Ti - Korporatīvā Atklātība

KORPORATV ATKLTBA:
PASAULES LIELKO UZMUMU NOVRTJUMS

Uzmjdarbbas atkltbas indekss
Transparency International ir starptautiska nevalstiska organizcija, kas cns pret korupciju un cenas pievrst sabiedrbas uzmanbu korupcijas problmm. Transparency International ir vairk nek 90 nacionls nodaas vis pasaul un sekretarits, kas atrodas Berln. Sekretarits un nacionls nodaas kop veido izpratni par kaitjumu, ko rada korupcija, un sadarbojas ar valsts prvaldes prstvjiem, uzmjiem un pilsonisko sabiedrbu, lai pilnveidotu un stenotu paskumus, kas mazina korupciju un ts radts sekas.
www.transparency.org
ISBN: 978-3-943497-22-9 2012 Transparency International. Visas tiesbas rezervtas. Autore: Barbara Kowalczyk-Hoyer Dizaina autori: www.tanikadesign.com Makettjs: Uldis Trapencieris Tulkojums latvieu valod: Sigita irse Vka foto: istockphoto.com/Ola Dusegrd Transparency International komanda, kas strdja pie ptjuma, ir darjusi visu iespjamo, lai prbaudtu taj iekauts informcijas precizitti. Ziojuma pabeiganas brd, 2012.gada jnij, taj iekaut informcija tika uzskatta par patiesu. Transparency International neuzemas atbildbu par sekm, kas var rasties, ja ptjum ietvert informcija tiks izmantota citos nolkos un cit kontekst. Ms sakm paldies ikvienam, kas dads izptes un ziojuma gatavoanas stadijs sniedza savu ieguldjumu.
Task Force
Financial Integrity & Economic Development
SATURS
1. IEVADS 2. KOPSAVILKUMS 3. PROJEKTA PAMATOJUMS UN METODOLOIJA 4. INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM Uzmumu rezultti Nozaru sniegums 5. ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA Uzmumu rezultti Nozaru sniegums 6. INFORMCIJA PAR DARBBAS VALSTM Uzmumu rezultti Nozaru sniegums 7. FINANU SEKTORS: paa nodaa Informana par pretkorupcijas programmm Organizcijas struktras atkltba Prskatu sniegana par katru uzmuma darbbas valsti 8. RCBPOLITIKAS REKOMENDCIJAS PIELIKUMI 1.Pielikums: Metodoloija 2. Pielikums: Aptauja 3. Pielikums: Uzmumu saraksts 4. Pielikums: Datu tabulas 4 5 7 10 13 15 16 20 22 24 27 31 34 37 38 40 41 45 45 50 52 56
KORPORATV ATKLTBA
1. diagramma: Indeksa rezultti
Skal 0 10, kur 0 nozm nav atklts, bet 10 maksimli atklts. Indekss ir balstts uz vidjiem nesvrtiem rezulttiem visu trs kritriju grup
Statoil Rio Tinto BHP Billiton ArcelorMittal BG Group HSBC Holdings BASF France Telecom BP Allianz Tesco Novartis
8.3 7.2 7.2 6.9 6.7 6.7 6.7 6.6 6.6 6.6 6.5 6.5 6.4 6.4 6.4 6.3 6.3 6.2 6.2 6.2 6.2 6.2 6.1 6.1 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 5.9 5.9 5.9 5.9 5.8
PKP OSA DV 100% 100% 50.0% 92% 100% 23.7% 92% 100% 23.6% 85% 100% 21.3% 100% 100% 92% 100% 100% 100% 2.4% 8.0% 0.0%
81% 100% 17.2% 92% 100% 88% 100% 5.6% 8.5%
69% 100% 26.2% 92% 100% 88% 100% 85% 100% 1.8% 4.3% 7.5%
PKP = informana par pretkorupcijas programmm OSA = organizatorisks struktras atkltba DV = informcijas sniegana par darbbas valstm
ExxonMobil Vodafone Wal-Mart Stores ANZ Banking Siemens GlaxoSmithKline Royal Dutch Shell ENEL GDF Suez Telefnica British American Tobacco Bayer Group Westpac Banking Group General Electric Home Depot LOral Group Deutsche Telekom E.ON Roche Holding Sanofi-Aventis
77% 100% 14.0% 88% 100% 88% 100% 85% 100% 85% 100% 85% 100% 85% 100% 0.8% 0.6% 2.4% 2.1% 0.8% 0.6%
69% 100% 15.5% 81% 100% 81% 100% 96% 83% 2.3% 2.0% 1.7% 0.3% 0.0% 0.0% 6.3% 1.7% 0.9% 0.4% 1.3% 3.6% 8.8%
81% 100% 81% 100% 81% 100% 73% 100% 77% 100% 77% 100% 77% 100% 92% 83%
Piezme: Google, Microsoft, Procter & Gamble, SAP un Shell ir Transparency International sekretarita korporatvie atbalsttji. HSBC un Rio Tinto ir Transparency International Biznesa principu vadbas komitejas loceki. Citi uzmumi, kas iekauti aj ziojum, iespjams, ir sniegui atbalstu kdai no Transparency International nodam vis pasaul.
ENI Nestl SAP
73% 100% 65% 100%
Toronto-Dominion Bank Unilever Banco Santander Oil & Natural Gas Corporation BNP Paribas Coca-Cola Occidental Petroleum Chevron Credit Suisse Group Total Amgen United Technologies Corporation AstraZeneca Merck & Co Hewlett-Packard Banco Bradesco Petrobras-Petrleo Brasil Vale Reliance Industries Intel Abbott Laboratories AT&T Lloyds Banking Group 3M EDF Group Qualcomm Royal Bank of Canada Amrica Mvil Johnson & Johnson Samsung Electronics IBM Procter & Gamble Oracle PetroChina United Parcel Service
5.7 5.7 5.4 5.4 5.4 5.3 5.2 5.2 5.1 5.1 5.0 5.0 5.0 4.9 4.8 4.8 4.7 4.7 4.7 4.7 4.7 4.7 4.6 4.5 4.4 4.4 4.4 4.4 4.4 4.3 4.2 4.2 4.1 4.1
PKP OSA 62% 100% 69% 100%
DV 8.3% 0.4%
Barclays Schlumberger Saudi Basic Industries Philip Morris International
4.0 4.0 4.0 3.9
PKP 69% 69% 69% 85%
OSA 50% 50% 50% 33%
DV 0.8% 0.7% 0.0% 0.0% 1.3% 1.1% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 3.2% 0.0% 0.0% 0.6% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 1.3% 0.0% 0.0% 5.5% 0.2% 0.0% 0.0% 4.3% 0.0% 6.0% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0%
46% 100% 17.3% 46% 100% 15.9% 62% 100% 77% 85% 69% 83% 67% 83% 0.0% 0.0% 5.6% 4.2% 0.0% 1.7% 0.0% 0.0% 3.3% 0.3% 0.0% 0.0% 0.0% 4.9%
China National Offshore Oil Corporation (CNOOC) 3.9 Industrial and Commercial Bank of China (ICBC) 3.9 Citigroup JPMorgan Chase Pfizer McDonalds ConocoPhillips PepsiCo Visa Cisco Systems Microsoft Walt Disney Goldman Sachs Group Teva Pharmaceutical Industries Verizon Communications Mitsubishi UFJ Financial Apple Bank of America Commonwealth Bank Canon Google Anheuser-Busch InBev Toyota Motor Gazprom, OAO Amazon.com Nippon Telegraph & Telephone Corporation Berkshire Hathaway China Construction Bank Honda Motor Bank of Communications Bank of China 3.8 3.8 3.7 3.7 3.7 3.5 3.5 3.4 3.4 3.4 3.3 3.3 3.3 3.2 3.2 3.2 3.1 3.0 2.9 2.9 2.8 2.8 2.8 2.6 2.4 1.9 1.9 1.7 1.1
15% 100% 15% 100% 81% 81% 77% 77% 73% 73% 73% 69% 69% 69% 50% 50% 65% 46% 62% 62% 38% 23% 54% 62% 46% 0% 27% 27% 38% 8% 8% 0% 0% 33% 33% 33% 33% 33% 33% 33% 33% 33% 33% 50% 50% 33% 50% 33% 33% 50% 67% 33% 25% 33% 83% 50% 50% 33% 50% 50% 50% 33%
54% 100% 92% 85% 85% 96% 81% 77% 77% 92% 54% 58% 67% 67% 50% 67% 67% 67% 50% 83%
23% 100% 18.3% 88% 88% 73% 50% 50% 67% 2.2% 2.1% 0.4% 0.0% 0.4% 1.7% 4.2% 1.2% 0.0% 0.0% 0.5% 0.4% 0.0% 1.7% 0.0% 0.0%
38% 100% 85% 50%
31% 100% 62% 81% 67% 50%
31% 100% 81% 46% 77% 92% 88% 38% 50% 83% 50% 33% 33% 83% 33%
4.1 88%
1. IEVADS
obrd valstis vis pasaul cenas atjaunot ekonomisko situciju, kas tika novjinta finanu krzes rezultt. Tomr virkne pasaules lielko uzmumu joprojm nav stenojoi pietiekami daudz atkltbas paskumu, kas autu izvairties no vl vienas ekonomisks krzes. ie uzmumi nepublisko pietiekami daudz informcijas par to, vai un kdas pretkorupcijas sistmas tie ir izstrdjui un kd veid tie steno citas ar atkltbas veicinanu saisttas aktivittes. Turklt tie nepietiekami inform par savu uzmumu organizatorisko struktru, tdjdi neradot pietiekamu skaidrbu par patieso ietekmi to darbbas valsts. T rezultt pasaules lielkie uzmumi var ldzdarboties vid, kas veicina korupcijas izplatbu. is ptjums analiz korporatvo atkltbu, apskatot virkni pretkorupcijas paskumu 105 lielkajos starptautiskajos uzmumos1. Kop o uzmumu vrtba prsniedz 11 triljonus USD un ietekm cilvku dzves vairk nek 200 valsts, kas nozm, ka tiem pieder milzga vara. T ietekm ne tikai investorus, akciju tirgus, piegdtjus un patrtjus t ir krietni plaka un skar o uzmumu darbiniekus, noteiktos standartus un darba apstkus vis pasaul. ekonomisk vara var bt inovciju, konkurences un izaugsmes avots, bet nepareizi izmantota - t var veicint ekonomikas stagnciju, nabadzbu un nevienldzbu. Starptautiskm kompnijm korupcija var radt riskus vairks joms. Korupcija izncina uzmjdarbbu, kav brv tirgus attstbu un iedrag stabilitti, kas ir svarga sekmgai ekonomikas dzvotspjai. T ar auj lielm naudas summm aizplst no ekonomikas k nenomaksti nodoki, kukui un nelikumgi iegtas naudas legalizana. Uzmumi to apzins, bet obrd, vairk k jebkad agrk, tiem jrkojas, lai apturtu korupciju. Tikai ar atkltbu var risint vienu no btiskkajm problmm, kas veicina ekonomikas un finanu kru raanos. stenojot lielku korporatvo atkltbu publiski ziojot par veiktajiem paskumiem un darbbm uzmumi sniedz nepiecieamo informciju investoriem, urnlistiem, aktvistiem un pilsoiem, kas uzrauga to rcbu. Korporatv atkltba ir daudznozmga, jo uzmumu ietekme skar vairkas jurisdikcijas. Neskatoties uz to, ka starptautiskie uzmumi, caur savu saistto uzmumu tklojumu, darbojas dads valsts, kurs ir atirgs normatvais reguljums, kopum tie ir pakauti vienotiem (mtes uzmuma) juridiskiem un biznesa standartiem. Nepastvot zinmai atkltbai, ir praktiski neiespjami izsekot o uzmumu darbbai. Informana par pretkorupcijas programmm, organizatorisks struktras atkltbu un vism darbbas valstm sniedz skaidru un aptverou redzjumu par uzmumu, t iemumiem, peu un samaksto nodoku apmru. Rezultt ieinterests puses iegst informciju, kas auj pieemt izsvrtus lmumus un ietekmt korporatvo rcbu. Lai gan informcijas sniegana pati par sevi nenodroina labu rcbu, t norda uz saistbm un izpratni par das rcbas nozmgumu. T ar veicina aunprtgas rcbas vai dezinformanas vieglku atklanu. Katr zi, uzmumi, kas inform par savm pretkorupcijas programmm un starptautiskajm aktivittm, visticamk ir tuvk risinjumam, nek problmai.
Transparency International
2. KOPSAVILKUMS
Transparency International analizja informciju, kas ir publiski pieejama izlases uzmumu tmeka vietns. Balstoties uz diviem iepriek veiktajiem ptjumiem Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atkltba informcijas sniegan par pretkorupcijas paskumiem) un Promoting Revenue Transparency (Iemumu atkltbas veicinana)2, tika pttas trs atkltbas dimensijas: Sabiedrbas informana par pretkorupcijas programmm: kas ietver kukuoanu, neoficilos maksjumus, trauksmes clju aizsardzbu un ziedojumus politiskajm partijm Organizatorisk atkltba, tai skait informcija par korporatvajiem holdingiem Informana par vism uzmuma darbbas valstm Starptautiskajiem uzmumiem vl daudz darm ce uz lielku atkltbu: aptuveni puse no 105 uzmumiem nepublic informciju par pretkorupcijas programmm un organizatorisks struktras atkltbu, savukrt vidjais vrtjums informan par uzmuma darbbas valstm ir oti zems.
INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

Lai gan dai starptautiskie uzmumi obrd sniedz informciju par pretkorupcijas programmm, tomr ajs programms vl nepiecieama virkne saturisku uzlabojumu. Piemram, atsevii uzmumi norda, ka neoficilie maksjumi ir aizliegti, tomr informcijas sniegana par uzraudzbas procedrm nav pietiekama. Jnorda, ka kop 2009.gada, kad tika publicts pdjais ptjums Transparency in Reporting on Anti-Corruption3 (Atkltba informcijas sniegan par pretkorupcijas paskumiem), ir vrojams zinms progress. Sevii uzlabojies rdtjs Informana par pretkorupcijas programmm ja 2009.gad tas bija tikai 47%, tad obrd - jau 68%.
ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA

Lielk daa no 105 apskattajiem uzmumiem atklj informciju par tiem pilnb piederoajiem meitasuzmumiem, tomr nozmguma jdziens (skatt 4.informatvo logu) ierobeo informcijas detaliztu izpauanu. Turklt tikai dai uzmumi atklj savas fililes, kopuzmumus (saisttos uzmumus) un citus paumus. T rezultt daudzi saisttie uzmumi paliek sabiedrbai nezinmi. Jo vairk meitasuzmumu pieder holdingam, jo mazk iespjams, ka katrs atseviais meitasuzmums sasniegs nozmgu lmeni, emot vr kopjo uzmuma lielumu. Attiecgi ievrojams skaits korporatvo holdingu nesniedz nekdu informciju un tie parasti ir uzmumi, kas darbojas nabadzgs un mazk aizsargts valsts.
Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums
INFORMCIJAS SNIEGANA PAR UZMUMA DARBBAS VALSTM

Liela daa uzmumu atklj pavisam nedaudz vai nesniedz nekdu informciju finanu informciju par to darbbas valstm. Tie uzmumi, kas izpau informciju, parasti atklj tikai atsevius datus par dam jurisdikcijm. Tikai atsevii uzmumi izpau finanu informciju par visiem saviem uzmumiem un saisttajiem uzmumiem valsts, kurs tie darbojas.
VALDBM UN UZRAUDZBAS IESTDM:

Valdbm un Eiropas Savienbai jprasa uzmumiem, kas ir to jurisdikcij, izpaust informciju par fililm, meitas uzmumiem, kopuzmumiem un citm saisttajm saimniecbm Valdbm un Eiropas Savienbai jprasa uzmumiem, kas ir to jurisdikcij, sniegt informciju par katru uzmuma darbbas valsti.
INVESTORIEM:
Investoriem jpieprasa uzmumiem informcija par pretkorupcijas programmm, organizatorisko atkltbu un zias par katru darbbas valsti; un jiekauj informcija investciju plnos Vrtjot uzmumus, korporatvs atbildbas rdtjos jietver un riska reitingu aentrm jem vr uzmumu saistbas, ko tie apmuies stenot, vai paskumi, ko tie stenojui attiecb uz atkltbas veicinanu Grmatvedbas standartiem, kas attiecas uz finanu prskatiem un korporatvo socilo atbildbu, jietver ar korupciju saisttas informcijas izpauana.
FINANU SEKTORS: PAA NODAA

Lielkais no ptjum prstvtajiem ir finanu sektors. aj grup esoie uzmumi atiras dads vrtjumu kategorijs, tomr kopum to rezultti vrtjami k vji: apskatot finanu uzmumus k vienu grupu, tie ir zem vidj rdtja viss trs atkltbas kategorijs. emot vr finanu krzi un atkltbas nozmi risku mazinan finanu tirgos, ptjum iegtie rezultti bija pamats tam, lai veidotu atseviu nodau par finanu sektora uzmumiem.
RCBPOLITIKAS REKOMENDCIJAS
STARPTAUTISKAJIEM UZMUMIEM:
Jpublisko detalizta informcija par pretkorupcijas programmm Jpublisko pilnga informcija par meitasuzmumiem, fililm, kopuzmumiem un citm saisttajm saimniecbm Jpublisko finanu prskati par katru valsti, kur tie darbojas Ikvienam starptautiskam uzmumam jbt informatvai tmeka vietnei, kur informcija pieejama vismaz vien starptautiski lietot svevalod. im jbt k vienam no komunikcijas rkiem. emot vr finanu sektoru prstvoo uzmumu ietekmi, tiem ievrojami juzlabo sabiedrbas informana par visiem ar atkltbu saisttajiem jautjumiem, noteikti jpaplaina pretkorupcijas programmas, lai ts attiektos ar uz aentiem un starpniekiem, kas rkojas viu vrd, k ar jaizliedz neoficilie maksjumi.
NEVALSTISKAJM ORGANIZCIJM:
Lai veicintu lielku atkltbu, nevalstiskajm organizcijm jiesaists starptautisko uzmumu, kas atrodas vai darbojas attiecgaj valst, uzraudzan. Nevalstiskajm organizcijm jpievr uzmanba intereu aizstvbas paskumu stenoanai, prasot no starptautiskajiem uzmumiem lielku atkltbu un, jo pai, aicinot atskaitties par plnotajiem vai stenotajiem pretkorupcijas paskumiem.
3. PROJEKTA PAMATOJUMS UN METODOLOIJA

Ptjums Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums ir balstts uz Transparency International ieskto darbu korupcijas apkaroan privtaj sektor. Lai gan nevar likt vienldzbas zmi starp atkltbu un labu sniegumu, organizcija Transparency International ir prliecinta, ka informcijas sniegana norda uz uzmuma apmbu cnties pret korupciju un atvieglo atbildbas uzemanos par pieautajm nepilnbm4 (skatt 2. informatvo logu). Ptjum vrtta korporatv atkltba 105 lielkajos publiski zinmajos pasaules uzmumos, kas ir izvlti, balstoties uz to tirgus vrtbu, izmantojot datus, kas pieejami laik no 2011.gada jnija ldz 15.oktobrim. Ms apzinmies, ka pc 2011. gada 15.oktobra uzmumi vartu bt publiskojui nodergu informciju, tomr aj ptjum t nav tikusi emta vr.* T k ptjums ir veidots tikai starptautiskiem uzmumiem, citi uzmumi ptjum netika iekauti.5 Atkltba tiek mrta, balstoties uz diem trs rdtjiem jeb dimensijm: 1. pretkorupcijas programmas 2. organizcijas struktra 3. iemumi, naudas prskaitjumi un cita informcija par katru uzmuma darbbas valsti. Visi trs mintie rdtji ir svargi atkltbas veicinan. Informana par pretkorupcijas programmm ir btiskkais preventvais paskums un dod iespju ieinterestajm pusm demonstrt vlmi cnties pret korupciju. Atklta un saprotama organizcijas struktra ir btiska, lai nodrointu, ka lgumu un finanu plsma ir viegli izsekojama. Informcijas izpauana par katru valsti, kur darbojas uzmums, auj vietjiem iedzvotjiem un nevalstiskajm organizcijm uzraudzt uzmumu darbbu, veiktos naudas prskaitjumus un citas aktivittes, k ar maksjumus valsts budet nodoku veid un par atauju vai licenu saemanu. Btiskkie ptjuma rezultti ir: Uzmjdarbbas atkltbas indeksa izstrde, kas, balstoties uz trim dimensijm, sarindo uzmumus pc labk, vidj un vjk snieguma Trs atseviu reitingu izveide par katru dimensiju.
* Transparency International aicina uzmumus sazinties un informt par btiskm izmaim informcijas publiskoan pc 2011.gada oktobra
DATU VKANA UN ANALZE

Informcija tika vkta tikai un viengi izmantojot publiski pieejamos dokumentus un datus, kas ievietoti uzmumu tmeka vietns, tai skait tika apskattas ar citas mjaslap nordts saites. Informcija tika vkta, balstoties uz aptauju, kas strukturta, izmantojot trs korporatvs atkltbas dimensijas6: Informana par pretkorupcijas programmm: 13 jautjumi, kas tika uzdoti, lai analiztu o rdtju, ir balstti uz Transparency International un Apvienoto Nciju Globl lguma desmito principu, kas nosaka: Uzmumiem ir jstrd pret korupciju visos ts veidos (gan pret kukudoanu, gan naudas vai citu labumu izspieanu). (Global Compact Reporting Guidance on the 10th Principle against Corruption).7 Ieteikumi ir iegti no Transparency International izstrdt dokumenta Uzmjdarbbas principi kukuoanas apkaroanai.8 Organizcijas struktras atkltba: 8 jautjumi, kas iekauti aj sada ir vrsti uz uzmuma saistto struktru atklanu, tai skait filiu, partneru, kopuzmumu un citu saistto paumu izpauanu. Informcijas sniegana par katru valsti, kur uzmums darbojas: izvirzti 5 jautjumi, kas saistti ar nacionl lmea finanu datiem. Ptjuma gait Transparency International neprbaudja, vai publict informcija ir ticama un pilnga un nevrtja izpausts informcijas vai stenots prakses godgumu. Tika veikta skotnjo datu prbaude. Metodoloija, dati un vrtjumi tika nostti visiem ptjum iekautajiem uzmumiem, dodot tiem iespju izskatt un komentt saemto informciju. 15 no 105 uzmumiem komentja metodoloiju, savukrt 52 izmantoja iespju un sniedza komentrus par savkto informciju. Uzmumu sniegt informcija tika prbaudta un nepiecieambas gadjum - veikti labojumi.9
VRTANAS SISTMA
Katrs jautjums tika vrtts skal no 0 ldz 1, kur 1 ir augstkais rezultts. Daiem jautjumiem tika pieirts puspunkts jeb 0,5.10 Katr jautjum iegtie punkti (13 par pretkorupcijas programmm, 8 par organizcijas atkltbu un 5 informcijas sniegan par katru darbbas valsti) tika summti par katru dimensiju. T k maksimlais punktu skaits katr no trs dimensijm ir atirgs, rezultti ir izteikti procentos. Piemram, dimensij informana par pretkorupcijas programmm, ir 13 jautjumi. Maksimlais punktu skaits vien jautjum ir 1, attiecgi, maksimlais punktu skaits kop ir 13. Teicams rezultts ir 13 punkti, kas tika izteikti k 100%. 50% tika pieirti uzmumam, kas ieguva 6,5 punktus. Kopjais indeksa rezultts ir iegts no vienkr vidj sasniegt rezultta katr dimensij prvrot skal no 0 ldz 10, kur 0 ir vjkais, bet 10 labkais rezultts. Piezme rezulttu interpretanai: is ptjums ir balstts uz datiem, kas skar 105 uzmumus, proti, izdartie secinjumi ir attiecinmi tikai uz analiztajiem 105 uzmumiem. Izemot finanu sektoru, izlases lielums ir prk mazs, lai izdartu plaus secinjumus.
1. INFORMATVAIS LOGS: LABS PRAKSES PIEMRI

DIMENSIJAS, KAS TIKA ANALIZTAS PTJUM:
Sabiedrbas informana par pretkorupcijas programmm, kas balstta uz Transparency International un Apvienoto Nciju Globl lguma desmito principu pret korupciju Korporatvo holdingu organizatorisks struktras izpauana, ieskaitot meitasuzmumus, fililes, kopuzmumus un citus uzmumus Informcijas izpauana par katru darbbas valsti par btiskajiem finanu datiem un ziedojumiem vietjm kopienm Statoil, Rio Tinto un BHP Billiton ir uzmumi, kas ieem indeksa pirms trs vietas. ie trs uzmumi ar ir viengie starp labkajiem 10 viss trs atkltbas dimensijs.
STATOIL (NORVIJA , NAFTA & GZE):

100% kritrij - informana par pretkorupcijas programmm Izpau visu nepiecieamo informciju par uzmuma organizatorisko struktru, izemot par valstm, kur uzmums darbojas Izpau informciju par iemumiem, nodokiem un ziedojumiem katr valst, kur uzmums darbojas.
RIO TINTO (AUSTRLIJA/APVIENOT KARALISTE, IZEJMATERILI):

Sniedz informciju par visiem nepiecieamajiem pretkorupcijas programmu elementiem, izemot o programmu regulru uzraudzbu Izpau visu nepiecieamo informciju par uzmuma organizatorisko struktru Izpau informciju par nodokiem katr valst, kur uzmums darbojas.
BHP BILLITON (AUSTRLIJA/APVIENOT KARALISTE, IZEJMATERILI):

Sniedz informciju par visiem nepiecieamajiem pretkorupcijas elementiem, izemot ziedojumus politiskajm partijm Izpau visu nepiecieamo informciju par uzmuma organizatorisko struktru, izemot par valstm, kurs uzmums darbojas Izpau informciju attiecb uz nodokiem par gandrz vism valstm, kurs uzmums darbojas
4. INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM
10
istockphoto.com/Chalabala
100% 68% 0%
VJKAIS SNIEGUMS BANK OF CHINA, BANK OF COMMUNICATIONS, GAZPROM
Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums 11
LABKAIS SNIEGUMS BASF, BG GROUP, STATOIL
VIDJAIS RDTJS
4. INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

Pretkorupcijas programma ir uzmuma pirmais solis, kas pasarg no korupcijas dadajm izpausmm. Pilnga un atklta du programmu izpauana norda uz uzmumu apemanos apkarot korupciju un veicina vadbas, darbinieku, partneru, aentu un citu puu tisku uzvedbu un vrtbas. 2009.gad tika izstrdtas vadlnijas, Transparency International un Apvienoto Nciju Globl lguma desmit principa ievieanai.11 is praktiskais instruments, kas izstrdts, balstoties uz Uzmjdarbbas principi kukuoanas apkaroanai (Business Principles for Countering Bribery)12, nosaka konkrtas rekomendcijas uzmumiem attiecb uz tiem pretkorupcijas programmas aspektiem, kuri ir publiski izpauami. Uzmumi un to darbinieki apzins pretkorupcijas programmu nozmi: ptjums, ko veikusi auditorkompnija PricewaterhouseCoopers, atklj, ka 86% aptaujto pretkorupcijas programmas esamba un publicana iet vrtga vai oti vrtga uzmuma zmolam.13
2. INFORMATVAIS LOGS: VAI INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM IR JGPILNA?

Pastv uzskats, ka informanas lmenis ir virspusjs rdtjs un ka informana un atbilstba vai laba rcba nav viens un tas pats. Apzinoties, ka informana un atbilstba nav viens un tas pats, pastv spcgi argumenti, kas apstiprina labas atskaitans nozmi: Juridiskie un reputcijas riski, kam uzmums sevi pakauj, sniedzot nepatiesus paziojumus Publiskas saistbas liek uzmumam bt atbildgam pret vism ieinterestajm pusm un sabiedrbu kopum Publiskas saistbas veicina aktvku uzraudzbu no ieinteresto puu un plakas sabiedrbas puses Pietiekama sabiedrbas informana sekm pozitvu rcbu Pretkorupcijas plnu publicana rada pozitvu ietekmi uz starptautisko uzmumu darbiniekiem vis pasaul, jo tas apliecina mtes uzmuma saistbas un atbalstu tiskai uzvedbai.
12
UZMUMU REZULTTI
Uzmumu vidjais rdtjs attiecb uz informcijas snieganu par pretkorupcijas programmm ir 68%. Tas norda uz pozitvu tendenci kop Transparency International 2009. gad veikt ptjuma par korporatvs atskaitans praksi. Trs uzmumi, kas atrodas Eirop, ir sasniegui maksimlo iespjamo rezulttu, tie ir: BASF, BG Group un Statoil. Puse no apskattajiem uzmumiem novrtti ar 77% vai sasniegui vl augstku rezulttu, no tiem - 14 rdtjs ir virs 90%. Zemk vieta novrtjum ir divm nas bankm un vienai Krievijas valsts kontroltai naftas un gzes kompnijai. Zemko vrtjumu samui di uzmumi: Bank of China, Bank of Communications un Gazprom. Jautjums, kur tika saemts maksimlais iespjamais vrtjums, bija: vai uzmums publiski apemas ievrot visus attiecgos normatvos aktus, tostarp korupcijas novranu reglamentjoos aktus. 97 no 105 uzmumiem ir publiski paudui du apemanos (tostarp visi uzmumi, kas atrodas ASV). Problemtiskkais izrdjs jautjums par neoficilajiem maksjumiem.14 Dai uzmumi informja, ka, ptjuma laik vai si pc t pabeiganas, ir aktualizjui neoficilo maksjumu politiku, ievieot pilngu aizliegumu, savukrt citi uzmumi ir nordjui, ka attiecgi precizjumi drzum tiks pieemti un publiskoti. Tomr kopum rezultti par neoficilo maksjumu aizliegumu lika vilties.
2. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm

100% nozm pilngu atkltbu attiecb uz pretkorupcijas programmm
BASF, BG Group, Statoil AstraZeneca, Westpac BHP Billiton, BP, ENI, HSBC, Novartis, Petrobras, P&G, Rio Tinto, Total Abbott, Allianz, ANZ, ExxonMobil, Intel, Oracle, Siemens, UPS 3M, Amgen, ArcelorMittal, ENEL, GDF Suez, GlaxoSK, Occidental Petrol, PMI, Shell, UTC, Vodafone Bayer, BAT, Citigroup, FT, GE, Home Depot, J&J, JPMorgan, LOral, Merck, RBC Bradesco, Coca-Cola, E.ON, HP, IBM, McDonalds, Pfizer, Roche, Sanofi-Aventis, Wal-Mart AT&T, Conoco, DT, Nestl, PepsiCo, Visa
100% 96% 92% 88% 85% 81% 77% 73% 65% 62% 54% 50% 46% 38%
Barclays, Chevron, Cisco, Microsoft, Saudi Basic, Schlumberger, Telefnica, Tesco, Unilever, Walt Disney 69% SAP, Verizon Anheuser, Apple, B America, BNP, Qualcomm, TD Bank Credit Suisse, Google, Vale Goldman, Teva Santander, MUFJ, ONGC, Samsung, Toyota Berkshire, Commonwealth B, Lloyds, PetroChina AmricaMvil, EDF Group Nippon, Amazon Canon, Reliancelnd CNOOC, ICBC 15% CCB, Honda 8% B China, B Communications, Gazprom 0%
31% 27% 23%
13
3. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: jautjumu analze

Analizto 105 uzmumu skaits, kas sama attiecgi 1, 0.5, vai 0 punktus
1 PUNKTS
0.5 PUNKTI
0 PUNKTU
JAUTJUMS
Apemans darboties atbilstoi likumiem tikas kodeksi tiek attiecinti uz visiem darbiniekiem Ir izveidots konfidencils zioanas kanls Vadbas atbalsts Aizliegums stenot atriebbu par zioanu Dvanas, viesmlba, ceoana Ir izstrdta mcbu programma Neiecietbas paziojums (zero-tolerance statement) tikas kodekss attiecas uz piegdtjiem Regulra programmu uzraudzba tikas kodekss attiecas uz aentiem Politisko ziedojumu izpauana Aizliegums veikt neoficilus maksjumus
VRTJUMS
97 94 1 85 86 84 1 82 3 80 1 75 61 1 56 3 55 26 21 2 23 4 4 8 10 16 19 20 20 24 26 43 46 50 56 82
14
NOZARU SNIEGUMS
Finanu sektora uzmumi veido lielko nozares grupu (kop 24 uzmumi) starp izlases uzmumiem, bet tie sama zemko vidjo vrtjumu, kas ir tikai 56%. Jnorda, ka s grupas rezultti vari pla amplitd (no 0 % ldz 96%). K grupa finanu uzmumi atpaliek katr s sadaas jautjuma vrtjum, jo pai attiecb uz informcijas snieganu par neoficilo maksjumu aizliegumu (tikai divas bankas sama pozitvu vrtjumu aj jom). Naftas un gzes un izejmaterilu raoanas un piegdes uzmumi sama gan augstkos iespjamos, gan ar zemkos vrtjumus. aj grup ir trs uzmumi, kuri uzrdjui labko sniegumu (BASF, BG Group un Statoil) un uzmumi, kuriem ir vjkais sniegums (Gazprom vrtjums ir 0).15 Vidjais 11 veselbas aprpes uzmumu sniegums tika vrtts k labs; viengi Israeli Teva saemtais vrtjums ir zem vidj izlases vrtjuma. Jatzm veselbas aprpes industrijas vjais sniegums attiecb uz politisko ziedojumu izpauanu. Vidjais sniegums starp 11 tehnoloiju uzmumiem bija 69%. Qualcomm ir viengais uzmums aj grup, par kura izstrdto neoficilo maksjumu aizlieguma politiku ir publiski pieejama informcija. Viengais uzmums aj grup ASV bztais Google -, sama 54%. Starp vrttajiem telekomunikciju un komunlo pakalpojumu uzmumiem, izteiktk rezulttu atirba ir starp Francij esoajiem uzmumiem, kas ieem gan augstko, gan zemko pozciju. GDF Suez ieguva 85%, savukrt ts paas valsts un nozares prstvis EDF Group sama tikai 31%.
4. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: vidjais uzmumu sniegums pa nozarm

100% nozm pretkorupcijas programmu pilngu atkltbu
Izejmaterili Veselbas aprpe Rpniecba Tehnoloijas Komunlie pakalpojumi Nafta un gze Plaa patria preces un pakalpojumi Telekomunikcijas Finanses
82% 7 uzmumi 81% 11 uzmumi 75% 6 uzmumi
69% 11 uzmumi 69% 4 uzmumi 68% 17 uzmumi 67% 17 uzmumi 63% 8 uzmumi 56% 24 uzmumi
15
5. ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA
istockphoto.com/Nikada
100% 72% 25%

VJKAIS SNIEGUMS ANHEUSER-BUSCH INBEV VIDJAIS RDTJS LABKAIS SNIEGUMS 45 NO 105 UZMUMIEM
5. ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA

Uzmumu organizatorisks struktras atkltba ir jo pai svarga uzmumiem, kas darbojas starptautisk vid, izmantojot starptautiski saisttus meitasuzmumus, fililes, kopuzmumus un citas formas sadarbbu, kas var atrasties dads jurisdikcijs, tai skait t.s. slepenbas jurisdikcijs. Skaidrba par tdiem kritiskiem jautjumiem, k, piemram, starpkompniju finanu plsmu izsekojamba, var tikt rasta tikai tad, ja tiek izpausts t.s. korporatvs sistmas tklojums. Lai iegtu datus par ptjuma dimensiju, kura skar organizatorisks struktras atkltbu, tika vrtts informcijas apjoms, ko uzmumi izpau par saviem saisttajiem uzmumiem.16 Jautjumi aptvra uzmuma nosaukumu, daas, kas pieder mtes uzmumam, un darbbas valstis gan pilnb konsolidtajiem, gan daji konsolidtajiem uzmumiem.17 Vietjm ieinterestajm pusm ir tiesbas zint, kdi uzmumi darbojas viu valst, piedaloties publisko iepirkumu konkursos vai piesakoties licenu saemanai, vai pretendjot uz nodoku atvieglojumiem. Tiem nepiecieams zint, kdam starptautiskam korporatvam tklam ie uzmumi pieder un k tie ir saistti ar citiem uzmumiem, kas darbojas tai pa valst. Korporatvo meitasuzmumu atklana pozitvi ietekm korporatvo praksi, kad runa ir par tdiem jautjumiem, k uzmuma iekjie maksjumi, maksjumi valsts budet un atkltba kopum. Nepiecieamba pc atkltbas ir pai nozmga attstbas valsts, kur gan publiskaj, gan privtaj sektor atkltums nav augstkaj lmen un/vai neveicina sabiedrbas vlmi uzraudzt procesus.
18
3. INFORMATVAIS LOGS: REISTRCIJAS UN DARBBAS VALSTIS

Reistrcijas valsts nozm jurisdikciju, kur uzmums ir dibints un reistrts. Tas nosaka korporatvs prvaldbas noteikumus, piemrojamo normatvo reguljumu un nodoku remu. Darbbas valsts nozm valsti, kur uzmums faktiski steno uzmjdarbbu (uzglab ldzekus, sldz lgumus, uztur telpas, rada ienkumus, nodarbina cilvkus, ietekm vidi). Uzmuma reistrcijas un darbbas valsts var bt t pati vai ar atirties. tabula atspoguo piemrus (starp ptjum novrttajiem uzmumiem), kad reistrcijas un darbbas valstis atiras:
UZMUMS MEITASUZMUMS REISTRCIJAS VALSTS GALVEN DARBBAS VIETAS VALSTS
A B C D E
Bahamas Britu Virdnu salas Britu Virdnu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Kaimanu salas Britu Virdnu salas Trksas un Kaikosas salas Britu Virdnu salas Bermuda Bermuda Singapra Mena Dersija Bermuda
Alrija Azerbaidna Krievija Azerbaidna Azerbaidna Bolvija ipte Indija ujorka, ASV Londona Bangkoka Florida, ASV ujorka, ASV Indonzija Indonzija Austrlija Indonzija Tuvie Austrumi Honkonga
A B C
A B C D E
A B C D
A B
Transparency International iesaka pilnb izpaust informciju gan par uzmuma reistrcijas valsti, gan par valsti, kur uzmums darbojas. da informcija ir oti btiska ieinterestajm pusm (investoriem un iedzvotjiem) abs valsts, lai saprastu uzmumu darbbas patiesos nolkus un apmrus.
19
UZMUMU REZULTTI
Vidjais rezultts organizcijas struktras atkltbai ir 72%, turklt 45 no 105 uzmumiem ieguva maksimlo iespjamo punktu skaitu. Lai gan rezultts ir ietami labs, tas jvrt ptjuma kontekst, proti, noteikts prasbas bija relatvi viegli izpildmas, kas nozm, ka uzmumiem bija jatklj tikai nozmgs saimniecisks vienbas (skatt 4.informatvo logu).
5. diagramma: Organizatorisk atkltba

100% nozm pilngu organizcijas struktras atkltbu
% UZMUMI
100%
Allianz, Amrica Mvil, ANZ, ArcelorMittal, BASF, Bayer, BG Group, BHP Billiton, BNP, BP, BAT, CNOOC, Credit Suisse, DT, E.ON, EDF Group, ENEL, ExxonMobil, FT, GDF Suez, GE, GlaxoSK, Home Depot, HSBC, ICBC, Lloyds, LOral, Nestl, Novartis, ONGC, Reliance Ind, Rio Tinto, Roche, Santander, Shell, Sanofi-Aventis, SAP, Siemens, Statoil, Telefnica, Tesco, TD Bank, Unilever, Vodafone, Wal-Mart
83% 67% 58% 50%
Chevron, Coca-Cola, ENI, Gazprom, PetroChina, Samsung, Vale, Westpac Amgen, AT&T, Bradesco, Canon, HP, Merck, Occidental Petrol, Qualcomm, UTC Total 3M, Abbott, Amazon, AstraZeneca, B Communications, Barclays, CCB, Commonwealth B, Goldman, Honda, IBM, Intel, J&J, MUFJ, Nippon, Petrobras, RBC, Saudi Basic, Schlumberger, Teva
33%
Apple, B America, B China, Berkshire, Cisco, Citigroup, Conoco, Google, JPMorgan, McDonalds, Microsoft, Oracle, PepsiCo, Pfizer, PMI, P&G, Toyota, UPS, Verizon, Visa, Walt Disney
25%
Anheuser
20
4. INFORMATVAIS LOGS: NOZMGUMA LMENIS

Vrtjot organizcijas struktras atkltbu, tika vrtts uzmumu izpausts informcijas apjoms par to nozmgajm saimnieciskajm vienbm Nozmguma lmenis tiek defints k piemrojami grmatvedbas standarti, normatvie dokumenti un biras nosacjumi. Piemram, ASV Vrtspapru un biras uzraudzbas komisija nozmguma lmeni defin di: 1. kapitlieguldjumi prsniedz 10% no uzmuma konsolidtajiem aktviem 2. meitasuzmum aktvu daas prsniedz 10% no pau konsolidtajiem aktviem 3. meitasuzmuma ienkumu daa pirms nodoku nomaksas prsniedz 10% no pau konsolidtajiem ienkumiem Nozmgu meitasuzmumu saraksts var bt prsteidzoi ss, jo nozmguma lmea nosacjumu piemroana katram atseviam uzmumam var sekmt daudzu izslganu. Tpc var veidoties situcija, kad uzmums, kas darbojas caur tam pilnb piederoiem meitasuzmumiem 40 valsts, uzrda tikai nelielu dau no meitasuzmumiem, jo neviens no meitasuzmumiem atsevii nav uzkstms par pietiekami nozmgu. Jo vairk meitasuzmumu pieder uzmumam, jo mazk iespjams, ka kds no tiem bs pietiekami nozmgs. Visticamk tie meitasuzmumi, kas ir uzskatmi par nenozmgiem un netiek iekauti sarakst, darbojas attstbas valsts un slepenbas jurisdikcijs, lai gan tiei par iem uzmumiem btu jizpau informcija, kura citdi nav pieejama. emot vr, ka nozmguma lmenis var bt nopietns ierobeojos faktors, Transparency International mudina starptautiskos uzmumus izpaust sabiedrbai pc iespjas pilngkus sarakstus ar saviem meitasuzmumiem, neskatoties uz to nozmguma lmeni. diem sarakstiem jbt viegli pieejamiem uzmumu tmeka vietns.
21
NOZARU SNIEGUMS
Visi etri uzmumi, kas darbojas komunlo pakalpojumu jom, sama augstko iespjamo vrtjumu. Tehnoloiju uzmumi, glui pretji, izpauda vismazk informcijas par savu korporatvo struktru. Lielk nozares grupa, finanu sektors, ieguva vidju vrtjumu - 67%, kas ir zem vidj izlases uzmumu rdtja. Jatzm, ka astoi finanu nozares uzmumi sama augstko iespjamo novrtjumu, starp iem uzmumiem nebija neviens no ASV finanu pakalpojumu sniedzjiem. Starp uzmumiem, kas darbojas plaa patria preu un pakalpojumu jom, septii ieguva augstko iespjamo rezulttu, pieci no tiem darbojas Eirop un divi ASV. Vidjais rezultts starp iem uzmumiem ir 65%. Saldzinoi labs s dimensijas vrtjums ir ar naftas un gzes un izejmaterilu raoanas nozares uzmumiem. Starp 24 uzmumiem, kas prstv s abas grupas, 13 sasniedz maksimlo iespjamo rezulttu un tikai viens uzmums sama mazk, nek 50%. s nozares nas uzmumi sama labu vrtjumu attiecb uz informcijas izpauanu par savu uzmumu meitasuzmumiem. Tehnoloiju nozares uzmumi sama sliktko vidjo rezulttu, kas ir 53%. Tikai divi uzmumi, kas atrodas rpus ASV - SAP un Samsung -, tika novrtti augstk. Veselbas aprpes nozares uzmumu vidjais rdtjs ir 70%, tuvu visu analizto uzmumu vidjam rdtjam. Pfizer sama viszemko vrtjumu (33%), savukrt AstraZeneca bija viengais Eirop bztais uzmums, kur nesama maksimlo iespjamo rezulttu. Gan komunlo pakalpojumu, gan telekomunikciju uzmumi demonstrja labu sniegumu. Ldzgi k ar citm uzmumu grupm, atirbas telekomunikciju nozar bija saisttas ar reionu: ASV uzmumi pardja vjku sniegumu, nek Eirop esoie.
22
6. diagramma: Organizatorisks struktras atkltba: vidjais uzmumu sniegums sadaljum pa nozarm

100% nozm pilngu organizcijas atkltbu
Komunlie pakalpojumi Izejmaterili Nafta & gze Telekomunikcijas Veselbas aprpe Rpniecba Finanses Plaa patria preces & pakalpojumi Tehnoloijas
100%
4 uzmumi
90% 7 uzmumi 82% 17 uzmumi
81% 8 uzmumi 70% 11 uzmumi 69% 6 uzmumi 67% 24 uzmumi 65% 17 uzmumi 53% 11 uzmumi
23
6. INFORMCIJA PAR DARBBAS VALSTM
istockphoto.com/Brasil2
50%
LABKAIS SNIEGUMS: STATOIL
4% 0%
VIDJAIS RDTJS
VJKAIS SNIEGUMS 41 NO 105 UZMUMIEM
6. INFORMCIJA PAR DARBBAS VALSTM

aj sada ir vrtta informcijas izpauana par starptautisko uzmumu darbbas valstm. Lai izmrtu atkltbas pakpi attiecb uz finanu informcijas snieganu par iemumiem, kapitlieguldjumu izmaksm, iemumiem pirms nodoku nomaksas, ienkumu nodokli un ziedojumiem vietjm kopienm, tika izmantoti ar nozari tiei nesaistti kritriji. Iedzvotjiem, tai skait tiem, kas dzvo attstbas valsts, kurs darbojas starptautiskie uzmumi, ir tiesbas saemt atbilstou informciju, lai izvrttu o uzmumu darbbu. Uzmumu darbba rada ienkumus un peu attiecgaj teritorij un tdjdi palielina valsts budeta iemumus, maksjot nodokus, algas u.c. Vienoans ar attiecgo valstu valdbu var ietvert, piemram, nodoku atvieglojumus, par kuriem godgi un atklti jinform sabiedrba. Td veid no vietjm varas iestdm var prast atbildbu gan savu iedzvotju, gan starptautisks sabiedrbas priek. Ja uzmums neatskaits par katru valsti, kur tas darbojas, vietj sabiedrba nezina, cik daudz ienkumu rodas das darbbas rezultt un vai un kdas paas vienoans valdba ir noslgusi ar starptautiskajiem uzmumiem. Pilnga informcijas izpauana par katru uzmuma darbbas valsti ir oti btiska attstbas valsts. Piemram, resursu zi bagtaj Mozambik starptautiskie uzmumi, kas darbojas apjomgos ieguves rpniecbas projektos, tiek atbrvoti no uzmuma ienkuma nodoka, importa un eksporta nodevas, PVN un dakrt pat ienkuma nodoka maksjumiem.18 Uzmumu nevlans sniegt pilngu informciju par saviem stenotajiem projektiem Mozambik, vien no pasaules nabadzgkajm valstm, sare un pat padara neiespjamu valsts iedzvotjiem prast atbildbu no uzmumiem un valdbas.
26
UZMUMU REZULTTI
Starptautiskie uzmumi darbojas vis pasaul un parasti atskaits to valstu iemumu dienestiem, kuru valsts atrodas mtes uzmums un meitasuzmumi. Tas nozm, ka uzmumiem ir finanu informcija par katru to darbbas valsti, bet ar to reti tiek iepazstinta sabiedrba. 7. diagramma, kur uzmumi sarindoti pc informcijas snieganas apjoma par to darbbas valstm, atspoguo dramatisku situciju. Pirmkrt, oti daudzi uzmumi ir vrtjuma skalas pa apak, kas norda uz to oti slikto sniegumu. Otrkrt, vrtjuma labkais rezultts ir tikai 50%, kas nozm, ka uzmums, kur ir pa skalas auggal, samis tikai pusi no maksiml iespjam vrtjuma. Trekrt, tikai viens no 105 uzmumiem ir skalas auggal (Statoil), 10 uzmumi ir skalai par vidu, savukrt 53 samui no 0.1% ldz 10%, bet 41 uzmums samis 0%.19 Vidjais rezultts aj kategorij ir aptuveni 4%. o oti vjo rezulttu var attiecint uz vismaz vienu no mintajiem faktoriem. Pirmkrt, jautjums par atskaitanos par katru valsti, kur darbojas uzmums, ldz im nav noncis atbildgo iestu redzeslok, jo tas nav normatvi noregults. o problmu iespjams mazint, izstrdjot atbilstou normatvo reguljumu, kas nosaka par pienkumu ieguves rpniecbas uzmumiem sniegt ziojumus prvaldes iestdm par veiktajiem maksjumiem (Doda-Franka [Dodd-Frank] Volstrtas reformas un patrtju aizsardzbas akts; ldzgs reguljums top ES). Otrkrt, prskatos uzmumi sliecas nordt tikai kopju informciju par reionu, neskatoties uz to, ka viu rcb ir dati par katru atseviu valsti, kur atrodas uzmumu fililes. Lai gan informcijas sniegana par reionu kopum ir vienkrka, datu apkopoanas rezultt tiek pazaudta vrtga informcija. Statoil ir vislabkais vrtjums aj kategorij. is Eiropas, bet ne Eiropas Savienbas, uzmums izpau finanu datus, tai skait maksjumus prvaldes iestdm, viss Statiol darbbas valsts. da veida informcija tiek sniegta katru gadu jau vairku gadu garum. Transparency International mudina ar citas starptautiskas organizcijas nozmgi uzlabot savu sniegumu aj jom. Tikai etri no visiem izlases uzmumiem uzrda vismaz viena veida finanu datus viss (vai gandrz viss) to darbbas valsts, tie ir: BHP Billiton, Rio Tinto, Statoil unTesco.
27
7. diagramma: Informcijas sniegana par uzmuma darbbas valstm

100% nozm, ka uzmums pilnb atklj informciju par vism t darbbas valsts
%
50% 26% 24% 21% 18% 17% 16% 15% 14% 9% 8% 6% 5% 4% 3% 2% 1% 0%
UZMUMI
Statoil Tesco Rio Tinto, BHP Billiton ArcelorMittal Reliance Ind Santander, FT ONGC Telefnica Wal-Mart SAP Allianz, HSBC, TD Bank, Vodafone Amazon, BP, DT, Occidental Petrol Commonwealth B, Vale Chevron, ExxonMobil, Nestl, Qualcomm, Toyota AstraZeneca, Conoco Abbott, BAT, Bayer, BG Group, EDF Group, E.ON, GlaxoSK, Intel, Novartis, Oracle, Shell, Total, Westpac ANZ Bank, Barclays, Cisco, CNOOC, ENEL, ENI, GDF Suez, ICBC, MUFJ, RBC, Roche, Samsung, Schlumberger, Siemens, 3M, Amrica Mvil, Amgen, Anheuser, Apple, AT&T, B America, B China, B Communications, Bradesco, BASF, Berkshire, BNP, CCB, Canon, Citigroup, Coca-Cola, Credit Suisse, Gazprom, GE, Goldman, Google, HP, Home Depot, Honda, IBM, J&J, JPMorgan, Lloyds, LOral, McDonalds, Microsoft, Merck, Nippon, PepsiCo, Petrobras, PetroChina, Pfizer, PMI, P&G, Sanofi-Aventis, Saudi Basic, Teva, Unilever, UPS, UTC, Verizon, Visa, Walt Disney
28
5. INFORMATVAIS LOGS: PIEMRI INFORMCIJAS IZPAUANAI PAR KATRU DARBBAS VALSTI

Transparency International apskatja piecas dadas jomas attiecb uz finanu prskatu snieganu par katru uzmuma darbbas valsti. s jomas ir: iemumi, kapitlieguldjumi, ienkumi pirms nodoku atskaitanas, ienkuma nodoklis un ziedojumi. Tikai etri no izvltajiem uzmumiem sniedz daju informciju par savu uzmumu finanu datiem viss to darbbas valsts. ie uzmumi ir: Statoil, Tesco, Rio Tinto un BHP Billiton.
STATOIL
Vrtjums: 50% Darbojas 37 valsts (ieskaitot Norviju) Uzmums izpau plau informciju par valstm, kurs Statiol darbojas. Datu tabulas ietver du finanu informciju: ienkumi, nodoki un ziedojumi.
TESCO
Vrtjums: 26% Darbojas 14 valsts (ieskaitot Apvienoto Karalisti) Uzmums sniedz informciju par ienkumiem viss t darbbas valsts (ienkumi Indij nav skaidri nordti, bet tos iespjams viegli sarint) Tiek publicta ar informcija par kapitlieguldjumiem un ziedojumiem.
RIO TINTO
Vrtjums: 24% Darbojas 28 valsts (ieskaitot Austrliju) Uzmums izpau informciju par t darbbas valsts nomaksto nodoku apjomu Uzmums ir publicjis ar papildus informciju (ienkumi ses darbbas valsts).
BHP BILLITON
Vrtjums: 24% Darbojas 15 valsts (ieskaitot Austrliju) Uzmums izpau informciju par t darbbas valsts nomaksto nodoku apjomu, izemot Mozambiku Tiek izpausta ar atsevia informcija par kapitlieguldjumiem un iemumiem
29
Prjie uzmumi atklj ierobeota apjoma informciju par atsevim uzmumu darbbas valstm. Visbiek uzmumi izpau informciju par prdoanas apjomu un ienkuma nodokli, un tikai daji inform par veiktajiem ziedojumiem. Visretk tiek izpausta informcija par kapitlieguldjumiem. Trs uzmumi - ONGC, Reliance Industries un SAP - uzrda informciju par noteiktiem finanu datiem meitasuzmumos, kas ir solis ce uz korporatvo atkltbu; informcija gan atiras un ir mazk informatva, nek datu sniegana par katru valsti, kur darbojas uzmums. iem uzmumiem tika pieirts labks vrtjums par apemanos veicint lielku atkltbu sav darbb, tomr Transparency International mudina os uzmumus spert nkamo soli un prskatos iekaut informciju sadaljum pa katru valsti.
6. INFORMATVAIS LOGS: INFORMCIJAS SNIEGANA SADALJUM PA MEITASUZMUMIEM UN DARBBAS VALSTM

Dai no izlases uzmumiem sniedz daju finanu informciju par visiem meitasuzmumiem. Tie ir: ONGC (Indija) Reliance Industries (Indija) SAP (Vcija) das informcijas sniegana ir solis ce uz lielku atkltbu, jo: veido pamatu tam, lai vartu novrtt meitasuzmumu veikumu un samaksto nodoku apjomu veicina lielku atkltbu starp korporcijm un to finanu plsmu. Tomr prskatu sniegana uzmumu darbbas valstu griezum ir atzstama par labku, jo: lielkie meitasuzmumi var veikt ar starpvalstu darjumus. aj gadjum tiek pazaudta informcija par darbbu valsts lmen, sniedzot informciju tikai par meitasuzmuma lmeni. mazkie meitasuzmumi var tikt izslgti k nenozmgi, turklt vien valst var bt vairki tdi nenozmgi uzmumi, padarot uzmuma kltbtni aj valst kopum visai btisku. Ko ms gribam pankt ar prskatu snieganu par katru uzmuma darbbas valsti? tas parda saikni starp mtes uzmumu un vietjo jurisdikciju, kur darbojas meitasuzmums, liekot uzmumiem bt atbildgiem par abm darbbas vietm tas dod pamatu visu uzmuma veikto darbbu izvrtanai konkrtaj valst: prdoanas apjoms, izmaksas, pea, algas un nodoki tas rada lielku skaidrbu par vienoanos vai pam norunm starp valdbm un uzmumiem un sekm lielku atkltbu tas veicina visu meitasuzmumu nozmgu un nenozmgu - izpauanu.
30
NOZARU SNIEGUMS
Labkos rezulttus uzrdja uzmumi, kas darbojas izejmaterilu raoanas un naftas un gzes nozar sasniedzot augstkos vidjos rezulttus. o divu nozaru uzmumi ieem seas no 10 augstkajm vietm aj vrtjum. Starp 24 vrttajm finanu institcijm, 13 uzmumi neizpau informciju par darbbu rvalsts, septii uzmumi norda atsevius datus, bet tikai etri atklj vr emamu informciju sadaljum pa valstm; tie ir: Allianz, Banco Santander, HSBC un Toronto-Dominion Bank. No 17 plaa patria preu un pakalpojumu uzmumiem, 10 atklj btisku informciju, divi uzmumi atsevius datus, bet tikai pieci atklj vr emamu informciju sadaljum pa valstm, starp kuriem Tesco ieem otro vietu.
31
Uzmumi biei norda, ka sniegt informciju sadaljum pa valstm var kavt vietjais reguljums un pat neformlas prasbas. is arguments parasti tiek izteikts par attstbas valstm. Lai izvrttu argumenta pamatotbu, tika apskattas das trs valstis: Kazahstna, Nigrija un Krievija. Tika atklts, ka pat ajs valsts, kur ir samr sareta vide, vairki uzmumi bija spjgi izpaust informciju, lai gan vairkums to nedarja. Nkamaj diagramm ir saldzintas mints trs valstis. Trsdesmit sei no analiztajiem uzmumiem darbojas Kazahstan, trsdesmit no tiem neizpau nekdus datus par darbbu aj valst. Starp tiem seiem uzmumiem, kas izpau daju informciju par savu darbbu Kazahstan, rezultti svrsts no 10% ldz 40%. No 33 uzmumiem, kas darbojas Nigrij, 24 neizpauas nekdus datus, bet prjo deviu rezultti ir robes no 10% ldz 50%. Savukrt no 71 uzmuma, kas savu darbbu steno Krievij, tikai 11 gatavo prskatus par aktivittm aj valst, un o uzmumu rezultti ir no 10% ldz 50%. ie novrojumi liecina, ka vietjie apstki nav attaisnojums tam, ka uzmumi nesniedz informciju par darbbu attiecgaj valst. Uzmumi, kuri cenas veicint atkltbu, sniedzot prskatus par darbbu attiecgaj valst, pat saretos apstkos parda, ka tas ir izdarms.
8. diagramma: Piemri: Informcijas sniegana konkrts valsts lmen

100% nozm, ka uzmums sniedz pilngu informciju par savm darbbm konkrtaj valst
ATIRGI INFORMCIJAS IZPAUANAS LMEI PAR DARBBU VIEN VALST

KAZAHSTNA
ENI ONGC Allianz Arcelor Chevron SAP
NIGRIJA
40% 30% 20% 20% 20%
Statoil ONGC Shell Chevron CNOOC Total BAT GlaxoSK SAP 24 citi uzmumi
KRIEVIJA
50% 30% 30% 20% 20% 20% 10% 10% 10% 0%
Gazprom Statoil BP ONGC Allianz Arcelor Conoco ENEL Nestl BAT SAP
50% 50% 40% 30% 20% 20% 20% 20% 20% 10% 10%
10%
30 citi 0% uzmumi
60 citi 0% uzmumi
32
Pretji vjajiem rezulttiem attiecb uz prskatu sniegana par uzmuma darbbas valstm, uzmumi izpau vr emamu informciju par to iekzemes opercijm jeb darbbu valst, kur atrodas mtes uzmums. Divi uzmumi, Exxon Mobil un 3M ir ieguvui 100%, kas nozm, ka tie izpau visu ieteicamo informciju par savm darbbm ASV. Savukrt vilties lika 12 uzmumi, starp kuriem sei ir no Eiropas, kas sama 0 punktus par informcijas neizpauanu uzmuma mtnes zem. Ja uzmumi var sasniegt labus rezulttus, atkljot informciju par darbbm mtnes zem (ar nas uzmumi aj zi ir sasniegui samr labus rezulttus), nevajadztu rasties grtbm sniegt datus ar par rvalsts veikto uzmjdarbbu.
33
7. FINANU SEKTORS: PAA NODAA
istockphoto.com/Nikada
6.7/10
LABKAIS SNIEGUMS: HSBC HOLDINGS
4.2/10
VIDJAIS REZULTTS
1.1/10
VJKAIS SNIEGUMS: BANK OF CHINA
7. FINANU SEKTORS: PAA NODAA

Finanu uzmumi prstv lielko nozari starp izlases uzmumiem. Starp 24 ptjum iekautajm finanu institcijm ir 19 bankas, etri dadu finanu pakalpojumu sniedzji un viena apdroinanas kompnija. Visi ie uzmumi darbojas 11 dads valsts: sei ASV, etri n, trs Austrlij, trs Apvienotaj Karalist, divi Kand un viens vairks tlk uzskaittajs valsts: Brazlij, Francij, Vcij, Japn, Spnij un veic. Nesen finanu krze pasaul nordja uz nepiecieambu paplaint diskusiju par stingrku finanu sistmas reguljumu un uzraudzbu. Atkltba un ar to saistto risku novrtjums finanu institcijs ir izvirzjies darba krtbas auggal. Skatoties indeksu kopum, finanu institciju vrtjums ir vidji 4.2. Viens ASV un trs nas uzmumi ir starp tiem, kuros atkltbas lmenis ir viszemkais no visiem vrttajiem uzmumiem.
PKP 92% 88% 88% 96% 62% 46% 62% 54% 77% 38% 81% 69% 15% 81% 81% 73% 50% 46% 62% 38% 38% 8% 0% 0% OSA 100% 100% 100% 83% 100% 100% 100% 100% 67% 100% 50% 50% 100% 33% 33% 33% 50% 50% 33% 50% 33% 50% 50% 33% DV 8.0% 8.5% 0.8% 1.7% 8.3% 17.3% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 1.2% 0.8% 1.1% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0% 1.3% 0.0% 5.5% 0.0% 0.0% 0.0% 0.0%
HSBC Holdings Allianz ANZ Banking Westpac Banking Group Toronto-Dominion Bank Banco Santander BNP Paribas Credit Suisse Group Banco Bradesco Lloyds Banking Group Royal Bank of Canada Barclays
6.7 6.6 6.3 6.0 5.7 5.4 5.4 5.1 4.8 4.6 4.4 4.0
9. diagramma: Indeksa rezultti finanu sektor

Skala 0-10, kur 0 nozm, ka nav atkltbas un 10 ir pilnga atkltba. Indekss ir balstts uz vidjo nesvrto rezulttu viss trs kategorijs. PKP informana par pretkorupcijas programmm OSA organizatorisks struktras atkltba DV - informcijas sniegana par darbbas valstm
Industrial and Commercial Bank of China (ICBC) 3.9 Citigroup JPMorgan Chase Visa Goldman Sachs Group Mitsubishi UFJ Financial Bank of America Commonwealth Bank Berkshire Hathaway China Construction Bank Bank of Communications Bank of China 3.8 3.8 3.5 3.3 3.2 3.2 3.1 2.4 1.9 1.7 1.1
36
INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

Vidjais rezultts kritrij Informana par pretkorupcijas programmm, ir 56%, kas ir zemkais rezultts starp vism nozaru grupm. Lai gan rezulttu ir ietekmjis tas, ka etras nas bankas ieem pdjs etras vietas vrtjuma skal, jatzm, ka ar prjie finanu uzmumi uzrdja rezulttus, kas bija zem vidj vrtjuma. Labkais rezultts no finanu institcijm ir Westpac Banking Group, kas pietuvojs maksimlajam iespjamajam rezulttam, ldz kuram pietrka tikai puspunkts par Grupas pretkorupcijas programmas uzraudzbu. Btisks atirbas vrtjumos skaidrojamas ar to, ka das informcijas sniegana ir prsvar brvprtga. Finanu uzmumi, lai gan to darbba ir strikti regulta, var samr brvi izvlties, kdu un cik plau informciju izpaust par savm pretkorupcijas programmm. Vairkas finanu institcijas izteica baas par pretkorupcijas programmu publiskoanu, nordot uz to, ka programma ir iekjo risku vadbas sastvdaa. o uzmumu prstvji t argumentja nepiecieambu neizpaust programm esoo informciju, lai saglabtu konkurences priekrocbas. Tomr rezultti rda, ka ir bankas, kas aj kritrij samuas labu vrtjumu un attiecgi, nebaids publiskot savus pretkorupcijas plnus. Ir iespjams noirt pau finanu institciju patenttos risku modeus no labs prakses, kas ir izveidojusies attiecb uz pretkorupcijas prskatu snieganu.
FINANU UZMUMI
Westpac Banking Group HSBC Holdings Allianz ANZ Banking Citigroup JPMorgan Chase Royal Bank of Canada Banco Bradesco Visa Barclays Bank of America BNP Paribas Toronto-Dominion Bank Credit Suisse Group Goldman Sachs Group Banco Santander Mitsubishi UFJ Financial Berkshire Hathaway Commonwealth Bank Lloyds Banking Group ICBC China Construction Bank Bank of China Bank of Communications
96% 92% 88% 88% 81% 81% 81% 77% 73% 69% 62% 62% 62% 54% 50% 46% 46% 38% 38% 38% 15% 8% 0% 0%
10. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm finanu sektor

100% nozm pilngu atkltbu attiecb uz pretkorupcijas programmm
UZMUMI REISTRTI: zij Austrlij BrAzlij Eirop AsV & KAnd
37
Balstoties uz publiski pieejamiem dokumentiem, kurus izvrtja Transparency International, finanu institcijas nenorda, ka tm ir plai izstrdta pretkorupcijas politika, kas attiecinma uz aentiem un starpniekiem, kuri darbojas uzmumu vrd. Uzmumi ar nenorda, ka tie attiecintu das prasbas uz citm treajm pusm, ar kurm tie sadarbojas, piemram, attiecb uz lgumsldzjpusm (darbu izpildtjiem) un piegdtjiem. Neoficilie maksjumi ir vl viens problmjautjums, par kuru tikai retos gadjumos tiek informta sabiedrba: tikai pieci no 24 finanu uzmumiem norda, ka ir aizliegui dus maksjumus. Vl viena joma, kurai nepiecieams pievrst nopietnu uzmanbu, ir pilngka informcijas izpauana par politiku attiecb uz ziedojumiem politiskajm partijm un jebkdiem faktiski veiktajiem ziedojumiem politiskajm partijm.
ORGANIZCIJAS STRUKTRAS ATKLTBA

Vidjais rezultts aj grup ir 67%, tas ir zemks, nek 72%, kas ir kopjais izlases uzmumu rezultts. Starp finanu institcijm, kas bija 10 labkie kritrij Organizatorisks struktras atkltba, nav neviena ASV bzta finanu uzmuma. nas bankas aj kritrij ir uzrdjuas labku rezulttu, nek pretkorupcijas politikas dimensij. Seas no septim Eiropas bankm sama maksimlo iespjamo vrtjumu par organizcijas atkltbu.9
38
11. diagramma: Organizcijas atkltba finanu sektor

100% nozm pilngu organizatorisks struktras atkltbu2%
FINANU UZMUMI
Allianz ANZ Banking Banco Santander BNP Paribas Credit Suisse Group HSBC Holdings ICBC Lloyds Banking Group Toronto-Dominion Bank Westpac Banking Group Banco Bradesco Bank of Communications Barclays China Construction Bank Commonwealth Bank Goldman Sachs Group Mitsubishi UFJ Financial Royal Bank of Canada Bank of America Bank of China Berkshire Hathaway Citigroup JPMorgan Chase Visa
100% 100% 100% 100% 100% 100% 100% 100% 100%
67%
50%
50%
50% 50% 33% 33% 33% 33% 33% 33%
39
PRSKATU SNIEGANA PAR KATRU UZMUMA DARBBAS VALSTI

Vidjais rezultts visiem finanu uzmumiem kritrij informcijas sniegana par katru uzmuma darbbas valsti, ir oti zems, tikai 2.3%. Labkais sniegums ir Banco Santander, kas sama tikai 17.3%. Pat sniedzot mazk informcijas, Allianz, Toronto-Dominion Bank, HSBC un Commonwealth Bank ieguva labku vrtjumu, nek citas bankas. Seas citas finanu kompnijas izpau minimlu informciju par to darbbas valstm, bet prjs 13 neatklj pilngi nekdus datus.
FINANU UZMUMI
Banco Santander Allianz Toronto-Dominion Bank HSBC Holdings Commonwealth Bank Westpac Banking Group Mitsubishi UFJ Financial Royal Bank of Canada ICBC ANZ Banking Barclays Banco Bradesco Bank of America Bank of China Bank of Communications Berkshire Hathaway BNP Paribas China Construction Bank Citigroup Credit Suisse Group Goldman Sachs Group JPMorgan Chase Lloyds Banking Group Visa
17.3% 8.5% 8.3% 8.0% 5.5% 1.7% 1.3% 1.2% 1.1% 0.8% 0.8% 0% 0% 54% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0% 0%
12. diagramma: PRSKATU SNIEGANA PAR KATRU FINANU SEKTORA UZMUMU DARBBAS VALSTI
100% nozm, ka uzmums sniedz pilngu informciju par vism valstm, kurs tas darbojas
Transparency International mudina veicint lielku atkltbu finanu sektor. Starptautisks finanu institcijas, kas ir prk lielas, lai ciestu neveiksmi, spl oti nozmgu lomu veselgas un uzticamas vides veidoan pasaules ekonomik. Ptjuma rezultti norda, ka ie spltji nav atklti un nepietiekami inform sabiedrbu par pretkorupcijas programmm, organizatorisko caurskatmbu un par situciju katr uzmuma darbbas valst. iem uzmumiem btu vairk jiesaists korupcijas mazinan. Situcij, kad finanu institcijm vairs nepietiks ar paregulciju, bs jiesaists prvaldes struktrm. Un tur, kur nedarbojas brvprtgais vai obligtais reguljums, jiesaists investoriem un pilsoniskajai sabiedrbai, pieprasot lielku atkltbu.
40
8. RCBPOLITIKAS REKOMENDCIJAS
Balstoties uz veikto analzi, Transparency International ir formuljis das rcbpolitikas rekomendcijas.
STARPTAUTISKAJIEM UZMUMIEM:
Pretkorupcijas programmm jbt publiski pieejamm. Sabiedrbas informana par pretkorupcijas aktivittm palielina uzticbu un atbildbu: nodod skaidru un spcgu vstjumu ieinterestajm pusm, sniedz atbalstu darbiniekiem un mudina apkarot korupciju. Labi rezultti aj kritrij norda, ka daudzi uzmumi jau ir akceptjui btiskkos informcijas snieganas standartus. Neskatoties uz to, starp lielkajiem starptautiskajiem uzmumiem ir tdi, kas norda, ka ir izstrdjui atbilstou iekjo politiku, bet par to nesniedz publisku informciju. Uzmumiem jpublic izsmeoi saraksti ar meitasuzmumiem, fililm, kopuzmumiem un citm saisttajm saimniecbm. Palaik daa uzmumu public sarakstus ar nozmgajiem meitasuzmumiem; dai uzmumi ar norda nozmgs fililes un kopuzmumus, bet tikai maza daa uzmumu public informciju par visiem saisttajiem uzmumiem. Nozmguma lmea kritrijs var sekmt to, ka daudzi meitasuzmumi tiek izslgti, bet to iekauana ir btiska, lai izprastu un novrttu uzmumu nodoku struktru un atbilstbu pretkorupcijas nosacjumiem. Piemram, meitasuzmumi, kas darbojas attstbas valsts, kur nodoku iekasana ir liela problma, biei neizpilda nozmguma lmea kritriju, lai gan to darbbas mrogs ir nozmgs vietjiem iedzvotjiem. Sarakstam ar visiem holdingiem nav jpards gada prskatos, bet tiem jbt rti pieejamiem korporatvaj tmeka vietn. Idel gadjum tiem jietver informcija ar katra uzmuma nosaukumu, uzmuma grupai piederoie procenti, reistrcijas vieta un pamatinformcija par uzmuma darbbu (t.i., kur tas atrodas un ar kda veida uzmjdarbbu tas nodarbojas). Uzmumiem jpublisko individuli finanu prskati par katru valsti, kur tie darbojas. Finanu prskatu publicana par katru darbbas valsti prasa relatvi mazu ieguldjumu, jo informcija uzmumiem jau ir pieejama iekjai lietoana. Tau ts publiskoana btiski ietekms ts valstis, kurs uzmums darbojas. Palaik tikai dai uzmumi public datus par darbbu katr prstvtaj valst, tomr ar tie uzmumi, kas cenas bt atklti, parasti sniedz ierobeota apjoma informciju.
41
Lai gan lielk daa uzmumu ir paziojui, ka uzemas saistbas atbalstt vietjs kopienas, tie btiski trauc veikt o saistbu uzraudzbu, jo nepublisko pietiekami detaliztu finanu informciju par savm darbbm attiecgaj teritorij. Atkltba par uzmuma darbbu valsts lmen un informcijas izpauana par peu, naudas prskaitjumiem, nodokiem un vienoanos ar attiecgs valsts valdbu ir btisks prieknosacjums efektvas uzraudzbas veikanai, lai apzintos uzmuma ietekmi uz ekonomikas attstbu vietj lmen. Visiem starptautiskajiem uzmumiem k standarta komunikcijas instruments jizmanto viegli saprotama un informatva korporatv tmeka vietne, kas ir pieejama vismaz vien starptautiski lietot valod. Lielk daa uzmumu jau ir piemui, ka publiski pieejama tmeka vietne ir pamats korporatvajai komunikcijai. Tomr daa uzmumu joprojm apjomgai korporatvai informcijai auj piekt tikai reistrtajiem lietotjiem, kas ir investori, darbinieki vai noteiktas ieinterests puses. Transparency International mudina visus uzmumus papildint savas mjas lapas ar krietni lielku skaitu finanu un nefinanu prskatiem un korporatvajiem dokumentiem, lai tie ir pieejami jebkuram sabiedrbas loceklim. Tas dos vairkus ieguvumus: pamatoti laba reputcija par uzmuma atvrtbu un atkltbu piesaista darbiniekus un investorus, kam ir svarga tikas normu ievroana, turklt pilnvrtga atskaitans mudina pilsonisko sabiedrbu pildt savu uzrauga lomu. emot vr finanu sektora uzmumu lielo ietekmi, tiem btiski juzlabo atskaitans visos ar atkltbu saisttajos jautjumos un pai jpaplaina savas pretkorupcijas programmas, attiecinot ts ar uz starpniekiem un aentiem, kas rkojas o uzmumu vrd, k ar jaizliedz neoficilie maksjumi. Transparency International iesaka btiski uzlabot prskatu snieganu par korupcijas novranas programmm, organizatorisko atkltbu un darbbm katr no prstvtajm valstm. Finanu sektoram ir btiska loma pasaules ekonomik un t atkltba ir nozmga starptautiska lmea korupcijas un nelikumgu naudas plsmu mazinan. paas baas raisa fakts, ka publiskajos prskatos nepards informcija par aentiem un starpniekiem, kas darbojas finanu institciju vrd. Zems atkltbas lmenis norda uz to, ka finanu sektors ir pakauts neoficilo maksjumu riskam.
VALDBM UN UZRAUDZBAS IESTDM:

Nacionlajm valdbm un Eiropas Savienbai jpieprasa uzmumiem, kas atrodas to jurisdikcij, izpaust informciju par vism fililm, meitasuzmumiem , kopuzmumiem un citm saisttajm saimniecbm. Spk esoie likumi un noteikumi pieprasa sniegt visprja rakstura informciju par mtes uzmuma materilajiem ieguldjumiem meitasuzmumos. norma nereti veicina ierobeotu informcijas izpauanu, kas nozm, ka lielk daa grupas meitasuzmumu var nebt iekauta publiski pieejamajos datos. Izsmeoam saistto uzmumu sarakstam jbt publiski pieejamam, tas var nebt iekauts gada prskat, bet tam noteikti jbt publictam k atseviam dokumentam korporatvaj tmeka vietn. dam sarakstam jietver katras saimniecisks vienbas nosaukums, grupas procentula daa taj, k ar uzmuma reistrcijas un darbbas valstis. informcija ir nepiecieama, lai veicintu finanu plsmu uz valstm un no valstm, uzraudzbu. Transparency International mudina nacionlos un Eiropas Savienbas regulatorus noteikt augstkus atkltbas standartus un pieprast detaliztkas informcijas publicanu par starptautisko uzmumu organizatorisko struktru, neatkargi no darbbas nozares.
42
Nacionlajm valdbm un Eiropas Savienbai jpieprasa uzmumiem, kas ir to jurisdikcij, sniegt prskatus par katru uzmuma darbbas valsti. Doda-Franka [Dodd-Frank] akta pieemana ASV 2011.gad bija pozitvs un ievrojams solis ce uz lielkas atkltbas nodroinanu informcijas sniegan par uzmumu darbbu katr no prstvtajm valstm, pieprasot uzmumiem, kas reistrti ASV bir, ziot par maksjumiem katras konkrts valsts budet. ES likumdevjs palaik apsver jaunu atkltbas normu izstrdes nepiecieambu naftas, gzes, ieguves rpniecbas/kalnrpniecbas un meistrdes uzmumiem. Transparency International iesaka vism nacionlajm valdbm un ES regulatoriem sekot paraugam un pieemt normas, kas veicina iespjami augstkus standartus. Tiem btu jsper solis tlk un jprasa, lai visi starptautiskie uzmumi, neatkargi no nozares, sniedz publiskus finanu prskatus par katru darbbas valsti. da atkltba daudz lielk mr nodroins uzraudzbu pr naudas plsmm, noslgtajiem lgumiem starp valdbm un uzmumiem, nodoku un atalgojuma maksjumiem.
INVESTORIEM:
Institucionlajiem un privtajiem investoriem jpieprasa atskaites par pretkorupcijas programmm, organizcijas struktru un katru valsti, kur darbojas uzmums; informcija jizmanto, pieemot lmumu par investanu konkrt uzmum. Investoriem ir jpieprasa uzmumiem sniegt informciju, kas nepiecieama lmumu [par investcijm] pieeman, atbilstoi to tikas standartiem un stratijm. Investoru interess ir izvrtt visus ar ieguldjumiem saisttos riskus. Lai izprastu uzmumu darbbu un identifictu btiskkos ekonomiskos, politiskos un ar reputciju saisttos riskus, investoriem nepiecieama prredzama informcija par uzmumu organizatorisko struktru, kur atspoguoti visi meitasuzmumi, saisttie un kopuzmumi, k ar informcija par katru uzmuma darbbas valsti. Riska reitingu aentrm un korporatvs atbildbas analtiiem, kas veido korporatvs atbildbas rdtjus, k neatemama vrtanas procesa sastvdaa jietver atkltbas paskumi Transparency International iesaka riska reitingu aentrm, riska un korporatvs atbildbas analtiiem un vism institcijm, kas public indeksus par korporatvo atbildbu, k kritriju savs izvrtanas metods iekaut atbilstbu pretkorupcijas un atkltbas nosacjumiem. Pretkorupcijas plni un atkltbu veicinoi paskumi samazina korupcijas risku un sastopambas bieumu. Tpc reitingi, kuros nav ietvertas normas, kas paredz izvrtt informcijas pieejambu par uzmuma pretkorupcijas politiku, organizatorisks struktras atkltbu un informanu par uzmuma darbbu viss t prstvtajs valsts, ir, labkaj gadjum, nepilngi, bet sliktkaj - neuzticami. Grmatvedbas standartiem, kas saistti ar finanu prskatiem, k ar ar korporatvo socilo atbildbu, jietver uz korupciju attiecinmas informcijas izpauana Jizstrd starptautiski grmatvedbas standarti, kas pieprasa organizcijas struktras atkltbu un informcijas izpauanu par katru valsti, kur uzmums ir prstvts. di standarti paldzs uzmumiem, investoriem, pilsoniskajai sabiedrbai un valdbm. Tie ieviess atkltbu uzmumu starptautiskaj darbb un mazins saisttos riskus. Jaunie standarti nodroins valdbas un pilsonisko sabiedrbu ar tik nepiecieamo informciju, dodot iespju izsekot finanu ieplanai un izplanai no valsts, k ar aujot labk izprast budeta problmas un neleglas naudas plsmas. Vl viens ieguvums bs vienldzgi sples nosacjumi, jo tiks likvidtas konkurences priekrocbas, atsaucoties uz valsts noslpumu.
43
NEVALSTISKAJM ORGANIZCIJM:
Nevalstiskajm organizcijm jiesaists starptautisko uzmumu, kas atrodas to valst, uzraudzb, lai sekmtu lielku atkltbu. Transparency International mudina nevalstisks organizcijas viss valsts uzraudzt starptautisks uzmjdarbbas atkltbu. Lielk daa starptautisko uzmumu ir reistrti attsttajs valsts,20 un tie ir pakauti attiecgo valstu likumiem un reguljumam, neatkargi no t, kur tie darbojas. Pilsoniskajai sabiedrbai jmudina starptautiskos uzmumus vis pasaules piemrot ts tikas normas, kuras tie ievro sav mtnes zem, piemram, nenodarbint brnus vai nedod kukuus rvalstu ierdiem, pat ja da prakse konkrtaj valst ir likumga, k ar informt par ierasto krtbu gan mtnes valst, gan cits jurisdikcijs, viendi detalizti sniedzot informciju par trim aj ptjum ietvertajm dimensijm: pretkorupcijas programmas, organizatorisk atkltba un atskaitans par katru valsti. Nevalstiskajm organizcijm jkoncentrjas uz paskumu stenoanu, kas skar starptautiskos uzmumus, kuri darbojas viu valst, lai uzlabotu informcijas snieganas detalizcijas pakpi un apjomu attiecb uz atkltbu, un, jo pai, lai veicintu atskaitanos par korupcijas mazinanu. Transparency International iesaka nevalstiskajm organizcijm pievrst pau uzmanbu atkltbas veicinanai starptautiskaj uzmjdarbb. Paskumiem, kas vrsti uz atkltbas palielinanu, juzrun valdbas, regulatori un uzmumi gan attsttajs, gan attstbas valsts. stenoto aktivitu mris ir ca pret korupciju un neleglm naudas plsmm. eit jem vr visi trs ptjum iekautie korporatvs atkltbas aspekti: informana par pretkorupcijas programmm, organizatorisko atkltbu un uzmjdarbbu katr prstvtaj valst.
44
PIELIKUMI
1. PIELIKUMS: METODOLOIJA
is ziojums ir veidots t, lai veicintu un palielintu atkltbu starptautiskaj uzmjdarbb. Ptjum analizta atskaitans prakse 105 lielkajos publiski zinmajos uzmumos, kas prstv dadas nozares un valstis.21 Metodoloija ir balstta uz Transparency International veiktajiem ptjumiem: Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atkltba informcijas sniegan par pretkorupcijas paskumiem) un Promoting Revenue Transparency (Iemumu atkltbas veicinana). T ir papildinta pc konsultcijm ar vrtjum iekautajiem uzmumiem,22 pilsonisko sabiedrbu un Transparency International nacionlajm nodam vis pasaul. 1. tabul saldzinti vairki Transparency International stenotie ptjumi par korporatvo atskaitanos.
1. tabula: Transparency International veikto ptjumu par korporatvo atkltbu saldzinjums

ATKLTBA PRETKORUPCIJAS INFORMCIJAS SNIEGAN (2009) IEMUMU ATKLTBAS VEICINANA (2011) IEMUMU ATKLTBAS VEICINANA (2008)
VRTT JOMA
KORPORATV ATKLTBA (2012)
Informana par pretkorupcijas programmm
323
Organizatorisk atkltba
Informcijas sniegana par katru uzmuma darbbas valsti
NOZARES UZMUMU SKAITS UZMUMA VEIDS
Dadas 105 Uzskaitts
Dadas 500 Uzskaitts
Nafta un gze 44 Uzskaitts un neuzskaitts/ rpus saraksta
Nafta un gze 42 Uzskaitts un neuzskaitts/ rpus saraksta
Apskatot ptjuma un iepriek (2009.g.) Transparency International veikto ptjumu rezulttus, jem vr, ka tie ir saldzinmi tiktl, ciktl ir analizta informcijas sniegana par pretkorupcijas programmm 97 no 105 izvltajiem uzmumiem, kas piedaljs abos ptjumos.
45
7. INFORMATVAIS LOGS: TENDENCES INFORMANAI PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

Abi ptjumi, kas saistti ar informanu par pretkorupcijas programmm un tika veikti gan 2009.gad, gan 2012.gad, ir ldzgi. 97 uzmi, kas tika analizti iepriekj ptjum, tika iekauti ar aj ptjum, kur apskatja 105 uzmumus. emot vr minto, ir iespjams identifict tendences un progresu, skatoties uz iem 97 uzmumiem. Vidjais rezultts sabiedrbas informan par pretkorupcijs programmm uzrda pozitvu tendenci: 47% 2009.gad veiktaj ptjum un 69% aj ptjum. Btiskkie pankumi, kas stenoti starp abu ptjumu veikanu:
2009 2012
Trauksmes celana Politika, kas aizliedz atriebbu par informcijas izpauanu Darbinieku mcbas par korupcijas novranu Uzmuma politika par dvanm Politikas attiecinana uz visiem darbiniekiem Politiku piemroanas paplainana attiecinot to uz sadarbbas partneriem
72% 66% 37% 69% 74% 39%
82% 80% 77% 79% 89% 59%
46
PAMATOJUMS
Ptjuma stenoanas laik dados t posmos Transparency International konsultjs ar ieinterestajm pusm, k ar ma vr citus, ldzgus novrtjumus. Metodoloijas gala variants tapa, konsultjoties ar izlases uzmumiem, Transparency International nacionlajm nodam un ekspertiem. Ptjuma kvalittes uzlaboanas nolkos tika lgta atgriezenisk saikne no vrttajiem uzmumiem un to sniedza aptuveni puse uzmumu.
UZMUMU IZVLE
Uzmumu izvle tika balstta uz 2010.gad veikto Pasaules lielko uzmumu (Worlds Biggest Public Companies) reitingu, ko publicja urnls Forbes (The Forbes Global 2000, 2010.gada decembris). Tika izvlti 105 lielkie uzmumi, par pamatu emot to tirgus vrtbu (Forbes atskaites punkts uzmumu tirgus vrtbas aprina veikanai bija 2010.gada 1.marts). Devii uzmumi, kas darbojas tikai vienas valsts ietvaros, tika izslgti no izlases, jo tos nevartu novrtt kritrij par atkltbu katr no darbbas valstm. Tdjdi skotnj izlase tika veidota no 114 pasaules lielkajiem uzmumiem. Uzmumi, kuri tika izslgti no izlases, jo tie darbojas tikai vietj lmen, ir: China Mobile, Wells Fargo, Sinopec, China Life Insurance, China Shenhua Energy, Rosneft, Sberbank, Ecopetrol un Ping An Insurance Group. Uzmumu saraksts, kas tika vrtts ptjum, nordts 3.pielikum Uzmumu izvl netika emts vr tas, kdu eogrfisko atraans vietu vai nozari tie prstv. Lai analiztu uzmumu sniegumu sadaljum pa nozarm, tika izmantots Nozaru klasifikators (Industry Classification Benchmark-ICB).24 Plaa patria preu un sadzves pakalpojumu snieganas uzmumi aj ptjum tiek vrtti k viena nozare.25
KONSULTANS
Sazinans ar visiem uzmumiem notika 2011.gada aprl. Tie tika informti par plnoto ptjumu un aicinti sniegt komentrus par sagatavoto metodoloiju. Piecpadsmit uzmumi atsaucs im aicinjumam.26 2011.gada jnij, pirms ptjuma skanas, visiem uzmumiem tika nostts metodoloijas gala variants.
DATU VKANA UN PRBAUDE

Visi dati tika vkti no 2011.gada jnija ldz augustam, izmantojot dokumentu un citu informcijas avotu izpti (t.s. kabineta ptjums). Avoti ietvra uzmumu mjaslapas un saistts saites; un tur atrodamos dokumentus. Dati par katru jautjumu tika reistrti un preczie avoti dokumentti (piemram, korporatvie dokumenti ar lappuu numuriem vai datu lejupieldes datums no mjaslapas). Ptjums tika balstts uz aktulko pieejamo informciju. Prskatu periods ajos dokumentos starp izvltajiem uzmumiem var atirties. Lai nodrointu ptjuma objektivitti, savktie dati tika prbaudti un kodti. Transparency International neprbaudja, vai informcija, kas ir pieejama mjaslaps vai prskatos, ir pilnga un patiesa. Citiem vrdiem, ja uzmums norda, ka ir publicjis sarakstu ar visiem pilnb konsolidtajiem nozmgajiem meitasuzmumiem, informcija tika pieemta k patiesa un attiecgi novrtta. Ptjuma ietvaros ar neietilpst vrtt uzmuma godprtbu. Ptjums koncentrjas uz to, vai atkltbas un pretkorupcijas jautjumi ir ietverti korporatvaj politik un procedrs, kas, pc Transparency International domm, ir oti svargi elementi korporatvs prvaldbas nodroinanai un korupcijas risku mazinanai.
47
ATGRIEZENISK SAIKNE NO UZMUMIEM

2011.gada 19.august ptjum iegtie rezultti tika nostti mruzmumiem, dodot iespju katram uzmumam izskatt savktos datus un sniegt atgriezenisko saikni vai piedvt veikt labojumus. Informcija no uzmumiem tika gaidta ldz 2011.gada 15.oktobrim. Katru datu kopu veidoja etri elementi: 1. Punkti un datu avoti 1.13. jautjumam par pretkorupcijas programmm. 2. Punkti un datu avoti 14.21. jautjumam par organizatorisko atkltbu. 3. Saraksts ar valstm, kurs darbojas uzmums. 4. Dati par katru uzmuma darbbas valsti. Uzmumi tika aicinti izvrtt apkopotos datus, lai prliecintos par to precizitti un pilngumu. 52 no 105 uzmumiem sniedza informciju. Visi pieprastie labojumi tika uzmangi analizti un prrunti ar Transparency International komandu. Situcijs, kad tas bija nepiecieams, uzmumiem tika prasts pamatojums vai papildus dokumentcija, kas ar tika sniegta. procesa rezultt tika koriti dati un aktualizti atsevii datu avoti. Veicot labojumus vr tika emti visi avoti vai aktualiztie dokumenti, kas publicti korporatvaj tmeka vietn ldz 2011.gada 15.oktobrim. Tipiskkie labojumu veikanas iemesli bija: jaunu korporatvo dokumentu vai politiku publicana pc skotnjo datu vkanas perioda beigm; noteiktu uzmuma politiku labojumi vai aktualizana (tiesaist vai iepriek publictos dokumentos); trkstoo dokumentu vai avotu apzinana, kas tika palaisti garm skotnj izvrtan; specifiskas terminoloijas noskaidroana. Tlk uzskaittie uzmumi sniedza atgriezenisko saikni datu prskatanas proces: 3M, Abbott Laboratories, ArcelorMittal, Allianz, Amgen, ANZ Banking, ArcelorMittal, AstraZeneca, AT&T, Banco Bradesco, Bank of America, BASF, Bayer Group, BG Group, BHP Billiton, BNP Paribas, British American Tobacco, Citigroup, ConocoPhillips, Deutsche Telekom, E.ON, ENI, ExxonMobil, France Telecom, GDF Suez, General Electric, Google, Home Depot, HSBC Holdings, Johnson & Johnson, Merck & Co, Mitsubishi UFJ Financial, Nestl, Occidental Petroleum, PepsiCo, Pfizer, Philip Morris International, Qualcomm, Rio Tinto, Royal Bank of Canada, Royal Dutch Shell, Sanofi-Aventis, SAP, Schlumberger, Siemens, Toronto-Dominion Bank, Total, Unilever, United Parcel Service, Visa, Vodafone, Wal-Mart Stores un Westpac Banking Group. Transparency International augsti vrt uzmumu iesaistanos aj proces, jo tas paldzja sagatavot kvalitatvu metodoloiju un datus. dialoga rezultt tika gts preczks redzjums un izpratne par dado informcijas snieganas praksi un standartiem.
48
APTAUJAS STRUKTRA UN VRTJUMS27

Aptauja aptver plau jautjumu spektru, kas ietekm korporatvo atkltbu. Aptauja ir veidota ldzgi tai, kas tika izmantota nesen (2011.g.) veiktaj ptjum par ienkumu atkltbas veicinanu (Promoting Revenue Transparency), tomr pielgojot t, lai jautjumi atbilstu ar starpnozaru faktoriem, kas bija svargi aj ptjum. Jautjumi vrsti uz trs dimensijm: 1. Informana par pretkorupcijas programmm. 2. Organizatorisk atkltba. 3. Informana par katru uzmuma darbbas valsti. Pirm dimensija izriet no Transparency International un Apvienoto Nciju Globl lguma vadlnijm par desmito principu pret korupciju. aj dimensij ir 13 jautjumi; katrs jautjums tiek vrtts skal no 0 ldz 1. Maksimlais punktu skaits aj kritrij ir 13. Katra uzmuma iegtais rezultts tiek izteikts procentos, kas svrsts no 0 ldz 100%. Otraj dimensij tika vrtts informcijas izpauanas apjoms par nozmgajm pilnb vai daji konsolidtajm saimniecbm un taj ir astoi jautjumi. Tika vrtta sniegt informcija par katra uzmuma nosaukumu, procentiem, kas pieder mtes uzmumam, valstis, kurs uzmums reistrts un kurs tas darbojas. Katrs jautjums tika vrtts skal no 0 ldz 1 punktam. Maksimlais punktu skaits, ko varja iegt par organizatorisko atkltbu, ir sei punkti (14.-16. un 18.-20. jautjum punkti summjs), lai gan kopum tika uzdoti astoi jautjumi (17. un 21. jautjums netika iekauts gala vrtjum, skatt zemk). Uzmumu, kuriem nepieder daji konsolidts saimniecisks vienbas, tika vrtti balstoties uz sniegto informciju par tiem piederoajm pilnb konsolidtajm saimnieciskajm vienbm (maksimums 3 punkti). Dai uzmumi apaubja nepiecieambu noirt valstis, kur uzmums reistrts, no valstm, kur tas darbojas . Vairki uzmumi datu prskatanas proces nordja, ka uzmuma reistrcijas un darbbas valsts parasti ir viena un t pati, ldz ar to, nav nepiecieams ts nodalt. Diskusiju rezultt 17. un 21.jautjums tika izslgts no vrtanas. Tomr saemtie punkti par 17. un 21. jautjumu ir saglabti Transparency International datubz. Tre dimensija, kur tika analizta atskaitans par katru uzmuma darbbas valsti, sastv no pieciem jautjumiem, no kuriem etri ir par finanu prskatu pamatelementiem, bet viens par ziedojumiem vietjm kopienm. Maksimlais punktu skaits ir 5. Visi 5 jautjumi tika attiecinti uz katru darbbas valsti. emot vr, ka aj dimensij tika vrttas visas valstis, kopjais punktu skaits par katru valsti tika aprints, pieskaitot punktus, kas saemti par katru no pieciem jautjumiem (5 punkti par valsti). Katras valsts rezultti tika sasummti un pc tam sadalti uz valstu skaitu, lai nonktu pie valsts vidj rezultta. Gala rezultts tika izteikts procentos. Piemram, ja uzmums darbojas 10 valsts, bet informciju par iemumiem atklj tikai par sem valstm. aj gadjum 22.jautjum tas saem vienu punktu par katru no sem valstm. Ja uzmums neizpau citu btisku informciju par darbbas valsti, tas saem 0 punktus 23., 24., 25. un 26.jautjum. Kopjais uzmuma iegto punktu skaits ir 6. Augstkais iespjamais punktu skaits ir 50 (pieci jautjumi par katru valsti reizinti ar 10 valstm). Faktiskais uzmuma rezultts ir 12% (prrinot 6 iegtos punktus no iespjamajiem 50).
49
2. PIELIKUMS: APTAUJA
I. IZPAUST INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM
1. Vai uzmums ir publiski uzmies saistbas pretkorupcijas jom? 2. Vai uzmums publiski apemas ievrot visus btiskkos likumus, tai skait pretkorupcijas likumus? 3. Vai uzmuma vadba uzskatmi demonstr atbalstu pretkorupcijas jautjumiem? Proti, vai korporatvs atbildbas ziojum vai publiskajos paziojumos ir izskanjusi apemans bt godprtgiem? 4. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecinma uz pilngi visiem darbiniekiem? 5. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecinma uz pilngi visiem starpniekiem un citiem prstvjiem? 6. Vai uzmuma uzvedbas kodekss/pretkorupcijas politika ir attiecinma uz pilngi vism lgumsldzjpusm, apakuzmjiem un piegdtjiem? 7. Vai uzmums ir izstrdji darbinieku pretkorupcijas mcbu programmu? 8. Vai uzmumam ir izstrdta politika, kas nosaka, kas ir atbilstoa/neatbilstoa dvana, viesmlba un cea izdevumi? 9. Vai uzmumam ir politika, kas paredz aizliegumu veikt neoficilos maksjumus? 10. Vai uzmumus ir noteicis aizliegumu izmantot represijas/atriebbu par zioanu? 11. Vai uzmums ir nodroinjis konfidencilu iespju darbiniekiem ziot par iespjamiem prkpumiem vai procedru neievroanu (trauksmes celana), k ar iespju saemt padomu, k ds situcijs rkoties? 12. Vai uzmums veic regulru pretkorupcijas programmu uzraudzbu? 13. Vai uzmuma politika aizliedz ziedot politiskajm partijm vai ar, ja uzmums veic dus ziedojumus, vai tie tiek pilnb atklti?
50
II. ORGANIZCIJAS STRUKTRAS ATKLTBA (MEITASUZMUMU IZPAUANA)

14. Vai uzmums atklj pilnu sarakstu ar t pilnb konsolidtajiem nozmgajiem meitasuzmumiem? 15. Vai uzmums izpau informciju par procentiem, kas tam pieder pilnb konsolidtajos nozmgajos meitasuzmumos? 16. Vai uzmums izpau valstis, kurs reistrti pilnb konsolidtie nozmgie meitasuzmumi? 17. Vai uzmums izpau valstis, kurs darbojas t pilnb konsolidtie meitasuzmumi? 18. Vai uzmums publisko sarakstu ar t daji konsolidtajiem nozmgajiem meitasuzmumiem?28 19. Vai uzmums izpau procentus, kas tam pieder daji konsolidtajos nozmgajos meitasuzmumos? 20. Vai uzmums izpau t daji konsolidto nozmgo meitasuzmumu reistrcijas valstis? 21. Vai uzmums atklj t daji konsolidto nozmgo meitasuzmumu darbbas valstis?
III. NFORMCIJAS SNIEGANA PAR KATRU UZMUMA DARBBAS VALSTI

Ptjum ar darbbas valsti tiek saprastas valstis, kurs tiek prstvts uzmums tie veid vai caur konsolidtajiem meitasuzmumiem. Attiecgais darbbas valstu saraksts ir balstts uz pau uzmumu sniegto informciju. Katrai uzmuma saimnieciskajai vienbai viss darbbas valsts tika uzdoti di jautjumi: 22. Vai uzmums izpau informciju par t iemumiem / tirdzniecbas apjomu valst X? 23. Vai uzmums izpau informciju par t veiktajiem kapitlieguldjumiem valst X? 24. Vai uzmums izpau informciju par ienkumiem pirms nodoku nomaksas valst X? 25. Vai uzmums izpau informciju par samaksto ienkuma nodokli valst X? 26. Vai uzmums izpau informciju par veiktajiem ziedojumiem valst X?
51
3. PIELIKUMS: UZMUMU SARAKSTS

(Pc uzmuma tirgus vrtbas, lejupejo secb Forbes 2010)
UZMUMS (SASINJUMS) VALSTS NOZARE TIRGUS VRTBA (MILJARDI USD)
PetroChina ExxonMobil Microsoft Industrial and Commercial Bank of China (ICBC Wal-Mart Stores BHP Billiton Berkshire Hathaway (Berkshire) Petrobras-Petrleo Brasil Apple Procter & Gamble (P&G) China Construction Bank (CCB) HSBC Holdings (HSBC) Johnson & Johnson (J&J) Nestl General Electric (GE) Google Royal Dutch Shell (Shell) Bank of America (B America) BP Apvienot IBM JPMorgan Chase AT&T Bank of China (B China) Chevron Roche Holding Vale Pfizer Cisco Systems Gazprom Total Toyota Motor Novartis Oracle Coca-Cola Hewlett-Packard (HP)
na ASV ASV na ASV Austrlija/Apvienot Karaliste ASV Brazlija ASV ASV na Apvienot Karaliste ASV veice ASV ASV Nderlande ASV Karaliste ASV ASV ASV na ASV veice Brazlija ASV ASV Krievija Francija Japna veice ASV ASV ASV
Nafta & Gze Nafta & Gze Tehnoloijas Finanses Plaa patria preces un pakalpojumi Izejvmaterili Finanses Nafta & Gze Tehnoloijas Plaa patria preces un pakalpojumi Finanses Finanses Veselbas aprpe Plaa patria preces un pakalpojumi Rpniecba Tehnoloijas Nafta & Gze Finanses Nafta & Gze Tehnoloijas Finanses Telekomunikcijas Finanses Nafta & Gze Veselbas aprpe Izejmaterili Veselbas aprpe Tehnoloijas Nafta & Gze Nafta & Gze Plaa patria preces un pakalpojumi Veselbas aprpe Tehnoloijas Plaa patria preces un pakalpojumi Tehnoloijas
333.84 308.77 254.52 242.23 205.37 192.45 190.86 190.34 189.51 184.47 184.32 178.27 174.9 173.67 169.65 169.38 168.63 167.63 167.13 167.01 166.19 147.55 147 146.23 146.19 145.14 143.23 140.85 132.58 131.8 127.1 126.22 123.98 122.79 121.33 52
52
UZMUMS (SASINJUMS)
VALSTS
NOZARE
TIRGUS VRTBA (MILJARDI USD)
Rio Tinto Merck & Co Intel Vodafone Telefnica Banco Santander PepsiCo Sanofi-Aventis Citigroup GlaxoSmithKline (GlaxoSK) Samsung Electronics EDF Group Philip Morris International (PMI) Unilever BNP Paribas (BNP) Goldman Sachs Group (Goldman) Abbott Laboratories (Abbott) GDF Suez ENI Verizon Communications Anheuser-Busch InBev (Anheuser) Siemens Royal Bank of Canada (RBC) Commonwealth Bank (Commonwealth B) Schlumberger Visa ConocoPhillips (Conoco) Statoil Mitsubishi UFJ Financial (MUFJ) Amrica Mvil Saudi Basic Industries Westpac Banking Group China National Offshore Oil Corporation (CNOOC) Reliance Industries McDonalds Nippon Telegraph & Telephone Corporation British American Tobacco (BAT)
Apvienot Karaliste/ Austrlija ASV ASV Apvienot Karaliste Spnija Spnija ASV Francija ASV Apvienot Karaliste Dienvidkoreja Francija ASV Nderlande/Apvienot Karaliste Francija ASV ASV Francija Itlija ASV Beija Vcija Kanda Austrlija Nderlande ASV ASV Norvija Japna Meksika Sada Arbija Austrlija Hongkonga/ na Indija ASV Japna Apvienot Karaliste
Izejmaterili Veselbas aprpe Tehnoloijas Telekomunikcijas Telekomunikcijas Finanses Plaa patria preces un pakalpojumi Veselbas aprpe Finanses Veselbas aprpe Tehnoloijas Komunlie pakalpojumi Plaa patria preces un pakalpojumi Plaa patria preces un pakalpojumi Finanses Finanses Veselbas aprpe Komunlie pakalpojumi Nafta & Gze Telekomunikcijas Plaa patria preces un pakalpojumi Rpniecba Finanses Finanses Nafta & Gze Finanses Nafta & Gze Nafta & Gze Finanses Telekomunikcijas Izejmaterili Finanses Nafta & Gze Nafta & Gze Plaa patria preces un pakalpojumi Telekomunikcijas Plaa patria preces un pakalpojumi
118.34 116.11 115.29 112.26 108.19 107.12 99.58 98.07 96.54 95.36 94.48 92.23 92.04 91.33 86.67 84.95 84.29 83.36 82.22 82.21 81.48 80.07 78.17 75.1 73.49 73.12 72.72 72.26 72.17 72.09 71.2 70.99 70.65 69.36 69.05 68.68 68.27
53
UZMUMS (SASINJUMS)
VALSTS
NOZARE
TIRGUS VRTBA (MILJARDI USD)
E.ON Occidental Petroleum United Technologies Corporation (UTC) AstraZeneca Honda Motor LOral Group France Telecom (FT) Walt Disney Qualcomm ArcelorMittal United Parcel Service (UPS) BG Group 3M Bank of Communications (B Communications) Bayer Group Deutsche Telekom (DT) Teva Pharmaceutical Industries (Teva) Barclays Canon Amgen Toronto-Dominion Bank (TD Bank) Amazon.com (Amazon) SAP Banco Bradesco Credit Suisse Group ANZ Banking Home Depot Allianz BASF Oil & Natural Gas Corporation (ONGC) Tesco ENEL Lloyds Banking Group
Vcija ASV ASV Apvienot Karaliste Japna Francija Francija ASV ASV Luksemburga ASV Apvienot Karaliste ASV na Vcija Vcija Izrala Apvienot Karaliste Japna ASV Kanda ASV Vcija Brazlija veice Austrlija ASV Vcija Vcija Indija Apvienot Karaliste Itlija Apvienot Karaliste
Komunlie pakalpojumi Nafta & Gze Rpniecba Veselbas aprpe Plaa patria preces un pakalpojumi Plaa patria preces un pakalpojumi Telekomunikcijas Plaa patria preces un pakalpojumi Tehnoloijas Izejmaterili Rpniecba Nafta & Gze Rpniecba Finanses Izejmaterili Telekomunikcijas Veselbas aprpe Finanses Rpniecba Veselbas aprpe Finanses Plaa patria preces un pakalpojumi Tehnoloijas Finanses Finanses Finanses Plaa patria preces un pakalpojumi Finanses Izejmaterili Nafta & Gze Plaa patria preces& pakalpojumi Komunlie pakalpojumi Finanses
68.26 65.57 65.28 63.56 63.22 63.05 62.39 61.17 59.76 59.75 58.43 58.16 57.35 57.34 56.3 56.25 56.19 56.15 55.8 55.72 55.43 55.36 55.27 54.5 53.93 53.72 53.44 52.74 52.12 51.82 51.43 50.92 50.25
54
13. diagramma: Izlases struktra

NOZARES STRUKTRA 4
izEjmAtErili plAA pAtriA prEcEs & pAKAlpojumi
SADALJUMS PA VALSTM
Austrlija Austrlija/Apvienot Karaliste Beija Brazlija Kanda na/Honkonga Francija Vcija Indija Izrala Itlija Japna Luksemburga Meksika
3 2 1 3 2 6 8 7 2 1 2 5 1 1 1 1 1 1 2 4 10 39
8 11
7 17
FinAnsEs VEsElBAs AprpE
17 24 6 11
rpniEcBA nAFtA & gzE tEhnoloijAs tElEKomuniKcijAs KomunliE pAKAlpojumi
Nderlande/Apvienot Karaliste 2 Norvija Krievija Sada Arbija Dienvidkoreja Spnija veice Apvienot Karaliste Amerikas Savienots Valstis
55
4. PIELIKUMS: DATU TABULAS

Sait www.transparency.org/corporate_reporting ir atrodama detalizta informcija par uzmumu vrtjumu, tai skait, iegtajiem punktiem un izmantotajiem avotiem. Zemk ir nordts katra uzmuma iegtais vrtjums viss trs dimensijs. Saraksts ir veidots alfabta secb. Ar burtu M ir nordts, vai uzmums komentja metodoloiju, bet ar burtu D, vai sniedza atgriezenisko saikni par savktajiem datiem.
UZMUMS VALSTS NOZARE INDEKSS INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM 4.5 4.7 6.6 2.8 4.4 5 2.9 6.3 3.2 6.9 5 4.7 4.8 5.4 3.2 1.1 1.7 4 6.7 6.1 2.4 6.7 7.2 5.4 6.6 6.1 3 5.2 1.9 3.4 3.8 3.9 5.3 85% 88% 88% 27% 31% 85% 62% 88% 62% 85% 96% 73% 77% 46% 62% 0% 0% 69% 100% 81% 38% 100% 92% 62% 92% 81% 23% 69% 8% 69% 81% 15% 77% ORGANIZATORISK INFORMANA ATGRIEZENISK SAIKNE ATKLTBA PAR KATRU UZMUMA DARBBAS VALSTI 50% 0.40% D 50% 2.10% D 100% 50% 100% 67% 25% 100% 33% 100% 50% 67% 67% 100% 33% 33% 50% 50% 100% 100% 33% 100% 100% 100% 100% 100% 67% 83% 50% 33% 33% 100% 83% 8.50% 6.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.80% 0.00% 21.30% 3.30% 0.40% 0.00% 17.30% 0.00% 0.00% 0.00% 0.80% 0.00% 2.00% 0.00% 2.40% 23.60% 0.00% 5.60% 2.30% 0.20% 4.20% 0.00% 0.60% 0.00% 1.30% 0.00% D M D M D D D M D D D M D D D D D D M D
3M Abbott Laboratories Allianz Amazon.com Amrica Mvil Amgen Anheuser-Busch InBev ANZ Banking Apple ArcelorMittal AstraZeneca AT&T Banco Bradesco Banco Santander Bank of America Bank of China Bank of Communications Barclays BASF Bayer Group Berkshire Hathaway BG Group BHP Billiton BNP Paribas BP British American Tobacco Canon Chevron China Construction Bank Cisco Systems Citigroup China National Offshore Oil Corporation (CNOOC) Coca-Cola
ASV ASV Vcija ASV Meksika ASV Beija Austrlija ASV Luksemburga Apvienot Karaliste ASV Brazlija Spnija ASV na na Apvienot Karaliste Vcija Vcija ASV Apvienot Karaliste Austrlija/ Apvienot Karaliste Francija Apvienot Karaliste Apvienot Karaliste Japna ASV na ASV ASV Honkonga/ na ASV
Rpniecba Veselbas aprpe Finanses Plaa patria preces & pakalpojumi Telekomunikcijas Veselbas aprpe Plaa patria preces & pakalpojumi Finanses Tehnoloijas Izejmaterili Veselbas Telekomunikcijas Finanses Finanses Finanses Finanses Finanses Finanses Izejmaterili Izejmaterili Finanses Nafta & gze Izejmaterili Finanses Nafta & Gze Plaa patria preces & pakalpojumi Rpniecba Nafta & Gze Finanses Tehnoloijas Finanses Nafta & Gze Plaa patria preces & pakalpojumi
56
UZMUMS
VALSTS
NOZARE
INDEKSS INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM 3.1 3.7 5.1 6 6 4.4 6.2 5.9 6.4 6.6 2.8 6.2 6 6.2 3.3 2.9 4.8 6 1.9 6.7 4.2 3.9 4.7 4.4 3.8 4.6 6 3.7 4.9 3.4 3.2 5.9 2.6 6.5 5.2 5.4 4.1 3.5 38% 73% 54% 73% 77% 31% 85% 92% 88% 81% 0% 85% 81% 85% 50% 54% 77% 81% 8% 92% 77% 15% 88% 81% 81% 38% 81% 77% 81% 69% 46% 73% 27% 92% 85% 46% 88% 73%
ORGANIZATORISK INFORMANA ATGRIEZENISK SAIKNE ATKLTBA PAR KATRU UZMUMA DARBBAS VALSTI 50% 33% 100% 100% 100% 100% 100% 83% 100% 100% 83% 100% 100% 100% 50% 33% 67% 100% 50% 100% 50% 100% 50% 50% 33% 100% 100% 33% 67% 33% 50% 100% 50% 100% 67% 100% 33% 33% 5.50% 3.20% 0.00% 6.30% 1.70% 1.70% 0.80% 1.30% 4.30% 17.20% 0.00% 0.60% 0.30% 2.40% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 8.00% 0.40% 1.10% 2.20% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.30% 0.00% 1.30% 3.60% 0.00% 1.80% 5.60% 15.90% 1.70% 0.00% D M M D D D M D D D D D D D D D D D M D
Commonwealth Bank ConocoPhillips Credit Suisse Group Deutsche Telekom E.ON EDF Group ENEL ENI ExxonMobil France Telecom Gazprom, OAO GDF Suez General Electric GlaxoSmithKline Goldman Sachs Group Google Hewlett-Packard Home Depot Honda Motor HSBC Holdings IBM Industrial and Commercial Bank of China Intel Johnson & Johnson JPMorgan Chase Lloyds Banking Group LOral Group McDonalds Merck & Co Microsoft Mitsubishi UFJ Financial Nestl Nippon Telegraph & Telephone Corporation Novartis Occidental Petroleum Oil & Natural Gas Corporation Oracle PepsiCo
Austrlija ASV veice Vcija Vcija Francija Itlija Itlija ASV Francija Krievija Francija ASV Apvienot Karaliste ASV ASV ASV ASV Japna Apvienot Karaliste ASV na ASV ASV ASV Apvienot Karaliste Francija ASV ASV ASV Japna veice Japna veice ASV Indija ASV ASV
Finanses Nafta & Gze Finanses Telekomunikcijas Komunlie pakalpojumi Komunlie pakalpojumi Komunlie pakalpojumi Nafta & Gze Nafta & Gze Telekomunikcijas Nafta & Gze Komunlie pakalpojumi Rpniecba Veselbas aprpe Finanses Tehnoloijas Tehnoloijas Plaa patria preces & pakalpojumi Plaa patria preces & pakalpojumi Finanses Tehnoloijas Finanses Tehnoloijas Veselbas aprpe Finanses Finanses Plaa patria preces & pakalpojumi Plaa patria preces & pakalpojumi Veselbas aprpe Tehnoloijas Finanses Plaa patria preces & pakalpojumi Telekomunikcijas Veselbas aprpe Nafta & Gze Nafta & Gze Tehnoloijas Plaa patria preces & pakalpojumi
57
UZMUMS
VALSTS
NOZARE
INDEKSS INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM 4.7 4.1 3.7 3.9 4.2 4.4 4.7 7.2 5.9 4.4 6.2 4.3 5.9 5.8 4 4 6.3 8.3 6.2 6.5 3.3 5.7 5.1 2.8 5.7 4.1 5 4.7 3.3 3.5 6.4 6.4 3.4 6 92% 38% 77% 85% 92% 62% 23% 92% 77% 81% 85% 46% 77% 65% 69% 69% 88% 100% 69% 69% 50% 62% 92% 46% 69% 88% 85% 54% 65% 73% 85% 77% 69% 96%
ORGANIZATORISK INFORMANA ATGRIEZENISK SAIKNE ATKLTBA PAR KATRU UZMUMA DARBBAS VALSTI 50% 83% 33% 33% 33% 67% 100% 100% 100% 50% 100% 83% 100% 100% 50% 50% 100% 100% 100% 100% 50% 100% 58% 33% 100% 33% 67% 83% 33% 33% 100% 100% 33% 83% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 0.00% 4.20% 18.30% 23.70% 0.90% 1.20% 2.10% 0.50% 0.40% 8.80% 0.00% 0.70% 0.60% 50.00% 15.50% 26.20% 0.00% 8.30% 1.70% 4.30% 0.40% 0.00% 0.00% 4.90% 0.00% 0.00% 7.50% 14.00% 0.00% 1.70% D D D D M M D D M D D D D D M D D
Petrobras-Petrleo Brasil PetroChina Pfizer Philip Morris International Procter & Gamble Qualcomm Reliance Industries Rio Tinto Roche Holding Royal Bank of Canada Royal Dutch Shell Samsung Electronics Sanofi-Aventis SAP Saudi Basic Industries Schlumberger Siemens Statoil Telefnica Tesco Teva Pharmaceutical Industries Toronto-Dominion Bank Total Toyota Motor Unilever United Parcel Service United Technologies Corporation Vale Verizon Communications Visa Vodafone Wal-Mart Stores Walt Disney Westpac Banking Group
Brazil na ASV ASV ASV ASV Indija Apvienot Karaliste/ Austrlija veice Kanda Nderlande/ Apvienot Karaliste Dienvidkoreja Francija Vcija Sada Arbija Francija/ reistrta Kurakao sal Vcija Norvija Spnija Apvienot Karaliste Izrala Kanda Francija Japna Nderlande/ Apvienot Karaliste ASV ASV Brazlija ASV ASV Apvienot Karaliste ASV ASV Austrlija
Nafta & Gze Nafta & Gze Veselbas aprpe Plaa patria preces & pakalpojumi Plaa patria preces & pakalpojumi Tehnoloijas Nafta & Gze Izejmaterili Veselbas aprpe Finanses Nafta & Gze Tehnoloijas Veselbas aprpe Tehnoloijas Izejmaterili Nafta & Gze Rpniecba Nafta & Gze Telekomunikcijas Plaa patria preces & pakalpojumi Veselbas aprpe Finanses Nafta & Gze Plaa patria preces & pakalpojumi Plaa patria preces & pakalpojumi Rpniecba Rpniecba Izejmaterili Telekomunikcijas Finanses Telekomunikcijas Plaa patria preces & pakalpojumi Plaa patria preces & pakalpojumi Finanses
D D
D D
58
TABULU, DIAGRAMMU UN INFORMATVO LOGU SARAKSTS TABULAS

1. tabula: Transparency International veikto ptjumu par korporatvo atkltbu saldzinjums 45
DIAGRAMMAS
1. diagramma: Indeksa rezultti 2. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm 3. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: jautjumu analze 4. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: vidjais uzmumu sniegums pa nozarm 5. diagramma: Organizatorisk atkltba 6. diagramma: Organizatorisks struktras atkltba: vidjais uzmumu sniegums sadaljum pa nozarm 7. diagramma: Informcijas sniegana par uzmuma darbbas valstm 8. diagramma: Piemri: Informcijas sniegana konkrts valsts lmen 9. diagramma: Indeksa rezultti finanu sektor 10. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm finanu sektor 11. diagramma: Organizcijas atkltba finanu sektor 12. diagramma: Prskatu sniegana par katru finanu sektora uzmumu darbbas valsti 13. diagramma: Izlases struktra 2 13 14 15 20 23 28 32 36 37 39 40 55
INFORMATVIE LOGI
1. informatvais logs: Labs prakses piemri 2. informatvais logs: Vai informana par pretkorupcijas programmm ir jgpilna? 3. informatvais logs: Reistrcijas un darbbas valstis 4. informatvais logs: Nozmguma lmenis 5. informatvais logs: Piemri informcijas izpauanai par katru darbbas valsti 6. informatvais logs: Informcijas sniegana sadaljum pa meitasuzmumiem un darbbas valstm 7. informatvais logs: Tendences informanai par pretkorupcijas programmm 9 12 19 21 29 30 46
59
ATSAUCES
1
Transparency in Oil and Gas Companies), kas publicts 2011.gad; skatt: www.transparency.org
16
Ptjum ir novrtti lielkie (pc to tirgus vrtbas) starptautiskie uzmumi (kas darbojas un kam ir meitasuzmumi vairk nek vien valst). Uzmumi ir izvlti, balstoties uz Forbes 2010.gad publicto pasaules lielko uzmumu sarakstu. Analze ir veikta, pamatojoties uz informciju, kas bija atrodama uzmumu tmeka vietns un to sniegto atgriezenisko saikni par metodoloiju un ptjuma rezulttiem. Skatt www.transparency.org
Aptauj ar daji konsolidtajiem meitasuzmumiem tiek saprasti daji konsolidti holdingi Detaliztku informciju par metodoloiju skatt 1.pielikum Toms Selemane, Dionsio Nombora, Ieguves rpniecbas prredzambas iniciatvas ievieana (EITI), dabas resursu prvaldba un nepiecieamba prrunt un publiskot milzgo projektu lgumus: Mozambikas situcija, Centro de Integridade Pblica, Maputo, 2011.gada jnijs, skatt: www. afriqueavenir.org/en/2011/03/11/mozambique-drawinguprevised-budget-for-2011 Starp iem uzmumiem Apple un Google uzrda atsevius datus, bet neizpau informciju par valstu skaitu, kurs tie darbojas; iemesla d abu uzmumu preczu novrtjumu ir grti aprint. Pc Forbes, 2000 lielkie uzmumi, proti, 70% ir reistrti Austrlij, Kand, Eiropas Savienb, Japn, Norvij, veic un ASV (2010.g. 2000 pasaules vadoie uzmumi) Skotnjiem top 100 uzmumiem tika pievienoti vl pieci, lai nodrointu, ka gala vrtjum ir iekautas vizmaz 100 kompnijas, neskatoties uz tirgus izmaim (piemram, apvienoanos) vai citiem riem datu vkan. Rezultt pilnb tika izvrtti visi 105 uzmumi Visi izlases uzmumi tika aicinti komentt un sniegt cita veida ieguldjumu metodoloijas pilnveidoan. Piecpadsmit uzmumi izmantoja iespju un sniedza nodergu ieguldjumu metodoloijas uzlaboan. aj ptjum tika vrtta informcijas atklana par maksjumiem vietjm valdbm, uzmumu darbbu un korporatvajm pretkorupcijas programmm Nozaru klasifikators (Industry Classification Benchmark) ir nozaru klasificanas standarts, ko izstrdjui Dow Jones un FTSE. Skatt: www.icbenchmark.com. s abas nozares tika apvienotas, lai atvieglotu analzi
17
18
2 3
Ptjum Transparency in Reporting on Anti-Corruption (Atkltba informcijas sniegan par pretkorupcijas paskumiem) tika vrtts, vai uzmumi sniedz informciju par pretkorupcijas programmm, tomr taj netika aplkotas prjs divas kategorijas, proti, organizcijas struktras atkltba un informana par darbbas valstm. is ptjums atiras no mints publikcijas ar to, ka taj skaidri nordti konkrti uzmumi Skatt 2. informatvo logu
19
20
4 5
Forbes pasaules lielko uzmumu saraksts, kas publicts 2010.gad. Atlases pamat tika izmantota uzmumu tirgus vrtba. T k ptjuma struktra ir veidota t, lai pttu starptautiskos uzmumus, tie uzmumi, kas nedarbojas starptautiskaj vid, netika iekauti. Detaliztka informcija pieejama 1.pielikum. Aptaujas jautjumi nordti 2.pielikum. Ar visiem uzmumiem notika konsultans. Skatt: www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/AntiCorruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf Skatt: www.transparency.org
21
22
8 9
23
1.pielikum detalizti aprakstts konsultans un labojumu veikanas process Ldzu atsaukties uz vrtanas rokasgrmatu, skatt: files.transparency.org/content/download/469/1934/ file/2012_TransparencyInCorporateReporting_Codebook. pdf. Skatt: www.unglobalcompact.org/docs/issues_doc/AntiCorruption/UNGC_AntiCorruptionReporting.pdf Skatt: www.transparency.org
24
10
25 26
11
12 13
Skatt: www.pwc.com/gx/en/forensic-accountingdisputeconsulting-services/business-case-anticorruptionprogramme.jhtml Skatt 3. diagrammu
Uzmumi, kuri sniedza atgriezenisko saikni par metodoloiju: Allianz, ANZ Banking, Banco Bradesco, BASF, BG Group, Chevron, ConocoPhillips, LOreal Group, Merck& Co., Microsoft, Philip Morris International, SanofiAventis, Total, United Technologies Corporation un United Parcel Service Skka informcija par aptauju ir 2.pielikum
27 28
14 15
Naftas un gzes uzmumi tika detalizti analizti Transparency International ptjum Iemumu atkltbas veicinana naftas un gzes nozares uzmumos (Promoting Revenue
Ar daji konsolidtajiem meitasuzmumiem 18. 21.jautjum tiek saprastas ar, piemram, fililes un kopuzmumi
60
Transparency International Starptautiskais sekretarits Alt-Moabit 96 10559 Berlne Vcija Tel: +49 - 30 - 34 38 200 Fax: +49 - 30 - 34 70 39 12 ti@transparency.org www.transparency.org blog.transparency.org facebook.com/transparencyinternational twitter.com/anticorruption

Ti - Korporatīvā Atklātība

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Ti - Korporatīvā Atklātība

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

KORPORATV ATKLTBA:

PASAULES LIELKO UZMUMU NOVRTJUMS

Financial Integrity & Economic Development

81% 100% 17.2% 92% 100% 88% 100% 5.6% 8.5%

ENI Nestl SAP

73% 100% 65% 100%

PKP OSA 62% 100% 69% 100%

Barclays Schlumberger Saudi Basic Industries Philip Morris International

4.0 4.0 4.0 3.9

PKP 69% 69% 69% 85%

OSA 50% 50% 50% 33%

38% 100% 85% 50%

31% 100% 62% 81% 67% 50%

INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

INFORMCIJAS SNIEGANA PAR UZMUMA DARBBAS VALSTM

VALDBM UN UZRAUDZBAS IESTDM:

FINANU SEKTORS: PAA NODAA

3. PROJEKTA PAMATOJUMS UN METODOLOIJA

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

DATU VKANA UN ANALZE

1. INFORMATVAIS LOGS: LABS PRAKSES PIEMRI

STATOIL (NORVIJA , NAFTA & GZE):

RIO TINTO (AUSTRLIJA/APVIENOT KARALISTE, IZEJMATERILI):

BHP BILLITON (AUSTRLIJA/APVIENOT KARALISTE, IZEJMATERILI):

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

4. INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

LABKAIS SNIEGUMS BASF, BG GROUP, STATOIL

4. INFORMCIJA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM

2. INFORMATVAIS LOGS: VAI INFORMANA PAR PRETKORUPCIJAS PROGRAMMM IR JGPILNA?

2. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm

31% 27% 23%

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

3. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: jautjumu analze

4. diagramma: Informana par pretkorupcijas programmm: vidjais uzmumu sniegums pa nozarm

82% 7 uzmumi 81% 11 uzmumi 75% 6 uzmumi

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

5. ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA

100% 72% 25%

5. ORGANIZATORISKS STRUKTRAS ATKLTBA

3. INFORMATVAIS LOGS: REISTRCIJAS UN DARBBAS VALSTIS

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

5. diagramma: Organizatorisk atkltba

83% 67% 58% 50%

4. INFORMATVAIS LOGS: NOZMGUMA LMENIS

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

6. diagramma: Organizatorisks struktras atkltba: vidjais uzmumu sniegums sadaljum pa nozarm

90% 7 uzmumi 82% 17 uzmumi

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

6. INFORMCIJA PAR DARBBAS VALSTM

VJKAIS SNIEGUMS 41 NO 105 UZMUMIEM

6. INFORMCIJA PAR DARBBAS VALSTM

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

7. diagramma: Informcijas sniegana par uzmuma darbbas valstm

5. INFORMATVAIS LOGS: PIEMRI INFORMCIJAS IZPAUANAI PAR KATRU DARBBAS VALSTI

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

6. INFORMATVAIS LOGS: INFORMCIJAS SNIEGANA SADALJUM PA MEITASUZMUMIEM UN DARBBAS VALSTM

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

8. diagramma: Piemri: Informcijas sniegana konkrts valsts lmen

ATIRGI INFORMCIJAS IZPAUANAS LMEI PAR DARBBU VIEN VALST

Korporatv atkltba: pasaules lielko uzmumu novrtjums

7. FINANU SEKTORS: PAA NODAA