Valdis Dombrovskis

Kopgi projekti ir jdzgi tikai, ja tie ir ekonomiski izdevgi

veidas.lt

Visagnas atomelektrostacija ir tik tiem vajadzga, tau tikai gadjum, ja t bs izdevga t apgalvoja trs Baltijas valstu premjeri, kuri pagjuoned bija sapulcjuies ikgadj neforml tikans, no kuras tika certs krietni vairk- proti, vienoans par koncesiju parakstana. Tau tika parakstta tikai politisk deklarcija. Tas liecina viengi to: ekonomiskais Visagnas AE projekta aspekts Lietuvas partneriem joprojm izraisa daudz aubu. To, ka ekonomisks perspektvas pieemot jebkdus lmumus kst svargks par politiskiem vai sociliem motviem, ar atzina Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Ttad, saruna ar Latvijas Ministru prezidentu. VEIDAS: Palaik tiek daudz runts par iemesliem, kpc Latvijai ir vrts piedalties Visagnas atomelektrostacijas projekt. Bet kdi btu tiei iemesli vai iespjamie scenriji, kas vartu mudint Latvijas izstanos no projekta, neskatoties uz 2006.gada parakstto vienoanos un pagjuoned vlreiz apliecinto dalbu projekt? V.D.: Latvijas viedoklis attiecb uz o projektu nemains,

konceptulais lmums tika pieemts vl 2006.gad un projekts tiek attstts. Tika piesaistti stratiskie investori, tagad ar kompnijm notiek sarunas par praktiskm detam. Mums pati btiskk lieta ir komercil izdevba un vai is projekts attaisnosies Ziemevalstu tirgos. VEIDAS: Neizstsieties no projekta pat ja Latvijas valdoie spki piedzvos arvien lielku opozcijas un sabiedrbas spiedienu? V.D.: Palaik ir jdom k ar o projektu virzties uz prieku, nevis k no t aizbgt. Visi saprot, ka ir svarga enertisks drobas stiprinana, jauns paaudzes enerijas raoanas jaudas palielinana. VEIDAS: Tau divpusji projekti pagaidm arvien biek iestrgst, nek izdodas. Piemrs ar pau aptiju izclies Rail Baltica projekts. Kas nosaka tdu kavanos? V.D.: Rail Baltica ir apjomgs projekts un t cena ir milzga, tpc aj gadjum btiskkais jautjums ir finansana. Pagju gada novembr ar ministriem vienojamies, ka mintais projekts, t attstanas gadjum, bs jatzst par Eiropas mroga projektu un lielkai tiesai finansjuma ir jbt no ES, proti, 85 % no visas projekta vrtbas. Tas ir obligts nosacjums projekta attstanai. VEIDAS: Vai joprojm ir jtams rgtums, ka starpsavienojums ar Zviedriju tiks uzbvts nevis no Latvijas, bet Lietuvas teritorijas? Vai tas nav mazinjis jsu vlanos vispr izmantot o starpsavienojumu? V.D.: Pirmkrt is starpsavienojums vl jrealiz, bet tad jdiskut vai izmantosim. Jebkur gadjum starpsavienojuma izbve no Lietuvas bija koplmums, savukrt Latvija jau strd pie saviem darbiem par ES ldzekiem tiek palielinta elektrotklu jauda valsts rietumda, lai vlk Latvija vartu izmantot o topou starpsavienojumu. Vai tas t bs atkargs no tirgus un ekonomisks situcijas, tau vai t starpsavienojums aus integrt Ziemevalstu tirgus. VEIDAS: Bet vai ticat tam, ka Eiropas Komisija akcepts jsu piedvjumu Latvij, nevis kd cit Baltijas valst bvt reionlo SDG terminlu? V.D.: Par to varsim runt tad, kad sagaidsim Eiropas Komisijas atzinumu. Ms uzskatm, ka Rgai ir neapaubmas priekrocbas, jo s vietas izvles gadjum btu nepiecieami vismazkie ieguldjumi gan pa terminl, gan gzesvad Rga Inukalns, bet no turienes jau ir izbvtas gzes piegdes sistmas, ar kuru paldzbu gze jau tagad tiek piegdta gan Latvijai, gan Lietuvai, gan Igaunijai.

2011.gada novembr ms nolmm pajautt par Eiropas Komisijas pozciju un nolmm o viedokli sagaidt pirms jebkdu lmumu realizanas. VEIDAS: Tau Lietuva un Igaunija jau ir piemuas lmumus un demonstr apemanos bvt savus SDG terminlus, ja reionlais terminls bs Latvij. K vrtjat tdas kaimiu vlmes? V.D.: K ar teicu, pirmkrt btu jsagaida Eiropas Komisijas atzinums, nevis jpieem lmums im atzinumam aizmuguriski. Ir svargi izvrtt kur gadjum btu vislielka izdevba visam reionam. VEIDAS: Runjot par ekonomisko izdevbu gribs vlreiz pajautt k tomr Latvijai izdodas vienoties ar Krieviju par ievrojami mazku gzes cenu, ja to saldzinsim ar cenu, kuru maks Lietuva? V.D.: Vispirms gribu uzsvrt, ka valdba ajs saruns vispr nepiedals, jo ts notiekot starp akciju sabiedrbm Latvijas Gze un Gazprom. Galvenais tas, ka pdjo divu gadu laik gzes cena tiek aprinta atbilstoi nemaingai, noteiktai formulai, tpc sarunas notiek nevis par cenu, bet par atlaidi. Ja nemaldos, ogad tdu atlaidi dabja ar Igaunija. VEIDAS: Cik o sarunu veiksmi ietekm prokrievisku intereu aizstvana Latvij, kaut gan acmredzami prokrieviski noskaotu pilsou, k to apliecinja nesen notikuais referendums par krievu valodas statusa nostiprinanu, ir mazkums, nevis vairkums? V.D.: Ir jsaka, iniciatva td veid labk integrt krievvalodgos neattaisnojs. Iecerjums nostiprint krievu valodas k otrs valsts valodas statusu tika kategoriski noraidts: tam piekritui tikai 25 % no balsojoiem, bet 75 % ir izteikuies pret. Tau tagad ir svargi pilnveidot integranas un naturalizanas politiku. VEIDAS: Bet k js izskaidrotu to, ka lielk daa Latvijas enertikas sektora kompniju pieder tam paam Gazprom un Krievijas ietekme Latvijas tirg ir neapaubma? V.D.: Tagad galvenais ir jautjums k realizt Treo ES enertikas paketi, k nodroint tres valsts piekuvi infrastruktrai. Taj btu jkoncentrjas, jo tas nodroins iespju gzes tirg piedalties ar citiem piegdtjiem, nevis taj, cik kompnijas prvalda Gazprom. Un nevar piekrist, ka eit dertu vrds vairkums. Gazpromam kop ar E.ON Ruhrgaz pieder Latvijas Gze, un tas nav nekds jauns risinjums. Tas tika realizts vl 1990.gad,

uzskot privatizcijas procesu. Protams, vartu pastvt dadi viedoki, vai is lmums bija labs. VEIDAS: Interesanti, k tagad vrtjat lmumu nacionalizt kompniju Air Baltic un, vai is lmums nekaits Rgas lidostas k reionl centra tlam un finansilai situcijai? V.D.: Rgas lidosta bija un ir reionlais lidojumu apkalpoanas centrs. Protams, ts situcija ir atkarga no lidojumu kompnijas stvoka, tau viu intereses ir pilngi pretjas - viens vls iespjami vairk nopelnt, otrs iespjami mazk makst. Palaik prvaldm 99,8 % Air Baltic akciju, tpc obrd ir svargi stabilizt kompnijas finanses. Tiek mainta vadba un tiek realizts jauns biznesa plns. Sabiedrba tiks samazinta, samazinsies ar lidojumu virzieni 70 viet palikot 60. Tiks mints iegt lielkus ienkumus no pasaieriem. Paralli notiek sarunas ar potenciliem investtjiem un tas nozm, ka sarunas notiek ar lielu lidojumu sabiedrbu. VEIDAS: Un k no laika perspektvas vrtjat Latvijas lmumu par aizemanos no SVF? Ja saldzintu divas Latvijas to, kura izmantoja SVF paldzbu un hipottisku, kura nolma nevrsties pc paldzbas, kuras tad situcija odien btu labka, bet valsts pards- mazks? V.D.: Valstis SVF nevranas bez pai nopietna iemesla, neatnk un nesaka ttad, dodiet mums mazliet naudu. Ja jau vras SVF, tad situcija ir kritiska, jo visi apzins, ka SVF noteikumi ir stingri. Ttad, btu juzdod jautjums, kds lmums btu bijis labks, tau vai Latvijai 2008.gad vispr bija cita izvle, zinot, ka valsts budeta deficts jau bija sasniedzis 10 % IKP, bet vl sagaidja Parex nacionalizana. Btb tad nebija citas iespjas k tikai vrsties SVF, jo neviens vairk nevljs Latvijai aizdot, bet aizemties mums bija nepiecieams. Protams, tas nav iemesls noklust lmuma plusus un mnusus. Mnusi ir jau mintie SVF noteikumi, jaukans lmumu pieeman, turklt sarunas ir saretas ar tpc, ka ir jvienojas gan ar koalcijas, gan ar socilajiem partneriem un vl jsagaida parlamenta akcepts. Toties pozitv puse zemi procenti, kurus maksjam par SVF un Eiropas Komisijas aizdevumiem. Tie ir ievrojami zemki nek aizemoties finanu tirgos. Tas mums va ietaupt daudz naudas un ja 2009.gad budeta deficts bija 10 %, tad 2010.gad jau tikai 9 %, bet pagjuogad, cik man ir zinms, bija mazks nek Lietuvas, kura naudu no SVF neaizms.