Skau un vrdu mcba. Sintakse jeb teikuma mcba.

JNIS ENDZELNS /1873 1961/ KRLIS MLENBACHS /1853 1916/

J. ENDZELNS UN K. MLENBACHS

LATVIEU VALODAS MCBA

SESTAIS IESPIEDUMS

RG, 1927

J. Endzelns K. Mlenbachs 1927 Eraksti 2010 ISBN 978-9984-841-68-7 109 lp. / ~ 1,79 MB
2

Pirm izdevuma priekvrdi.

_________ latvieu valodas mcba ir msu Latvieu gramatikas prstrdjums. Daudz vietas ir izlaistas, citas sasintas un satur un rj veid piemrotas skolu vajadzbm. Nodomta valodas mcba sevii tdiem skolniekiem, kas ar latvieu valodas elementarkursu jau iepazinuies. Kd krt un cik izemt stunds ar skolniekiem no t, kas te sniegts, tas ir jautjums, kas atkarsies no tam, cik lielas jau skolnieku zinanas, un cik stundu nolemts latvieu valodai. Devm labki vairk nek maz, lai ar pc skolas beiganas grmata nodertu vajadzbas bros pairt. K lielaj izdevum, kas nodomts sevii skolotjiem, t ar te esam lielu vrbu griezui uz pareizu izrunu, ievrojot tagadjs rakstbas nepilnbu gauma apzman un izrunas dadbu izloksns, no kum daudzas sasina visus galotu gaos patskaus. Jprot ne tikai pareizi rakstt, bet ar pareizi runt. J. Endzelns. K. Mlenbachs.

Skau un formu mcba

J. E n d z e l n a sarakstta

I e v a d s.
Latvieu valoda un ts izloksnes un vsture: radu valodas.
1. . Latviski run Latvijas iedzvotju vairums, pavisam apmram 1,500,000 cilvku. Nerun visur viendi: katram novadam ir sava izloksne (= valodas patnbas), pie kam starpba starp divm kaimiu izloksnm oti biei ir tik maza, ka to izdzird tikai lietpratja auss. Daas valodas savdbas izplatjus pa daudz novadiem, un uz pamata atsevias izloksnes var savienot dialektos (= izloku grups). Latvieu valod mdz izirt trs dialektus: a) vidus d., b) tmnieku d., c) augzemnieku d. Vidus dialektu run pa Latvijas vidieni, no Maz-Salacas un remes uz dienvidiem pr Valmieru, Csm, Dobeli, Jelgavu ldz leiu robeai; uz dialekta dibinta latvieu rakstu valoda, pie kam vistuvki rakstu valodai stv Jelgavas un Dobeles izloksnes. Par tmniekiem mdz saukt latvieus, kas dzvo apmram starp Kuldgu, Talsiem, Dundagu,
3

Ventspili; bet te sauksim t ar latvieus starp Skulti, Limbaiem, Liel-Salacu, kas run oti ldzgi Kurzemes tmniekiem. Ievrojamks tmnieku patnbas ir das: 1) sie galotu patskai izzd (piem. ms mc brl = msa mca brli), un gaos galotu patskaus mdz sasint; 2) sievieu krtu izskau vrieu krta (piem. tie cks ir drg = ts ckas ir drgas); 3) d a r b b a s v r d o s lieto pie vism personm tres personas formu (piem. es sit, ms sit, js sit). Vidus un tmnieku dialektus saldzinot ar augzemnieku dialektu, pirmos var ar saukt par lejzemnieku dialektu. Augzemnieku dialektu run Aug-Kurzem, Latgal, Vidzemes austrumos. Galvens augzemnieku patnbas ir das: 1) lejzemnieku a zinmos gadjumos prvras par tru (vcu vai krievu) o (piem. golva = galva); 2) gaais a prvras par tru (vcu) o (piem. bri = bri) un das izloksns tlk par divskani oa (,,broai, no kam augzemnieki dabjui palamas vrdu broli); 3) platais e prvras par a (piem. vacs = vecs; tvs = tvs); 4) gaais i prvras par ei (piem. veirs = vrs), un gaais u par dads izloksns dadi izruntu divskani (piem. couka jeb ceuka jeb ciuka = cka); 5) ie prvras par gau i (piem. mgs = miegs), un o par gau u (piem. zbs = zobs); 6) stiept akcenta viet iestjies krtoais (sal. 8. ); 7) un izrun k k un g; 8) prvrties par (piem. ve, ar platu e abs zilbs), un par d. ie trs galvenie dialekti nav stingri cits no cita irti, bet caur prejas izloksnm pamazm priet viens otr. 2. . Latv. valodas veckais piemineklis ir 1585. g. izdotais katechisms; atskaitot daudzskaita datva formas ar galotni -ms (piem. tiems brniems = tiem brniem) un sevias lokatva formas ar galotni -n (piem. krustan sists = krust sists), t laika valoda maz atias no tagadjs valodas. Ts iepriekjo attstbu varam tikai zinm mr nojaust, kad saldzinm to ar radu valodm. Latv. valoda pieder pie indoeiropieu valodu cilts. valodu cilts sadals 8 zaros: indoirnieu jeb rieu (indieu jeb sanskrita val.; persu val.); 2) armeu; 3) grieu; 4) albau; 5) itau (seno samntu, umbru, latu) valodas (no latu val. clus tagadjs romu, tas ir, rumeu, italieu, franu, spnieu, portugalieu valodas); 6) eltu (ru, bretou, seno gallieu); 7) ermu (gotu, zviedru, du, norveu, angu, vcu, holandieu); 8) slavu (krievu, pou, echu, sorbu, slovaku, sloveu, serbu, bulgaru) un baltu (latvieu, leiu, 17. gadsimten prvcoto pru) valodas. o valodu radniecba izskaidrojama t, ka visas ts clus no vienas pirmvalodas (k vlkos laikos romu valodas no latu valodas), indoeiropieu pirmtautai izplatoties un pa daai ar svem tautm jaucoties (t piem. latvieos prgjui lbiei, un pa daai no tam radies tmnieku dialekts). Latv. valoda t tad pieder pie baltu valodm, kas vistuvki rada slavu valodm, pie kam t leiu valodai tuvki stv k pru valodai. Leiu un pru valodas paglbuas veckas formas nek latvieu valoda, un saldzinot beidzamo ar m radu valodm, varam nojaust latv. valodas senko veidu.

I. S k a u m c b a.
Latv. valodas skaas. 3. . Valoda jeb runa sadals teikumos, teikumi vrdos, vrdi zilbs (jeb balsienos), zilbes skas.

Par zilbi saucam vrda dau, vai ar veselu vrdu, ko izrun ar patstvgu un viengu dvaas grdienu. Zilbju skaits vrdos var bt dads (piem. es, br-lis, vei-ci-nt, pa-stai-gties, at-v-si-n-ties). Valodas skau redzams zmes sauc burtus, burtu kopu zinm krt beci jeb alfabtu. Jaunaj ortografij lieto du alfabtu: a, b, c, , ch, d, dz, d, e, f, g, , h, i, ie, j, k, , l, , m, n, , o, p, r, , s, , t, u, v, z, . ch, f, h sastopami tikai svevrdos (piem. chronoloija, fabrika, hercogs). Patskai. 4. . Valodas skaas sadals patskaos un ldzskaos. Par patskani sauc vairkskau zilb to skau, ko izrun visskaki; prjs skaas ir zilbes ldzskai. Patskai var ar vieni pai sastdt zilbes (piem. -ka). Rakstu valod sastopami vienkrie patskai a, e, i, u un svevrdos (piem. politika) ar o. Visi ie patskai var bt si un gai. Bez tam sastopami divu patskau savienojumi, saucami par divskaiem: ai, au, ei, ui (gandrz tikai patapintos vrdos, piem. puika, muita), retumis iu (piem. pliukt), svevrdos (piem. boikots) ar oi. Pie divskaiem pieskaitmi ar latv. o (izrun k ua jeb uo; piem. dot, lops) un ie (piem. iet). 5. . P a t s k a a e i z r u n a. Patskani e (gao un so) izrun auri un plati. Plati izrun e, kad nkam zilb stv (vai senk ir stvjis) a, platais e, u, o, ai, au; t piem. vrdos rets, dls (s priek te izkritis a), reta, dla, retam, dlam, retu, dlu, retus, dlus (un pc o locjumu parauga ar locjumos reti, dli un retiem, dliem, un apstku vrd reti), daudzskaita enitvos Csu, debesu, dzelzu, tagadnes forms, piem. vedu, redzu, (vi) ved (pc d te atkritis a), redz, vedam, redzat, redztu, ,,redzdams u. c. auri izrun e 1) tds zilbs, kas no laika gala stvjuas vrda beigs, piem. es, ms, ne, n, te, mte, mtes; 2) kad seko (vai senk ir sekojis) i, aurais e, ei, ie, j, vai cita kda ldzskaa savienojums ar j (bj, pj, mj, , , , , , d, , , ), piem. ,,dedzint, dint, dli, (tu) ,,ved(i), redzi, vediet; nenoteicam izteiksm, piem. vart, st, nest (pc t te atkritis i); pagtnes forms, piem. vedu, veda, vedm, vedt (senk s formas skanja: veu, vede, vedm, vedt); leja, degu (nkotn), vj, sjums, meita, mes u. c. Gala zilbju patskai. 6. . a) Pirmatnjie s i e patskai, izemot u, latv. valod ir zudui tds zilbs, kas no laika gala stvjuas vairkzilbju vrda beigs. T piem. izkritis a vrieu krtas viensk. nminatv, piem. dls ; te starp l un s izkritis a, kas paglbies vienzilbes vietnieka vrdu nminatv tas, kas. b) Pirmatnjie g a i e patskai un divskai ir sasinti tds zilbs, kas no laika gala ir stvjuas vairkzilbju vrda beigs, pie kam ai un ie prvras par i, turpretim au un o par u. T piem. gaais a sasints -celmu viensk. nminatv (piem. ,,sieva; gaums paglbies vienzilbes vietnieka vrd t) un enitv un daudzsk. nminatv un akuzatv (sievas; gaums atkal paglbies vienzilbes vietnieka vrd ts); ie sasints piem. vrieu krtas

daudzsk. nminatv (piem. labi tvi; gaums paglbies vienzilbes vietnieka vrdos tie, ,,ie). T tad visur tur, kur tagad gala zilb ga patskanis vai divskanis, ir beigs atkritusi kda zilbe; t piem. lokatv (piem. up; pc ga beigu e te atkritusi kda zilbe, kas leiu valod vl paglbusies). Patskau mijas vienas saknes vrdos. 7. . No vienas saknes atvasintos vrdos biei novrojam patskau mijas.

Akcents. 8. . a) Visas vrda zilbes neizrun viendi stipri; visstiprki izrunto zilbi sauc uzsvrtu jeb akcenttu. Latv. valod akcents tagad mdz bt uz vrda pirms zilbes; otra zilbe pastvgi ir uzsvrta vrd viendi (= arvienu; turpretim: ,,viendi = vienldzgi) un oti biei ar vrdos aplojies, lntim, tlt, un tre zilbe vrd pamaztim. Ar visos stos salikteos akcents mdz bt uz pirms zilbes (piem.: negribu, jstrd, iepazties, pamazs, negods, bezdievgs, vecmte). Turpretim das cits forms, kas gan tiek kop raksttas, bet nav sti saliktei, akcents stv uz vrda otras daas, piem. nesen, nebt, nekas (bet: kas nekas), vienalga, pavisam, nupat, vislabkais, pustrea (bet: pusdiena) u. c.

b) Ne tikai veselu vrdu, bet ar vienu pau zilbi var izrunt ar dadu akcentu, ja zilbe ir gaa. Par gam saucam tdas zilbes, kas satur gau patskani, divskani, vai ar sa patskaa savienojumu ar r, 1, m, n. Das vidus izloksns (piem. Valmieras un Csu apgabal) vl izi trejdu akcentu: stieptu, lauztu, krtou. Zilbes ar stiepto akcentu, gai un ldzeni velkamas, uzturas ldz pat beigm apmram viend stiprum (piem. brlis, klts, ldz, t, laks, kalps, sie, mata); zilbes ar lauzto akcentu tiek vid t k lauztas, pie kam beidzamo dau izrun uksto bals (piem. kts, dls, rts, lazt, lit, art, celt, zirgs); zilbes ar krtoo akcentu izrun ar skum stiprku un pamazm krtou jeb dilstou balsi (piem. kzas, mle, brdis, lgt, ita, grizs, lksnis, z, plni, kngs). Cits vidus izloksns (it sevii Kurzem) un tmnieku dialekt zilbes ar krtoo un lauzto akcentu tagad izrun glui viendi. Turpretim augzemnieku dialekt zilbes ar stiepto un krtoo akcentu tagad izrun viendi krtoi, pie kam zilbes ar lauzto akcentu viena daa no augzemniekiem izrun ar pamazm kpjou akcentu. 9. . S a v i e n o j u m o s ar, er ar s t i e p t o un krtoo akcentu vidus izloksns un rakstu valod patskanis vienmr g a (piem. krts, brzs, trps, mrkt); savienojumos ar, er ar l a u z t o akcentu vidus izloksns vienmr ss patskanis (piem. darbs, karsts, varde, paparde, aizkart, ert, tvert, bargs, gards, gara, vergs, verdzba; biei sastopam un peam rakstba aizkrt, ,,brgs, grds, vrgs ieviesusies no Kurzemes rietumu izloksnm, kur run ar: gra, drbs, krsts, rt, paprde, tvrt, dzrt u. c.). Ldzskai. 10. . Vidus izloksns sastopami vienkrie ldzskai b, d, g, j, k, l, m, n, p, r s, , z, , t, v; (mkstintie) , , , , ; saliktie ldzskai c (= ts), dz, , d. Pc izrunas vietas izi 1) lpu ldzskaus jeb lpeus: b, p, m, v,; 2) zobu ldzskaus jeb zobeus: d, t, n, , s, z, r, , l, ; 3) aukslju ldzskaus jeb auksljeus: , , j (mles vidus piekaujas cietajm auksljm), g, k (mles pakaj daa piekaujas mkstajm auksljm). Pie aukslju ldzskaiem pieder ar n, , atrazdamies g, k, , priek (piem. kungs, tenka, ree). Tlk izi b e r z e u s j, v, s, z, , (izrunjot mutes dobums saaurins) un s l d z e u s b, d, g, k, p, t, , (izrunjot mutes un deguna telpas pilngi nosldz); s divi grupas kop emtas sauc t r o k a skaas. Tad vl ir n s e i m, n, un p l d e i l, , r, . Troka skaas iedala b a l s g s: j, v, z, , b, d, g, , un n e b a l s g s: s, , p, t, k, . 11. . Ldzskaa v savienojumus ar iepriekju a, e, i vien zilb izrun k krtous divskaus au, eu, iu; piem. tavs (izrun: taus), savs (izr.: saus), tev (izr.: teu), sev (izr.: seu), zivs (izr.: zius). Jievro, ka rakstu valoda paglab v vrdos dievs, tvs, govs, kuus daudz izloksns izrun bez v. 12. . Ldzskaa j savienojumus ar iepriekju a, e, u vien zilb izrun k krtous divskaus ai, ei, ui; piem. klaj (izr.: klai), lej (izr.: lei), uj (izr.: ui). Jievro, ka rakstu valod paglab j ldzskaa priek pc gaa patskaa un divskaa, kur daudz izloksns j zd; piem. vj, vj, strauj. 13. . Daudz izloksnes pazaudjuas rakstu valod paglabto m k s t i n t o , bj, pj, mj, vj, ko lieto dos gadjumos: 1) tdos vrdos, kam viensk. nminatv par galotni ir (piem. ka, ga, ku, slapj; enit. kaa, gaa u. t. t.), un to atvasinjumos (piem. kaot, gaums, slapjums); 2) lietu vrdos ar galotni
7

-is ar iepriekju r, b, p, m, v (izemot viensk. nminatvu, vokatvu, datvu ar galotni -im, akuzatvu, lokatvu; t tad nm. piem. stris, dumpis, enit. sta, dumpja u. t. t); 3) - un icelmu daudzsk. enitv (piem. du, drbju, rpju, avju); 4) d a r b b a s v r d u art, brt, brt, burt, durt, dzert, dzirties, irt (= airt), krt, aizkart, ert, kurt, prt, srt, spert, svrt, irt, tvert, vrt, glbt, grbt, grebt, rbt, jumt, kpt, kampt, knbt jeb knpt, kniebt, kopt, krpt, lemt, rpt, riebt, slpt, stiept, strbt, stumt, svelpt, iebt, trpt, tiepties, triept, tupt, urbt, vrpt, vemt, ciebt jeb ciept no tagadnes celma atvasints forms, izemot tagadnes viensk. otru personu (piem. es au, kampju, vi a, kampj, ms aam, kampjam, js aat jeb a r i e t, kampjat jeb k a m p i e t; aot, kampjot, ja, jkampj); 5) daos atsevios vrdos (baot, gaut, gava, gt, ja, kaote, kaupa, kaut, aukt, skumjas; bet skumgs, barba). Skau savienojumi un maia. 14. . Patskau i, e, ie priek k, g prvrtuies par c, dz; piem. draugs: draudzi, draudze, draudzba, draudzgs; roka: rocia; saku: sact; lieku: lieci, lieciet, licis. Tdos gadjumos, kur patskau i, ie priek stv nemkstints k, g, nemkstintais ldzskanis ir ieradies tpc, ka blakus stvja radniecgas formas ar likumgi paglabtu k, g; t piem. run traki, trakie, trakiem, tpc ka blakus stv formas ar likumgi paturtu k (traks, traka, trakam, traku u. c.), lai galotnes priek btu visur tas pats ldzskanis, k citos vrdos (piem. labs, laba, labi, labiem u. t. t.). Ar savienojumi kj, gj prvras par c, dz. 15. . Pc pirmatnja s, z neatrodam c, dz, bet , , pie kam s, z prvrtuies (sal. 17. ) , priek par , (piem. elt, reis). Tikai pamazinmos vrdos sk, zg prvras par sc, zdz (piem. druska: druscia). Savienojumi , ceas ar no stj, zdj; k piem. no drbe daudzsk. enitvs drbju, t no rkste rodas rku (ar no stj); k no klpis enitvs klpja, t no ,,kstis rodas ka. 16. . Ldzskau savienojumi ar j. L p u ldzskau savienojumi ar j ir paglbuies bez prmaias (piem. vrpju, gulbji; skat. 13. ). Savienojumi tj, dj prvras par , (piem. zutis: zui, briedis: briei, k gulbis: gulbji; vrtu: vru, audu: auu, k vrpu: vrpju). Tikai stj, zdj prvras par , (sal. 15. ). Savienojumi sj, zj prvras par , (piem. vzis: vi; ksis: ki; lauzu: lauu, ksu: ku). Savienojumi nj, lj, rj prvras par , , , sal. 13. (piem. gailis: gaii; vlu: veu, dzru: dzeu). Savienojumi kj, gj prvras par c, dz (piem. liekt: liecu, jgt: jdzu). Turpretim m k s t i n t i e m , pievienots j pazd (piem. zais: zai, pareis: parei). Savienojumi cj, dzj prvras par , d (piem. lcis: li, dadzis: dadi). 17. . Ldzskau , , , priek ldzskai s, z, l, n prvras par , , , ; piem. elt (sal. skaldt); en. ka (sal. 15. ); pee (sal. pelce), zeis (sal. zns), spuis (sal. spulgot); en. sakaa, ra, via, zvaigu (no sakasnis, rslis, ,,vilnis, zvaigzne). 18. . Pc j, , , ldzskanis s prvras par ; piem. ka, vi, ce, rupj, vj (vrieu krtas nminatva galotne steni ir -s). Tikai galotns -js, -js rakstu valoda patur -s pc j, tpc ka ap Jelgavu un Dobeli j te prvrties izrun par i, pc kua -s paliek neprvrsts (piem. arjs, mctjs, kaljs, pdjs).

19. . a) B a l s g o ldzskau z, , b, d, g, priek n e b a l s g i e s, , p, t, k, izrun prvras par b a l s g i e m z, , b, d, g, . Rakstos tomr patur nebalsgos vieglkas sapraanas d. Piemri: apt (lasi: abt), nkdams (l.: ngdams), pusdiena (l.: puzdiena). b) N e b a l s g o ldzskau s, , p, t, k, priek b a l s g o s z, , b, d, g, arvienu izrun prvr par nebalsgiem, bet rakstos vieglkas sapraanas d atstj negroztus. Piemri: smags (lasi: smaks), augt (l.: aukt), gads (l.: gats), bezkaua (l.: beskaua), izert (l.: isert). 20. . Ldzskai t, d prvras d priek par z, ldzskau t, s, priek par s (sal. 19. ), pie kam ss, s viet run un raksta s, . Piemri: vezdams no vedu, sizdams no situ (k ,,riebdams no riebt), nenoteicam izteiksme vest no saknes ved-, sist no saknes sit- (k riebt no rieb-); veana no ved-, siana no sit- (k glbana no glb-); kalstu no kalt-, klstu no kld- (k nkstu no nk-); pslis ar galotni -slis no pt- (k kauslis no kau-); sirsnia ar galotni -snia no ,,sirds (k govsnia no govs). 21. . Daudz izloksns prvras par ll rakstu valod paglabtais savienojums ln vrdos: pilns, melns, velns, vilna. 22. . Daudz izloksns izkritis rakstu valod paglabtais v pc r vrdos: cirvis, burvis, purvs. 23. . Ldzskanis d izzd m un v priek: mu (= du), ma (= sma) no saknes d-; ieva (= plaisa) no ied-. 24. . Tautas mut oti biei atkrt r vrdos : ir, ar, par, kur, ur. Rakstu valod jlieto pilns formas (piem. ir, nevis i jeb ij). Tpat diezgan biei ar citi rakstu valod paglabti ldzskai atkrt tautas mut, piem. au(j), do(d). 25. . Savienojums -an- prvrties par o (piem. roka = leiu rank). Savienojums -en- prvrties par ie (piem. liekt = leiu lenkti; ie clies ar no ei, piem. dievs = pru deivs). Savienojums -in- prvrties par (piem. likt = leiu linkti). Savienojums -un- prvrties par (piem. skt = leiu sunkti).

II. V r d u m c b a.
26. . Vrdu mcba run par vrdu atvasinanu, locanu, nozmi. 27. . Vrdu iras. Pc nozmes visus vrdus iedala dads irs: a) l i e t u v r d o s, kas apzm dadus priekmetus un ar priekmetu pazmes, kuas iedomjamies k msu domu priekmetus, piem. cilvks, nazis, dens, ticba, ieana, lnums; b) p a b a s v r d o s, kas apzm kdu pabu k zinma priekmeta pazmi, piem. labs, za, ga; c) s k a i t u v r d o s, kas apzm priekmetu skaitu vai ar krtu, piem. divi, trs, otrs, treais; d) v i e t n i e k a v r d o s, ko lieto kda lietas vai pabas vrda viet, piem. is, vi, tas, kds; e) d a r b b a s v r d o s, kas apzm kdu darbbu vai stvokli, neiedomtu priekmeta viet, piem. last, staigt, gult; f) a p s t k u v r d o s, kas tuvki (zmjoties uz vietu, laiku, krtu, veidu) noteic kdu citu jdzienu, piem. labi, drz, visur, vakar;

g) s a t i k s m e s v r d o s, kas pievienodamies locjumiem tuvki noteic to nozmi, piem. no, ar, aiz, ap; h) s a i k o s, kas savieno, ievada vai izce teikuma locekus un veselus teikumus, piem. un, bet, jeb, lai, pat; i) s a j u t u m u s k a u v r d o s, kas izteic sajutumus, piem. vai, au, ai, un dab dzirdamas skaas, piem. brk. A. Vrdu atvasinana. 28. . Vrdus atvasinot, jizi s a k n e, p i e d k l i s, g a l o t n e. Saldzindami piem. vrdus dert, ,,dergs un ,,dergums, atrodam tos visos skau kopu der-, kuu sauc par vrda s a k n i. No s saknes ar p i e d k l i rada darbbas vrda c e l m u der- (sal. der-t, der-ju, der-dams, deru), ar piedkli -ga- pabas vrda celmu derga- (sal. derga-m, derga-jam), kuu loka, tam piekaot g a l o t n e s, piem. dergs (starp g un s ir izkritis a, sal. 6. , a) derga-m u. t. t. No darbbas vrda celma der- savukrt tlk rada piem. ar piedkli -j- pagtnes celmu derj- (piem. derj-m, derj-t. T tad dai vrdi radti no saknes ar vairk piedkiem, piem. dergums, der--j-m. Jaunus vrdus rada, nevien saknei pievienojot piedkus, bet ar saliekot gatavus vrdus, piem. bez-kaua, aiz-skriet. Te apskatsim atsevii tikai piedkus, ar kuiem atvasina lietas un pabas vrdus: praktisku iemeslu d te sauksim piedka (piem. -ga-) un galotnes (piem. -s) savienojumu (piem. -gs) vienkri par galotni. 1) Svargks galotnes. 29. . Galotnes ar j. 1) Ar j senk ir skusies galotne -e (j vl paglbies daudzsk. enitv, piem. drbju no ,,drbe); ar to darina no vrieu krtas lietu vrdiem (sevii no tiem, kas beidzas ar -is un -nieks) s i e v i e u krtas formas (piem. sliis: slie, bezgodis: bezgode, srdienis: srdiene, strdnieks: strdniece, nabags: nabadze, dievs: dieve), daudz s a l i k t e u s (piem. krsns: aizkrsne, kakls: apkakle, gulta: pagulte) un daus l i e t u vrdus no p a b a s vrdiem (piem. smalks: smalce, skbs: skbe, raibs: raibe). 2) Ar galotni -is (enitv: -ja) darina: a) d a r t j u vrdus no darbbas vrdiem, sevii salikteos (piem. brkt: bris, kalt: zeltkalis, dart: labdaris, turt: zemturis); b) no p a b a s v r d i e m l i e t u vrdus, kas apzm to, kam pastvgi piemt kda paba (piem. brs: bris, pelks: pelcis, vecs: vecis); c) daudz s a l i k t e u s (piem. roka: ierocis, galva: pagalvis, nsis: ieni, gals: tievgalis, kja: divkjis); nereti stv blakus formas ar galotni -is un -e (piem. paegle: paeglis). 3) Ar galotni -ja (j sakst ar iepriekjo ldzskani, sal. 16. ) atvasina no d a r b b a s vrdiem d a r t j u vrdus (piem. gaust: gaua, laizt: laia, snaust: snaua, kaunties: nekaua, prast: nepraa), kas apzm personas, kuas par daudz piekopj kdu darbbu, vai ar salikteos ar ne pavisam to neprot. 4) Ar galotni -ija atvasina no t a u t u vrdiem z e m j u vrdus (piem. Latvija, Krievija). 5) Ar galotni -js atvasina: a) d a r t j u vrdus no v i e n z i l b e s d a r b b a s v r d i e m, pie kam galotni pievieno p a g t n e s celmam: piem. gjjs (siev. krt: gjja), devjs, pircjs, pvjs. Sastopama ar galotne -js: arjs (k nodarboans ir art), dzrjs (kas biei piedzeas). No
10

v a i r k z i l b j u darbbas vrdiem darina dartja vrdus ar galotni -tjs, kuu pieka nenoteicams izteiksmes celmam; piem. lastjs, dziedtjs. No iem vrdiem atvasina ar atgriezeniskas formas, piem. smjjies, klaustjies; b) no v i e t a s un l a i k a a p s t k u vrdiem un ar l i e t u vrdiem p a b a s vrdus, kas pa laikam apzm v i e t u un l a i k u; piem. augjs, vidjs un viduvjs (beidzamo formu lieto vairk nest nozm), iepriekjs, rjs, tuvjs, visprjs, pretjs, tagadjs, daudzkrtjs (piem. daudzkrtji kai), vienmrjs (kas vienmr notiek), pirmatnjs (kas pirmatn bijis), pdjs, galjs (piem. galj tumsb). pabas vrdi ar laika nozmi nozm vienmr tikai zinmu laiku; piem. vakarjas (no vakar) dziesmas = vakar (no runtja stvoka) dziedtas dziesmas (vakara dziesmas = vakaros dziedamas dziesmas); prngadja jeb prngada raa (bet: gada, ne gadja, raa); ikdienas jeb ikdienii (ne ikdienji) darbi. Nepareizas ir formas: galjs (= galgs) spriedums, bezgalja (= bezgalga) lastba, pilngadjs (= pilngadgs), piecklasjs (= piecklasgs), sal. 36. ; c) s k a i t u vrdus, kuus lieto pie daudzskaitliniekiem; piem. vienjas durvis, divjas bikses, trejji (jeb treji) vrti, etrji, piecji, seji; d) no p i e d e r u m a v i e t n i e k a vrdiem lietu vrdus: manji (= mani piedergie), tavji, savji, msji; vai ar formas ar noteicamo galotni (manjais, tavjais u. t .t.), kuas pa laikam lieto, kad jpiedom kds iepriek mints lietas vrds. 6) Ar galotni -js atvasina: a) l i e t u vrdus, kas apzm vietu, kur kas (sevii stdi) vairum atrodas, vai ar senk atradies; piem. egljs, apsjs, niedrjs, rugjs*, kviesjs*, miezjs*, linjs*, msljs, kalnjs, smiltjs; b) s t d u vrdus, piem. brklenjs (stds): brklene (oga), krklenjs, kazenjs; c) d a r t j u vrdus, skat. aug 5a. 30. . Galotnes ar n. 1) Ar galotni -gans atvasina no (sevii krsu) p a b a s vrdiem formas, kas rda, ka mint paba nepards vis pilnb; piem. zilgans, balgans, zagans. 2) Ar galotni -ns atvasina: a) j a u n u d z v n i e k u nosaukumus, piem. sivns, vrsns, plns, telns, kaz(u)lns, zoslns, vardulns, puisns, dlns; b) r a d n i e c b a s nosaukumus, piem. brlns = bra dls, tagad biek = tva (vai mtes) bra (vai msas) dls; msns (msas dls; tagad ar mtes msas dls), svainns (svaia dls), Klvns (Klva dls). 3) Ar galotni -ene atvasina: a) s t d u, s u, o g u nosaukumus, piem. skbenes, srenes, pienenes, gailenes, zemenes, melnenes; b) s i e v i e u krtas personu nosaukumus, piem. brene, vecene. oti biei ar o galotni atvasina ar no vrieu krtas personu vrdiem nosaukumus o personu s i e v m, piem. Vagalene (saimnieka Vagaa sieva, vai ar Vagau mjas saimniece), kaljene, drbniecene (drbnieka sieva; turpretim drbniece = uvja). Rakstu valodai beidzamo formu viet labki ieteicamas vecks formas ar galotni -iene, piem. Vagaliene, kaljiene. 4) Ar galotni -iens atvasina no d a r b b a s v r d u p a g t n e s celmiem lietu vrdus, kas apzm pabeigtu darbbu; piem. grdiens, priens, driens, lciens. das formas mdz atvasint pa laikam tikai no v i e n z i l b e s darbbas vrdiem; tpc ,,jautjiena viet labki
_________ *) o vrdu vienskaitlis apzm trumu, kur mint labba augusi vai ar (retki) vl aug; daudzskaitlis novkts labbas stiebru atlikumus, sal. ar formas ,,kulmji, ,,vasarjs, ,,ziemjs.

11

teikt ,,jautjums. Ar no visiem vienzilbes darbbas vrdiem vairs neatvasina formas ar o galotni. Dai ar o galotni atvasinti vrdi vairs netiek sajusti k darbbas nosaukumi, bet apzm kdu priekmetu vai citu kdu jdzienu; piem. diens, dzriens, (labbas) metiens, nesieni (= ni, nestavas), cliens (zinma dienas daa). 5) Ar galotni -iena (jeb ar -iens) atvasina: a) no lietu (sevii s t d u) vrdiem formas, kas apzm v i e t u, kur mints lietas (stdi) vairum atrodamas; piem. egliena (jeb egliens), apsiena, smildziena, ntriena, skaidiena, mliena. Blakus stv formas: egliene, skaidiene u. c. Ldzga nozme ir galotnei -js, skat. 29. , 6a. b) a p v i d u nosaukumus; piem. tliena, maliena, vidiena; blakus stv galotne -iene. 6) Ar galotni -iene atvasina: a) a p v i d u nosaukumus, piem. tliene, riene, turiene, ejiene; b) no vrieu krtas vrdiem nosaukumus o personu s i e v m, piem. kaljiene, diene (turpretim diete = pie du tautas piederga sieviete), eizariene, skat. aug 3b. 7) Ar galotni -ai jeb -ains atvasina no lietu vrdiem pabas vrdus, kas nozm, ka mints lietas kdam priekmetam piemt vairum; piem. gruaina (-a) istaba, miglains (-ai) rts, spalvainas (-ainas) kjas, zlainas (-aias) ganbas, spaaina dzija. No diem pabas vrdiem ar galotni -is, siev. krt -e (skat. 29. , 1, 2b), atvasina lietu vrdus; piem. biksainis, spalvainis, skarainis, vilnaine. Sievieu krtas formas apzm ar v i e t u, kur kas vairum atrodas; piem. eglaine, priedaine, mslaine. Ldzgi lieto formas ar galotni -iena (skat. aug 5a) un -js (skat. 29. , 6a). 8) Ar galotni -i, siev. krt -ia, atvasina no lietas un pabas vrdu a-, -, i- un u-celmiem p a m a z i n m o s vrdus; piem. koks: koci, roka: rocia, rags: radzi (sal. 14. ), mes: mei, mazs: mazi, klts: kltia, krogus: krodzi. Mkstintie ldzskai pie tam i priek zaud savu mkstinjumu; piem. ce: celi, kume: kumeli, mmua: mmulia. Dai (sevii u- un i-) celmi pieem tai viet paplainto galotni -ti; piem. meduti, aluti, lietuti, dzirnutias, ragutias, avitia, durv(i)-tias, ziv(i)tia, autii, zostia, go(v)tia, birztia, dzelztia, actia, austia, balstia, uguntia, akmenti, mnesti, bolti. Dai icelmi darina pamazinmo formu ar paplainto galotni -snia: piem. sirsnia, go(v)snia, zosnia. Turpretim ja- un -celmi rakstu valod darina pamazinmo formu ne ar ga-lotni -i (ia), bet ar galotni -tis(-te); piem. brlis: brltis, upe: upte. Tikai galotni -ti retumis pieem ar ie celmi; piem. brdis: brti (sasinjums no izzudus formas b r d i t i , k autii no auditii), ritenis: ritenti (ar ritentis). 9) Ar galotni -onis (siev. krt -one) atvasina: a) p e r s o n u (d a r t j u) nosaukumus no darbbas vrdiem (retumis ar no pabas un lietu vrdiem); piem. vadt: vadonis (siev. k. vadone), vart: varonis, mirt: mironis, greizs: greizonis, mes: meonis, kalpot: kalpone, maldties: maldonis, sirgt: sirgonis; b) no darbbas (retumis ar pabas) vrdiem = dadu s r g u un k a i u nosaukumus; piem. augt: augonis, dilt: dilonis, bt: bonis, jls: jlonis. Dakrt tai viet lieto galotni -oa (sevii t r o k u apzmanai); piem. nevloa (= nenovlgs cilvks), dunoa, zvanoa, drdoa. 31. . Ar galotni -atne atvasina no pabas vrdiem l a i k a un v i e t a s nosaukumus; mazatne (ar mazotne), jaunatne, senatne, pirmatne, vienatne, sveatne. Turpretim tagadne (ar galotni -ne) un ,,pagtne (ar galotni -tne). 32. . Ar galotni -ana atvasina no d a r b b a s vrdu nenoteicams izteiksmes daranas vrdus; piem. iet: ieana, dot: doana, vest: veana (sal. 20. ). Lietojamas ar atgriezenisks
12

formas, piem. smieties: smieans. s formas lietojamas, kad japzm pati darbba; piem. silts nk ar sildanu, labs ar gaidanu, ,,jo biezks, jo labka pauana, ar aranu labk maizi pelns nek ar la vadanu, no rtiem, vakariem meitm laba dziedana. 33. . Galotnes ar m. 1) Ar galotni -ams atvasina tagadnes cieams krtas divdabjus; piem. sitam: sitams. 2) Ar galotni -dams atvasina tagadnes darms krtas divdabjus : piem. sist: sizdams. 3) Ar galotni -ums atvasina a) no d a r b b a s vrdu p a g t n e s celma lietu vrdus, kas apzm p a b e i g t u d a r b b u; piem. devu: devums, lju: ljums, braucu: braukums, jdzu: jgums; paldievs saku mmiai par agro clumiu, klausi manu lgumiu par kjiu vumiu (= par to, ka es tev kjas esmu vusi). Dareiz s formas apzm pabeigtas darbbas s e k m e s jeb p a n k u m u s, vai ar s t v o k l i, kas iestjas k darbbas sekas; piem. pampums, izsitums, ievainojums, lzums, dzrum, reibum, apmulsum, krjums, ldums, plsums, virums, sljums, arumi, trkums, spriedums, tikums, spdums (no spst), likums, augums; es msiai paka gju pa skujias birumiu; bitt, tavu uvumiu baznc dedzinja; visa gada pelnjumu (jeb krjumu) pelka aitia apd. No m formm var ar atgriezenisko akuzatvu un instrumentli darint; piem. strdjam ar rta clumos. Citi locjumi (piem. viensk. nmin. lgumies) rakstu valodai nav ieteicami; b) no p a b a s vrdiem l i e t u vrdus: piem. augstums, vecums, sarkanums, prkums, vlgums (skat. 37. , 2). s formas pa laikam apzm pabu, bet dakrt ar kdu priekmetu; piem. trums, cietums, klajums. 34. . Galotnes ar l. 1) Ar galotni -elis (siev. krt -ele) atvasina no lietu vrdiem p a m a z i n m o s ar n i e v j u m a nozmi; piem. vrelis, vietele, muiele. Das forms pie tam s, z, c, dz viet iestjas , , , , ; piem. puielis, vrelis, maielis, unelis, zelis, kroelis, muele, kuelis, roele u. c. 2) Ar galotni -aa jeb -ala atvasina sevii s i e v i e u un g o v j u nosaukumus; piem. gudraa, snaudaa, skaa; govju vrdi: pirmala (-a), otala (-a), raibaa (-a), ziedala (-a). 3) Ar galotni -ulis (siev. krt -ule) atvasina no darbbas vrdiem d a r t j u vrdus un no lietu un pabas vrdiem nosaukumus d z v n i e k i e m, kam piemt zinma paba. m formm pa lielkai daai piemjo n i e v j a m a nozme. Piemri: bgulis, gaudulis, gribulis, liekulis (no liekos), nkulis, rpulis, raudulis, snaudulis, tekulis; skopulis, skstulis, trakulis, dusmulis. Dai no pirmatnjiem dartju vrdiem prvrtuies par rku nosaukumiem: kretulis, slaukulis, pulis, urbulis. 4) Savienojumu kl sastopam galotns -kls, -kla, -klis, -kle, -ekls, -ekla, -eklis, -ekle, -klis, -oklis, ar kum no darbbas, lietas, pabas vrdiem atvasina vrdus, kas apzm: a) r k u s, piem. arkls, irkls, aukla, saiklis, rkle, pinekls, bruceklis, grbeklis, kasklis, mstklas, krejoklis; b) d a r b a p r i e k m e t u vai p a n k u m u, piem. audekls, uveklis, adklis, spaudeklis, (kurmja) bedeki; c) v i e t u, kur var ko dart; piem. gankla, sdeklis, prklis, miteklis, dzvoklis; d) dartju vai ar to, ar ko kaut ko dara; piem. vedekla (= kas atvesta), mceklis, baoklis, luteklis, trzklis, zavkle (= burve), moceklis. Kas attiecas uz galotni -eklis, -ekle, tad vrdos, kas atvasinti no tdiem darbbas vrdiem ar galotni -t, kam tagadnes tre persona beidzas ar - (piem. kavklis), e priek k ir rakstu valod ga; ss turpretim vrdos, kas atvasinti no vienzilbes darbbas vrdiem u. c. (piem. uveklis). Citus vrdus (piem. jauneklis, loceklis) izrun gan ar su, gan ar gau e.

13

35. . Galotnes ar k. 1) Ar galotni -iis atvasina a) no darbbas vrdiem d a r t j u vrdus; piem. jumiis, lpiis, zvaniis, glniis; b) no pabas vrdiem lietu vrdus, piem. klibiis, strupiis, melniis. 2) Ar galotni -ks no pabas vrdiem atvasina p r k o p a k p i e n u, piem. labks, slapjks. 3) Ar galotni -(i)nieks, siev. krt -(i)niece, atvasina a) no d a r b b a s vrdiem lietu vrdus, kas apzm to, kas p a s t v g i kaut ko dara; piem. strdnieks (-niece), valdnieks, zvejnieks, krpnieks, med(i)nieks; b) no p a b a s vrdiem lietu vrdus, kas apzm to, kam kda paba piemt; piem. gudrinieks, slimnieks, tukinieks; ar no s k a i t u un a p s t k u vrdiem: desmitnieks, pret(i)nieks; c) no l i e t u vrdiem p e r s o n u vrdus, kas apzm kdu a m a t u, k r t u, s t v o k l i; piem. kurpnieks, drznieks, bruinieks, saimnieks, dumpinieks, kj(i)nieks, galvinieks, virsnieks, padomnieks. das formas atvasina ar no v i e t u nosaukumiem; piem. pilstnieks, jrmalnieks, jelgavnieks, rdzinieks (ar tas, kas brauc uz Rgu vai no Rgas), aucenieks, dobelnieks. M u i u un p i l s t u vrdiem K u r z e m e s lielkaj da mdz pievienot galotni -nieks, V i d z e m turpretim galotni -ietis (skat. 39. , 6); ja vrds beidzas ar -i, tad ar Vidzem pieka galotni -nieks (piem. limbanieks, danieks). S v e u pilstu vrdiem tikai retumis pieka galotni -nieks (piem. romnieks, maskavnieks); bieki galotni -ietis (skat. 39. , 6). Blakus galotnei -inieks lieto ar -enieks (piem. vaenieks); rakstu valodai vairk ieteicama galotne -inieks. 4) Ar galotni -nca*) no lietas (retumis ar pabas) vrdiem atvasina dadus p r i e k m e t u nosaukumus; piem. vrdnca, burtnca, siernca, slimnca, lemesnca. 5) Ar galotni -isks atvasina no pabas un (pareti ar no) lietas vrdiem p a b a s vrdus, kas apzm s k u m u, p i e d e r b u, p i e m r b u; piem. lielisks, mazisks, plakanisks, garenisks, tautisks, dzejisks, zintnisks (no zintne, ne zinisks), lopisks, verdzisks, dabisks (kas ir dabai piemrots); oti parasti no svevrdiem: archeoloisks, etnografisks, politisks, enerisks. No daiem diem pabas vrdiem tagad mdz lietot tikai no tiem atvasintos a p s t k u vrdus; piem. latviski, vciski, atmuguriski, krustiski, stakliski, jteniski, teniski, ripeniski. p a b a s vrdos galotne -isks sastopama tautas valod tikai nedaudz forms. No tagad i z m i r u i e m pabas vrdiem vrisks, sievisks atvasinti ar galotni -is (skat. 29. , 2b) lietu vrdi vriis, sieviis (sal. 15. ). No iem lietu vrdiem, vai ar no vrisks, sievisks tad atvasintas (skat. 36. ) formas vrigs, sievigs (sal. ar tvigs, dievigs, brnigs, brnigs, debegs). No formm vrisks un (vriis) ,,vrigs laikam radusies dakrt sastopam mistra**) forma vris jeb vriks (ar tvis jeb t-ks, dienis jeb d-ks, seviks u. c). Rakstu valodai labki ieteicamas formas ar galotni -igs vai lietas vrda locjumi.
_________ *) Ldzskanis c te clies no mkstinta k. **) Ja divas pc nozmes ldzgas formas reiz aujas runtja apzi, t ka ne viena, ne otra no m divi formm nenk pr runtja lpm sav parast veid, bet izceas jauna forma, ku vienas formas daas samaiss ar otras formas dam, tad tdu jaunradtu formu sauc par mistra formu. T piem. form vris radies no vrigs, bet beigu -s no vrisks; form ,,vriks turpretim tikai radies no vrigs, citas sastvdaas no vrisks.

14

36. . Ar galotni -gs atvasina p a b a s vrdus 1) no l i e t u vrdiem*); piem. laimgs, prtgs, acgs, plecgs, nadzgs, pienga govs, galgs (ne galjs) spriedums, vags (kam vaa), mkslgs, rgs (= rgalgs). Ar galotne -ains (sal. 30. , 7) rda, ka pamata lietas vrda nojgums piemt priekmetam k paba, bet galotne -ains pa laikam zmjas uz vairumu; piem. acains rcenis (= r. ar daudz acm) un acgs cilvks (kam k r i e t n a s acis, kas acis laik atdara). ie pabas vrdi (ar -gs) biei sakopojuies valodas apzi ar lietu vrdiem ar galotni -ba (sal. 37. ), piem. mgs (kam mba piemt), pirmatngs (kam pirmatnba piemt), cilvcgs, tikumgs, likumgs, radniecgs. No dzvu radjumu nosaukumiem darinti pabas vrdi ar o galotni apzm piemrbu vai ldzbu; piem. draudzgs, bldgs, milzgs, ezgs, pcgs. Diezgan biei o galotni sastopam salikteos; piem. augstsirdgs, strgalvgs, nelietgs, bezdievgs, bezgalgs, daudzkrtgi augi, vienmrgs (= vienldzgs), visprgi nojgumi, pilngadgs. di pabas vrdi sevii atvasinmi no tiem salikteiem, kam abstrakta nozme un no kuiem darinmi lietu vrdi ar galotni -ba (piem. strgalvgs: strgalvba, bet nedz sirmgalvgs, nedz sirmgalvba). No konkrtiem salikteiem rada pabas vrdus ar galotni -ains (sal. 30. , 7); piem. segalvains (jeb segalvu) velns, trsstrains lakats. 2) No p a b a s vrdiem, pie kam galotne -gs izteic a) pabas patstvbu; piem. veselgs, slimgs; b) kaut ko abstraktu; piem. bagtgs, vrigs (sal. 35. , 5), dievigs, trgs, pilngs, pazemgs. 3) No a p s t k u vrdiem; piem. pretgs (= riebgs), pdgs (no izmirus formas pdis = pc, beidzot); der izirt pdgs (= visnekrietnkais, piem. pdgs sliis) un pdjs (zmjoties uz laiku vai vietu, piem. pdjais gads). Tikai apstku vrda forma ir vienmr pdgi. 4) No d a r b b a s vrdiem; tdi pabas vrdi izteic d z a n o s uz darbbas vrda izsacto darbbu, pie kam v i e n z i l b e s darbbas vrdiem galotni pieka pa laikam pie p a g t n e s celma; piem. devgs, izrdgs, plsgs, sapratgs (no sapratu, ne saprtgs; turpretim prtgs no prts), strdgs, dergs, paklausgs, delgs (no delt). No darbbas vrdiem atvasinti pabas vrdi sastopami ar salikteos ar lietas vrdu pirm da: piem. dievbijgs, zikrgs. 37. . Ar galotni -ba atvasina l i e t u vrdus: 1) no d a r b b a s vrdiem; piem. cerba, mcba, derba, laulba, apklbas; 2) no p a b a s vrdiem un d i v d a b j i e m, pie kam ie lietu vrdi pa lielkai daai apzm dzviem radjumiem piemtou abstraktu pabu; piem. taisnba, ktrba, jaunba (bet vecums!), bagtba, veselba, brvba, nkamba, dalmba (no citiem pabas vrdiem atvasina lietu vrdus ar galotni -ums, skat. 33. , 3b; piem. baltums, ne baltba, sausums, ne sausba; ar pabas vrdiem ar galotni -gs pieka tikai galotni -ums, piem. kaitgs: kaitgums, ne kaitdzba); 3) no l i e t u vrdiem; piem. mba, verdzba, likumba, tirdzniecba, rakstniecba, zemkopba, strgalvba. Blakus lietu vrdiem ar galotni -ba biei stv pabas vrdi ar galotni -gs, skat. 36. ,1. 38. . Ar galotni -ds atvasina p a b a s vrdus no skaitu un vietnieku vrdiem; piem. viends, divjds, trejds, otrds, abjds, citds.
_________ *) Nepareizi tomr runt: ,,miesgas ( miesas) kaites, krbas, ,,miesgi ( miess) pancis, ,,miesgi ( sti) bri.

15

39. . Galotnes ar t. 1) Ar galotni -ts atvasina a) no darbbas vrdiem cieams krtas pagtnes d i v d a b i, piem. sist: sists, dart: darts; b) k r t a s skaitu vrdus: ceturts, piekts, sests, septts u. t. t. 2) Ar galotni -ots no lietu vrdiem atvasina p a b a s vrdus, ar to pau nozmi, ko pieir galotne -ains (skat. 30. , 7); piem. dmota istaba, zarota bele, niots zirgs, acota maize. 3) Ar galotni -tjs no darbbas vrdiem atvasina d a r t j u vrdus, skat. 29. , 5a. 4) Ar galotni -tava (retki -tavs) jeb -tuve (retki -tuva) atvasina no darbbas vrdiem l i e t u vrdus, kas apzm kdam darbam ierkoto vietu vai ar rku; piem. maltuve, spiestava, peldtuve, slauktuve, iltavas, ttavas. 5) Ar galotni -tis, siev. krt -te, atvasina p a m a z i n m o s vrdus, rakstu valod tikai no lietu vrdiem ar galotni -is un -e (sal. 30. , 8); piem. puisis: puistis, upe: upte. Ar suns: suntis. 6) Ar galotni -ietis, siev. krt -iete, atvasina kdas vietas a p d z v o t j u un t a u t u nosaukumus (sal. galotni -nieks 35. , 3c); piem. daugavietis, valmierietis, smiltenietis, berlnietis, vnietis, atnietis, latvietis. Ar galotni -iete bez tam rada no mju vrdiem ar galotni -ni to s a i m n i e c e s nosaukumu (piem. Tilcni: Tilcniete) un no tautu v r d i e m nosaukumus to s i e v i e u krtas locekiem (piem. igauniete, krieviete, diete), sal. galotni -iene 30. , 6b. 2) Saliktei.
a) Saliktei ar satiksmes vrdiem.

40. . Aiz. L i e t u vrdu savienojumi ar aiz apzm to, kas ir vai seko aiz t, ko apzm nesaliktais lietas vrds; piem. aizkrsne, aizgavnis. Ar aiz saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) vi r z a n o s aiz kda priekmeta; piem. a i z i e t saule aiz kokiem; 2) a t t l i n a n o s; piem. a i z m u k t bez samaksas; 3) v i r z a n o s uz zinmu mri; piem. kui vji tev a i z p t a manas gauas asarias; aiznes manai mmiai simtu labu vakariu; 4) kda r a radanu; piem. durvis a i z s l g t; ce a i z s t t i e s; 5) p r s t v b u; piem. a i z s t v t; Dievu a i z l g t par kdu; 6) darbbas i e r o b e o j u m u (laika vai pilnbas zi); piem. a i z s v e l p s sila irbe; tek asaras k a i z u r b t a m brzam; 7) p r k u m u; piem, ne viens mani a i z r u n j a, ne viens mani a i z d z i e d j a. 41. . Ap. Ar ap saliktie l i e t u vrdi apzm to, kas ir apkrt tam, ko apzm nesaliktais lietas vrds; piem. apaui, apkakle, appurvis. Ar ap saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) darbbu ap kaut ko; piem. a p t e c j u ezeru jeb ap ezeru; kamanas apgzs; otru a p r u n t; 2) darbbu, darmu d a u d z i e m, vai attiecgu uz d a u d z i e m; piem. viss kaa-spks a p m i r s t; vilks tam a p k o lopus. 42. . At. Salikumos ar l i e t a s un a p s t k u vrdiem at- apzm 1) a t p a k a j u virzbu; piem. atpaka, atmuguriski, atskabarga; 2) a t k r t o j u m u; piem. atbalss, atkzas, atskol iet. Ar at saliktie darbbas vrdi apzm 1) a t t l i n a n o s vai i r a n u; piem. a t s t j i e s no manis; vrtus a t c e l t; a t r a d i n t i e s; 2) a t p a k a j u virzbu; piem. jja tautas, atgriezs; acu gaiumu a t d a b t; (a t k r t o j u m u) a t s k a n t, a t s p d t, a t g r e m o t; (a t d a r a n u) a t s p t t, a t r i e b t i e s; (a t g r i e a n o s s e n k s t v o k l ) a t d z v o t i e s, a t j a u n o t, a t i r g t; 3) t u v i n a n o s m r i m, vai ar t s a s n i e g a n u; piem. a t n k t, a t n e s t; saule vsti a t s t j a.
16

43. . Bez. Bez apzm t r k u m u; piem. b e z m i e g a nakts; b e z g o d i s; b e z g a l g s. 44. . Ie. Ar ie- saliktie l i e t u vrdi apzm to, kas atrodas tai priekmet, kuu apzm nesaliktais lietas vrds; piem. ierocis (kas ir rok), ieni. Citos gadjumos ,,ie piei p a m a z i n m o nozmi; piem. iedzeltns, ieskbs, iepretim, iekrsli. Ar ie saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) darbbas virzanos u z i e k u; piem. istab i e n k t; i e m t a s pdas; labus padomus i e u k s t t; 2) i e k a n u kd s t v o k l ; piem. i e g r i b a s dzert; i e m l t i e s, iek a i t i n t, i e s k b t; 3) darbbas i e r o b e o j u m u; piem. suns i e r j s; i e s p j s; i e s k r a m b t. 45. . Iz. Ar iz saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) v i r z a n o s n o i e k a s u z r u; piem. no istabas i z n k t; 2) v i r z a n o s u z d a d m p u s m; piem. visi i z k l s t pa malu malm; kaudzi i z r d t; 3) p a b e i g t u d a r b b u; piem. jau valodas i z r u n t a s, jau domias i z d o m t a s; maizi i z c e p t; ilgi tiesjs, bet n e i z t i e s j s; 4) darbbu, d a r m u d a u d z i e m, vai a t t i e c g u u z d a u d z i e m, uz kdu vietu, vai laika sprdi via v i s u m ; piem. vecie iedzvotji i z m i r a; i z j d j u sveas zemes; trs gadius i z d z i e d j u; tu biji tlu i z s t a i g j i s, tu biji daudz i z r e d z j i s; 5) darbbas p r p i l n b u vai a p n i k a n u; piem. kungs apsas, i z s a s, i z d o m j a s; i z d z i e d j o s, i z t r i e c o s, blios dzvodama. 46. . No. Ar no saliktie l i e t u un a p s t k u vrdi cluies no satiksmes vrda no savienojumiem ar locjumu formm; piem. pa n o v a k a r i e m; notlm, nomala, nomau. Ar ,,no saliktie d a r b b a s v r d i apzm 1) virzanos n o a u g a s u z l e j u; piem. no koka n o k p t; 2) a t t l i n a n o s, vai a t i r a n u; piem. no malas n o s t u m t; miegu n o d z e n t; 3) p a b e i g t u darbbu; piem. viju, viju, n e n o v i j u vainadziu; (m r a sasnieganu) iet, kamr n o i e t jrmal; (n o g a l i n a n u, vai n o b e i g a n o s) vai bs urkas n o k o d u a s, vai bs sui n o r j u i; eam brni n o s a l u i; ( k a i t e s nodaranu, vai ar n o d e l d a n u) meitene mtei roku n o g u l j a; n o b r n t s brns; n o t r t a galoda; kam n o s k r j u kumeliu; (p r k u m u) govs zai n o s k r i e t u; 4) darbbas a t t i e c b u u z d a u d z i e m, uz kdu vietu vai laiku via v i s u m ; es tur n o b i j u divi nedas; kalns n o a u d z i s ar dadiem kokiem; es btu to celiu adatm n o s p r a u d u s i; 5) darbbas s u m u; piem. n o s k a n j a zelta piei; dmi vien n o k p j a; n o s t a i p j s vien un bija beigts. 47. . Pa. Ar pa saliktie l i e t u vrdi apzm a) to, kas a p a k t, ko apzm nesaliktais lietas vrds; piem. p a g u l t e, p a s a u l e, p a j u m t s; b) kaut ko tikai l d z g u tam, ko apzm nesaliktais lietas vrds; piem. p a d l i s, p a m t e, p a e g l i s, p a m i e r s, p a k a l n s, p a s v t d i e n a. Ar pa saliktie p a b a s un a p s t k u vrdi dab p a m a z i n m o nozmi; piem. p a s a u s s, p a s a r k a n s, p a v l s, p a r e t i. Ar pa saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) virzanos a p a k kaut k; piem. aunu dienu pabdju zem savm kjim; p a g u l a zem zao velniu; 2) s p j u kaut ko dart; piem. nemaz nevar p a i e t; p a v e l k 30 vrus rags pa pliku zemi; 3) darbbas p a m a z i n j u m u (laika vai pilnbas zi); piem. p a m i r i s; durvis pavrt; p a s t a i g t i e s; kdu laiciu p a b i j u s i pie veckiem; 4) p a b e i g t u darbbu; piem. zuda, zuda, ldz p a z u d a; darbs p a d a r t s. 48. . Pr. Ar pr saliktie l i e t u un a p s t k u vrdi cluies no pr savienojumiem ar l o c j u m u formm; piem. p r g a l v i s (kas visu p r g a l v u lai), p r n o v a d a meitas, p r d i e n m. Ar pr saliktie p a b a s vrdi apzm
17

p r m r b u: p r g u d r s, p r d r o s. Ar pr saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) virzanos a t p a k a vai u z m j u; piem. p r v e d u bram lgaviu; gaidait mani p r e j a m; 2) i r a n u (divs) das; piem. virve p r k o s t a; galvu p r e l t; 3) virzanos u z o t r u p u s i p r i; piem. es p r s v i e d u zirni pr ozolu; kas suni p r k p i s, p r k p s ar asti; 4) p r m r b u; piem. kas tri skrej, tas p r s k r e j a s; esmu drusku p r d i e s; 5) p r k u m u p a r c i t u; piem. lakstgalu p r d z i e d j u; vi visus grib p r g u d r o t; 6) darbbas beigas; piem. pues p r z i e d j a; krusa p r i e t; 7) p r e j u cit s t v o k l vai v e i d ; piem. p r v c i n t, p r v r s t; 8) a t k r t o j u m u; piem. labbu p r m r t, p r k u l t, p r m a l t; 9) k d a n o s; piem. p r s k a t t i e s, p r s k a i t t i e s; 10) a t t i e c b u uz kaut ko via v i s u m ; piem. ziemu p r m i s t; prieku p r e m t s; visu pasauli p r r e d z t; p r l k o t. 49. . Pie. Ar pie saliktie l i e t u vrdi cluies no pie savienojumiem ar locjumu formm: p i e k a l n e, p i e l i e v e n i s u. c. Ar pie saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) t u v i n a n o s vai p i e v i e n o a n u; pie beles p i e s t j o s; jau tie rutki gana sri, vl p i e b r a sineptes; 2) p i l d a n u, p i l n b u; piem. asariu upe tek, kas to pilnu p i e r a u d j a; visa rija p i e s k r j a velnu pilna. 50. . Sa. Ar ,,sa saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) k o p o a n u, s a v i e n o a n o s; piem. izlietu vairs n e s a s m e l s i; s a j j a tautias, s a r b i n j a; s a l a u l t; 2) darbbu, darmu d a u d z i e m, vai attiecgu u z d a u d z i e m, vai ar uz priekmetu vai laiku via v i s u m ; piem. lai s a r a u g a maisus, s a j d z zirgus; visi s a d e d z i n a ugunis; visu dienu s a s t a i g j u; Ja brni s a m i r k u i; s a k n b t; (p i l n b u vai p r m r b u) s a c e p maizi, ko septius gadus iztikt; s a r a u s t t i e s; 3) m r a s a s n i e g a n u; piem. iet, iet, kamr s a i e t mjiu; s a l g o j u brlim sievu; 4) i r a n u u z v a i r k d a m; piem. s a s k a l d j u ledus kalnu devios gabalos; tikm prui, kamr saprui s i k s n u lupats; drbes s a v a l k t (= noplst); zirgu puts s a j t. 51. . Uz. Ar uz saliktie l i e t u vrdi apzm to, kas ir virs tam, ko apzm nesaliktais lietas vrds; piem. u z a c i s, u z p u r n s, u z s v a r s. Ar uz saliktie d a r b b a s vrdi apzm 1) virzanos u z a u g u; piem. kok u z k p t; ku u z c e l t; 2) virzanos uz p r i e k m e t a v i r s u; piem. kreklu u z v i l k t; lai stvja galotnte putniiem u z m e s t i e s; viam u z n c a vakars; u z d o t (= klt piedot); u z g l n t.
b) Salikteu forma un sastvdaas.

52. . No l o c j u m i e m salikteu pirm da visbieki sastop e n i t v u; piem. acumirklis, ugunsgrks (patskanis galotn var ar izkrist; piem. stsvidus, lauza, varacs). Ar n m i n a t v s pirmaj da nav rets: trsdesmit, lielskungs jeb lielkungs (enit. lielkunga), jaunskungs. Biei sastop ar formas bez kdas galotnes pirmaj da, piem. vienalga, upmala, mugurkauls, sirdsti, sarkanbrdis, zilpelks. Salikteu otra daa, ja t ir l i e t a s vrds, oti biei pieem galotni -e vai -is (skat. 29. , 1 un 2c); piem. srdienis, melnace, stmalis, patilte. Dai vrdi, kas pards salikteu o t r da (it sevii tdi, kas no d a r b b a s vrdiem atvasinti), k patstvgi vrdi nemaz nav lietojami; piem. labdaris, zeltkalis, plikaddis. Dai saliktei, ieemdami teikum noteicja vietu, sastopami tikai enitva form; piem. pieczaru daka, divstvu nams, divalodas mmulia.
18

53. . Ja saliktea o t r a daa ir d a r b b a s vrds, tad pirm daa var bt ar a p s t k u vrds; piem. ldzstt (= ldzi stt), kltsdt (= klt sdt), caurjdams (= cauri jdams). dus salikumus, kas iespjami v i e n g i ar d i v d a b i vai n e n o t e i c a m o i z t e i k s m i (nepareizi tpc btu teikt: ,,vi caurjja), rakstu valod labk nelietot. Ja o t r a daa ir p a b a s vrds, tad pirm daa var bt ar l i e t a s vrds; piem. zikrgs, godprtgs. ermnismi turpretim ir jaunlaiku rakstos sastopams formas: pasaulslavens (= ar pasaules slavu), sniegbalts (= balts k sniegs, sniega baltum), debeszils (= zils k debess) u. c, kur lietas vrds apzm to, kam p i e l d z i n a kdu pabu ,,sniegbalts skan latv. valod tpat, k krieviski skantu c). Latviskki nerkojas ar tie, kas das formas raksta divos vrdos, piem. ledus auksta (= auksta k ledus) roka. 54. . Dakrt var aubties, vai ir darana ar salikteni, jeb vai ar divu vrdu sakopojumu (piem. tautas dziesma, gana puisis u. c.). Stingras robeas te ar nevar nospraust, jo vrdu sakopojumi p a m a z m un n e m a n o t priet salikteos. Salikteu pazmes ir das: 1) nozme kst aurka; piem. ziemassvtki nav katri svtki ziem; 2) v i e n u (pa lielkai daai p i r m o) vrdu uzsve stiprki, un ar to abi vrdi t k saplst vien; piem. ugunsgrks, tiesas vrs, vien(a)alga; 3) no abu vrdu savienojuma atvasina jaunu vrdu, pie kam pirmo dau atstj negroztu; piem. ardievas (no ar Dievu), citkrtjs no cit(u)krt(u); 4) nesaskaa skaitl starp abiem vrdiem; piem. bru brns, kalpa (= kalpu) meitas; 5) viens no abiem vrdiem r p u s sakopojuma pards cit form; piem. patiesi, pareizi (tiesi, reizi te veci datvi, kuu viet tagad citur lieto formas tiesai, ,,reizei).
c) Salikteu nozme.

55. . Salikteos viens loceklis tuvki apzm otru, pa laikam pirmais otru. Saliktei ar l i e t a s vrdu otr da pc savas n o z m e s sadals divi irs. 1) Saliktenis p a t u r savu patstvbu un pirmatnjo nozmi, tikai drusku saaurintu: lielce, vecmte. 2) Saliktenis z a u d savu pirmatnjo nozmi un apzm tan izteikt nojguma panieku: baltmugura (ne balta mugura, bet govs ar baltu muguru), lielvders (ne liels vders, bet cilvks ar lielu vderu). Beidzamo iru vartu saukt par c i t n o z m e s salikteiem, pirmo iru par p i r m n o z m e s salikteiem. B. Vrdu locana. 56. . Lietas, pabas, skaitu, vietnieka vrdu locan, kuu sauc par d e k l i n c i j u, izi lo c j u m u s, k r t u, s k a i t l i. 57. . Latvieu valod tagad septii locjumi: 1) n m i n a t v s, atbild uz jautjumu k a s? (piem. tvs, es, vii); 2) e n i t v s, atbild uz jautjumu k ? (piem. tva mja); 3) d a t v s, atbild uz jautjumu k a m? (piem. otram sit, paam sp); 4) a k u z a t v s, atbild uz jautjumu k o? (piem. tvu, mti mlt); 5) i n s t r u m e n t l i s, atbild uz jautjumu a r k o? (piem. staigt pliku galvu, basm kjm; v i e n s k a i t l tas tagad pa laikam ldzgs akuzatvam, d a u d z s k a i t l datvam); 6) l o k a t v s, atbild uz jautjumu ,,k u r? vai k u r p? (piem. mj dzvot; den lkt); 7) v o k a t v s u z r u n a s locjums, tikai v i e n s k a i t l atias formas zi no nminatva (piem. tv! brli!). 58. . Latv. valod izi tagad vairs tikai d i v i k r t a s: v r i e u un s i e v i e u krtu. Krtu izi pc n o z m e s un pc g a l o t n e s. Pc n o z m e s piem. ir vrieu krtas vrdi puika, bende; pc g a l o t n e s vrieu krtas ir piem. klpis, medus, sievieu
19

krtas gulta, upe. Dai p e r s o n u nosaukumi ar siev. krtas galotni var bt ir sievieu, ir vrieu krtas; piem. tds aua, tda aua; tds snaua, tda snaua. 59. . Latv. valod tagad izi d i v i s k a i t u s: v i e n s k a i t l i un d a u d z s k a i t l i; par sen d i v s k a i t a atliekm skat. sintaksi. Dai vrdi sastopami pa laikam vai nu tikai vienskaitl (v i e n s k a i t l i n i e k i, piem. ledus), vai tikai daudzskaitl (d a u d z s k a i t l i n i e k i, piem. dmi).

Lietu vrdu locana. 60. . Latv. valod tagad izi 1) -celmus (ar gau a!), piem. g u l t a (senk gult, skat. 6. , b; gao a vl tagad sastopam forms: gult, gults, gultm); -celmus, piem. u p e (senk up, skat. 6 , b; gao e vl tagad sastopam forms: up, ups, upm); 3) a-celmus (ar su a!), piem. r a t s (senk ratas, skat. 6. , a; so celma a vl sastopam viensk. datv rata-m); 4) ja-celmus, piem. g u l b i s (sal. viensk. datvu gulbja-m; par ja-celmiem te sauksim suma d tikai tos celmus, kam viensk. nminatv galotne -is, kamr tos ja-celmus, kas patur -ja- visos locjumos, piem. v j no senka vjas, sal. 6. , a un 18. , un lokmi ldzgi a-celmiem, te apskatm kop ar a-celmiem); 5) i-celmus, piem. k t s (senk ktis, skat. 6. , a); 6) ucelmus, piem. m e d u s; 7) ldzskau celmus, piem. d e b e s s (viensk. enitvs debebs-s, daudzsk. enitvs debes-u). S i e v i e u krtas ir visi - un -celmi (izemot vrdus, kas pc n o z m e s ir vrieu krtas, piem. puika, bende), visi i-celmi (izemot audis), no u-celmiem d a u d z s k a i t l i n i e k i (ragus, pelus, dzirnus), dai ldzskau celmi (piem. debess);

20

v r i e u krtas ir visi a- un ja-celmi, visi u-celmu v i e n s k a i t l i n i e k i un dai ldzskau celmi (piem. dens). 61. . Piezmes: a) Par -celmu locanu. Tdus -celmus, kas apzm vrieus (piem. puika, slepkava, bezkaua), citdi loka tpat k sieva, tikai viensk. d a t v tie beidzas ar -am (puikam, slepkavam). Viensk. datvam senk bija (un das izloksns vl tagad ir) galotne -i, kas rakstu valod paglbusies tikai daos apstku vrdiem ldzgos izteicienos, piem. pa labi (jeb kreisi) roki, pareizi, patiesi; lieti (no lieta) dert. b) Par -celmu locanu. Tdus -celmus, kas apzm vrieus (piem. bende), citdi loka tpat k mte, tikai viensk. datv tie beidzas ar -em (bendem). Daudzsk. enitv ldzskaus galotnes -u priek mkstina (sal. 29. , 1), piem. mu, rku (ar rku, sal. 24. ), lou, zvaigu, mu, upju, sveu, draudu, prieu, glu (sal. 16. un 17. ). c) Par a-celmu locanu. Viensk. n m i n a t v daudz izloksns starp divi ldzskaiem un galotnes -s ierodas patskanis i (piem. krslis, arklis, biedris, rutkis); rakstu valod der paturt pirmatnjs formas bez i (krsls, arkls, biedrs, rutks). Pc mkstinta ldzskaa un v i e n z i l b e s vrdos ar pc j rakstu valod galotnes -s prvrties par - (piem. ka, kume, vj; bet dziedtjs, kaljs, sal. 18. ). Pc (celma) un galotnes -s rakstu valod nav dzirdams, bet tomr rakstms (piem. mes, lasi me, enit. mea). Daudzsk. i n s t r u m e n t l a- un ja-celmiem senk bija (un das izloksns vl tagad ir) galotne -is; rakstu valod o galotni vl sastop daos sastinguos izteicienos (piem. vienis prtis, labis prtis). d) Par ja-celmu locanu. Viensk. nminatv vairkzilbju vrdos ar galotni -tis ar vidus izloksnes biei izmet i (piem. vciets, tautiets), bet rakstu valod der i ar te paturt (vcietis, tautietis); daudz izloksns izmet i ar divzilbju vrdos (piem. brls), bet rakstu valod tas nedrkst notikt. Turpretim dakrt nepareizi raksta sunis ar i (pareizi tikai suns): is vrds senk piederja pie ldzskau celmiem, bet tagad to loka k ja-celmu, izemot viensk. nminatvu. Vrdu viesis v i e n s k a i t l (izemot enitvu) loka k ja-celmu (viesis, viesim, viesi, vies), d a u d z s k a i t l un viensk. enitv k a-celmu (viesa, viesi, viesu u. t. t.). Viensk. datv iem celmiem ap Jelgavu un Dobeli, kur run visskaidrko rakstu valodu, ir galotne -im (brlim), bet cits (ar vidus) izloksns galotne -am (bram), kuu gan nevars no rakstu valodas izskaust. os celmus lokot jievro, kas teikts 17. ; no rslis piem. enit. ra (ne rsa). c) Par i-celmu locanu. Viensk. datv daas izloksnes vl paglbuas vecko galotni -i (piem. sirdi, k akuzatv), bet rakstu valod tai viet tagad lieto galotni -ij; nav ieteicams lietot no -celmiem patapinto galotni -ei (sirdei). D a u d z s k. datv veck galotne -im (ar su i) ir paglbusies das izloksns, bet rakstu valodas apgabalos tagad ieviesusies galotne -m (ar gau i). Daudzsk. enitv galotnes -u priek mkstina ldzskani (sal. 16. ), piem. siru, kru, brokau (sal. 15. ), piu, asiu, acu (senk akju, sal. 14. ); bet daos vrdos sastopam nemkstintu ldzskani: ausu, balsu, dzelzu (ar dzelu), zosu, asu, utu, Csu. Rakstu valod jsargs no izloksnes formm aui (= audis), auiem (= audm) u. t. t. T k daudz izloksns i-celmi prgjui -celmos, tad ders te pasniegt vairk lietojamo icelmu sarakstu: asinis, ass, azots, auss, avs, acs, balss, birzs, blakts, desmits, dksts, dzelzs, durvis, govs, ilkss, izkapts, jtis, krts, klts, klints, krsns (daudzsk. enit. kru, sal. 17. ), krts, kts, lksts, lecekts, makstis, nsis, nakts, olekts, pksts, palts, pils, pirkstis, pirts, sagts, sls, sirds, smilts, zivs, zoss, ults, telts, uguns, uts, vts, vsts, cilts, Csis.
21

f) Par u-celmu locanu. Daudzsk. d a t v das izloksns paglbusies veck galotne -um (ar su u), bet rakstu valodas apgabal tai viet iestjusies galotne -m (ar gau u). T k daudz izloksns u-celmi prgjui a-celmos, tad der pasniegt vairk lietojamo u-celmu sarakstu: alus, ksus, kasus, klepus, krogus, ledus, lietus, medus, mistrus, tirgus, vidus, viltus, virsus, Saldus, Mikus, Jzus, Kristus. D a u d z s k a i t l os vrdus loka k a-celmus (piem. tirgi, tirgiem u. t. t.; lielk daa no tiem sastopama tikai v i e n s k a i t l ). Bez tam te pieder siev. krtas d a u d z s k a i t l i n i e k i: pelus, ragus, dzirnus. g) Par ldzskau celmu locanu. Te pieder tdi celmi, kas beidzas ar ldzskani (piem. debes-). Tagad to locan atlikus tikai nedaudz patnbas. S i e v. krtas vrdus (debess) loka tagad k i-celmus; tikai daudzsk. e n i t v galotnes -u priek ldzskanis paliek nemkstints (d e b e s u, ar platu e abs zilbs). V r i e u krtas vrdus (mness*), dens, asmens, rudens, tesmens, rmens) tagad loka k ja-celmus; atias tikai vienskaita n m i n a t v s un e n i t v s (dens; izloksns ar dea). h) Par vokatva formu. Vokatvu pa laikam lieto tikai no dzvu radjumu, sevii personu vrdiem, un ar no iem vrdiem daiem ir vokatv n m i n a t v a forma (Dievs! kungs! dls! draugs!). No citiem vrdiem darina seviu vokatva formu, a t m e t o t nminatva galotni (piem. siev! mt! tv! brli! Jni! Jkab!). S e v i a vokatva forma ir visiem jacelmiem un vrdiem, kas beidzas ar -i (dli! ni!), -(i)nieks (kurpniek!), -js un -js (arj! kalj!), un visiem p a v r d i e m (Klv! Tom!). Prjos locjumus nav ieteicams lietot rakstu valod. Tpat k smjjies loka dartju vrdus ar galotni -tjies (piem. klaustjies) un das izloksns sastopamos darbbas vrdus ar galotni -umies (piem. clumies). Tpat k smjjs loka dartju vrdus ar galotni -tjs (piem. klaustjs) un darbbas vrdus ar galotni -ans (piem. smieans). s formas ir radus, piekaot pirmatnjm (vl nesasintm) galotnm (tagad izmiruo) atgriezenisko vietnieka vrdu si (=sevi, sev); t piem. smieans no smiean-si (sal. gao galotnes a vrdos t lab un 6. ), smieanos no smieano-si (sal. galotnes o vrdos to labo un 6. ), smjjies no smjjie-si (sal. galotnes ie vrdos tie labie un 6. ).

_________ *) Jizi ,,mness (pie debess) un ,,mnesis (en. mnea, gada 12. daa).

22

pabas vrdu locana. 63. . pabas vrdus ar n e n o t e i c a m o galotni loka vrieu krt k a-celmus (piem. labs k tvs, slapj k ,,kume), sievieu krt k -celmus (piem. laba, slapja k ,,sieva). 64. . pabas vrdus ar n o t e i c a m o galotni loka di:

Jpiezm, ka j priek stvoo a rakstu valodas apgabal izrun si. V o k a t v a m no pabas vrdiem ir arvienu neteicam galotne, pie kam vokatvam ir n m i n a t v a forma, ja piedergam l i e t a s vrdam ir nminatva forma (piem. mais draugs! m draudzene!); ja lietas vrdam ir a t s e v i a vokatva forma, tad pabas vrdam var bt ar akuzatva forma (piem. mais jeb mo kaimi!). Saldzinmie pakpieni. 65. . N o p a m a t a pakpiena (piem. labs, m) atvasina p r k o pakpienu ar galotni -ks (piem. labks, mks), v i s p r k o pakpienu piekaot prkam pakpienam ar n o t e i c a m o galotni priek vis- (piem. vislabkais, vismkais; uzsvrta te tiek otra zilbe, t. i. pabas vrda s a k n e s zilbe). Skaitu vrdi. 66. . Iziami p a m a t a skaitu vrdi, kas atbild uz jautjumu cik? (piem. viens), un k r t a s skaitu vrdi, kas atbild uz jautjumu cikais? (piem. pirmais). 67. . Pamata skaitu vrdu formas: viens (siev. krt: viena), divi, trs, etri (siev. k.: etras), pieci, sei, septii, astoi, devii, desmit(s), vienpadsmit (senk vienpadesmit), divpadsmit, trspadsmit, etrpadsmit, piecpadsmit u. t. t., divdesmit, divdesmit viens, divdesmit
23

divi u. t. t., trsdesmit, etrdesmit, piecdesmit u. t. t., simts, divi simti, trs simti, tkstotis jeb tksto, divi tkstoi, milijons. Ar d a u d z s k a i t l i n i e k i e m lieto formas, kas paplaintas ar galotni -js; piem. vienjas bikses, divjas durvis, trejjas (jeb trejas) kamanas, etrji svrki. 68. . Pamata skaitus no viens ldz devii (izemot ,,divi un trs) loka k a-celmus. D i v i ir sena d i v s k a i t a siev. k. nminatvs un akuzatvs; o formu tagad lieto ar vrieu krtai (senks divskaita formas duvu viet), un t k -i citdi ir (vr. k.) a-celmu d a u d z s k. galotne, tad, uzlkojot divi k v r i e u krtas formu, jaunk laik ir radta sevia s i e v. krtas forma divas. K jau teikts, ,,divi senk bija ar divskaita a k u z a t v s; jaunk laik radtas akuzatva formas divus, divas. T tad divi un trs lokmi di:

Ja pc skaitu vrda seko lietas vrds, tad (pai pc satiksmes vrdiem) lieto ar visos locjumos nelocts formas divi, ,,trs; ja skaitu vrdi stv vieni pai, tad jlieto locts formas. K divi loka ar abi; tikai te jaundarints formas ,,abas, abus lietojamas ar rakstu valod. No izloku formm ar j (abju, abjiem) rakstu valod dertu izvairties. Desmits ir steni i-celms un k tds lokms (piem. te vl vienas desmits trkst); tagad mdz lietot nelokmo formu desmit. Nelokmas ir ar visas ar desmit salikts formas (piem. vienpadsmit, divdesmit). ,,Simts ir steni a-celms un k tds lokms (piem. es skaitot aiztiku ldz simtam); bet ja pievienojas lietas vrds, tad tagad ar atmet -s un atstj simt neloctu, piem. simts (simt) aitu, enit. simt aitu, dat. simt aitm, akuz. simtu (simt) aitu. Ja formm divi simti, trs simti u. t t. pievienojas lietas vrds, tad ar ts atstj neloctas, piem. dat. divi simti (jeb divisimt) jeb trs simti (jeb trssimt) aitm. ,,Tkstotis ir steni ja-celms un k tds lokms (piem. divi tkstoi); ja pievienojas lietas vrds, tad mdz lietot nelokmo formu tksto (piem. tksto aitm). Milijons ir a-celms un k tds lokms. 69. . K r t a s skaitu vrdu formas: pirmais, otrs jeb otrais, treais, ceturtais, piektais, sestais, septtais, astotais, devtais, desmitais, vienpadsmitais, divdesmitais, divdesmit pirmais, trsdesmitais, simtais, simtpirmais, divisimtais, tkstoais, divitkstoais u. t. t. ie skaitu vrdi pa laikam pieem n ot e i c a m o galotni un lokmi k pabas vrdi ar noteicamo galotni. 70. . No p a m a t a skaitu vrdiem atvasina ar galotni -ds (skat. 38. ) p a b a s vrdus, piem. viends, divjds, trejds, etrjds. No p a m a t a skaitu vrdiem atvasina ar galotni -at a p s t k u vrdus: piem. vienat, divat, trijat, etrat, piecat, seat (piem. iesim trijat).

24

Vietnieka vrds. 71. . Vietnieka vrdus lieto l i e t a s vai p a b a s vrdu viet (piem. vi, tds). Vietnieka vrdus sadala 1) p e r s o n i s k o s, 2) p i e d e r u m a, 3) n o r d m o s, 4) j a u t j a m o s, 5) a t t i e c b a s, 6) n e n o t e i c a m o s vietnieka vrdos. 72. . No p e r s o n i s k i e m vietnieka vrdiem es apzm r u n j o o, tu u z r u n t o, vi p i e m i n t o personu. Uz teikuma priekmetu attiecas a t g r i e z e n i s k a i s vietnieka v. ,,sevis (bez nminatva). os vietnieka vrdus loka di:

Formas manim, tevim, sevim (ar su i) seni instrumenti, un dzv tautas valod tos pa laikam lieto tikai pc s a t i k s m e s vrdiem (piem. ar manim); lietot s formas ar datva nozm, k to daudzi dara, rakstu valod nav ieteicams: tauta pa laikam lieto datvus man, tev, sev. Forma vi ir steni vecs n o r d m a i s vietn. vrds (sal. vi pus), bet tagad to pa laikam lieto k tres personas personisko vietn. vrdu: to loka k a-celmu (siev. krt k celmu). 73 . No p i e d e r u m a vietn. vrdiem mans (daudzskaitl msu) apzm piederbu pirmai personai, tavs (daudzsk. ,,jsu) piederbu otrai personai, via, siev. krt vias (daudzsk. viu) piederbu treai personai, savs piederbu teikuma priekmetam. Formas: mans, tavs, savs loka k a-celmus (siev. krt k -celmus); formas msu, jsu, via, vias, viu (enitvus) atstj neloctas. No piederuma vietnieka vrdiem ar galotni -js (sal. 29. , 5d) atvasina paplaintas formas manjs, tavjs, savjs, msjs, jsjs, vijs. 74. . Pie n o r d m i e m vietn. vrdiem pieder tas, is, pats, tds, ds. Tautas valod biei lieto ar salikts formas itas (lokms k tas) un ,,itds. No pats enitvs paa (tlk k a-celms lokms), siev. krtas viensk. nminatvs pati, enitvs paas (tlk k -celms lokms). 75. . J a u t j a m i e vietnieka vrdi kas, ku, kds; s paas formas lieto ar k a t t i e c b a s vietn. vrdus. Formu kas (bez sevias siev. krtas un daudzsk. formas) loka
25

k tas; tikai lokatva forma rakstu valod nav lietojama. Formas ku un kds loka vr. krt k a-celmus, siev. krt k -celmus.

76. . K n e n o t e i c a m o s vietnieka vrdus lieto jau mints formas kas, kds, ku, un bez tam vl kaut kas, kaut kds, kaut ku; dau lietot forma kas nebt (= kaut kas) laikam clusies pc krievu valodas parauga (,,-) un tpc nav ieteicama rakstu valod. Darbbas vrdi. 77. . Izi p r e j o u s, n e p r e j o u s, a t g r i e z e n i s k u s darbbas vrdus. P r e j o i e darb. vrdi apzm darbbu, kas iziedama no dartja attiecas uz kdu citu, akuzatv nostattu priekmetu; piem. roka roku mazg. N e p r e j o i e darb. vrdi apzm stvokli, kd atrodas priekmets, vai ar darbbu, kas neattiecas uz citu priekmetu; piem. tek saulte tecdama, es paliku pavn. A t g r i e z e n i s k i e darb. vrdi apzm 1) darbbu, kas attiecas uz pau dartju; piem. saules meita sukjs zelta lazdu krmi; 2) darbbu, kas dartja lab attiecas uz citu priekmetu; piem. aizdedzos gau skalu; 3) darbbu, kas iziedama no vairk dartjiem pami attiecas uz paiem dartjiem; piem. piecas msias cita citu dzenas; 4) sacensbu darbb; piem. srdiente, mtes meita, kaln gja tectos; 5) darbbas pastiprinjumu vai pastvbu; piem. ku vrsis gan nebads. Darb. vrdus, kas sastopami tikai tres personas form un apzm darbbu, kas neiziet ne no viena dartja, sauc par b e z p e r s o n a s darb. vrdiem; piem. odien lst (lietus). 78. . Darbbas vrdu atvasinana. Darb. vrdus rada vai nu no paas saknes, vai ar no gatava darbbas, lietas vai pabas vrda. Darbbas vrdi ceas no tm pam saknm, no kum lietu un pabas vrdi.

26

T piem. no saknes skel- cluies darbbas vrdi elt (sal. 15. ), skaldt, ilt, lietu vrdi skals, le, pabas vrds ska (koks). K redzams no nle mintiem piemriem, no v i e n a s saknes ar patskau maiu (sal. 7. ) var rasties vairk darbbas vrdi. Darbbas vrdus, kas cluies no paas saknes, un kas ar nenoteicam izteiksm pards bez piedka (piem. elt), sauc par p i r m a t n g i e m. Latv. valod visi pirmatngie darb. vrdi nenoteicam izteiksm sastv no v i e n a s zilbes. Darb. vrdus, kas nav atvasinti no paas saknes (piem. asarot no ,,asara), un kas nenoteicam izteiksm galotnes priek vl pieem seviu piedkli (piem. gul--t), sauc par a t v a s i n t i e m. 79. . Atvasinto darb. vrdu piedki. 1) Ar piedkli -- atvasina a) no lietu (un pabas) vrdiem darbbas vrdus; piem. gods: godt, maita: maitt; b) no p i r m a t n g i e m darb. vrdiem darb. vrdus, kas apzm darbbas daudzreizbu; piem. brist: bradt, braukt: braukt, vest: vadt, celt: cilt, mest: mtt, kliegt: klaigt, lst: lodt. Dareiz starp sakni un piedkli -vl ierodas vai j; piem. lt: lt, mt: mt, velt: vit. 2) Ar piedkli -in- atvasina a) darb. vrdus no pabas un lietu vrdiem; piem. smalks: smalcint, miers: mierint; b) darb. vrdus dadu s k a u apzmanai; piem. bubint, klabint, zvadzint; c) no (pa lielkai daai n e p r e j o i e m) darb. vrdiem darb. vrdus, kas apzm likt otram to dart, ko izsaka p a m a t a darb. vrds, pie kam dareiz starp sakni un piedkli -in- vl ierodas d; piem. augt: audzint, brkt: brcint, dart: darint, peldt: peldint, birt: birdint, dzert: dzirdint, gult: guldint. os darb. vrdus var saukt par l i e k a m i e m darb. vrdiem. 3) Ar piedkli -- atvasina a) darb. vrdus no lietu un (retumis) pabas vrdiem; piem. aukle: auklt, slava: slavt, kluss: klust; b) no n e p r e j o i e m darb. vrdiem l i e k a m o s darb. vrdus, pie kam dareiz starp sakni un piedkli -- vl ierodas d; piem. augt: audzt, kalst: kaltt, kust: kaust, bties: biedt, dilt: deldt; c) (ar piedkli - (j)a- t a g a d n ) darb. vrdus dadu s k a u apzmanai; piem. klukstt, kladzt, kunkstt, rbt. 4) Ar piedkli -- atvasina a) darb. vrdus no lietu un pabas vrdiem; piem. trs: trt, svts: svtt, sls: slt; b) (ar piedkli -- tagadn) no darb. vrdiem darb. vrdus, kas apzm daudzreizbu, pie kam dareiz starp sakni un piedkli vl ierodas d vai st; piem. griezt: grozt, griezt: graizt, stumt: stumdt, spert: sprdt, brt: brstt, durt: durstt; c) (ar piedkli -- tagadn) no (pa lielkai daai neprejoiem) darb. vrdiem l i e k a m o s darb. vrdus, pie kam starp sakni un piedkli biei ierodas vl d; piem. zst: zdt, irt: rdt, gult: guldt. 5) Ar piedkli -o- atvasina darb. vrdus no lietu un pabas vrdiem; piem. asara: asarot, sne: sot; grks: grkot, sapnis: sapot, gudrs: gudrot. 6) Ar piedkiem -el-, -al-, -a-, -uo- atvasina darb. vrdus, kas apzm sajguma m a z i n j u m u; piem. kpelt, jdelt, skraidelt, gzelt, rpalt, staigat, spguot, streipuot. Bez tam ar mintiem piedkiem vl atvasina darb. vrdus, kas nozmes dadbas d nav kopojami zinms irs. Darbbas vrdu locana (konjugcija). 80. . Darb. vrdus loka, piekaot c e l m a m dadas g a l o t n e s, kas apzm dads darbbas krtas, i z t e i k s m e s, l a i k u s, p e r s o n a s, s k a i t u s. Pie darb. vrdu sistmas tagad pieskaita ar n e n o t e i c a m o i z t e i k s m i, s u p n u un d i v d a b j u s, kas senk bija no darb. vrdu saknes atvasinti l i e t u un p a b a s vrdi. 81. . Darbbas krtas. Izi d a r m o, v i d j o un c i e a m o krtu.
27

a) D a r m krta rda, ka teikuma priekmets kaut ko d a r a (piem. mazgju), vai ar atrodas kaut kd s t v o k l . b) V i d j krta rda, ka darbba attiecas uz pau teikuma priekmetu (piem. mazgjos). Vidjs krtas formas ir clus, pievienojot vl nesasintm (sal. 6. ) darms krtas galotnm atgriezenisko, tagad izmiruo vietnieka vrdu si (= sev, sevi); piem. mazgjos no mazgjo (no kam vlk mazgju) un si. c) C i e a m krta rda, ka darbba, kas attiecas uz teikuma priekmetu, iziet no kda cita; piem. es tieku (jeb topu) mazgts. K redzams, cieams krtas formas dab, savienojot cieams krtas pagtnes divdabi ar darbbas vrdu tieku (jeb topu). Bet tdus savienojumus latv. valod lieto tikai pareti; savienojuma es tieku (topu) mazgts viet pa laikam saka ,,mani mazg. 82. . Izteiksmes. Izi s t e n b a s, a t s t s t m o, v l a m o, p a v l a m o, v a j a d z b a s izteiksmi. a) s t e n b a s izteiksm izsaka to, kas notiek, notika vai notiks; piem. es rakstu, rakstju, rakstu. b) A t s t s t m izteiksm a t s t s t a citu vrdus; piem. (saka, ka) vi rakstot, (esot) rakstjis, rakstot. c) V l a m o izteiksmi lieto vljumos un nosacjumu teikumos; piem. kaut man btu t naudia! ja es vartu, es to dartu. Vlams izteiksmes forma rakstu valod tagad viss persons un abos skaitos sakrt ar s u p n a formu; tikai pirm daudzsk. persona var pieemt beigs vl -m, otra daudzsk. persona -t. d) Ar p a v l a m o izteiksmi izsaka pavles, lgumus, pamudinjumus; piem. celies! iesim! Otrai personai abos skaitos t pati galotne, kas s t e n b a s izteiksmes tagadn; pirmai daudzsk. personai t pati forma, kas stenbas izteiksmes nkotn (piem. iesim!); treai personai t pati forma, kas stenbas izteiksmes t a g a d n , pievienojot skum vrdiu lai (piem. lai nk!). e) V a j a d z b a s izteiksme izteic v a j a d z b u; piem. mums reiz j m i r s t. o izteiksmi rada, pievienojot s t e n b a s izteiksmes tagadnes treai personai formu j-, pie kam dartja vrds nostjas d a t v ; piem. t a g a d n : man (ir) jdzen, jdzenas (bet no bt: ,,jbt); p a g t n : man bija jdzen; n k o t n : man bs jdzen; v l a m izteiksm: man btu jdzen; a t s t s t m izteiksm: man esot (bijis, bot) jdzen. 83. . Laiki. Izi t a g a d n i, p a g t n i, n k o t n i. a) T a g a d n e. Senk viena daa darb. vrdu tagadn pievienoja personu galotnes pie paas s a k n e s, otra daa paplainja sakni ar kdu piedkli un pie piedka piesprauda personu galotnes. Latv. valod no p i r m s iras paglbus tikai nedaudz atliekas: no saknes es- esmu, es-(s)i, no saknes ei- ei-mu jeb ie-mu, ie-t, no saknes d- (d)-mu (sal. 23. ). Visi prjie darb. vrdi tagad pieder pie otras iras; t piem. no saknes tek- tek-a-m, tek-a-t, no saknes au- au-na-m, no saknes rau- rau-ja-m un rav-ja-m. b) P a g t n e. Pagtnes forms arvienu sakni paplaina ar kdu piedkli un pie piedka piesprau ts paas personu galotnes k tagadn; piem. no saknes tek- tec-j-m, tec-j-t, no saknes au- av--m. Saknes p a t s k a n i s paliek tas pats, kas tagadn (piem. vedam un vedm), vai ar ierodas cits (piem. dzenam un dzinm). P i r m a t n g i e m darb. vrdiem rakstu valod tagad arvienu pagtn paplaina sakni ar piedkli -- (piem. no saknes sit- sit-m, sit--t). A t v a s i n t i e darb. vrdi pagtn paplaina celmu ar piedkiem -j-, j-, -j-, -oj- (piem. no saknes grib- grib-j-m).
28

c) N k o t n e. Nkotn paplaina saknes formu (tdu, kda t pards n e n o t e i c a m izteiksm) ar piedkli -si- un pie piedka piesprau galotnes; piem. no saknes do- do-si-m, do-si-t, do-u (no do-si-u). Tikai tie pirmatngie darb. vrdi, kam nenoteicam izteiksm galotnes -t priek stv z, s, kas clies no z, s, d, t (sal. 20. ), rakstu valod tagad starp sakni un piedkli -si- vl iesprau piedkli --; piem. lauz--si-m (no ,,lauzt), nes--sim (no nest), ved--si-m (no vest), met--si-m (mest). Daudzskaitl das izloksns piedka -si- viet ieto -sa- (piem. do-sa-m, do-sa-t); rakstu valod nav ieteicams lietot s izloksnes formas. Daudzsk. otr person ar rakstu valod biei lieto -si- viet -sie-; piem. do-sie-t. d) S a l i k t i l a i k i. Blakus mintm vienkrm laika formm sastop ar divdabja savienojumus ar palga darb. vrdu ,,bt: es esmu mazgjis jeb (siev. krt) mazgjusi, ms esam mazgjui jeb mazgjuas (p a b e i g t t a g a d n e), es biju mazgjis (,,p a b e i g t p a g t n e), es bu mazgjis (p a b e i g t n k o t n e), es btu mazgjis (vlams izteiksmes pagtne). A t s t s t m izteiksm: vi esot (bijis, bot) nomiris. 84. . Skaiti un personas. Blakus v i e n s k a i t l i m un d a u d z s k a i t l i m senk bija vl d i v s k a i t l i s. Izi p i r m o, o t r u, t r e o personu; t r e a j a i personai abos skaitos t pati galotne. P i r m s personas v i e n s k a i t a galotne -u, sasinta (sal.6., b) no -o, kas paglbies v i d j s krtas galotn -os (sal. 81. , b). O t r a s personas viensk. galotne -i (no senka -ie sasinta, sal. 6. , b), vidj krt -ies. Ja t a g a d n e s otra persona sakrt ar p a g t n e s otru personu (piem. s i t i), tad tagadn lieto pa laikam formas bez -i (sit, brauc, bet vienmr: esi, ,,zini u. c). Atvasintiem darbbas vrdiem, kas pirmaj person beidzas ar -ju, -ju, -ju, -oju, atkritis nevien -i, bet ar iepriekjais -j; piem. no gdju otra persona gd (senk gdji), vidj krt gdjies. T r e a j person tiem darb. vrdiem, kas pievieno personu galotnes pie paas saknes, galotne -t (piem. ie-t). Citos gadjumos treaj person tagad pards trais celms bez kdas galotnes, pie kam darm krt sais beigu patskanis atkrt (sal. 6. , a), gaais beigu patskanis tiek sasints (sal. 6. , b); piem. d z e n (atkritis a, kas paglbies vidjs krtas form dzena-s ar su a; sal. dzena-m, dzena-t), d z s (atkritis i, kas paglbies vidjs krtas izloku form dzsi-s, sal. dzsi-m, dzsi-t; rakstu valod tai viet lieto jaundarinjumu dzsies), d z i n a (senk ar gau a, kas paglbies vidjs krtas form dzin-s; sal. dzin-m, dzin-t), r d a (senk ar gau a, kas paglbies vidjs krtas form r-d-s. Lai gan daudz izloksns tagadnes vidj krt vairs neizi a-celmus (piem. dzena-s) no -celmiem (piem. rd-s), rakstu valod tomr dertu ievrot, ka tiem darbbas vrdiem, kas darm krt beidzas ar -a, vidj krt ir galotne -s (ar gau a). Tiem atvasintiem darb. vrdiem, kas pirmaj person beidzas ar -ju, -ju, -ju, -oju, pc -a atkrianas rakstu valod atkritis ar j; piem. gd (senk gdj(a); vidj krt paglbusies piln galotne: gdja-s). Izemot formas eima, eita, d a u d z s k a i t a p i r m a j a i personai tagad arvienu galotne -m (piem. dzena-m, dzsi-m, dzin-m, rd-m), otrai personai galotne -t (dzena-t, dzsi-t, dzin-t, rd-t). V i d j krt s personas tagad rakstu valod pieem galotnes -mies, -ties (piem. dzena-mies, dzena-ties). O t r a daudzsk. persona tagadn beidzas ar ar -iet (pie acelmiem, piem. dzeniet) un -ait (pie -celmiem, piem. rd-ait). 85. . Nenoteicamai izteiksmei tagad galotne -t (piem. dz-t), vidj krt-ties (dzties). Ievrojot to, ka aiz -t atkritis i, patskanis e saknes zilb jizrun auri, piem. nest, vest, st, redzt, ar a u r o e (sal. 5. ).
29

86. . Supnam galotne -tu, vidj krt -tos. Supnu lieto pc darbbas vrdiem, kas apzm kdu k u s t b u; piem. nc stu! iesim skrietos! Izloku lielk da supns tagad izzudis. 87. . Divdabji. D a r m krt ir divdabji visiem trim laikiem, c i e a m krt tikai pagtnei un tagadnei. N e l o k m o s darms krtas divdabjus ar galotni -ot sauc par a p s t k u divdabjiem. 1) T a g a d n e s d a r m s krtas divdabim galotne -dams, siev. krt -dama, daudzskaitl -dami, -damas; vidj krt: (abos skaitos) -damies vr. krt, -dams siev. krt. s galotnes pieka pie n e n o t. i z t e i k s m e s celma (atmetot galotni -t); piem. do-t: do-dams, vez-dams. os divdabjus lieto tikai ar n e n o t e i c a m o galotni un pa laikam tikai n m i n a t v un nekad k lietu vrdu n o t e i c j u. 2) K lietu vrdu noteicju lieto divdabi ar galotni -ots jeb -os (vr. krt), -oti (tikai retumis vl) jeb -oa (siev. krt; v i d j s krtas formu t r k s t; n o t e i c a m s galotnes: -oais, -o. Piemri: m k o t s tva dls, p u t o j o u (ne putou, kas btu no putt) alus kannu, z i e d o bel. o divdabi atvasina no t a g a d n e s celma. Praktiski to var izteikt t: tagadnes daudzsk. pirms personas galotnes ,,-am viet pieka -os, piem. es-am: esos, putoj-am: putojos, deg-am: degos. Izemot viensk.nminatva galotnes -ots, -oti, tagad o divdabi loka k a-celmu (siev. krt k -celmu). No divdabja clies nelokmais a p s t k u divdabis ar galotni -ot, vidj krt -oties; piem. esot, plot, ploties. 3) Tagadnes c i e a m s krtas divdabi atvasina ar galotni -ms, kuu pieka pie t a g a d n e s celma; piem. velka-ms, doda-ms, ecja-ms. Praktiski to var izteikt t: jpieka galotne -s pie tagadnes darms krtas daudzsk. I. personas, piem. velkam-s. No divdabja clies n e l o k m a i s divdabis ar galotni -am, atmetot viensk. akuzatva galotni -u; piem. es redzju labbu p a u j a m (senk: paujamu); v i d j krt tagad galotne -amies, piem. es redzju viu ceamies. 4) P a g t n e s d a r m s krtas divdabim vr. krt galotne -is, siev. krt -usi; s galotnes pieka pie p a g t n e s celma, atmetot beigu patskani, piem. devu: devis (enit. devua; tlk k a-celms lokms); biju: bijis; vilku: vilcis (enit. vilkua), vilkusi; sldzu: sldzis (enit. slgua), slgusi. Ar n o t e i c a m o galotni: slguais, siev. krt slgu. Vidjs krtas lietojams formas:

30

5) Pagtnes c i e a m s krtas divdabi atvasina ar galotni -ts, kuu pieka pie n e n o t e i c. i z t e i k s m e s celma, atmetot galotni -t; piem. do-t: dots, lik-t: likts, dar-t: darts. 6) No n k o t n e s d a r m s krtas tagad rakstu valod atvasina tikai n e l o k m u divdabi ar galotni -ot, kas iestjas viensk. pirms personas galotnes viet; piem. do-u: doot, ved-u: vedot. V i d j krt pieem -ies, piem. dooties. 88. . Darbbas vrdu iedaljums lokms irs. Darbbas vrdus lokot, jzina trs celmi: tagadnes, pagtnes, nenot. izteiksmes celms. No tagadnes celma (piem. kauja-) atvasina tagadnes stenbas izteiksmi (kauja-m), pavlamo izt. (kauj!), vajadzbas izt. (jkauj), tagadnes darms krtas divdabi (kaujots, kaujot), tag. cieams k. divdabi (kaujams, kauja-m). No pagtnes celma (kv-) atvasina pagtnes stenbas izt. (kv-m) un pag. darms k. divdabi (kvis). No nenot. izteiksmes celma (kau-) atvasina nenot. izteiksmi (kau-t), nkotni (kau-u), supnu un vlamo izteiksmi (kau-tu), nkotnes divdabi (kau-ot), tagadnes darms k. divdabi ar galotni -dams (kau-dams), pagtnes cieams k. divdabi (kau-ts). 89. . Pc o celmu formas visus darb. vrdus (atskaitot bt, dabt, iet, dot, par kuiem runa vlk) var sadalt t r s irs. Pie pirms iras pieder darb. vrdi ar d i v z i l b j u celmu t a g a d n un p a g t n un tro s a k n i n e n o t. i z t e i k s m . o iru var sadalt p i e c s pairs: 1) t a g a d n e s celmu atvasina no saknes ar piedkli -a- (piem. sit-a-m), pie kam saknes p a t s k a n i s viscauri paliek n e m a i n t s; 2) t a g a d n e s celmu atvasina no saknes ar piedkli -a- (piem. velk-a-m), pie kam sakn t a g a d n patskanim e, prjs forms (vilkm, vilkt) patskanis i; 3) t a g a d n e s celmu atvasina no saknes ar n un a; piem. rokam (no senka rank-a-m, sal. 25. ; rakm, rakt), sie-na-m (sjm, siet); 4) t a g a d n e s celmu atvasina no saknes ar piedkli -ja-, piem. stiep-ja-m (stiepm, stiept); 5) t a g a d n e s celmu atvasina no saknes ar piedkli -sta-, piem. trk-sta-m, trkm, trkt). Pie otras iras pieder darb. vrdi ar (vismaz) t r s z i l b j u celmu t a g a d n un p a g t n un (vismaz) d i v z i l b j u celmu n e n o t. izteiksm. o iru var sadalt e t r s pairs: 1) t a g a d n e s celms beidzas ar -ja-, piem. domja-m (domjm, domt); 2) t a g a d n e s celms beidzas ar -oja-, piem. kliboja-m (klibojm, klibot); 3) t a g a d n e s celms beidzas ar -ja-, piem. svtja-m (svtjm, svtt); 4) t a g a d n e s celms beidzas ar ja-, piem. slavja-m (slavjm, slavt). Pie tres iras pieder darb. vrdi, kam p a g t n e s celm viena zilbe vairk k t a g a d n e s celm un n e n o t. i z t e i k s m (vismaz) d i v z i l b j u celms. o iru var sadalt trs pairs: 1) p a g t n e s celms beidzas ar -j-, piem. (zinm), zinj-m, (zint); 2) p a g t n e s celms beidzas ar -j-, piem. (darm), darj-m, (dart); 3) p a g t n e s celms beidzas ar -j-, piem. (tekam), tecj-m, (tect).

31

90. . Pirm lokm ira.

91. . Piezmes par p i r m o iru. Seko pie pirms iras piedergo darb. vrdu saraksts alfabta krtb, pie kam no katra darb. vrda tiek dota t a g a d n e s, p a g t n e s un n e n o t. i z t e i k s m e s forma. 1) Pie p i r m s p a i r a s pieder:
augu (II. p. audzi), augu (II. p. augi), augt. bgu, bgu, bgt. cepu (ne cepju!), cepu, cept. degu, degu, degt (k neprejos darb. v.). diegu, diedzu, diegt. deju, deju, diet (no senka ,,diet, sal. 25 ). du (jeb mu no ,,dmu'), du, st (no dt, sal. 20. ). metu, metu, mest (no mett, sal. 20. ). minu, minu, mt (no mint, sal. 25. ). nku, ncu (no nkju, sal. 14. ), nkt. nesu, nesu, nest. pinu, pinu, pt. ritu, ritu, rist (= ritt). sku, sku, skt. situ, situ, sist. skutu, skutu, skust. inu, inu, t. tinu, tinu, tt. trinu, trinu, trt. vedu, vedu, vest. Te jpiemin ar: emu (jemu), mu (jmu), emt (jemt).

2) Pie o t r s p a i r a s pieder:
crpu, cirpu, cirpt. crtu, cirtu, cirst.

32

delu (jeb dilstu), dilu, dilt. dzemu (jeb dzimstu), dzimu, dzimt. dzenu, dzinu, dzt (no dzint, sal 25. ). kremtu, krimtu, krimst. liedu (no lendu, sal.25. , jeb lienu), ldu (no lindu), lst (no lindt) lieku (no leiku, sal. 25. ), liku, likt. miegu, migu, migt. prku (II. p. prci), pirku (II. p. pirki), pirkt. ietu, itu, ist. snieg, sniga, snigt.

33

stiegu, stigu, stigt. telpu, tilpu, tilpt. velku, vilku, vilkt. Te jmin ar: verdu (ar piedkli -da-), viru, virt.

3) Pie t r e s p a i r a s pieder:
(ar saknes patskani a) loku (no lanku, sal. 25. ), laku, lakt. ploku (II. p. ploci), plaku (II. p. plaki), plakt. protu, pratu, prast. rodu, radu, rast.

34

roku, raku, rakt. smoku, smaku, smakt. topu, tapu, tapt. zogu, zagu, zagt. (ar saknes patskani i) briedu (no brendu, sal. 25. ., jeb brienu), bridu, brist. krtu (no ,,krintu, sal. 25. ), kritu, krist. lpu, lipu, lipt. mtu, mitu, mist. (ap)nku, niku, nikt. sku, siku, sikt. tieku (no tenku), tiku, tikt. (pa)tku (no tinku), tiku, tikt. (ar saknes patskani u) bruku (no brunku, sal. 25. ), bruku, brukt. drupu, drupu, drupt. jku, juku, jukt. jtu, jutu, just. klpu, klupu, klupt. mku, muku, mukt. plku, pluku, plkt. ku, uku, ukt. spruku, spruku, sprukt. stu, sutu, sust. ku, uku, ukt. tku (jeb tkstu), tuku, tukt. zdu, zudu, zust. (ar piedkli -na-) aunu, avu jeb vu, aut. gnu, guvu, gt. sienu, sju, siet. skrienu (jeb skrju), skrju, skriet. slienu (jeb sleju), sleju, sliet.

4) Pie c e t u r t s p a i r a s pieder:
(sakne beidzas ar p) kpju, kpu, kpt; tpat lokmi: kampju, kopju, krpju, rpju, slpju, stiepju, svelpju, tiepjos, trpju, triepju, vrpju. (sakne beidzas ar b) glbju, glbu, glbt; tpat lokmi: grbju, rbju, knbju, kniebju, riebju, strebju (pag. strbu, strbt), iebju, urbju. (sakne beidzas ar t) jauu (no jautju, sal. 16. ), jautu, jaust; tpat lokmi: pleu (pag. pltu, plst), pu, skaios, vru, cieu, cenos (pagtne: centos jeb censos). (sakne beidzas ar d) auu [no ,,audju, sal. 16. ; II. p. aud(i)], audu, aust; tpat lokmi: gauu, glauu, gru, kou, laiu, ou, pauu, sos, skauu, snauu, spieu, sprauu, sprieu, svieu, ru, ieu, zu, zieu (kr. ,,m). (sakne beidzas ar k) braucu (no ,,braukju, sal. 16. ), braucu, braukt; tpat lokmi: brcu, dcu, jaucu, kaucu, kcu, kviecu, lecu (pag. lcu, lkt), lencu, liecu, mcu, maucu, mrcu, plcu, aucu, cu, saucu, slaucu, scu, alcu, cu, aucu, teicu, traucu, vcu (ne vu!), veicos. (sakne beidzas ar g) beidzu (no beigju, sal. 16. ), beidzu, beigt; tpat lokmi: dedzu (k prejos darb. vrds), jdzu, jdzu, kliedzu, liedzu, ldzu, mdz (bez nenot. izt), sedzu, sldzu, sniedzu, spiedzu, steidzos, noziedzos, zviedzu, audzu.

35

(sakne beidzas ar s) elu (no elsju, sal. 16. ), elsu, elst; tpat lokmi: dzeu (dzsu, dzst), kru (vilnu), ku (pienu), melu, plu, pou, rauu, teu (tsu, tst). (sakne beidzas ar z) bu (no bzju, sal. 16. ), bzu, bzt; tpat lokmi: beru, bru, dru, gu, grauu, grieu, jou, lauu, mu. (sakne beidzas ar r) a) ar gau patskani p a g t n un n e n o t. i z t e i k s m : bau (no barju, sal. 16. ), bru, brt; tpat lokmi: beu, kau, peu, seu, sveu, veu; b) ar gau patskani pagtn: buu, bru, burt; tpat lokmi: duu, dzeu, dzios, iu, aizkau, eu, kuu, speu, iu, tveu; c) ar su patskani viss forms: au [II. p. ar(i)], aru, art. (sakne beidzas ar l) a) ar gau patskani p a g t n : dzeu (no dzelju, sal. 16. ), dzlu, dzelt; tpat lokmi: kuu, peu, smeu, eu, iu, zeu, veu, viu, ceu; b) ar s u patskani viss forms: guos, gulos, gulties; tpat lokmi: kau, mau. (sakne beidzas ar m) jumju, jmu, jumt; tpat lokmi: lemju, stumju, vemju. (sakne beidzas ar au) bauju, bvu, baut; tpat lokmi : gauju, jauju, kauju, kauju, auju, mauju, pauju, rauju, spauju, auju, auju. Te jpiemin ar: uju, uvu, t. (sakne beidzas ar p a t s k a n i) dju, dju, dt; tpat lokmi: jju, klju, krju, rju, sju, spju, stju; miju, miju, mt; tpat lokmi: plijos, riju, viju; leju, lju, liet (no leit, sal. 25. ); tpat lokmi: reju, smeju.

5) Pie piekts pairas pieder:

(sakne beidzas ar p) pampstu, pampu, pampt; tpat: slpstu, tirpstu. (sakne beidzas ar b) bstu, bu, bt; tpat: reibstu, skbstu, skurbstu, stulbstu, ilbstu. (sakne beidzas ar t) kaistu (no kaitstu, sal. 20. ), kaitu, kaist; tpat: kalstu, vstu (nenot izt.: vst). (sakne beidzas ar d) briestu, briedu, briest; tpat: klstu, mostos, nstu, plstu, svstu, stu. (sakne beidzas ar k) lkstu, lku, lkt; tpat: mirkstu, nkstu, plaukstu, salkstu, sarkstu, slkstu, trkstu, tvkstu. Te jmin ar: kurkstu, kurcu, kurkt. (sakne beidzas ar g) dgstu, dgu, dgt; tpat: gstu, lgstu, rgstu, sirgstu, spirgstu, sprgstu, stingstu, vrgstu. (sakne beidzas ar s) aust (gaisma) ausa, aust; tpat: gaistu, karstu, aizmirstu, plstu. Te jmin ar: dziestu, dzisu, dzist un kstu, kusu, kust. (sakne beidzas ar z) lstu, lzu, lzt. (sakne beidzas ar r) birstu, biru, birt; tpat: gurstu, irstu, mirstu. (sakne beidzas ar l) salstu, salu, salt; tpat: silstu, svilstu, dilstu (jeb delu). (sakne beidzas ar n) (pa)zstu (no ,.zinstu, sal. 25. ), -zinu, -zt (no zint). (sakne beidzas ar m) grimstu, grimu, grimt; tpat: rimstu, skumstu, dzimstu (jeb dzemu). (sakne beidzas ar p a t s k a n i)

36

bstos, bijos, bties; tpat: dzstu, gstu (pag. guvu), kstu, lst, pstu, stu.

Jievro, ka p i e k t s p a i r a s darb. vrdi visi ir n e p r e j o i un pa lielai daai apzm iekanu kd stvokl. Jievro, ka p i r m s i r a s darb. vrdos p a g t n saknes patskanis e viss persons ir aurs, sal. 5. . 92. . Otra lokm ira.

93. . P i e z m e s p a r o t r u i r u. Jievro, ka patskai a, e, i, ar kuiem beidzas celmi (piem. mazg-, liel-, kars-), rakstu valod viss lokms forms arvienu gai izrunjami (piem. mazgjos, lieljies, karsos). Pie t r e s p a i r a s pieder gandrz bez izmuma tikai darb. vrdi, kas a t v a s i n t i no l i e t u un p a b a s vrdiem. T k daudz izloksns os darb. vrdus loka pc t r e s i r a s o t r s p a i r a s (k daru, darju, dart), tad ders te mint lietojamkos darb. vrdus, kas rakstu valod lokmi steni pc otras iras tres pairas (k lielju, lielju, lielt): kristju, lielju, lobju, medju, mstju (linus), pelnju, pestju, robju, slju, sirdjos, sunju, sodju, svaidju (ar elji), svtju, stju, zvanju, trju, vtju, veltju, vstju, cienju.

37

38

39

40

94. . Tre lokm ira.

41

42

95. . P i e z m e s p a r t r e o i r u. P i r m p a i r a. Tpat k sargt loka vl zint un visus darb. vrdus ar galotni -(d)int (piem. aicinu, aicinju, aicint). ie darb. vrdi t a g a d n e s celmu atvasina ar piedkli --; piem. III. p. sarga no senka ,,sarg (gaais a vl paglbies vidj krt: sarg-s). Te jmin ar raudu, raudju, raudt un dziedu, dziedju, dziedt, kas t a g a d n ir a-celmi (III. p. raud, dzied; vidj krt: izrauda-s, izdzieda-s ar su a). O t r a p a i r a. Darb. vrdi, kas beidzas ar -dzt, -ct, (piem. raudzt, loct), t a g a d n viscauri patur k (piem. loku, loki, ne loci, loka; raugu, raugi, ne raudzi); tikai no mct tagadne ir: mcu, mci, mca u. t. t., lai btu izirba no mku, mki, mk (no mct). T r e p a i r sakritui divji darb. vrdi. Pirmie no tiem t a g a d n ir veci a-celmi (piem. no tect tagadne: teku, teci, tek, teka-m, teka-t). Otri no tiem senk bija (un das izloksns vl tagad ir) t a g a d n i-celmi (piem. no gult izloksns skan tagadne: guu, guli, gul, guli-m, guli-t); rakstu valod tagad visi i-celmi prgjui ja- vai a-celmos, piem. guu: guam (k smeu: smeam no smelt), ticu: ticam, redzu: redzam, mlu: mlam, vlu: vlam, su: sam, stvu: stvam, ziedu: ziedam, turu: turam (3. person: tur), varu: varam, minu: minam, dzirdu: dzirdam. Pie is pairas pieder ar darb. vrds vajag, vajadzja, vajadzt.

43

Nekrtnie darb. vrdi. 96. . Te pieder darb. vrdi b t, i e t, d o t, kas t a g a d n e s forms senk (un das forms vl tagad) piekra sevias personu galotnes pie paas saknes, piem. es-mu, ie-mu jeb eimu, 3. pers. ie-t, do-mu.

44

Vidjs krtas formas atvasina ldzgi k no citiem darb. vrdiem; t no iet un dot t a g a d n e skan: (sa)ejos, ejies, ietas, ejamies, ejaties, dodos, dodies, dodas, dodamies, dodaties. Jpiezm, ka 3. personas n e i r viet lieto n a v. Te jmin ar vl darb. vrds dabt (ar gau u viss forms), ko loka k mazgt (tagadne: dabju, pagtne: dabju, nkotne: dabu). Apstku vrdi. 97. . A p s t k u vrdi tuvk noteic d a r b b a s vai p a b a s vrdus, apzmdami l a i k u (piem. kad, toreiz, sen, prn, vakar), v i e t u (piem. kur, te, kurp, tlu, lejup), k r t u un m r u (piem. k, citdi, visai, oti, labi, klusu, cik). 98. . A p s t k u v r d u a t v a s i n a n a. Apstku vrdi ceas: a) no l i e t u vrdiem, piem. mam, odien, vietm, retumis, iek; b) no s k a i t a vrdiem, piem. divat, pirms; c) no v i e t n i e k u vrdiem, piem. t, tad, citur; d) no p a b a s vrdiem, ar galotni -i, piem. labi, tri, vareni; ar galotni -u, piem. tlu, tuvu, zemu, vlu, sebu; ar galotni -m (ar gau a), piem. lnm, pamazm, klusm, tm; ar galotni -is, piem. retis, vciski(s). No iem apst. vrdiem darina ar prko pakpienu (piem. labk(i), senk, tlk, retk(i), laikk(i) no laikus, vairk no daudz) un visprko pakpienu (piem. vislabk(i), vistlk(i) u. t. t). No iem apst. vrdiem atvasina ar p a m a z i n m s formas, piem. no lnm lnim, lntim (i priek t izrun gai un ar akcentu), pamazm pamaztim. Apst. vrdus atvasina ar no d a r b b a s vrdiem, ar galotni -u, piem. stvu (stvt), sdu, tupu, peldu, gulu; ar galotni -us, piem. slepus, izklaidus, stvus; ar galotni -u(s), piem. brauku(s), lku(s), skrieus, rus nortu, neus nest, ,,saukus saukt; ar galotni -(t)in, piem. bridin brida, saucin sauc, raudin raud, drebin dreb, gtin guva, iltin la, lgtin ldza, ietin ieu. das formas atvasina tikai no p i r m s iras un daiem t r e s iras darb. vrdiem; ja p a g t n e s patskanis kaut k atias no nenot. izteiksmes patskaa, tad lieto galotni -tin (piem. ietin, celtin, dztin, gtin), bet citos gadjumos -in un -tin bez kdas starpbas (piem. sviedin un sviestin). Ar s a t i k s m e s vrdu savienojumi ar locjumiem var iegt apstku vrdu nozmi, piem. arvienu, pavisam, kpc. Satiksmes vrdi. 99. . Satiksmes vrdi apzim priekmeta vai darbbas attiecbu (zmjoties uz vietu, laiku, cloni, nolku) uz citu priekmetu vai darbbu. Sat. vrdus lieto k patstvgus vrdius un salikteos ar lietu, pabas, darbbas vrdiem. Salikteos ar darb. vrdiem sastopami tikai aiz, ap, at-, iz, ie-, no, pa, pr, pie, sa-, uz; no tiem at-, ie-, sa- tagad pa laikam sastopami tikai salikteos. Viensk. e n i t v s stv pie sat. vrdiem: aiz, apak, bez, d, iz, lab(ad), no, pie, pc, priek, -pus (piem. aipus), zem, virs. Viensk. d a t v s stv pie sat. vrda ldz.

45

Viensk. a k u z a t v s vai i n s t r u m e n t l i s stv pie sat. vrdiem: ap, ar, gar, par, pret, starp, caur. Uz prasa enitva un akuzatva; pa datva un akuzatva vai instrumenta. D a u d z s k a i t l pc visiem sat. vrdiem mdz stvt i n s t r u m e n t l i s. Saiki. 100. . S a i k i savieno teikumus un teikuma locekus. Izi: 1) k o p o j a m o s saikus (un, ir, ar u. c); 2) p r e t s t a t a s. (bet, tomr u. c); 3) n o d i b i n m o s s. (jo, tpc ka); 4) i a m o s s. (vai, jeb); 5) v l a m o s s. (kaut, lai); 6) p i e a u j a m o s s. (lai gan, jebu); 7) n o s a c j u m a s. (ja, kad); 8) p a k r t o j a m o s s. (ka); 9) s a l d z i n m o s s. (k); 10) l a i k a s. (kad, ldz). Sajutumu skau vrdi. 101. . Ar s a j u t u m u s k a m izteicam savas j t a s (spes, labas, piem. ai, vai, au; brnumus, prsteigumu, piem. , ja), vai ar vram uz kaut ko citu uzmanbu (piem. re, rau, klau), vai apzmjam dab dzirdamas skaas (piem. brk, plk).

46

Sintakse jeb teikuma mcba

K. Mlenbacha sarakstta.

I. Vrdu iru mcba.

Vrdu iru mcb apcersim vrdu iru lomu un nozmi teikum. Lietas vrds. 102. . Lai gan latvietis, vispr emot, ml izsact savus novrojumus darbbas vrdiem, tomr vi izredz daudzkrt, par darbbu rundams, nevis darbbas vrdus, bet no tiem atvasintus lietu vrdus, pieirdams ar to valodai nozmgu, spargu sumu: 1) Lietu vrdi ar galotnm -js, -js, -tjs (retki -nieks, -niece u. c.) lietojami, kad runjam par teikuma priekmeta gribu, gatavbu, iespju, parau kaut ko dart. Vi bija mjs; via bija gjja = vi gribja jaunavu par sievu emt; via labprt gribja pie mja iet. Tikko viu uzaicinju, vi bija tli braucjs. Msu kalpi ir palicji. Meitene jau laba ganos gjja ( = var jau labi ganos iet). 2) Ar lietu vrdiem ar galotni -ums varam daudzkrt veikli un si izsacties par pabeigtu darbbu, par darbbas sekm, pankumu: Paldievs saku mmiai par agro clumiu. No t oda kritumia visa zeme norbja. Lai gul mana mmulte vakarju gulumiu (instr.) Trsreiz vienu kreklu vilku vienu pau mazgjumu (instr.). Pazst la tupjumu, gjumu nepazst (mkla). No celia vien pazinu bra brnu tecjumu. Krta. 103. . No trim krtm latvieu valod uzglabjus tikai divas, vrieu un sievieu krta. Vrieu krta ir a-, ja-, u-celmi, sievieu krtas -, -, i-celmi. Daudz vrdu ar galotni -a, retki ar -e, ieguvui vrieu krtas nozmi, apzmdami ts darbbas dartjus, kas vrda sakn izsacta. T p. p. aua apzm gan aubu, gan cilvku, kas aujas, ppa gan ppanu, ppjumu, gan cilvku, kas pp, snauda gan snaudienu, gan snaudju; tpat nejga, nepraa, pazia, plukata u. c. Uz vrieti attiecinti, ie vrdi ir vrieu krtas: tds nejga (vrs), tda nejga (sieviete). Pc sievieu krtas sugas vrdiem: upe, sala, zeme, pilsta rkojas pa lielu lielai daai attiecgie pavrdi, stdamies sievieu krt: Gauja, Reina, Dona, Eifrata; Ceilona, Trinidata; Japana, Tibeta; Parze, Londona; bet kur t sveus pavrdus nav iespjams prlatvint, tur sve galotne atstjama un sugas vrds pieliekams: Po upe, Bordo pilsta.
47

Skaitlis. 104. . No trim skaitiem, vien-, div- un daudzskaita, latvieu valod vl sti dzvotji vienun daudzskaitlis. Divskaitlis ar galotni -i sastopams tikai vl pc skaitu vrdiem divi un abi un pc o skaitu vrdu parauga ar pc skaitu vrdiem 39: Divi ietai (pa parastam: ietaas) veljas. Divskaitlis diezgan biei vl sastopams akuzatv: Ko tu gribi? Divi ribi. Nabadzte saraudja devii dieni, devii nakti. Septii pdi ga. Bieki k no sievieu krtas vrdiem sastopams divskaitlis no vrieu krtas vrdiem: uj, meitia, pieci krekli; devii gadi vecs. Divskaita pdas visvairk uzglabjus pie mra, svara apzmjumiem, tpc ka ie vrdi pa laikam stv sabiedrb ar skaitu vrdiem: Pirkt, prdot divi pri mieu, divi mrcii sviesta ir daudz parastki nek: pirkt, prdot divus prus mieu, divas mrcias sviesta. Tikai ja prkam divus prus (bez satura, vienu kartupeiem, otru labbai), tad daudzskaita akuzatvs parastks nek divskaita forma. ie divskaitu akuzatvi t sastingui, ka tie nostjas nevien pc akuzatva, bet ar pc enitva un datva satiksmes vrdiem: ar abi kji, pc divi dieni, no abi gali, ik pa pieci soi. 105. . Dai lietu vrdi lietojami tikai, vai vismaz pa lielkai daai daudzskaitl. Tdi daudzskaitlinieki ir: 1) Daudzuma, daudz priekmetu savienojuma apzmtji: drupas, dmi, garaii, msli, milti, pakulas, pelni, pelus jeb pelavas, sakasas, salmi, samazgas, sanaas, saslaukas, siekalas, smadzenes, smaganas, sodrji, smiltis, spai, auzas, grii, kviei, miei, rudzi, kaepes, lini. Rudzis, miezis apzm vienskaitl v i e n u augu. Tdu daudzuma savienojumu izsaka ar daudzskaitlis audis. 2) Dadi rki, drbes gabali, ievrojot rku sastvdaas: bres (uz ko liek zrku), durvis, dzirkles, ecas, lamatas, laui, ovenes, makstis, plas, kamanas, ragus jeb ragavas, rati, sakas, iltavas, svari,ttavas, trepes, vrti; bikses, svrki (retumis: svrks). 3) Miesas daas, kas pc savas dabas pa divm vai pa vairkm kop sader, vai ar vienmr sastopamas daudzskaitl, daudzkrt iznku divskaita viet: krpes, krtes, nsis, plaui, uzacis. 4) Vietu uosaukumi: a) mju un dau pilstu vrdi: Tei, Drui, Ngas, Csis, Talsi, Limbai, Pompji, b) pa laikam pasaules puses: rietumi, austrumi, ziemei, dienvidi. 5) Svtku, sevii ievrojamu dienu, dau damlaiku nosaukumi: svtki, Juri, Ji, Mrtii, Miei, Lieldienas; appvbas, apklbas, kristbas, derbas, kzas, mkas; brokastis (ar viensk.), vakarias. 6) Dau slimbu nosaukumi, kuas vairk viets pie miesm pards: lcenes, vtis, ieni, izsitumi. 7) Jtu apzmjumi: bdas, bailes, blas, briesmas, draudi, dusmas, gaudas, meli, skumjas, vaidi. 106. . Dai vrdi lietojami tikai vienskaitl, dai pa laikam vienskaitl. Vienskaitlinieki mdz bt: 1) pavrdi: Rga, Jelgava, Krasti. Tomr dai pavrdi, piem. Limbai, ir tikai daudzskaitlinieki. Bez tam pavrdi lietojami daudzskaitl, ja runjam a) par vairk personm ar viendu vrdu vai pavrdu: abi Krastii (tvs un dls), d) ja ar pavrdiem apzmjam personas pc viu ievrojamm pabm: Kaut mums btu daudz Kronvaldu, t. i. tdu vru, ar tdm pabm k Kronvalds. 2) Abstrakti vrdi: taisnba, mlestba, lnprtba, tiklba, pacietba, pazemba, u. c. Bet abstrakti vrdi lietojami ar daudzskaitl, ja tie guvui konkrtu nozmi: nertnba (= paba), nertnbas (= nertni darbi); tpat muba un mubas, nelba, nelbas u. c.
48

3) Vielu apzmjumi, aplkoti to savienojum, neievrojot to daudzs daas, no kum savienojums sastv: alus, gaa, medus, piens, ledus, lietus, sniegs u. c. Daudzskaitlis no iem vrdiem lietojams, ja apzmjamas dadas priekmetu pairas: dadi vni, sieri. Maza, maza mucia, divjdi alutii (mkla). Metali pa laikam ir vienskaitlinieki; retumis tie sastopami daudzskaitl: dzelzm kalti riteni; sudrabiem laistta t istabia; zeltiem stus kaldint. Bet biei sastopams dau metalu (sevii dzelzs, ar zelta) daudzskaita enitvs, ja tie apzm tuvki kdu lietas vrdu: dzelzu (blakus dzelzs) tapa; bet tikai vienskaitlis: trauda zobens, vaa vrti. Nevien dau metalu apzmjumos, bet ar citos lietu vrdos daudzskaita enitvam blakus vienskaita enitvam ir jo plaas robeas, ja tas k pabas vrds vai k saliktea pirm daa tuvki apzm sekojoo lietas vrdu. Daudzskaita nozme tdos enitvu sakopojumos daudzkrt rokm taustma. T p. p. pie vielas nosaukumiem, k: glu logs, u. c. daudzskaita enitvs aizrda uz vielas dam, no kum pastv zinmie priekmeti. Tpat viegli saprotams daudzskaita enitvs tdos sakopojumos, k: skolotju, mctju, kurpnieku amats ( = amats, kdu piekopj skolotji, mctji, kurpnieki), ganu vilnainte (= vilnainte, kdu ns gani), apu, dadu lapa (= lapa, kda ir apsm, dadiem), cku gaa, t. i. gaa, kdu dod ckas; saimnieku meita, tiltu grda, lauku balodis, lauku pele. Visos nle mintos piemros lietojams ar vienskaita enitvs. Vienskaita enitvs tikai tad nekdi nav lietojams, ja zinmais vrds pieder pie daudzskaitliniekiem: linu (nevis lina) krekls, salmu jumts, ratu ritei. Tikai vienskaitl sastopams enitvs no vrda mes, ja tas apzm dzvniekus pretstat pret mjas kustoiem: mea irbe, balodis, mea pele, cka, bet lauku un lauka irbe. Daudzskaita enitvs sakopojumos ar mti, k vilku (blakus vilka), lu (blakus la), medu (blakus meda) mte, dlu, meitu mte, pamatojs pirmatn uz brnu daudzuma. Par brnu (blakus brna) aukli var saukt sievieti, kas zinm laik aukl tik vienu viengu brnu, ievrojot aukles uzdevumu brnus auklt. Tpat izskaidrojami ar sakopojumi ar sugas vrdu tvi: pu, zosu tvi. 4) Nereti sugas vrds vienskaitl stvdams apzm visus s sugas piedergos. Zivij aukstas asinis. Bldim bla valoda. 5) Lietu vrdiem ar galotni -ana, kas apzm darbbas vrd izsacto darbbu, pa laikam nav daudzskaita, p. p. ieana, stvana, mcans. Daudzskaitli dzird konkrt nozm; piem. ,,man tur daudz daranu. pabas vrds.
Noteicamais un nenoteicamais pabas vrds.

107. . pabas vrds ar nenoteicamo galotni lietojams, kad tas piebiedrojas lietas vrdam sugas nozm, t. i. kad runjam par priekmetu vispri, bet ar noteicamo galotni tad, kad runjam par kdu runtjam un klaustjam jau zinmu priekmetu, uz kuu aizrda noteicam galotne. P. p. Kds zirgs tev vairk patk? Vai melns vai balts? Nenoteicam galotne pabas vrdam te tpc, ka jauttjs vispr vaic, kdas spalvas zirgs vairk patk. Bet kad vaicjam par redzamiem vai redztiem, t tad par zinmiem zirgiem, tad noteicam galotne sav viet: Ku zirgs tev vairk patk? Vai melnais, vai baltais? Vispri nordjui uz starpbu starp pabas vrdu ar noteicamo un nenoteicamo galotni, aplkosim nu drusku skki o jautjumu. Noteicamo galotni pieem nevien pabas vrdi, bet ar divdabji ar galotni -os; -oa, -ams, -ama, -ts, -ta, krtas skaitu vrdi un dai vietnieku vrdi. 108. . Noteicam galotne lietojama:
49

1) Kad pabas vrdu priek stv nordmie (is, tas) vai iederuma vietnieku vrdi, kas norda uz priekmetu k uz kdu zinmu, noteiktu: is grtais darbs nu padarts. Stvdama padziedju tai mazaj birzt. Manas jauns drbes nozagtas. 2) Noteicam galotne viena pati bez iepriekja vietnieka vrda noteic ar pabas vrdu apzmto lietas vrdu par zinmu, redzamu, pazstamu: Ar balodi ziu stu tajai msiai. Tik es roku neiedevu svajam tautietim (runtjai un klaustjam paztamajam tautietim), kad brltis neturtu pie balts vilnaintes (t. i. pie ts b. vilnaintes, ko meita ns). Sve mte gaidtja ar bargo valodiu. Svtais dieva vrds. 3) Noteicam galotne pieiama pabas vrdam, ja tas izi zinmu priekmetu no citiem, t sevii pretstatos. Za ceturtdiena, Liel piektdiena, sarkanais vns, baltais, sarkanais boli, pelkais, melnais strazds, sve, st mte, st msa, prnais, aizprnais gads. Atraitnim roku devu, kreiso devu, ne labo. Visspilgtki ati zinmu priekmetu no citiem pabas vrds visprk pakpien; tpc tam pienkas noteicam galotne: Taisnkais ce visskais. Izmu mmiai mko meitu, mko meitu, rakstto pru. Visdai mtes meita, vislabais jeb pats labais tva dls pieci grai nemaksja. 4) Noteicam galotne dakrt izsaka, ka paba piemt zinmam priekmetam l i e l mr, spcina pabas nojgumu: guli, guli, bli, maigo miedziu! Dod, Dievi, man uzaugt ar gudro padomiu! Nu jau vairs nav labais gals. Zirgs citdi bijis mgais stvnca. Ne retumis tds pabas vrds sav nozm ieguvis vl lielku sparu sabiedrb ar pastiprintju enitvu vai apstka vrdu no t paa celma, no kua pabas vrds: Vrs esot iedzvojies par lielu lielo kungu. Tan zi viam lielum lielie nopelni. 5) Nenoteicam galotne aizrda uz jau mintu priekmetu. To (upi) izdzra melni vri. Kur palika melnie vri? Tie aizgja gau ceu. Kur palika gaais ce? Tas apauga zau mauru. Kur palika zaais maurs? 6) Ar vokatvu uzrunjam zinmas personas, tpc viu apzmtajiem piekrt noteicam galotne: Mais draugs! Draugs mais! Cienjamo biedri! Pielikums, aizrddams uz zinmu priekmetu, lietojams noteicam galotn: Krlis Lielais, Piektais. Dievs lgais, Gaais Pteris. 7) K r t a s s k a i t a vrds norda zinmu krtu priekmetu starp, tpc tam piekrt noteicam galotne: Piektais ritenis; pirm, otr, tre burtnca. Rakstu valod lietojama nenoteicam galotne, 1) kad krtas skaitlim ir piebiedrots nenoteicamais vietnieku vrds kds: Ekur ldzamais, tres kds smja, 2) dau skaitos: pustrea gada, puspiektas olekts. 8) Divdabji, izemot divdabi ar galotni -dams, kam nav noteicams galotnes, noteicams galotnes zi neizias no pabas vrda: is tekoais dens burbuo. Pagjuaj gad bija labi rudzi. Vi nolika ietaupto naudu uz augiem. Tikai vl jpiezm, ka pagtnes darms krtas divdabim sievieu krt pieiama galotne -u: Enerisk, k skudra izkaltu sieviete. Divdabis ar galotni -ams pieem vienmr noteicamo galotni, 1) ja tas pastiprina ts paas saknes darbbas vrdu: Suns rej rejamo, zobi birst birstamo. Jj, bli, jjamo. Augt augamo; 2) ja tas lietots k lietas vrds: Laist ldzamo va; damais, sitamais. Kad divdabis ar -ams ir teikum apzmtjs, tad tas daudzkrt uzglab nenoteicamo galotni; is sakms vrds = paruna; sakmais vrds atkal ir tds vrds, kas zinm gadjum jsaka: Neprmaini sakmos vrdus, t. i. tos vrdus, kas tev jsaka. Tdi divdabji daudzkrt saaug ar apzmjamo vrdu salikten: Strd, gan tad cits viss rasies, kuva man par sakmvrdu; guam-, damistaba. Tpat ar ne retumis pabas vrdi, kas apzm zinma priekmeta pastvgu pabu un tpc daudzkrt
50

saaug ar lietas vrdu salikten, patur nenoteicamo galotni, p. p. balta maize, blakus baltmaize, melna maize, blakus melnmaize. 9) No v i e t n i e k u v r d i e m pieem noteicamo galotni ,,ku: K nu kuo reizi dzv nenotiek. Dzvojam kur kuais, katrs savu malu. Kad vietnieku vrdi manjs, tavjs, savjs, msjs, jsjs lietoti k lietu vrdi, tad tiem piekrt nenoteicam galotne; manji, tavji u. c. P. p. Manji visi sveiki, veseli. Bet kad tie apzmtji kdam iepriek mintam vrdam, tad tiem piekrt noteicam galotne: Puika jsjo (cepuri) ne par ko negrib atdot. 10) Kad pabas vrds lietots k lietas vrds, tad tas pieem pa laikam noteicamo galotni: Lopi pa gabalu sao, kad pelkais (t. i. vilks) tuvojas. Droais atnk pie nia. Laist vieglos (= kjas) va. Klibais dzen, aklais e, plikais ieb azot (mkla). Bet kad lietas vrda viet stvoais pabas vrds vispri emams, bez noteiktas attiecbas uz zinmu priekmetu, tad tam nenoteicam galotne: Akls aklam ceu rda. Dzvs dzvu das, acs lkojas (mkla), t. i. kaut kas dzvs kaut ko dzvu d. Bet dzvais dzvo d = dzvais, kas man un tev pazstams, d dzvo (pazstamo). Tda pati starpba starp: dzvs nedzvu velk un dzvais nedzvo velk. 11) Dai pabas vrdi, prvrzdamies par lietu vrdiem, zaudjui pa daai iespju pieemt noteicamo galotni: Pagastam jgd par saviem nabagiem = nespjniekiem; tpat: ubags, vecki (tva, mtes nozm). Neparasts ir: tiklo vecko (vecku viet) brns. Tev bs savu tuvku mlt. Tuvkie turpretim ir tie, kas mums vistuvk tuvum atrodas = tuvenkie. 12) Ja vairk pabas vrdu apzm kdu lietas vrdu un apzmjuma zi viendi, tad tiem visiem vienda galotne: Simts man ir bleliu, padiaju, pamazaju. Liela, gaa priede aug kalna gal. Bet kad apzmjuma zi tie izias, tad galotni noteic apzmjuma daba: Silts sarkanais vns. Koduma vietu var ar berzt ar dzvu zao vardi. 109. . Nenoteicam galotne lietojama: 1) Kad pabas vrds un citi k pabas vrdi lietotie vrdi ir teikum par izteicju: Spalvas vieglas. Brns izsalcis. Darbs padarts. Tev bs bt jeb tev jbt godgam. Bet ar izteicjs pieem noteicamo galotni, a) ja tas ir visprkais pakpiens: s zles paas labis pie druda; b) krtas skaitlis: Es biju pirmais pie ugunsgrka, vi atkal beidzamais; c) ja pabas vrda svars pastiprints ar tik, tds, ,,kds, nekds, vai ar t paa celma enitvu: Diezin kds krietnais vi jau nu nav. Apgabals ir gan auglgs, bet tomr stipri smilains un nekds jaukais. Pim grbiens labu labais. 2) Kad pabas vrds lietots blakus darbbas vrdam k izteicja pabas vrds: Sarkans auga bolti. Atplst muti platu. 3) Kad pabas vrds neapzm zinmu priekmetu, bet kdu nezinmu, vai priekmetu vispri: Mazs cintis lielu vezumu g. T sevii, kad pabas vrda priek stv nenoteicamie vietnieku vrdi kdi, das un ar tds: Kds sves cilvks atncis. Das labs sacs. Vai tds jauns, stiprs cilvks nevar strdt? 4) Izsaukums akuzatv un enitv. Traku manu negudrumu! Tavu skaistu dziedanu, tavas skaistas dziedanas! 5) Daos locjumos blakus parastajai noteicamajai galotnei sastopama ska, ar nenoteicamo galotni saskanoa forma; skat. 64. . Apstku vrdos, kas cluies no pabas vrdiem, lietojama sk forma: gam, lnm, sveik, tuk (palikt); bet: sankt lielaj (nevis liel).

51

Prkais un visprkais pakpiens.

110. . Prkajam un visprkajam pakpienam tas pats piedklis, bet vii izias sav starp tan zi, ka prkajam pakpienam ir nenoteicam galotne un visprkajam noteicam. Bet prkais pakpiens var ar pieemt noteicamo galotni, ja tas k apzmtjs attiecas uz jau minto priekmetu: Msu me ir mazki un lielki koki; mazkos cirtsim malkai, lielkos sijm. 111 . Prk pakpiena viet lietojams dareiz vairk ar sekojou pamata pakpienu, t divdabjos ar -os, -a, -ts, -ta; p. p. vairk rdts. 112. . K saldzinmie saiki pie prk pakpiena lietojami nek, k (ne): Kas saldks nek medus? Rugji drgki nek rudzi (mkla). Cilvks niknks k zvrs. Drgs bij mans zobenti, vairk zelta k sudraba. Es viu labki pazstu, k nabags savu maizes kuli. (Labk mani dens nesa, ne atraia kumeli. e meitas veckas, ne pati mte). 113. . Minto saiku vietu var izpildt satiksmes vrdi par, aiz, pie kam jievro, ka satiksmes vrdu par (ar aiz) lietojot, pabas vrds parast valod nestv prk pakpien, bet pamata pakpien, ja paba apzmta visprk mr. Tu esi mazks par mani. Skaista auga brente par (vai aiz) vism meitim. 114. . Kad saldzinmas kda priekmeta divi pabas, tad 1) abas pabas var stvt prk pakpien: Sivns resnks nek gaks, 2) tikai pirmais pabas vrds prk, otrs turpretim pamata pakpien: sivns resnks k ga un 3) pirm pabas vrda priek nostjas vairk: Skatuve ir vairk plata nek augsta. 115. . V i s p r k p a k p i e n a formas: 1) forma ar galotni -kais, p. p. dienkais, 2) pats dienais jeb pats dienkais, 3) visdienais jeb visu jeb visdienkais: Pats mazkais bleli tautm gudri atsacja. Tevis d novalkju vislabkos gabalius. Vietnieka vrds. 116. . Personiskie vietnieku vrdi. Pirms un otrs personas vietnieku vrdi jau darbbas vrdu galotns izsactai personai piebiedrojami tikai tad, kad personai pieiams sevis svars. Bez kaut kda svara izlietojami pirms un otras personas vietnieku vrdi, ja izteicjs tds, kam nav personas galotnes: Vi vaicja, kurp es braucot. Pirms personas daudzskaitli vienskaita viet lieto 1) valdnieki, par sevi manifestos rundami, 2) rakstnieki, runtji, pievienodami lastajus un klaustjus sev klt: o jautjumu apcerjui, piegriezsim savu vrbu citm lietm t var rakstnieks rakstt, lai gan vi viens zinmu jautjumu apcerjis.
Piederuma vietnieka vrds.

117 . Sevii piederuma vietnieku vrdi latvieu valod ir tikai vienskaita pirmajai un otrai personai: mans, tavs; citu personu piederumu apzm enitvi: msu, jsu, via, vias, viu: mans, tavs, msu, jsu, via, vias, viu nams. Ir gan ar no daudzskaita pirms un otras, tpat no tres personas piederama vietnieku vrdi msjs, jsjs, vijs; tpat manjs, tavjs, savjs; ie pa laikam nav lietojami k apzmtji, bet 1) k lietu vrdi: mlt savjus. Vja mte skraidelja gar msju namdurm; 2) k pabas vrdi, un proti k tdi, kam pa laikam neseko lietas vrds, bet kam lietas vrds piedomjams pc sakara: kds amats btu grtks par jsjo. Dace ielika savu roku vij. Kds saem abas brna rokas savjs.

52

Piederuma vietnieka vrds ,,savs un atgriezeniskais vietnieka vrds.

118. . Piederuma vietnieka vrds savs un atgriezeniskais vietnieka vrds sevis, sev, sevi, sevim, attiecas uz vism personm gan vienskaitl, gan daudzskaitl: Es mlu, tu mli, vi, via, vii, vias ml, ms mlam, js mlat savus veckus; tpat: man, tev, viam, viai, vim, viiem, mums, jums bs savus veckus mlt. Man, tev, viam u. t. t. jgd par saviem veckiem. Es mlu sevi, tu netaupi sevis, vi, via, vii, vias kait sev; ms esam, js esat mier ar sevim. Man, tev, viam, mums, jums bs par sevi rpties. Man, tev, viam u. t. t. jgd par sevi. Ievrojot, ka savs, sevis, sevi, sev var attiekties gan uz teikumu priekmetu, gan uz papildtju, p. p. veckus vii sirsngi aicinja apciemot vius savukrt tdos ar divkru attiecbu saretos teikumos uz zinmo personu attiecgie vietnieku vrdi ir nevien pielaiami, bet visd zi izredzami, ja ar tiem izgaisina prpratumu iespju. P. p. Kungs redzja mani nkam ar visu savu saimi; in teikum nav skaidri noteikts, kam saime pieder, vai kungam, vai pirmajai personai. Ja saime attiecinma uz pirmo personu, tad jlieto pirms personas vietnieka vrds: ar visu manu saimi. Kur, nelkojoties uz divkras attiecbas iespju, par prpratumu nav ko baidties, tur lietojams vietnieka vrds savs: Es tev piekodinu apzingi izpildt savu (uz tevi attiec.) pienkumu. Mte atrada dlu trzjam ar savu lgavu, bet: vi atrada brli trzjam ar savu lgavu savs attiecinms uz teikuma priekmetu vi. Ja gribam sact, ka brlis trzjis ar savu lgavu, tad vietnieka vrds savs atlaiams: vi atrada brli trzjam ar lgavu jeb: ar via lgavu. T ar 7. bausl: bet via mantu un maizi tam paldzam vairot un sargt, un nevis, k agrkos izdevumos: bet viam paldzam vairot un pasargt savu mantu (t. i. teikuma priekmeta mantu, kas pret baua saturu). auj man parunties ar savu dlu in teikum savs var attiekties gan uz pirmo (man), gan uz otru personu. Ja sakars prpratumu neizgaisina, tad lietojams vai nu pirms, vai otras personas piederuma vietnieka vrds: auj man parunties ar manu (tavu) dlu.
Pats.

119. . Piederuma nojgumu pastiprina enitvs no vietnieka vrda pats: T ir mana paa (siev. k.: paas) vaina. Via dara pc savas paas gribas. Daudz tdos teikumos var atlaist piederuma vietnieka vrdu: Vii dzvo pau mjs. Ms brauksim ar pau zirgiem. Pats latvieu valod ir gan vietnieka, gan lietas vrds: Vai pats (= kungs, saimnieks) mjs? Pats (saimnieks) vl sdzjies patei (= saimniecei). Pats ml pieslieties teikuma priekmetam ar tad, kad tas viegli attiecinms uz papildtju: Ml savu tuvku k sevi pau, bieki: k pats sevi. T dardams, vi kait sev paam, bieki: pats sev, bet nevienam citam. Tpat ar pats labprt pieslienas, kur vien iespjams, teikuma priekmetam, kad tas spcina piederuma nojgumu: Ms brauksim, js brauksit pai ar saviem zirgiem. Vii dzvo pai savs mjs. Pats izsaka, ka darbba notiek bez citu paldzbas. Durvis paas atvrs, paas no sevis. Tas pats izsaka pilngu viendbu: Tie pai vi cit kult. Tas tas teikuma sakar daudzkrt apzm to pau, ko tas pats: Tas lecams, tas dejams. To celiu rta gju, to celiu vakar.

53

Viens otrs, cits cits.

120. . Savstarpju darbbu izsaka: 1) savstarpji darbbas vrdi: gaii kaujas, zirgi speas; 2) lokatvs: sav starp: izlgt sav starp, norunt sav starp; 3) tas pats lietas vrds, kas par teikuma priekmetu, tikai cit locjum: Brlis brli ml. Vrna vrnai acs neknbj. Roka roku mazg, abas baltas ; 4) viens otrs pa laikam lietojams, kad run par divju attiecbu: vai gribat viens otru emties? bet tautas valod un dareiz ar rakstu valod ar vairk personu savstarpjas satiksmes izteikanai: Velni viens paka otra klp iek. Labki te: cits paka cita; 5) cits cits, kad run par vairk personu savstarpju darbbu; K dieni pankstii cits uz citu raudzjs! Citam bija cita svrki, citam cita cepurte. Ts iedamas tautis, cita citu vadjs.
Nordmie vietnieku vrdi.

121. . Nordmais vietnieku vrds is norda uz tuvkiem priekmetiem, daudzkrt ar nievanas nokrsu, tas turpretim uz attliem, vi uz vl attkiem: Visi ie vietnieku vrdi lietojami gan k lietu vrdi, t. i. patstvgi bez pielikta lietas vrda, p. p. is, tas, vi man lec acs, gan k pabas vrdi jeb apzmtji, p. p. in, tan, vi saul. Vi ir stais tres personas vietnieka vrds; vi nemdz tuvki apzmt lietu vrdus, kas nozm personas: viam kalnam, bet nevis: dodi to viam cilvkam, bet tam cilvkam. Vietnieku vrdu sakopojums is tas apzm priekmetu niecgu dadbu: o to paststt, padart. Ne is, ne tas nozm ldzins nekam: Ne is, ne tas; ne ko dara, ne lai va. is un tas savienodamies salikten norda 1) ar jo lielu sparu uz tuvu stvoiem priekmetiem: itie puii manis d vai bijui, nebijui; 2) uz kaut ko sekojou: Vi sacja it: ,,Paliecies!
Tas.

122. . Vietnieka vrds tas zmjas gan uz dzvm radbm, gan uz nedzvm lietm, is un vi turpretim vairk uz dzvniekiem. Tas tpc der nekatras krtas apzmanai: Tas (nevis: vi, is) ir labi; pc tam, bez tam, no tam u. c. Vietnieka vrdu tas latvietis lieto 1) piln nordtja spk: Tas to darjis. Kam t tda skuju bda t celia mali? T, msia, tava bda. Kam tie miei ldum? Kam ts rozes mali? 2) Tas aizrda uz kaut ko jau mintu: Dzvoja vrs. Tam vram bija trs dli. Divi stakles, uz tm staklm muca, uz ts mucas pods, uz t poda mes, iek t mea putni (mkla). Aiz kalnia dmi kp. Kas tos dmus kpinja? 3) Tas aizrda uz kaut ko dzirdamu. Ko ts vistas tur kladzina? Ko tie tva sui rja pie mmias rou drza? 4) Tas aizrda uz kaut ko pazstamu, zinmu: Kumeam zelta zle, man t ciema zeltente. 5) Tas aizrda uz to, kas sekojo teikum paskaidrots. Tas, par ko gribam runt, mums prt jau zinms. T sevii biei stv tas virsteikum, ja palga teikum seko attiecbas vietnieku vrdi kas, ku, vai ar teikumi ar saikiem ka, kad, kamr, vai u. c.: Labs tas darbi, kas padarts. Kur jau tas laiks, kamr neesam redzjuies. To jautjumu, vai tas t, vai citdi, te apcersim. T ir nelaime, tas ir posts, tas ir joks sakm, a) kad mums par kdu nelaimi, postu, joku jrun, b) kad vispr runjam par nelaimi, postu, p. p. t ir nelaime (vienmr), ka bri sav starp nesaticgi. Bet ja sevi atgadjum paskaidrojam, par kdu nelaimi vai postu ir runa, tad ie lietu vrdi apzmjami ar nordmo vietnieka vrdu tas: T jau ir t nelaime, ka ms, bri bdami, dzvojam nesaticgi sav starp. Tas jau ir tas joks, ka vi nesjis grib paut.
54

6) Nordmais vietnieka vrds aizrda uz runtja un prrunt tuvo, sirsngo sakaru, pieirdams teikumam omulbas nokrsu: Tas saimnieks (= msu mais, laipnais s.) uz jokiem vien. Tpat pie pavrdiem: T nabaga Andreja man l. in zi nordmais vietnieka vrds savienojas ar piederuma vietnieka vrdu, kas tpat k nordmais vietnieka vrds ,,tas aizrda uz runtja tuvo sakaru ar prrunjamo priekmetu: Kur t mana mmulia? Sniegi, vji putinja ap to manu kumeliu. K ar piederuma vietnieku vrdiem, t ar ar piederuma enitvu sabiedrojas vietnieka vrds tas: Ko tie tva sui rja? Ko tie tautu sirmi zirgi smagi vilka kalni?
Tas, vi, is.

123. . Ja iepriekjos teikumos vairk priekmetu minti un sekojo teikum uz iem priekmetiem norda ar vietnieku vrdiem, tad uz visiem priekmetiem nevar nordt ar to pau nordmo vietnieka vrdu, bet vietnieku vrdi jizredz, uz viu dabu lkojoties: Saimnieks aizveda sviestu uz tirgu prdot. Via ratiem pienca vrs. is (tpc ka attiecas uz tuvko vrdu) nopirka to (tpc ka sviests pieder pie nedzvm lietm) no via (tpc ka attiecas uz personu un bez tam visattko locekli teikum). Uz vaicjumu: kas to darjis? var pirm persona, uz sevim norddama, atbildt: is, t. i. es. Tpc atkarg run, ku pirm un otra persona prvras treaj, is attiecas uz virsteikuma priekmetu, tas un vi turpretim uz citiem teikuma locekiem: Kungs prasa pamti pc brentes un pavl viai, ka via to tli im atvestu.
ds, tds.

124. . ds tpat k is, zmjas uz tuvko, tds, tpat k tas, uz tko priekmetu. ds un tds lietojami gan k lietas, gan k pabas vrdi. Laika nojgumus tuvki apzmjot, ds ldzins nozm im, bet tds kdam, neilgam: Citu gadu du (= ap o) laiku. Dls dzvojis tdu (kdu) laiku itin mier. Pc tda brtia, laicia. Tds gan pie lietas, gan pie pabas vrdiem apzm ievrojamu pakpienu: Kas t tda dziedtja? ni brnjies, kas tie tdi par spoumiem. Vai tu zini, kas es tda? Ak tu muis tds! Stulbie tdi! Vi ir tds bailgs. Tds lietojams nicinm nozm: Tds ar tdu satiekas, tds ar tdu lamjas. ds ar du, tds ar tdu. Tds lietojams attiecb uz vietnieka vrdu kds: Kds kungs, tds kalps. Tds daudzkrt paskaidrojams ar sekojou k: Btu es tda gjjia, k mmia devjia. Tdas kzas, k kaei krustbas, t. i. nekdas. Jautjamie, nenoteicamie un attiecbas vietnieku vrdi.
Kas.

125. . Kas var bt 1) jautjams vietnieka vrds: Kas nks man biedram ldz? Kas saldks par medu? Tpat atkargos jautjumos: Redzsim, kas tur izjuks; 2) nenoteicams: Mja tuka, kas sacja. Diezin, vai tur kas iznks. Saimniecei visa k bija diezgan; 3) attiecbas vietnieka vrds, lietots attiecb uz abiem skaitiem un abm krtm: Es nocirtu to kociu, kas ang cea mali. Kas tie tdi, kas dziedja? Kaut no Dieva izlgtos divu lietu, k vajag. Kas ar sekojou dalmo enitvu nozm cik: Tu ms; kas tur namu! Nekur likt, kas zelta.
55

Visprinma nozme piemt 1) vienkram kam a) ar stenbas izteiksmi: Lai tie dara, ko tie dara, b) sevii biei ar divdabi ar galotni -dams: Dievs lai dara, ko dardams. Dod, Dievi, ko dodams, dod man labu arjiu; 2) kas pastiprints ar vien, vien tikai: zis iedeva Ansim tdu zobenu, ar kuu var apkaot, ko vien tikai gribot. Kas k nenoteicams vietnieka vrds sastopams virsteikumos, vl bieki palga teikumos: ja kas, vai kas, lai kas. Ja kas netie, lai nk raudzt. Nenoteicamo nozmi piei kam vrdii kaut, jeb, ne, nez: kaut kas, jebkas, kas nekas, (ar balssvaru uz ne), nezkas: Dls manjis, ka tvam kautkas prt. Vii bija labi prtikui: bija liels drzs, kas nekas. Nezkas liels tur nav. Kas izlietojams vienmr k lietas vrds.
Katrs.

126. . Katrs pirmatn nozmdams kuu no diviem, ir 1) jautjams vietnieka vrds: Katrs vecks, vai msa vai brlis? Atkarg jautjum: Iesim, lci, pie kundzia, katram auzas pieders. Vii, viens otr skatdamies, nevarja zint, katrs lielks izbails: 2) nenoteicams = abi, ikviens no diviem: Tad vii gjui atkal gult(u), katrs sav gult. Aug bele pret beli, katra kalna gali. T sevii biei sastopams noliegtais nekatrs, nozmdams nevienu, ne o, ne to no diviem: Ne miegam, ne kaunam, nekatram nevos. Snaudua mte, snaudua meita, nekatra pria nedarinja. Tagadj valod katrs attiecas uz vairk personm, nozmdams ikvienu: Paas kmas domjiet, ko js katrs darsit. Tpat ar nekatrs = neviens: Man devii blelii, nekatram lgavias. Ikviena nozm vienkr katra viet biei sastopami: ikkatrs, ku katrs: Ciengai piedzimst dls, bet tds k ku katrs cilvks. Tik gudrs laikam gan bs ku katrs.
Ku.

127. . Ku ir 1) jautjams vietnieka vrds. Kas vaic vispri. Kas to darjis? vaicjam, kad par dartju nezinm, vai tas bijis suns, vai kais, vai cilvks, jeb vai cits kas. Bet ku vaic pc kda no zinmu priekmetu zinma pulka: Ku to darjis? vaicjam, ja gribam dartju izzint no zinma pulka, p. p. no brnu pulcia. Zinmo priekmetu pulku daudzkrt izsaka a) satiksmes vrds no: Ku no jums to izdarjis? b) vokatvs: Ku, autii, dzirdjt? c) visbieki teikuma sakars: Te ir daudz puu. Kuu lai es tev dodu? 2) ,,Ku ir attiecbas vietnieka vrds. K tds tas a) pieslienas it k pabas vrds sekojoam lietas vrdam teikum, un pa laikam uz priekjo attiecbas vietnieka vrdu aizrda nordmais vietnieka vrds tas: Ku puistis atmins, tas bs mans arji. Kua dziesma laba bija, to divreizes izdziedju (var.: kua laba dziesma bija; kas bij laba grezna dziesma); b) attiecas, tpat k kas, uz virsteikum stvou lietas vrdu: Laime, laime tai mtei, kuai meitas skaistas auga. Lai raudja paas tautas, kuas mani raudinja; c) ku zmjas uz iepriekju lietas vai vietnieka vrdu, ar to saskandams skaitl un krt, virsteikum seko tas: Viens grib manu lielu pru, otr(i)s daiu augumiu. Ku grib daiu augumia, pie t ieu dzieddama. Ku, retumis ar ,,kas, k otrs jautjams vietnieka vrds nereti sastopams jautjamos teikumos, t ka vien teikum satiekas divi jautjami vrdi: Kas tad nu kuam par to jzina? = Kas jzina? Kuam par to jzina. Kas kuam bdas bija? Ko nu ms kuam bijm auna darjui? Cik tad tiem kuo reizi ts paas naudas? Tpat atkargos jautjamos teikumos: Es gan redzu,
56

uz kurieni ku ce iet. Runjiet, labi audis, ko kuais zindami! Kas kam bija lielas bdas, ka man mazs augumi? Daos no mintiem jautjamiem teikumiem, sevii mintos atkargos jautjumos, kuam pirmatnj jautjam nozme izddjusi td mr, ka to vairs nesajtam, un ,,ku mums nozm liekas ldzinmies kuam katram, ikkuam. in nozm pat bez jautjams nozmes nas ku daudzkrt lietojams: Nomirst tvs, mmulia, ms brnii malu ku. Dzvojam kur kuais, katrs savu malu. Vii klausjs, k ku spja. Apcerjam nozm kuam piebiedrojas jeb, kaut, ik, ar viens: ik, jeb, kaut ku, ku viens: Tas var atgadties kuam vienam (ikkuam, kaut kuam). 128. . Attiecbas vrdus kas un ku lietojot, jem is likums vr: Vienda attiecba apzmjama ar viendu attiecbas vrdu, t. i. ja attiecbas vrds attiecas uz vienu un to pau priekmetu, tad izredzams tas pats attiecbas vrds: Lapias, kas lapias, kas pie kokiem neaug un ko cilvks ned. Vi aizrijs no putekiem, kuus sacla vj, un kui lda nss un mut, jeb: ko s. v. un kas 1. n. un m., bet nevis: kurus s. v. un kas l. n. un m., nedz ar: ko s. v. un kui l. n. un m. Bet ja attiecba dada, tad izredzama attiecbas vrdu prmaia: Kds saimnieks, kam piestta vstule, ku pavlts zinm viet nolikt 1000 rubus, nodevis o vstuli policijai, bet nevis: kuam ku. Tad vl jievro, ka attiecbas vietnieka vrds ku jizredz 1) lokatv un pa laikam ar enitv: meu, ku aug jauni koki, sauc par jaunmeu. Brni, kuu (jeb: kam) vecki mirui, ir brei, un 2) tur, kur ,,kas vartu prpratumu sacelt, t ja lietas vrds ar enitvu tuvki apzmts: cik jaukas uz kalniem ir prieka vstneu kjas, kui mieru sludina. Kas turpretim vienmr lietojams, ja tas attiecas uz personiskiem vietnieku vrdiem, pie kam jievro, ka apzmtja teikum zinmos personiskos vietnieku vrdus mdz atkrtot: Nc palg, tu zelta Dieva mte, kas tu zini, kas tu redzi vias bdas!
Kds.

129. . Kds 1) jaut pc priekmeta pabas: Kdu tad msu Dievam nav? K jautjams vrds kds ne visur pards sav piln pabas nozm, bet nozm to pau, ko ,,ku?, kas par? Kda diena odien ir? Vai jauka, vai nejauka? t vaicjam pc dienas pabas. Kda diena odien ir? Vai pirmdiena, jeb vai otrdiena? = Kas par dienu. 2) Kds k attiecbas vrds oti biei attiecas uz nordmo vietnieka vrdu tds: Kda vrna prta, tda neprta. Es tev nopirku zirgu, kdu tu vljies. 3) Kds k nenoteicams vietnieka vrds: Senos laikos bija kds vrs. Lai man bija kda dziesma, t man kauna nedarja. Ko divi kdi sauc par jaunu, to treais sauc par vecu. pabas vrda priek: Kas jau kds negodgs, drz sdja kakti. Prrunjam nozm sastopami ar: kaut kds, kds nekds, kds nebt: Gadjs ezeri ar kdiem nekdiem kukainiem. Lai tas izststa man kdu nebt (kaut kdu) atgadjumu. 130. . Kds pie skaita vrdiem un mra, izplatjuma, laika apzmjumiem apzm os nojgumus par aptuvumis saprotamiem: Tur bs kds simts cilvku. Izsju kdi (= apmram) divi pri mieu; audekls kdu olekti plats; pc kda (neilga) laicia, brtia. Ku, katrs, kds lietojami gan k lietas, gan k pabas vrdi. 131. . Lai gan vrdus nekas, nekatrs, nekds, neviens sajtam par vienu vrdu, tomr tie pilngi nav saaugui saliktei, kas redzams 1) no tam, ka balssvars neatrodas uz nolieguma ne, 2) no tam, ka satiksmes vrdi iesprauas starp noliegumu un vietnieka vrdu: ne par ko; ne ar kdiem ldzekiem.
57

132. . Ldzg nozm k kds lietojams das, biei pastiprints: das labs. Skaita vrds. 133. . Viens lietojams 1) k skaita vrds: viens (ne vairk) cilvks. 2) Ja vairk priekmetu attiecas uz kaut ko vienu, tad viens var iegt nozmi: tas pats, viens un tas pats: Vii dzimui vien dien. Vai ms neesam viens kas viens? 3) Viens daudzkrt apzm priekmeta, stvoka, darbbas nejauktu, neprtrauktu vienlaidbu: iet viens skrands, laistties vien zelt, sabraukt zirgu viens puts; dzvot viens bails, viens raizs, vien laim, vienos priekos; raudt vien raudan, braukt vien braukan. 4) Nle apcertai pairai stv tuvu jo tuvu nozme: tikai, vien, neviens cits: Es uzaugu ar tautieti; upe viena (pa parastam: vien) starpi. Bijm palikui vieni pai. Ms braucm vienas ar Olgu; vienos kreklos strdt, t. i. bez citiem drbes gabaliem. 5) Viens dareiz cildina nojgumu, to apzmdams par kaut ko seviu, sav zi viengu: Tas tik bij viens lietus! Vi sk lgties no vienas tiesas. Spoi melni rzei k vienas bildes. 6) Nojgums sav visprb var sev ar satvert nenoteiktu patnbu: Bija reiz vrs. Bet patnbas nenoteiktbu varam apzmt ar nenoteicamiem vietnieku vrdiem kds, viens: Bija reiz kds jeb viens vrs. 7) Viens tuvojas nordm vietnieka vrda dabai, ja tas stjas attiecb pret otru: ar vienu cirtienu vieniem seiem galvas nost, ar otru cirtienu otriem seiem. 134. . P a m a t a s k a i t a vrdi 29 un tpat ,,abi lietojami un lokmi k pabas vrdi. Tikai jievro, ka visos locjumos abjs krts blakus parastiem locjumiem lietojama forma ar galotni -i, t. i- sastindzis divskaita nminatvs jeb akuzatvs: nom. akuz. divas jeb divi aitas, divu jeb divi gadu vecs, pa devim jeb devii dienm (dieni). 135. . Desmitnieki, simtnieki, tkstotnieki nminatv ir lietu vrdi, tpc no tiem atkargs enitvs: desmit(s) vru, simts zaldtu, tkstotis auu. Bet daudzkrt sastopams pc iem skaitiem ar nminatvs: desmit vri, sevii ja skaitu vrdu priek k apzmtji stv vietnieka vrdi: Tie sepadsmit gadi bija klt. Ar akuzatv var sact: desmit vrus, jeb ar enitvu: desmit vru. Bet tikai: (ar) desmit vriem. Tas pats sakms par nenoteiktiem nelokmiem skaita vrdiem daudz, maz, vairk, cik, tik: nm. daudz cilvku (cilvki), ak. daudz cilvkus jeb daudz cilvku. ie k lietu vrdi lietotie skaitu vrdi pa laikam ir nelokmi; tomr nenoteiktos skaitu vrdus daudz, vairk var ar loct pat tad, ja tiem tli seko lietas vrds: priek vairkiem gadiem (pa parastam: vairk); atturt daudzus (pa parastam: daudz) cilvkus no nves; daudzm (pa parastam: daudz) saimniecm pienkas gods. Tamldzgi loct ar desmits, simts, tkstotis nav nekdi ieteicams, lai gan rakstu valod ad tad tas notiek: vekseli atdot par divisimt sedesmit rubiem, un nevis: par diviem simtiem sedesmit r. Bet kad apceramie skaitu vrdi stv bez lietu vrdiem, tad tie visd zi lokmi: pdj gadu desmit; vi jau pie sedesmitiem (= apmram 60 gadu vecs). Pulkstens iet uz divpadsmitiem. Es to esmu no vairkiem, daudziem dzirdjis. Cikiem jiet uz muiu? 136. . Pie saliktiem skaitu vrdiem lietas vrds rkojas pc beidzam skaita; t tad: devis divdesmit vienu aitu, trsdesmit vienu zirgu. 137. . Skaitu vrdi nostjas pa laikam lietas vrda priek; bet dalmus enitvus var ar nostdt skaita vrda priek: Jsu ir divpadsmit. dju, dzrju nebijis neviena. Laiks sks, ja braucju divi.

58

 vrdu krta sevii iecienta, kad skaita vrds saprotams aptuvumis: Tur bs pdu astoi. Brns gadu etru vecs. Aptuvenai skaita apzmanai lieto ar vietnieku vrdus kds, savs, satiksmes vrdu ap un apstku vrdu ldz, nostdtu skaita vrda priek: Tur bs kdi, jeb savi, jeb ap, ldz, jeb pieci podi linu. 138. . Pie daudzskaitliniekiem lieto parasto skaitu (no 19) viet vrdus ar galotni ji: Teiku vienu taisnbu, vienjus melus; divjas kzas, treji vrti, devijas ragus; tpat: abjas bikses, abji svrki. Skaita vrds ar galotni -ji daudzkrt neapzm atseviu priekmetu, bet priekmetu kopbu skaitu: Brlis norauj no abjiem augiem, t. i. augus no diviem kokiem. Zied putes trejis ziedis, t. i. puei ir trejdadi ziedi, p. p. balti, sarkani, zili. Tur ganja divji (= divju mju) gani; tikai kop nesalaida. odien bs divji dievvrdi (latvieu un vcu).
Krtas skaitu vrdi.

139. . Saliktos skaitu vrdos tikai pdjais var bt krtas skaita vrds: divdesmit pirmaj, otr, treaj gad. Mnea dienas apzmjot, latvietis, tpat k vcietis, lieto ievrojamu sasinjumu, nostddams krtas skaita vrdu un mnea nosaukumu lokatv: 1906-t gada piecpadsmit jlij; tai viet var ar sact: 15-t jlija dien jeb jlija 15-t dien; bet t ir oti neparasti. 140. . Pie pabas enitva apzm pamata skaitlis apmram to pau, ko par vienu lielks krtas skaitlis: Divu gadu jeb: tre gada kume, piecu gadu zirgs jeb: sest gada zirgs.
Dau skaitu vrdi.

141. . Dau skaitu vrdi lietojami 1) ar pilno galotni, pie kam dau skaitlis visos locjumos lokms un skaitmais nostjas dalm enitv: nm. trs piektdaas poda linu, en. triju piektu dau poda linu, dat. trim piektm dam poda linu u. t. t., 2) sastingu divskaita nminatv jeb akuzatv ar galotni -i: Te ir divi piektdai prvietas zemes, divi piektdai poda linu. Atdaljm divi piektdai prvietas lauka. Tpat pie satiksmes vrdiem: No divi piektdai atemt vienu piektdau. Ja datvam un lokatvam piebiedrojas mra apzmjums, tad is dalm enitva viet nostjas daudzskaita datv vai lokatv: Piepirkt divi piektdai olektm audekla vl divi piektdai klt; iestdt divi piektdai prviets astoi pri kartupeu. Dau skaiti, kas salikti ar pus-, stv, atkargi bdami no ,,pus-, dalm enitv. Nm.: tur ir pusotras olekts audekla, pustrea poda linu; akuz.: nopirku pusotras olekts audekla, en.: pusotras olekts platum. Datv un lokatv prrunjamie skaita vrdi saskan skaitl un krt ar daudzskaita datv vai lokatv stvoo skaitmo: dat. pustrem olektm, pustreiem podiem; lok. pustres olekts, pustreos podos. Darbbas vrds.
I. Darm krta.

142. . Darbbas vrds darm krt izsaka, ka no teikuma priekmeta iziet kda darbba, vai ka tas atrodas zinm stvokl, p. p. cilvks strd; pue zied. Ka neprejoi darbbas vrdi prvras par prejoiem, ja tie salikti ar satiksmes vrdiem, par to runsim, akuzatvu apcerot.

59

II. Vidj krta.

143. . Vidj krta izsaka: 1) ka darbba, kas no teikuma priekmeta iziet, pie t atgrieas atpaka (atgriezeniskie darbbas vrdi), p. p. dvties, rbties, lielties, mazgties, puoties, rdties, segties, sildties, slaucties = dvt, rbt sevi u. t. t. Mintos piemros vidjs krtas galotne -s pards skaidri un gaii akuzatva nozm. Vidjs krtas galotne -s ir atgriezenisks vietnieka vrds. Bez balssvara bdams tas saaudzis vidj krt ar darbbas vrdu kop. Vietnieka vrdam sevi turpretim vienmr ir balssvars. in zi vidjs krtas darbbas vrdi atias no darms krtas darbbas vrdiem ar vietnieka vrdu sevi k papildtju. T tdi teikumi, k: es mocu pats sevi, es aprbju pats sevi, un es mocos, es aprbjos izias tan zi, ka vios papildtjs (sevi) uzsvrts, os turpretim bez balssvara -s izsaka, ka darbba, no teikuma priekmeta iziedama, ap to darbojas. 2) Daudz vidjs krtas vrdos vl gan -s sajtams k akuzatvs, bet papildtja nojgums tajos t izdilis, ka t viet nekad vairs nevar nostties pilngais vietnieka vrds sevi: Celies (nevis: celi sevi), mte, pacel meitu! Liecies mier! Liecies gar zemi! Liecies uz ausi! (Nekad: liec sevi uz ausi, gar zemi; bet gan: neliku vjo vi, bet liku pats sevi ilkss, ar: likos pats sevi ilkss). Ja likties nozm auties, tad atkarg nenoteicam izteiksme ar nostjas vidj krt. Vi liekas, aujas pielgties, ar: sevi pielgties. T tad mintos vidjs krtas darbbas vrdos pirmatnjs bezbalssvara vietnieka vrds -s(i), pazaudjis laika straum papildtja spka pilnumu, ieguvis uzdevumu noteikt, ka darbba, iziedama no teikuma priekmeta, nepriet uz citu priekmetu, bet paliek pie via paa, un t tad prejous darbbas vrdus prvrst neprejoos: baidt baidties, beigt beigties, dzt, dzent dzties, dzenties, griezt griezties, grozt grozties, krt krties, ert erties u. c. Visos nle mintos piemros teikuma priekmets pards k darbbas dartjs. Sajtam teikuma priekmetu k dartju daudzmaz ar tdos piemros, kuos darbba notiekas bez teikuma priekmeta gribas un zias: Cimdi pai kakt ads. Zirgi baojuies acm redzot. Dots devjam atdodas. Durvis atvrs, daudzkrt ar pielikumu: paas no sevis. Vezums apgzs. Nauda taups. Nauda glabjas skap. Aizmirss man dziesmia. Tiesa gan, ka daos piemros teikuma priekmets neliekas darbbu izdarm, bet to it k izcieam. T: nauda glabjas ldzins: nauda tiek glabta, aizmirss man dziesmia ldzins cieamai krtai: dziesmia manis aizmirsta. Ja saldzinm sav starp teikumus, k: zns veas no kalna lej k ritenis ar teikumu: brns izvls no gultas, tad teikuma sakars piei pirm teikuma priekmetam, znam, daudz lielku darbbas dzinuli nek otra teikuma priekmetam, brnam, kur brns vairk pards par darbbas cietju nek ts dartju. 3) Nle pat redzjm, ka teikuma priekmets latvieu valod var pieemt t k cietja nokrsu. Bet var ar atgadties, ka par darbbu runjam, dartju pavisam pr galvu laizdami. T nokstam k darm, t ar vidj krt pie bezpersoniskas nozmes. Teikum: k tev darbs veicas? vidjs krtas darbbas vrds veikties pieiams otras pairas darbbas vrdiem; bet teikum: k tev veicas, svieas, kljas? veikties, sviesties, klties ir bezpersoniski darbbas vrdi. Bez iem minami vl: gads, notiekas, man liekas, rds, gribas, iekrojas, ielojas u. c. 4) Daudz vidjs krtas darbbas vrdu izsaka, ka viena un t pati darbba, iziedama no diviem vai vairk dartjiem, atgrieas pie dartjiem atpaka t, ka viena dartja darbba e otru dartju (savstarpjie darbbas vrdi): badties, brties, rties, buoties, mutoties, skpstties, sties, grstties, kauties, plsties, stumties, sveicinties, tiesties; te pieder sevii daudz ar priedkli sa- salikti darbbas vrdi: saieties, sarunties, sarakstties, satikties, sastapties, sazinties u. c. Ka darbba tdos piemros notiekas vairk dartju starp, to izsaka a) dartju daudzskaitlis: Kur divi rejas, tur treais rij. Gaii plcas; b) saiklis un un satiksmes vrds ar,
60

uz, kui vienu teikuma priekmetu piekopo otram: Mte un meita (jeb: ar meitu) daljs. Ko ar pliku plkties? Laime uz Laimes vaicjs; c) vienskaitl stvou teikuma priekmetu atkrtojot k papildtju: Roka roku mazgjas. Kas, mutte, tevi mazgja? Msa msu mielojas. Kas, bli, tevi mieloja? d) vairk dartju savstarpju darbbu apzmjot ar: viensotrs, cits cits, sav starp: Divas upes satekas (var. sagjs,satecja), viena otru laistjs (var. laistdama); divi srdienes satiks, viena otru mljs. Ievrojot savstarpjo darbbas vrdu dabu, pc kuas darbba, no dartjiem iziedama, priet uz dartju pretiniekiem vai biedriem un, no iem atpaka raidta, atgrieas pie dartjiem, saprotams, kpc pirm krt savstarpji darbbas vrdi darinmi no prejoiem darbbas vrdiem. No neprejoiem darbbas vrdiem darinmi savstarpji darbbas vrdi salikteos ar sa-: Vii saskrjs krts. Es ar viu sagjos, sadusmojos. os piemros darbbas savstarpba izsacta nevien vidj krt, bet ar priedkl sa-. Ievrojot, ka tdiem darbbas vrdiem trkst darbbas prejas no viena priekmeta uz otru, darbbas savstarpba te nav paskaidrojama ar viens otru, bet ar satiksmes vrdu ar: Divas upes satiks viena otru un viena ar otru; bet: divas upes satekas viena ar otru (nekad: viena otru). Savstarpj darbba var bt tda, ka viens darbbas dartjs grib prspt otru zinm darbb: Iesim lauzties, t. i. iesim viens otru lauzt; redzsim, ku no mums lauanas darbb prks. Tdos no prejoiem darbbas vrdiem darintos savstarpjos darbbas vrdos gan mekljams skums un attstbas avots latvieu valod jo parastiem sacensbas vrdiem: Iesim adties, arties, pauties, braukties, jties, tecties u. c. Pa laikam ie sacensbas vrdi atkargi no iet, retki tie lietojami patstvgi: Skrienies ar manu jaunko brli! 5) Atgriezeniskais vietnieka vrds -s lietojams nereti datva nozm sev, sav lab: Ados (= adu sev) cimdus, ados zees, auos smalkus paladzius. Tautas mani lkojs. Novijos ptadziu. Nomaucos gredzentiu. Atkal mea taujjos. Datva nozme piemt daudz vidjs krtas darbbas vrdiem, kas pirmaj ir minti: Upt mazgjos (akuz. 1), bet rokas mazgjos (= sev, dat.). Aunaties (1), blelii; aunies (6) kjas. Datva nozme te tik dzva, ka vidjs krtas viet varam lietot darmo krtu un atgriezenisko vietnieka vrdu datv: Jju dienu, jju nakti, sev lgavas mekldams. 6) K akuzatva (skat. 2), t ar datva nozme nav vairs visos vidjs krtas darbbas vrdos gaii nojauama. Daudzkrt izsaka vidj krta, ka darbba paliekas teikuma priekmeta robes, nepriedama uz citu priekmetu: Meitas veljas; vias apkopus; vi atgaijas, bdjas. Darbba var bt tda, ka teikuma priekmets ar patiku tai nododas; p. p. airties, peldties. Ne retumis izsacts vidj krt lielks darbbas spars; p. p. lgties, runties, sacties, badties, sperties, solties, teikties: Vl teicas (saks) blelii, kalt sudraba stros. Saks tautas mani pankt; t sevii tdos darbbas vrdos, kas apzm kdu troksni; p. p. klauvt klauvties, klaudzt klaudzties. Kas me klaudzjs? Kas tik dikti dimdjs? Visas purvu purvmaltes aukstt vien aukstjs. Skanjs, zvadzjs. Dareiz nozmes starpba starp darms un vidjs krtas formu nemaz nav vairs izmanma: kust, ar kustas k dens zle; aizdrzt un aizdrzties (aizskriet); atspirgt un atspirgties, palikt un palikties (vesels). 7) Daudz darms krtas darbbas vrdu lietojami vidj krt, ja tie salikti ar satiksmes vrdiem. Darbbas vrdi, kas izsaka kdu troksni, kdas skaas, dab ar satiksmes vrda aiz- un vidjs krtas paldzbu neilgas darbbas skuma nozmi: aizaurties, aizbrkties, aizkunkstties, aizurdties, aizpkstties, aizrieties u. c.
61

Ar ap- salikti darbbas vrdi dareiz prvras no neprejoiem prejoos; p. p. apraudt, aprunt, apiet. Vidjs krtas forma o preju atce, p. p. apraudties, aprunties, apieties. At- un vidj krta sabiedrodamies piei daam darbbas vrdam nozmi, ka darbba turpinta ldz apnikai, p. p. atdzerties, atsties, atkaukties, atkulties, atlakties, atlasties u. c. = ldz apnikai dzert, st, kaukt, kult, last u. c. Ie- ar vidjo krtu sabiedrodamies piei 1) darbbas vrdiem, kas apzm kdu troksni, kdas skaas, neilgas darbbas skuma nozmi, p. p. iebrkties, iekaukties, ieksties, iesvilpties, iezviegties, 2) kd darbb ierast, ievingrinties, p. p. iearties, ieieties, iepauties: Kad tik zns iepausies, tad vi bs labs pvjs. Iz-. Vidjs krtas darbbas vrdi, salikti ar iz-, izsaka darbbas pilnbu un lielku ilgumu, p. p. izdusties, izmirkties, izskrieties, izieties, izmeklties, labi izsties, ldzgi ar no-, p. p. nobristies, noskrieties, nomeklties, pie kam vl izsacts, ka darbbas pilnba savienota ar grtbm. Darbbas vrdi, kas apzm dadas skaas, izsaka, salikti ar no-, vidj krt, ka zinms skaas atskanjuas neilgu laiku ar sparu un zinmu patiku: nokliegties, nosaukties, nosvilpties, nozviegties; salikti ar pa-, tie lietojami pamazinm nozm ar zinmu omulbas nokrsu, p. p. pastaigties, paskraidties, padziedties, pagulties; salikti ar pr-, tie apzm darbbas prmru: prskrieties, prsties, prcelties; salikti ar pie- darbbas pilnbu: piedzerties, piesties; divdab: piedzris, piedis, blakus piedzries, piedies. 8) Dai darbbas vrdi sastopami tikai vidj krt, p. p. bties, brnties, kaunties, priecties.
III. Cieam krta.

144. . Cieam krta latvieu valod ne visai iecienta; sevii cieams krtas nepabeigtie laiki oti reti lietojami: es tieku, tiku, tiku mlts; parastki un veiklki darm krt: mani ml, mlja, mls. Ja apzmjams ar darbbas dartjs, tad var izteikties t i k a i darm krt: vi mani ml (nekad: es tieku no via mlts). Daudz bieki sastopami cieams krtas pabeigtie laiki: Kas darts, padarts. Kas bij darts, bij padarts. Kas bs darts, bs padarts. Vilnainte mtes austa. Cieam krt bezpersoniski sastopami ar neprejoi darbbas vrdi: Nu jau sdts, gults, iets diezgan. Vai tad nav iets, kad varts? Gudroja, k te ldzams.
Darbbas veidi.

145. . Latvieu valoda izi ilgstoas, nepabeigtas un neilgstoas, pabeigtas darbbas veidu. Pabeigtais veids ceas, darbbas vrdam ar satiksmes vrdiem jeb priedkiem saaugot vien vrd, p. p. nkt, dart, skriet ir nepabeigtas jeb ilgstoas darbbas veidi, bet atnkt, ienkt, iznkt, nonkt, uznkt, izdart, nodart, padart, aizskriet, atskriet, ieskriet, izskriet, noskriet, paskriet, prskriet, uzskriet ir pabeigtas darbbas veidi. Nepabeigts darbbas veids rda mums darbbu ts gait, ts attstb, izsaka ilgstou darbbu, bet pabeigts darbbas veids izsaka darbbas neilgstou, acumirklju darbbas pardbu. Neilgstoai darbbai, protams, trkst tagadnes. T p. p. sakot: brauciens nca apzmjam pagtn ilgstou darbbu, bet teikum: ,,brauciens atnca ar priedkli at- izsacts, ka nkanas darbba sasniegusi savu mri, ka t pabeigta. Tdiem salikteiem k atnkt, ienkt, iznkt u. c. ir gan tagadnes forma, bet tiem trkst tagadnes nozmes. Viu tagadnes forma lietojama 1) pagtnes nozm, p. p. brauciens atnk (= atnca), visi izkpj (= izkpa) no vagoniem un dodas (= devs) katrs savu malu.
62

2) Visprgos teikumos, t. i. tdos teikumos, kuos darbba neattiecas ne uz kdu zinmu laiku, bet uz visiem laikiem, kuos izsacts zinmu notikumu visprgs novrojums: Mums cka uza, vj noec (vienmr t). Nelabs brns padara tvam sirmu galvu. No Jelgavas atnk brauciens katru dienu pulksten seos pc pusdienas. 3) Krievu valod, k zinms, saliktiem darbbas vrdiem tagadn ir nkotnes nozme: , es padaru. Retumis ar latvieu valod, bet tikai palga teikumos, salikto darbbas vrdu tagadnes forma sastopama nkotnes nozm. Pagaidi, kamr brtgns atnk (= atnks)! Sien, sien, kamr nosien. Kad es nomirstu (= nomiru), tad jums jsarga mans kaps. Bet ar ilgstoas darbbas vrdu tagadne ad un tad sastopama nkotnes nozm: Un tu, zagli, bsi stvt klusu, kamr es nku un tevi ar savu roku un mli va runju. 146. . Ja st tagadne lietojama, tad satiksmes vrda jeb priedka viet jizredz nozm ldzgais apstka vrds. Uz jautjumu: ko tu tagad te dari? nevaram atbildt: es tagad nokpju no jumta; es tagad ieteku istab, es tagad iznku no istabas, bet jsaka: es tagad kpju no jumta zem; es tagad teku istab (iek); es tagad nku no istabas r. Atzmsim nu, kdiem apstku vrdiem atldzinmi, ilgstou darbbu apzmjot, satiksmes vrdi jeb priedki, kas, ar darbbas vrdu salikten saaugdami, apzm neilgstou, pabeigtu darbbu. Satiksmes vrdiem saliktos darbbas vrdos ir dadas nozmes; lkojoties uz o nozmju dadbu, izredzami dadi apstku jeb pabas vrdi:
Priedki. Apstku vrdi.

aiz: aiziet, aiz: aizvrt, ap: apgzt, at: atgait, at: atnkt, at: ataurt, ie: iesnigt, iz: iznest, no: nokpt, no: noemt, pr: prjt, pr: prplst, pr: prplst, pie : pienest, pie : pieplst, sa: sapulcties, sa: saemt, uz: uzcelties, uz: uzplties,

projm: eimu projm. cieti: veu durvis cieti. apkrt: g pasauli apkrt. nost: gaiju suus no ciemia nost. atpaka: nku atpaka. urp: vi nk urp. pretim, pret: aurju pretim. iek: sniegs snieg iek. r: nesu mantas no istabas r. zem: kpju no kalna zem. nost: emu cepuri nost. mj, mjs: jju mjs, pri: traukam dens plst pri. puu: plu drbi puu. klt: bites nes vasku klt. pilns: glze plst ar asinm pilna. kop: pulcjamies kop. cieti: emu tevi cieti. aug: ceos aug. virs: kpc plijies man virs?

Priedklis pa- dakrt apzm tikai darbbas pabeigumu. Tdos gadjumos lieto k tagadnes formu nesalikto darbbas vrdu bez kda vietnieka priedklim. T piem. no padart, tagadnes forma skan: es daru. 147. . Jievro, ka mintie un ldzgi apstku vrdi nesaaug ar darbbas vrdu kop, k to dara satiksmes vrdi jeb priedki, p. p. projm iet, bet aiziet. ie apstku vrdi stv pa laikam
63

nenoteicams izteiksmes, daudzreiz ar divdabja priek, bet citur aiz darbbas vrda, p. p. klt stvt, klt stvdams, projm iet, projm iedams, cieti emt, cieti emdams, bet es stvu klt, es stvju klt, es stvu klt, es eimu projm, es gju projm, es ieu projm, es emu cieti, es mu cieti, es emu cieti. 148. . Apcerjm ldz im to darbbas vrdu iru, kas salikti ar satiksmes vrdiem nosaka darbbu par pabeigtu pabeigtais darbbas veids (I.). Atliekas mums vl ievrot otru (II. darbbas vrdu iru, kui, ar satiksmes vrdiem salikti, prgroza nozmi, p. p. vlt pavlt, likties izlikties slims, auties paauties, laisties palaisties (uz savu spku), vest pavest, pavedint, mest, prmest. Dai no mintiem darbbas vrdiem var piedert gan pie pirms, gan pie otras iras vrdiem, lkojoties pc domu sakara: Kzu dien prmeta par jumtu alus kannu (pri) (I.). Ko tu man prmet? (II.). No iem piemriem varam redzt, kda starpba pastv starp pirms un otras iras salikteiem: 1) pirms iras salikteiem trkst stas tagadnes: jo nevaram uz jautjumu: ko kzinieki tagad dara? atbildt: vii tagad prmet par jumtu alus kannu, bet viengi: met par j. a. k. Bet otras iras salikteiem visiem ir stas tagadnes nozme: es tagad prmetu tev tavus grkus; 2) pie otras iras salikteiem nepiebiedrojas apstku vrdi, kas tagadn lietojami pie pirms iras vrdiem; t tad: es metu akmeni par upi pri, bet nekad: es metu tev tavus grkus pri. 3) Otras iras salikteos, k jau aizrdts, priedki mdz prgrozt darbbas vrdu nozmi, bet pirms iras salikteiem nav tda nozmes prgrozjuma: priedki te norda tikai, kd virzien, kd ce darbba sasniegusi savu mri, savas beigas: p. p aiz-, at-, ie-, iz-, no-, pr-, pie-, uzmest. Minsim te kdus otras iras salikteus: aizbildint, aizstvt, apmelot, aprunt, apcert, apnikt, atvainot, atzt, ienkties, ietecties (ogas), ieskatt, ieteikt, padoties, palikt 1) sav stvokl un 2) kt jaun stvokl, paturt, pavadt, prdomt, prdot, prdzvot, pieturt (kdu cilvku pie sevis), piedert, piedot, pieklties, pienkties, pierdt, piesact, pieteikt, piekodint, sacert, uzturties u. c Visi ie mintie darbbas vrdi ar prgroztu nozmi izsaka ilgstou darbbu, un tpc tiem visiem ir sta tagadne. P. p. Vi tevi in acumirkl aizbildina, aizstv, aprun, ieteic; es uzturos pie veckiem, ms tagad prdzvojam grtus laikus. Ir st tagadne ar vrdiem p a z t, p a t i k t, p a l d z t, tpc ka te attiecgais nesaliktais vrds tagad vairs nav pazstams (zt), jeb lietojams tikai retumis (tikt, ldzt). 149. . Mintiem otras iras darbbas vrdiem piemt abstrakta nozme. Bet ilgstou darbbu apzm ne retumis ar darbbas vrdi ar konkrtu nozmi, pie kam priedki apzm darbbas virzienu ts attstbas gait uz gala mri, izsacdami, ka darbba attiecas vai nu uz vietu ts visum, vai uz daudz priekmetiem: Mans brlis apceo, apbrauk tagad Vidzemi. Cka patlaban izrak lauku. Ko dara kalps? Vi patlaban izpauj krmus. 150. . Priedklis pa- daudzkrt apzm, ka darbba notiekas zinmu laiku teikuma priekmetam par prieku, p. p. pastaigties, pabraukties; priedki aiz-, ie- izsaka daudzkrt darbbas skumu (nevis beigas), p. p. aizdedzint, iededzint. To ievrojot, saprotam, kpc tdiem darbbas vrdiem ir sta tagadne: Es pastaigjos pa drzu. Kpc tu neaizdedzini sveci? Priedki pie-, sa- daudzkrt izsaka kopoanos, p. p. pielaisties, sajt, sankt: ogs pielaias pilns putnu. Sajja tautu pilna sta. Redzot, ka viesi cits paka cita nk istab, piepilddami to, sakm pa sankanas laiku: Viesu sank jeb pienk pilna istaba. T tad te nav runa par pabeigtu, bet par tekou, nepabeigtu darbbu. 151. . Daudzkrt priedki, sevii no-, iz-, sa-, apzm darbbu augstk virziena pakp: izdzvoties, izgulties, izpriecties, noblt, nodzeltt, novt, saost, sasildties: Tagad tik labi
64

krietni izdzvojamies, izgulamies, sasildmies, saoamies jaukas puu smaras. Lapas tagad nodzelt! Vai js nek nesaoat? Kd nesasildies? Msi, zelta drostali, tev jiet oruden; sapel (sta tagadne) mana ska nauda, sars mans zobenti. Aug linii Dievam grezni, sapst oga mali. Laiki.
I. Nepabeigt tagadne.

152. . Nepabeigt tagadne izsaka, 1) ka darbba tagadn notiekas un vl nav pabeigta: Es mcos, tu raksti, vi skats. 2) Tagadne lietojama ar bezlaika teikumos, t. i. tdos teikumos, kuu saturs attiecas uz visiem laikiem, p. p. sakmos vrdos: Lepnba ce kaunu. Kas mk, tam nk. Ko mekl, to dab. T k tdos teikumos par zinmu laiku nav ko runt, viegli saprotams, ka tajos var lietot nevien tagadni, bet ar pagtni un nkotni: 1) ko mekl, to dab, 2) ko meklji, to dabji, 3) ko meklsi, to dabsi; saprotams ar, kpc tdos teikumos var tdu saliktu darbbas vrdu tagadnes formas nostties, kuri, neilgstou darbbu apzmdami, citdi tagadn nav sastopami: Maza dzirkstele nodedzina lielu meu (t tas vienmr). Kad pavasaris atnk, tad daba atmoas. 3) Daudzkrt izsakm pagjuu laiku notikumus ar nepabeigto tagadni. Pagjuie notikumi daudzkrt atmi tik dzvi, ka tie rds notiekoties it k runtju acu priek: Vecos laikos dzvoja ni; tam bija teicams medinieks. Reiz medinieks, jrmal meddams, ierauga trs savdas ples. Vi tli grib aut, bet dom: ,,Ne, lai sametas! Ples nometas pa dens mal, un pu sprni atkrt no rumpjiem, un s paliek par daim, daim meitm. Liela migla, liela rasa, pazd mans kumeli; nokrt migla, nokrt rasa, atrodu savu kumeliu. Sajj tautas, norb zeme; es gulju dienasvidu. K no mintiem piemriem redzams, a) tagadne un pagtne mijas, par pagtnes notikumiem runjot, pie kam jievro, ka tie notikumi, kas dzvki attlojami, izsakmi ar tagadni, un valoda izsargma no raibas nedibintas maias starp tagadni un pagtni; b) gan nesaliktu jeb ilgstou, gan saliktu jeb neilgstou darbbas vrdu tagadne lietojama k pavstm tagadne pagtnes viet. 4) Retumis lietojama nepabeigt tagadne pabeigts tagadnes viet: Es nku (= esmu ncis) pie jums ar lielu lganu. Tavs brlis, k dzirdu (= esmu dzirdjis), aizceojis uz rzemm. Par nepabeigto tagadni nkotnes nozm skat. 145. 3.
II. Nepabeigt pagtne.

153. . T dvjam nepabeigt pagtne lietojama, 1) kad tlojam kdu msu atmi atmoduos darbbu ts gait, kad izsakm, ka kda darbba pagtn vl nebija pabeigta, kad cita kda notiks: Aiz ko man sirds spja, aiz ko mani vaigi bla? Sirds spja drauga d, vaigi bla asarm. Tvam drz ienkot, dls stdja beles. pagtne lietojama no ilgstoiem darbbas vrdiem. 2) Kad noteicam, ka kda darbba pagtn notikusies, pabeigta: Kdam vram nomira sieva. Zuda, zuda (nepabeigta darbba), ldz pazuda (pabeigta). Meklju, meklju, kamr uzmeklju pazuduo atslgu. Grima, grima, nenogrima. 3) Apceram pagtne lietojama pabeigts tagadnes nozm, sevii saliktos darbbas vrdos: Visu gadu Jntis nca, nu atnca ovakar (= ir atncis). Kur tu augi, skaista meita, ka es tevi neredzju? Es uzaugu (= esmu uzaugusi) pie mmias.
65

4) Ar apceramo pagtni dareiz saliktos darbbas vrdos izsaka, ka darbba pagtn beigusies pirms citas kdas pagtn notikuas darbbas: Viens gans nomira (= bija nomiris), citi gani raudja. Kad saule uzlca (= bija uzlkusi), devmies ce. 5) Apceramo pagtni lieto bezlaika teikumos, t. i. tdos teikumos, kas neattiecas uz zinmu laiku: Kas kaziu lopu sauca? Sivns sili neizda, ka tas kju neiecla; bajrs kannu neizdzra, ka nabagu neapsmja. Kas no alka lkus plsa, no brla mus vrdus? No liepias lkus plsa, no tautiea mus vrdus. Atradu gardu, apdu pats. Te jaucas bezlaika teikumi ar piedzvojumu teikumiem, t. i. ar tdiem teikumiem, kuu saturs dibins uz agrkiem piedzvojumiem: Kas kaitja meitu mtei? Znoti viu vizinja. Dlu mte, nabadzte, kjm tek baznc. Reti, reti tie dlii, kas mmiai maizi deva. Daudzkrt, sevii Vidzem, nepabeigts pagtnes viet lieto nepabeigto pagtni no tikt, kt ar pagtnes divdabi: Maz es tiku mmiai vieglas dienas darjusi. Vi auna vrda netika teicis. Vai js to kuvt redzjui?
III. Pabeigt tagadne.

154. . Pabeigt tagadne izsaka kdu tagadn sasniegtu stvokli, tagadn pabeigtu darbbu: Vi noskumis, iereibis, iesilis, saul nodedzis, aizmidzis, iesnaudies; nazis nodilis. Mana balta mmulia, vai es tev apnikusi? Nakt sasnidzis pirmais sniegs. Me dzimis, me audzis, mjs ncis krpties (mkla). Nabagam tva dlam lielas raizes uznkuas. 155. . Saldzinot pabeigto tagadni ar t dvto nepabeigto pagtni, redzam, ka gan tlo pagtn notikus darbbas: raizes nca, brns nka, gan vienkri nosaka, ka zinma darbba pagtn notiks: raizes uznca, brns panka, pie kam nav noteikts, ka tagadn raizes prgjuas, brns atspirdzis; bet ar pabeigto tagadni izsakm, ka pagtn notikus darbbas sekas vl tagadn nojauamas: bdas dlam uznkuas, un vl tagad ts viu mc; brns pancis, un vl tagad vi atrodas panku stvokl. T tad svargk starpba starp pabeigto tagadni un nepabeigto pagtni ir t, ka via aplko darbbas no tagadnes stvoka, bet , par pagtnes notikumiem rundama, dodas pagtn. 156. . Laiks, par kuu nepabeigt pagtne run, var dad attlum bt no runtja: Ieskum Dievs radja debesis un zemi. Nupat tvs aizbrauca uz pilstu. Bet daudzkrt ar nepabeigto pagtni darbba var turpinties ldz runtja runanas brdim: Kds Dievs tevi d laik te atnesa jeb atdzina jeb atpta blakus: kds Dievs jeb kds vj tevi atptis urp? Visu gadu Jntis jja, nu atjja (= ir atjjis) ovakar. Steidz, mmia, steidz ar pru, jau atbrauca (= -cis) tautu dls. K atdosim kumeliu? Kume skdi padarja (= -jis); man noda (= -dis) rou drzu, bliam auzu lauku. T, mmia, tava vaina, ka tik liela neizaugu. Kam tu mani agri cli, dzii rasu bridinji? Vai, brlti, pats audzji (kumeliu), vai no Dieva tapinji? Vai manu, vai manu tik zagu auu! Nozaga msiu, gaismiai austot. Lai gan visos nle mintos piemros var nepabeigts pagtnes viet lietot pabeigto tagadni un no tam redzams, ka abu laiku robeas dakrt sastopas, tomr mint starpba starp abiem laikiem ar pat os piemros sajtama. T p. p. runtja, sacdama: kume skdi padarja, man noda rou lauku noteic bez kdas snu nokrsas zinmus notikumus, bet sacdama: skdi padarjis, rou lauku nodis via uzsve, ka minto darbbu sekas vl redzamas runtjas tagadn.

66

IV. Pabeigt pagtne.

157. . Ar pabeigto pagtni izsakm, ka kda darbba pagtn beigusies pirms citas kdas pagtn notikuas darbbas: Es ar savu lgaviu sen nebiju saticies. Segloju bru kumeliu, jju viu apraudzt. Kad bijm visu labi prdomjui, tad tik rmies pie darba. Ka prrunjam laika viet daudzkrt stjas t dvt nepabeigt pagtne, par to jau aizrdts: Sen dzirdju (= biju dzirdjis), nu redzju, Dievam daii kumelii. Kad saule nogja (= bija nogjusi), metm darbam mieru.
V. Nepabeigt nkotne.

158. . Nepabeigt nkotne izsaka, 1) ka zinma darbba notiks tuvk vai tk nkotn: Drz lietus ls. Nkou gadu ceou uz rzemm. Vienkras nkotnes formas viet sastopama nkotne no bt (izloksns), iet ar sekojou nenoteicamo izteiksmi: Es bu iet (= ieu), ja man tk. Sacjis, ka akmens pa stundu bs nkt zem. Es tev bu (var. ieu, gribu) paldzt mieiem lst ldumiu. Es ar tevim neieu tielties. 2) Jautjamos teikumos nepabeigt nkotne izsaka aubas: Ko daru? Ko iesku? Kur dosimies? K bs man tevi saemt? Vai es tevi lgties ieu? 3) Pirm daudzskaita persona izsaka uzaicinjumu: Iesim, bri, vienu ceu; vienas domas domsim! Pirksim brus kumelius! Ssim mieus trum! retki vienskaita un daudzskaita otr person: Tli nksi (nci) istab! Vai neiesi? = eji! 4) Nepabeigt nkotne sastopama, tpat k nepabeigt tagadne un pagtne, bezlaika teikumos: K jgsi, t brauksi. Kas sunim asti cels, ja pats necels? Kas ts das nopl, tas raudas palaids (mkla). 5) Nepabeigt nkotne stv daudzkrt pabeigts nkotnes viet: Kad padu (= bu padis), tad ieu pie darba. 6) Ar nepabeigto nkotni tlojam daudzkrt pagjuus notikumus: Priede krt un izgas ar vism saknm. Bet tavu laimi! apak priedes parakts liels pods zelta naudas. Mutis nu emsies naudu skaitt. Bet naudas bezgala daudz. Beidzot ems naudas podu un stieps neskaitjis mj.
VI. Pabeigt nkotne.

159. . Pabeigt nkotne izsaka, 1) ka darbba bs jau notikusi, pabeigta pirms citas kdas nkamas darbbas: Kad visi bs salasjuies, tad ersimies pie darba. Ka pabeigts nkotnes viet latvietis lieto nepabeigto nkotni, par to jau aizrdts. 2) Pabeigto nkotni lieto nedroos, daudzkrt aiz piekljbas jtm nenoteikti izsactos apgalvojumos un jautjumos: Tu gan bsi prskatjies. Kdi laiki gan nebs izplosjuies par viu galvm, kamr vias nav tikus! Vai tad tu par to nebsi ierunjusies? Izteiksmes.
I. stenbas izteiksme.

160. . stenbas izteiksme apgalvo, ka darbba stenb notiek, notika vai notiks: Ietin ieu tautis; Dievi zina, k dzvou. Kjm gju, rok vedu nosvduu kumeliu.

67

II. Atststm izteiksme.

161. . Atststm izteiksme lietojama, kad atststm cita kda domas un valodas, par o domu un valodu pareizbu negalvodami: Tvs nkot. Palk, kas is tds neesot (pc uzptg domm). Puii esot akli strdjui. Sievas vrpot. Drudzis bot apstties. Lcis bot viu saplsis. Atststm izteiksme lietojama gan patstvgi, k uzraksttos piemros, gan atkar no darbbas vrdiem ar nozmi sact, domt, ar lgt, aicint u. c.: Teic, tev esot pieci dli. Vi mani ldz, lai es viu apmekljot. Atststm izteiksm daudzkrt atlai divdabi esot: pis (esot) lieljies. is ,,esot visd zi jatlai atststjuma turpinjum: pis esot lieljies, kad vi kliegot, tad kalni plsot. Tda lielba Dievam nepatikusi, vi aizliedzis pim virs zemes kliegt.
III. Vlam izteiksme.

162. . Vlam izteiksme izsaka 1) pa laikam neizpildmu, retki iespjamu vljumos; a) Es vltos (gribtu) labk ml iekodis, nek tdu neapdomtu vrdu izmetis. Ms labprt tevi sav pajumt uzemtum, bet nedrkstam to dart. Labk btu to brtiu apak egles nosdjusi, nek mani balti vaigi asars nomirkui. Dievs tiem dotu noskant (t. i. audm, kas ap mani run), k bazncas pulkstenim. ie vlamie teikumi daudzkrt ieskas ar kad, kaut, lai: Kad tu izputtu! Kaut man btu tikdaudz spka, cik labas gribas! Kaut viu nemam nebtu redzjis! b) Lai tu sirmu mu nodzvotu! 2) Nedroi izteiktos apgalvojumos un jautjumos ar vlamo izteiksmi izsakm piekljgi iespjambu: Tu vartu man pie darba drusku paldzt. Par to es negalvotu. Vai tu man nevartu izldzt? 3) Nosacjumu teikumos vlam izteiksme lietojama, a) kad nosacjumam neizpildoties, ar nosacjumu sekas neiestjas, b) kad runjam par iedomjamu nosacjumu un via iespjamm sekm; a) Es nelauztu alku rksti, ja es brzu nedabtu. Es nekurtu uguntiu, btu mmia nekrusi. (Mmia krusi uguni, tpc es ar to daru). Ja neizpildmais nosacjums attiecas uz pagtni, tad pa laikam lietojama pagtnes vlam izteiksme: ja es btu gribjis, tad es btu varjis (es negribju, tpc nevarju); bet uz tagadni un nkotni attiecoties, lietojama tagadnes vlam izteiksme: ja es (tagad, rtu) gribtu, tad vartu; bet es tagad negribu (rtu negribu), tpc nevaru {nevaru). Tomr ad nu tad tagadnes vlam izteiksme attiecas uz pagtni, stvdama pagtnes vlams izteiksmes viet: Tik es roku neiedevu svajam tautietim, kad brltis neturtu (= nebtu turjis) pie balts vilnaintes. b) Ko tu dartu, ja tu btu man viet? Vai tu nedusmotos, kad tevi lgtu nkt man palg? Ko tu dartu, ja mans brlis atnktu? Es viu mlgi uzemtu. 4) K nosacjumu teikumos, glui tpat lietojama vlam izteiksme pievbas teikumos: Kaut skopulim visa pasaule piedertu, tomr ir tad tam nepietiktu. 5) Nolka un seku teikumos: Liepu lapu ceu klju, lai es ietu (iemu) o rudeni. Daru t, lai btu, kas bdams.
IV. Pavles izteiksme.

163. . Ar pavles izteiksmi pamudinm citus kdu darbbu izdart. Pavles izteiksm neizteicam viengi pavli, bet ar uzaicinjumu un lgumu, vrdu sakot: visu savas gribas saturu:
68

Strd! Paldzi ldzams man, Dievs; izglbi mani no manm bdm. Pavles izteiksmi daudzkrt atlai, kur t viegli piedomjama domu sakar: Prom! Lnm pa tiltu! Auzu, auzu kumeam par to jdzu tecjumu! 164. . Savu gribu, uzaicinjumu, lgumu pa laikam attiecinm uz priek stvou personu, t tad uz otru personu, k no mintiem piemriem redzams, bet biei ar uz attlki no mums stvou treu personu: Parauj viu Jupis! Dievs paldz! Dievs svt un pasarg tevi! Dievs mielo via dvseli! Dievs dod man god tapt. Pa laikam ieskas tdi teikumi tagad ar lai: Lai viu parauj Jupis! Lai Dievs mielo via dvseli. 165. . Ja runtjs ietve sav uzaicinjum ar pats sevi, tad lietojama tagadnes pirm daudzskaita persona: Padziedam, vecas sievas, jaunas sievas nevarja. iamies, lgavia, nava laimes dzvojot! Crtam puu, lauam puu lauljamos gredzentius. Vl parastka te nkotnes daudzskaita pirm persona: Nenoskumsim! Lgsim Dievu! 166. . Pavles izteiksmei piebiedrojot noliegumu, izsakm aizliegumu: Nedari to! Lai Dievs nedod! Neiesim! Aizliegumos latvietis ml lietot nepabeigts darbbas veidu ar tad, kad darbba attiecas uz kdu zinmu gadjumu, t. i. ir vienreizja: Neem naudu, paem ogles! Nenci iek (nevis: neienci)! Apstiprinmos teikumos turpretim gan: nc iek! gan: ienc! Bet ar aizliegumos sastopams nepabeigts darbbas veids, kad vienreizjas darbbas nojgums uzsveams: Neieteci (var. neteci) ai ciem. Nepaem manu cepuri! (aiziedams savas cepures viet); neem manu cepuri = nemaz neaiztiec, neaizka manu cepuri.
V. Vajadzbas izteiksme.

167. . Vajadzbas izteiksme izsaka vajadzbu: t lietojama trijos laikos, nepabeigt tagadn, pagtn un nkotn, stenbas, atststm un vlam izteiksm: Man jstrd, man bija jstrd, man bs jstrd; man esot jstrd jeb man jstrdjot, man esot bijis jstrd, man bot jstrd; man btu jstrd, man btu bijis jstrd. Pie vajadzbas izteiksmes nostjas nminatv tas nojgums, kas darbbas veicams: Man jpauj siens. Tev jrok aka. 168. . Bez t dvts vajadzbas izteiksmes latvieu valod ir vl citi ldzeki vajadzbu izsact: 1) Darbbas vrds bt kop ar piederuma datvu un atkargu nenoteicamo izteiksmi: Pazt bija brenti (= vajadzja). Tev bs savu tuvku mlt. 2) Divdabis ar galotni -ams: Siens vedams = jved. 3) Bez jau mintiem ldzekiem minams darbbas vrds ,,vajadzt. Nozmes starpba ir diezgan maza, t ka dareiz ie ldzeki prmaim lietojami: Gudram tautas dliam noemt manu vainadziu. Tam bij (jeb bs) ar puisim bt, tam vajag puisim bt, kas ems manu vainadziu. Varam ar sact: gudram tautu dliam vainadzi noemams. Gudram jbt tautas dlam, kas ems vainadziu. Divdabis. 169. . Divdabjiem piemt divas dabas, gan darbbas, gan pabas vrdu. Viu darbbas vrdu daba pards 1) atvasinjum no darbbas vrdu celmiem, p. p. emdams, mis, k emu, mu, 2) sabiedrb ar to pau locjumu, ar kuu kopojas zinmais darbbas vrds, p. p. emdams
69

cepuri, k: emu cepuri; bet pabas vrda daba turpretim redzama 1) viu izlietojum par apzmtju, p. p. ziedoas pues, 2) viu locjumos un saska ar lietas vrdu, uz kuu tie zmjas: ziedom pum, nopautus rudzus a. c.
Divdabis ar galotni -ots, -os.

170. . Divdabis ar galotni -os, -oa (retki tagad ar -ots, -oti) apzm 1) iedabtu pastvgu pabu, in nozm pilngi ldzindamies pabas vrdiem, p. p. esos, stvos, tekos dens, t. i. tds dens, kas vienmr stv. Crtam pdtei lkstou krti, crtam lkstou, bet nelstou. Lgojou laipu lika; 2) izsaka, ka lietas vrds, kuam tas piebiedrojas, zinm laik atrodas zinm stvokl, zinmas darbbas aizemts: augos, dilstos mness, nko neda, pietiekoa alga, verdos avots, gulos, vstos, degoa svece, aut skrejou zai, kustos trps. 171. . is divdabis pa laikam darinms no neprejoiem darbbas vrdiem; no prejoiem tas tautas valod oti reti sastopams: Protoam, mkoam, tam turt tvu zemi. Labk mu Dievu ldzu, ne bajru daudzturou. 172. . Divdabis ar galotni -ots lietojams: 1) K apzmtjs: nkoais gads. 2) K izteicjs sastopams apceramais divdabis sevii biei atkargaj run sastingu form ar galotni -ot: Vi nezinot, ko t sieva runjot. 3) Pc darbbas vrdiem ieraudzt, redzt, dzirdt, sact, atrast, ist, teikt, gaidt u. c. nostjas prrunjamais divdabis k papildtjs sastingu form ar galotni -ot (blakus -am): Labk redzu zelta naudu ugun sadegot (-am), nek savus radus, brus negod paliekot (-am). Dzirdu tautas sajjot (-am). iet irbti iztekot (-am). Gaida manis uzaugot (-am). Neredz saules uzlecot (-am). 4) oti biei lietojams nelokmais divdabis datva nozm, attiekdamies uz kdu teikum mintu, datv stvou personu: Nakt man miegs nenca uz druviu domjot. Skan man piei, skan zbaki no kumea nolecot. Vilkam kjas nosaluas pa ciemiem staigjot. Atvliet msiai labu mu dzvojot. Grti man bija sveu mti par mmiu pasaucot. 5) No tikko apcert divdabja lietojuma izclies t dvtais patstvgais datvs, ar kuu izsakm kdu mazk svargu darbbu, kas galveno darbbu pavada. is patstvgais datvs lietojams, kad via viet lietojot apstka teikumu, in cits teikuma priekmets k virsteikum: Birst brzam zelta rasa, strazdiam uzlecot (= kad strazdi uzlec); birst msiai asarias, tautim bildinot. in patstvgaj datv var datvs atkrist, kad darbba vispr izsacta, vai kad datvs pc satura viegli piedomjams: belte Dievu ldza, lai ved meitu oruden, visi zari nolikui, dzparius vjot (t. i. meitai). Sienu vedot (t. i. mums, viiem), uznca lietus. T sevii lietojami bez datva: si sakot, vrdu sakot, acm redzot. 6) Kad divdabja teicienu apstka teikum prvezdami kstam pie t paa teikuma priekmeta apstka teikum un virsteikum, ar tad lietojams divdabis ar galotni -ot. Te divdabis ar galotni -ot sacenas ar divdabi ar galotni -dams, ar to vien nozm parddamies: Esi klusu, tautu meita, purva mal staigdama (pareizi ar: staigjot); vl tu manu sirdi di, ir klusm staigjot (pareizi ar: staigdama). Saglaudju gludu galvu, sdot (sddama) bru vidi (= kad sdju br. v.). 173. . Lkojoties uz darbbm, kuas sastopam divdabja teicien un virsteikum, pa laikam abas darbbas notiekas tai pa laik. Divdabis ar galotni -ot var attiekties gan uz tagadni, gan uz pagtni, gan uz nkotni. Laika nokrsu nosaka virsteikum atrodamais laiks: Saulei lecot,
70

rmies pie darba. Saulei lecot ersimies pie darba. Tpat: Tvs no pilstas braucot prved, prveda, prveds brniem dvanas. 174. . Sakars starp divdabja teicien un virsteikum izsacto darbbu var dareiz bt ar citds. Par to runsim skki, divdabi ar galotni -dams apcerdami. Te tikai aizrdsim, ka divdabja teicien izsact darbba var bt agrki notikusies nek virsteikum izteikt darbba: Lietum nostjoties (= kad lietus nostjs = bija nostjies), skm atkal paut. Tds teikums, k: saulei noejot, metm darbam mieru var apzmt: 1) kad saule gja zem, 2) kad saule bij nogjusi. Ja teikuma sakars ciei nenosaka darbbas laiku, tad td atgadjum jlieto apstka teikums: Kad saule bij nogjusi (bet nekad: saulei nogjuai), metm darbam mieru. 175. . Pilngi apstku krt lietojams divdabis ,,beidzot: Beidzot tas apdomjs. Bez tam prrunjamie divdabji sastopami ar apstku vrdu galotni -i, p. p. tekoi runt, nerimstoi plties. Jaunk laik t lieto ar prejoo darbbas vrdu divdabjus: Vias acis lkojs jautjoi (jeb jautdamas) draudzen. Ldzoi (jeb lgdams) lkojs uz mani dzias acis. Dareiz o nokrsu gan it veikli izsaka pabas vrdi ar galotni -gs: pavedgi lkoties, smaidt. 176. . Nkotnes divdabis ar galotni -ot, vidj krt ar galotni -oties, tagad lietojams tikai atkarg run un vienmr nelokm form: Tvs dooties ce, mte palikot mj. 177. . Attiecgais vidjs krtas divdabis sastopams gan tautas mut, gan rakstu valod k apzmtjs oti reti un pie tam ne visos locjumos. Lietojami tikai di locjumi: viensk. akuzatvs, p. p. atmostoos dabu, atrodoos vietu, mcoos jaunekli, retki siev. krtas viensk. enitvs, p. p. atmostos dabas, daudzsk. nminatvs bieki sievieu nek vrieu krt, p. p. uzmostos jtas, mcoies jauneki, enitvs, p. p. uzmostoos jtu, akuzatvs, p. p. mcoos jaunekus. 178. . oti parasts turpretim ir nelokmais divdabis ar galotni -oties un nkotn ar galotni -oties atkarg run: Tvs jokojoties. Meita tli celoties. Tikpat parasts tagadnes divdabis ar galotni -oties patstvg datv un divdabju teicienos: Saulei zem laioties, tuvojmies pilstai. Vii gja pa ceu, draudzgi sav starp sarunjoties (jeb sarundamies). 179. . Divdabis ar galotni -us sastopams tdos teikumos, k: Vi neliekas protus. 180. . Divdabis ar galotni -is tagad vl sastopams tikai tdos teicienos, k: Vi neliekas ne zinis.
Divdabis ar galotni -dams.

181. . Divdabis ar galotni -dams, -dama, vidj krt ar galotni -damies, -dms nekad nav lietojams k apzmtjs, bet gandrz vienmr attiecb uz teikuma priekmetu un vienmr saska ar to. is divdabis lietojams prmus ar divdabi ar galotni -ot apstku teicienos, kas atldzina apstku teikumu saturu. Kdu apstku teikumu divdabja teiciens atldzina, to nosaka domu sakars. 1) Divdabis ar galotni -dams, tpat k ar -ot, apzm ilgstou, gan atkrtojoos, gan vienkrtju darbbu notiekam vien laik ar to darbbu, kas izsacta ar galveno izteicju: Dzvojam, k pliki pa ntrm kuldamies. Uzaugdama kungos gju. Nomirusi sieva, atstdama mazu puisnu. Ko dziedu malt iedama, ko no druvas priedama (var. prejot). 2) Divdab izteikt darbba notiekas pirms galven izteicja darbbas: To dzirddami (= kad to dzirdja = bija dzirdjui), lauptji norunja. Bieki t lietojami saliktu darbbas vrdu
71

divdabji: Tautietis ldza tvu, mti, cepurti noemdams. To es biju pelnjusi, tvam kjas noaudama. Velns, piesmeldams (= kad piesmla = bija piesmlis) lielos spaius, pats prnesis deni. Tie diedelnieki apmelojui mani vl, tur al atstdami (pc tam kad atstjui). Vectis, prnkdams un putru strbdams (= kad bs prncis un strbs), iestrbs mani (drudzi) ldz. Tpat, k jau aizrdts, lietojams divdabis ar galotni -ot: Dlam mj prbraucot (= kad prbrauca = bija prbraucis), viss t atgadjs, k brlis bij teicis. 3) Divdab izteikt darbba notiekas pc galven izteicja darbbas: Velns iznca no kalna, uzklupdams pavram. 4) Divdab izsacta darbba, kas taiss, gatavojas pardties: Zobinus pamui ldz, aizjdami (= taisdamies aizjt). Aizejot visi trs krustttvi novljui krustdlam katrs savu laimi. 5) Ar nle minto divdabja nozmi ir tuvu rada un no ts gan attstjusies nolka nozme: Nesauc mte mldama, sauc tautm rddama (= gribdama rdt, lai rdtu). Iesim pa mjm noklausdamies (= noklausties jeb noklaustos). 6) Divdabis apzm iemeslu: Nesauc mte mldama (= tpc ka via ml). Zns, slims bdams, nevarja skolu apmeklt. 7) Divdabis paskaidro izteicju, izsacdams, kd ce galven darbba notiekas, notikusies vai notiksies, vai ar kd zi t saprotama: Aizbgdams izmucis sodam. Vrs, ar du apsegdamies, bij laimgi izglbies no velna nagiem. Tu padarji man lielu labumu, manus brnus no negaisa paglbdams. 8) Divdabis ar galotni -dams pastiprina un uzsve t paa celma darbbas vrda nojgumu: Augt augdams, kliegt kliegdams u. c. 182. . K izteicjs lietojams divdabis ar galotni -dams a) jautjamos teikumos, tagadn ilgstoas darbbas izteikanai, pie kam saitia nekad nav lietojama: Kur tu laba iedams, staigdams, jdams, braukdams? Kur iedama, tautu meita? Kam nesdama launadziu? b) visprinmos attiecbas teikumos, kas ieskas ar kur, kas, kam, ko, k, cik, kds: Kur iedama sve mte, sietu nesa padus. Lai nk, kas nkdams. Dari, ko dardams, apdom galu. Lai btu, k bdams. Vi pljas, cik vardams. Kdu gaisu redzdama, tdu sedzu villainti.
Pagtnes divdabis.

183. . Divdabis ar galotni -is, -usi (-use), vidj krt ar -ies, -usies (-uss) lietojams: 1) k apzmtjs: izsalcis, izbadis, izlepis cilvks, sasalusi zeme, sasilis dens, noskrandjies nabags, precjies kungs. 2) K izteicjs sastopams divdabis nepabeigt tagadn, pabeigt nkotn un pagtn, vlam izteiksm un atststmos teikumos, par pagtni runjot. Nu es dis, nu es dzris, es biju padis, bu padis; es esot bijis padis. Btu autii zinjui, valodm izrui. 3) K tagadnes divdabis ar galoni -ots, t ar pagtnes divdabis ar -is lietojams k izteicjs pc daiem darbbas vrdiem, kam piemt palga darbbas vrda daba: Es paliku negjusi. Rcei jau rdjs cepui. Vi saks to redzjis. Es itos nogrimusi apak auu valodm. Neliecies izmkusi, ne visai nemkusi. 184. . Daos teikumos var pagtnes divdabja viet lietot nenoteicamo izteiksmi bez sevias nozmes dadbas; p. p. vi nevar nociesties paskatties jeb: nepaskatjies, kas tur iek. Nezinja no kauna, kur slapstties jeb: kur slapstjuies. Kuu dienu mte aizmirsa mani klp nemusi? ar: klp emt. Bet pa laikam izias divdabja teiciens no nenoteicams izteiksmes tan zi, ka divdabis attiecas pa savai dabai uz pagtni, bet nenoteicam izteiksme uz nkotni un tagadni. P. p. Ozoli
72

lieljs saulei saknes nerdt ka vi saulei saknes nerds; bet: ozoli lieljs saulei saknes nerdjis = ka vi saulei nav saknes rdjis. 185. . K papildtjs lietojams is divdabis pc visiem tiem darbbas vrdiem, pc kuiem nostjas tagadnes divdabji ar galotni -ot un -am. Divdabis ar galotni -ot, -am izsaka, ka zinma darbba notiekas, bet divdabis ar galotni -is, -ies, ka t jau notikusies: Teica jeb ita tautas aizjjuus (aizjjam, aizjjot). Pazinu msiu darjuu. Es itu mriu guljuu. Atradm saimi jau uzcluos. 186. . Divdabis ar galotni -is lietojams k izteicja pabas vrds, un divdabja teiciens izsaka darbbu, kas agrki notikusies nek darbbas vrda personisk form mint darbba: Nu es jjis vairs neju. Vienu sieku samalusi, staig rokas salikusi. Guli, mana mmulte, cietu miegu aizmigusi! Nevien laika nozm lietojams is divdabis, bet domu sakars tam var pieirt ar iemeslu un pievbas teikuma nozmi: Zns, ar kaklu sasirdzis (= tpc ka), nevarja skolu apmeklt. Centgais zns, (lai gan) ar kaklu sasirdzis, tomr nebija no skolas atturams.
Divdabis ar galotni -ams.

187. . Tru cieams krtas nozmi latvieu valod is divdabis nav uzglabjis liel mr: t saucamais, dvjamais ditilts. Lai stv miei nepaujami. Teci, mans kumeli, auzim barojams! Cieams krtas nozme piemt ar divdabim ,,ldzams tdos teikumos, k: Raksti man ldzams drzi. Ldzami autii, neskaistaties! Bez tam bez aubm cieams krtas nozme atrodama divdabja nminatv pie darbbas vrdiem gribt, gaidt: Nauda gribas skaitma. Tu gribies saldi sveicams, ar muti, sirdi teicams. Es teicama negribju. Ir tad vl negribju sveu auu bildinma. Grib zemte labi aama, vl grib labi ecjama. Gaidu tautu pieceama. 188. . Totiesu jo vairk attstjusies latvieu valod iespjambas nozme. iespjamba var bt dada, lkojoties uz priekmetu dadbu, uz kuiem divdabis attiecinms. a) Divdab izsact darbba var zinmu priekmetu veikt: paujami miei = ko var paut, dama zle = ko var st un ko lopi labprt mdz st, dzeams dens, jjams, braucams zirgs, aama zeme, neizsakms prieks, neizskaitms daudzums, nebeidzami smiekli, duamas, metamas eseles, metams tkls. b) Ar zinmu priekmetu var divdab izsacto darbbu izdart: dama kaote = ar ko var st, dzeams trauks, braucami rati, pami, buami, atlaiami, jautjami vrdi, jautjami teikumi, rakstma spalva, maismais koks, dzeama nauda, ujama adata, peama, slaukma slota. c) Zinm priekmet, pie zinma priekmeta vai zinm laik var darbbu izdart, var darbba notikties: dama, guama, rakstma istaba, dams, rakstms galds, iebraucama, noliekama, guama, mirstama vieta, sdama vieta, dzimstama, mirstama, tauts ejama, derama diena, dams, paujams, mslu vedams, gult ejams laiks, paujami svtki. 189. . Retu neprejou darbbas vrdu divdabjos valodas apzia nesajt nedz iespjambas, nedz cieams krtas nozmi: nkam neda (= nko), tkams, patkams tva dls, mirstams (= mirstgs) cilvks, nevstama (nevstoa) slava. 190. . Teikum lietojams apceramais divdabis: 1) K apzmtjs: Teicams darbs dartju slav. 2) K izteicjs: Apsta maize grti pelnma. Daa diena sievim nedama, nedzeama. 3) K papildtjs pc darbbas vrdiem redzt, dzirdt, klausties, ist, gribt, atrast, cert, gaidt, sact, teikt u. c., prmaius ar divdabi ar galotni -ot lietojams: Tur redzju Dieva dlu kumeliu seglojam(-ot). Dzirdu savu augumiu tuvu, tlu nicinm(ot). Ko pats negribi sev
73

darm, to nedari citam. Dlu mtei daii dli, cer mani bstamies. Saka lietu nenkam; lietus nca kpdams. 191. . Ar is divdabis lietojams k izteicja pabas vrds: dzrves kliedz neaujamas, un ar to varam to pau izsact, ko ar apstku teikumiem. Lkojoties pc domu sakara, divdabja teiciens var atldzint a) laika, b) iemesla, c) pievbas, d) nosacjumu, retumis ar e) attiecbas teikumu: a) Gailis dzied, aiz zarnm raustms (mkla). Gaui raud purva zles, kjim saminamas. b) Jau rudeni (meitas) noskumuas, sveu auu bildinmas. c) Pret kalnu iet pats, no kalna neiet ne dzenams (mkla). Lai ceas ts meitias, kas ceamas neceas. Strdt vi nevo ne ldzams. d) Raud meita vedama, raud nevedama. e) T nav raiba vilnainte, uzsedzama, nosedzama (kuu var uzsegt); t ir jauna lgavia, visu mu dzvojama (= ar kuu vajaga dzvot). 192. . K lietu vrdi lietojami gan ar divdabji ar galotni -ots, -is, nekad t divdabis ar -dams, bet visbieki t lietojams divdabis ar galotni -ams, tpat drzum apceramais divdabis ar galotni -ts: damais, dzeamais, metamais, kuamais, sitamais, maamais, vedamais, teicamais, ldzamais u. c. ie divdabji, protams, teikum lietojami pilngi tpat k lietu vrdi: Tev labs teicamais. Kas tam par teicamo? Atmini manu minamo! 193. . os divdabjus labprt lieto k satura akuzatvus, atkargus no t paa celma darbbas vrda. Te iziamas divi pairas: 1) divdabis lietots sav staj nozm, p. p. samalt maamo, kult kuamo, t. i. malt, kas jma, kult, kas jku, 2) divdabis pastiprina ts paas saknes darbbas vrdu, izsacdams neprtrauktu darbbas sparu: Kungi dzen dzenamo. Tautietis nkt nedrkstja, lai valodu laiamo. Es pasaucu saucamo. Suns rej rejamo, zobi birst birstamo (mkla). Vidj krt is divdabis pards tikai tad, kad tas k papildtjs lietots: es atradu vius rjamies, plamies. No retiem vidjs krtas darbbas vrdiem sastopams divdabis ar galotni -ams, p. p. bstams no bties, vlams no vlties jaunk laik. Bet labki sact: jvlas, ka... nek: vlams, ka... Bet it pareizi var sact: vlam izteiksme, vlami teikumi, t. i. izteiksme, teikumi, ar ko kaut kam ko vlam.
Divdabis ar galotni -ts.

194. . Divdabim ar galotni -ts, siev. krt -ta, pa laikam cieam, retumis darm nozme, p. p. dzimti audis, no btu dienu (no senseniem laikiem); dai divdabji prvrtuies pilngi par pabas vrdiem, p. p. spirgts, silts, salts u. c.
Nenoteicam izteiksme.

195. . Latvieu nenoteicam izteiksme ir bez aubm sens locjums laikam datvs. Daudz piemros vl tagad pazib datva (nolka) daba: T (priede) palika sili vjam vcint (= vcinanai). Dou savu kumeliu rou drzu noect (= rou drza ecanai). Kmas lauza agarius pdei pirti kurint. Es nebiju lakstgala loct savu valodiu. Putras nav ne paost (= ne paoanai). Dod man ko st = anai. Pieni st (anai) nederja. Izrunjis zirgu, ko sudmals braukt = braukanai. Licis tvam nju nokalt, ko ldzemt pa pasauli = ldzemanai. Jauka bija uzskatt ( = uzskatanai). T lietots nenoteicams izteiksmes viet tiem nereti sastopam lietas vrda (-ana) datvu: Lapsas mle vilanai, la nagi eranai. 196. . Pavles teikumos daudzkrt izlaists izteicjs, p. p. auzas, auzas kumeam! Piebiedrojot tdam teikumam nenoteicamo izteiksmi st, kstam pie teikuma: auzas, auzas kumeam st! = auzas, auzas kumeam anai! T tad, no nenoteicams izteiksmes pirmatnjs nozmes izejot, mums top saprotama nenoteicam izteiksme pavles un vajadzbas nozm.
74

Latvieu valod svar clies ar laiku darbbas vrds bt apceramos teikumos. Tagadnes form gan bt (ir) nav lietojams: Ko man dart? Pie slieksna tev gult! K man neraudt? K mums neskumt! Kurp mums bgt? Tam paam vecam bt. Bet pagtn un nkotn ,,bt nav atlaiams: Pazt bija brenti! Tev nebs zagt. Un in darbbas vrd bt sajtam tagad vajadzbas un pavles nojgumu. Dartji dos teikumos stv datv. Bet is datvs daudzkrt atlaiams: Ko tur teikt? Ko ieskt? 197. . Ar pavles nozmi tuvu rada ir nenoteicams izteiksmes tlojam jeb ststm nozme: Ko nu gaidt! Nu tik braukt! (pavle, skubinjums). Vi ratos iek un nu tik braukt! (tlojums). Ar nenoteicamo izteiksmi tlojam, ststm dzvi jo dzvi savus novrojumus. Nenoteicam izteiksme nekad neiesk ststt, bet seko kdam ststmam laikam vai ar apstka vrdam: Kad sacju, ko mekljot, tad tikai man klupt virs un vai kauties. is tli no dkstes r, zirgam mugur un skriet uz mjm. 198. . Nenoteicam izteiksme papildina daudz darbbas vrdus, k: drkstt, gribt, vart, vajadzt, domt, isties, apemties, solt, pavlt, skubint, mudint; piespiest, lgt, prast, raudzties, plties, censties, dzties, skt, beigt, rimt, mct, mcties, saprast u. c. a) Pa laikam teikuma priekmets uzlkojams ar par noteicam izteiksm izsacts darbbas dartju: Es gribu, varu, domju tev paldzt. Es itos o dieniu nesegt baltu vilnainti. Brns prasa st. b) K nenoteicam izteiksm izsacts darbbas dartjs rds datvs: Saimnieks deva kalpiem zirgus uz tirgu braukt. Lai paliek galotnte putniiem uzmesties. Tev vajag uzmangam bt. c) K nenoteicam izteiksm izsacts darbbas dartjs var bt akuzatv nostdts nojgums: Saimnieks stja puisi krmus izpaut. Mans draugs mani ldza viu drzum apciemot. Cer (meita) manu bleliu ar sevim ldzi skriet. 199. . Nenoteicam izteiksme daudzkrt atkarga a) no pabas vrdiem: Kui gatavi ce doties. Saulte silta sildties, mmia jauka parunt (= parunanai). Vi slinks pacelties; b) no lietu vrdiem: Nu jau laiks celties. Tri bailes skatties. Griba, kre citu uzmanbu uz sevi griezt. 200. . Nenoteicam izteiksme izsaka izteicj izsacts darbbas nolku, t sevii pc darbbas vrdiem, kas apzm virzanos: Ieu st paraudzt. Pc iem darbbas vrdiem stv daos apgabalos supns. Skat. to. 201. . Nenoteicam izteiksme teikum ieem teikuma priekmeta vietu: Labki dot nek emt. Melot ir grks. Man ir st, man ir dzert, man ir jauns arji. 202. . Nenoteicam izteiksme nostjas t paa celma darbbas vrda priek nojguma pastiprinanai: Bikses k liet uzlietas. Vai redzt paredzja kunga vergu paliekam? Dziedi ar mani, tautas meita, ja runt nerunji. Ikdienias raudt raudu. T sevii a) noliedzamos teikumos: Vilks ne kustt nekust. is no dusmm ne st ned; b) pretstata teikumos: Solt sola, bet nedeva. Adt adu raibus cimdus, bet nedou bliam. Tpat lieto formas ar -in un -tin; tpat ar akuzatvu no lietas vrda ar galotni -ana: Mirt (= mirtin, miranu, kas attiecas uz miranu) ar drudzi vis nemirui un va tikt no via ar nevarjui. Dziedt (zmjoties uz dziedanu) via dzied brangi. Jievro, ka divdabis ar galotni -in, -tin pastiprintja lom mdz pardties vienbalsiena nenoteicams izteiksmes priek, p. p. ldzin, lgtin lgt, dedzin, degtin degt, nevis: lgt lgt, degt degt, nenoteicam izteiksme turpretim vairkbalsienu nenoteicams izteiksmes priek, p. p. runt runju. 203 . Pc daiem darbbas vrdiem, kam noliedzama nozme, var noliegums nostties pie nenoteicams izteiksmes: Kas kait man dziedt? jeb: Kas nekait man dziedt? Aizmirss,

75

aizmirss, mtei roku neiedot. Grib noliegt suus neturt jeb: turt. Dieva dls man aizliedza ne zariu nenolauzt.
Supns. 204. . Supns nostjas pc darbbas vrdiem, kas apzm virzanos, k: iet, jt, doties, steigties: Vilks nu esot gjis pie Dieva sdztu un lgtos. Vi puiku dzinis gultu. Supns uzglabjies vl daos apgabalos, k ap Valmieru, Valku, Burtniekos. enitvs, kas pie supna sastopams, atkargs no virzbas vrda: Tvs aizgja biu kptu, mte ogu palastu. Es eimu stpu cirstu. Ja no virzbas vrda vajadzbas izteiksm atkargs supns vai nenoteicam izteiksme, tad ietamais papildtjs var stvt nminatv, enitv un akuzatv: man jiet rudzi, rudzus, rudzu paut. Parastkais te: jiet rudzu paut.

II. Teikuma mcba.

205. . Teikuma mcba mca, k vrdu mcb aprdts vrdu iras sakopojamas un iegrozmas teikum. 206. . Teikum mdz bt vismaz divi loceki: izteicjs un teikuma priekmets. Teikuma priekmets ir tas nminatv stvoais loceklis, par kuu izteic, ko tas dara, kds tas, kas tas. P. p. Mte vrpj. Spalvas vieglas. Ldaka ir zivs. 207. . Tdi teikumi, k piem. strd! dziedat! skriesim! pastv no viena paa vrda un tomr tie pilngi saprotami. os teikumos atrodas vien vrd gan izteicjs (uzaicinjums uz strdanu, dziedanu, skrieanu), gan teikuma priekmets, kas tajos jau skaidri apzmts ar darbbas vrdu galotnm: saki = saki tu; dziedat = dziedat js; skriesim = skriesim ms; run = vii, audis run. Tdi piemri, kuos vien pa vrd mekljams gan izteicjs, gan teikuma priekmets (ar galotu piepaldzbu), latvieu valod biei sastopami: Vai brauksi? (= Vai tu brauksi?). Brauku (= Es brauku). Vai brauksit? (= Vai js brauksit?). Brauksim (= Ms brauksim). Tdus teikumus latvieu valoda lieto pa laikam bez personiskiem vietnieku vrdiem, nostddama os pa laikam tikai tur, kur pirmajai un otrai personai sevis svars pieiams, p. p. pretstdjumos: Iesim ms; lai vii paliek. Palieci tu; lai vi iet. Tu strd daudz, es dieml maz. 208. . No nle mintiem teikumiem jizi teikumi, kuos tiem nav noteikta teikuma priekmeta; t piem. bezpersonisko darbbas vrdu tre persona: Lst. Snieg. Aust. Salst. Tumst. Daiem bezpersoniskiem darbbas vrdiem varam piebiedrot teikuma priekmetu: lietus lst; sniegs snieg; diena, gaisma aust. Tpat teikuma priekmets nav atrodams sekoos piemros: Man netrkst nek. Tev to nevajaga. Viai iekrojs cepea. Viam ielojs cietumnieka. Gramatiks izi gramatisko teikuma priekmetu no loisk. Gramatiskais teikuma priekmets vienmr stv nminatv, bet loiskais apzm dartju ar citos locjumos. P. p. Viam ielojs cietumnieka = vi sajuta labas; t tad ,,vi in teikum btu loiskais teikuma priekmets. 209. . Par teikuma priekmetu var bt: 1) Lietas vrds: Lopi d. Gans s. Suns ploss. 2) Vietnieka vrds: Tu raksti. Es lasu. Vi klauss. Kas vaings? Pats vaings. 3) pabas vrds: Labs nk ar gaidanu, silts ar sildanu. Jaunie rotajs, vecie skatjs. 4) Divdabis: Pieauguie trzja. Aizdots nepels. Sienamais prtrcis. 5) Skaita vrds: etri taisa gultu, divi rda uguni, viens pats apgulstas (mkla).
76

6) Ikviena vrdu ira, ar vesels teikums: Pie ir satiksmes vrds. Katram zinms, ka zeme grieas ap sauli. 210. . K izteicji lietojamas s vrdu iras: 1) Darbbas vrds: Pue plaukst, aug, zied, vst. Putni laids, dziedja, lkja, da. 2) pabas vrds: Tvs taisns, mte lka, meita plakana, dli apai (mkla). 3) Divdabis: Kur iedama, tautas meita? Kur nesdama launadziu? Kur tu jdams? Kur js jdami? Brns izsalcis. Tas lecams, tas dejams. Darbs padarts. Ogas ienkus. 4) Lietas vrds: Pats vilks, pats gans. Kts ir ka. Bardzba ir krusa, laipnba rasa. 5) Vielas, pabas, skuma, piederuma enitvs: Sei galdii vaa, septtais sudraba. Galva dzelzs, kjas koka. Jaunk laik tdu vienkru enitvu viet mdz lietot satiksmes vrdu ,,no; bet vienkrais enitvs ieteicams. Tra goda t meitia. Abas viena augumia. Brente lielu radu. Abas dzied vienu dziesmu, vai bij vienas mmulias. Es jau biju tdu auu: dziedtju, runtju. Met miedziu mali, ja gribji auu kt! 6) pabas un izteicja instrumentlis: Upe, upe, meita, meita, abas vienu daiumiu. Vai tu mua prtu? Asiu tvs lkm kjm (mkla). Sku rakstu mans pri. Ms esam vienis prtis. 7) Vietnieka vrds: Mans miedzi, mans darbi. Tava diena, mana nakts. Tda man diena, tda man nakts. 8) Skaita vrds: Divas vien ms msias. Neba ms daudz bijm. 9) Apstka vrds: Gads jau apkrt. Gals klt. Robeas tuvu. 10) K apstku vrdi lietojami lokatvi un satiksmes vrdi ar piederoiem locjumiem: aundaris klt, labdaris stmal (mkla). Koks vien pus, koks otr pus, spalvains vid (mkla). Te ar divm astm (mkla). Divi i pie siena kaudzes (mkla). 211. . Ja teikum par izteicju lietas, pabas, vietnieka, skaita vrds vai divdabis, tad s vrdu iras var bez kaut kda palga nostties par izteicjiem, bet var ar saitiu (darb. vrdu bt) emt palg: Zns ir palaidnieks. Vi nepaklausgs. Jsargs prlieku biei lietot saitiu. Visbieki lietojama saitia tad, kad par izteicju lietas vrds nminatv; bet ar te mrs ievrojams: Ldaka (ir) zivs. Nekad turpretim nav lietojama saitia, ja izteicjs ir divdabis ar galotni -dams, tpat atststm izteiksm. P. p. Kur skriedams? (Nevis: kur esi skriedams?). Tvs gulot. (Nekad: tvs ir gulot). Pagtn un nkotn saitia vienmr nepiecieama; p. p. tvs bija, bs vesels. Tagadnes formas no bt nav ikvien teikum par saitiu uzlkojamas; daudz teikumos tm piemt pilngs izteicja svars, p. p. Dievs ir = Dievs pastv. Teikumu, kas pastv tikai no teikuma priekmeta un izteicja, sauc par vienkru nepaplaintu.
Paplaints teikums.

212. . Teikuma priekmetu vai izteicju, vai abus, gan teikuma priekmetu, gan izteicju tuvki apzmjot, izceas paplaints teikums.
Teikuma priekmeta apzmtji.

213. . Teikuma priekmetu var apzmt: 1) pabas vrds: Ass cirvis drz atcrtas. Svea maize mksta. 2) Divdabis: Gulos suns zai nee. Nosnojis akmens grti kustinms. Teicams darbs dartju slav. Apsta maize grti pelnma. 3) Vietnieka vrds: Katram patk sava dziesma. Mana ma mmulia gu zem zaas velnias. Pati govs pienu deva, pati izspra.
77

4) Skaita vrds : Viens brlis saplsa podu, otrs brlis bodu. Divi kai vien mais nesatiek. Pirmie kucni jslcina. 5) Lietas vrds tan pa locjum, k apzmjamais vrds: a) lietojams ldzgi pabas vrdam, k is apzmjam vrda priek stvdams: Sauss, dedzintjs vj dzina smiltis acs. Tpat: dancotjs kumeli, gaastis tvs, gaaste mte (mkls); zaoksnis vrs; b) t dvtais pielikums, kas stv aiz apzmjam vrda: Srdiente, nabadzte, sri pru pielocja. Kaepte, gaaudzte, gaa auga vasar. Krlis Piektais. 6) Lietas vrds enitv: Ciema kukulis gards. Ma prs, pusma vks (mkla). Ozola koks ciets. 7) Lietas vrds instrumentl: Vecais tvs sirmu galvu (instr.) nelai brnu baznc. Aiz Daugavas melni mei sarkaniem ziediiem (instr.). 8) Lietas vrds lokatv: Baltas maizes djia, spilvenos gultja. Man paam (kumelia) glaudtja, mugur sdtja. 9) Apstku vrdi tuvki apzm visbieki lietu vrdus, atvasintus no darbbas vrdiem: Es paprieku dziedtjs. Gailis agri clji; augsti dziedtja, augsti lktja. Atpaka gados = senkos g. 10) Satiksmes vrds ar piederoo lietas vrdu: Tvam melns kaoks ar zam siksnm (mkla). Cerba uz Dievu ms nepievils. 11) Nenoteicam izteiksme: Laiks celties jau piencis. Izdevgs brdis mcties aizlaists gam. 12) Izteicja pabas vrds: Vi s krsl sveiks, vesels. Balta zied griu druva aiz vism druvim; daia gja meitu mte aiz vism sievim. Skaista augu, netikusi. Retki t lietojamas citas vrdu iras: Puistis auga, ne meitia. Kundzi auga tavs dli. Laima mana viea nca. Par to laiku puielis bij izaudzis stalts zns. Izteicja pabas vrdam piemt izteicja daba un patstvba. Tas nesabiedrojas td cie sabiedrb ar teikuma priekmetu k citi apzmtji, neizsacdams nepiecieamu, vienmr piemtou pabu, bet nejauu un grozmu stvokli. patstvba valod pards vrdu krtas lielk patstvb: S ni sveiks, vesels; ni sveiks, vesels s u. c.
Izteicja apzmtji.

214. . Izteicjus tuvki apzm: 1) Papildtji: a) Papildtji akuzatv: Lna cka dzias saknes rok. Soltu ir vilks ned. b) Papildtji enitv: Viens grib ziemas, otrs vasaras. Es gaidju tevis. c) Papildtji datv. Bagti paldz nabagiem. Brns pieglauas mtei. d) Papildtji instrumentl: badu mirt. Brni raud asarm. Mijat, kmas, cimdiem, zem (instr.). Liniem (instr.) sju to draviu, magonm (instr.) noziedja. e) Papildtji lokatv: Viam bija mieus iesal iztaist. Es klausjos putnu jaukajs dziesms. g) Papildtju sastda satiksmes vrds ar piederou locjumu: Vi paaujas uz savu spku, k vrsis uz saviem ragiem. Ms runjam par pagjuiem laikiem. Visi ilgojas pc laimes. 2) Nenoteicam izteiksme: Bads mca strdt, aukstums tect. Slii nevo mcties. 3) a) Apstku vrdi, b) k apstku vrdi lietoti locjumi, c) locjumi atkargi no satiksmes vrda: a) Iesmu jau dr, mednis vl kok. Niknas zles visur ielass. Apdom labi un padari gudri. Es mmiu lgus (ldzin, lgtin) ldzu. b) Vi strd caurm dienm un naktm. Visi nevar vien krsl sdt. Vi dzvo priekos un lksmbs. c) Pc lietus saule spd. Pa iebrauktu sliedi viegli tek. Strd ar apdomu. Aiz lepnbas nedziedju, aiz barguma nerunju. 4) Apstka divdabis: Es tekot piekusu. Zle aug acm redzot.
78

215. . Ja izteicjs lietas vrds, tad to var tuvki apzmt visi apzmtji, kas tuvki apzm teikuma priekmetu; jo mintie teikuma priekmetu apzmtji var tuvki apzmt nevien teikuma priekmetu, bet ar ikvienu citu teikuma locekli, ja tas ir lietas vrds: Veci laiki labi laiki. Dievs ir mans gans. Aukstums sliu rsts. Baltu muti (instr.) lgavia istab sdtja. Nedod, Dievs, nedod, Laime, zbakos (= zbakainu) arjiu! Bet ja izteicjs ir darbbas vrds, tad tas pieem, k jau sacts, vai nu apstku vrdus, vai papildtjus. Daudz darb. vrdi kopojas ar vairk papildtjiem. Sevii parasti ir teikumi ar personas papildtju datv un lietas papildtju akuzatv: Akls aklam ceu rda. Bldba sev paai rkstes grie. Paplaints teikums pieemas jo liel kuplum un plaum, ja teikuma priekmets un izteicjs pieem vairk apzmtjus, un ie apzmtji atkal izrotti skkiem apzmtjiem. P. p. audis priecjas. Teikuma priekmetu noteicot ar apzmtju visi un izteicju ar papildtju par bagtbu, dabjam paplainto teikumu: Visi audis priecjas par bagtbu. Tlk apzmjot teikuma priekmetu ar apzmtju msu un izteicju ar krtas apstka vrdu oti, kstam pie teikuma: Visi msu audis oti priecjas par bagtbu. Vl tlk varam paskaidrot apzmtju ,,visi ar krtas apstka vrdu it un papildtju ar apzmtju enitvu rudens, tad izceas teikums: It visi msu audis oti priecjas par rudens bagtbu. Tlk: Jau it visi msu puses audis priecjas par gaidmo rudens bagtbu u. t. t. Locjumu mcba.
Nminatvs.

216. . Par papildtajiem un apstku vrdiem lietojami, k no jau mintiem piemriem redzams, gan vienkri locjumi, gan locjumi ar satiksmes vrdu piepaldzbu. No visiem locjumiem tikai nminatvs un vokatvs nekad nevar teikum ieemt nedz papildtja, nedz apstka vrda vietu, bet tikai nostties k teikuma priekmets un izteicjs, vai ar k apzmtjs. Teikuma priekmetu saista nevien darbbas vrds bt, t saucam saitia, bet ar tapt, tikt, kt, mesties, nkt: Tu ksi bagts. Rudzi metas zai. Govis nk slaucamas. Dievi zina to dieniu, kad es nku lgavia. Tpat ar darbbas vrds palikt, kas apzm gan darbbas stvoka vai pabas prmaiu, p. p. kas daudz grib zint, paliek tri vecs; tu paliksi srdiente, gan pastvanu, p. p. labs paliek labs. Es paliku negjusi. Pirmaj nozm, sevii ja izteicjs ir lietas vrds, var lietot ar satiksmes vrdu par ar akuzatvu, p. p. tu paliksi par srdienti. Bez tam nminatv nostjas izteicja vrds pc darbbas vrdiem likties, rdties, isties, sacties, lielties, vlties, domt, domties: Vi neliekas ne zinis. Kartupei jau rdjs cepui. Tas pie tam dergs un vajadzgs ietas. Es itos nogrimusi apak auu valodm. Vi teicas bagts. Vi saks nokusis. Es vltos ml iekodis. Domdams vis vilku, noauj vilkaci. Par izteicja pabas vrdu skat. 213. , 12.
Vokatvs.

217. . Vokatvs nav nekds teikuma loceklis; bet tas, zinmu patstvbu paturdams, nostjas vai nu teikuma priek, vai t beigs, vai ar iesprauas teikuma loceku vid: Anti, pt stabulti, prti, nc mjs! e, srdiene, nzdodzi! Kur tu augi, dai meita? Ja vokatvs stv teikuma skum, tad uz t ir balssvars, citdi tas pieslienas iepriekjam teikuma loceklim bez balssvara. Vienbalsiena vrdos tagad lieto pa laikam nminatvu: Kungs un Dievs!
79

Vokatva priek nostjas daudzkrt izsaukumu vrdii ai, aile, vai, ar no vcu valodas patapintais ak: Ai upte, olainte! Vai mmi, vai mmi! Ak nelieti!
enitvs.

218. . I. e n i t v s p i e d a r b b a s v r d i e m. Ar enitvu kopojas darbbas vrdi, ja darbbas vrd izsact darbba neaptve un neapem priekmetu pavisam, bet tikai pa daai. T izlieto enitvu 1) pc darbbas vrdiem st, dzert, dot, nest, p. p maizes, gaas st; dens, alus dzert, putras strbt; atnes tra dentia; maizes, mutes dot. is enitvs sastopams sevii biei pie darbbas vrdiem, kas salikti ar priedkiem at-, iz-, pr-, pie-, sa- un apzm, ka darbba musies gar priekmetu piln, prpiln mr, ldz apnikai, p. p. grti pta sila priede, smalka lietus (ar: smalku lietu, instr.) pielijusi; atdzerties dens; atsties ogu; tie tikai grib izsties msu labuma; prstrbties putras, vai izsaka, ka darbba rusi priekmetus liel daudzum, p. p. pav pierm varu, pielauzm zaru, piegriezm rku; sadeva ldz gan zelta, gan sudraba; vi sagrbies zelta, salasjies, sadies ogu, sarvies puu. Visi ie darbbas vrdi var biedroties ar ar akuzatvu. Tikai akuzatvs lietojams tad, kad darbba sagrbj priekmetu pilngi sav var, p. p. veselu uku apst, vienu rubuli dot. 2) Ar enitvu biedrojas ieloties, kaunties: Viam ielojs nabadzia. Vai tu manas draudzbas kaunies? Kaunties ar ar akuzatvu: Es veco bleliu k ttiu kaunjos. 3) Darbbas vrdi trkt, nebt, netikt, vajadzt biedrojas ar enitvu. P. p. Man trkst padoma. Tev nav naudas. Viam neticis mslu. Izkapu vajaga sieniu paut. Gosniu vajaga pieniu slaukt. 4) enitvs stv blakus akuzatvam pc darbbas vrdiem atcerties, atgdties, atminties: Es visa t (blakus: visu to) labi atceros; klausties dziesmu, ar dziesmas, dziesms (uzmangi, ilgi). 5) enitvs lietojams pc lgt, prast, gribt, brkt, kliegt, raudt, saukt, nkt, iet, braukt, krot, iekroties, gaidt, taujt, meklt, dabt: Viens grib (ldz) ziemas, otrs vasaras. Nabags ldzas maizes. Vai auns prass vzim vilnas? Man iekrojs zemeu. Kungi gaida kaa vra, tvs, mmia arjia. Staig, cea vaicdami. Kungi tauj (ar: jaut) gudra vra. Tras maizes, daia puia meklt. Vi izmekljies zobena. Nopl du, dab sudraba; lgavias, vra dabt. Jri brca smalka siena; bra kliegt; mtes, tva raudt. Svei audis laivas sauc. Vai tu mvi bra kts? Vai tu bvi pilnas siles? Bite dca saldu ziedu. Bite sca saldumia. Secumu skats zobiu bakstt. Pie kaimia rauga teku, pie kaimia uguntias. Nu es brauku uz Jelgavu dziesmiai ielpiu; dens, zu iet. Nedom, tautu meita, ka es tevis vienas ncu. Visi te mintie darbbas vrdi izsaka tiekanos pc kda mra. Pie daudziem no tiem enitva viet sastopams ar a) akuzatvs, t pielgt, prast, gribt, krot, gaidt, meklt, ar pie kliegt, raudt: Gulbis savus brnus kliedza, es kliedzu savu mmulti; raudu savu arjiu, b) satiksmes vrds pc ar piederou locjumu, t pie prast, gaidt, meklt: Tik es veca nepaliku, pc bajra gaiddama: sevii pie brkt, kliegt, raudt, saukt: nemaz neraud pc jaunm dienm. Pie virzbas darbbas vrdiem iet, nkt, braukt mri tagad pa laikam apzm ar satiksmes vrda pc paldzbu: tect pc rauga, iet pc dens. 6) enitvs pie supna: Puii gja zirgu (en.) ptu. Ausekltis agri lca saules meitu (en.) lkoties Supns stv pc virzbas darbbas vrdiem; tas uzglabjies tikai vl daos Latvijas apgabalos un rakstu valod reti sastopams. T vietu iemusi nenoteicam izteiksme, kas
80

paturjusi supna parau ar enitvu biedroties: iesim linu plkt, zemes art, plsuma plst. Blakus enitvam sastopams te ar akuzatvs: iesim vus ert. 7) enitvu lieto daudzkrt apgalvojamos teikumos nminatva viet, t sevii pie darbbas vrda bt; Ir gan pasaul bdu du un tdu. Ogu, riekstu tai me, nav nekdu rvjiu. Kauna, kauna tev, meitia! Kam draugu, tas bagts. Nu man vaas. Treju tautu sajjui, vl deviu taisjs. Pietrka tautiu, atlika pria. Sevii parasts is enitvs, ja teikum atrodas vrdi, kas aizrda uz priekmetu daudzumu: Sanca bez gala auu. Bija prieku bez gala. Istab dmu stvja vai biezs. Nu oruden gan jau bs kzu k biezs. Nu riet, nu tek manu govju tesmeos piena k jra, kreima k mlu skrn, sviesta k vasku ripas. nia pil viesu bez zias. 8) enitvs stv pie darbbas vrdiem bijties, bties, trst, vairties, bgt: Acis darba bijjs. Bsties grka, svea mte! Bdz, meitia, pati kauna! Vi manis trsja. Izgudrm vairjos tevis. Bgt, bijties, baidties biedrojas ar ar akuzatvu vai ar ar satiksmes vrdu no ar enitvu. 219. . II. e n i t v s a t k a r n o l i e t u, s k a i t u, v i e t n i e k u v r d i e m. 1) Dalmais enitvs apzm dalmu vairumu. Daltjs, t. i. tas vrds, no kua dalmais enitvs atkargs, var bt a) lietas vrds, p. p. liela daa bazncnu, pulks auu, puse iedzvotju, divi rindas zaldtu, gabals gaas. Ja dalmais priekmets ir kaut kas dams, dzeams, mrjams, un daltjs atkal kds trauks, mrs, tad dalmo enitvu nosaucam par satura enitvu, p. p. muca alus, boda putraimu, pods linu, ass malkas, vezums rudzu. b) K lietu vrdi lietojamie skaitu vrdi, p. p. desmit, divdesmit, simts, tkstots cilvku. c) Apstku vrdi daudz, maz, cik, tik: Daudz galviu, daudz padomu. Liela brka, maz vilnas. Cik gaisos zvaigu, tik zem caurumu (mkla). d) Vietnieku vrds kas un no t cluies apstku vrdi: Kas tev vainas? Kas tev vrda? (blakus vrdu instr. jeb vrd). Ko tu laba teiksi? Kur tu laba biji? Uz kurieni laba iesi? Pc nminatva kas pabas vrds nestjas enitv, p. p. redzs, kas labs tur izjuks. oti parasts no pabas vrdiem ir dalmais enitvs laba; pc ko stv ar citu pabas vrdu enitvi, p. p. vai zini ko jauna? jeb: vai zini ko no jauna? e) Pie pabas vrdu visprk pakpiena nostjas dalmais enitvs visu nojguma pastiprinanas d: visu labkais, jaukkais, t. i. labkais, jaukkais no visiem, pa laikam salikten saaudzis: vislabkais, visjaukkais. 2) Pie dalm enitva pieder ar pastiprinmais enitvs, lietots nojgumu pastiprinanai, uzsvranai: Atskanja malu malas, meu mei, kaktu kakti, purvu purvi; lkumu lkumi. Paldies Dievu Dieviam. Tpat pie pabas vrdiem: labu labais, vecu vecais. 3) Dalm enitva daba piemt ar izsaukuma enitvam: Tavu brnumu! Vai auu! To mju un drzu! Ai tu vec mmulte, tavas greznas dziedanas! 4) Ar vielas enitvs ir dalm enitva nozaris: mla zeme; zelta, sudraba gredzens. Glu skapis, koka durvis. Dzelzu cka, linu aste. 5) Piederuma enitvs: Cilvka ms, tva dls, tautu meita, kunga kalpi, sievas vrs; tpat pie pavrdiem: Ana Anna, t. i. Anna, Ana sieva, Kristapa Mikus, t. i. Mikus, Kristapa dls; Krmia Indriis, Marija, t. i. Indriis, Krmia dls, Marija, Kr. meita, vai sieva; Nurmuias kungs, Firksa kungs; ciema puii, alus muca, kaislbas vara; Vidzemes Jaunpils. 6) K piederuma enitva atvasis uzlkojams pasugas jeb pielikuma enitvs, p. p. trijgalvju velns = velns, trijgalvis, jeb kas ir trijgalvis, pc labas tiesas: velns, kas pieder pie trijgalvjiem. Pasugas enitv nostjas pasuga, kua paskaidro sugas vrdu, no kua pasugas enitvs atkargs. Pasugas enitvs latvieu valod oti iecients: Brzu koks, vizbua pue, govs lops, vveu spes, skauu audis, nelaia mmulia, strdnieka meita, gjja, kalpa cilvks,
81

kalpa puisis, kalpa meita, gana (ar ganu) puika, bra (bru) brns, nabaga srdiente, baroku ckas, kverpju brni, kaimiu saimnieki, devigalvju ska, kveku, kurtu suns, meitu zeltentes, zagu audis, neliea, delvea, bezgoa zns, zvra, velna cilvks, vrgua brns, mua zns. T ar pie eografiskiem pavrdiem: Rgas pilsta, Ventas upe, Alpu kalni. 7) Rada ar piederuma enitvu ir enitvs pie cieams krtas divdabja: Tva dotu, mtes dotu (= devumu, dvanu), to sasju nasti. 8) enitvs biei sastopams noliegtos teikumos. Kurzem mdz te bieki lietot akuzatvu nek enitvu, Vidzem turpretim otrdi: Ikdienas mte rauus jeb rauu necep. Kalpam dot (meitu) negribja, saiminieka nerads. No t laika neviena spoka ai rij nav mants. Diezgan parasti ir personisko vietnieku vrdu vienskaita enitvi manis, tevis, sevis: Ja tie manis neredzja, jele mani pieminja; bet oti neparasti o vietnieku vrdu daudzskaiti msu, jsu: Es js (Vidzemes izloksns jsu) nepazstu. Tpat parastki: es to nezinu, nek daos Vidzemes apgabalos sastopamais: es t nezinu. Daos apgabalos lieto enitvu pat tad, kad nenoteicam izteiksme, ko papildina papildtjs, nav noliegta, bet darbbas vrds noliegts, no kua stv atkar nenoteicam izteiksme: Siena paut nemcju. 9) pabas enitvs: Negoda amats melot. Goda vrs, naida vrs, blu dziesmas, briesmu lietas. Pa laikam piebiedrojas pabas enitvam pabas, vietnieku, skaitu vrdi, divdabji: augstas (msu) krtas cilvks, drgas naudas kumeli, seu dienu te, divu dienu ce. Vii abi viena stipruma. Biei savienojas pabas, skaita vrds ar o enitvu salikten: sksprogu aitas, divalodas mmulia, platmalas cepure, jaunpiena govs, gakta (gakte) izkapts, divkanu, sekanu miei, divlemeu arkls, trijzaru daka, divgadu kume. pabas enitvs savienojas ar lietas vai satiksmes vrdu salikten: dzelzasu, kokasu rati, pusma vrs, rprta, bezspka cilvks, bezdibena ezers. 10) Par teikuma priekmeta un papildtja enitvu nosauc tos enitvus, kas, teikum prvrsti, izpilda vai nu teikuma priekmeta, vai papildtja vietu. Teikuma priekmeta enitvs tuvu rada piederuma enitvam, p. p. klausi Laimes liegumiu, ne auu teikumiu (= ko Laime liedz, ko audis teic)! Vecku mlestba [= vecki ml (brnus) teikuma priekmeta enitvs], bet vecku mlestba [= (brni) ml veckus papildtja enitvs]. Papildtja enitvs visbieki sastopams papildtja viet, t. i. pie tdiem lietu vrdiem, kas atvasinti no prejoiem darbbas vrdiem. P. p. Dievi ar godu grib par maiztes devumiu; siena pvjs, rudzu veana; ne retumis a) laika, b) satura, c) virziena akuzatva un d) pat citu locjumu viet: a) s nakts sargjums, b) maiga miega gultjs, c) gaa cea staigtjs, d) tautietis kroga dzrji. 220. . III. e n i t v s p i e p a b a s v r d i e m. enitvs pie pabas vrdiem pilns, krgs, ciengs: Man sirsnia bdu pilna. Vi mantas krgs. Tu esi uzslavas ciengs. T ar: Man tevis l. Datvs. 221. . Datv nostjas tas nojgums, kam nolemta darbbas vrd izsact darbba vai nu par labu, vai par aunu. K pie daudz darbbas vrdiem papildtjs daudzkrt svrsts starp akuzatvu un enitvu, p. p. viens ldz, grib ziemas jeb ziemu, t ar datva un akuzatva robeas satek daudzkrt kop. Akuzatvs un enitvs sacenas sav starp pa laikam pie lietas papildtajiem, t. i. pie papildtajiem, kas apzm kdu lietu, kaut ko nedzvu, akuzatvs ar datvu
82

turpretim pa laikam pie personas papildtjiem; jo datv visbieki nostjas personas par papildtajiem. Starpba starp akuzatvu un datvu in zi ir : akuzatvs pa savai dabai izsaka, ka darbba sagrbusi zinmu personu pilngi sav var, ar seviu sparu to aptverdama un turdama, datvs turpretim izteic, ka darbba notiek zinmai personai vai par labu, vai par aunu; p. p. sist suni, zirgu = daudz, briesmgi sist, slnt; bet sist sunim, zirgam = vienu vai vairk cirtienus, sitienus uzgzt sunim, zirgam. Saldzini: lgt Dievu (nekad: Dievam); bet lgt tvam (tvu), lai vi zirgus dod; klaust tvu un tvam, ar tva. 1) Persona stv datv a) pie darbbas vrdiem: kaitt, dert, glaimot, patikt, mlt (= patikt), iztapt, paldzt, kalpot, tict, klaust: Tas man kait, der, glaimo, patk, ml. Vi grib visiem iztapt, paldzt, tict, klaust; b) pie bezpersoniskajiem darbbas vrdiem: man salst, slpst, niez, rp, iet, rds, laimjas, sokas, vedas, atias, veicas, trkst, vajaga; c) pie vajadzbas izteiksmes: Tas man jdara; tas man darms. Ko man dart? Ko man bija dart? Ko man bs dart? 2) Ar datvu biedrojas brnties, smieties: Brns audis dziesmm manm, brns manai valodai. Es audm brnjos. Brnumam (brnumiem) brnjos. Ko smejies, tautu meita, tu manai dziesmiai? Neapsmejies man, ttt! Tagad pa parastam raksta brnties, smieties ,,par ar akuzatvu. 3) Nevien pie pierast, bet ar pie aizrast, mct, mcties sastopams lietas papildtjs datv: pierast darbam, aizrast daudz lietm (= atradinties no d. l.). Mci mani, mmulia, visdam darbiam, (visd darbi parastki). Bet ar: Mte man darbu mca. Ar lokatvu: Muias meita ieradusi slinkum, krum. 4) Pie darbbas vrda bt nostjas datv tas, kam kas ir, pieder: Kam ve, tam kume. Lielam kokam lieli zari. 5) Pie daudz prejoiem darbbas vrdiem stv blakus lietas papildtajam akuzatv personas papildtjs datv, p. p. dot, atemt, laupt, solt, sact, teikt, lgt, prast, jautt, vaict, vlt, pavlt, rdt u. c. P. p. Dod, Dievs, man labu mu! Brni prasa tvam padomu, ar: padoma. Akls aklam ceu rda. 6) Datv stv persona vai priekmets, kam (k d) darbba notiekas: Kurpnieks uj zbakus nevien sev, bet ar citiem. Kalpa sieva strd odien saimniekam. Kokus cirst malkai, nokaut gaili vakarim, brokastm. Sveiem cirtu to priedti, kam sarkana galotnte, brlim vedu to meitiu, kam sarkani vaigu gali. Ne es tevi (priede) skaliem cirtu; tevi cirtu pamatam. Vilks pl aitas uzturam. Es to savu mmuliu padomam vien turju. Lustei mu, ne darbam savu jaunu lgaviu. Kam der lieti (dat., reti: lietai) veca zeme? jauk, valodas apzi pilngi vl dzv datva viet dai rakstnieki prlieku iecienjui satiksmes vrdu priek ar piederoo locjumu: kokus cirst priek malkas u. c. 7) oti tuvu ar o datvu rada ir nolka datvs, ku stjas tas nojgums, kas izsaka, kdam nolkam kas notiek: Laipai metu zobentiu. To cepsim cepetim. Sveai mtei viesi nca, cla mani mielastam (ar: mielast). Vi solja gada algai sieku naudas. Ko atstu piemiai jeb piemim? e tev piedevm prs auzu! To saku jautjuma paskaidroanai. Ar lietu vrdi, kas apzm dartjus, sastopami nolka datv: Vergam tur mmuliu. Kas man nca biedram ldz? Bij man msa palgam. Vai td dla mte neems mani vedeklai (ar: vedeklm, vedekls)? Sevii biei lietojams d nozm datvs kam: Kam tu to darji? Kam tu nenci? Nolka datva viet jaunk laik lieto satiksmes vrdu par ar piederoo locjumu, vai ar k, p. p. ko atstu par piemiu, k piemiu.

83

8) Personiskie vietnieku datvi, sevii ,,man, ,,tev, izsaka daudzkrt ldzdalbu vai sautumu: Ko gan man dara tagad mans dli sveum? Vai tu man neiesi? Es tev ieu gan! Lai bauj un kliedz sev kritikas. 9) Ja teikum dartjs, t dvtais loiskais teikuma priekmets, stv datv un izteicjs pastv no pabas, vietnieka, lietas vrda un darbbas vrdiem: bt, tapt, kt, palikt, tad lokmais izteicjs nostjas datv, saskandams ar datv stvoo dartju skaitl un krt: Viam jbt paklausgam. Viai bs brvai kt. Lai jums izdotos sveikiem tviju sasniegt. Tam vajaga bt lielam gudriniekam (tai gudriniecei). Retki is izteicja datvs lietojams attiecb uz dartju akuzatv vai bez attiecbas uz noteiktu dartju: Tvs skubina brnus paklausgiem un akliem bt. Bagtam (ar bagts) bt nav tas pats, kas laimgs bt. Aplama ir kre bez pliiem tikt prtikuam. 10) Datvs stv pc pabas vrdiem patkams, nepatkams, m, paklausgs, pateicgs, uzticgs, neuzticgs, dergs, kaitgs, ldzgs u. c. P. p. Ikvienam sava dzvba ma. Dls tvam ldzgs. 11) Datvs stv pie apstku vrdiem blakm, blakus, ldz, gam, paka, pretim, cauri: Sdies man blakm! Tai stai gam gju. 12) Darbbas vrdi, kas, salikti ar pie- un uz-, apzm tuvoanos, biedrojas ar datvu, p. p. pienkt, pieiet, pielst, uzbrukt u. c. Ms ienaidniekiem pieldm un uzbrukm. 13) Datvam daudzkrt piebiedrojas divdabja datvs: Pie vajm durvm notikuam, viam no istabas atskanja sras dziesmas. Dlam, mjs prnkuam, tvs izrkoja mielastu. is datvs noderjis par pamatu t dvtam patstvgam datvam. Skat. 172. , 6. Akuzatvs. 222. . Akuzatv stv, k jau aizrdts, tas priekmets, ko darbbas vrd izsact darbba pilngi aptve un satve. 1) Ar akuzatvu biedrojas visi prejoie darbbas vrdi: Mte meitu audzinja. Tvs rja dlu. 2) Ja papildtjs akuzatv no t paa vai no cita, bet nozm ldzga celma, k darbbas vrds, no kua tas atkargs, tad tdu akuzatvu nosaucam par satura akuzatvu. is akuzatvs lietojams gan bez apzmtja, gan ar viu: Bij man biju bijties, bij kauniu kaunties. Bd, Dievs, manu bdu! Kdu domu es domju? Riebu, riebu tautieam, riebu lielu riebumiu. Saucu lielus saukumius. Ezers zied zilus ziedus. Kas godiu godintu? Kau kaot, sviedrus sviedrot; jauku sapni sapot, ripu ripot, bungas bungt, kokles koklt, taures taurt. d tavu anu. Guli nu, pdte, ccias miedziu! Tad vienu asariu t rauds labs. 3) Daudzkrt akuzatvs izsaka darbbas pankumu; p. p. ldumu lst, plsumu plst, caurumu cirst, miltus malt u. c. oti biei pankums apzmts ar pabas vrdu, kas, protams, tpat k lietas vrds stv akuzatv, izteicja akuzatv: atplst muti, rkli platu, acis platas; nojt zirgu slapju; saglaudt galvu gludu; kreklu baltu velt, mazgt; spes veselas dziedt; pasist kju klibu; sasist muguru zilu, melnu; su laiku kavt; acis sarkanas izraudt; izmalt sieku tuku; sakult znu gaudenu. Gosni, mana raibulte, kas tevi raibu izraiboja? Pilnu vedu sev priu, tauts tuku izdju. Kas tevi lielu audzinja? Mani labu labinja. Reti bija tie brli, kas msias mas tur. Cieam krt akuzatvs prvras par nminatvu: zirgs slapj nojts; tpat pie neprejoiem darbbas vrdiem: Lai teltes lielas auga. Via slapja nobridusies.

84

4) Izplatjuma akuzatvs: Mani irbte ceu veda. Sevii lietojams pie pabas vrdiem augsts, dzi, ga, plats, resns, smags u. c. Griesti astoas pdas augsti. Sprdi ga vri, olekti gaa brda (mkla). Grvis piecas pdas dzi, asi plats; vezums divi birkavus smags. 5) Laika akuzatvs pirmatn piebiedrojs darbbas vrdam k satura akuzatvs: Dievs dod msu darbiniekiem sirmu mu nodzvot! Vi tur sabija divi gadus. Ar laiku akuzatvs iegst vairk patstvbas un nostjas ar tur, kur par atkarbu no darbbas vrda vairs nav ko domt: Pau laiku rietja saule. Tos laikus dzve bijusi pavisam citda. Mazs, mazs zirdzi dienu nakti jjams. Ziemu trekns, vasaru vj (mkla). Pie pabas vrda vecs stv akuzatvs: Gadu, mnesi vecs brns, kume divus gadus, divi gadi (divskaitl.) vecs. 6) Izsaukuma akuzatvs: Tavus brnumus! Tos priekus abiem! To laimi mtei! Ai Dievi, tdu laimi! Traku manu negudrumu! Ai zvejnieka mmulte, tavu drou lolojumu! Tavu skaistu dziedanu! E! ko niekus! 7) Dai neprejoi darbbas vrdi, savienojuies ar priedkiem aiz-, ap-, iz-, no-, pa-, pr-, pie-, uz-, var kopoties ar akuzatvu: Vai priedte, vai eglte tavu ceu aizkritusi? Gan mmiu aptecu. Izstaigju sveus audis. Vi visus noskrja, visus panca. Piedzvot priekus. Skudra ceu prtecja. Uzjt pili, uziet apraktu naudu. Instrumentlis. 223. . Instrumentl nostjas tas jdziens, ar kuu kop teikuma priekmets izdara zinmu darbbu. 1) Tds darbbas pavadonis var bt persona vai cita kda dzva radba; tdu instrumentli saucam par pavadoa instrumentli: Es uzaugu pie mmias deviiem bliiem (= ar d. b.). Vista tek uz stallti deviiem cliem. Personas un dzvas radbas nostjas t pavadoa instrumentl tikai vl tautas dziesms; rakstu valod tagad te lieto satiksmes vrdu ar ar piederoo locjumu. 2) Nevien personas un dzvas radbas, bet ar priekmeti un apstki var pavadt dartja darbbu un instrumentl nostties: Kur, Laimia, tu tecji liepas slotu padus? Pdti dancinu autuvi rok. Ziedu, ziedu Jntis nca, puu puiem Ptertis. Eimu govju laidar devim slauktuvm. Svea mte sagaidja rku sauju roci. Tam gju melnu kreklu, nopeljuu vainadziu. Ozols auga uz akmea deviiem uburiem. Nedod manis tautieam pirms reizes nkumiu (ar: ar pirmo nkumiu)! Ar instrumenta viet stipri vien jau ieviesies satiksmes vrds ar ar piederoo locjumu. 3) pabas instrumentlis apzm priekmeta pastvgu pabu: Vecais tvs sirmu galvu nelai brnus baznc. Melns zis sirmu brzdu, iekpis kubl, brc. Visas vienu skaistumiu. pabas instrumentli varam tagad lietot gan ar satiksmes vrdu ar, gan bez via: Kua meita baltu seju (jeb ar b. s.) bez pam nogjusi? Bet jievro, ka is instrumentlis tikai tad bez satiksmes vrda lietojams, ja to tuvki apzm apzmtjs; tpc tikai: es rudeni prvedu ar kurpm (nekad: kurpm) plcjiu. 4) Dalmais instrumentlis biei lietojams latvieu valod. Nav vl viena izdziedta, simtiem jaunas prti. Trim pulkiem puii jja. Rindm auga ozolii. Putni laias bariem. Es sacirtu velna galvu deviiem gabaliem. os instrumentus valoda vairs nemaz nesajt par tdiem, t ka tie tagad var ieemt pat teikuma priekmeta vietu: Simtiem jj, simtiem brauc.

85

5) Izplatjuma jeb vietas instrumentlis ar rada ar pavadou instrumentli; jo ar izplatjumu var uzlkot par darbbas pavadoni: Skrej, ragana, rsu gaisu! Gju ceu dzieddama. Strazdi lca lazdu krmu. Tagadj valod te ieviesies satiksmes vrds pa: iet pa ceu, skrien pa gaisu. Skat. 261. , 1. Ar izplatjuma mrs nostjas instrumentl: Meitas mani jdzm vada dzieddamas. Zirgus aizbaidjui dareiz pat verstim tli; asm augsts. 6) Tpat ar laiku var uzlkot par darbbas pavadoni un to lietot laika instrumentl: Gudrie steidzas uz meu mazu mazu gaismiu. (Tagad lieto te biei satiksmes vrdu ar: Ar gaismiu Rg tiku, ar saulti Vczem). Nedzird vairs trikojam k citm vasarm. Rudeiem biei uznk migla. Lec, saulte, rtiem agri! 7) Darbbas pavadonis var izrdties par darbbas palgu, ldzekli. Vienskaitl ldzeka instrumentlis, saskandams form ar akuzatvu, latvieu valodas apzi tik nedzvs, ka tam par pabalsttju tagad pa laikam piebiedrojas satiksmes vrds ar: Ar adatu nevar kau apkaot. Ar puti laivu ru. Daudzskaitl ldzeka instrumentlis turpretim daudz dzvks un tpc bez satiksmes vrda ar biei lietojams: acm skatties, ausm klausties, rokm sist, kjm iet. T ar pie pabas vrda pilns (= pildts): pilnas acis asarm (blakus enitvam). 8) Darbbas vrdam dareiz piebiedrojas ts paas saknes vai ldzgas nozmes lietas vrds instrumentl, paspcindams darbbas vrd izsacto darbbu: Saukumiem Laime sauca. Banu vi bs. Zied putes trejis ziedis. Brni raud asarm. Ldzgi pastiprina ts paas saknes vai ldzgas nozmes instrumentlis pabas vrdus: lielum liels, baltum balts, melnum melns, milzum liels. Te atkritusi instrumenta galotne -u: lielum liels clies no lielumu liels. 9) Pie prk pakpiena nostjas instrumentl tas vrds, kas apzm mru, kd priekmeti cits citu prspj: Vi par mums bija visu galvu gaks, mazu lietu jeb mazliet lielks, labu tiesu, to tiesu, drusku (instr. no druska) mazks; t sevii vietnieka vrda instrumentlis ,,jo jo: Jo vairk ir, jo vairk grib. 10) Cloa instrumentlis biei sastopams: Badu mirt. lumiu nevarju gar mmias stu iet. Asarm neredzju. Vaigi bl asarm. Skumjm acis nepaclu. Miltiem lika dzirnavias. Lokatvs. 224. . Lokatv nostjs tie jdzieni, a) iek, b) uz, c) pie, d) starp kuiem darbba notiekas. Lokatvs stv gan uz jautjumu kur? gan uz jautjumu kurp? Lokatv visbieki nostjas konkrti, diezgan biei ar abstrakti, bet retki personu vrdi: a) Me dzimis, me audzis, mjs nk krpties. Maizt bagtba, ne zelt, sudrab. T man tika prti. Es ltum uzaugusi. Kas griezn, kas griezn? Spures vien, spures vien. Kas puios, kas puios? Spai vien, spai vien. Kaavrs, kaavrs jaunaj bli. b) Labk zle rok, nek mednis kok. Kaln, zirg, jumt kpt; krsl, zirgam mugur sdt, zirg celt, ceos lgties; ceos, kjs mesties. c) Zirgs zirg, loks lok pa lielo trumiu. Kar nu zobus vadz! Atspieds veca liepa jaunaj ozol. Dziesmi vien pazinu, kua meita brente. Zirdzi, dli, tur mtei lieli prieki. d) Es uzaugu brlos. Vilks lopos. Uzaugdama kungos gju. Ieu tev biedros. 225. . Ja teikuma priekmets pieder pc savas krtas, pc saviem dzves apstkiem pie tiem, kuu starp tas atrodas, tad tdjdi izceas izteicja lokatvs: Zle, ube pankos, cielavia vedjos = cielavia ir vedju starp; bet vedju starp bdama, via pati ir vedja. Es
86

biju viesos, kalpos. Tu esi vl brn, puik, puis (= neprecjies), meit, meits (= neprecjusies). Algdos, ietas, krmos, uzkuos, iegtos, viesos, nabagos, ubagos, veos, zaldtos iet; ragans, spgans, vilkaos skriet; braukt, lgt, stt vedjos. 226. . Biei sastopams lokatvs pabas instrumenta vai enitva viet, ja tas ieem izteicja vietu: Es btu liepas kuplum (var.: kuplumiu, -a). Abi vien vecum, vien labum (blakus vienu vecumu, labumu, viena vecuma, labuma). 227. . Ar ar izteicja pabas vrdu sacenas paibas vrda lokatvs: Saimniece sveik (sveika) nebs palikusi. Vii savu dlu tuk (tuku) vis neizlaids. 228. . Ar citdi lokatva robeas tuvojas instrumentlim, pat varam droi apgalvot, ka lokatvs stjas daudzkrt panku instrumenta viet: Kas tev vrd (vrdu, vrda)? Mirt bad mirt badu, bt vienos prtos vienis prtis, kamans un kamanm braukt. Attiecbas lokatvs izsaka, kd zi izteicjs pienkas teikuma priekmetam: Vi bija stiprs spk. Kpc Jntis sarkans vaig? Ko ldz rudzi gaum? (pa parastam: rudzu gaumi), augt lielum. 229. . Lietu vrdi, kas apzm mru, izplatjumu, lielumu, stv lokatv, mrs turpretim enitv, retki akuzatv: galds divu pdu (divas pdas, divi pdi) platum; triju vru resnum, zirgs simts rubu vrtb. 230. . K akuzatvs, t ar lokatvs (no ts paas saknes, k darbbas vrds) piebiedrojas darbbas vrdam, apzmdams darbbas neprtrauktu turpinanos: Briest briedum, augt augum; t sevii lietojami lietu vrdi ar galotni -ana, piebiedrojot tiem biei k apzmtju skaita vrdu viens: baut vien bauan; iet vien iean. Krsns kurjs piln kurans. 231. . Lokatvs k vietas apzmtjs attstjies latvieu valod par nolka apzmtju: Ogs, riekstos, sns iet apzmja pirmatn: iet tur, kur ogas, rieksti, snes aug. Bet ievrojot gjiena nolku, mintie teicieni tagad apzm: iet ogu, riekstu, su (last). Tdi nolka lokatvi vispr biei lietojami: malk, sien braukt, palg, talk, vakaris iet, nkt, lgt. is lokatvs stv jo tuvu nolka datvam, un abu robeas daudzkrt saplst kop. Saldz. nest putru brokast un brokastim; paladzi man apseg (ar: apsegam). Kas man nca biedram (biedros) ldz? Lokatvs lietojams tur, kur runjam, ka kds priekmets prvrsts otr ar kdas darbbas paldzbu: Via man visus salmus dzijs savrpusi. Augat, mazas atvastes, jele ganu rkstts! Izceps tevi cepet. 232. . Lokatvs apzm zinma laika sprdi, ku kda darbba notiekas, kamr akuzatvs noteic laika ilgumu. Tpc lokatv vienmr stjas gads, mnesis, laikmeti, kuos darbba notiekas: 1906. gad, pirm maij, pulksten desmitos; Mieos, gavn; rt, vakar, nakt; vecos, tagadjos, msu laikos; in acumirkl. Gaismiu vl nemanja, bet bija jau labi rt. Gaism prbraukui mj. 233. . Pamata skaitu vrdi stjas lokatv, lai izsactu, cik liel sabiedrb teikuma priekmets izdara zinmu darbbu: Ja vakar vi viens pats mani sadauzja, kur nu vl tagad, kad tie astoos. Skaitu vrdu 16 viet lieto lokatvus no lietu vrdiem, atvasintiem no iem skaitu vrdiem: vienat, divat, trijat, etrat, piecat, seat. 234. . Lokatvi biei sastopami 1) k vietas apstku vrdi: apak, r, aug, iek, kop, priek, starp, zem, va, virs, ldzs, 2) k laika apstku vrdi: laik, nelaik, 3) k krtas apstku vrdi: Dusms (reibum, apmulsum) t vi izrunjies. Zirnis auga kst, kaepte cekul; rikos, aulekos, tecios braukt. 235. . Lokatvs stv pie daudz darbbas vrdiem: klausties dziesms, lkoties, raudzties man (blakus akuz.), es pamu lgaviu, darbi raudzdams; mct, mcties, p. p. amat
87

(amatu). Mci mani, mmulia, visd darbi (ar: visdam darbiam)! Ierast slinkum; izlaisties vder; palaisties dzeran; sault sildjs, maizt barojs; atsisties, atlkties tv; tpat pie bt: lai brns btu krusttv; itas dls man; nu esmu vr; pieemties spk, gudrb; barba iet spk. Pie iet sevii biei sastopams lokatvs; bez jau mintiem teicieniem: iet ogs, viesos, ievrojami teicieni: iet gaum, plaum, resnum. Kais iet vecum, nagi asum. Ar lokatvu kopojas daudz darbbas vrdu ar priedkli ie-: iemlties, iekosties, iezsties u. c. Vi tev iemljies. Satiksmes vrdi. 236. . Satiksmes vrdu attstba stv cie sakar ar locjumu nkoni. Locjumu nve ir satiksmes vrdu dzvbas spka avots. Latvieu valoda var lepoties ar savu locjumu bagtbu; tpc t izsaka daudzkrt ar locjumiem vien to pau, ko citas valodas ar satiksmes vrdu paldzbu. Latvieu valod attstjus daas savdbas, ar kum vispirms mums jiepazstas. 1) Sievieu un vrieu krtas vrdi, ja tie tuvki apzmti ar abi vai skaitu vrdiem (sevii 29), var pc visiem satiksmes vrdiem pieemt galotni -i: ar abi kji, par divi dieni, pa devii vasarii, pc divi dieni, pieci ldz sei pdi ga; ar abi zirgi, uz trs gadi, no abi gali, pie abi koki, bez trs pri kvieu, aiz devii ezerii, ik pa pieci soi. 2) Vietnieku vrdu datvi kam un tam stv gandrz pc visiem satiksmes vrdiem: bez kam, bez tam, no kam, no tam, (d kam, d tam), pc kam, pc tam, kamd, tamd, kamlabad, tamlabad. ie teicieni labi pazstami Kurzem. Tie lietojami apstku vrdu nozm; ar tiem iespjams smalkki izirt vrdu sakaru un attiecbu: bez t = bez via, bez tam = tad vl; pc t = pc via, pc tam = pck, tad. 3) Personisko vietnieku vrdu instrumenti manim, tevim, sevim var pc visiem satiksmes vrdiem nostties: ar, ap, gar, pret manim, tevim, sevim (blakus mani, tevi, sevi); ldz manim, tevim, sevim (blakus man, tev, sev); aiz, apak, bez, no, pie, pc manim, tevim, sevim (blakus manis, tevis, sevis). 4) Visi satiksmes vrdi kopojas tagadj rakstu valod daudzskaitl ar datvu jeb instrumentli: ar, ap, gar, pret, ldz, bez, no, pie, pc vriem, sievm, audm, izemot d, labad, pc, kas aiz daudzskaita enitva nostjas: jsu d, pc, labad. Daudzskaita enitvs pie enitva satiksmes vrdiem vidus izloksns vl ur tur sastopams, diezgan parasts tas Latgal un Nc, Brt, Rucav, Krt, Kaltos, Gramzd. Satiksmes vrdi ar enitvu. 237. . Ar enitvu kopojas: aiz, apak, zem, bez, d, iek, iz, lab, labad, no, pie, pc, pirms, priek, virs; apakpus, augpus, rpus, iekpus, lejpus, otrpus, aipus, pus, inpus, vipus, virspus. 238. . Aiz izsaka: 1) Ka viens priekmets atrodas vai virzs aiz otra: Aiz Daugavas melni mei. Aiz kalnia aizlaids divi pelki vanadzii. Sevii ievrojami teicieni turt, emt, grbt, raut, vilkt u. c. aiz: turt aiz valga, grbt aiz apkakles, raut, vilkt aiz kjm no gultas r, emt aiz matiem. 2) Iemeslu: Aiz kalnia meitas dzied, aiz miglias neredzju. Dau labu purva malu aiz dea nearm; dau labu mtes meitu aiz barguma nemm.
88

3) Prkumu pie saldzinm pakpiena: Augsti dzied crultis aiz visiem putniiem. Dievam gudrs padomi aiz visiem cilvkiem. 239. . Apak, zem apzm, ka viens priekmets atrodas vai virzs otra priekmeta apak: Apak zemes tvs, mmia. Daudz zemtes neturu, blios dzvodama: zem pria, zem krslia, zem savm kjim. 240. . Bez apzm trkumu: Kur es ieu bez pria? Kur pri bez manim? No visiem satiksmes vrdiem visvairk uzglabjis daudzskaita enitvu satiksmes vrds bez: Nebrauku projm bez sava laika, bez triju dienu (saprotams ar: bez trim dienm). 241. . D apzm iemeslu, cloni, nolku un pa laikam stv aiz sava lietas vrda: Darba d noskumui. Dziesmu d, svei audis, ienaidiu neceliet! 242. . Iek reti lietojams satiksmes vrds, tpc ka dzvais lokatvs viens pats izsaka to pau, ko iek ar enitvu: Met iek dens (parastki un labki: den), nenoslkst; met iek uguns (ugun), nesadeg; met iek salmiem (salmos), neab (mkla). 243. . Iz sastopams k satiksmes vrds tikai vl das izloksns; tas apzm virzanos no iekienes: Saimnieks nav izncis iz (pa parastam: no) istabas r. Ceas irbe iz (pa parastam: no) ezera, es iz (no) auu valodm. 244. . Labad, lab sastopams visbieki sakopojum klabad, ar: kamlabad, tamlabad, klab, tlab. 245. . No apzm 1) virzienu no augas uz leju, un tad ar vispri kustbas izejas vietu: Lst no gaisa, kpt no koka, jumta, no zirga lkt. Pils izclusies no zemes apakas. No saknm lazda zied. No tvijas aizceot. 2) Skumu laika zi: No rta ldz vakaram, no mazm, jaunm dienm. 3) a) iemeslu, b) dartju cieam krt, c) personu, no kuas ko prasa, ldz, gaida, dzird, prk, dab, em, sarga, bg, kaunas, d) vielu, no kuas ko taisa, e) pazmes, pc kum jeb no kum ko pazstam : a) No lepnuma nerunju. Ne no prieka es dziedju. b) Balti man vaidzii, ne dens balinti; asarm balinti no neliea; raud srdiente, no bajra (ar: bajria) bildinma. Bet te ieteicams enitvs bez satiksmes vrda no. c) Lai tautias neprasja no mmias maljias. No celmia gremzdu gaida. Jautjies no mmias padomiu. Ko tu gribi no manis? Ko varam no tam mcties? No vilka bgt, glbties, slpties, bties, d) No miega maizi necep. No smilgas piekauj lielu siena vezumu. Neskaties vru no cepures! 4) Dalm enitva viet ieviesies satiksmes vrds no: No via seiem brniem pieci jau apmirui. No visiem mkais. 246. . Pie apzm, 1) ka viens priekmets atrodas vai virzs otra priekmeta tuvum: Es uzaugu pie mmias. Cilvks jau pie miranas, pie beigm. Pie beles piestjos. Iet pie vra = precties; iet pie tva, kaimia, pie miera. 2) Uz vietas nozmes pamatojas ar tdi teicieni, k: pie tam (t) viu var pazt. Neraugi vru pie (no) cepures! Pie (ap) simtu gadu vecs. 247. . Pc apzm to jdzienu, aiz kua, kua pds kaut kas seko vai notiekas; t 1) vietas nozm: Nebraucat blakus pa ceu, bet cits pc (ar paka) cita! 2) Laika nozm: Pc darba maize lien; pc Jiem; pc pusdienas: pc tam (t) = tad. 3) Krtas, pakpiena nozm: Pc Dieva es mlju visvairk savus veckus. 4) Piemrbas, ldzbas nozm: Pc likuma, pc cita parauga rkoties. Vai brns pc tva vai pc mtes? 5) Pc stv pie t jdziena, kuu grib rok dabt: Pc uguns vien aizgju. Es atncu pc msias; braukt pc daktea, pc agariem. Veck valod un vl tagad das izloksns to pau izsaka vienkrais enitvs un lokatvs.
89

6) Pc stv pie daudz darbbas vrdiem, kas izsaka tiekanos, ilgoanos: T mana mmia pc manis raud. Pc lietus lgties. uzraksttos piemros pietiek vienkrais enitvs. 7) Iemesla nozm, pa laikam aiz prvaldm vrda: manis, tevis, sevis pc, kpc, tpc. 248. . Pirms apzm laiku = priek: pirms saules lktas; pirms lieldienm. 249. . Priek 1) vietas nozm zinmas vietas vai lietas priek: Priek Dievia apmos noskumui nedzvot. Es priek savas mmulias nomos vainadziu. 2) Laika nozm = pirms: Priek saules, gaismas. Lai man pdte priek gada staig; priek Jiem. 3) Priek sastopams daudzkrt vienkr datva viet: Es priek savas lgavias ldz pirtij tiltu grdu. Kas labi piesavinsies datvu, tas izvairsies vienkra datva viet satiksmes vrdu priek lietot. 250. . Virs reti lietojams satiksmes vrds; ieteicams tikai daos teicienos: virs zemes (zemes virs), virs vja. 251. . Satiksmes vrdi, kuu otra daa ir pus: A p a k p u s, l e j p u s dzirnavm; a u g p u s lizda. I e k p u s savas tiesas dari, k tkams, rpus ts, k atauj citi; o t r p u s mea; a i p u s, p u s, v i p u s kalna; v i r s p u s koduma. Satiksmes vrdi ar akuzatvu (instrumentli). 252. . Akuzatva un instrumenta formm pilngi saskanot, nav iespjams droi nosact, kuiem satiksmes vrdiem ku nozm piekrt akuzatvs un instrumentlis. Ievrojot satiksmes vrda ar nozmi un dabu, nav ne vismazko aubu, ka im satiksmes vrdam pieder instrumentlis, tomr ar o satiksmes vrdu apceru akuzatva satiksmes vrdu starp: ap, ar, gar, par, pr, pret, starp, caur. 253. . Ap apzm 1) vietas nozm, ka darbba notiek vai virzs kdam priekmetam visapkrt: Ap pili bijis drzs. Saule grieas ap zemi. Ap Jelgavu = Jelgavas apkrtn. 2) Laika zi ap nenosaka zinmu laiku, bet laika apkrtni, laiku apmram, tuveni: ap jaunu gadu; ap pusnakti; ap o laiku. 3) Ap nostjas t jdziena priek, gar kuu nodarbojas msu mle, prts, msu tieksme: Ap otru runt. Ap sevim vien dziedju, ap saviem bliiem. Parast valod tagad vec ap viet lieto par. 254. . Ar ir instrumenta satiksmes vrds; tas der pankuajam instrumentlim par atbalstu: 1) Pavadoa instrumentlim visplak nozm: Ptin pta, dcin dca melnais strazds ar balodi. Ar saulti lietus lija. Vecs vecs vri ar baltu brzdu. 2) K pavadoi uzlkojamas miesas daas un slimbas: Vrs saslimis ar kaklu, sirgst ar vderu. Vi miris ar diloni, asinskaiti. 3) Pavadoi var bt darbbas cloi: T ar savu lepnumiu sds ilgi vainag. 4) Ar pabalsta ldzeka instrumentli; vienskaitl satiksmes vrds gandrz vienmr lietojams, bet daudzskaitl to var atlaist: Es ar savu dziedanu (bet: savm dziesmm jeb ar savm dziesmm) raudulti smdinju; ar cirvi cirst; bet cirvjiem un ar: ar cirvjiem cirst. 5) Ar stv pie vrdiem, kas izsaka dadas attiecbas dau personu starp: Ne ikdienas svea mte ar mani laba bija. Sabros, biju naid, skpstjos, satikos, ros, runju; t ar cnties, ildoties, skrieties, rotties u. c. ar ko. 255. . Gar stjas t jdziena priek, kam darbba virzs gam: gar manim staigdama. Gar zemti kjas vilka.

90

256. . Par un pr ir viens un tas pats vrds. Das izloksns pr ar gao a nemaz nav pazstams. 1) Pr lieto tikai vietas nozm uz jautjumu kurp? kur? Es atncu pr jriu; pr tiltu braukt, pr jumtu sviest. Vanags lidins pr jumtu. Daudz apgabalos mint nozm lieto par. 2) Par apzm augstko pakpienu pie pamata (un prk) pakpiena: Skaista auga brente par (ar: aiz) vism meitim. Gudrks Laimes lmumi par visiem padomiem. 3) Par apzm runanas, sprieanas priekmetu: Dziedt, runt, ststt, domt, rpties, gdt, bties, dusmoties, priecties, brnties u. c. par. 4) K tas, kas aiz mums stv, var ms aizstvt, msu viet stties, t ar tas, kas pri par mums paceas, var ms prstt, msu viet stties: Ej par mani parunt; par tvzemi kaot, mirt. Es ka gan aizietu par jauno bleliu. 5) Par ar piederoo locjumu ieem izteicja vietu: Es tev bu par tvu, tu man bsi par dlu, t. i. tva, dla viet. Paemt mteli par apsegu. Bt, palikt, uzmesties, izredzt, vlt, celt, saukt, turt par saimnieku, niu, par sievu apemt. emt par labu, aunu. Nkt par palgu. Par velti, par spti. 6) Par apzm prmru: Cepure man par mazu, zbaki man par lieliem. Tas par daudz, par maz. 7) No vietas nozmes attstjusies ar vrtbas, cenas nozme pie darbbas vrdiem dot, emt, solt, makst, prast, pateikties u. c.: Linu, linu, bleli, par plkumu, ravjumu! Nopirku bolu par kapeiku. 257. . Pret 1) vietas nozm apzm gan stvokli, gan virzienu kdam priekmetam pretim: Zied bele pret beli. Balti brzi, melni alki cits pret citu locjs. Pret kalnu, vju, straumi braukt. Pret rtiem, vakariem. 2) Laika nozm = ap: pret rtu, vakaru. 3) Saldzinm nozm: Tu pret mani nekas neesi. 4) Maias nozm: Dabjis pret samaksu putnius. 5) Nest nozm pret izsaka gan draudzgu, gan naidgu attiecbu: Laipngs, mlgs, bezkaungs, briesmgs pret savu tuvku. Pret likumu. 258. . Starp apzm, ka kds priekmets atrodas vai virzs citu starp, vid: Starp tvu un mti sdt. Starp vju un vtru ir starpba. 259. . Caur 1) vietas nozm izsaka, ka darbba dodas kdam priekmetam cauri, pie kam darbbai daudzkrt jprvar ce stvoi ri: spiesties caur auu drzmu; caur ogu lst. Dieva jtam kumeam caur segliem saule lca. Pienu caur kstuvi laist. 2) Darbbas veicintja, clja nozm: Tikai caur tevi es td nelaim ncu. Laimgs tu tiki caur mani.
Ldz.

260. . Ldz apzm 1) virziena beigu vietu un kopojas pa laikam ar datvu: Ldz pirtij tiltu grdu; durvis ldz galam va; ldz dibenam, ldz kaklam. 2) Laika nozm: Ldz gaismai; ldz pastara dienai; ldz rtam, citam rudenim; bet ar akuz.: ldz o baltu dien(u).

91

Pa.

261. . Pa apzm 1) vietu, pa kuu darbba virzs, un sabiedrojas in nozm ar akuzatvu: Iet, skriet pa ceu, lauku, staigt pa pasauli, braukt pa upi, kaist, last pa zemi, strdt pa riju, pa Jelgavu. 2) Pa nozm pc pa laikam ar datvu: Pa gabaliam satiek lapsu. T biei: pa gabalam, pa kdam gabalam; retki ar akuzatvu: pa gabaliu. Vrds pa vrdam ienaids gatavs. 3) Laika nozm a) ar akuzatvu ar nozmi: kd laik: Ruden pa mieu laiku; pa vasaru, ziemu, svtdienu; pa to starpu, b) = pc, in nozm pa laikam ar datvu: Pa kdam laikam, pa brtiam. 4) Piemrbas nozm ar datvu: Pa prtam man zirdzi, pa rokai zobenti. Pa zobam. Putns pa vienam, grbienam. Dzvot pa vecam, pa parastam, pa godam, pa draugam (= draudzgi), pa krtai; pa labai rokai jeb pa labi (roki); pa kreisai rokai jeb pa kreisi (roki), ar ar akuzatvu: pa labo roku. 5) Retumis iemesla nozm: Pa niekam, pa jokam, jokiem brties. Darboties pa gaam laikam. 6) Dalm nozm ar datvu: Pa vienai (dziesmai) salasju. Vilks ikkatru dienu noem ganam pa aitai. Sunam maizes devu pa lielam gabalam.
Uz.

262. . Uz kopojas ar enitvu un akuzatvu: ar enitvu uz vaicjumu kur? P. p. Uz mles medus, apak mles ledus. Uz sola sdt, gult. Ar akuzatvu uz vaicjumu kurp? P. p. Braukt, jt, iet, doties, steigties uz bazncu, lauku. Laika nozm uz biedrojas ar akuzatvu: uz veselu gadu salgt par kalpu; uz vakaru gavilju.
K o p laika skuma nozm, no viet, pazstams daos apgabalos ar datvu; tagad rakstu valod jau ieviesies: Kop divi nedm brlis aizceojis.

263. . Jievro, ka divi satiksmes vrdi nekad nav viens paka otra nostdmi. P. p. Vi pukojs par pret viu izteiktiem apvainojumiem; pareizi: v. p. par apvainojumiem, kas izteikti pret viu. Teikuma dau jeb loceku saskaa. 264. . Lokmiem teikuma locekiem, kur vien iespjams, sav starp jsaskan person, skaitl, krt un ar locjumos: Es rakstu. Tu raksti. Tavs brlis ir liels dziedtjs; meitas lielas dziedtjas.
Saskaa starp teikuma priekmetu un izteicju.

265. . Visievrojamkie saskaas likumi ir di: 1) Ja izteicjs ir lietas vrds, tad krt tas saskan tikai tad, ja tas pieder pie tiem lietu vrdiem, kas, galotni prmainot, prmaina krtu, p. p. pie lietu vrdiem ar galotnm -tjs, -tja, -js, -ja, -ietis, -iete, -nieks, -niece, -onis, -one, -tnis, -tne, -ulis; -ule : Vi ir varonis, via ir varone. 2) Ja teikum vairk teikuma priekmetu un ie dzvas radbas, tad izteicjs pa laikam stv daudzskaitl, pie kam vrieu krta prspj sievieu krtu: Kad tvs un mte nomirui, tad brlis un msa palikui tva mjs dzvot. Bet kad teikuma priekmetu ldzdalbu pie izteicja

92

neuzsveam, tad varam izteicju attiecint tikai uz svargko, izteicjam tuvko teikuma priekmetu : Nu bij nabadzi, bij ar via labdaris miris (ar: mirui). Ja teikuma priekmeti ir nedzvi, tad izteicjs var 1) daudzskaitl stvt, vrieu krtai priekroku iegstot: Viss msu darbs un visa msu dzve bs pabeigti, 2) pc tuvk teikuma priekmeta rkoties: No ejienes ir skola un vias drzs saredzams. Posts un trcba bija liela. 266. . Ja teikuma priekmets ir daudzuma nojgums, no kua atkar stv dalmais enitvs, tad izteicjs pa laikam rkojas pc enitva skaitl, krt un retumis, ja izteicjs ir cieams krtas pagtnes divdabis, pat locjum: Lielk daa Vidzem pazstamu dziesmu pazstamas ar Kurzem. Puse dejotju piekusui. Bija vairk nedu aiztecjuas. Sankui viesu pilna istaba. Saskrjui putnu k melns debess. Sdja ap galdu laba tiesa vru, spriezdami, ppdami, galvas sadrui kop. Tur bijui daudz cilvku pie sienas pieslgtu. Ja daudz, maz, cik, tik ir teikuma priekmeti, tad par saskaas pamatu var os daudzumu nojgumus uzlkot un izteicju vrieu krtas vienskaitl nostatt: Viesu bija salasjies (ar: salasjuies) daudz. Sancis daudz putnu. Vrieu krtas vienskaitlis nepiecieams, ja dalmais enitvs vienskaitl: Man maz naudas palicis. 267. . Ja savstarpba izsacta ar vietnieka vrdu cits, tad izteicjs var stvt gan daudzskaitl, gan vienskaitl, rkodamies vai nu pc daudzskaitl stvo teikuma priekmeta, vai pc tuvki stvo cits: brni cits par citu augstki (ar: augstks). 268. . Ja par teikuma priekmetu ir vietnieku vrdi tas, kas, nekas, viss, tad pabas vrda izteicjs pieem vienskaita vrieu krtas galotni, ja mintie vietnieku vrdi attiecinmi uz kdu zinmu priekmetu: Kas nav labs? Tas nav labs, p. p. kds cilvks, priekmets, uz ko aizrda. Te tas viet lietojams ar is, vi; un kas viet ku, bet ja kas, tas nav attiecinmi uz zinmu priekmetu un viu viet nekdi nav nostdmi ku, is, tad izteicjs pieem apstka vrda galotni -i: Kas labi, tas labi. Tpat apstku vrds lietojams, ja tas k izteicjs attiecas uz veselu teikumu vai nenoteicamo izteiksmi: Nav labi cilvkam vienam bt jeb: ka cilvks viens ir. o formu ar -i pieem ar pabas vrds k izteicjs teikumos bez noteikta teikuma priekmeta: Viam tika karsti. Man nelabi ap sirdi. Bet ja runtjam stv zinms teikuma priekmets prt, lai gan to neizsaka, tad pabas vrds k izteicjs saskan ar o prt stvoo vrdu: Man ir tik karsti, tik auksti, bet: odien tik karsts, tik auksts (jpiedom: laiks). 269. . Ja vietnieka vrds tas ir par teikuma priekmetu un lietas vrds par izteicju, tad vietnieka vrds pa laikam saskan ar izteicju krt un skaitl: T tava laime. Ts bij manas pirms bdas. Tie ir meli, nieki! 270. . Ja godinjuma d lieto otras personas vienskaita viet daudzskaitli, tad lietas vrds, par izteicju bdams, stv vienskaitl: Js esat kungs, es kalps. Tpat: js esat tas, kas mani nelaim grdis. Bet pabas vrdi un citi lokmi vrdi stv 1) vienskaitl: Ja, tds js esat. Dzeriet vien pats! Martas jaunkundze, js nemaz neesat lepna. Sakt, ka esat prskatjies, 2) vrieu krtas daudzskaitl, nelkojoties uz teikuma priekmeta krtu: Vai js veseli, Meimera kundze? Cik js esat labi (attiecoties gan uz vrieti, gan uz sievieti). 271. . Ja uz teikuma priekmetu un via pavadoni viend mr attiecinms izteicjs, tad is stv pa laikam daudzskaitl, ar kad teikuma priekmets ir vienskaitl: Bra zirgs ar suni noskumui, galvas nolaidui, dirn. Te satikuies vilks ar lapsu un sarunjuies zirgu noriet. 272. . Ja teikum pirm, otra un tre persona par teikuma priekmetu, tad virsroku iegst pirm par otru un treo un otra par treo: Tu un es (bieki: ms ar tevi) bsim pagalam. Tu un tavji dzvosit laimgi.
93

Apzmtju saskaa ar apzmtju. 273. . Ja apzmtjs attiecas uz sievietm un vrieiem, tad tas, 1) tpat k izteicjs, stv vrieu krtas daudzskaitl: Svi tavi tvs, mmia. Vieni pai tvs, mmia; 2) rkojas pc tuvki stvo vrda: Lepns tavs tvs, mmia. Es aloju ar citm msm un briem. Bet ja apzmtjs attiecas uz vairkiem dadas krtas kustoiem vai ar nedzviem priekmetiem, tad tas saskan ar tuvki stvoo vrdu: Jauks lejas un kalni; jaukie kalni un lejas. Var ar apzmtju atkrtot: Kupls ozols un kupla liepa; kupla liepa un kupls ozols, k tas ar pie personm iespjams: vecais tvs un vec mte. Ja apzmtjs attiecinms tikai uz vienu no vairk mintiem priekmetiem, tad tas priekmets, ar kuu apzmtjs nav attiecinms, nostdms paprieku un tad ar apzmtju izrottais priekmets; Bdas, grtas noptias. Bdas, gauas asarias. 274. . Kad nordmie un attiecbas vietnieku vrdi attiecas uz dadas krtas vrdiem, tad tie nostjas vrieu krtas daudzskaitl: Dzvoja vrs un sieva, kuiem (tiem, viiem) nebija brnu. Ugunti, atsldzia, abi cieti glabjami. Pupia, zirntis, tie labi brnii. No attiecbas vrdiem te labki lietot kas: Vrieiem un jaunavm, kas atsaks doties laulb. 275. . Kad divi vai vairk apzmtji attiecas uz viendiem lietu vrdiem, tad gan apzmtjs, gan apzmjamie vrdi stv vienskaitl: Vec un jaun derba; treais, ceturtais un piektais bauslis; latvieu un krievu valoda; lapu un skuju mes; avju un govju kts, t. i. viena avju un viena govju kts; bet avju un govju ktis ir vairk nek viena avju un viena govju kts. Pilngs un nepilngs teikums. 276. . Ms runjam veselos teikumos. ie teikumi ar visiem saviem locekiem nogulstas msu apzi. ie apzi atrodamie teikumu paraugi noder mums par mrauklu citiem, gan darinmiem, gan darintiem teikumiem. Kad kd teikum atrodas visi loceki, kdus gramatika prasa no teikuma, tad tdu nosaucam par p i l n g u teikumu; bet kad kda loceka trkst, tad to dvjam par n e p i l n g u, tad runjam par izlaidumiem. Izlaist teikum varam tikai tdus locekus, kas teikuma sakar tik viegli piedomjami, ka, gramatiku neievrojot, nedz runtjs, nedz klaustjs teikum nekdu robu nesajt. Vai saitia senum sens valodas paums, jeb vai attstbas ieguvums, nav viegli nosakms. Tpc nevaram sact, ka tdos teikumos, k: tvs vecs: kur iedams? saitia izlaista. Tdi teikumi beidzamais viengi t bez saitias iespjams tik parasti, ka tur neko izlaistu neatrodam. Bet ja darbbas vrds bt izlaists pagtn vai vlam izteiksm, tad jau sajtam vairk it k kdu trkumu, tpc ka msu apzi mt teikumi ar zinms pagtnes un vlams izteiksmes formu: Reiz dzvoja bagts kaakungs, kam divi skaistas meitas (piedomjams: bija). Kaut tevi li apdui! Labk savu vainadziu ap celmiu apkrusi, ne devusi to noemt laiskam tva dliam (piedomjams btu). Nevien bt, bet ar citi darbbas vrdi daudzkrt izlaisti: Tikko to izteicu, tad vi tli man matos (piedomjams: rs, klupa). Sevii biei t izlaiami virzbas darbbas vrdi, kuu virziens apzmts ar apstku vrdiem: Tiem (piedomjams: gja) tautas, tiem tautas, ar lkumu blelii. Visvairk t pavles un izsaucamos teikumos: Augm! (ceaties). urp! (nci). Projm! (eji). Lnm pa tiltu! Tdali, tagadi uz sudraba kaljiu! Kad tevi nelaime, jupis! (rautu). Pavles teikumos izlaisti ar

94

daudzkrt tdi darbbas vrdi, kas atldzina nojgumu dot: Cimdu, cimdu! Rokas sala. Auzu, auzu kumeam! Man, mmia, to telti, kas vairk piena dod! 277. . Retki izlai citus teikuma locekus: a) teikuma priekmetu: nu ir beigta (piedom.: pasaka), b) papildtju: pieturi (zirgus), c) lietas vrdu blakus pabas vrdam: pa kreisi, pa labi (roki).

Teikumu iedaljums.
278. . Ar teikumiem varam a) kaut ko paststt, b) jautt, c) pavlt, d) vlties, e) izsaukties. Uz to lkojoties, iedalm teikumus a) ststmos, b) jautjamos, c) pavlamos, d) vlamos, e) izsaucamos. Piemri: a) Miers bao, nemiers posta. Bija divi bri, viens bagts, otrs nabags. b) Vai saimnieks mjs? Kurp vi aizbraucis? c) Nci! Steidzaties! Lai Dievs pasarga! d) Cik jauka pasaule! Jautjamie teikumi. 279. . Jautjamie teikumi iedalmi divs irs. Pirmkrt varam vaict pc visa teikuma satura, par atbildi gaiddami veselu teikumu, vai ar vesela teikuma viet no vcu valodas patapinto ,,ja, vai ar latvieu n: Gribi tu manu godu slpt, dart kaunu bliam? Es pastalu nstja? Esi mani gaidjusi? Ciema gani, blelii, telti manu redzjt? Atbilde: ja, ja gan, k tad ne, redzjm gan, vai noliedzot: neredzjm; n, neredzjm vis. s iras jautjumus varam nosaukt par teikumu jautjumiem. ie jautjamie teikumi atias no ststmiem tikai ar savu savdo balss izlocjumu. Pa laikam tagad os teikumus apzm no igauu valodas patapintais vrdi vai, tai viet senki stais latvieu arg: Vai (arg) tu to nezini? Otrkrt varam apklauinties tikai pc viena vienga teikuma loceka, citu visu jau pai zindami: Kam tie miei ldum? Kur palika tvs, mmia? Uz diem vaicjumiem sagaidm par atbildi vienu viengu vrdu, tpc tos varam nosaukt par vrdu jautjumiem: Kas atbraucis? Kaimi. Vrdu jautjumi ieskas ar jautjamiem vietnieku vai jautjamiem apstku vrdiem. Apgalvojamie un noliedzamie teikumi. Noliegums. 280. . Apgalvodami, ka divi ievrojumi, divi nojgumi sav starp savienojami, kstam pie apgalvojama jeb apstiprinma teikuma: rauda ir zivs; noliegdami turpretim tda savienojuma piederbu, kstam pie noliedzama teikuma. Nolieguma vrdi ir ne. 281. . Ne noliedz daudzkrt teikum tikai vienu viengu locekli, kua priek tas stv: Ne ikdienas saule spd, ne ikdienas lietus lst. Ldzgi piebiedrojas ne nenoteicamiem vietnieku vrdiem, no tiem atvasintiem apstku vrdiem, skaita vrdam viens un apstka vrdam maz. Noliedzot os nojgumus, runtjam var o nojgumu pretstati prt stvt, p. p. ne viens tur bija, bet oti daudz, ne maz, bet oti daudz esmu odien strdjis: bet pa laikam os sakopojumos noliegums noliedz zinmu nojgumu pavisam, t ka no nojguma nepaliek itnekas pri; p. p. neviens = ar pat neviens, it neviens; nemaz = ar pat nemaz, it nemaz; tpat: nekas, nekds,

95

nekad, nekur. Beidzam nozm ne saaug ar sekojou vrdu kop, lai gan noliegums neiegst balssvaru. 282. . Noliegums, iegdams balssvaru, saaug ar darbbas vrdu neeam vienb un noliedz visu teikuma saturu: Vrna vrnai acs neknbj. 283. . Ievrojama ir latvieu valodas paraa atkrtot apgalvojumu teikumu noliedzam veid: Kur es ieu, kur neieu? Ko tie mani cien, ko necien? Rca, rca dunduri; kur tie rca, kur nerca? Trs runja klti; ko runja, nerunja? Bet kas bijis, kas nebijis, nevarjis un nevarjis izteikt. 284. . Ja 281. . mintie nenoteicamie vietnieku un apstku vrdi pavisam noliegti, ar noliegumu salikten saaugdami, tad ar darbbas vrdam pienkas noliegums vai ar otrdi: kad darbbas vrds noliegts, tad noliegti ar nenoteicamie vietnieku un apstku vrdi: Neviens nevar diviem kungiem kalpot. Cilts akmens nekad neapsno. Savilkts teikums. 285. . Vien teikum var bt vairk vienldzgu loceku: a) vairk teikuma priekmetu, p. p. mans tva, tavs brlis un msu rakstvedis ir lieli ienaidnieki sav starp, b) vairk izteicju, p. p. is vrs ir akls un uzticams, c) vairk apzmtju, p. p. nevien veci, bet ar jauni cilvki mirst, d) vairk papildtju, p. p. brns ml gan tvu, gan mti, gan aukli, e) vairk apstku vrdu, p. p. nelaime sastopama t nabagu bdis, t lepns pils. Gramatikas mdz nle mintos teikumus ar vairk vienldzgiem locekiem dvt par savilktiem. Bet visa mciba ir nepareiza. Pareizi te runt tikai par vairk vienldzgiem teikuma locekiem. Iesprausts teikums. 286. . Iesprausts teikums ir, k jau vrds nosaka, tds teikums, kas citu teikumu starp iesprausts: No tam, rds, nekas neiznks. Nelaia saimnieks lai Dievs mielo via dvseli bija krietns vrs. Atkrtots teikums. 287. . Par atkrtotu teikumu saucam tdu teikumu, ku atkrtojam cita vrdus vai domas: Manas domas nav jsu domas, un jsu cei nav mani cei, saka Kungs. Tvs sacja saviem dliem: ,,Dzvojiet saticgi sav starp. Virsteikums un palga teikums. 288. . Teikumiem sav starp kopojoties, izceas sakopoti teikumi jeb teikumu sakopojums: P. p. Saule nogjusi. Arjs dodas uz mjm, lai vartu iet pie miera. Teikumu sakopojums var sastvt 1) no virsteikumiem vien: Pavasaris atncis. Daba trpjas za aprb; 2) no virsteikumiem un palga teikumiem: Kad pavasaris nk, tad daba trpjas za aprb. 289. . Virsteikums ir tds teikums, kas pats par sevi jau saprotams, kas patstvgs, no citiem teikumiem neatkargs: 1) Pt, vji; 2) dzen laiviu, 3) necel vius ezer. Te trs virsteikumi.
96

Palga teikums turpretim ir tds teikums, kas nav patstvgs, bet atkargs un nav pats par sevi bez cita teikuma paldzbas saprotams. P. p. Laime nepaldz (virst.), ja pats neldzas (palga t.). 290. . Palga teikuma viet varam lietot kdu teikuma locekli: 1) teikuma priekmetu: Kas melo (= melkulis), tas zog, 2) papildtju: Ko gribji (= gribto), to dabji, 3) apzmtju: Akmens, kas nosnojis (= nosnojis akm.), grti kustinms, 4) apstka vrdu: Kad saule lec, (= ap saules lktu), tad es eimu pie darba. Lkojoties uz to, kdu teikuma locekli var nostdt palga teikuma viet, mdz palga teikumus iedalt: 1) priekmetu, 2) papildtju, 3) apzmtju un 4) apstku teikumos. Priekmetu un papildtju teikumi. 291. . 1) Priekmetu teikumi: Kas jdara, tas jdara. Kam lieta pieder (= lietas panieks), tas to vc. Pazstama lieta (kas?), ka gudrba prka par bagtbu. Mutim bija piekodints, lai tas paliek mjs. 2) Papildtju teikumi: Kas zemi kopj (= zemkopi), to zeme kopj. Ko sj (= sto), to pauj. Ms zinm (ko?), ka mums visiem jmirst. Es droi ceru, ka tu man paldzsi (= uz tavu paldzbu). Tas teicis, ka lai puika nedot ts maizes. Pie priekmetu papildtju teikumiem pieder ar atkargie jautjamie teikumi: Kad un kur mirsim, tas mums nevienam nav zinms. Saki (ko?), vai saimnieks prbraucis. Neviens nespj izskaitt (ko?), cik smilu j. Priekmeta teikumu var viegli prvrst papildtaj teikum, prgrozot virsteikuma izteicju: Nav zinms (kas?), vai tvs ovakar prbrauks (priekmeta teikums). Nezinm (ko?), vai tvs ovakar prbrauks (papild. t.). Priekmetu un papildtju teikumi ieskas ar kas, ka, lai, kur, kad, vai. Apzmtja teikums. 292. . Par apzmtju teikumiem nosauc tdus teikumus, kas, tpat k apzmtji, tuvki apzm kdu lietas vrdu. Tie ieskas ar kas, ku, kur: Labs tas darbi, kas padarts (= padarts darbs). Koks, kas ckst (= ckstos koks), tik tri nelst. Lai raudja paas tautas, kuas tevi raudinja. Trcin trc t puste, kur (= ku) aug meitas mmiai. Apstku teikumi. 293. . K apstku vrdi, t ar apstku teikumi var apzmt dadus apstkus: vietu, laiku, krtu, iemeslu, cloni. Tpc iedala apstku teikumus tds pat irs, k apstku vrdus. 1) Vietas teikums ieskas ar kur, kurp, no kurienes, uz kurieni: Kur koku crt, tur skaidas krt (= koku crtam viet). Kur vrdi k upe skrien, tur darbu nevar atrast. Es braucu turp, no kurienes tu nci. 2) Laika teikumi ieskas ar saikiem a) kad (virsteikum pa laikam tad), k ( t virsteik.), kamr ( tamr virsteik.), ik (virsteik. ik), cik, cikkrt (tik, tikkrt), ldz, tiekam, tikm, ja palga teikuma darbba notiekas vien laik ar virsteikum izsacto darbbu: Kad krietni eamies pie darba, tad darbs veicas. K licis ar zobinu, t galva atrusies. Kamr saule lec, tamr migla acs ko. Ik vi stabuljis, ik lopi dancojui. Cik pietrka man virvju, tik tecju lku plst.

97

Cikkrt vi deva man labu padomu, tikkrt viam pateicos. Trcin trc birztalia, ldz es augu brlos. Tikm citi zirgus sja, es par stu stsvid. b) Kad palga teikum izsact darbba notiekas agrki nek virsteikuma darbba, tad laika teikums ieskas ar saikiem kad, pc tam kad, ik, ko, ldz ko, tikko, tikldz k, cikko, kop, ka, kamr: Kad pelte piedusi, tad milti rgti. Ik dziesmiu izdziedju, satinu dziesmu kamol. Bet ko tiek uz tiltu, jjjam zirgs vairs neiet. Ldz ko rt tva dls pamodies, tli steidzies uz jrmalu. Tikko brns bij acis atvris, tda tas ska raudt. Tikldz k krodzinieks os vrdus bij izteicis, te buci izspra simtiem dldeu. Cikko tvs piedzimis, jau dls jumta gal. Jau divi mnei, kop (ka, kamr) es viu neesmu redzjis. Sen jau ir, kamr saule norietjusi. Daudz ski to izsaka t: Saule sen kamr norietjusi. c) Ja palga teikum izsact darbba seko virsteikuma darbbai, tad saiki ir iekms jeb iekam, pirms: Apdom, iekm ko dari. Tvs pamcja savus dlus, pirms tas mira (ar: pirms nek, pirms k tas mira). 3) Krtas teikumi iedalmi a) saldzinmos un seku teikumos. a) Saldzinmie teikumi ieskas ar: kds ( tds virsteik.), k ( t), it k (ku), jo ( jo), cik (tik): Kds kungs, tds kalps. K mk, t dzied. Vi d, k nabags riju se. Vi skrien, it k viu kas triektu. Jo pliks, jo traks. Cik debess zvaigu, tik zem caurumu (mkla). Ja virsteikum ar t un palga teikum ar k tas pats izteicjs, tad abi teikumi noder izteicja spcinanai un uzsvranai: K nav, t nav. K nenk, t nenk. b) Seku teikumi ieskas ar ka ( t, tik virsteik.), lai: Vi tik stipri kliedza, ka visiem ausis aizkrita. Bet es biju t gjusi, ka pdias nepazina. ,,T nereti iekst palga teikum: Zns skrja, t ka pakrita. Tums, lai acis izdu. Bet aitas bijuas tik vjas, tik vjas, lai vj apgztu. 4) Iemesla teikumi ieskas ar ka (virsteik. tpc, td jeb tamd), tpc, td ka, t k, kad: Zeme gu atmat, ka nevaid arjia. Vai td nedziedju, ka es biju srdiente? Vai td nedzvou, kad mani audis nicinja? Td, tpc daudzkrt iekst palga teikum: Zns nevarja skol iet, tpc ka bija saslimis. 5) Nolka teikumus iesk lai. Lietojama os teikumos tagadnes stenbas un vlam izteiksme: Jjam tautas vienu pulku, lai nezviedz kumelii. Liepu lapu ceu klja, lai es ietu o rudeni. 6) Pievbas jeb pieaujamus teikumus iesk lai, lai gan, lai ar, kad ar, jebu, kaut, kaut ar, virsteikum: tomr, tau, ,,bet: Lai gan slikti rds, bet labi bs. Kad ar visi pie tevim apgrcintos, tad tomr es mam negribu apgrcinties. Jebu man ar tevim btu jmirst, tau es tevi negribu aizliegt. Es nelauztu alka rksti, kaut es brza nedabtu. 7) Nosacjumu teikumu parastais saiklis ir ja (virsteik. ta, tad). Ja nosacjums izpildms, tad virs- un palga teikum stv stenbas izteiksme, virsteikum ar pavles izteiksme: Ja gribi, tad nci. Ja tu plsies, tad tev veiksies. Ja nosacjums neizpildms un attiecas uz tagadni, tad lietojama tagadnes vlam izteiksme, bet ja neizpildmais nosacjums zmjas uz pagtni, tad pagtnes vlam izteiksme: Ja vista nekladzintu, tad nezintu, ka olu djusi. Ja es btu to zinjis, tad nebtu t darjis. 294. . Vrdus, ar kuiem palga teikumi ieskas, sauc par pakrtojamiem saikiem, tamd ka tie nesakrto vienldzgus teikumus sav starp, bet pakrto mazk svargu palga teikumu nozmes svar prkam virsteikumam. Palga teikumus sauc ar par pakrtotiem teikumiem. Lielk daa pakrtojamo vrdu atvasinti 1) no vietnieka vrda kas: k, ka, kad, ko, kamr, kds, kur, tikko, ldz ko, 2) no vl tagad malnieos sastopam vietnieka vrda jis: ja, jo jo, jeb, jebu, 3) no izgaisu vietnieka vrda iek(a)s: ik, iekm (ikm).

98

Bezsaiku palga teikumi. 295. . Tautas valod sastopam daudz teikumus, kas, pakrtojamiem saikiem trkstot, formas zi ldzins virsteikumiem, bet sava satura d uzlkojami par palga teikumiem: Protu, protu, redzu, redzu (ko?), velts bs mans jjumi = ka v. b. m. j. Rudzu druva priecjs (par ko?), nolks mana muguria = ka n. m. m. Tautu dls man vaicja (ko?), daudz vilnaiu pri = vai d. v. p. Godgs, negodgs, tas vl nav izirts = vai godgs, vai negodgs. Tk jums, tautas (= ja jums, tautas, tk), emiet mani, pru manu neraugait. Tiks (= kad t.) tautietis klti, zuds tava maljia. Ielaidi velnu baznc (= ja ielaidsi v. b.), vi kps uz kanceles. God drnu (ja godsi d.), tad drna tevi gods. Ldz, tautieti, manis mi, ldz ir manas mmulias; mte dos (= ja m. d.), es neieu, tik tu manis nedabsi. Es gribu emt to meitiu, btu tai simtu liedzjiu (lai ar tai btu s. l.). Vectis neprdevis dzirnavias, siti viu nost (= kaut ar viu nosistu). 296. . Pavisam atmetamas greizs domas, it k mintie bezsaiku teikumi esot sasinti no stiem palga teikumiem, saikus atlaiot; jo ie bezsaiku teikumi ir daudz, daudz vecki nek ldzgie teikumi ar saikiem. Jo vairk cilvka gars attsts, jo smalkki tas izi dadu domu sakaru un attiecbu. Valoda atkal ml sekot gara attstbai; tamd atrodam pie gar attsttm tautm dadu domu attiecbas un pakrtojumus ar valod smalkki apzmtus. Pirmk cilvks izsacja dadas domas sakrtotos teikumos; laikmeta piemineki ir bezsaiku teikumi. Bet cilvka gars neapmierins ar tdu valodas attstbas pakpeni; vi cenas valod skki rjiem ldzekiem apzmt, kd sakar un attiecb domu virknes sav starp saprotamas. o domu attiecbu skki izsact dara iespjamu saiki. 297. . Pakrtojamie saiki attsts no valod jau pastvoiem vrdiem; ie laika straum iegst jaunu uzdevumu, nozmei kaut kdi prgrozoties. Saldz. Brns bija tikko (= patlaban apstka vrds) acis atvris, tli tas ska raudt. No apstka vrda tikko izclies pakrtojamais saiklis tikko (= kad): Tikko brns bija acis atvris, tli tas ska raudt. Tpat: Tikm (pirmatn: pa to laiku) citi zirgus sja, es par stu stsvid. K otrs pakrtojuma ldzeklis jmin personu maia. Personu maia. 298. . Personu maiai piemt liels svars atkargos atststjumos, palga teikumos. Citi audis, dziedtju meitenti apbrnodami, var bez prpratuma, taisni viu uzrundami, sact: Tu esi liela dziedtja. Bet ja liel dziedtja atststtu o citu auu spriedumu par sevi mtei, sacdama: vai zini ko? citi audis saka: tu esi liela dziedtja, tad izceltos prprotamba, jo tu vartu attiekties gan uz meitu, gan uz mti. K ldzekli no tdas prprotambas izvairties valoda atradusi personu maiu. Personu noteic tdos atststjumos runtja persona no sava stvoka. Ja runtja atststa citu spriedumu par sevi, tad via izredz pirmo personu: citi audis saka, ka es liela dziedtja. Ja meita mtei atststa citu domas par mti, tad meitas priek mte ir otra persona: citi audis saka, ka tu liela dziedtja; bet ja meita tdu citu spriedumu par savu mti nepasaka mtei, bet citai kdai treai personai, tad meitas atststjums bs tds: Citi audis saka, ka mana mte liela dziedtja.

99

Atststms izteiksmes nozme palga teikumos. 299. . K uz treo pakrtojuma ldzekli jaizrda uz atststmo izteiksmi. Ar personu maiu daudzkrt sabiedrojas atststm izteiksme, lai neatkargo runu prvrstu vl jo pilngki atststjum: Citi audis man sacja: Tu dziedi aiz priekiem. Te divi virsteikumi. Otru pirmajam pakrtojot 1) ar personu maiu, 2), ar atststmo izteiksmi un 3) ar pakrtojamo saikli ka, izceas: citi audis man sacja, aiz priekiem es dziedot, jeb: ka es aiz priekiem dziedot. 300. . Palga teikumus apcerot, redzam, ka tie izceas no virsteikumiem un nevis no virsteikuma locekiem, k to parasts gramatikas mca. K palga teikums izceas no virsteikuma, tas gaii redzams pie jautjamiem teikumiem: Mte vaicja: Kas atbraucis? Vai tvs prbraucis? e trs virsteikumi. Abi jautjamie virsteikumi izsaka mtes vaicjuma saturu, jautjuma papildtju. Tomr abos os jautjamos virsteikumos atrodama zinma pakrtojuma tiesa. is pakrtojuma dglis, kas jau slpjas virsteikum, soli pa solim tlki attstdamies, izvrties ar laiku par pilngu pakrtojumu. Mintie jautjamie virsteikumi prvras par palga teikumiem, ja tikai neatkarg jautjuma balss izlocjumu atmetam: Mte vaicja, kas atbraucis, vai tvs prbraucis. Tpat clies: vi atnca pie darba, kad saule jau bija liel gabal no sekoiem teikumiem: Vi atnca pie darba. Kad? Saule jau bija liel gabal. Bet tikko vi tos vrdus bij izteicis, te devipadsmitgalvis iek te pirmo teikumu sajtam par palga teikumu; bet prstatot tikko darbbas vrda priek, saiklis tikko pieem savu pirmatnjo apstka vrda dabu (= patlaban), un pirmo teikumu vairs nevaram uzlkot par palga teikumu: Bet vi tos vrdus bija tikko izteicis, te d. iek. Tvs pamcja savus dlus, pirms nek tas mira jeb: pirms k tas mira jeb: pirms tas mira clies no: tvs pirms pamcja savus dlus nek mira. Pirms piederja pirmatn virsteikum, bet ar laiku noticies teikumu loceku prstatjums, k pie ,,td ka, tpc ka. Skat. 293. , 4. Laika straum pirms (= agrki) zaudja savu nozmi un piema nozmi iekm, t ka no t laika varja atkrist vrds k, nek. Saldz. teikumus: Tvs sacja: Lai dls iet ect! ar teikumiem: Tvs sacja, lai dls iet (ejot, ietu) ect. Vc, mte, zem savus zirgu deus, lai (nolka teik.) klj msia savus plnos autus. Bet o beidzamo lai - teikumu varam bez kaut kdiem riem uzlkot par vlamu virsteikumu: Vc, mte, zem zirgu deus! Lai klj msia savus plnos autus! Lai svst zirgi, lai gurst zirgi! Nav vaas vius dusint. Tdiem teikumiem ciek sakar nostjoties, izaug: Lai (gan, ar) svst zirgi, lai gurst zirgi, (tomr) nav vaas vius dusint. T tad redzams, k virsteikums un palga teikums tiem paiem ldzekiem apzmts, un ka starp virsteikumu un palga teikumu nav nekdas lielas plaismas. Sasinti teikumi. 301. . To pau, ko ar palga teikumiem izsakm, varam daudzkrt ar teikuma locekiem apzmt. P. p. Kas vaings (= vaingais), tas bailgs. Ko sj (= sto), to pauj. Labk redzu, ka zelta nauda ugun sadeg, nek mani radi, bri negod paliek. s domas izsaka tautas dziesma daudz jaukki: Labk redzu zelta naudu ugun sadegam, nek savus radus, brus negod paliekam. Es ceru, ka tevi drz apmeklu = es ceru tevi drz apmeklt. Akmens, kas nosnojis (= nosnojis akm.), grti kustinms. Koks, kas prdstts (= prdstts k.), labi neaug. Zaa zle gaui raud, kad to min kjim (= kjim nominama). Suns, taukus dis, laizs = suns, kad tas taukus dis, laizs.

100

Parasts gramatikas run te par sasintiem teikumiem, mcdamas, ka tevi drz apmeklt, taukus dis u. c. esot sasinti no ka tevi drz apmeklu, kad taukus dis. Bet tda mcba pavisam nepareiza. Vrdu krta. 302. . Vrdu krta stv cie sakar ar formu bagtbu: jo kuplka formm kda valoda, jo brvka ir ts vrdu krta, jo nabadzgka t, jo stingrki un cieki likumi un aprobeojumi vrdu krtas zi. Latvieu valoda uzglabjusi diezgan kuplu formu bagtbu, tpc vi vrdu krta vl oti brva, nepazdama tdus stingrus vrdu krtas likumus, kdi sastopami ts jaunks valods, kuu formas laika straum nodiluas. Tomr ikvien valod, ar visbagtk, attstjuies zinmi vrdu krtas likumi, t ar latvieu valod. Daudz vrdu noguluies un savirkojuies msu valodas apzi zinm krt t, ka tie citd krt nostdti, tda aizka msu valodas apziu, p. p. gultas kja, nevis: kja gultas, um un kust, nevis: kust un um. K cits, t ar latvieu valod, vissvargkais nojgums ieem teikum pirmo vietu; daudzkrt ar beidzamais vrds teikum uzsvrts: Ikdienas brlis un msa iet pa ezeru. Msa un brlis iet pa ezeru ikdienas (mkla).
Apzmtju vieta teikum.

303. . No visiem teikuma locekiem visvairk saistti sav vrdu krt apzmtji; tpc iesksim tli ar tiem. Pc parasts vrdu krtas apzmtji (pabas, skaitu, vietnieku, lietu vrdi, divdabji, enitvs) stv apzmjamo vrdu priek: Ass cirvis drz atcrtas. Katram patk sava dziesma. Pirmie kucni jslcina. Apsta maize grti pelnma. Jaunskungs Jci, kam tu brci! Ciema kukulis gards. Apzmtjs nostjas a i z apzmjam vrda: 1) Pielikum: Dievs augstais; brente, nabadzte. T biei k pielikums sastopams pabas vrds: Para varenu pu, kam asi kalts va bija gal, svargu, diu un stipru. Maza maza upte, strauja, ar dzelzi, traudu salodta (mkla). vrdu krta piei pabas vrdam lielku svaru nek parast; saldz. vi licis lielu zobenu uzkalt ar: licis zobenu, lielu, uzkalt. 2) Biei vokatv: draugs mais! 3) Ja skaitu vrds apzm skaitu aptuvumis: gadi divi = apmram divi gadi. 4) Tds izsaukumos nostjas biei aiz apzmjam vrda, ja is sevii uzsveams: Nelis tds! 5) Ja apzmtjs ir a) instrumentlis, b) lokatvs, c) satiksmes vrds ar piederou locjumu, d) nenoteicam izteiksme, tad tas var gan apzmjam vrda priek stvt, bet stv pa laikam aiz t: a) Lgavia baltu muti, baltu muti lgavia. b) Msu tvs debess. Baltu muti lgavia istab sdtja. c) Tvam melns kaoks ar melnm siksnm (mkla). Bezprta vrs bez kjm zirgu jj (mkla). d) Laiks celties jau piencis. Izdalja starp bu savkt paldztjiem naudu. 6) Visbrvk vrdu krta ievrojama pie izteicja pabas vrda, tpc ka tas attiecas nevien uz teikuma priekmetu, bet ar uz izteicju: Balta gju siena grbt; var ar sact: gju balta siena grbt; siena grbt balta gju. Tpat k izteicja pabas vrds lietojams ar divdabis: Vi iet atgzies. Atgzies vi iet u. c. 304. . Ja vairk apzmtju kdam apzmjamam vrdam, tad tuvki im stv tas apzmtjs, kas visnoteiktki un skki apzm priekmeta pabu, bet citi turpretim jo mazk
101

noteikti, jo tlki no apzmjam vrda: Visas s msu liels ples bija veltgas. Kaoka auno jeb otru pusi apgriezt. Veca tva sirma brzda zem ozola nobirusi. Atjja pieci saimnieka (ne: kalpa) dli. Atjja saimnieka pieci (ne: sei, nedz visi) dli. Tpat gan: pirmie trs labs rokas pirksti, gan: labs rokas pirmie trs pirksti. Kad bez pabas, skaita, vietnieka vrda teikum k apzmtji sastopami instrumentlis, lokatvs, satiksmes vrds ar piederou locjumu, tad vii stv apzmjam vrda priek, ie atkal pc t. Vecais tvs sirmu brzdu nelai brnu baznc. Msu tvs debess. Tvam melns kaoks ar zam siksnm. No apzmtjiem atkargie locjumi stv o apzmtju priek: Gadu vecs brns, asi ga koks, miega pilnas acis.
Teikuma priekmeta vieta teikum.

305. . Teikuma priekmets, caur caurim emot, visbieki nostjas pirmaj viet, bet kad cits kds teikuma loceklis vairk uzsvrts, tad tas ieem pirmo vietu un teikuma priekmetam jvirzs uz teikuma vidu vai pat uz beigm: Aitas vilku nepl. Ikreiz mte rauus necep. Katram patk sava dziesma.
Izteicja vieta teikum.

306. . Sakmos vrdos, mkls, tautas dziesms izteicjs oti biei ieem beidzamo vietu teikum: Mazs cintis lielu vezumu g. Svei dmi acis grau. Devii vri vienu gaili kauj. Kad tevi zais sabadtu! Akla vista ar graudu atrod. Ne visi zirgi viendi velk. Kas vecka vrda klausa, pilnu abru maizes mca. Vju ar dri sagrbt nevar. Zila govs zemi laiza. Baltais buci salmos tup. Ar divi ziri visu lauku apsj. Visas purvu purvmaltes mani gaui noraudja. To celiu rt gju, to celiu vakar. Teikumam kuplum ejot, attstjusies tagad latvieu valod paraa izteicju teikuma priekmeta tuvum virzt, biei to tli pc teikuma priekmeta nostdt: etri vri tek pa ceu. Dievs deva saules gaismu, Dievs ir lietu dos. Daudzkrt starp teikuma priekmetu un izteicju stv gan papildtjs, gan apstka vrds: odien kungi tiesu sprieda jaunajam bliam. Kungi odien tiesu sprieda j. b. Daudzkrt izteicjs k svargkais nojgums atmostas pirmais atmi un aujas pirmais par runtja lpm: Jdz tautietis, jdz bli, abi jdza kumelius. Aust diena, lec saule, vizt viz, brauc tautas, ved msu, brakt brak. Teikas ieskas oti biei latvieu valod ar bija.
Saliktu laiku vrdu krta.

307. . Saliktos laikos pa laikam nostjas palga darbbas vrds tli aiz teikuma priekmeta, bet divdabis teikuma beigs: Tu esi to cilvku samaitjis. Tu man neesi tik daudz devis, cik acs var panest. Par divdabi vispri jsaka, ka tas tpat lietojams vrdu krtas zi k pabas vrds. Divdabim divdabja teicienos, kas atldzina apstku teikumus, piemt t pati vrdu krtas savdba un brvba k izteicja pabas vrdam. Pa parastam gan stv divdabis teikuma beigs: Guli, mana mmulte, cietu miegu aizmigusi. Dzvojam, k pliki pa ntrm kuldamies. Saulei lecot, rmies pie darba. Bet divdabis ieem daudzkrt ar citu vietu teikum: Nomirusi sieva, atstdama mazu meitiu. Velns iznca no kalna, uzklupdams pavram.

102

Nenoteicams izteiksmes vieta teikum.

308. . No darbbas, lietas, pabas vrda atkarga nenoteicam izteiksme stv pa laikam pas beigs: Paldz man bdas ciest, es tev paldzu medu st. Kas nu ckai dos kartupeus dstt! Ar vecu zirgu var taisnas vagas dzt. Retki nenoteicamai izteiksmei seko papildtjs, apstka vrds: Sen dzrs bleli rdt savu lgaviu. Mte mani apsolja tlu dot tautis.
Papildtja vieta teikum.

309. . Papildtjs pa laikam tagad nostjas aiz izteicja, bet sakmos vrdos un mkls oti biei t priek, izteicjam pdjo vietu teikum ieemot: Viens grib ziemas, otrs vasaras. Viens jj cku, otrs kazu. Dievs deva saules gaismu, Dievs ir lietu dos. Darbs dartju mca. Lnas ckas dzias saknes rok. Akuzatva papildtjs mdz pc datva stvt: Nelabs brns padara tvam sirmu galvu. Akls aklam ceu rda. Bldba sev paai rkstes grie. Kad pie vajadzbas izteiksmes sastopas divi datvi, tad nostdms pa prieku tas datvs, kas uzlkojams par t dvto loisko teikuma priekmetu: Brnam veckiem jklausa, brnam bs veckiem klaust.
Apstku vrdu vieta teikum.

310. . Ja apstka vrds teikum uzsvrts, tad tas ieem, k ikviens cits uzsvrts teikuma loceklis teikum pirmo vietu: Ziem zied beles, vasar salst ezeri (mkla). No mazas dzirksteles liela uguns izceas. Bet pa laikam apstka vrds stv gan aiz t vrda, gan t vrda priek, kuu tas tuvki apzm: Bija reiz vrs. Tuka muca tlu skan. Pie personiskm formm vietas apstka vrds pa laikam stv aiz darbbas vrda: Vi nk, nca, nks r, istab; bet nenoteicamai izteiksmei un divdabjiem tds apstka vrds mdz priek nostties: Vi grib istab iet; istab iedams, paem slauktuvi ldz. Tiem apstku vrdiem, kas nepabeigts darbbas veid atldzina satiksmes vrdus (skat. 146. ), piemt tieksme virzties aiz darbbas vrda personiskm formm uz teikuma pam beigm: Nedzvs dzvus velk no mea lauk. Pamte kaus brenes govi nost. 311. . Papildtji nostjas pa laikam tuvki darbbas vrdam nek apstku vrdi: Tautas tavu ganu veda pa zao birztaliu, jeb: tautas veda tavu ganu pa zao birztaliu. Mazs mazs vri lauka gal ukas grie. Divi mazi zirdzii dienu nakti malku ved. Es prvedu brlim sievu par dio ezeriu. Formas un nojguma zi ldzgi vrdi sav starp kopojas: Gjjias ms, msias, cita citu vadsim (nevis: cita vadsim citu). Ja tdos teikumos atrodas apstka vrds, tad is nostjas aiz papildtja: Bri msu tlu deva.
Satiksmes vrdu un saiku vieta teikum.

312. . Satiksmes vrdi stv piederoa locjuma priek, izemot d, labad un pc (iemesla nozm): manis pc. Saiki iesk teikumu, izemot atkal. Turpretim, tomr, ,,tau var gan pirmo, gan otru vietu ieemt, gan vl tlk uz teikuma vidu virzties: vi atnca tomr beigs.

103

Vrdu krta palga teikum.

313. . Palga teikumus iesk attiecbas vietnieku vrdi un pakrtojamie saiki. vieta saikiem tik parasta, ka apstka vrds prvras par saikli, teikuma pirm viet nostdamies: Brns bija tikko (= patlaban) acis atvris, tli tas ska raudt. No apstka vrda tikko izceas saiklis, teikuma pirm viet nostdamies: Tikko brns bija acis atvris, tli tas ska raudt. Palga teikums var nostties gan pirms virsteikuma, gan pc t, izemot seku teikumus, kas vienmr stv pc virsteikuma. Palga teikumu vrdu krta nekdi neatias no virsteikuma vrdu krtas: Kas zemi kopj, to zeme kopj. Tu nebdtu, ka es asaru krzt noslktu. Sdies, kur tev Dievi liek, d, kas tav rok tiek. Kas drabis maiss, to ckas d. Kas grasi netaupa, pie ruba netiek. Dod, Dievi, man izaugt, dod man tlu nolgot, lai es savu pljiu ne acm neredzju. Kad pavu pauj, tad zle tik gaa, ka izmrt nevar. Saldz. Vju ar dri sagrbt nevar. Ja nenci tauts ldz, nc jel mani pavadt! Pieturas zmes. 314. . Pieturas zmm piekrt uzdevums teikumus un pa daai ar teikuma daas citu no cita atirt. Punktu (.) nostdm tur, kur runjot izceas ievrojams starpbrdis, kur teikumos izsacts patstvgs domu kopas cita no citas pilngi atirtas: Ir auksta rudens diena. Ar lapm es ldzi vstu Un gurdens pa ieleju klstu. Man drauga nava neviena. Vl spilgtki ati vienu teikumu no otra ar domu zmi (), nostdtu pc punkta, vai ar jaunu teikumu cit rind ieskot. 315. . Ar komatu (,) irojam domu kopu daas. Ikvien teikum ir tikai viens punkts, bet komatu neaprobeots skaits. Komats iro: 1) virs- un palga teikumus: Kur lepnas domas, tur ss padoms. Jo dod, jo grib. 2) Sakrtotus, satura zi tuvu stvous teikumus: Skaties abm acm, klausies abm ausm. Acs nobrns, roka padara. 3) Atkrtotus teikumus un viu piebildes: Dzvojiet saticgi sav starp, tad js bsit stipri viss dzves auks, sacja tvs saviem dliem. Dzvojiet saticgi sav starp, sacja tvs saviem dliem, tad js bsit stipri viss dzves auks. 4) Iesprausts teikums: Mieg to glsts, cer vi, zemes mtes roka. T bs, man iet, pareizi. Vi, protams, to nedars. 5) Uzrunu, pielikumu, izsaucamos vrdus: Ko tu, strauti, tik daudz alo? Kumeli, baskjti, prnes mani sti. Klau, cik sri pulkstens sita nakts klusum dziaj; rau, cik zvra zvaigzne krita gais dzidri zilaj. Ai, k katra lapa tev jau vtusi. Bet no vokatva izsaucamie vrdii nav atiami ar komatu: Ai jaukais mes, tu dabas pils! 6) Ja vien teikum vairk vienldzgu teikuma loceku: vairk teikuma priekmetu, izteicju, papildtju, apzmtju, apstku vrdu u. c., tad ie viendie loceki cits no cita atdalmi ar
104

komatu, vienalga vai tie cits citam piebiedrojas ar saikiem, vai bez tiem: Brvais cilvks gais lido, dzied. Vi noraugos, sev vljos putnam ldzi skriet. Nevien veci, bet ar jauni cilvki mirst. Brns ml gan tvu, gan mti, gan aukli. Nelaime sastopama t nabagu bdis, k lepns pils. Ne tva man, ne tvijas, ne mtes man, ne msas. Tu nebd, vai saule lec, vai riet. 7) Ja vienldzgu locekli piebiedro ar saikli un, tad komats nav lietojams: Zemnieks a, ec, sj un pauj. Bet ja divus patstvgus, pilngus teikumus sabiedro ar saikli un, tad tie iami ar komatu: K Daugava vaid, un bangas k kc! Lst lieti, vji p, un vakars vls. 8) Komatu nelieto priek paskaidrojam jeb, bet gan priek t. i. = tas ir: Gramatika jeb valodas mcba. Tpat nelieto komatu priek nek (k) pc prk pakpiena: Asinis biezkas nek (k) dens. Tas pats sakms par saldzinmo k, ja tas neiesk veselu krtas teikumu: Kur gan mi, tvu zeme, tdu varu brniu, ka pie sevis audis saisti k ar dzelu vam tu. 9) Ja lietas vrdam piebiedroti vairk apzmtju, tad starp iem nostdms komats, kad tie visi vienldzgi apzm lietas vrdu: Liela, gaa priede auga kalna gal. Bet kad atstatki stvoais apzmtjs apzm nevien lietas vrdu, bet o un tan pa laik tuvki stvoo apzmtju, tad komats neviet: Tur stvja slaiks jauns cilvks (= jauneklis). Mana m mmulia. Jauk vakarj diena. 10) Divdabja teicienus mdz atdalt ar komatu, ja tie nestv vieni pai, bet paplainti ar kdu vrdu, vai nu ar apstka vrdu, vai ar ar papildtju: Meitia, laiv sddama, villaintes balina. Suns, taukus dis, laizs. Bet: suns padis laizs. 316. . Vrdus, ar kuiem izsaka, kdu stvokli runtjs ar savm jtm un ar savu prliecbu ieem pret runas priekmetu, k: dieml, varbt, dareiz izrunjam ar starpbrdi un td gadjum varam tos atdalt ar komatiem: vi, dieml, nokldis no cea. Tas, varbt, izdosies. Bet daudzkrt runtjs os vrdus izrun bez starpbra, vien pamien ar citiem vrdiem, un tad komats neviet. T pa parastam vien pamien ar citiem vrdiem izrunjams laikam, ko tpc reti sastopam rakst atdaltu ar komatu; vienmr k bez balssvara vrdi pieslienas priekjam vrdam gan un nav tpc nekad ar komatu atdalms, lai gan nozm tas atldzina varbt, laikam: Tu gan (laikam, rasi) to nezini; tpat bez komata: Tas acm redzot nav tiesa. Zle tagad acm redzot (= oti) aug. Kad no darbbas vrda vai cita kda vrda atkarga nenoteicam izteiksme, tad t nav atiama ar komatu no sava atbalsta: Es ceru tevi drzum apciemot. 317. . Semiklons (;) pieturas zmju starp ieem vidjo vietu starp punktu un komatu; tas vjks par punktu, bet spargks par komatu. Ar semiklonu atdalm teikumus, kam diezgan tuvs domu sakars, Semiklons vienmr bez aubm lietojams tur, kur no diviem virsteikumiem viens otram pretim statts, kur t tad no divi virsteikumiem viens satur tikai pusi izsakmo domu: Dzidrajos debeos zvaigzu bari dzirkst; Rmaj ezer pilnais mness mirkst. Glui nabags esmu dzimis, Glui nabags gribu mirt; Bet pa dzves vidu vajag Manim tram zeltam birt. Teikumu virkn jeb period sakrtotos virs- un palga teikumus mdz ar semiklonu citu no cita atdalt un virsteikumus no palga teikumiem ar klonu. Nesarets teikumu virkns semiklona un klona viet ieteicams komats:

105

Kad niknas vtras dzvei postu draud, Kad skumjs dvsle baiojas un raud, Kad laimes gaiie bri zd un irst, Kad cerbas k rudens lapas birst, Tad, cilvks, iedom, cik sais sprdis Ir laika mb tavs dzves brdis! 318. . Klons (:) grie lastja vrbu uz to, kas seko; tas nenobeidz teikumu, bet atve mums skatu sekojoo domu kop. Tpc klons lietojams: 1) Atkrtoto teikumu priek: Li saka: Tagad sniegi apsedz msu ieleju. 2) Teikumu priek, kas izsaka iemeslu, sekas, priekjo domu paskaidrojumu, kad teikumi nav sakopoti ar saikiem tpc ka, jo u. c. Ak, skaties uz kapu: gan r tas ze, Bet iek tik dzvbas trdi. Sliktam dzejniekam un slapjai malkai Alla daba vienda: Vii troko, vii dzied un sprg, Bet tie tomr nesilda. 3) Pc teikuma locekiem, kas satur visprgos sugas vrdus, ja iem piebiedroti pasugas vrdi: Msu meos aug dadi koki (, k): brzi, alki, ozoli, priedes, egles u. c. 319. . Bez mintm galvenm pieturas zmm minami vl a) daudzpunkti, b) domu zmes, c) iekavas, d) pdias. a) Ar daudzpunktiem apzm vai nu nepabeigtu domu saturu, vai ar svargas domas un spargas jtas, vai izlaistus vrdus. Tuma nakts... Noziedznieks Velti aizmigt vlas. Nomalta kja... uz kruiem vi lec Mati tam sirmi, tas nelaik vecs. b) Domu zmi lieto: 1) Starp teikuma priekmetu un izteicju, kad is lietas vrds un saitia atlaista: Es kalpi tepat no s malienes (t. i. es esmu kalp.). 2) Kad ar cits kds vrds atlaists, kas pa parastam sagaidms. Ko tikai cilvks strd, Labu aunu (= vai l., vai .), Ar to vi sev gd Godu kaunu. Bij laiki krts man salds liegs tvka (= bij laiki, kad u. t. t.). 3) Kad tlojums prtraukts, kad sacts kaut kas negaidts:

106

Es prkodu riekstu trps loks Man its, ka smntu is. Jebu bdas, cieanas Dzvos vajt neapnk, Tomr paiem dzvajiem Ciest un dzvot vienmr tk. 4) Kda minta sakma vrda, izteiciena beigs. P. p. sakms vrds: tuka muca tlu skan dod mums ievrojamu pamcbu. 5) Kad runtjs aiz spm, aiz uztraukuma un aiz cita kda iemesla traucts tekoi vien pamien teikumu ldz beigm izrunt: Es es esmu nevaings Esi drg droa! 6) Dareiz domu zmi lieto komata viet: a) Starp teikum iespraustiem vrdiem; ar iespraustu teikumu dareiz ati ar domu zmi: Smilu lauki, sniegu kpas, Snas, klintis kailajas audim k caur burvja spku Paradzei ldzins. Te vartu, ar lietot 1) komatu: audim, k caur burvja spku, 2) nelietot it nekdu pieturas zmi, ja vien pamien bez starpbra izrunjam teikuma locekus: Snas, klintis kailajas audim k caur burvja spku paradzei ldzins. Laida ar neko dart muti pasaul laimes meklt. Apskats no rpuses neko teikt glts, kas glts. b) To pau vrdu teikum atkrtojot. Un tav tl ienca Man laime laime krot. 7) Domu zme piebiedrojas daudzkrt citm pieturas zmm, lai priekj domu kopa jo spilgtki atirtos no sekojoas. 8) Saruns starp diviem vai vairk runtjiem lietojama domu zme pc punkta, jautjams un izsaucams zmes, kur viens runtjs beidz savus vrdus, un otrs iesk runt: Kur tecji tu, gailti, rtu agri rasi? Ciem teku meitas celt, nav mmias cljias. c) Iekavs liek iespraustus teikumus vai vrdus, kas paskaidroanai lietoti un nestv tuv sakar ar citiem teikuma locekiem, t sevii lugs dadus mjienus aktieiem: Kd rij (senk audis uzturjuies rij) dzvoja saimnieks ar saimi. Skols mca gramatiku (valodas mcbu). d) Pdias lietojamas atkrtotu teikumu skum un beigs: Grti laiki, sacja vecais. Pdim apzm daudzkrt ar atsevius vrdus, uz kuiem grieama lastju vrba: Bbeles tulkojum un daudzkrt izrds pilngi lieks esam. 320. . Vism m mintm pieturas zmm ir divjds uzdevums: 1) sakrtotus un pakrtotus teikumus un teikumu daas irot, 2) run nomanmus starpbrus rakst apzmt. 321. . Vl jmin jautjam un izsaucam zme.

107

Jautjam zme stv pc a) neatkargiem jautjamiem teikumiem: Kam veltgi laimbu kro tu, sirds? b) pc jautjamiem vrdiem: Uz kopojas uz jautjumu kur? ar enitvu. Ja jautjamiem un izsaucamiem teikumiem piebiedrojas palga teikumi, tad jautjam un izsaucam zme nostdma pas teikuma beigs: Kas tur spd pa tumu meu, It k dzvs kas tlotos? Atkargu jautjamo teikumu priek stv komats, un teikuma beigs jautjam zme neviet: Daudz varam runt un spriest, kds uzdevums cilvka dzvei. 322. . Izsaucam zme stv pc izsaucamiem, vlamiem, pavles teikumiem: K Daugava vaid, un bangas k krc! K Staburags asaras raud! Vij rozes ap galvu, lai valda prieks! Kad tu izibtu! _________

Satura radtjs.
Priekvrdi 3. lp.

Skau un vrdu mcba.

12. . Ievads. Latv. valoda un vias izloksnes un vsture; radu valodas 325. . I. Skau mcba 4 3. . Zilbes, skaas, burti, alfabts 4. . Patskai un divskai 5 5. . Patskaa e izruna 6. . Gala zilbju patskai 7. . Patskau maia vienas saknes vrdos 6 8. . Akcents 9. . Savienojumi ar, er 7 10. . Ldzskai 1112. . Ldzskau v un j savienojumi ar patskaiem 13. . Mkstinto , bj, pj, mj, vj lietoana 1425. . Skau savienojumi un maia 8 26101.. II. Vrdu mcba 9 27. . Vrdu iras 2855. . A. Vrdu atvasinana 10 2939. . Svargks galotnes 4051. . Saliktei ar satiksmes vrdiem 16 5254. . Salikteu forma un sastvdaas 18 55. . Salikteu nozme 19 5696. . B. Vrdu locana 6062. . Lietu vrdu locana 20 6364. . pabas vrdu locana 23 65. . Saldzinmie pakpieni 6670. . Skaitu vrdi 7176. . Vietnieku vrdi 25 7796. . Darbbas vrdi 26 8096. . Darb. vrdu locana 27 9798. . Apstku vrdi 45

108

99. . Satiksmes vrdi 100. . Saiki 46 101. . Sajutumu skau vrdi

Sintakse jeb teikuma mcba.

I. Vrdu iru mcba 47 102. . Lietas vrds 103. . Krta 104106. . Skaitlis 48 107115. pabas vrds 49 116132. . Vietnieka vrds 52 133141. . Skaita vrds 58 142204. . Darbbas vrds 59 142 144. . Darbbas vrda krta 145151. . Darbbas veidi 62 152 159. . Laiki 65 160168. . Izteiksmes 67 169194. . Divdabis 69 195203. . Nenoteicam izteiksme 74 204. . Supns 76 II. Teikuma mcba 205211. . Vienkrs nepaplaints teikums 212215. . Paplaints teikums 77 216235. . Locjumu mcba 79 236263. . Satiksmes vrdi 88 264275. . Teikuma loceku saskaa 92 276277. . Pilngs un nepilngs teikums 94 278. . Ststmie, jautjamie, pavlamie, vlamie, izsaucamie teikumi 95 279. . Jautjamie teikumi 280284. . Apgalvojamie un noliedzamie teikumi. Noliegums 285287. . Savilkts, iesprausts, atkrtots teikums 96 288301. . Virsteikums un palga teikums 291. . Priekmetu un papildtju teikumi 97 292. . Apzmtju teikumi 293294. . Apstku teikumi 295297. . Bezsaiku palga teikumi 99 298. . Personu maia 299300. . Atststms izteiksmes nozme palga teikumos 100 301. . Sasinti teikumi 302313. . Vrdu krta 101 314322. . Pieturas zmes 104

109