Inform cijas tehnolo iju fakult te Elektronikas bakalaura studiju programma 2.

kurss Kristaps Krinkels un M rti v nbergs Laboratorijas darbs

Met lu ku anas un kristaliz cijas siltums Darba uzdevumi:  Uz emt izkaus t met la atdzi nas l kni.  Dotajam met lam eksperiment li noteikt pant jo kristaliz cijas siltumu
( patn jo ku anas siltumu).

Darba piederumi:        
Iek rta met la sild anai (kr sni a) Elektroniskie svari Termop ris Multimetrs Dators ar Windows oper t jsist mu Programma WinDMM300 Knaibles T elis ar v ci u

Dotie lielumi:  T elis izgatavots no porcel na, patn j siltumietilp ba ctg = 1080J/kg K  Met ls alva: y patn j siltumietilp ba ciet st vokl CcSn = 256J/kg K y patn j siltumietilp ba idr st vokl CcSn = 247J/kg K

Teor tiskais pamatojums:

Jebkura viela, ja t s da i u siltumkust bas trums, p riet ciet agreg tst vokl . Tas noz m ,ka da i u mijiedarb bas sp ki jau ierobe o da i as t , ka ermenim saglab jas noteikts tilpums un forma. Ar pa bu saglab t savu formu cieti erme i at iras no idrumiem un g z m. Cietus erme us var iedal t krist liskos un amorfos erme os. Krist liskiem erme iem nov ro anzizotropiju, t.i., to fizik l s pa bas atkar gas no izraudz t virziena krist l .

aj att l var redz t ka krist liskiem erme iem piem t anizotropija to fizik l s pa bas atkar gas no izraudz t virziena. Krist liem ir noteikta ku anas temperat ra, bet amorfiem nenov ro noteikti ku anas temperat ru.Cietus erme us var raksturot ar st vok a parametriem. Tilpumu V, temperat ru T, spiedienu p. Teor tiski un eksperiment li ieg tas sakar bas V = f(T), ja p = const, kas raksturo cietu vielu erme a tilpuma izple anos, un V = f(p), kas raksturo cietu erme a deform ciju. P c klasisk s teorijas cieta erme a ener ija sast v no da i u sv rst bu kust bas ener ijas, k ar no da i u mijiedarb bas potenci l s ener ijas. Vid j da i as ener ija re ( 6 br v bas pak pes) ir = 3Kt, kur k Bolcma a konstante, T absol t temperat ra. Cietvielas viena mola iek j ener ija U ir da: U=NA = 3KTNA = 3RT, kur NA Avagardo skaitlis, R g zu univers l konstante. Saska ar Dilonga Pt likumu, vielu mol r siltumietilp ba C temperat r s, kas augst ka par TD (Debaja temperat ru), vien da ar 3R. C = 3R. Temperat ras, kas zem kas par Debaja temperat ru, nesaskan ar ekperimenta rezult tiem. s temperat ras lab k izskaidro kvantu teorija. =nhv,

Kur n kvantu skaitlis (0,1,

), h- Planka konstante, v- sv rst bu frekvence.

Tabula :Cietu vielu Debaja temperat ras

K p c met ls paliek s idrs p c pielikt siltuma daudzuma? T p c, ka temperat rai palielinoties pieaug da i u sv rst bu kustibas ener ija. Kad da i u kin tisk ener ija k uvusi tik liela, ka t sp j p rvar t pievilk anas sp kus, kas notur da i as krist lre a mezglu punktos, telpas re is s k sabrukt, viela p riet no cieta agreg tst vok a idr . Kristaliz cijas proces samazin s da i u potenci l ener ija, bet da i u vid j kin tisk ener ija nemain s.Vienai vielas masas vien bai kristaliz joties, izdal s tikpat daudz siltuma, cik vien das masas izkaus anai.

Klapeirona-Klauziusa formula saista ku anas temperat ras mai u dT ar r j spiedina mai u dp:2

Kur T ku anas temperat ra, V2 un V1 moltilpumi idr un ciet agregr tst vokl , L mol rais ku anas siltums. No termodinamikas zin ms, ka

Kur c vides patn j siltumietilp ba, m vielas masa, izmai as trums.

temperat ras

M r jumi un tabulas:

Eksperiment li ieg tais:

Met la ku ana
C
300 250 200 Axis Title 150 Met la ku ana 100 50 0 00:00.1 00:22.4 00:45.4 01:08.4 01:31.4 01:54.5 02:17.5 02:40.5 03:03.5 03:26.4 03:49.5 04:12.5 04:35.5 04:58.5 05:21.5 05:44.5 06:07.5 06:30.5 06:53.5 07:16.5

Laiks (min:sec,1/10sec)

Kristaliz cijas ilgums ir (nolas ts no tabulas datiem) .

(h:min:sec) 0:01:30 0:05:35 0:04:05

S kotn jasi laiks Beigu laiks Kristaliz ciajs ilgums

P c tabulas datiem ieg st eksponenti.

idra met la atdzi anas l kni un aproksimet ar

idrs met ls
270 260 250 Temperat ra C 240 230 220 210 200 00:00.1 00:04.0 00:09.4 00:14.4 00:19.4 00:24.4 00:29.4 00:34.4 00:39.4 00:44.4 00:49.4 00:54.4 00:59.4 01:04.4 01:09.4 01:14.4 01:19.4 01:24.4 01:29.4 Series1 Expon. (Series1) y = 263.89e-0.001x R = 0.4636

Laiks (min:sec,1/10sec)

Atvasinot anal tiski eksponenci lo sakar bu tiek ieg ts;

t-ir laiks sekund s:

Lai ieg tu temperat ras izmai as truma skaitlisko v rt bu pirms kirstaliz cijas.

=-0,2639*0,999= -0,264

Izmantojot cieta met la atdzi anas l kni, lai aproksim ti atdzi anas prosecu ar eksponenti:

300 250 200 y = 244.42e-0.002x 150 100 50 0 04:04.5 04:15.5 04:26.5 04:37.5 04:48.5 04:59.5 05:10.5 05:21.5 05:32.5 05:43.5 05:54.5 06:05.5 06:16.5 06:27.5 06:38.5 06:49.5 07:00.5 07:11.5 07:22.5 Series1 Expon. (Series1)

Anal tiski atvasinot eksponenci lo sakar bu, ieg st: Apr ina siltuma atdeves trumu kristaliz cijas proces k vid jo siltuma atdeves trumu pirms un p c kristaliz cijas procesa:
tg +

m * cm ) *( ) +(M * ctg + m*cmcietam) * + 94,13 * 247) *(-0,264) +(

cietam ]

+ 94,13 *256) *

]= (-13476,5 30996,5) ! paskaties kautkas nav taka vajadzetu paskaties T krist. =246 sekundes

P!

1 dQ J * * t krist ! m dt kg

Secin jumi:
Eksperiments izdev s un tika ieg ta izkaus t met l atdzi anas l kne. eksperement li ieg t l kne sakr t ar teor tisko l kni. Eksperement li ieg tai l knei sakotn ji temperat ra nepazemin s, bet gan paaukstin s, tas izkaidrojams ar termop ra pietur anu, lai tas nekristu r no t e a. aj l kn kristaliz cijas period ar nov rojama neliela temperat ras paukstin an s, tas izskaidrojamas ar to, ka mums termop ris bija japietur ar roku un jamaisa ar o termop ri izskusu ais met ls, lai is termop ris nepaliktu iespr dis met lam atdziestot. ! piemo i kautk dus secin jumus