Kravas kui

Romiei attstja oti lielus tirdzniecbas kuus, galvenokrt, lai prvestu

graudus no Nlas ielejas caur Aleksandriju uz Romu

Upes laivas
Romas Imprij upju transportam bija svarga loma. Kuoana notika pa
vietjiem Tiberas deiem, pa lielajm francu, vcu upm, k ar pa
Nlu. s laivas bija ar nelielu iegrimi. Ss laivas veda pietiekami lielas
kravas, ts tika vilktas gar upes krastu ar cilvku vai vru paldzbu

Romieu galeras
Lai gan romiei skotnji nebija jrasbraucji, k feniiei vai griei, vii
prma galeras, lai cntos kar pret Kartgu Vidusjras deos, k ar, lai
paplaintu savu impriju uz ziemeiem ldz pat Lielbritnijas tagadjai
teritorijai daudz naidgkos jras apstkos. Vstures avoti liecina, ka
romiei vairk koncentrjs uz apkalpes darbbu un spjm, nek uz
tarananu, k to darja griei. Taranana tika atstta rezerv.

Romieu kui
Lai gan skotnji romiei nebija jras braucji, tie prma galeras no
grieiem un izmatoja ts c pret Kartgu (2. 3. gs. p.m..). Romieu
flote tika prvrsta armij, jras kaujs vii izmantoja jras kjniekus, kuri
prkpa uz pretinieku kua un uzbruka tiem ar zobenu un pu, kad
pretinieks brauca garm. Taranana tika izmantota sekundri. Romiei
bvja torus uz saviem kuiem, lai strlnieki vartu uzbrukt no lielka
augstuma. Romiei bvja kuus ar uzsvaru un kua lielumu nevis uz
manevrt spju, bet vii izmantoja ar mazkus, trkus viena lmea
galeras izlkoanai un saziai cu laik. Pirm Pnieu kara laik ar
Kartgu (264. 241. g. p.m..), romiei izmantoja 120 jras kjniekus uz
saviem kuiem, tas ir liels daudzums, saldzinot ar grieu 14 papildus
kareivjiem.
Romieu kui uzdroinjs doties rpus Vidusjras deiem uz rietumu un
ziemeu Eiropu, ldz pat Lielbritnijas krastiem, vedot ldzi karavrus, 55. un
54. g. p.m.. iebrukumu laik. Vidusjr galeras tika izmantotas, lai
uzturtu mieru jras tirdzniecbas ceos. Tirdzniecbas kui prveda un
tirgojs ar zivm, olveu un vnu cauri visai Vidusjrai un apgdja Romu
ar graudiem, kas tika vesti no iptes. s kravas tika turtas amfors
lielos traukos, ar auriem kakliem un rokturiem katr trauka pus. Tukas
amfora svra apmram 23 kilogramus, bet pilnas ts varja bt pat divreiz
smagkas. Ostas strdnieks varja prvietot tikai vienu amforu, turot to uz

pleca. Uz kua amforas tika turtas glabtuvs, saslgtas kop pa rindm.

Skot ar otro gadsimtu msu r romieu tirdzniecbas kui kuva lielki,
tiem visiem bija vienots dizains noapaots kua korpuss ar augstu
aizmugures dau, kas izrotta ar gulbi vai zosi.
Lieli tirgoans un izptes ceojumi varja tikt veikti diezgan prliecinoi.
Vidusjras iedzvotji bija attstjui divus lielus kuu veidus, galeras un
tirdzniecbas kuus, kas dominja jrs vairk k tkstoti gadu pc Romas
imprijas krianas.