3

E.Beeris

Palgs mcbu ptniecisk darb

Priekvrds
Studana augstskol nav tikai zinanu ieguve. Nav iedomjams brdis, kad vartu atlikt grmatas mal un teikt: Nu esmu visu apguvis un varu skt darboties. Dzve iet uz prieku, uzkrts jauns informcijas daudzums pieaug eksponencili divkrojas ik pc noteikta gadu skaita. (T, piemram, informtik, komunikciju zintn da divkroans notiek ik pc 4 - 5 gadiem). Informcijas tehnoloiju attstba savukrt rosina btiskas izmaias ar viss cits cilvka darbbas joms. Ir pamats runt par jaunas ras iestanos, - cilvce virzs no industrilas sabiedrbas uz informcijas sabiedrbu. virzba rada daudz problmu gan sabiedrbai kopum, gan katram no mums. Jbt gataviem neprtraukti mcties, sadurties ar vl neatrisintm problmm, sadarboties ar dadu nozaru cilvkiem, ierosint, k ar sagatavot un realizt dadus projektus. Augstskolas uzdevums ir ne tikai dot zinanas, bet iemct ts pielietot, patstvgi apgt jaunas zinanas, pat vairk, - radt s jauns zinanas. Fiziis I.Tamms teicis: Students nav trauks, kas jpielej, bet lpa, kas jaizdedzina. Tpc augstskolu studiju plni paredz refertu, prakses atskaiu, kursa darbu, kvalifikcijas darbu izstrdi. Pc savas ieceres tie ir patstvgi ptnieciski darbi. Tos veicot, students mcs formult darba uzdevumu, enert idejas, ts vrtt, vkt informciju, darboties ar to, analizt, secint, apstrdt iegtos rezulttus un tos t sagatavot, lai tie btu uztverami un saprotami citiem. Ar nolku paldzt da mcbu ptniecisk darba izstrdei, tiek piedvts is ieteikumu apkopojums . Gandrz vai katra augstskola ir sagatavojusi metodiskus nordjumus bakalaura, maistra vai kvalifikcijas darba izstrdei (piemram, [2., 3., 4., 5.]). Tie satur daudz nodergas informcijas un ieteikumus k meklt informciju, k apstrdt rezulttus, k organizt savu darbu, k rakstt un noformt darba atskaiti. Metodiskie nordjumi parasti adresti konkrts augstskolas vai pat konkrts studiju programmas studentiem. Tomr ptnieciskais darbs ir aizraujos rados process, kur, neatkargi no ptniecbas jomas, var saskatt specifiskus, secgi veicamus posmus, pamant tipiskas grtbas, ieteikt dadus o grtbu prvaranas pamienus. Tpc aj sacerjum nav orientcijas uz kdu konkrtu nozari, tas nav ar orientts uz pau recepu piedvjumu, kuras secgi izpildot, var tikt sagatavota darba atskaite atbilstoi bakalaura, maistra vai citas kvalifikcijas

pakpes prasbm. Pamat te ir centiens dot ieteikumus ptniecisk darba organizcijai, paldzt rosint idejas, meklt risinjumus problmm, strdt radoi. Ja Jums tas izdosies, bsiet guvui galveno gandarjumu par svaigi un radoi paveiktu darbu. da satura kurss tika aprobts Latvijas Kristgaj akadmij, kur pc rektores S.Gtmanes ierosmes to piedvja visu kursu studentiem. Iegt pieredze tika emta vr sagatavojot o izdevumu. Mris un uzdevumi Piedvt mcbu ldzeka mris ir aplkot galvenos ptniecisk darba posmus, sniegt ieteikumus to izpildei, iepazstint ar daiem domu, ideju rosinanas un sistematizanas tehnoloiskiem pamieniem, dot praktiskus ieteikumus kvalifikcijas darba izstrdes plnoanai un noformanai. Mcbu ldzeka uzdevumi: 1. iepazstint ar problmu risinanas darba praktiskiem pamieniem; 2. ierdt daas informcijas meklanas un apstrdes metodes; 3. apgt ptnieciska darba izpildes plnoanas pamatprincipus; 4. paldzt sagatavoties kvalifikcijas darba rakstanai, noformanai, prezentcijai.

1. Ptniecbas darba posmi

Zintne turas uz trs vaiem: uz zinanm, pieredzes un darbaspjm, tas ir, prasmes sistemtiski un secgi darboties sav jom. /K.Bikovs/

Vispirms vienosimies par daiem biei lietotiem terminiem. Ptniecba - kda tmata rpgas studijas ar nolku iegt jaunas atzias. Biei lieto tdus jdzienus: zintniski pierdts, zintniska metode, zintnisk ptniecba. Ko tie nozm? Zintniska metode - ir vism ptniecbas metodm kopji noteikumi, kas auj, balstoties uz izoltiem faktiem, izdart pietiekoi visprgus secinjumus, atrast visprgus principus. Zintnisks metodes pamat ir: zinmo faktu noskaidroana un grupana, induktva visprinana, hipotu izvirzana un to pamatojumu meklana. Visievrojamk uz zintnisku metodi balstta zintniska ptjuma paba ir spja izdart pietiekoi preczu prognozi. Katrai zintnes nozarei ir savi specifiski ptniecbas pamieni. Nav pat stas vienprtbas par to, vai pastv vienota metodika un loika vism zintnm. Bet, neatkargi no nozares, zintnisku pieeju raksturo pilngs godgums [10]. Ir jzio par visu, kas vartu likt aubties par izdartiem secinjumiem; ir jpublic visa informcija, kas dotu iespju citiem novrtt darba nozmgumu, bet ne tikai t vienpusg, kas apstiprina secinjumus. Svargi ir nemnt paam sevi! Praktiski jebkura ptniecisk darba secgi izpildmie posmi pardti 1.attl.
Uzdevuma formulana Ptanas metou izvle Rezulttu formulana

Prezentcija

laiks
Konteksta noskaidroana Izptes, analzes process Atskaites rakstana

1.att. Ptniecisk darba galvenie posmi Ptnieciskais darbs skas ar problmas noskaidroanu un uzdevuma formulanu. Ir oti svargi skaidri apzinties problmu un pc iespjas preczk

nospraust uzdevumu. Dau nozaru specilisti pat apgalvo, ka labi apzints un preczi noformults uzdevums ir jau 50% no visa, kas nepiecieams pankumam. Neraugoties uz to, ka uzdevuma formulana iet pasaprotama lieta, studenti (un ne tikai studenti) oti biei nevelta im posmam piencgu vrbu, maksjot par to ar lieku laika patriu vai pat neiegstot darba rezultt vispr nek ievrbas cienga. Kad noskaidrots ptjuma uzdevums, jtiek skaidrb par situciju ptniecbas jom. Jizdibina, kas jau ir un kas nav zinms, par ko ir vienprtgi uzskati un par ko domas dals, vai citu ptnieku rezultti ir neapstrdami, vai ar dadu iemeslu d tie rada aubas, u.c. o posmu var nosaukt par konteksta noskaidroanu, kas faktiski ir savas ptniecbas teritorijas iezmana. Parasti posma izpildes gait nkas atgriezties pie uzdevuma formuljuma un precizt to. Var pat atklties, ka izvirzto problmu kds jau ir atrisinjis pirms Jums. Tagad uzdevums ir skaidri defints, priekgjju veikums apzints. Nkoaj sol jizvlas ptanas metodes, kas tiks lietotas uzdevuma izpildei. Jtiek skaidrb, vai bs nepiecieama datu vkana (eksperimentu veikana, dokumentu ptana, aptaujas, u.c.), datu apstrde un analze, vai bs lietdergi izmantot matemtiskas metodes, modelanu ar datoru. posma laik lietdergi vlreiz atgriezties pie priekgjju darbiem, analizt, kdas metodes vii lietojui, novrtt o metou efektivitti. Turklt, izvloties metodi, jrins ar ar savm iespjm, resursiem un prasto ptjuma rezulttu precizittes pakpi. Tlk sks ptniecba - izptes, analzes process. Reti tas noris lineri, kad, to uzskui, pamazm vien taisni virzsities uz mri. Parasti ptniecba notiek cikliski, pa posmiem, kas var atkrtoties. Js izveidojat ptjuma uzmetumu, izvirzt hipotzes, mekljat tm apstiprinjumu, izdart spriedumus, neguvui prliecinous apstiprinjumus hipotzei, mekljat jaunus argumentus vai izvirzt citas hipotzes, mokties ar ideju trkumu, gstat milzgu gandarjumu no galv ievus svaigas domas, viaties, cerbu sprnoti eraties pie jauno ideju realizcijas utt. Un nu viss iet izdarts. Jeras pie rezulttu formulanas. Rpgi un secgi visu aprakstot, varat atklt, ka vl pietrkst prliecinoas argumentcijas. Tpc nav izslgts, ka nksies vl atgriezties pie iepriekj posma, kas var prast papildu laiku un ples. To vajadztu paredzt, plnojot savu darbu.

Gadjies ar sastapt ptniekus no tdm zintnisks darbbas jomm, kur uzdevuma formulana neiet svarga. T tas vartu bt nozars, kur, izejot no formultiem pamatpostultiem un lietojot prbaudtas metodes, zintnieks virzs aizvien dzik terra incognita un nezin, kur ptniecbas loika viu aizveds un ko vi tur ieraudzs. da nezinms zemes izpte ir fascinjoa, t pilngi prem ptnieku sav var un viengais uzdevums, kuru vi skaidri apzins, ir ieraudzt, iepazt un saprast pc iespjas vairk.

Jebkura ptniecisk darba noslgum nk atskaites rakstana. Ja tas ir mcbu ptnieciskais darbs, to pieprasa studiju nolikums, ja ptniecba ir pastjums, Jums jatskaits pasttjam. Ja gadjum ptniecba veikta tikai sava prieka un intereses pc, ar tad Jums gribsies ar savm atzim dalties, un Js centsities rezulttus publict. Parasti ptniecisk darba atskaite tiek prezentta par darba rezulttiem zio: vrtanas komisijai, pasttjam, koliem. Ar nemkulgu prezentciju var sabojt iespaidu pat par lielisku darbu, tpc pret o noslguma posmu vajadztu izturties ar pietiekou atbildbu. Un tagad turpinjum aplkosim izdaltos ptniecisk darba posmus tuvk.

2. Ptniecbas uzdevuma formulana

Lai zintu, ko dart, jzina, ko grib izdart. /V.Bresis/

Doctji, kas regulri vada studentu ptnieciskos darbus, ievrojui, ka ptniecbas uzdevuma formulana parasti prasa visai lielu piepli [10]. Te nepiecieama skotnja pietiekoi visprga iepazans ar problmu, ts aktualittes noskaidroana, savu iespju apzinans. Ir lietdergi atbildt uz jautjumiem: 1. Ko sti gribu sasniegt? 2. Kpc tas vajadzgs? 3. Kam no t bs kds labums? 4. Kdi vartu bt darbam nepiecieams informcijas avoti? Vai tie man ir pieejami? 5. Kdas metodes visticamk nksies pielietot? Vai es prvaldu ts? Ja vl n, tad cik reli man ir ts apgt darba gait? 6. Vai paredzamo darbu var izdart atvltaj laik ar man rcb esoiem resursiem? Studenti biei prvrt savas iespjas un izvirza uzdevumus, kurus darbam paredztaj laik nespj veikt. Rezultt vai nu netiek ievrots studiju grafiks un rodas akadmiskie pardi, vai ar tiek taista haltra, kas nedod gandarjumu ne autoram, ne darba vadtjam. Tpc aj posm noteikti nepiecieams konsultties ar darba vadtju. Kad uzdevums formults, to parasti noform rakstiski atbilstoi konkrtaj mcbu vai ptniecbas iestd pieemtai formai: k pieteikumu, vienoanos ar pasttju, uzdevumu studiju darbam, kvalifikcijas darbam, diplomdarbam, bakalaura darbam.

3. Konteksta noskaidroana
Zintne veidojas no faktiem, tpat k mja no ieeiem, tikai faktu prbagtba vl nav

zintne, tpat k ieeu kaudze nav mja. /A.Puankare/

Varbtba, ka Js veiksiet ptjumu pilngi neskart lauk, ir neliela. Jsu ptniecbas uzdevums, protams, ir svaigs. Atbildes uz uzdevum izvirztajiem konkrtajiem jautjumiem visticamk nav zinmas. Savdk jau nebtu vrts skt. Ja nu viengi gadjumos, kad priekgjju veikums rada aubas, to rezultti jprbauda. Tomr japzins, ka izvltaj jom, iespjams, darbojuies citi ptnieki jau pirms Jums. Tpc svargi ir izdibint: Kdas metodes lietotas? Kdi rezultti iegti? Kuri no rezulttiem uzskatmi par neapaubmiem, - par tdiem, uz kuriem var balstties tlkos ptjumos? Kdos jautjumos priekgjju starp nav vienprtbas? Uz kdiem jautjumiem vispr nav atbilu? Kpc nav o atbilu? Varbt problma ldz im nebija aktula? Varbt nebija vl izpratnes par tdas problmas pastvanu vispr? Varbt nebija ldzeku problmas atrisinanai? T nu Js vispirms nonkat pie problmas: izmakert no rkrtgi plas izzias avotu jras tiei tos, kas satur ar Jsu ptniecbas uzdevumu saisttu informciju. 3.1. Informcijas avotu meklana Vispirms vajadztu paplties uzrakstt atslgas vrdus terminus, vrdus un frzes, kas saistti ar centrliem ptniecbas jomas tematiem. is darbi liks Jums koncentrties uz veicamo ptniecbas tematu, prdomt btiskko. Katram atslgas vrdam var atvlt savu atseviu kartiu puse no A4 formta lapas vartu bt tri piemrots izmrs. Atslgas vrdu trekniem burtiem uzrakstiet katras kartias pirmaj rind. s kartias veidos Jsu persongo kartotku, kas kalpos Jums visu ptniecbas projekta izpildes laiku un bs noderga ar vlk. Nkoaj sol veidojams bibliogrfijas saraksts katram atslgas vrdam japzina iespjamie avoti, kuros ir informcija par atslgas vrda tematu. Tas ir darbietilpgs process. Katram ptniekam laika gait veidojas savi pamieni, k to dart, bet var piedvt virkni visprgu ieteikumu.
Ja darb izmantojat personlo datoru, var lietot dadus elektroniskos katalogus vai datu bzes.

10

Apmekljiet savas fakulttes un augstskolas bibliotku, ieskatieties enciklopdijs, specializts skaidrojos vrdncs, noskaidrojiet, kas tur mints par atslgas vrdu tematu, kda nordta bibliogrfija. T, protams, nebs pati svaigk, bet, iespjams, Js iziesiet uz vispratztiem klasiskiem avotiem. Konsultjaties pie bibliotekra vai derjo bibliogrfa un noskaidrojiet, k veidots bibliotkas katalogs. Tie ir kvalificti audis, vii ar prieku paldzs orientties gan alfabtiskaj, gan priekmetu katalog, paldzs noteikt interesjoo atslgas vrdu UDK (Universl Deciml Klasifikcija) kodus un pamcs, k konkrtaj bibliotk meklt informcijas avotus, atbilstous im kodam. Ja vien tie ir pieejami, prskatiet referatvos urnlus, elektroniskos katalogus un datu bzes, kuras var bt vai nu kompaktdiskos (CD-ROM), vai ar pieejamas tiesaites (On-line) rem. Prskatiet specializto urnlu pdjo gadu izdevumu satura rdtjus. Atradui kdu rakstu vai grmatu par atslgas vrdam atbilstou tematu, prlkojiet tam pievienoto bibliogrfijas sarakstu, noteikti atradsiet interesantas nordes uz vairkiem avotiem. Sevii atzmjiet tos, kas atkrtojas vairkos avotos. Radinieties regulri prlkot savas nozares jaunko literatru grmatas un urnlus. Tiekaties ar citiem studentiem un specilistiem. oti iespjams, ka vii var ieteikt dergus informcijas avotus. Izmantojiet kdu no Interneta prlkprogrammm, apmekljiet liels bibliotkas, uzziniet par kdiem tematiem ts gatavo anottus specilus bibliogrfiskus palgldzekus. Ierakstiet kartis avotus, kuru nosaukumi atbilstoi atslgas vrdu tematikai. Kad pirmais bibliogrfijas saraksta variants sastdts, Jums var nolaisties rokas, redzot, cik tas ir gar. Te noteikti ir daudz lieku, Jsu konkrtajai problmai maz nodergu avotu, kas veido informciju maskjou fonu (informcijas teorij to sauktu par troksni). Tlk Jums jeras pie filtrcijas nodergo avotu atlases. 3.2. Informcijas avotu atlase

oti pamatgaj ptjum par zintnieku darba efektivitti atzmts, ka produktvkie ptnieki saldzinoi vairk laika pavada saruns ar koliem k citi [7]. (Tiesa, tas var bt ar tpc, ka citiem biek nepiecieams viu padoms). Laba domu apmaias kultra neapstrdami uzlabo ptniecisk darba atmosfru un ce produktivitti.

11

Informcijas izvilkana no iespiestiem vai elektroniskiem avotiem ir darbietilpgs un nogurdinos process. Tpc ir lietdergi izmantot citu uzkrto pieredzi un ieklausties das rekomendcijs. Vadoties pc sastdt bibliogrfijas saraksta, sciet prlkot avotus vienu pc otra. Noskaidrojiet, vai konkrtaj avot pietiekoi nopietni skarts atslgas vrda temats. Grmatm to viegli izdart pc priekmetu alfabtisk saraksta grmatas beigs vai pc satura. urnla rakstos var vadties pc anotcijas, vai ar prskatot rakstu pa diagonli. Ievrojiet, aj pirmaj etap prvariet krdinjumu skt last. Skot last katru atrasto grmatu vai rakstu, zaudsiet laiku, riskjot noslkt liek informcij. Pirm posma uzdevums ir filtrt atlast turpmkajam darbam nodergo. Katrai bibliogrfijas saraksta vienbai izveidojiet kartti, kur: atzmjiet visas avota bibliogrfisks detaas (autors, nosaukums, izdevniecba, izdoanas gads, lappuu skaits grmatai, urnla nosaukums, numurs, raksta lappuses urnlam, lapas adresi Interneta avotam), - ts bs nepiecieamas gan, kad vajadzs informciju sameklt vlreiz, gan darba atskaites bibliogrfijas saraksta sastdanai; nordiet, kur avots atrodams; miniet visus atslgas vrdus, ar kuriem avots saistts (vien avot var tikt aplkoti vairku atslgas vrdu temati); dodiet su raksturojumu, piemram, - ir par to un to; oti sareta valoda; nek interesanta; ir vrts uzmangi izlast xx lappusi; labi piemri; u.t.t. miniet sniegt avota uzticambas pakpes raksturojumu ; atzmjiet, kuras lappuses ir lietdergi nokopt; nordiet, vai ir kopija, kur t atrodama; atstjiet vietu tlkiem komentriem, kurus ierakstsiet turpmk darba laik.

Ir vrts apzinties, ka ne viss, kas uzrakstts, ir ar pilngi patiess. Cilvkiem patk redzt savu vrdu un savu sacerjumu nodruktu, un ne visi spj bt tik pakritiski, lai atturtos no nepietiekoi prbaudtu darbu publicanas. Tpc ir oti lietdergi mint novrtt, cik liel mr var balstties uz konkrtaj publikcij pausto, vai kds ir vrtjis manuskriptu pirms publicanas. Lielka uzticamba ir recenzjamos urnlos un prestis izdevniecbs publictajam. No konferenu materiliem uzticamki ir periodisku konferenu vai simpoziju publicjumi. Mums tas skan nepierasti, bet kritiski jizturas pret grmatm, kurm nav nordts recenzents, jo var atrast izdevniecbu, kas par naudu nodruks praktiski jebko.

12

Paplieties uzturt krtb visu o kartotku un savkts kopijas. Informcijas avotu atlase ir oti darbietilpga, un ir pilngi lieki radt sev papildus problmas, sagot to visu neorganizt un neprskatm kaudz. Tlk tiek piedvts vingrinjums. Vingrinjums Ptniecisk darba informcijas avotu vrtjums 3.1. tabul minti iespjamie informcijas avoti. Dodiet katram no tiem savu novrtjumu 5 ballu sistm: 5 ideli atbilst situcijas novrtanai ptniecbas jom; 0 nevar sniegt nekdu uzticamu informciju par stvokli ptniecbas jom. Prjs balles novrtjums starp m divm galjbm, atbilstoi Jsu ieskatiem. Aili ? pagaidm atstjiet neaizpildtu. 3.1.tabula Informcijas avotu vrtjums Informcijas avots 1.Studiju priekmeta apguvei ieteikts mcbu grmatas 2. Studiju priekmetu apguvei ieteikt papildliteratra 3. Specializtas grmatas par ptjuma tematiku 4. Pamcbai (tlmcbai) paredztie mcbu materili 5. Enciklopdijas, skaidrojos vrdncas 6. Specializtie urnli 7. Konferenu materili 8. Zintniski populri urnli 9. Avzes 10. Ptniecisk darba atskaites 11. Savas vai citu augstskolu studentu darbi 12. Internets 13. Sarunas ar darba vadtju 14. Sarunas ar citiem studentiem 15. Sarunas ar citiem ptniecbas jomas specilistiem 16. Pirmavoti (darbi, kuros ielikti pamati izptes tmai) 17. Kdi citi - nordiet 3.3. Mazliet par lasanu un pierakstiem Vrtjums ?

13

Tpat k gardiem nebt nav stiprka veselba par tiem, kuri prtiek no nepiecieam, t ar visaugstk mctie nebt nav tie, kuri lasa visvairk, bet gan tie, kuri lasa nodergo. /Aristips/

Informcijas ieganai no dadiem avotiem - druktiem darbiem, Interneta, video un audio materiliem, sarunm un konsultcijm nepiecieams daudz laika, spka un pacietbas. Svargi ir aj proces iegts atzias fikst un sakrtot. Sevii, ja konteksta noskaidroanai atvltais laiks ir mulsinoi ss. Iepazstoties ar literatras avotu, vispirms lietdergi to tri prlkot, cenoties uztvert materila struktru un galvenos atzinumus. Ldzko ir atrasts, ka prlkojam darb skarts atslgas vrda temats, jpriet uz lnu un rpgu lasanu, cenoties domt ldz un saprast. Lasot, jradins uzdot paam sev jautjumus un rast atbildes uz tiem: Kpc? K? Kas notiks, ja ? Vai t var bt? Vai tas ir tiesa? Kpc ir lietota da metode vai pamiens? Vai nevar citdk? Ja grmata vai urnls ir Jsu paums, lietdergi izdart pasvtrojumus, atzmjumus un komentrus uz lappuu malm. Lasot, vlams ar izlemt, vai ir nepiecieama kopija, varbt pietiek izdart dadus pierakstus. Piemram: Anotcijas lakoniski atspoguo avota galveno saturu, nozmi, pielietojuma iespjas. Anotciju ir lietdergi ierakstt avotu kartotk. Izraksti - materila btba sasint pierakst saviem vrdiem, kas mijs ar preczu atseviu fru citanu. Cittus tlk izmanto gan savu ideju pamatoanai (sevii tad, ja lieks, ka to pau domu grti pateikt labk), gan kritiskai analzei. Tzes galveno avot publicto ideju, secinjumu, apgalvojumu uzskaitjums. Konspekts dzias un rpgas avota analzes ldzeklis. Konspekt secgi izklsta galvenos atzinumus, argumentus, pamatojuma un pierdjumu gaitu, izdala pc iespjas btiskko. Konspektjot lietdergi pierakstt ar savas domas un vrtjumus. Labs konspekts tiek izmantots vis turpmkaj darb k pilnvrtgs informcijas avots. Gan izrakstus gan fotokopijas vlams sakrtot (mapes, atvilknes, vcii utt) pa tematiem un atzmt katra avota bibliogrfisks zias.

14

3.2. vingrinjums Ldzko informcijas avoti ir savkti un izptti, atgriezieties pie 3.1.vingrinjuma 3.1.tabulas. Taj Js devt savu rangu informcijas avotiem. Ail ?ierakstiet avotu izmantoanas bieumu. Pavrojiet, vai tie avoti, kurus vrtjat visaugstk, visbiek tikui izmantoti. Droi vien tas t nebs. Tpc padomjiet par iespjams neatbilstbas iemesliem. Varbt neesat pietiekoi papljies? Varbt bibliotkas resursi nav apmierinoi? Varbt tam ir kds cits iemesls, piemram, sliktas svevalodu zinanas? 3.3. vingrinjums Dodiet savu vrtjumu zemk nordtiem informcijas avotu izvles un informcijas avotu sarakstu sastdanas pamieniem. 3.2.tabula K izvlties informcijas avotus no rekomendt saraksta Pamiens Vrtjums 1. Prast padomu darba vadtjam 2. Prast padomu citiem studentiem 3. Paskatties, ko var bez lielm plm dabt 4. tri caurskatt visu pieejamo un izvlties ietami dergko 5. Izskatt bibliogrfijas sarakstu publikcijs par tematu un izvlties biek mintos avotus 6. Organizt intereu grupu, sadalt lasmo un dalties atzis 7. Citi pamieni - nordiet tos.

3.3.tabula K sastdt informcijas avotu sarakstu Pamiens Vrtjums

15

1. Prast no darba vadtja 2. Atrast tematam atbilstou avotu un izmantot t bibliogrfijas sarakstu 3. Aptaujt citus studentus 4. Vadoties pc bibliokas kataloga 5. Konsultjoties cits augstskols (vstules, e-pasts) 6. Samekljot bibliogrfiju priekgjju darbu atskaits 7. Citi pamien, - nordiet tos

4. Ptanas metodes
Ja gribi saemt gudru atbildi, tad gudri ar jaut. /J.V.Gte/

16

Var izmantot kvantitatvs, kvalitatv k ar modelanas metodes. Kvantitatvs metodes paredz mrjumus, datu vkanu, to analzi un statistisko apstrdi. Ptniekam, lietojot kvantitatvs metodes, jbt neitrlam un distanctam no ptms problmas. Kvalitatvs metodes paredz ptt dadus individulus gadjumus, mazas grupas un situcijas. Ptnieks, lietojot kvalitatvs metodes, pats iejtas ptmaj vid, cenas atseviu indivdu vai grupu pieredzi saprast k veselumu, - visprint. Modelana tiek lietota dadu saretu procesu ptjumos, t paredz saglabt tikai paas btiskks proces iesaistto objektu pabas, atmetot visu otrirgo. Tdjdi sareti objekti tiek aizstti ar to modeiem ievrojami vienkrkiem, tikai btisks pabas saturoiem objektu prototipiem. Piemram, analizjot astronauta iespjamo kustbas trajektoriju, tam izdarot taisnvirziena lcienu uz Mness, btiska ir astronauta masa, bet skafandra formu, krsu, izmrus var neemt vr. Tdjdi pietiekoi labus rezulttus var iegt, modeljot astronautu ar nelielu lodti, kurai piemt astronauta masa. Modea uzvedbu konkrtaj vid var aprakstt ar piemrotm matemtiskm metodm, tdjdi nonkot pie matemtisks modelanas. Matemtisk modelana balsts uz konkrta matemtiska aparta piemroanu ptms pardbas aprakstanai. Tlk jau ptanas process liel mr balsts uz izvlt matemtisk aparta loiku un likumiem. Nav reti gadjumi, kad lieliskus rezulttus dod visu minto metou pielietoana konkrts problmas ptanai. Pirms kdu metodi pielieto, jizvrt dadu metou atbilstba ptjuma raksturam un mrim, to priekrocbas un trkumi. Ptniekam jlieto ptanas metodes apzinti un mrtiecgi, cenoties bt preczam, analtiskam un, kas ir oti svargi, - kritiskam.

4.1. piemrs Ievrots, ka dadu komiteju sanksmes, pieaugot dalbnieku skaitam, kst mazproduktvas. Izvirza uzdevumu: izptt, kdam jbt dalbnieku skaitam, lai dadas sanksmes btu pc iespjas efektvkas.

Piemr izmantoti urnl IEEE Potentials (1997.g. apra-maija Nr.) publict Kaneyuki Kurokawa raksta Modeling Human Interactions materili.

17

Ptjuma veicjs (ptnieks) izvljs pielietot visas jau mints metodes. Vispirms tika nolemts pielietot kvalitatvo metodi izvlties vienu konkrtu organizciju, kuras novrojumi vartu bt pamats visprinjumiem. Izvltai organizcijai vajadztu apmierint das prasbas: t ir darbojusies pietiekoi ilgi, lai vartu savkt labus statistiskos materilus; ts darbba ir pietiekoi detalizti un uzticami dokumentta; t ir darbojusies pc praktiski nemaingiem sples noteikumiem. Ptnieks atzina, ka m prasbm lieliski atbilst Britu Ministru kabinets. Tiek analizta Britu Ministru kabineta darbba 200 gadu ilg laika posm. Analizjot t darba efektivitti, kas var tikt mrta ar pieemto lmumu skaitu noteikt laika intervl, konstatts, ka darbs kuvis mazefektvs, ja Ministru kabineta biedru skaits prsniedzis 20 - 22. ajos gadjumos veidojies t sauktais iekjais kabinets 5 - 9 biedru sastv, kur tad ar pamat sagatavojis un stmis cauri lmumus. Ttad, izvirzto hipotzi: pastv optimls sanksmes dalbnieku skaits, kas nodroina visefektvko sanksmes darbbu, apstiprina Britu Ministru kabineta darbbas efektivitti raksturojoie dati. Paliek jautjumi: Vai t ir likumsakarba, kas vienmr spk? Vai ar cits, jtami atirgs grups tiks novrots tds pats optimums? No k atkargs optimlais sanksmes dalbnieku skaits? Lai nonktu pie pietiekoi visprgiem secinjumiem un nodrointu iespju prognozt, ptjuma autors pielieto modelanu. Tiek piedvts vienkrs cilvku sadarbbas modelis, kur oper tikai ar vienu jdzienu - saskaa (oriinlaj rakst tas nosaukts - Chemistry). Ar to tiek apzmta spja nodibint labu sapraanos un sadarbbu divu personu starp. (Vai neesat ievrojui, ka ir dai cilvki, kuru kltbtne Js kaitina, Js vlaties pc iespjas trk atvadties. Ieraugot du cilvku, cenaties priet ielas otr pus. Parasti nespjam argumentti paskaidrot, kpc tas ir t. Vienkri, nejtamies labi cilvka sabiedrb un viss. Via kltbtne ms kaitina, nekda jdzga sadarbba ar viu mums nevar iznkt.) Iegstam vienkru modeli, kur starp katriem diviem sadarbb iesaisttiem cilvkiem ir tikai viena saite saskaa. Tdjdi tiek iegts 3.1.attl pardtais sanksmes (komisijas, valdes sdes, padomes, ) darbbas vienkrots modelis:
Vadtjs

18

n-1 sanksmes dalbnieks

4.1 att. Sanksmes vienkrots modelis. Katrs no dalbniekiem sadarbojas ar sanksmes vadtju. Dalbnieku mijiedarbba aj model netiek emta vr. Tagad piencis laiks matemtiskai modelanai japraksta izveidot modea darbba, lietojot piemrotu matemtisko apartu. Pieemsim, ka labas saskaas varbtba ir P. (Te der mazliet apstties, jo ievedm matemtisku terminu - varbtba. Ms to saruns lietojam samr biei, un msu sadzvisk izpratne ir visai tuva t matemtiskajai btbai. Par varbtbu varam saukt tdas pardbas, kas var notikt, bet var ar nenotikt, notikanas relatvo bieumu. Piemram, ja metam gais montu, tad cipara uzkrianas varbtba ir 0,5 - tas nozm, ka, metot montu rkrtgi daudz reiu, aptuveni pus gadjumu uzkrits cipars.) Apzmsim sanksmes dalbnieku skaitu (kop ar sanksmes vadtju) ar burtu n. Ttad, izveidojas n-1 sadarbbas pris - vadtjs sadarbojas ar katru no sanksmes dalbniekiem. Pieemot, ka katra konkrt pra saskaa nav saistta ar jebkura cita pra saskau, varam atrast sapulces kopjs saskaas varbtbu Ps .T raksturo labas kopjs sadarbbas iespju. T ir savstarpjo saskau varbtbu reizinjums: Ps = Pn-1 . (4.1)

Sapulces efektivitte atkarga no taj iesaistto cilvku skaita, no viu pieredzes, zinanm, k ar vlmes sasniegt izvirzto mri. Ievedam jdzienu sagaidm efektivitte, kas atkarga no to dalbnieku skaita, kas tiem aktvi iesaistsies sapulces mra sasniegan, - neguls, nelass avzi, nekasies ar sapulces vadtju. T, protams, ir atkarga no Ps, bet t ir atkarga ar no n, jo lielks dalbnieku skaits sola lielku kopjo intelektulo potencilu. Ja kopj saskaa ir laba, dalbnieki aktvi iesaists darb. Pasliktinoties saskaai, aktvi strdjoo skaits samazins. Tpc sagaidmo efektivitti E var aprint pc formulas: E = n Pn-1 . (4.2) formula ir sapulces efektivittes matemtiskais modelis. Bet, lai izmantotu o formulu, nepiecieams zint P. Un te nu jizmanto kvantitatv metode.

19

Saska ar kvantitatvo metodi tiek organiztas aptaujas, intervti cilvki, vktas un apstrdtas zias ar nolku novrtt saskaas varbtbu P. Protams, t izrdsies dada dadm cilvku grupm. Te savu lomu var splt gan tautba, gan specialitte, gan izgltbas lmenis. T, piemram, aplkojam ptjuma autors novrtjis, ka pietiekoi augsta lmea specilistu grups Lielbritnij P = 0,86. Tas nozm, ka caurmr no simts ai grupai piederoiem cilvku priem 86 vars sadarboties bez liekas spriedzes. Vartu pieemt, ka ds P novrtjums btu pieemams ar augstskolas studentiem un pasniedzjiem Latvij. Izmantosim formulu (4.2), lai konstrutu sagaidms efektivittes E atkarbu no sapulces dalbnieku skaita n. Rezultts ir pardts 4.1.attl.
3 2,5 2 1,5 1 0,5 0 E

n 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

4.1.att. Sapulces sagaidms efektivittes atkarba no dalbnieku skaita. Redzam, ka pie saskaas varbtbas P = 0,86 , sanksmes efektivitte ir liela, ja dalbnieku skaits ir robes no 4 ldz 11 cilvkiem.

5. Problmu risinanas pamieni

Ja galva ir - var noturties virs dens ar bez laivas. Cits bez galvas ar visu laivu aiziet diben. /J.Greste/

20

Ar jdzienu problma parasti apzm ts grtbas un nenoteiktbas, kas saisttas ar preju no eso stvoka uz iecerto. Ptniecbas proces neprtraukti nkas risint dadas problmas. Piemram: K iegt vajadzgos datus? Kdu metodi izvlties? K modelt konkrto situciju? Utt. Ja problma ir apzinta un definta, nepiecieamas idejas, k to risint. Jebkura paskuma, ar ptnieciska darba, izpildes sastvdaas ir [6]: Nr.1 - taku atraana - saistta ar sasniedzam mra vzijas apzinanu; problmas risinanas iespjamo ceu meklana, sasniedzamo rezulttu apjauana; Nr.2 - problmu risinana - analze, plnoana, konkrtu risinjumu un darbbas secbas nosprauana; Nr.3 - stenoana - darana, realizcija. Katras sastvdaas labkai veikanai vajadzgi cilvki ar visai atirgu ievirzi, spjm un mentalitti. Organizcijs parasti iem darbiem ir savi izpildtji, un tad t ir vadtja problma, k pankt o atirgo cilvku sadarbbu. Veicot ptniecisku darbu vienpersoniski, piemram, gatavojot bakalaura darbu, s sastvdaas jpilda vienam cilvkam. Katrai no tm nepiecieama sava, visai atirga pieeja un spjas. Parasti katram no mums ir vairk izteiktas spjas veikt kdu vienu no m darba sastvdam. Uzskata, ka ir divi domanas tipi - konverentais un diverentais. Pirmais konverentais ir analtisks un sistemtisks. Tas balsts uz secgu, stingri loisku pieeju un dod oti labus rezulttus skaidri defintu problmu risinanai un uzdevumu izpildei. Msu izgltbas iestdes, studiju programmas un metodes galvenokrt ir centus izkopt un attstt tiei analtisko domanu. Ar praktiskaj darbb no mums visbiek sagaida loiskas un analtiskas domanas iemaas. ds domanas veids piemrots jau defintu uzdevumu izpildei (sastvdaa Nr.2), bet reti noved pie negaidtm un prsteidzom atklsmm un btiski jaunm idejm. Otrajam diverentajam ir raksturga problmas aplkoana no dadiem, reizm rkrtgi negaidtiem un neparastiem redzes punktiem. Domana ir lkjoa, tai nav secgi veicamu sistemtisku sou. ds domanas veids var dot labus rezulttus tiei jaunu ceu mekljumos (sastvdaa Nr.1). Vislabkie rezultti tiek sasniegti, ja abi ie domanas veidi tiek kombinti.

21

Jaunu ideju enerana ir radoa darbba, un var likties, ka te nu nekdi sistemtiski tehniski pamieni nevar ldzt, - js vienkri vai nu esat rados cilvks, vai ar neesat. Bet t glui nav. Katram piemt zinmas radoas spjas, un, emot vr radoas darbbas nozmgumu, ir izstrdta vesela virkne tri tehnoloisku pamienu, k atbrvot s rados spjas, k pc iespjas vairk jaunu ideju dabt rno katra darbinieka. aj noda aplkosim daus no tiem. 5.1. Zirneka diagrammas jeb domu kartana

Metode balsts uz dadu prt ievuos ideju pierakstanu ar nolku stimult radoo domanu. os pierakstus jcenas strukturt, neraugoties uz to, ka idejas radsies spontni un lkjoi no temata uz tematu. Lappuses centr tiek ierakstta centrl ideja. Prjs atzarojs no s centrls un rosina ar tm saisttu ideju raanos. Nav jveido kda prdomta struktra, bet jpieraksta viss, kas ieaujas prt un ar lnijm jnorda katras pierakstts domas saistba ar atzariem no centrls idejas. Tdjdi tiek rosintas asocicijas un stimulta lkjo domana. Inkubcija

5.2.

Ja esat ilgstoi nesekmgi mocjies ar kdas problmas risinanu, var izrdties lietdergi uz laiku atlikt to sus. Ja esat ievcis visu iespjamo informciju, ts apstrde smadzens notiek ar neapzinti, spontni veidojot dadas asocicijas. Pilngi iespjams, ka prt ieausies kda pilngi negaidta un svaiga ideja brd, kad to vismazk gaidiet. Ptniecbas vstur zinma vesela rinda piemru, kad problmas risinjuma ce tiek nosapots, vai risinjuma ideja rods, nodarbojoties ar ko pilngi citu. Visd zi, iestrguas problmas atlikana var paldzt paskatties uz to citm acm. Ir pamats parunai Rts gudrks par vakaru. 5.3. Domas provokcija ar jautjumiem

Dareiz ir lietdergi mint atbildt uz sagatavotiem jautjumiem, kas var veicint svaigu ideju raanos. Ir dadi biei lietoti jautjumu saraksti. Visai vienkrs un populrs saraksts, kas var kalpot par pamatu katram sava jautjumu saraksta sastdanai dots zemk [12]:

22

Varbt izmantot citm vajadzbm? Varbt prveidot? Varbt palielint? Varbt pamazint?

Varbt aizstt ar ko citu? Varbt parkrtot? Varbt apvrst? Varbt sakombint savdk?

Katru no iem jautjumiem var izvrst vesel rind apakjautjumu. Piemram, studentiem kd priekmet ir zema sekmba, ko skaidro ar sliktu nodarbbu apmeklanu. Tiek izvirzta problma: k pankt labku nodarbbu apmeklanu. Katrs no mintiem jautjumiem var rosint veselu rindu apakjautjumu un prieklikumu. Jautjums Varbt prveidot? rada apakjautjumus: Prveidot nodarbbu sarakstu?, Prveidot pasnieganas metodiku?, Palielint seminru patsvaru?, Maint uzskates ldzekus?, Veikt drakoniskus piespieanas paskumus? utt. Prlasot citus jautjumus ievrosiet, ka tie sniedz daudzas idejas, kas vartu virzt uz galvens problmas - zems sekmbas risinanu.

5.4. Apvrana jeb reversija Avranas pamiens biei var dot svaigas idejas, jo liek paskatties uz problmu no pilngi cita redzes punkta. Lai vieglk uztvertu ideju, aplkosim konkrtu situciju. Ir iestde, kuras darbinieki biei kav darbu, taisa garas kafijas pauzes, mdz darba laik paskraidt pa veikaliem. Iestdes administrcija rko apspriedi par tematu: Mums jpank, lai tiktu ievrots darba laiks. Tiek piedvti dadi prieklikumi: ieviest reistrcijas urnlus; rkot reidus darba laik un fikst disciplnas prkpjus, nolgt kontrolierus; uzstdt videonovroanas sistmu u.c. Izteikts idejas faktiski vrstas tikai vien virzien. Un te nu kds no apspriedes dalbniekiem pasludina: Mums nav jpank, lai tiktu ievrots darba laiks! Vai tu traks? Kas tad mums jpank?! Mums jpank, lai laik un kvalitatvi btu paveikts plnotais darbs! Tagad jau tiek izteikti cita veida prieklikumi: Savdk plnot darba laiku, pieaujot zinmu elastbu. Prveidot darba samaksas sistmu. Izstrdt prmanas principus u.c.

23

Ttad apvranas pamat ir pretja apgalvojuma izteikana ietami acmredzamajam. Ja ir visprjs uzskats, ka mums jdara tas un tas, tad jsaka: Mums nav jdara tas un tas. un jgatavo atbilde neizpratnes pilnajam jautjumam: Bet, pie joda, kas tad mums jdara?

5.5.

Balonu diagrammas

Balonu diagrammas ir vienkrs pamiens domu attloanai grafisk veid. Vispirms formuljam tematu, ko ierakstam lapas augj da novietot ovl. Pieemsim, temats ir Bakalaura darba rakstana (5.1.att.) un ts iemesls - zems bakalaura darbu laik uzrakstjuu studentu procents. Prdomu un diskusiju rezultt ir formultas iespjams problmas. Ts ieraksta citos ovlos, no tiem savukrt atzarojas ovli ar dadm idejm utt. pamiena priekrocba ir, ka pilngi nebtiski, kd secb idejas tiek ieraksttas. Js varat diagrammu papildint ar jaunm idejm, kad vien ts ieausies prt. Tlk o diagrammu var padart ievrojami nodergku, veicot nelielu ideju analzi (piemram, izdarot anketanu, apkopojot savktos datus) un klasificjot idejas, k tas ir pardts 5.2.attl. Redzam, ka diagramma 5.2. attl jau ir visai informatva. No ts augstskolas administrcija var gt ierosmes paskumiem, kas veicami bakalaura darbu rakstanas uzlaboanas jom.

Bakalaura darba rakstana

Problmas ar noformanu

24

Problmas ar informcijas vkanu

Grti satikt vadtju

Internetu

Nezinu ar ko skt Vji zinu MS Word

Internetu

Nepilnga bibliotka

Problmas ar Internetu laiku Neprotu izmantot Internetu Jiet uz darbu

Internetu

Problmas ar darba vietu Sabiedriski pienkumi

Internetu

Apgrtinta pieeja Internetam

Ilgi prbraucieni
Internetu

Dzvokl nav miera Lastavas darba laiks nerts

5.1 att. Temata Bakalaura darba rakstana" balonu diagramma. Te mintas domas (idejas) par apstkiem, kas trauc bakalaura darba rakstanai.

Bakalaura darba rakstana

Grti satikt vadtju

Problmas ar noformanu Nezinu ar ko skt

Problmas ar info. vkanu

Vji zinu MS Word Problmas ar laiku

Problmas ar

25

Nepilnga bibl.

Neprotu izmantot Internetu Sabiedriski pienkumi Dzvokl nav miera Lastavas darba laiks nerts

Slikta pieeja Internetam

Ilgi Prbraucieni

Problmas cloi

Clou intensitte (pardta ar tonjumu) - retk par 20% gadjumu

- resursu trkums

- organizatoriskas

- 20 - 50% gadjumos

nepilnbas

- paa studenta problma

> par 50% gadjumu

5.2 att. Balonu diagramma ar domu (ideju) analzi un klasifikciju. 5.6. Prta vtra Plai un ilgstoi lietota metode cilvku grupas (ne mazk par 5 vai 6 dalbniekiem) rados domanas atraisanai. Metodes mris ir rosint pc iespjas lielka skaita ideju eneranu par kdu iepriek defintu tematu vai problmu.

26

Pirms izvlties problmas risinan iesaistt cilvku grupu, der atbildt uz vairkiem jautjumiem: Vai sagaidms, ka problmu var risint dados, visai atirgos veidos? Vai risinjuma meklanai nepiecieama daudzveidga informcija? Vai iespjams, ka individulam ekspertam vartu bt aizspriedumi, kas var ietekmt iespjam risinjuma izvli? Vai problma attiecinma uz daudziem cilvkiem? Vai problma ir kompleksa ar dadiem vr emamiem aspektiem? Vai risinjums pirms t realizcijas bs jsaskao ar daudziem cilvkiem? Jo vairk pozitvu atbilu uz iem jautjumiem, jo lielks pamats risinjuma mekljumos iesaistt cilvku grupu. K notiek prta vtra? Uzaicina cilvku grupu uz prta vtras seansu, rada tai pc iespjas brvu un nepiespiestu atmosfru. Seansa vadtjs formul problmu un piedv izteikt iespjamos problmas risinjumus. Visas idejas tiek pieraksttas t, lai pieraksti visiem btu redzami. Aizliegts izteikts idejas komentt vai apspriest. Galvenais ir kvantitte un daudzveidba. Vadtjam jprot novrst ironizanu par ietami nenopietnm un dullm idejm, uzmundrint un stimult dalbniekus apskuma bros, prfrazjot problmu vai jau izteiktu ideju. Sekmgai prta vtras norisei jievro di pamatnoteikumi: Grupu veidot pc iespjas daudzveidgku, iekaujot taj cilvkus ar dadu pieredzi; ieteicams izvairties iekaut grup cilvkus, kuru dienesta stvoklis vai autoritte var liegt dalbniekiem justies brvi, var likt baidties izlikties smieklgam vai nekompetentam. Nav pieaujama nekda izteikto ideju vrtana un apsprieana. Tas ir cits process un tiks izdarts vlk. Jcenas radt pc iespjas brvku atmosfru. Jo trakka ideja, jo labk. Jtiecas pc kvantittes. Jo vairk bs ideju, jo lielka iespjamba atrast ko nodergu. Ieteicams norises laik attstt jau izteikts idejas, meklt to kombincijas. Aktivittes apskuma bros var atgriezties pie problmas formuljuma un meklt dadus formuljuma variantus, kas var dot iespju paskatties uz problmu no cita redzes punkta. Ideju eneranas sesijai jbt sai, bet intensvai (parasti ap pusstundu).

27

Grtbas parasti rada nevienda dalbnieku aktivitte (ar te ir spk 20/80 likums - 20% dalbnieku ener 80% ideju) un autoritatvu personu kltbtne. Priekniecbas jeb autoritu kltbtn dalbnieki baids pateikt ko mugu, un aktivitte ir zemka par iespjamo. o iemeslu d prta vtras viet biei lieto dadus ideju rakstanas variantus. Kad visas izteikts idejas ir fikstas, seko to analze un vrtana. To var dart im nolkam izveidota specilistu grupa, bet dareiz vrtanu veic pai prta vtras seansa dalbnieki. 5.7. Koncepciju vdeklis Metodes pamat ir ideja skatties atpaka cerb atrast problmas sakni. Tiek formulta galven problma; tad izvirztas vairkas koncepcijas, k vartu atrisint problmu. Katras koncepcijas skka aplkoana dod dadas idejas; katra no tm savukrt rosina citas idejas. Jo tlk aizvirzmies atpaka, jo praktiskkas idejas kst, ldz nonkam pie oti konkrtu darbbu prieklikumiem. Piemram: problma ir Uzrakstt bakalaura darbu vai, formuljot praktiskk: Man nav bakalaura darba, bet vajag, lai tas btu.. Koncepcijas, kdas vispr ir iedomjamas, vartu bt trs : 1. erties klt rakstanai. 2. Atrast ldzg augstskol gatavu darbu un radoi to prstrdt. 3. Sameklt cilvku, kas darbu uzraksta man viet. Katra koncepcija var radt virkni ideju. Teiksim - pirm koncepcija: 1.1. jsavc literatra par tematu; 1.2. jmekl informcija Internet; 1.3. japrunjs ar vadtju; 1.4.

is likums atzmts 1968. gad izdotaj grmat . : 20% cilvku izdzer 80% visa izdzert alus. Tiei tda pati piepu koncentrcijas proporcija vrojama viss prjs cilvku darbbas joms, tostarp ar zintn. Zemk mintie varianti uztverami tikai k ilustrcija metodei, un autors ir pilngi prliecints, ka nevienam lastjam nav pieemamas 2. un 3. koncepcijas, tpc tlk to apskats netiek turpints.

28

Savukrt katra no m idejm rada jau ievrojami konkrtkus prieklikumus. Teiksim - 1.2.: 1.2.1. juzzin nodergu mjas lapu adreses; 1.2.2. jiemcs meklt informciju Internet; 1.2.3. jsamekl, kur var pietiekoi lti piekt Interneta pieslgumam; 1.2.4. Katras idejas izpildei rods vl praktiskki prieklikumi. Teiksim 1.2.2. realizcija uzreiz rosina ideju: 1.2.2.1 jaiziet pie datormcbas pasniedzja un jpaldz konsultcija. Iespjams, ka tiei tds bs Jsu bakalaura darba izpildes skums. Bet ir jau vl daudzas citas iespjas .

5.8.

Dinamisk SVID (SWOT) analze

SWOT (pirmie burti no angu valodas vrdiem strengths, weaknesses, opportunities, threats) ir plai lietota klasiska analze. Bet t var bt ar ideju avots, ja mina to padart dinamisku, atkrtojot ik pc kda laika intervla, vrojot stvoka izmaias un gudrojot, k pankt stvoka izmaiu vlam virzien. Bet vispirms si par SVID (stiprie, vjie punkti, iespjas, draudi) matricu. Pieemsim, Js vlaties novrtt sevi no bakalaura grda ieganas viedoka. Vispirms vrtjam savus stipros un vjos punktu, k ar pieiram tiem svara koeficientus atbilstoi to nozmgumam pc 5 punktu skalas (var izmantot jebkuru punktu skalu). Stiprie punkti Esmu labi apguvis visus priekmetus 5 Esmu centgs un darbaspjgs Man ir labas attiecbas pasniedzjiem Darb ar datoru nav problmu Labi zinu angu valodu 4 ar 3 3 3 Grtbas noformulana Nav prk stabila veselba Esmu individulists Vjie punkti sagd domu 3 3 2 2 4

Neprotu darboties Internet Nezinu vcu valodu

Stiprie un vjie punkti parasti saistti ar personas vai organizcijas paas (iekjm) problmm. Savukrt iespjm un draudiem parasti ir vairk rjs raksturs. Novrtsim tagad tos:

29

Draudi 3 Esmu spiests savienot mcbas ar 3 darbu Grup laba savstarpj paldzba 3 imen manas studijas 3 neatbalsta Ir iespja kontaktt ar studentiem no 4 Nav prliecbas par izvlts 3 citm augstskolm programmas lietderbu Tagad atliekam svara koeficientus zmjum pardtaj koordintu sistm un atrodam rezultjoo punktu:
Stiprie punkti

Iespjas Varu ar darba laik mcties

-5 Draudi

Iespjas

-5 Vjie punkti

5.3.att. SVID diagrammas piemrs. Ja rezultjoais punkts atrodas augj labaj kvadrant, situcija ir vrtjama vairk laba nek slikta. Jo augstk augj labaj str rezultjoais punkts atrodas, jo labk. Tagad kst uzskatmi redzams, kas btu darms (pie k jpiestrd), lai rezultjoo punktu tur dabtu. Js varat sastdt rcbas plnu, laiku pa laikam atkrtot o vrtjumu un sekot rezultjo punkta kustbai. metode gan ir vairk analtiska, bet mazk saistta ar radoo domanu. Tomr ds rezultjos grafisks attls rosina domt par konkrtm problmm. Te grtbas ir ar svaru noteikanu. T ir subjektva lieta, un pieredze liecina, ka tra, instinktva pieeja ir pat labka nek analizana un rpga apdomana. Ja SVID analz iesaista komandu, tad labk ir svarus noteikt individuli un pc tam vidjot. (Komandas darbs, protams, diez vai dergs, apsprieot indivdu problmas,

30

k tas ir aj piemr. Komandas darba temats vartu bt, piemram, Universittes darba uzlaboana.) Interesanti piebilst, ka SVID analzes elementus lietoja ar no brnbas zinmais Robinsons Krzo vl 17. gadsimt: Tagad sku nopietni apdomt savu stvokli, kur biju spiests dzvot, un sku pierakstt savas domas,lai izteiktu vrdos to, kas mani grauza un mocja. ..aunajam pretim nostdju labo, jo varju bt vl bdgk stvokl. To visu, savus priekus un bdas, ierakstju pilngi objektvi - k debetu un kredtu, piemram: aunais Esmu izsviests uz drmas neapdzvotas salas, un man nav cerbu, ka mani kds izglbs Esmu atirts no cilvces - vientulis, bez cilvku sabiedrbas Man ir maz drbju - un drz nebs ar ko apsegt savu ermeni Utt. 5.9. K diagrammas Labais Bet es esmu dzvs, neesmu noslcis k mani kua biedri. Bet es nenomiru bad un negju boj vientu viet, kur cilvkam nav ko st Bet es esmu karst klimat, kur var iztikt ar bez drbm Utt.

Tas ir pamiens, k radoi maint problmas definciju. Tas ir centrts uz faktu, ka problmas atrisinanai nepiecieamss veikt pavisam konkrtas darbbas. oti praktiski orientts pamiens, jo izvirza jautjumus: K izdart? t viet, lai taujtu kas un kpc ir jdara. is pamiens ir no to dado pamienu grupas, kas veicina raudzties atpaka uz problmas saknm. Ts savukrt parasti izrds visai atirgas no formults problmas un biei ir pat negaidtas. Piemram, konstrujot balonu diagrammu par tematu Bakalaura darba rakstana, konstatjm, ka pastv visai nopietna problma - K savkt darba uzrakstanai nepiecieamo informciju? Tagad, ldzgi k koncepciju vdeka gadjum, mekljam problmas sakni. Varam uzdot virkni jautjumu: 1. K tikt gal ar tekstu svevalods? 2. K sameklt literatru par tmu? 3. K uzzint nodergu Internet mjas lapu adreses? 4. K piekt lielo bibliotku resursiem? Katram jautjumam var bt dadas atbiles. Piemram, tekstu svevalod var kds iztulkot; to vartu izlast ar pats, ja btu pietiekams valodas zinanu lmenis. Varam tagad izvirzt divus jautjumus:

31

1. K atrast tulku par pieemamu cenu? 2. K pietiekoi tri apgt valodu? Pirmais jautjums rada daus citus: 1. K uzzint adreses, telefonus? 2. K tikt pie naudas tulka apmaksai? Valodas apguvei, savukrt nepiecieams laiks, bet intensvie kursi maks naudu. Tpc rods jautjumi: 1. K izbrvt laiku? 2. K tikt pie naudas intensvo kursu apmaksai? Naudas ieguves nepiecieamba var tlk radt jautjumus, kuri iespjams atkal noveds pie nepiecieambas zint svevalodas. Tdjdi nonksim pie laika izbrvanas problmas. Domjot par o tematu, secinsim, ka nepiecieams labk sevi disciplint, organizt dienu, piespiest lieki neppt, taist pppauzes, splt datorspltes, utt. Izkristalizjas jautjumi: 1. K labk plnot savu laiku? 2. K stiprint raksturu? 3. K lietdergi izmantot dadas pauzes? Nepiecieamba plnot laiku var radt domu, ka ir lietdergi iepazties ar projektu izpildes organizanas metodm (piemram, tkla grafiku, lnijdiagrammm, programmu MS Project). Savukrt rakstura stiprinana vartu ieskties ar ieanu no rtiem aukst du. T, virzoties pa katru zaru un uzdodot jautjumu K?, nonkam pie pilngi konkrtas rcbas prieklikumiem. Dareiz veidojas cilpas un dadi cei noved pie viena jautjuma. Aplkotais piemrs var tikt grafiski attlots oti ldzgi Balonu diagrammai.

6. Darba atskaites rakstana un noformana

Lasana dara cilvku zinou, prrunas atjautgu, bet paradums pierakstt - preczu. /F.Bkons/

32

Un nu izdarts viss, kas bija paredzts, - eksperimenti pabeigti, dati savkti, hipotzes prbaudtas, rezultti apkopoti, izanalizti, saprasti. Tagad ptnieka uzdevums ir transformt ptniecbas rezulttus un iegts atzias informcijas produkt, kas padartu tos pieejamus citiem cilvkiem. Atkarb no ptniecbas mra un ptjuma pasttja prasbm ds informcijas produkts var bt: atskaite par ptjumu, raksts urnlam, ziojums konferencei vai seminram, mcbu ptniecisk darba atskaite, kvalifikcijas darbs, disertcija u.c. Turpmk sauksim o informcijas produktu par ptniecisk darba atskaiti, jeb vl sk - par atskaiti. Pirms ssties pie atskaites rakstanas, lietdergi noskaidrot: 1. Kas lass o atskaiti? Kam t adresta? 2. Kdas ir potencil lastja priekzinanas par konkrts ptniecbas tematu? 3. Kdas ir atskaites autora un atskaites lietotja savstarpjs attiecbas? 4. Kdam nolkam atskaites lietotjs izmantos atskaiti? Atbildes uz diem jautjumiem ir nepiecieamas, lai veidotu atskaites struktru, izvltos izklsta lmeni, valodu un stilu. Neapzinoties savu auditoriju varat uzrakstt atskaiti, kas ir galgi garm. Vai Jums nav gadjies redzt tdu mcbu grmatu, kas studentam ir slikti saprotama, jo prasa ievrojami augstkas nepiecieams priekzinanas, bet specilists to nelass, jo izmanto sava profila profesionlo literatru? Visprpieemta ptnieciska darba atskaites noformanas struktra ir: Titullapa. Titullap jsniedz zias par organizciju, autoru, darba tipu, jnorda darba nosaukums. Ja tas ir mcbu ptnieciskais darbs, titullapa jveido atbilstoi augstskol pieemtm prasbm. Parasti taj dod augstskolas nosaukumu, norda struktrvienbu vai studiju programmu, kuras uzdevum tiek pildts darbs, dod darba nosaukumu, min autoru, darba vadtju, paredz vietu nordei par recenzentu. Anotcija. Anotcija ir ss kodolgs teksts, kas sniedz informciju par darba saturu un satur galvenos atslgas vrdus. To vajadztu rakstt t, lai katram, kas darba atskaiti paem roks, ktu skaidrs, vai tas ir tas, kas viu interes un ko vi vltos last. Parasti anotciju raksta ar kd no svevalodm ar nolku paplaint to cilvku loku, kas btu informti par , neapaubmi vrtg un interesant darba paveikanu. Ievads.

33

Ievad parda ptjuma svargumu, aktualitti, sniedz prskatu par problmu, izvirztiem uzdevumiem, norda uz ptjuma metodiku un apraksta atskaites saturu. Biei ievad min ar darba struktru un si inform par atsevio sadau saturu. Literatras prskats vai stvoka analze problmas izpt. Tas ir prskats par ldz im zinmo, diskutjamo, nezinmo ptms problmas jom, kritisks vrtjums citu ptnieku paveiktajam. nodaa pamat jau tiek rakstta, veicot posmu konteksta noskaidroana. Ptjuma plnojuma un izmantots metodikas apraksts un pamatojums. Te skaidri parda ptjuma posmus to secbu, pamato izvlts metodes, paskaidro to pielietoanas patnbas. Nodaas, kas satur problmas izptes posmu aprakstus. Tdu nodau skaits atkargs gan no ptniecisk darba apjoma, gan no loiski nodalmu posmu skaita. Mcbu ptnieciskaj projekt par du nodau skaitu un saturu ieteicams konsultties pie darba vadtja. Ptjumu rezulttu stenoana (ievieana, izmantoana). Ja tda stenoana notikusi jau darba laik, t, protams, ir aprakstma. Ja nav notikusi, vlams nordt uz izmantoanas jomm un iespjm. Darba galvenie rezultti. Te tiek apkopoti btiskkie darba rezultti. emiet vr, ka oti biei, iepazstoties ar ptniecisko darbu, vispirms lasa atskaites anotciju, ievadu un sadau, kur aprakstti darba rezultti. Pc tam tikai tiek izlemts, vai vispr ir vrts last prjo. Noslgums. Te parasti sniedz visprjo paveikt vrtjumu, norda uz tm problmm, kas pardjs konkrt ptjuma gait, apsver turpmko ptjumu virzienu un lietderbu aj jom. Bibliogrfijas saraksts. Bibliogrfijas sarakst norda visus tos avotus, kas izmantoti darba izpild. Atskaites tekst atsauce uz avotu, atbilstoi t numuram sarakst, parasti tiek ievietota tekst teikuma beigs kvadrtiekavs. Sarakst mintos avotus parasti sakrto autoru uzvrdu alfabtisk secb, vispirms ievietojot latvieu valod izdotos darbus, tad svevalods ar latu burtiem, grieu burtiem un nosldz ar darbiem, kas rakstti kirillic. Avota bibliogrfisko aprakstu, kas ir noteikt secb sakrtots ziu kopums avota raksturoanai un atpazanai, veido atbilstoi Valsts standartu prasbm: LVS 195:1999: Bibliogrfiskais apraksts. Monogrfiskie izdevumi: BA(M) .- Rga: VSIA Latvijas Standarts, 1999, - 69 lpp. LVS 196:1999: Bibliogrfiskais apraksts.Serilizdevumi: BA(S). - Rga: VSIA Latvijas Standarts, 1999, - 87 lpp. Bibliogrfisko aprakstu izveides piemri doti Pielikum. Pielikumi.

34

Pielikumos parasti ievieto apjomgas tabulas, grafikus, pierdjumus, kuru ievietoana pa tekst padartu to grti prskatmu un lasmu. Nenovrtjiet par zemu atskaites rakstanai nepiecieamo laiku. Rakstanas produktivitte ievrojami atkarga no noskaojuma, spjas koncentrties, darba apstkiem, pieredzes, k ar no satura. Grti nordt lappuu skaitu, ko var dien uzrakstt, bet domju, ka nebs tlu no patiesbas novrtjums - vidji etras ldz seas datorsalikuma lappuses dien. Katram ar laiku izstrdjas sava rakstanas metode. To liel mr nosaka ar raksttja raksturs, fizioloisks patnbas, mentalitte. Tomr, risku izteikt daus ieteikumus, kas vartu nodert gadjumos, kad atskaites nodoanas termii prmrgi nespie: rakstanai ieteicams noskaoties, iepriek prdomjot rakstms sadaas saturu; parasti grti ieskt, uzrakstt pirmo teikumu, ja tas izdevies, un rakstana veics, izmantojiet rakstanas noskaojumu, neaujiet novrst uzmanbu un strdjiet, nevrojot pulksteni, nevar zint, kad atkal bs ds rados paclums; ja rakstana neveicas, atlieciet to un dariet ko citu - prskatiet iepriek uzrakstto, noformjiet attlus, tabulas, sakrtojiet bibliogrfijas sarakstu, darm ir daudz; regulri ar kritisku aci prlasiet pirms vairkm dienm rakstto tekstu - esiet pats sev redaktors, bsiet prsteigts, cik biei ar grtbm sapratsiet dau labu paa raksttu teikumu. Prasbas atskaites noformjumam - fonti, atkpes, rindu atstarpes, lappuses izmri un citas detaas parasti tiek nordtas katras augstskolas sagatavotajs prasbs.

7. Mazliet par ptniecisk darba tiku

Tikumbai jbt zintnes cea rdtja zvaigznei. /S.Buflers/

35

Profesionls tikas pamat ir atbildba klienta priek. Profesionlim jbt spjgam dot kvalifictu spriedumu sav jom un pielietot savu kvalifikciju klientu lab. Ja skaidra klienta nav, k tas, piemram, ir ptniecb, tad gaida, ka profesionlis darbosies pc vislabkm savm spjm, demonstrs augstu kvalifikciju, drosmgi attsts zinanas, neiespaidojoties no rjiem faktoriem, dos skrupulozu un godgu spriedumu, vrtjot rezulttus un formuljot secinjumus. Daudzs profesijs ir formulti savi profesionls tikas principi, morles kodeksi, un par to ievroanu rpjas profesionls apvienbas. Ptniecb pastv daudzi nerakstti likumi un principi, kuru neievroana dareiz noved pie to prkpja izstumanas no ptnieku sabiedrbas, kas izpaus vji slpt nicinjum un ignoran. du principu apkopojumu ar nosaukumu "Zintnieka tikas kodekss 1997.gad piema ar Latvijas Zintu akadmijas Sents. Zemk dots sasints Visprjo principu teksts ar oriinl pieirto numerciju. 1.1 . Zintnieka tikas principi pamatojas uz visprcilvciskm morles normm un via profesionlo darbbu. 1.2.Zintnieks nedrkst prast no saviem ldzstrdniekiem vai pakautm personm, lai ts darbotos pretji zintnieka tikas principiem, k ar pretji likumdoanas aktiem. 1.3.Ja radusies situcija, kad zintnieka tikas principi nonk pretrun ar vispratztm morlm vrtbm, zintniekam jizdara tikumisk izvle saska ar persongiem tiskiem apsvrumiem. 1.4.Zintniekam ir jvras pret zintnes sasniegumu nehumnu vai nekorektu izmantoanu pret cilvci, jinform un jbrdina sabiedrba un zintnieku aprindas par das rcbas sekm, k ar jtsaks ldzdarboties dos paskumos. 1.5.Zintniekam neprtraukti jpaplaina un jpadziina savas zinanas un jce profesionl kvalifikcija. 1.6.Zintniekam sav profesionlaj darbb jsaglab kritiska attieksme; fakti un pierdjumi jvrt augstk nek zintnisko autoritu uzskati. 1.7.Zintniekam jveicina zintnes brvba: brvba izvlties risinmo problmu un risinanas pieeju, domas un runas brvba; jvras pret zintnisko publikciju cenzru, pret ierobeojumiem brvai piekanai informcijas avotiem un brvai viedoku apmaiai ar citiem zintniekiem. Tomr zintniekam ir jpiekrt zintnes brvbas ierobeojumiem, ja to prasa valsts likumdoan paredztas normas (piemram, par valsts noslpumiem, patenttiesbm). Zintniekam jprotest pret uztieptu prasbu paust lojalitti politiskm autorittm vai iestdm, ja tas ierobeo zintnes brvbu.

36

1.8.Zintniekam nav jiesaists kdas problmas risinan, ja tas tiek veikts zemas kvalittes izzinos darbbas ce, var radt maldinous rezulttus un secinjumus. di rkoties nedrkst pat tad, ja tas tiek darts spiedgu socilo vajadzbu un ierobeotu resursu d. 1.9.Zintniekam jaizkav neatbilstoas kvalifikcijas personu iekana zintniskaj pasaul, k ar zintnes idelu izmantoana populistiskiem vai demagoiskiem mriem. 1.10. Zintnieks sav darbb nedrkst vadties pc persongiem, nacionliem, rases vai politiskiem kritrijiem. 1.11. Zintnieks nedrkst tuprt celt vai graut citu zintnieku profesionlo reputciju, izmantojot netikumgus ldzekus. 1.12. Zintnieka atalgojums nedrkst noteikt via darba kvalitti. Elektronikas un elektrozinbu inenieru profesionls apvienbas (IEEE) urnl nesen tika uzskaittas tiski apaubmas darbbas ptniecb. Btiskks no visai pilng saraksta ar daiem komentriem (doti slpaj druk), piedvju jsu vrtjumam, vienlaicgi aicinot izpildt 7.1 vingrinjumu. 7.1. vingrinjums Prdomjiet un uzrakstiet: kdus zemk minto ptniecisk darba tikas principu prkpumus esat novrojis, kdus esat izdarjis pats. 1. Eksperimenta datu falsifikcija vai piedzana. Biei ir krdinjums atmest datus, kas neiekaujs tik labi izdomtaj teorij. To darot bez nopietna pamatojuma, darba veicjs ne tikai maldina citus, bet risk palaist garm o to nozmgu. Zintnes vstur zinmi daudzi gadjumi, kad uzmanbas pievrana no skaists teorijas rmjiem r lecoajiem atseviu eksperimentu datiem ir novedusi pie nozmgiem atkljumiem. 2. Specilu eksperimentu organizana sev vlamu datu ieganai. Piemram, cenoties pierdt guru kaitgumu, tiek apsekots, vai aj gad miruie kdreiz ir dui gurus. 3. Maldinana finansjuma pieteikumos - iepriekjo sasniegumu un sagaidmo rezulttu apzinta prsplana.

IEEE Potentials, August/September, 1997.

37

4.Citu savas jomas ptnieku veikuma neatzana vai neatbilstoa atzana. Ar Jums var rasties vilinjums izdart o prkpumu, ja, veicot konteksta noskaidroanu, atklsies, ka kds cits Jsu ptjuma jom jau ir veiksmgi darbojies. 5. Apzinta ptniecbas jomas konkurentu maldinana ar nolku palielint iespjas paam izvirzties. Reizm gads redzt publikcijs nepilngas vai pat nepareizas eksperimenta shmas, ti kdainas formulas; tas viss apgrtina taj pa jom strdjoiem izmantot jau iegtos rezulttus un virzties uz prieku. 6. Tras splesnosacjumu nenodroinana sav ptniecbas laboratorij - dau grupu vai kolu darba apgrtinana vai sabota. 7. Plaits, - citu autoru darbu un tekstu uzdoana par saviem. Jebkur gadjum, kad izmantojat citu izteikts domas un atzias, dodiet atbilstou nordi. Pretj gadjum, varbt pat to pai negribot, sava darba lastjam liksiet domt, ka pats esat to autors. Plaits ptnieku aprinds ir visvairk nicintais nodarjums. 7. Konkurenta darba noniecinana ar nolku izcelt savjo. 9. Apzinta pieauana, ka savu ptjumu rezultti tiek izmantoti maldinanai, kaitanai vai auras cilvku grupas politisko un ekonomisko labumu ieganai. 10. Savu darbu publicana apaubmas kvalittes un presta izdevumos ar nolku palielint savu publikciju skaitu. (Vl var papildint - dienesta stvoka izmantoana, pierakstoties par ldzautoru publikcijm). Publikcija katram ptniekam ir visai nozmga. Parasti ar publikciju skaitu vrt darba efektivitti, publikciju skaits paldz virzties pa karjeras kpnm. Bez tam katram cilvkam patk redzt savu vrdu nopublictu. ie apstki biei kalpo par krdintju iesniegt savu sacerjumu tur, kur to drzk un ar mazku piepli publics. Lai tomr iegtu priekstatu par tiem vrtgu publikciju skaitu, tiek izmantoti starptautiski atztu izdevumu saraksti, tiek lietoti citanas indeksi. Nekritiska attieksme pret publictju ir samr labs indikators paa ptnieka kvalittei. Bet pierakstans par ldzautoru citu darbiem liecina par paa mazspju. Izturieties uzmangi pret ptniekiem, kuri lepojas ar daudziem simtiem

38

publikciju: Jums ir darana vai nu ar reti darbspjgu talantu, vai ar ar tiski neizvlgu viduvjbu. 11. Godga un skrupuloza vrtjuma nenodroinana recenzijai iedotam darbam. Biei izdevniecbas, vrtanas komisijas, dadas profesionlas organizcijas un padomes ldz dot vrtjumu kdam iesniegtam darbam. Nereti laika trkuma vai kolu lguma d tiek dotas virspusjas recenzijas, pat parakstti citu sagatavoti teksti. 12. Neobjektva vai pavira vrtjuma doana ptniecisk darba finansjuma pieteikumam, kura vrtanai esat pieaicints. 13. Tdu ptniecisko projektu virzbas ietekmana, ar kuriem esat ekonomiski saistts.

8. Darba prezentcija
Nerun visu, ko tu zini, bet zini visu, ko run. /Klaudijs/

39

Kad darbs paveikts un t atskaite noformta, to aizstv (prezent) darba finanstjiem, pasttjiem, vrtanas komisijai, konferences dalbniekiem vai vl kdai citai ieinterestu auu grupai. Te vartu dot virkni visprju ieteikumu: 1. Noskaidrojiet, cik ilgs laiks paredzts prezentcijai un sagatavojaties visu galveno pateikt aj laik. Detaas izklstsiet, atbildot uz jautjumiem. 2. Skaidri un saprotami formuljiet ptjuma mri un uzdevumus. 3. Nordiet galvenos rezulttus, kas bija zinmi pirms Jums, miniet citus s jomas ptniekus - te Jums ir laba iespja nodemonstrt kompetenci un problmas przinanu; pamatojiet darba nozmgumu un nepiecieambu. 4. Aprakstiet ptjumu metodiku un pamatojiet to. 5. Skaidri un saprotami izklstiet galvenos rezulttus. Ievrojiet, cilvkiem patk, ja tie saprot ststto. Nesaprotams un juceklgs izklsts rada nepatiku. Reti kur attiecins nesapratni uz savu nekompetenci, parasti tiks nospriests, ka darba prezenttjs ir nejga. 6. Parpjaties, lai btu sagatavots skaidrs un uzskatms vizulais demonstranas materils, atbilstos tm tehniskajm iespjm, kas bs Jsu rcb. Prasmga da materila izmantoana jtami ekonom laiku, padara izklstu vieglk uztveramu un labvlgi noskao auditoriju. 7. Nav slikti jau iepriek noskaidrot vrtanas komisijas sastvu un komisijas loceku jjamzirdzius. T Js varat prognozt jautjumus, vai ar izvairties no iespjamiem zemdens akmeiem. 8. Ja tiek izteikta kritika, necenaties pilngi visu atspkot. Nepadodieties principils liets, bet skumiem piekrtiet, izsakiet pateicbu aizrdtjam un nordiet, ka os vrtgos aizrdjumus noteikti emsiet vr turpmkaj darb. Komisiju locekiem patk, ja vii ir uzrakui kdu trkumu. Galu gal, td jau vii tur s. 9. Savas uzstans tekstu ieteicams labi prdomt un uzrakstt, bet nelasiet to, jo tad smadzenes parasti atsldzas un ir grti ts ieslgt turpmkajai diskusijai. Turklt, lasot tekstu, balss biei kst monotona un izklsta temps palielins, kas atstj sliktu iespaidu. Pietiek ar pietiekoi sku izklsta plnu. Sekojiet tam, lai kaut ko no iecert izklsta neizlaistu. 10. Beigs neaizmirstiet pateikties tiem, kas darba izpildi ir veicinjui. Nekait ar pateikties komisijas locekiem par uzmanbu un ieinterestbu.

9. Mcbu ptniecisk darba izpildes plnoana

40

Katrai lietai ir savs skums un beigas, tpat ar cilvka darbiem ir skums un beigas. Kas pareizi prot novrtt skumu un beigas, tas ir tuvu patiesbai. /Konfcijs/

Mcbu ptnieciskam darbam piemt visas btiskks projekta pazmes [14]: 1) projekts ir darbs, kas tiek darts vienu reizi; 2) tam ir skaidri formults mris; 3) ir skaidri noteikts skuma un beigu laiks; 4) tas ir riskants (var ar neizdoties); 5) projekt var bt iesaistta tikai viena persona, var bt ar tkstoiem nodarbinto; cilvki, kas strd pie projekta, var tikt nozmti cit darb, tikldz projekts ir beidzies. Tpc, plnojot mcbu ptniecisk darba izpildi, lietdergi izmantot projektu plnoanas pamienus. eit tiks pardti struktrplna pielietoanas principi, izmantojot par piemru uzdevumu: Uzrakstt un iesniegt aizstvanai bakalaura darbu. Projekta struktrplns sastv no uzdevuma(iem), apakuzdevumiem, darba paketm un norism. Norise ir konkrts darbs, kura izpildes laiku var pietiekoi preczi novrtt un ierakstt struktrpln (piemram, uzzint fakultt piedvto bakalaura darbu tematu sarakstu). Darba pakete veidojas no vairkm norism, kuras skk sadalt vairs nav nozmes un kuru izpildei nepiecieamo laiku var visai preczi novrtt. Veidojot struktrplnu, nav jraizjs par izpildes secbu. To preciz, kad sastda laika grafiku. Aplkosim daas iespjam struktrplna sastvdaas (9.1.att.).

Bakalaura darba . izpildes projekta struktrplns Uzdevums: Uzrakstt un iesniegt aizstvanai bakalaura darbu par tmu 5.

4.

41

Apakuzdevumi

1. Formult bakalaura darba uzdevumu

2. Sastdt bakalaura darba struktru

3. Apzint ar darba tematu saisttos avotus

Darba paketes. Tajs vl iekauj norises, kurm norda ilgumu diens

1.1. Izvlties vadtju

2.1. Sagatavot uzmetumu

1.2. Tikties ar vadtju

2.2. Pardt to vadtjam

1.3. Vienoties par tematu

9.1 att. Iespjam struktrplna sastvdaas Kad prdomtas un apzintas projekta struktrplna sastvdaas, novrtts katras norises izpildei nepiecieamais laiks, jveic projekta gaitas plnojums. Samr vienkru projektu izpildes plnoanai var ieteikt lnijdiagrammas ts ir vienkri sastdt un last, k ar ts ir pietiekoi uzskatmas. Tajs atzm visas darba paketu sastv iekauts norises. To izpildei nepiecieamo laiku lnijdiagramm atzm ar atbilstoa garuma nogriezni. Praktiski vienmr projekta izpildei atvltais laiks ir mazks par visu noriu izpildei plnot laika kopsummu, tpc, plnojot projekta gaitu, jparedz vairku noriu vienlaicga izpilde. Iespjams 9.1.attl pardt struktrplna izpildes lnijdiagrammas fragmenta piemrs ir pardts 9.2 .attl.

42

Darba paketes, norises 1.1. Izvlties darba vadtju 1.1.1. Noskaidrot piedvto tmu sarakstu un to vadtjus 1.1.2. Uzzint tematu vadtju raksturojumus 1.1.3. Iepazties ar tematu perspektvu 1.2. Tikties ar potencilo vadtju 1.2.1. Uzzint pieemanas laikus 1.2.2. Sagatavoties sarunai 1.2.3. Vienoties ar vadtju 2.1. Sagatavot bakalaura darba struktras uzmetumu 2.1.1. Iepazties ar rekomendcijm bakalaura darba struktrai 2.1.2. Sagatavot darba uzdevuma formuljuma variantu 2.1.3. Sagatavot iespjamo darba sadau nosaukumus

Februra nedas 1. 2. 3. 4.

Marta nedas 1. 2. 3. 4.

9.2 att. Lnijdiagrammas fragmenta piemrs. Reli plnota lnijdiagramma uzskatmi parda, vai projektu var realizt atvltaj laik, auj kontrolt projekta izpildes gaitu un laikus veikt korekcijas. Tpc turiet o lnijdiagrammu acu priek, t Jums neaus atslbinties un atbrvos no lieka stresa un nepatikanm darba noslguma posm. Lai Jums veicas!

43

Bibliogrfijas saraksts
1. Albrehta Dz. Ptanas metodes pedagoij. Rga: Mcbu grmata, 1998. 104 lpp. 2. Blma D. Metodiskie ieteikumi maistra darba rakstanai. Rga: LU, 1997. 26 lpp. 3. Dravnieks J. Bakalaura pavrgrmata. Rga: LSPA, 1997. 64 lpp. 4. Kursa darbu, bakalaura darbu un maistra darbu izstrde. Sastdtja doc. I.Grasmane. Rga: Mcbu apgds NT, 1997. 42 lpp. 5. Kursa darbu, bakalaura darbu un maistra darbu izstrde. Sastdtja M.Savia. Rga: Izgltbas soi, 2001. 42 lpp. 6. Lvits H.J. Taku atradji. Uzmju un vadtju grtk problma. Rga: Zvaigzne ABC, 1998. 191 lpp. 7. D.C.Pelz, F.M.Andrews. Scientists in Organizations. - N.Y.;London;Sydney, 1966. 8. P.H.Hill. The Science of Engineering Design. - N.Y.:Tufts University, 1970. 9. K.Kurokawa. Modeling Human Interactions. IEEE Potentials, April/May, 1997. pp.26-28. 10. E.Orna, G.Stevens. Managing Information for Research. Open University Press, 1995. 11. Surely Youre Joking, Mr.Feynman! : Adventures of a Curious Character. R.P.Feynman; as told to R.Leighton. Ed.E.Hutchings.- N.Y.; Lnd.: W.W.Norton and Co., 1985. 12. M.Stevens. How to be a Better Problem Solver. Kogan Page Limited, 1996. 13. I.Wilson, M.Wilson. Management, Innovation and System Design. - N.Y.: Auerbach Publishers, 1971. 14. Liss D.P. Projektu vadanas pamati. Rga: Puse Plus, 2001. 111 lpp.

44

PIELIKUMS
Bibliogrfisk apraksta elementi un to secba - piemri. Monogrfiskie izdevumi Autora uzvrds, inicii. Grmatas nosaukums: citas nosaukuma zias/ atbildbas zias, kurs uzrda (ja ir) otro, treo autorus, k ar atkrto pirmo. Izdoanas vieta: Izdevjs, izdoanas gads. lappuu skaits vai citt lappuse(s). Ja autoru skaits lielks par trim, informciju par prjiem autoriem aizstj ar sasinjumu u.c. Piemri 1. Zvejnieks A. Nodoki un nodevas: mcbu grmata / Rgas Tehnisk universitte. Inenierekonomikas fakultte. 2. izd., prstr. Rga: RTU, 1998. 412 lpp. 2. Buka O., Volrts U. Pilstbvniecba. Rga: Zvaigzne, 1987. 252 lpp. 3. Mencis J. Vsture: mcbu grmata / J.Mencis, V.Krklia, E.Krastia u.c. Rga: Zvaigzne, 1990. 158 lpp. Raksts periodisk izdevum Autora uzvrds, inicii. Raksta nosaukums / atbildbas zias // Periodisk izdevuma nosaukums. (Periodisk izdevuma srijas, pielikuma nosaukums). ISSN (standarta numurs). - Periodisk izdevuma sjums, burtnca, numurs (izdoanas gads, mnesis, datums), raksta atraans vieta avot. Piemri 1. Riekstia A. Kts gatava dau dienu laik: [par fibrolta pltu pielietojumu] // Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks. Nr.8 (1998), 34.-36.lpp. 2. Mavaddat F. A Data Structure for Family Relations // The Computer Journal. ISSN 0010-4620. Vol.22,No.2 (May 1979), p.110-113.

Izmantoti RTU Zintnisks bibliotkas metodisks izstrdnes materili k ar H.Guevska sastdtie Nordjumi studiju noslguma darbu noformanai. Rga: RTU, 2001. 13 lpp.

45

Publikcija konferenu materilu krjum Autora uzvrds, inicii. Publikcijas nosaukums/ atbildbas zias // Konferences nosaukums: krjuma apaknosaukums, konferences norises vieta un laiks / atbildgie par izdevumu. Izdoanas vieta: izdevjs, izdoanas gads. Publikcijas atraans vieta avot. Piemri 1. Viesturs U. Biofiltrcijas sistmas pielietojums gaisa attranai no gzveida piesrojuma // Starptautisk konference EcoBalt 2000. Rg, 2000.g. 26.27.maij: [materilu krj. 2 d.]. Rga, 2000. 2.d. II40.-II41.lpp. 2. Ribickis L.S. Static Kraemer Drive with Specially Designed Voltage Inverter / Ribickis L.S., Ivbuls U.V., Greivulis J.P., a.o. // 4th European conference on Power Electronics: Florence, 1991. Florence (Italy), 1991, 17-19 June. Vol.2. p.301 305. Attls pieejas elektroniskie resursi Attls pieejas elektronisk resursa nosaukums: citas nosaukuma zias: [anotcija] // attls pieejas elektronisk resursa adrese. Resursa aprakstanas datums. Piemri 1. Latvijas Zintu akadmijas loceki: Latvijas ZA loceku e-pasta un interneta lapu adreses: [zias ar par N.Balabkinu] // http://www.lza.lv/lat/locekli/loc_em.htm. - Resurss aprakstts 2001.g.3.sept. 2. Education, Training and Youth: a new generation of programmes (2000-2006) // http://www.europe.eu.int/comm/education/newprogr/index.html.. - Resurss aprakstts 2001.g.22.janv.