You are on page 1of 3

Baltijas valstu lauksaimnieku organizcijas pieprasa novrst liels atirbas tiemaksjumos K zinms, 2011.

gada oktobr Eiropas Komisija (EK) nca klaj ar savu piedvjumu Eiropas Savienbas (ES) kopjs lauksaimniecbas politikas reformm pc 2013. gada. Baltijas valstu lauksaimnieki ir vluies, redzot jaunos EK prieklikumus par nkotnes ES budetu un tieo maksjumu izldzinanu, jo tie apdraud Baltijas lauksaimniecbas nozaru pastvanu nkotn. Nkamaj plnoanas period nav pieaujama situcija, ka ir dalbvalstis, kurm ir krietni mazks tieo maksjumu lmenis k cits ES dalbvalsts. Tm dalbvalstm, kuru tieo maksjumu lmenis ir zem ES vidj tieo maksjumu lmea, ie maksjumi ir maksimli jtuvina ES vidjiem rdtjiem, nosakot minimlo tieo maksjumu lmeni vismaz aptuveni 80% apmr no ES vidj lmea. Latvijas un ar prjo Baltijas valstu lauksaimniekiem nav pieemams Eiropas Komisijas piedvtais prejas periods tieo maksjumu izldzinanai, jo tas ir prk gar un iestjoties Eiropas Savienb jau bija noteikts prejas periods pakpenisks tieo maksjumu palielinjums ldz 2013.gadam. Tieo maksjumu liels atirbas dalbvalstu starp ir jnovr pc iespjas trk, Latvija aicina rast pieemamu risinjumu Baltijas valstm, tas ir maksimli tuvint tieo maksjumu lmeni ES vidjam lmenim bez prejas perioda un skot jau ar 2014.gadu . Vienlaikus lauksaimnieki norda, ka lauku attstbas finansjuma sadalei starp dalbvalstm ir jbt balsttai uz objektviem kritrijiem. Finansjuma sadales starp dalbvalstm procesam ir jbt caurspdgam un lmums jpieem, lemjot ES Padomei un nevis Komisijai.

Sagatavoja: Sabne Pue ES tieo maksjumu kampaas koordinatore +371 26340794 E-pasts: sabine.puke@llka.lv http://www.llka.lv

Saska ar Eiropas Komisijas piedvjumu, Baltijas valsts tiemaksjumu lmenis saldzinjum ar ES vidjo lmeni bs viszemkais.
300 250 200 150 100

286

65 54 58
50 0

102 94 96 96 99 81 85 86 87 87 88 77 78 80

107 114

116 127

140 134 135

149 156

LV EE LT RO PT SK PL UK BG SE FI ES CZ AT HU IE LU FR DE SI DK CY EL IT BE NL MT

Level of direct payments per hectare of EU average in 2013, % Level of direct payments per hectare of EU average in 2020, % Tabul: ES tiemaksjumu vidjais lmenis 2013.gad un 2020.gad procentos. Avots: attls sagatavots, balstoties uz skaitiem no EK piedvjuma.

Baltijas valsts atbalsts tiemaksjumiem un lauku attstbai joprojm bs viszemkais, saldzinot ar citm dalbvalstm.

Sagatavoja: Sabne Pue ES tieo maksjumu kampaas koordinatore +371 26340794 E-pasts: sabine.puke@llka.lv http://www.llka.lv

EUR /ha
700 620 600 504 500 35 11 530 488 37 16 76 50 484 67 33 72 550 143 96 394 16 15 394 48 28 300 457 435 337 23 17 385 48 61 348 19 57

It is not justifiable to sum together all rural development financing and direct payments envelopes as there are absolutely diverse goals for financing of the rural development policy (and especially 1 axis and 3 axis orange column) and for direct support
473 63 374 75 36 148 373 372 53 63 40 96 325 31 59 341 82 26 284 36 19 270 12 29 346 357 89 44 77 75 125 314 95 79 29 398

400

151

20 4 2 38 16 9
60 36 76 44 117 61 38 97 L V

200

404 383 382 363

100

325 319 296 275 271 263 262 257 237 235 233 229 229 212 205 194 190

144

0 NL BE

Rural development payments WHICH ARE NOT CONNECTED WITH AREA PAYMENTS (per ha SAPS/SPS area Rural development program 2 axis payment in EUR per SAPS/SPS area Direct payments per Member State in EUR per SAPS/SPS area (2009) in 2013 Average EU27 Direct payments per SAPS/SPS area (2009) = 269 EUR/ha Average EU27 Direct payments and Rural development payment per in 2013 SAPS/SPS area = 354 EUR/ha

IT

E L

C Y

D K

S I

D E

F R

L U

IE

HU

A T

C Z

F I

S E

BG*

E S

UK

P L

S K

P RO* T

L T

E E

Attl: Tiemaksjumu un lauku attstbas maksjumu lmenis par hektru, EUR/ha. Avots: Latvijas Republikas Zemkopbas ministrija.

Sagatavoja: Sabne Pue ES tieo maksjumu kampaas koordinatore +371 26340794 E-pasts: sabine.puke@llka.lv http://www.llka.lv

You might also like