0
7
8 9 AS 10 11
15
15
15
0
0 1 2 8
0
8 0 8 PLANE 1 0 STAGE 2
0
STAGE 3
STAGE 1
AS
9 10 11
TCE
3 4 5 6 7
Zm.4.4. Pilna tilpuma etru plaku komutcijas sistma. Katrs S12 modulis ir pieslgts komutcijas sistmas DSN pieejas pakpes (jeb priekpakpes) komutcijas elementu SWEL prim. 5. zmjum redzams ka, ieejs (portos) 0 ldz 7 ir ieslgti lniju modui, t. i., modui caur kuriem iet sarunu kanli. Ieejs 12 ldz 15 ir ieslgti dadi palgmodui. Priekpakpes (AS) elementi SWEL ir ieslgti viss grupu komutcijas (GS group switch) plakns. 6. zmjum redzams izejas 8 ir ieslgtas GS pirmaj plakn. Augj zmjum redzams izejas 9, 10 un 11 ir ieslgtas attiecgi otraj, treaj un ceturtaj GS plakns. AS (Access Switch) pakp katr AS pr ir ieslgti 8 lniju terminla modui (portos 0 ldz 7) un ldz 4 ekspluatcijas modui (Maintenance Support MSPM) un palgmodui (ACE) (portos 12 ldz 15). Katrs no tiem ir ieslgts divos AS. Ttad katrs lniju modulis ir ieslgts komutcijas sistm divs viets (adress). Savukrt katrs AS ir ieslgts etrs grupu komuttora plakns.
81
8 9
AS
10 11
8 9
AS - access switch komutcijas pieejas pakpe TCE - terminal control element modua izeja (interfeiss) uz komutcijas elementu (SWEL)
7 12 15
AS
10 11
Zm.4.5. Lniju un palgmoduu pieslgana komutcijas pieejas pakpes AS elementu SWEL prim
TCE
8 8 8 8
0 1 2 3 4 5 6 7
GS
TCE TCE
AS3 AS4
AS5
8
AS6
TCE
82
Grupu komutator atbilstoi komutcijas mezgla tilpumam var bt trs pakpes, kas izvietotas etrs neatkargs paralls plakns. Pirmajs divs pakps SWEL portus 0 ldz 7 izmanto k ieejas un 8 ldz 15 k izejas uz nkoo pakpi. Treaj pakp visi 16 porti ir savienoti ar otrs pakpes 8 ldz 15 portiem Treo pakpi sauc par atstarojoo(rejected stage).
SW ELL
Port 7
Port 15
Zm.4.7. S12 tipa komutcijas mezgla ciparu komutcijas sistmas (DSN) komutcijas elementa SWEL struktra.
83
SWEL
ports
Raidtjs 0 1 2
31
31
State
Destination port
Destination channel
00 IDLE 01 BUSY (SELECT - select input) 10 BUSY (ESCAPE - messages between processors) 11 BUSY (SPATA - 8 bits from input to output ( speech and data)
Zm.4.8. Komutcijas elementa SWEL porta struktra. Konstruktvi uz vienas spiests plates (SWEL printed board assembly (PBA)), var bt izvietoti: - 16 komutcijas elementi SWEL; - sinhronizcijas ievada des; - sinhronizcijas impulsa fzes un frekvences saskaoanas iekrta ar izvlto rjo sinhronizcijas avotu 8.182 MHz; - baroanas sprieguma atjaunoanas iekrta. 4.3.2. SWEL darbba savienojuma izveidoan. SWEL darbbu vada t modua TCE, kuram attiecg brd ir jizveido savienojums ar citu moduli vai ar jnoraida informcija citam modulim. TCE noraida uz SWEL portu, kur tas ir ieslgts, 16 bitu vrdus. Ir iespjami etri vrdu veidi: SELECT, ESCAPE, SPATA un CLEAR. Katra porta uztvrjs darbojas saska ar protokola bitiem (14 un 15 bits katr vrd) un un citiem datiem (adreses informciju), kurus satur pa kanlu saemtais vrds. Ja saemts ir SELECT vrds, protokola bitu vrtba ir 0 1, ttad porta uztvrjs ir samis komandu izveidot savienojumu ar cita porta raidtju. Vrda 16 bitu virknes formats tiek prveidots parall format. Vrds tiek nodots kopnes procesoram nepiecieam savienojuma izveidoanai, bet uztvrjs ieraksta o instrukciju atmi un sekojoie vrdi tiek translti no uztvrja uz izvlts izejas raidtju bez prveidoanas. Raidtjs izvieto prraidmo 16 bitu vrdu tam pieirtaj kanl sav iekj laika intervlu atmi. Pienkot attiecg lnijas laika intervala brdim, raidtjs izem o vrdu no iekjo laika intervlu atmias un noraida lnij. Raidtjs prveido no atmias izemto parallo vrdu IKM virknes impulsu plsm, lai noraidtu tlk pa IKM lniju.
84
ESCAPE (1 0) vrdu izmanto, ja jnoraida ziojums no viena TCE vai ACE procesora otram. SPATA (1 1) izmanto sarunas signlu prraidanai. Ja tiek saemti pc krtas divi IDLE vrdi, protokola biti 0 0, uztvrja ports tos nodod raidtjam un atbrvo savienojumu. IKM lnijas nulles kanlu (laika intervlu) savienojumu izveidoanai neizmanto. To izmanto specilm ekspluatcijas vajadzbm un sauc par tuneli. Katra no 16 portiem sastv ir uztvrjs ar ieejas atmiu un stvoka atmiu un raidtjs ar izejas atmiu. Katr atmias iekrt ir 32 nas, lai ieraksttu un izvadtu 125 mksek laik 32 laika intervlu (time slot) 16 bitu vrdus. Visu 16 portu raidtju ieejas un uztvrju izejas ir pievienotas pie SWEL iekjs kopnes, lai vartu izveidot savienojumus starp jebkuru ieeju un jebkuru izeju. Katr laika intervl savienojamo ieejas/izejas pri nosaka kopnes procesors (zmjum nav pardts) atbilstoi savienojuma skum saemtajai SELECT komandai. Stvoka atmi ieraksttie divi biti nosaka, ko dart ar krtjs 125 mksek saemto informciju. K notiek izmaias stvoka atmi. Izejas stvokl laika intervls porta ieej un izej ir brvs IDLE - un stvoka atmi ir ieraksts 00. Izmaias notiek saemot kdu no savienojuma izveidoanas komandm SELECT, ESCAPE vai SPATA. Katrs 125 mksek katr ieej ienk divu baitu vrds jeb kadrs, kas satur vienu no mintajm komandm. s komandas ir ieraksttas 14 un 15-taj bitos. Ja stvokl 00 atnk SELECT 01, tad visi 16 biti tiek nodoti SWEL procesoram savienojuma izveidoanai atbilstoi saemtajai komandai un stvoka atmia mains uz 01. Procesors mekl brvu izejas laika intervlu. Sekojoie vrdi ar pazmi 01 tiek translti bez analzes. Ja atnk komanda SPATA- 11, tas nozm, ka ir izveidots savienojums un visi sekojoie vrdi ar pazmi 11 tiek translti bez analzes. Tpat notiek, ja atnk komanda ESCAPE 10, ar kuru modui (to TCE vai OBC) apmains ar datu paketm. Lai atbrvotu aizemtu laika intervlu, t. i., SWEL izeju, ir divas reizes pc krtas jsaem komanda CLEAR 00, k rezultt stvoka atmi tiks ierakstts stvoklis IDLE, t. i., 00.
85
ja adreu daa D sakrt, bet atirga ir C daa, tad atstaroanas punkts ir otr pakp; TCE ieslgti vienas sekcijas dados pirms pakpes komutatoros; ja adreu daas C un D sakrt, bet atirga ir B daa, tad atstaroanas punkts ir pirm pakp; ja adreu daas B, C un D sakrt, bet atirga ir A daa, tad atstaroanas punkts ir AS pakp.
Kad TCE (modua terminla elementa) procesors ir noskaidrojis atstaroanas portu, tas sastda SELECT vrdus, kas nepiecieami savienojuma cea izveidoanai komutcijas sistm. Savienojuma izveidoanai nepiecieamo SELECT vrdu skaits atkargs no attluma ldz atstaroanas punktam un var bt sekojos: - septii vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas treaj komutcijas pakp; - pieci vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas otraj komutcijas pakp; - trs vrdi ir vajadzgi, ja atstaroanas punkts atrodas pirmaj komutcijas pakp; - viens vrds ir vajadzgs, ja atstaroanas punkts atrodas pieejas (AS) komutcijas pakp. Katrs SELECT vrds sastv no 16 bitiem (protokola biti 01) un tiek izvietots viens aiz otra secgos IKM formtos izvltaj kanl (laika intervl) un nostti uz pieejas komutatoru AS, kur ieslgts TCE. Katra porta uztvrjs atbild uz pirm SELECT vrda saemanu, izemot to no IKM datu plsmas un izveidojot savienojumu ar kda cita porta raidtju. Sekojoie SELECT vrdi tiek translti no SWEL uztvrja uz raidtju bez prveidoanas. Katrs vrds izveido savienojumu vien komutcijas pakp. Tlk pardta tipiska SELECT vrdu krtba, kuru sastda savienojumu veidojoais terminla elements TCE, izmantojot SELECT vrda bitu (k1, k2, k3, k4) vrtbas: (a) Izvlties zemo (Low Port) portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod AS izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz pirmo komutcijas pakpi. Izvltais ports nosaka ar plakni. (b) Izvlties jebkuru portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod pirmajai pakpei izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz otro komutcijas pakpi. (c) Izvlties jebkuru portu un jebkuru kanlu. is vrds uzdod otrajai pakpei izvlties pirmo brvo portu un kanlu uz treo komutcijas pakpi. Izvltais ports nosaka ar tres pakpes grupu. is ir savienojuma cea atstaroanas punkts. (d) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod treajai pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. (e) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod otrajai pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. izvle veido ceu uz pirmo pakpi izejas terminla virzien. (f) Izvlties portu P vai P+4 un jebkuru kanlu. is vrds uzdod pirmajai pakpei izvlties pirmo brvo kanlu port P vai P+4. eit iespjamas viena no diviem portiem izvle, jo izejoais terminls iz ieslgts divos AS. (g) Izvlties portu P (noteiktu porta numuru) un jebkuru kanlu. is vrds uzdod AS pakpei izvlties jebkuru brvo kanlu port P. izvle nosaka izejas terminlu. (h) Nav darbbas, izmanto ekspluatcijas nolkos, lai noturtu esoo savienojumu caur portu. Ja savienojuma izveidoana kd pakp ir neveiksmga, tas bs redzams tdjdi, ka pdjais veiksmgais ports nesaems no nkos pakpes porta pozitvu savienojuma izveidoanas apstiprinjumu. Lai izsauktu jaunu atkrtotu minjumu izveidotais ce ir piespiedu krt
86
jatbrvo ldz izsaucoajam TE. Atbrvoanu izdara atgrieot negatvu apstiprinjumu (NACK) uz TCE, kur sastdja SELECT vrdus. NACK sta atpaka pa izveidoto ceu no pakpes uz pakpi atbrvojot tajs izveidotos savienojumus ldz NACK sasniedz TCE. Pc tam TCE sta pa o ceu divreiz pc krtas IDLE vrdu (protokola biti = 0 0). Ce ir pilngi atbrvots. TCE izdara nkoo minjumu. 4.4.2. SELECT vrda formts. 15 0 14 1 13 X 12 P0 11 P1 10 P2 9 P3 8 K1 Bitu pozicionlais numurs. 7 K2 6 K3 5 K4 4 Q0 3 Q1 2 Q2 1 Q3 0 Q4
0 1 : SELECT protokols (14 un 15-tais biti) X : nav izmantots P0, P1, P2, P3 : portu numuri (tos izmanto tikai, ja SELECT komanda nosaka noteiktu portu izvli). K1, K2, K3, K4 : SELECT komandas: 0100 = jebkur ports, jebkur kanls, 0001 = augstais (High) ports (12 ldz 15), jebkur kanls, 1101 = zemais (Low) ports (8 ldz 11), jebkur kanls, 0111 = ports P, jebkur kanls, 0010 = ports P vai P+4, jebkur kanls, 1100 = ekspluatcijas izvle (Maintenance Select) ports P, kanls Q, 1000 = nav darbbu Q0, Q1, Q2, Q3, Q4 : izvlt kanla binr identifikcija (neizmanto, ja SELECT komanda auj izmantot jebkuru kanlu). Kanla identifikciju izmanto, ja jizvlas konkrts kanls, parasti testanas vai citm ekspluatcijas vajadzbm. Lai izveidotu savienojumu starp diviem moduiem, nepiecieams unikli defint katru moduli. To izdara izmantojot tkla adrescijas koordintes: Z apzm sekcijas numuru, Y apzm SWEL numuru pirmaj komutcijas pakp, X apzm AS numuru, W apzm AS porta numuru, kur ieslgts TCE. ESCAPE vrds (protokola biti = 1 0) norda, ka sekos starpprocesoru ziojums. Ar starpprocesoru ziojumiem apmains TCE vai OBC savienojuma izveidoanas laik vai testu izpildanai. SPATA vrds (protokola biti = 11, sarunas signliem izmanto bitus 0 ldz 7) norda, ka savienojums ir izveidots un visi nkamie vrdi ir jtransl bez analzes tpat k ESCAPE gadjum. Saemot pc krtas divus vrdus CLEAR (protokola biti 00) savienojums tiek atbrvots un kanls (laika intervls) priet stvokl IDLE.
87
1
TCE
TCE
TCE
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14 15 8 9 10 11 12 13 14 15
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 7 12 13 14 15
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 7 12 13 14 15
Sect. 0
TCE
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
Group switch
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 8 9 10 11 12 13 14 15
2
TCE
TCE
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 2 12 13 14 15
0 1 2 3 4 5 6 7 0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 0 12 13 14 15 8 9 10 11 2 12 13 14 15
TCE
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
TCE
TCE
0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14 15
0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 7 12 13 14 15
Sect. 15
0 1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 7 12 13 14 15
88
TCE
A D Ch.X Terminal Interface Ch.Y
SWEL
TCE
Ch.Z
SWEL
Speech Transmission
11 SPATA
8 bits
TCE
Ch.X
Ch.X
SWEL
Ch.Z Ch.Z
SWEL
Ch.X
Ch.X
TCE
Memory Processor
Message Transmission
Memory
10 ESCAPE
8 bits
Processor
Zm. 4.10. Sarunas signlu un ziojuma pakeu prraide caur ciparu komutcijas sistmu. Sarunas un datu prraide notiek no abonenta A ldz abonentam B caur to lnijm, pieslguma terminliem komutcijas mezgl, terminla interfeisu un savienojumu caur komutcijas sistmu, ko izveidoja terminla vadbas elements TCE ar komandu SELECT un uztur ar komandu SPATA. Datu prraide notiek starp TCE (vai OBC) procesoriem prraidot paketes no viena procesora atmias uz otru caur komutcijas sistmu izmantojot komandu ESCAPE.
89
TCE
SWEL
AC 0 0 1 0 0 2 0 0 3 0 0 2 0 0 1 0 0 AC 0 0
TCE
0 1
0 1 0 1 Savienojums izveidots 0 1 0 1
0 1
0 1
0 1
0 1
1 1
1 1
1 1
1 1 1 1 Sarunas stvoklis
1 1
1 1
1 1
0 0
0 0
0 0
0 0
0 0
0 0
0 0
1 0
1 0
1 0
1 0
1 0
1 0
1 0
Zm. 4.11 . Savienojuma izveidoanas posmi komutcijas sistm. Savienojuma izveidoanas un savienoanas posmu stvoka komandu prraidana.
90
4.5. Galvenie S12 KM modui. 4.5.1. Sinhronizcijas un tonlo signlu modulis. CTM - Clock and Tones Module.
Izveido 8.192 MHz galveno (Master Clock) etalonpulkstea takts signlu un pa atseviu kopni piesldz to visiem TCE un SWEL. CTM izveido ar KM darbbai nepiecieamos tonlos signlus (ciparu form) un diennakts rel laika signlus (TOD Time of Day) un nosta uz TCE. CTM ir dublti un visu laiku darbojas paralli, lai nodrointu KM neprtrauktu darbbu kda eneratora avrijas gadjum. Lai izveidotu stabilu 8.192 MHz signlu tiek izmantoti sekojoi atbalsta signli (Reference Clock) : - pa ciparu kanliem no citiem KM saemtos 2.048 MHz signlus; - rjo reionlo nuklero 5 MHz (Atomic Clock) signlu; - iekj eneratora (IRO Internal Reference Oscillator) 8.192 MHz signlu. CTM sastv ir ar dadu audio paziojumu iekrta (DIAM Digital Announcement Machine), kas nodroina abonentiem specilu informciju, piemram, par numura izmaim. Audiosignlu pieslgana vajadzgajam modulim notiek caur DSN. Ar CTM sastv ir TCE, lai pieslgtos pie DSN.
91
Terminla interfeiss TI
T R
Abonentu lnijas
R T
T R
15
PRAM
3
DPTC
0 15
Procesors un atmia
Modua vadba
R T
T R
DPTC
0 15
R T
T R
PRAM
0 15
Modua vadba
Divi analogo lniju modui saslgti paralli lai palielintu darbbas droumu.
Analog Line Circuit PBA Analogo lniju pieslganas plate
12 - 15
8 - 11
4-7
0-3
Rezistor
Rezistor
Transmission Interface
DPTC
Rezistor
Rezistor
Transmission Interface
Digital Signal Processor
Rezistor
Rezistor
Transmission Interface
Rezistor
Rezistor
Transmission Interface
Ring Bus
Divi analogo lniju modui ir savienoti paralli, lai palielintu darbbas droumu. Katra modua divportu procesora (DPTC) izeja ir savienota ar divu TCE ieejm un otrdi. Gadjum , ja rodas problmas ar savienojuma izveidoanu caur savu TCE, var izmantot otra modua TCE. Analogo lniju modul ir izpildta ar slodzes koncentrcija. Katra modua ieej abonentu komplektos ir ieslgtas 120 abonentu lnijas, bet jau DPTC form vienu IKM traktu ar 30 sarunas kanliem, lai ieslgtu ciparu komutcijas sistmas ieejas port. Ttad koncentrcija 4:1.
TCE
To/from DSN
Zm.4.13. IKM (ciparu) kanla modua struktra. Modulis sastv no ciparu kanla interfeisa (Digital Trunk Interface - DTI), kanla pieejas iekrtas (Trunk Access Circuit TRAC) , terminla vadbas elementa (TCE). DTI galvaniski atsaista moduli no kanla prraides daas, sasldz atgriezenisko saiti testa vajadzbm, izdala 2.048 Mbit/s takts signlu takts un tonlo signlu modua vajadzbm DTM nodroina interfeisu starp 2.048 Mbit/s IKM traktu un 4/096 Mbit/s iekjo S12 IKM formatu. Dados ciparu kanlos pielieto dadas signalizcijas sistmas. Atsevios gadjumos izmanto dadus DTM tipus, tau galvens funkcijas izpilda visi DTM. DTM modulis darbbas drouma garantanai reener 2.048 Mbit/takts signlu. Eiropas telekomunikciju tklos IKM prraidanai parasti pielieto HDB3 kodu. DTM modua kanlu pieejas iekrta (Trunk Access Circuit TRAC) satur koda HDB3 uztvrju un prveidotju unipolr binr kod un otrdi. DTM izpilda ar iekj takts signlu eneratora saldzinanu (sinhronizciju) ar rjo takts signlu. TRAC kontrol ar IKM formtu, prbauda ciklisko kodu (CRC4) un, kdu un bojjumu gadjumos, izveido brdinjuma signlus (alarm). Ja modulim pieslgtais kanls darbojas ar kanlam piesaistto signalizciju (CAS), tad TRAC izdala no IKM trakta 16-t kanla CAS signlus. Abonenta numura ciparu prraidanai pa ciparu kanliem ar CAS izmanto daudzfrekvenu kodu, prraidot katru ciparu ar divu dadu frekvenu
93
impulsiem. o signlu uztveranai un raidanai DTM tiek savienots caur ciparu komutcijas sistmu DSN ar servisa moduli (Service Circuits Module), kur satur attiecgus koda uztvrjus un raidtjus. Saemtos un atifrtos abonentu numurus SCM nosta atpaka DTM modua procesoram.
Channel X (MF)
OBC
ISDN primrs piekuves (30B + D) ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) kop TCE veido ISDN kanlu moduli. Tas izvietots uz atsevias spiests plates(PBA) un satur IKM kanlu interfeisu (OBCI On Board Control Interface) kanlu salgoanai ar modua vadbas elementu (TCE); satur interfeisu ar IKM gala aparatru, prbaudes iekrtas un ISDN lniju kontrolieri (procesoru) D kanla informcijas apstrdei (ILC ISDN Link Controller). ILC izpilda otr lmea funkcijas, atdala no ziojuma karogus, prbauda kontroles bitus (CK - check bit) un nodod tlkai apstrdei uz OBC. OBC prbauda ziojuma formtu un nodod uz TCE savienojuma izveidoanai.
94
RAM OBC
PROM
RAM
SCM galven sastvdaa ir signlu procesors (DSP Digital Signal Processor). OBC On Board Control procesors vada signlu apmaiu caur interfeisu starp atmias iekrtm un DSP. SCM var veikt sekojoas funkcijas: daudzfrekvenu koda prraide, dadu, starp komutcijas mezgliem lietotu daudzfrekvenu signalizciju un abonentu (DTMF Dual Tone Multifrequency) signalizcijas uztveranu, konferencsakaru nodroinana. SCM saem divfrekvenu impulsus ciparu form no abonentu modua, atifr tos, prveido binr kod un nosta atpaka abonentu modulim.
4.5.6. Kopj kanla signalizcijas Nr7 modulis. CCM - Common signaling Channel Module.
Kopj kanla signalizcijas N7 modulis tpat k visi S12 modui sastv no kopjs daas spiests plates (PBA), uz kuras ir izvietota modua vadbas mezgli sadarbbai ar prjiem S12 moduiem un funkcionli specializts daas, kura aj gadjum apstrd kopj signalizcijas kanla ziojumus. Modulis satur astoas kopj kanla pieslguma plates (Signaling Line Termination PBA). Katra PBA satur savu vadbas iekrtu (On Board Controller OBC); interfeisu ar o vadbas iekrtu un citiem uz PBA izvietotiem mezgliem; signalizcijas procesoru (Signaling Controller; ISDN lniju apstrdes procesoru ILC un dadas atmias iekrtas. Signalizcijas Nr.7 kanlus izdala ciparu komutcijas sistma DSN un caur modua vadbas iekrtu (TCE) piesldz pie OBCI un tlk pie ILC. ILC atpazst ziojumu formtus un, atdalot no tiem karogus Flags, nosta pa kopni uz atmias iekrtu. Signalizcijas procesors (kontrolieris) prbauda ziojuma formtu lai prliecintos, ka ziojums nav izkropots, t.i., izpilda ziojumu prraides daas (Message Transfer Part) otr lmea funkcijas un nosta ziojumu tlk uz divportu atmiu (Dual Port Memory). OBC saem ziojumu un turpina procesu atbilstoi ziojuma sastv iekautajai nostanas gala punkta adresei. Ja gala punkts ir is KM (izsaucamais abonents ieslgts aj KM), tad ziojumu nosta uz attiecgo moduli. Ja gala punkts ir cits KM (eit ir translcijas punkts), tad nosta ziojumu uz SLT, kas apstrd vajadzgo virzienu. Ttad OBC izpilda tre lmea funkcijas. Attiecgais terminla modulis, kas vada savienojuma izveidoanu ir s informcijas lietotjs un, ttad, izpilda ceturt lmea funkcijas.
95
8 2
Signaling Line Termination PBA Module Control Unit PBA (TCE) To/from DSN
ILC
OBCI
OBC
Random Access Memory
PCM Link 1
To/from DSN Clock& tones
OBCI
PCM Link 2
OBCI
To/from RSU
OBC
96
RSU pieslganai izmanto divus IRIM (ISDN Remote Interface moduus, kas savienoti, k pardts augj zmjum. IRIM sastv ir ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) un terminla vadbas elements TCE, salgoanai ar ciparu komutcijas sistmu DSN. Ciparu kanlu bloks (Digital Trunk PBA) izvietots uz atsevias spiests plates(PBA) un satur IKM kanlu interfeisu (OBCI On Board Control Interface) kanlu salgoanai ar modua vadbas elementu (TCE); satur interfeisu ar IKM gala aparatru, prbaudes iekrtas un ISDN lniju kontrolieri (procesoru) D kanla informcijas apstrdei (ILC ISDN Link Controller).
RSU
IRIM A
IRIM B
Zm. 4.19. Attlintu abonentu modulis. RSU sastv. ir tds pat Digital Trunk PBA k IRIM, interfeiss salgoanai ar prraides kanlu (IKMkanlu starp galvenaj KM esoo IRIM un RSU) un sinhronizcijas un avrijas signlu reenertors. RSU sastv var bt ldz 61abonentu lniju boki PBA, kas nodroina ldz 976 analogo lniju vai 488 ISDN BA (144 kbit/s) pieslganu. Protams iespjams kombint analogs un ISDN lnijas. Vien RSU ieslgts abonentu lnijas var savienot sav starp neizejot uz galveno KM. RSU Remote Subscriber Unit tlvadma abonentu iekrta, ir jaukts analogo un ISDN abonentu koncentrtors. To pievieno galven KM piekuves (AS) komuttoriem caur diviem
97
8 9 10 11 GS Plane 0
1
ASM or ISM
7
ASM or ISM
7 AS
MUX
EOC
EOC
MUX
GS Plane1
Clocks
Clocks
GS Plane2
0 1
8 9 10
7 AS
SCM
11
MUX
GS Plane 3
EOC EOC
RECCE Tone
Tone
RTSU Remote Terminal Sub-Unit ir tlvadma (ar distances vadbu) gala iekrtu grupa. Faktiski tas ir vienas KM daas iznesums ieskaitot pieejas komutatorus AS (Access Switch). Ar KM grupu komutcijas sistmu RTSU savieno caur multipleksoriem To skaits un kanla trums ir atkargi no RTSU skaita, kas iekauti Multi RTSU sastv. RTSU MUX parasti savieno ar KM(HOST) MUX ar optisko lniju. T var pankt RTSU izvietoanu liel attlum no HOST.
RECCE
* *
Simplified Clock and Tone PBA Simplified Clock and Tone PBA Clocks
* *
Rack Clock PBA Rack Clock PBA
Iespjami vien RTSU ieslgto abonentu savstarpji savienojumi. RTSU sastv var bt ar servisa modulis (Service Circuit Module) un palgmodulis (Auxiliary Control Element). Normlas darbbas nodroinanai RTSU saem no HOST ar sinhronizcijas un tonlos signlus. Tau avrijas rem var izmantot RTSU sastv esoos RECCE (RTSU Emergency and Clock Control Elements) moduus. Abonentu lniju modui (ASM vai ISM) ir pieslgti pie AC tpat k KM galvenaj da (HOST).
98
34 Mbit/s
MUX
140 Mbit/s
AS RTSU AS MUX
99
izsaucam abonenta numuru. Abonenta B modua OBC procesors vada B lnijas prbaudi un piesldz lnijai izsaukuma zvana strvu (zm. 4.21 darbba 9) un ar ESCAPE komandu pazio A modua OBC , ka abonents brvs. Abonents B noce klausuli, sasldzas t lnijas cilpa, to konstat modua shmas elementi un caur OBS nosta ziojumu A modulim (zm. 4.21 darbba 10). Tiek prtraukta izsaukuma kontroles signla stana A lnij un skas saruna. A modul notiek sarunas laika uzskaite.
ACE - Auxiliary Control Element Palgmodulis. Satur datu bzi SERVICE CIRCUIT MODULE TCE - Terminal Control Element Modua vadbas elements
ACE
5 T 4
C E
7 6
DIGITAL 8 SWITCHING NETWORK
9
Lines
T C E
10
CLOCK AND TONES MODULE
Clock and tones distribution
Lines
T C E
T C E
Zm.4.22. Vietj savienojuma izveidoana Sarunai beidzoties abonenti noliek klausules, modui apmains ar signliem, abonentam, kur vl nav nolicis klausuli tiek pieslgts aizemtbas signls. Abonenta A TCE nosta uz SWEL divreiz komandu CLEAR. Savienojums ir atbrvots. Uzkrtos datus par sarunas ilgumu, skuma laiku, A un B abonentu numurus un citus A modulis caur DSN nosta ekspluatcijas modulim. Izejoais savienojums. Skums tds pat k vietj savienojum. Atirba skas savienojuma izveidoan.
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element
SERVICE CIRCUIT MODULE
ACE
5 T 4
C E
7 6
8
DIGITAL SWITCHING NETWORK
T C E
Trunks
Lines
T C E
Outgoing call set-up process
12 11
T C E
100
No ACE tiek saemta izejo DTM adrese un izveidots savienojums ar to (zm. 4.22 darbba 8). Abonenta B numurs tiek nodots izejoam DTM, kur to kop ar izejo kanla numuru nodod CCS modulim (zm. 4.22 darbba 11). Savukrt CCS modulis o informciju pa CCS kanlu noraida uz izsaucam B abonenta KM (zm. 4.22 darbba 12). Sekojoos signlus (B brvs, atbild, noliek klausuli) no izsaukt KM pa CCS kanlu saem CCS modulis un nodod izejoajam DTM, kur caur DSN to nodod abonenta A modulim. Ja klausuli noliek abonents A, tad t modulis to pazio izejoam DTM, bet tas CCS modulim un tlk pa CCS kanlu B komutcijas mezglam. Pc tam A modulis nosta uz DSN SWEL divas reizes CLEAR , bet DTM modulis atbrvo kanlu. Saruna ir beigusies un visas iekrtas un kanli brvi. Sarunas apmaksas datu uzskaite notiek izsauco abonenta A modul ldzgi k vietj savienojum. Ienkoais savienojums. Ja savienojuma pieteikums saemts no kanla ar kanlam piesaistto signalizciju CAS, tad IKM 16 laika intervlu analiz OBC un tad grieas pie ACE. Ja informciju saem pa kopjs signalizcijas kanlu, tad t nonk pa pastvgo savienojumu CCS modul (zm. 4.23 darbba 13), no turienes atpaka uz ienko kanla DTM modua TCE (zm. 4.23 darbba 14), tad uz ACE un atpaka uz DTM (zm. 4.23 darbbas 15 un 16).
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element
ACE
Trunk
T C E
16
DIGITAL 17 SWITCHING NETWORK
18
Lines
19
Trunk
T C E
15
13 T 14
C E
Zm.4.23. Ienko savienojuma izveidoana DTM, tpat k vietj savienojum abonentu lniju modulis, izveido savienojumu caur DSN ar izsaucam B abonenta moduli un nodod tam B abonenta numuru (zm. 4.23 darbba 17). B abonenta modulis izsauc attiecgo abonentu (zm. 4.23 darbba 18) un nosta signlus par B abonenta lnijas stvokli (brva un abonents atbild) ienko kanla DTM modulim (caur savienojumu 17). DTM modulis nosta os signlus (caur savienojumu 14) CCS modulim un tas pa CCS kanlu uz izsaucoo KM (caur savienojumu 13). Ja abonents A noliek klausuli (saruna beigusies), tad atbilstos signls tiek saemts pa CCS kanlu, CCS modulis (caur savienojumu 14) to prsta DTM, bet DTM caur DSN (caur savienojumu 17) prsta abonenta B modulim. Ja klausuli noliek B, tad abonentu modulis to pazio DTM, bet tas CCS modulim un tlk pa CCS kanlu uz izsaucoo KM.
101
Tranzta savienojums. Savienojuma pieteikums tiek saemts pa CCS kanlu un nonk CCS modul. CCS modulis konstat, ka tas ir tranzta savienojums un noskaidro iespju izveidot savienojumu ar izejoo DTM. CCS nosta saemto B numuru uz ienkoo DTM, tas tlk uz ACE, no kurienes saem brv izejo DTM adresi. Ienkoais DTM izveido savienojumu ar izejoo DTM. Izejoais DTM pazio CCS modulim izejo kanla numuru. CCS modulis nosta uz nkoo KM abu abonentu numurus un kanla numuru. Pc tam visus no B saemtos signlus CCS modulis pa CCS kanlu noraida uz izsaucoo KM.
ACE - Auxiliary Control Element TCE - Terminal Control Element
ACE
Trunk
T C E
16
DIGITAL 17 SWITCHING NETWORK
13 15 19
T C E
Trunk
T C E
18
T C E
Zm.4.24. Tranzta savienojuma izveidoana Ja abonents A noliek klausuli, CCS saem attiecgu signlu un pazio to ienkoajam DTM. Tas nodod o informciju izejoajam DTM un pc tam noraida uz DSN divas reizes CLEAR. Savienojums ir beidzies un visi cei ir brvi. Savienojuma izveidoana tkl. oti biei savienojums ir jizveido starp dados komutcijas mezglos ieslgtiem abonentiem. Td gadjum izsauco abonenta (A) komutcijas mezgl tas bs izejoais savienojums, bet izsaucam abonenta (B) komutcija mezgl tas bs ienkoais savienojums. Ja starp komutcijas mezgliem A un B ir viens vai vairki tranzta mezgli T, tad tajos tiks izveidoti tranzta savienojumi starp attiecgiem ienkoo un izejoo kanlu moduiem.
102
Digital Trunk
Administranas un perifrijas modulim ir pievienotas nepiecieams rjs atmias iekrtas un datori. Modui ir dublti. Modulis uzrauga slodzi tkl, kanlu stvokli. Veic jaunu iekrtu aktivizanu un tkla konfigurcijas izmaias. Ekspluatcijas un un perifrijas iekrtu modulim ir pievienotas nepiecieams rjs atmias iekrtas un datori. Modui ir dublti. Ar modua paldzbu tiek uzraudzta tkl ieslgto KM darbba. Ekspluatcijas personls apmains ar informciju un komandm ar KM iekrtm izmantojot MML
Digital Trunk
System Clock
System Clock
Zm.4.22. Tkla vadbas centra struktra. Ja S12 sistm savienojuma izveidoanas funkcijas ir izkliedtas pa daudziem moduiem, iznesumiem un koncentrtoriem, tad tkla uzraudzbas un tehnisks ekspluatcijas funkcijas ir koncentrtas. Tkla vadbas centrs var bt izvietots atsevii vai ar savietots ar kdu no KM. Ekspluatcijas un uzraudzbas funkciju koncentranas auj ietaupt cilvku aparatras un ldzeku resursus. No centra ir iespjams veikt daudzas darbbas ar tlvadbas paldzbu, izmantojot MML (man-machine language, cilvks-mana valoda) interfeisu. Centr tiek savkta informcija par visu tkla kanlu, komutcijas mezglu un to iekrtu stvokli. Tiek apkopota slodzes statistika, plnotas nepiecieams izmaias. Centra sastv ir izmantoti S12 sastv izveidotie funkcionlie modui. Centrs ir savienots ar KM pa ciparu kanliem ar signalizcijas sistmu Nr.7 pa kopjo signalizcijas kanlu. Papildus zmjum redzamajam tkla vadbas centr ir viens vai vairki lieli tablo, uz kuriem ir redzama tkla konfigurcija un tkla elementu stvoklis. Uzskatmi ir redzams, kurs tkla das ir prslodzes, kuras ir bojtas un izslgtas no ekspluatcijas. No tkla vadbas specilistu darba vietm ir iespjams dot nepiecieams komandas atsevim iekrtm tkl.
103