5.

enertiku

diskusija par

Ceturtdien, 2013. gada 25. aprl

Viesnc Alberts, Dzirnavu iel 33

Sorosa fonda Latvija diskusiju cikls par labu prvaldbu enertik

5. diskusijas dokuments Dabas gzes tirgus perspektvas Baltij un Eirop

Sorosa fonda Latvija diskusiju cikl par labu prvaldbu enertik jau tika apskattas Latvijas galveno enerijas piegdtju, taj skait, AS Latvijas Gze investcijas un aktivittes Latvijas dabas gzes piegdes sistmas attstb1 . dokumenta mris ir sagatavot piekto Sorosa fonda Latvija (SFL) rkoto diskusiju par labu prvaldbu enertik, kur oreiz tiks apskattas dabas gzes tirgus perspektvas Baltij un Eirop. Pdjo gadu laik triju Baltijas valstu un Somijas gzes apgdes kompnijas juridiski un ar organizatoriski ir tuvinjus ES iekjam gzes tirgum. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionls gzes kompnijas ir Eiropas Gzes prvades sistmu operatoru tkla (ENTSO-G http://www.entsog.eu/) asocits dalbnieces, Somijas - pilntiesga dalbniece. Par integrcijas pakpi liecina Rg organiztais ENTSO-G desmit gadu tkla attstbas plna seminrs marta nogal ( http://www.entsog.eu/events/TYNDP-007 ). Palaik dabas gzes piegdtji citu enerijas veidu radts konkurences d Eirop prdzvo grtus laikus, jo sevii, elektrbas raoan konkurjot ar akmeoglm un brnoglm. Tklu operatoru saskaota rcba ir augstk mr svarga, lai dabas gze btu konkurtspjgs enerijas avots un to pielietotu ar transport un cits aktivitts. ES ldzekus iegulda ar Latvijas un Baltijas valstu dabas gzes sistmu drobas paaugstinanai, kuru stratiskais mris ir Eiropas kopj gzes tirgus izveide, neizsldzot ar tres vai piegdtju valstis. ES gzes direktvas (http://eurKamr uzmumiem, lai izpildtu lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32009L0073:EN:NOT) btiskks prasbas, jizvlas kda no direktvas un nacionls likumdoanas piedvtjm versijm prvades tkla operatora funkciju atdalanai no tirdzniecbas funkcijm, jizveido tam atbilstoas struktras un jvienojas par investoru savstarpjm attiecbm, dalbvalstu valdbm un parlamentiem jsaskao nacionl likumdoana gludai prejai uz liberlkm attiecbm starp gala patrtjiem un eso ajiem un potenciliem piegdtjiem. Direktva, neapaubmi, izvirza prasbas ES iekj dabas gzes tirgus struktrai un institcijm. Ir emtas vr integrto dabas gzes uzmumu panieku likumgs tiesbas uz paumu, tomr galvenais uzsvars ir likts uz patrtju tiesbm un aizsardzbu, k ar socilm un ekonomiskm interesm. Ar o intereu ievroanu Latvij ne viss norit gludi un prognozjami: tiesbu pieirana patrtjiem izvlties piegdtju tiek traktta gan k brnumains gzes cenu pazeminanas ldzeklis, gan k eso piegdtja Gazprom niknuma un atriebbas izraistjs, kas vartu paaugstint prrobeu tirdzniecbas cenu. K vienai, t otrai galjbai gan pierdjumu nav.
Diskusijas videoieraksts ir pieejams http://www.veritweet.com/event/4636/Sorosa.Fonds.Diskusija.17.01
1

Palaik tiek gaidts Ekonomikas ministrijas ziojums par Latvijas dabas gzes tirgus nkotni un Ministru kabineta reakcija uz to2. Ekonomikas ministrijai 2013.gad ir jsagatavo jaunas Enertikas politikas pamatnostdnes, detaliztk attstot Enertikas stratiju 2030. Vai bs kdas izmaias pareizjs likumdoanas norms vai ar tirgus organizcijas un struktras attstba notiks esoaj ietvar? Vai gala patrtjiem ir jrins ar nenoteiktbu pareizj kvaziregultaj sistm vai ar nenoteiktbu maing globl tirgus apstkos? Soljumi no politiskajm tribnm attstt saidrints gzes (LNG) terminlu Latvij un tikt gal ar konkurjoiem projektiem trijs cits alternatvs Baltijas jras austrumu krast pagaidm nav atnesui pierdjumus par realizciju. Kdi tad sti ir iemesli pkai novilcinanai un kda tad ir sagaidm Baltijas gzes tirgus struktra un tirdzniecbas modelis pc trs vai pieciem gadiem? Kdas ir Latvijas patrtju intereses un iespjas? ie ir jautjumi, kas interes sabiedrbu, vrojot, k reforma notiek Lietuv (http://www.dujos.lt/index.php/media-service/press-releases/the-commission-approvesthe-terms-and-conditions-for-the-unbundling-of-the-natural-gas-transmission-activity-spinoff-of-ab-lietuvos-dujos/47491 ) un kdas prstrukturans pazmes ir saskatmas ar Igaunij (http://www.gaas.ee/index.php?page=3 ). AS Latvijas Gze privatizcija 90.gadu vid notika saretos ekonomisk aj os apstkos, pastvot uzmuma makstnespjas draudiem. Publiskaj telp biei piemints Latvijas Gzes ekskluzvs tiesbs piegdt dabasgzi gala patrtjiem ldz 2017.gadam tiek laiku pa laikam sajauktas ar ar licences termiiem uz dabg monopola aktivittm. Ekskluzivittei bija aizsardzbas funkcija pret plaukstoajiem starpniekiem Gazprom t laika kabatas biznesa kompnijm. Toreiz vl nebija uzsktas pat sarunas par pievienoans ES, un ar ES nebija ideju par iespju izveidot gzes iekjo tirgu. Ekonomiskaj dom aj laik daudz kas ir mainjies. Rezultt ir problma izskaidrot tirgus infrastruktras sagatavoanu un investoru intereses un tiesbas Latvijas Gzes ikdienas un stratisk biznes. Vai tirgus atvrana juridiski patiesi aizskar vieng piegdtja faktisks tiesbas un intereses Latvijas teritorij? Kda jga Latvijai pievienoties Baltijas Enerijas tirgus ievieanas plnam (BEMIP http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52012SC0367:EN:NOT)? Sorosa fonda enertikas diskusiju projekta grupa ir ieplnojusi 2013.gada 25.aprl (13:0016:00) atkltu diskusiju par tmu Kdu redzat Baltijas dabas gzes tirgu 2014., 2016. vai 2017.gad?. Diskusij ar sabiedrbu aicinti piedalties prstvji no AS Latvijas Gze , Ekonomikas ministrijas, Saeimas un Eiropas Parlamenta, k ar lielkajiem Latvijas dabas gzes patrtjiem AS Latvenergo un Rgas Siltums. Diskusiju vars vrot tieraid internet. Diskusija notiks viesnc Alberts, Dzirnavu iel 33. Uzmetums 10.04.2013 Juris Ozoli jurisozolins@apollo.lv

MK informciju par ziojumu un novrtjumu var izlast: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2013-03-19