LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE

Lauksaimniecbas fakultte Agrobiotehnoloijas institts

Dana Rainesa

EAS LINI, TO AUDZANAS TEHNOLOIJA , NOVKANA UN IZMANTOANA

Referts kursam Lopbarbas raoana

Izpildja: VMF profesionls studiju programmas Veterinrmedicna 1. kursa 2. grupas studente (matr. Nr. VM11032)

Dana Rainesa

Iesniegts: Aizstv ts: Nov rt jums:

Jelgava 2012

SATURS

IEVADS ............................................................................................................ 3 1. Linu botaniskais raksturojums....................................................................... 6 2. Linu agrobioloisks pabas ....................................................................... 6 3. Augsnes un priekaugu izv le ....................................................................... 7 4. Linu audz anas tehnologija ......................................................................... 8
4.1 4.2 4.3 5.1 5.2 6.1 Izmantojamas irnes ........................................................................................ 8 M sloana ........................................................................................................ 9 S jas laiki, veidi, normas, dziums ................................................................... 11 Linu kait ki, slimbas un to apkaroana ........................................................... 12 Nezu apkaroana linu s jumos ...................................................................... 13 Raas pirmapstrde un uzglbana ................................................................... 14

5. Linu s jumu kopana ...................................................................................12

6. Raas novkana .........................................................................................14 7. Eas linu raas izmantoana ........................................................................15 SECINJUMI ...................................................................................................16 IZMANTOT LITERATRA ........................................................................17

IEVADS

Jau no seniem laikiem linkopba ieemusi nozimigu vietu gan pasaul , gan Latvij. Ta ir viena no veckajm augkopbas nozar m, ar tagad lini ir augsti novert ti ka iedru avots, vertgs prtikas produkts un izejviela biodegvielai. Linu audzeanas ir strap perspektvjiem lauksaimniecbas nozar m, jo ir piepresta Eiropas tirgu un 8590% eksport ta. Latvija, pai Latgale, atbilst linu audzeanas prasbm, un vesturiski skaits par linu zemi. Tagad eas linu audz ana augkopbas saimniecbm tika piedvta k jauna peas iesp ja. ai augkopbas nozarei piev rsties ieteica gan prstrdes uz mumi, gan lauksaimniecbas zintnieki. K perspektvu to raksturoja SIA Latgales lauksaimniecbas zintnes centrs, jo novada zemniekiem lini ir pazstamka kultra, un tad ar pieredze, kas agrk gta iedras linu audz an, var tu noder t. Praktisku atbalstu lauksaimnieku apmcb sniedza SIA Iecavnieks, ziem rkojot mcbas visu Latvijas novadu lauksaimniekiem. Iznkums bija tds, ka valst kopum pavasar tika ies ti 1009 ha eas linu 26 saimniecbs. Par lins klu iepirkumu nosl dza lgumus ar SIA Iecavnieks. Domjot par priekdienm, Iecavnieks etru eas linu iru s klu iedeva izm injumiem SIA Latgales lauksaimniecbas zintnes centrs un Stendes graudaugu selekcijas instittam. Tagad linu nozares attistbas m ris izveidot nozari ar ldzsvarotu raoanas, prstrades un realizciju sizt mu, raot konkur tsp jgu un kvalitatvu produkciju, paaugstint raotnes efektivitti. Tas iekauj sev gan pareizu augsnes apstradanu, gan pareizas irnas izv li, raas pareizo novkanu un saglabanu, un, pats savrgais, linu produkcijas viet jo prstradanu, kas nozmgi paagstina prdoanas v rtbu un izdevgumu. No linu eas raoto produktu izmantoana ir nozares iesp ju rezerve, kas pagaidm Latvij tiek maz izmantota, bet var kt nozmga, pieaugot linu audz anas apjomiem nkotn . Linu audz ana ir perspektva, jo no tiem iegtie produkti ir pilnb izmantojami. Diemel zinatnisk baze linu audzeanai Latvij ir vaji attistta, literatras oti maz, un tur nav atspoguotas oti strauas izmaias, kas notiek agrotehnoloij, audzean, jaunu irnu selekcion an, un produkcij izmantoana.

Linu audzanas platba un raba Latvij, ES, pasaul. Pasaul ar eas liniem ap 7 mil. hektri , prsvar to audz Indij, Kand, Argentn un Krievij, Baltkrievij, Ukran. Linu raba daadas valstis, 2005-2010 gg, tonnas Valsts/gads 2005 na 695050 Francija 96000 Krievija 55890 Ukrana 12700 Baltkrievija 50430 Latvija 1200 Lietuva 3400 2006 415265 92400 36110 5300 29183 1500 300 Tabula 1.1. 2007 2008 2009 2010 290548 257465 147516 116940 95000 543252 411438 373043 47490 52480 52560 35220 3800 3000 1200 400 38828 60894 46893 45782 1100 200 100 42 400 100 31 40 P c FAO statistiskiem datiem www.fao.com

ES linu audz ana aizem 100 000ha, kas ir aptuveni 28,6% no kop jm linu audz anas platbm pasaul . Eirop linu audz ana p d jos gados v rojams kritums, kas skaidrojams ar: 1) pieaugoajm s klu cenm; 2) atkarba no nas un ASV tekstila industrijas, kur v l pirms krzes bija v rojama pieprasjuma stagncija; 3) valtas kursa svrstbas; 4) atkarba no laika apstkiem1.

Ar Latvij p d jos gados iedraino linu platbas ir iev rojami samazinjus, bet eas linu, otrdi, palielinjus. 2010. gad eas linus audz ja 47 saimniecbs, vid ji saimniecb 1183,3 ha platb, sadalot p c reioniem: Piergas reions Vidzemes reions Kurzemes reions Zemgales reions Latgales reions Aglonas novads 20 ha 347 ha 307 ha 438 ha 68 ha 3 ha

P c kopraas pedejo piecu gadu rezultti saldzinot eas un iedraino linus, izskatas sekojoi: Tabula 1.2. Lins klu un liniedru kopraa (tkst. tonnu)1 gads 2006 2007 2008 2009 2010 Liniedra 0,4 0,3 0,1 0 0 Lins klas 0,2 0,1 0,1 0,1 0,8

Tabula 1.3. Lins klu un liniedru s jumu platiba (tkst. ha)2 gads 2006 2007 2008 2009 2010 gariedras lini 1,5 1,4 0,4 0,1 0 eas lini 0,2 0,1 0,2 0,2 1,1

Tabula 1.4. Galveno lauksaimniecbas kultru raba (centneros no 1 hektra)3

gads 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Liniedra 5,8 4 6,1 2,5 8,3 10

Lins klas 4 3,6 2,8 4,5 7,1 9,8

1 2

p c centls statstikas prvldes datiem http://data.csb.gov.lv p c centls statstikas prvldes datiem http://data.csb.gov.lv 3 p c centls statstikas prvldes datiem http://data.csb.gov.lv

1. Linu botaniskais raksturojums

Gariedras lini ir viengadgs augs. To saku sist mu veido mietsakne ar vji attisttam snsakn m, kas atrodas galvenokrt armkrt. Stiebrs 75-135 cm gar, tievs, augda zarots. Gariedras raas iegst no stiebru nezarotas daas. Stiebra rgriezum var izirt vairkas krtas, kuras sadala uz trm grupm: miza, koksne un serde. Striebra miz atrodas kuksne ar iedru kuliiem, no kuriem iegst v rtgako stiebra produktu. Ziedi atkarb no irnas ir zili vai balti. Lini ir paapputes augs, tomr iespjma ar sveappute. Ldz ar nozied anu praktiski nobeidzas linu stiebra auganas garum. Auglis ir 5 cirku pogaa, kur katrs cirknis ir sadalts vel uz divm dam, ldz ar to katr poga ir ldz 10 s klm Eas linu tips ir ar skiem, resnkiem ktiem (30- 55 cm) To stubljs ir bagtgi zarots jau no apakdaas, ar oti daudz ziediem. sstiebrainos krmveida linus galvenokrt izmanto linu s klu un eas ieganai, jo iedras ir sas, trauslas un rupjas. Eas linu saku sist ma ir zarota.Lapas, neatkargi no tipa izvietotas pamus. Ts ir s doas, lancetiskas, ar gludu malu, trim dzslm, 2 - 3 cm garas, 0,4 - 3,0cm platas. 1000 s klu masa 6,7 10.0 g Linu s klas satur 35-42% eas un ldz 23% olbaltumvielas.

2. Linu agrobioloisks pabas

Lni ir m ren klimata augi, s kls sak digst 3-5 C temperatr, bet optimla temperatra dganai ir 9-12 C. Dgsti var parciest pavasara salnas. Saldzinjums ar cietiem kultraugiem, liniem ir zemkas prasbas p c gaismas, bet makoains laiks ir labks tom r gariedras liniem, jo tie aug garkie un mazk sazarotie. Ar lini ir mitrumprasgie augi, pai veetcijas perioda pirmaj pus ldz zied anas nobeiguma. P c zied anas mitruma prpilnba liniem ir pat kaitga, var nokv t s klu nogatavoanos un izraist slmbas. Linu veetcijas periodz atkarb no irnes ir 75-90 dienas, veetcijas periodu idala piecs fz s: dganas, egltes, pumpuru veidoans, zied anas un nogatavoans fzi. Dianas fze ilgst 7-10 dienas un nobeidzs ar dao isto lapu paradanos. Egltes faze turpins, kam r jaunais lini stiebrs sasniedzis 5-10 cm un parads 10-12 istas lapas. j period augs l ni aug, bet stipri attits saknes. Periods ilgst 15-20 dienas Pumpuru veidoanas fz veidojas eneratvie organi, stiebrs intensvi aug (diennakt ldz pat 3-5 cm) un ar perioda nobeigumu nobeidzas ar stiebra augana. Zied anas fze ilgst apm ram 10 dienas

Nogatavoanas fz veidojas s klas un stiebrs pakapeniski prkoksn jas. Nogatavoanas fazi dala vel uz etriem periodiem: zagatavba, agra gatavba, dzelt ngatavba un pilngatavba. Agras gatavbas stdij linu iedras ir ieteicmas, savukrt s klas izmano dzelt ngatavbas stadij. Pilngatavbas stadija ne iedras ne s klas novakt un izmantot nav ieteicms, jo iedras prkoksn jas, un s klu pogaas sk plaist.

Viens no s klu raas kvalittes rdtjiem ir 1000 s klu masa. Rupjks linu s klas parasti ir pilngk izveidojus, td to dgtsp ja un kvalitte ir labka Vislielk 1000 s klu masa ir eas liniem Lirina (9,8 g) un iedras liniem Laura (6.4 g). Bet viens no galvenajiem eas linu krit rijiem ir produktvo pogau skaits, jo lielks ir s skaits, jo labka ir irne (skatt 2.1. tab.) Eas linu irnes un raba Tabula 2.1. Veetcij Augu garums, Produktvo as cm pogau skaits periods,di enas Lirina 96-98 54.8 12.8 Flanders 93-96 48.7 11.6 Simphonija 88-90 50.8 7.4 irne 1000 s klu masa Raa , t/ha

9.8 9.7 9.5

1.5-2.0 1.5-2.0 1.5-2.5

No viena hektra eas liniem Latvij iesp jams iegt aptuveni 1,5 tonnas lins klu, gariedras ldz tonnai, bet daudz ir atkargs no laika apstkiem. Tabul 2.1. izmantoti rdtji no Lietuvas Uptes izm injuma stacijas4.

3. Augsnes un priekaugu izv le

Liniem piem rotas ir vji skbas (pH 5,9 6,5), iekultiv tas, smilmla vai mlsmilts augsnes. Linu audz anai Latvij ir piem rotas gandrz visas trumu augsnes, izemot Zemgales un Kurzemes kdras un karbontu augsnes, izskalots un erod ts augsnes. Nepiem rotas linu audz anai ir skbas augsnes, augsnes ar augstu vai prk zemu pH reakciju, k ar smilts augsnes un svaigi kaotas augsnes. P d js lini vairk cie no bakt riju izraistm slimbm bakterioz m. Linu audz anai nav piem rotas smagas mla un bezstruktras augsnes, kuras satur maz gaisa un uz kurm p c lietus veidojas garoza. Ja p d j rodas linu dganas laik, tad linu s jums stipri izretins un raba strauji krtas. T k liniem ir sam r vji attstta saku sist ma, tad augsnei linu trumos jbt auglgai, ar labu struktru un trai no nezl m. Ka priekaugos var ieteikt boliu, mieus, citiem graudaugus un kartupeus, vai no jauna uzarts atmatas un vecaines, tras no nezl m. Nav ieteicms stdt linu p c
4

[tiesaiste] [skatts 2011.g.12. janv.].Pieejams: http://zdb.ru.lv/conferences/1/I_154159_Gruzdeviene.pdf

saugriezes un kapostiem. Audz jot linus, jiev ro, ka vien un taj pa lauk lini js j ne agrk k p c 6 7 gadiem.

4. Linu audz anas tehnologija

4.1 Izmantojamas irnes
Uz doto brdi Latvij ir etras reistr tas gariedras un viena eas linu irna, ts izvele, galvenokrt, ir noteikta ar Latvijas klimatiskiem apstakiem. Ka m s jau zinm, eas linu irnas labi izuag un dod pietiekamu rau saulains viets ar vairk kontinentlo klimatu, k ar to k Latvija ir linu audz anai piem rotkais tlkais reions Eirop. Latvijas selekcion ri (Latgales Lauksaimniecbas zintnes centrs) izveidojui viet js eas linu irnas, kuras p c s klas masas un eas satura ir salidzinmas ar eas linu Lirinas standart irnu. Tie ir Blue di Riga un Oupes 30.

Garkiedras linu un eas linu Latvijas augu irnu kataloga irnas5 Tabula 4.1.1. Valsts, kur irnes prstvis irne iekauta 4.1. gariedras lini (Linum irne katalog (gads) usitatissimum selekcion ta no ldz L.) 4.1.1. 4.1.2. 4.1.3. 4.1.4. 4.2. 4.2.1. Vega - 2 Escalina E - 68 Elise Lietuva Nderlande Baltkrievija Nderlande Latg. L Certa Apstes Latg. L 2001. 2001. 2001. 2002. 2010. 2010. 2010. 2011.

eas lini (Linum usitatissimum L.) Lirina Vcija Raunas r. 2001. 2010.

Viens no s klu raas kvalittes rdtjiem ir 1000 s klu masa. Rupjks linu s klas parasti ir pilngk izveidojus, td to dgtsp ja un kvalitte ir labka Vislielk 1000 s klu masa ir eas liniem Lirina (9,8 g) un iedras liniem Laura (6.4 g). Bet viens no
5

pieejams http://www.likumi.lv

galvenajiem eas linu krit rijiem ir produktvo pogau skaits, jo lielks ir s skaits, jo labka ir irne (skatt 4.1.2. tab.) Eas linu irnes Tabula 4.1.2. Veetcij Augu garums, Produktvo 1000 s klu Raa , as cm pogau skaits masa t/ha periods,di enas Lirina 96-98 54.8 12.8 9.8 1.5-2.0 Flanders 93-96 48.7 11.6 9.7 1.5-2.0 Simphonija 88-90 50.8 7.4 9.5 1.5-2.5 No viena hektra eas liniem Latvij iesp jams iegt aptuveni 1,5 tonnas lins klu, gariedras ldz tonnai, bet daudz ir atkargs no laika apstkiem. Tabul 1.2 izmantoti rdtji no Lietuvas Uptes izm injuma stacijas. irne

4.2 M sloana
Slapeklis. Pierdts, ka slapeklis liniem visvairk nepieciems veetacijas sakums period ldz ziedpumpuru veidoanas fzei. Slapeka daudzuma nepietiekamba aj period veido raas samazinanu. Liniem nav ieteicma ar slapeka daudzuma prliecba, tap c, audzejot linu p c labi m slotiem priekaugiem, slapeka m slojumu daudzums ir tikai 15-20 kg/ha. Ar slapeka meslojumu par arkrtot egltes fzes laik. Fosfors. Nozmigkais lin m sloan un nepiecieams skot ar dganas fzi. Ieteicma deva 90-120 kg/ha, attiecgi labi iekultiv tas augsnes 60-90 kg/ha. iem nolukiem izmanto superfosfatu, vai kompleksos minerlm slus. Kalijs labi ietekme uz linu seklu veidoanos un nepiecieams, sakot ar pirmajiem attistbas dienm. Kalijs piedalijies fotosin zes procesos, nosaka veirku ferment aktivitti. Augsn m ar zemu kalija saturu nepiecieams m slojumu daudzums ir 90-120 kg/ha; labi nodrointas ar kaliju augsm s 60-90 kg/ha. Bors palielina linu iztrbu pret bakteriozi un paagstina pins klu rau. Cinks ir liniem nepieciemakais mikroelements, un cinka deficits augsnes ir nov rojams pie fosfora nepamatoti liels m sloanas. Cinka trkuma gadjuma augi cie no slmibm egltes stadij, un to var nov st, tikaj ar cinka m slojumu pielietoanu. D vas: 4 kg cinka sulfta un ha, vai pirms sejas kop ar boru 6 kg/ha cinka sulfta un 3 kg/ha borskbes. (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001) Magnijs pastiprina reduc anas procesus augos, oghidrtus veidoanos, un forfora uzemanos komplekssavienojumos. Kompleksie minerlmslojumi satur vien granul makroelementus (N, P, K, Ca, S, Mg), k ar mikroelementus (B, Se).Ldz ar to augi saem visas barbas ieteicm

attiecb. K visiem pksteniem, liniem ar nepieciems s rs, un ieteicma m slojumu forma ir s ra amonija sulfts. K ar btu velms pievienot boru, r inoties 2l/ha. Blendi ir parasti klija sls, amonija fosfts un nitrts. Tas var nevienm rgi izkliedieties, un daads tiruma vietas saem m slojuma daadas daas. Tas, protams, nelabvelgi ietekm uz rau. K redzms no periodiskam publikcijm, Latvijas saimnieki dod priekrocbu idrai kompleksm slojuma formai, saemot no un p c SIA Iecavnieks rekomendcijm, jo kompnija veidi linseklu iepirkumus no saimniekiem un atbalsta o nozari attistbu Latvij. LZA Neoganisks mijas institts izstrdja cinka borta un vara borta preparatus, un Mikrobioloijas un virusoloijas institts izstrdja mikroelementu un fitohormonu prepartu Germins, kas uzlaboja lins klu rau un ir dabai labvelgs, nekaitgs cilv kam un dzvniekam (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

Linseklu rabas attiecba ar mslojuma sastvu Tabula 4.2.1. Variants Lins klu raba T ha -1 % Cinka borata ietekma uz linu rabu Kontrole-bez m slojuma 1,08 100 Gerimns 1,15 107 Cinka borts (100 g/c) 1,15 107 Cinka borts (100 g/c)+ 1,22 113 Gerimns (5ml/c) Vara borta uz linu rabu Kontrole-bez m slojuma 1,02 100 Gerimns 1,11 109 Vara borts (100 g/c) 1,18 116 Vara borts (100 g/c)+ 1,25 123 Gerimns (5ml/c) No tabulas varam secint , ka fitohormonu un vara borta pielietojums paaugstna lins klu rabu gandrz uz ceturtdau. Augnu kakoana. Lini ir oti jtgi pret prkaoanu, kas izraisa pH paaugstinanas, ttd, linu augsnes kaoanu ir jveic mazs devs 3-4 gadus pirms linu s anas. Vislabk izmanto malto dolomtu, kas satur ar magniju. Organiskie msli: ktmsli, komposts, sapropelis. Ktsm slus tiei liniem nedod, jo tos grti vienm rgi iestrdt. Nekvalitatvi iestrdtie ktsm sli var izraist linu veldr anos, k ar var bt par nezu izplatanas avotu. Ktsm slu pozitvo ietekmi uz linu rau var nodroint iestrdjot tos linu priekaugiem. Ruden, sagatavojot augsni priekauga s jai, pirms aranas uz lauka izklied ap 40 t/ha ktsm slu. (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

10

Maz iem slot augsn un p c slikti auguiem priekaugiem ruden, sagatavojot augsni nkam gada linu s jai, var vienm rgi ieart ap 10 15 t/ha kdras ktsm slu komposta, vai pavasar augsni kultiv jot iestrdt kdras vircas-maisjumu. Augstko linu salmiu un lins klu rau iegst iestrdjot sapropeli linu priekaugam. Sapropeli iesp jami dzii iedisko un, p c nezu sadganas, veic aranu, izmantojot arklus ar prieklobtjiem vai strgrieiem. Tiei liniem sapropeli ieteicams izklied t p c linu priekauga novkanas un aruma noldzinanas. Ieteicamas sapropea devas linu augu sek ir 50 ldz 300 t/ha.(S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001

4.3 S jas laiki, veidi, normas, dziums

Eas liniem optimlais s jas laiks ir apra vidus, agrk ies tiem liniem nevajadzgi pagarins veetcijas periods un tas nepaaugstina raas iznkumu, bet tiei otrdi samazina. Ies ti v lk laik lini ar nes raas zudumus, pat minerlm slu papildints pielietojums neveicins raas pieaugumu. S jas laika iev roana dos12,3-13,5 c/ha atkarb no irnes eas linu s klu rau. Labas kvalittes lins klas ir vienm rgi brn krs, spdgas, gludas, bez krokojumiem. Ir ieteicms, ka starp seklm 90 % btu augstas kvalittes sertific tas s klas, kas paaugstina rau p r 25-30%. Ar, lai uzlabotu s klas dgtsp ju un palielintu ts izturbu pret infic anos, ir ieteicams veikt s klas apsildanu 2 ned as pirms sejas, un ir jkodina seklas. Linu s klas sk dgt 3 5 grdu temperatr p c C, tom r piem rotk t. Dganai ir 9 12 grdi. Lini var prciest salnas ldz - 3,5 - -4 grdiem. Piem rotk t. auganai ir 14 16 grdi., bet zied anai un nogatavoanai 16 18 grdi.. Iekultiv ts augsn s eas linu izs jas norma raoanas s jumos ir 90 110 kg/ha, vai ar apm ram 7 12 miljoni dgstou s klu uz 1 ha, optiml izs jas norma ir 7 miljoni, jo eas liniem sabiezintie, k ar izretintie s jumi samazina s klu rau. Agrotehniskas prasbas linu s jmanm Linu s jmanm jnodroina: S klas izs jas normas 50-150 kg/ha Minerlm slu izs jas normas 25-300 kg/ha S klas izs jas deva nedrikst atirties vairk par 2% no izs jas normas Novirze no iestrdes dziuma nedrikst prsniegt 0,5 cm Saskares rindu atstatuma novirze nedrikst prsniegt 5 cm Piemerotas msu augsnes, reljefa un klimata apstakliem liku s jas mainas ir: linu s jmaina SZL-3,6, s jmana SPU-6L, 6D un Rietumeirop raotas manas Amazone, Accord (Vcija), Juko (Somija), Norsten un Fiona (Danija). (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

11

5. Linu s jumu kopana

5.1 Linu kait ki, slimbas un to apkaroana
Latvij postgkie linu kaitki ir zilais un melnais linu spradzis. Tie boj linu dgstus, dareiz pilngi nograu dglapas, jaunos augus. S jumi iznkst vai atpaliek augan. Vasar vaboles izgrau lapas, apgrau stiebrus, pazemina iedras kvalitti; kpuri barojas uz linu sakn m. Retk linus boj pogau tin ja kpuri, kuri iegrauas zas linu pogas un sagrau linu s klas. Sastopami ar polifgiskie kait ki tripi, spraki, pctes. Latvij liniem postgas s nu un bakt riju ierosintas slimbas ir linu vte (fuzarioze), linu iedegas, linu nobrun ana, linu rsa un citas. Visvairk saslimanu ar linu vti var nov rot mitr, silt vasar, savukrt oti sausos apstakos var izplatties bakterioze. Linu vti ierosina s nte Fusarium lini. Fuzariozes mic lijs nosprosto vadaudu sist mu, augs vst, galotne noliecas uz leju. Infic tie dgi tri atmirst (parasti per kveidgi). infic tiem s klas neattstas vai attstas skas; ts ir mat tas, auganas. Mitr laik saknes kakli prklts ar s nes mic liju srt krs. Slimie augi tri nobrn un, skot ar galotni, nokalst. Stiebru raa var pazeminties ldz 60%, s kli 45%, pasliktins ar iedras kvalitte. Slimbas attstbu sekm liels nokriu daudzums. Ar fizariozi infic jus s klas ir ar mazu dgtsp ju.(J. Batrs, 2004) Linu rsu ierosina s nte Melampsora lini. Linu rsa attsts galvenokrt ar slpekli prm slotos s jumos. S nte parazit viss auga attstbas stadijs uz auga virszemes dam, izveidojot raksturgus sporu spilventius. Infic tajs viets iedra trkst. Linu bakterilo puvi ierosina bakt rija Bacillus macerans. Linu bakteril puve postga ar boru nabags, stipri kaots augsn s. Boj saku un stublju auganas punktu. Slimo dgstu saknes atmirst, veckiem augiem izveidojas sazarota galotne, pogaas neattsts vai attsts skas. Linu infic ans samazina augu garumu ldz 30%, stiebra tehnisko garumu ldz 50%. Samazins s klu raa un s klu dgtsp ja. (J. Batrs, 2004) Latvij sastopama ar linu brnana, linu skplankumainba. Linu slimbu un kait ku apkaroana jveic kompleksi. 1. S klas kodinana 3 6 m neus pirms s jas. 2. S klas sildana 2 ned as pirms s jas. 3. Audz anas starpbrdis 5-7 gadus vien un tai pa lauk. Tas samazins infic ans iesp jas ar slimbm un samazins kaiteku savairoanu. 4. Kaoana 3-4 gadus pirms linu s jas samazin linu saslimanas iesp ja ar bakterilo puvi. 5. Minerlm slu pareiza pielitoana Mg, B, S, Cu 6. S jas laikus iev roana. 7. P c vajdzbam insecticdu pielietoana: Bi-58 0,5-1 l/ha Decis 2,5 e.k. deva 0,3 l/ha Fastaks deva 0,1-0,2 l/ha Suni alfa e.k. deva 0,2-0,3 l/ha 8. Uzglabanas noliktvas apstrdana ar insecticdiem

12

5.2 Nezu apkaroana linu s jumos

Nezles linu s jumiem nodara lielu postu. Ts stipri ietekm linu iedras un s klu rau, k ar to kvalitti. Nezles, izveidodamas lielu masu, pat r 2-3 reizes vairk dens un barbas vienbu nek lini. Lini veetcijas perioda skum aug l ni, tp c nezles sp j tri savairotes, praugt un no not. Nenoturgu stiebru nezles, tdas k eraiu madara, v ja griis pastiprina linu veldr anos. Saveldr juos linu novkana ir apgrtinta vai pat ar linu kombainu nav iesp jama. Zv res, p rkones, lauku rcenisu.c. krustzieu nezles agr pavasar ir barbas avots linu kait klim linu spradzim. Ldz ar liniem noplktie nezu stiebri apgrutina linu stiebriu pirmapstrdi (tiek piesarota iedra, pazemins ts kvalitte). (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001) Galvenas nezles, raksturgas linu sejumiem ir: balt balanda, trumu prkone, vja grii, mezglaina srene, truma gauri, aki (parastais un raibais), linu airene, truma naudulis, truma kumelte, lou vrpata, truma usne, truma msktpiene un visas vijas suga. Vijas ir karant nes nezales, un kultraugu s klm nedrikst bt to piemaisjuma. Tas ir v l viena no celoniem izmantot tikai s jumam tikai sertific tas s klas. Nezu apkaroanu linu s jumos uzsk, kad lini ir egltes fz , sasniegui 5-7 cm augstumu. Lini p c herbicdu lietoanas attopas oti l ni. V. Stramkale no herbicdiem iesaka lietot glnu. Glns sekmgi izncina parasto rudzu smilgu, akus, truma kumeltes, eraiu madaras, pantres, parasto virzu un citas nezles. Glna deva ir 8-10 g/ha vielas. Kdreiz saus un karst laik glns neem balandu. Lai palielintu herbicda darbbas spektru, iesaka lietot glnu kop ar MCPA( MCPA 0,6 l/ha + Glns 6-8 g/ha) Ar glna lietoanu jbt uzmangiem, jo tas augsn saglabjas no etriem m neiem ldz etriem gadiem, jseko ldzi, ko p c tam aj viet audz s. Bet MCPA idras liniem sasina augu garumu.( R. Fjodorova ,2008) Ar S. Ivanovs, V. Stramkalne uzmin ja sav grmat tadus herbecdus, ka Fokuss Ultra, Ails 100 un Zelekss Super.

13

6. Raas novkana
Linu novkanas proces ietilpst plkana, atpogaoana, lins klu atdalana no pogam, stiebriu sagatavoana iedras atdalanai ( tilinana vai m rc ana), stiebriu sagatavoana realizcijai un transport anai ( klos, rituos). Linu gatavbu novkanai nosaka p c stiebriu, pogau un s klu krsas. Agrs dzeltengatavbas pakp (lauks ir zagandzelten krs) v lams skt linu novkanu, lai var iegt augstkas kvalittes iedras rau. Dzeltengatavbas pakp linu lauks ir dzeltenbrn krs. aj laik jnovc linu s jumi, kas audz ti s klu ieganai. Latvijas apstkos optimlais linu plkanas laiks ir augusta vide. Lai lini neprgatavotos, tie jnovc s laik - 10-12 dienu laik. Palaik Latvij izmanto galvenokrt kombainu novkanas tehnoloiju, kas ievesta praks septidesmitajos gados. Ar o tehnoloiju viena agregta gjien (traktors + linu novkanas kombains LK- 4A + piekabe) lini tiek noplkti, s klu daa tiek nosukta un linu juceka veid padota piekab , bet linu stiebrius uzreiz izklai lent tlkam tilinanas procesam. da agregta darba ragums ir 5 ha dien. Latvij izmanto fiziski un morli novecojuus linu kombainus, kas raoti vel ldz 1990. gadam. Rietumeiropas valsts linus novc ar divfzu dalto tehnoloiju linus noplc un ar pogam izklj lent s turpmkai dabgai v anai; p c 5- 10 dienm ar specilu savc j kumanu suk s klas dau, bet stiebru dau vienlaikus apv r par 180 grdiem un izklj atpaka lent s. s tehnoloijas potencils priekrocbas neprasa lielu energopat riu pogau un juceka v anai, var iegt kvalitatvu s klu. Latvijas mitrajos rudeos du tehnoloiju izmantot nav izdevgi. (S. Ivanovs, 2004) Eas linu s klas var nokult ar ar graudu kombainiem, nokuot tikai pogaas un atstjot stiebrius uz lauka neizmantotus. Var secint, ka eas linu novkana Latvijas klimatiskajos apstakos ir patgrutk procesa daa, saistta ar neprognoz tm lietm. Var bt, viens no risinjumiem var tu bt neapstradto linu nodoana talkai centraliz tai apstrdanai.

6.1 Raas pirmapstrde un uzglbana

P c raas novkanas linus plc, vienlaikus atpogao. Nosukto jucekni ved uz kalt anas vietu, kur p c kalt anas to izku, lai iegtu linu s klas. T k linu jucekni nav viendabgi p c sastva, mitruma un s klu ienkanas, tos vajag p c iesp jas trk atdlt no nevajadzga balasta. Ar parastm dakam var atsepar t ldz 55% stiebru, un tas var samazint par 60-80% degvielas pateriu pie transport anas un av anas, un paaugstint av anas darba ragumu. P c aveanas, kas ilgst apm ram 6-8 diens un pogaas sasniedz apm ram 12% mitruma limeni, sk kulanu. Uz doto brdi eas linu kulna notiek centraliz ti ar SIA Iecvnieks kulnas iekrtu.

14

7. Eas linu raas izmantoana

Linsklu ea ir unikls taukskbju avots, jo lini satur neaizvietojams nepiesatintas taukskbes (neaizvietojamas td , ka organisms pats ts nesp j sintez t): linolskbi un linol nskbi jeb omegas 3 un omegas 6 taukskbes. Ldz ar to misk sastva zi ea pilnb atiras no citiem augu taukiem, jo parasti augu izcelsmes produktos ir tikai viena no m taukskb m visbiek omega 6, bet trkst omega 3. Linu ea ir vieng no augu em, kas ir ar medicniska un kuras lietoana prtik veicina "labo" prostaglandnu sint zi, ttad ar ilgku un veselgku mu. Lineas raoanas proces rodas blakusprodukts- linu raui. Rauus pamat izmanto lopbarb, k v rtgu un di tisku sp kbarbu. 1 kg lins klu rauu satur 280 g sagremojam protena. Latvij pastv pietiekoi liels un augos iek jais rauu tirgus, kur bs iesp jams prdot lins klu rauus, kas radsies lineas raoanas proces. Iznkums lins klu prstrd : linea 26% ; raui 74%. Smalcints linsklas ir bagtgs tdu aktvu un organismam nepiecieamu dabas uzturvielu avots k Omega 3 un omega - 6 taukskbes, minerlvielas, stos un nestos iedrvielas, proteni un lignni. Tas ar ir lielisks protena avots. Lins klas ir kiedrvielm bagtas un lieliski kalpo vielmaias procesu regul anai, imunittes stiprinanai un gremoanas sist mas darbbas uzlaboanai, ts satur gotvielas un polinepiestints taukskbes, Omega3 un Omega6. Protms tas var der t par oti v rtgu barbas piedvu ne tikai cilv kiem, bet ar lauksaimniecbas dzvniemkiem. Ar linu ea ir izejviela laku un krsu rupniecbai. Piem ram, SIA "Iecavnieks" sadarbb ar SIA "Linum Color" piedva jauno dabgo kokapstrdes produktu lniju Painteco. Viens no s lnijas produktiem ir lineas pernica, tas ir 100% dabgs produkts koka virsu prklanai iekdarbos un rdarbos. Msdienu misko krsu tirg, ir lieliska alternatva visiem veselg dzves veida piekrit jiem un dabgo produktu cientjiem. Linu pernica ir p c specils tehnoloijas uzkars ta linu ea, bez jebkdu misko vielu piejaukuma. Ts noturba joprojm prsp j jebkuras alkda vai citdi misks krsas kalpoanas ilgumu. Biei vien, lai izskaidrotu linu pernicas priekrocbas, ts molekulas saldzina ar alkda krsu molekulm, kas ir k saldzint kniepadatu ar futbolbumbu. Linu pernicas molekulas ir tik mazas, ka t lieliski sp j ieskties koksn (ldz pat 2mm)un ldz ar to oti labi pasarg prklto virsmu no atmosf ras iedarbbm. Linu pernica nekad nelobsies un ts efektu apstrdjot koksni var tu pieldzint labi pazstamajam Gore-tex principam,- prkljums auj elpot, tau deni nelai cauri. (p c SIA Iecvnieks materiliem) K ar nevajg piemirst par eas linu blakus produktiem stiebriem. Tas ir labs produkts tehnisko iedru raoanai, un starp tiem var tu bt zirgu (un govju) pakauu izgatavoana. Pateicoties lignnam liniedras sastv, iedrai piemt lieliksks higroskopiskums, k ar ta piedod zirgu das apmatojumam spdgu sakoptu izsktu bez papildkopanas ldzekliem.

15

SECINJUMI
1. Eas linu audz ana ir Latvijas lauksaimniecbas tirgu jau atzta perspektva un izdevga nozare. Laba raa no 1 ha sastada 2 tonnas s klu ar iepirkanas cenu 300400 eiro par tonnu. 2. Ts priekrocbas ir: produktu pieprasjums ES tirgu, labas produktu sastva pabas, nelieie izdevumi un audz anas prasbas, protams, saldzinajum ar graudu kultru un rapsa audz anai. Ka ar laba iepirkuma cena, kura var atmakst izdevumi pat pie raas puse no maksimlas. 3. Par negatviem saniem var uzsktt, galvenokrt, klimatiskie apstaki: saules un siltuma nepietiekamba, nestabls laiks raas novkanas laik. Ar Latvijas zemnieku probl ma ir morli novecots tehnisks aprkojums, un 20 gadu periods, kad netika veikti nekadi zintniskie un selekcion anas darbi. 4. Par iesp jmiem draudiem, kuri var palennt nozares attistbu, v los uzmin t sekojous: Eiropas ekonomisko un finansilo nestabilitti, kas var izraist pieprasjuma svarstbas Pasaules ekonomiskais un finansu krze un straujas izmaias Klimatisks izmaias ietekm divejdi: globl sasilana var kalpot par labu, bet neprognoz jmba, protams, apdraud. 5. Nozares attistbas iesp jas un strat ijas var tu bt sekojos: Informcijas par nozari izplatana un informatvais atbalsts Attistbas atbalsta no Eiropas Savienbas pieprasana un sadarbba Siko zemnieku saimniecbu kooper ana tehnkas izmantoanai un nozares papildinanai Eas linu produkcijas prstradanas modernizcija lai veidotu augstas kvalittes papildv rtbas produktus un mazk atkarties no izejvielu pieprasjmam un cenai. Msu ekoloisks tribas izmantoana, vairk bioloiki tro produktu raoana, kam ir ilglaicga perspektva un pieprasjums. No visa iepriekmin ta, var secint, ka eas linu audz ana ir perspektva nozare Latvija, pai Vidzemei un Latgalei. izdevga un

16

IZMANTOT LITERATRA
1. Ivanovs S., Stramkale V.(2001) Linu audzanas un novkanas tehnoloijas. LLU Ulbrokas Zintnes centrs. 191 lpp. 2. Ivanovs S., Lazovska V. (2008) Linu novkana. Sajmnieks LV.Nr 10, 66.- 68. lpp. 3. Dace Grauda, Veneranda Stramkale, ubova Komlajeva, Agnese Kolodinska Bratestam, Andra Mielsone, Lita Lapia, Aija Auzia, Isaak Rashal. Evaluation Of The Latvian Flax Genetic Resources And Perspective Of Their Utilisation No: zintnisks konferences materili, R zekne, 2010 g. Pieejams: http://zdb.ru.lv/conferences/1/I_160165_Grauda.pdf 4. Linu nozares attstbas iesp ju ekonomiskais izv rt jums un rcbas programmas izstrde. Atskaite par zintnisko p tjumu no: Zemkopbas Ministrijas materili, pieejams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/linu_projekts_atskaite_2_1217_AM.pdf 5. Lini -Latgales reiona perspektva [tiesaite] Pieejams: http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/9/11/5260 6. Growing Flax: production, management and diagnostic quide. (2006) Flax council of Canada, 56 pages. 7. V. Stramkale, Asistente: V. Zepa, Asistente: I. Nagle. P tjums Ziemas un vasaras eas linu irnu nov rt ana audz anai Latvijas augsn sun klimatiskajos apstkos Prskats par 2010.gadu. pieeijams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/petijums_ellas_lini_2010.pdf 8. Batars J.(2004) Linu audz anas agrotehnika. Agrotops. Nr7, 18. -21.lpp.

17