Jras sls. Rodas, iztveicjot jras deni vai ar tam dabiski iztvaikojot saul.

Satur ar magniju,
kliju, jodu, kalciju, fluoru un daudzas citas minerlvielas.
LABS PABAS
*uzlabo un izce gaas, drzeu, ar atseviu augu (piemram, melou) garu;
*paldz sargt produktus no bojans, piemram, piens saglabjas ilgk svaigs, ja tam pieliek
mazliet sls;
*veicina maizes mklas rganu, bet neauj tai izplst, paldz maizei iegt zeltaini brno nokrsu;
*dadu iru sieriem nodroina ciets garozias veidoanos;
*pieir izsmalcintu aromtu saldajiem dieniem;
*pavisam niecgs sls daudzums sekm putukrjuma un olu baltumu labku saputoanu;
Reklma

*ipsnia sls uzlabo prvrtas vai prlieku rgtas kafijas garu

SLS VEIDI
Akmenssls. Izplattkais un ltkais, tiek iegts karjeros un ahts. Satur ap 2% piemaisjumu.
Rupja maluma akmenssls iecients skbanai un konservanai, smalka maluma k galda sls.
Tvaictais sls. Iegts no dzim sls iegulm, iesknjot tur deni, izdinot sli un iztvaicjot
specilos apstkos vakuum. Trks nek akmenssls.
Jras sls. Rodas, iztveicjot jras deni vai ar tam dabiski iztvaikojot saul. Satur ar magniju,
kliju, jodu, kalciju, fluoru un daudzas citas minerlvielas.
Sls ar fluoru. T k Latvij fluora daudzums dzeramaj den ir mazs, tas juzem papildus, lai
rptos par zobu un kaulaudu veselbu, tpc is sls ir oti ieteicams.
Joda sls. Bagtints ar klija joddu vai klija jodtu. Ieteicams, lai uztur nodrointu vajadzgo
joda devu, ja cilvks ned pietiekami daudz jodu saturous produktus.
Garvielu sls. Aromatizts ar dadm garvielu piedevm, rti lietojams kulinrij.
Sls ar samazintu ntrija saturu. Nodergs cilvkiem ar asinsspiediena problmm. Daa ntrija
hlorda aizstta ar klija hlordu, magnija sulftu vai citiem komponentiem.
NODERGI!
K mazint sls patriu:
*mazk lietot buljona kubius un koncentrtus, vrt buljonu no gaas;

*cepot gau, pielikt tai iplokus, ingveru, asos piparus un apslacint ar citrona vai laima sulu;
*dieniem no jras veltm un zivm pievienot citrona sulu;
*gatavojot svaigas mrces, likt tajs daudz iploku un citronu;
*sautjumiem pievienot sarkanvnu, bet rsu dieniem un putnu gaai baltvnu;
*lai burkni, spoli, paprika un citi drzei btu aromtiskki, tos pirms pievienoanas dieniem
nedaudz apcept;
*makaroniem un olu dieniem likt klt melnos piparus;
pievienot dieniem daudz svaigu zaumu.
Nves jras sls ermea kopan
Dergs pabas

Jr ir augsts sls un minerlu saturs. Esot 6 reizes sks par jeb

kuru citu okenu, Nves jras dens satur 27 dadus su
veidus, tdus k sodas hlords, kalcija hlords, magnija bromds,
srs, klija hlords un magnija hlords. Tas satur ar citus
minerlus, potau, ipsi un bromnu. s sastvdaas ir oti
korozvas un smagas. iemesla d Nves jr nav sastopama
neviena radba vai augs, izemot daus mikrobus.
Parastie dubi no Nves jras rst daudz das slimbas, tdas k
psorizi, artrtu, galvasspes un ekzmu. Ts dens uzmundrina
un padara maigu du. Par cik jra ir bagtinta ar diem
komponentiem, ts krast atrodas vairki SPA krorti.
Tkstoiem cilvku katru gadu dodas uz Nves jru, lai uzlabotu
savu veselbas stvokli.
Minerlu un su liel koncentrcija padara dens blvumu tik lielu, ka cilvki, apguoties taj, peld
pa virsu. Vairums tiei tpc apmekl Nves jru, lai izbaudtu - k tas ir peldt virs dens bez
pieples.
Kop seniem laikiem Nves jras produkti ir bijui izslavti d savm pabm, kas rst daudzas
das saslimanas. Nves jr ir augsta sls un minerlu koncentrcija. iemesla d, daudz cilvku
apmekl o vietu, lai relakstos jras den. Nves jra skaits viena no lieliskkajm SPA
procedru vietm pasaul.
Nves jras produkti satur tdas sastvdaas, kuras darbojas teju vai brnumaini, tpc rsti vis
pasaul ir atzinui tos par vislabkajiem terapijas ldzekiem. Prsteidzokais aspekts ai jrai ir
tas, ka tiei eit ir lielk dergo minerlu un su koncentrcija uz plantas. Starp 21 Nves jras
produktiem, 12 ir tdi, kas atrodami tikai eit. Nves jras produkti ir efektvi pret neskaitmm
saslimanm, piemram, pret prieklaicgu das novecoanos un grumbiu veidoanos. Tie satur
augstu sra lmeni, tdjdi oti efektvi attra du.

Nves jras produktu lietoana, tdu k dubi un vannas sls, uzrda lieliskus rezulttus psorizes
rstan, k ar ts dubi ir piemroti artrta profilaksei. Uzkljot iepriek uzkarstus dubus uz
vajadzgs ermea daas, tie noem stvumu un spes, jo karsanas rezultt aktivizjas visi to
komponenti un dziedniecisks spjas kst vl efektvkas.
Izmantojot Nves jras augstvrtgo sli, tiek radta labk kosmtika un SPA procedras pasaul,
kam nav ldzvrtgu alternatvu. Nves jras sls veicina veselgu das atjaunoanos, padarot to
elastgu un izturgu. Augstvrtgie produkti aizsarg du no dadm infekcijm, alerijm un
atjauno ts dabisko mitrumu. Medicniskie ptjumi apliecina, ka Nves jras produkti sekmgi rst
reimatismu, akni un psorizi.
Daas Nves jras minerlu pabas

Borons:
Borons
atrodas
kaulos un
veicina to
metabolismu.
is minerls
ir oti
nozmgs
muskuu
krampju
atviegloanai,
bezmiega
rstanai,
muguras
spm, kaulu
spm un vairums citu gadjumu, ieskaitot menstruciju krampjiem.
Kalcijs: Atbild par asins recanu, paldz cnties pret infekcijm un veicina bru dzanu.
Mazina pirms menstruciju sindromu un attra das poras.
Lodns: Regul muskuu un nervu funkcijas, tpat atbild par zobu, matu, das un nagu
stvokli. Lodnam ir sterilizjoas un antiseptiskas pabas.
Bromds: Vieng t paba ir rstt un novrst tdu saslimanu, k akne. Nves jras sls
satur bromdu 50 reizes vairk, nek jeb kur cits sls.
Klijs: Tas pasarg no nervu problmm, muskuu spazmm, aizcietjuma un hipertonijas.
K ar novr brvo radiku formanos, kuri veicina das novecoanu.
Hlorns: oti nozmgs nu metabolismam un sabalanstam skbju, srmu lmenim
ermen.
Bitumens: T ir dabg darva, kas ir vrtgs pretiekaisuma ldzeklis.

Ar o rakstu skam rakstu ciklu no rubrikas Dehipnoze. Atmaskosim mtus un

izkropotus uzskatus par veselbu, uzturu un dziedniecbu.
Pteris un rika ANTONI. Dziednieki, gairei, veselbas treneri.
Organisma nas neprtraukti dals, dzimst jaunas un noveco. Pirms 30 gadiem
zintnieki izgudroja ierci jauno un veco nu daudzuma noteikanai cilvka d.
Nelielu das segmentu apstaroja ar gaismas staru un o gaismas staru saldzinja ar
gaismu, kas atstarojs no das. Toreiz bija zinms, ka vecs nas atstaro gaismu ar
aizkavanos un izmaintu gaismas spektru. Turklt is atstarots gaismas spektrs
netiei norda ar uz kaitgm vielm d, kas raksturgas tikai vecm nm. s
kaitgs vielas ir glikoze, acetons, fenols, glicerns u.c.
Ptot atstarots gaismas spektru un intensitti, atklja, ka cilvkbrn vecum ldz
vienam gadam veco nu daudzums neprsniedz 1%.
Desmit gadu vecum veco nu daudzums ir no 7-10%.
50 gadu vecum veco nu daudzums jau pieaudzis ldz 40-50%.
T ms novecojam veco nu kst arvien vairk nek jauno. Un tad ermenis sk
slimot. Bet vai tas ir neizbgami?
Ja cilvks vartu maint jauno un veco nu proporcijas, vi dzvotu daudz ilgk, pie
tam, vesel ermen.
Ja vartu likvidt vecs nas un savlaicgi izvadt ts no organisma, veco nu vietu
aizemtu jauns. Kas sptu izmaintu jauno un veco nu proporcijas?
Izrds, to dara pepsns (gremoanas ferments, kas izdals ku un kas sae
olbaltumvielas). Informcija par to, ka pepsns vartu izncint vecs nas,
medicnas enciklopdij pagaidm gan nav rodama.
Pepsna darbs
Pepsnu atklja jau 1836.gad, 2006.gad atklja vl 12 pepsna veidus. K tas rodas?
Pepsnu izdala kua nas. Ja cilvks ir jauns un galvenais ar vesels, kuis izdala
pepsnu vairk, nek tas ir nepiecieams gremoanai. Bet kur paliek liekais pepsns?
Liekais pepsns ar asinm apceo visu organismu un sagremo vecs vai slims nas
ldzgi tam, k tas notiek ku.
Cilvka gremoanas trakt izdals 8 9 litri gremoanas sulas diennakt. 98% sulas
uzsc zarnu apakj daa un pc tam t nokst asins un limf. Pieauguam
cilvkam ir apmram 6 litri asiu, kas sastda 7% no kopjs ermea masas. Visi
asins idrumi diennakt iziet caur gremoanas traktu tpat k dab notiek dens
cirkulcija, ar msu organism visi idrumi rio. Td veid pepsns nokst
asins.
Ku pepsns kop ar kua slsskbi var saelt jebkdu dzvnieka izcelsmes nu,
kas nokst ku ar dienu. Tau tad, kad pepsns ceo pa organismu, tas sae
tikai vecs, slims un patoloisks nas. Jauns, vesels nas pepsns
neaiztiek.
Kua fermenti, iznsti ar asinm pa visu organismu, sae nitrtu, smago metlu,
kancerogno vielu un brvo radiku bojts nas. Tie likvid ar va nas un cita

organisma nas, kas iekst ermen.

Brnums, kdas gan zles ir cilvk pa! Cik ilgi zintnieki jau mekl pretva
zles, bet izrds, s zles jau ir msos. Un ts sauc par pepsnu.
Tau, ja gremoanas sistma nav vesela, tas liecina, ka organism hroniski trkst
pepsns. Pepsna nepietiek ne tikai veco nu likvidanai, bet ar barbas
sagremoanai. Dieml fermenta trkums skar 99% cilvku.
Prbaudiet, vai jsu gremoanas sistma ir vesela:
pie iekaisua barbas vada: grti vai spgi nort; dareiz agas, nesvaiga

elpa; dot piedzeriet klt.

kairints kuis: ir grmas (dedzinana ku), spes saules pinuma rajon,
balts aplikums uz mles, smagums ku, salst rokas vai kjas, pie izsalkuma
sp vders, negaro gaa, garo skbs vai s diens, kopjais visa organisma
vjums, bojjas priekjie zobi, spes pieres rajon, slikta da, agas.
kairinta 12-pirkstu zarna: spes saules pinuma rajon un virs nabas,
atraugas, rgtums mut, sekls miegs, pamoans nakts vid, spes vder pc
anas, slikta da, dareiz vemana ar ulti, nedaudz apsrtui acu baltumi,
izkrnjumos ir asinis, bojjas dzeroki, spes denios.
Medii apgalvo, ka ar gastrtu slimo puse no cilvces. Un cik daudz ir tdu cilvku,
kuri ietami nenozmgu simptomu d vispr negrieas pie rsta.
Ir ar citi simptomi, kas netiei norda uz kua un divpadsmitpirkstu zarnas
problmm:
liekais svars. Ja jums ir liekais svars, tad pieemiet faktu: kamr nesakrtosiet

savu kui un divpadsmitpirkstu zarnu, no liek svara neatbrvosieties!

Jaunveidojumi, audzji, polipi, miomas, krpas.
Agrna novecoans. Prk agri veidojas krunkas, sp mugura un loctavas,
pards citas vecuma izpausmes.
Ir bdga stja, pat neliels kupris, problmas ar kui.
Ja sp jostasvieta, ir izteikts jostasvietas izliekums uz prieku, tas nozm,
ka jprbauda divpadsmitpirkstu zarnas veselba.

Pepsns rodas tikai tad, kad ku izdals pietiekoi daudz kua sulas ar atbilstou
pH lmeni 1,2-1,3.
Dareiz rsti slimniekiem izraksta dzvnieku kua sulu. Tau dzvnieku vai citu
cilvku kua sula btiski atiras no individuls kua sulas, un ldz ar to pepsns
vienalga neizdalsies pietieko daudzum. Tpc pareizi btu stimult tikai sava
kua sulas izdalanos.
Visefektvk aj zi ir JRAS SLS.
Ss zles!
Jras sls ir vissenk no pazstamm zlm; to lietoja jau senaj Grieij.
Populraj literatr par sli var last, ka tas ir kaitgs. Bet vai t ir taisnba?
Cilvka kua sul ir slsskbe. Ts misk formula ir HCl, ttad, lai organisms
saraotu pietiekoi daudz slsskbes, nepiecieams hlors. Hlora prtik nav nekur,

izemot sli. Tiei tpc dzvnieki sls mekljumos mdz aizklst vairkus desmitus
kilometrus prom no savas mitinans vietas.
Ttad, bez sls nevar veidoties kua sula un izdalties pepsns. Savukrt pepsna
trkums izraisa ne tikai gremoanas problmas, bet faktiski visas slimbas, pat vzi,
jo bez pepsna vecs un slims nas netiek savlaicgi izvadtas no organisma.
Kpc tad uzskata, ka sls ir kaitgs?
Sava patiesba ir, zles no indes atir tikai deva. Sls kst kaitga, ja lieto maz
idruma. Tad sls un dens proporcijas ir nepareizas un var veidoties tska, celties
asinsspiediens un pardties citas veselbas problmas.
T viet, lai ieteiktu palielint dzeram dens daudzumu, rsti pacientiem vl uztur
samazint sls daudzumu. Tdjdi izveidojas apburtais loks: par maz sls
pietiekami neizdals slsskbe un pepsns, rezultt sk vairoties slimas nas. Par
maz idruma organism palielins kaitgo vielu koncentrcija.
K pareizi lietot sli un idrumu?
Sengrieu raksti mca: sli lieto 10 15 mintes pc katras dienreizes, bet ne vlk
k pusstundu. Uz mles paem daus sls kristlius. Tos tur mut, kamr sls
izst. Tad ss siekalas norij.
Ja rodas grmas (dedzinana), stundu pc anas sli pask vlreiz.
Nomoda laik jlieto trs dzeramais dens katru stundu pa glzei. Jdzer ar pirms
anas, tau anas laik un stundu pc tam deni nedzer, lai neataidtu kua sulu.
Pc katras dens glzes pask sls kristlius.
Iekjais okens
Dzvba uz Zemes, k apgalvo zintnieki, ir radusies den. Okena dens, uzscot
vulkniskos putekus, piepildjs ar minerlvielm. Turpat, okena dzelm, rads ar
olbaltuma molekulas pirmie dzvie organismi, no kuriem rads cilvki par to
liecina cilvka starpnu fizioloiskais idrums, kas pc sava sastva ir identisks
sajam okena denim.Starpnu idrums ir cilvka iekjais sais okens. Un
daba iekrtojusi, ka msu iekj okena sastvam jpaliek nemaingam.
Bet patiesb cilvka ermen ir divi okeni: salddens okens msu nu idrums,
un sais okens starpnu idrums. Veselba ir atkarga no oti trausla ldzsvara
starp iem diviem okeniem, t.i., no ldzsvara starp nu un starpnu idrumiem.
Sls, dens un klijs kopgiem spkiem regul dens saturu organism. Lai attrtu
nas no kaitgm vielm, denim jtiek ns. Ldzko dens ns nokuvis, tajs
esoais klijs piesaista deni un zinmu laiku notur to ns. Cik ilgi un cik daudz
tas atkargs no klija daudzuma.
Ar augiem klijs ir viela, kas padara augus un drzeus tvirtus un sulgus, jo
piesaista deni to ns. Ar augiem un drzeiem bagts uzturs nodroina ar
nepiecieamo klija daudzumu.
Bet kas notur deni starp nm msu saj oken? Tas ir jras sls.
Ja nas cie no atdeoans, nostrd avrijas mehnisms sais starpnu
idrums tiek atfiltrts (ttad, padarts par salddeni) un piegdts nm, kas cie no
prliekas slodzes dens trkuma d. K tas izpauas?
Ja cilvkam ir tska, via organisms jau ir atdeots. Tskas audos ir dens.

Starpnu okens paplains, lai radtu papildus dens rezerves. Lai tas vartu notikt,
smadzenes dod nierm komandu aizturt pc iespjas vairk dens un sls. Ttad
tska ir atdeoans simptoms, nevis prlieka dens lietoanas izpausme.
Starpnu okena rezerves nav bezgalgas, un, ja dens trkums jau sasniedzis
kritisko robeu, organisms spiests paaugstint asinsspiedienu un rodas hipertensija
paaugstints asinsspiediens.
rst sls
Ja rodas tska, 2 3 dienas jizdzer tik daudz dens, lai urns ktu bezkrsains.
aj laik samazina sls daudzumu uztur, tau pc 3 dienm turpina jras sls
lietoanu.
Jras sls ne tikai aiztur deni organism, bet ar dziedina no daudzm slimbm.
Tas ir dabgs antihistamns, t.i. zles pret aleriju.
Astmas un alerijas gadjum jizdzer 2 glzes dens un pc tam uz mles juzliek
daus jras sls kristlius.
Jras sls izvada no nm lieko skbi. pai tas attiecas uz smadzeu nm. Tpc,
ja vlaties pasargt sevi no Alcheimera slimbas, nesdiet uz bezsls ditas un
nelietojiet urndzenous prepartus.
Jras sls attra ar nieres. Bez sls organism uzkrjas urnskbe, kas izraisa
podagru un nierakmeus.
Ptjumi rda, ka jras sls ir nepiecieama rstjot depresiju, jo sls paldz saglabt
serotonna un melatonna (laimes hormonu) ldzsvaru smadzens. Kad jras sls un
dens ir izpildjui savas dabisks antioksidantu funkcijas, organisms pietaupa
triptofnu aminoskbi, kas vajadzga o laimes hormonu sintzei.
Jras sls netiei pasarg no va. Ja organism sls un dens ir ldzsvar, asinis
cirkul trk, piestinot nas ar skbekli. Va nas necie skbekli un iet boj no
t.
Jras sls ir nepiecieama, lai uzturtu tonus muskuus. Izpldui sejas vaibsti,
engani muskui, urna nesaturana ir sls trkuma sekas.
Pretji izplattajam viedoklim, ka sls ir kaitga, jras sls stabiliz sirds ritmu un
nepaaugstina asinsspiedienu. Protams, viss atkargs no sls un dens proporcijm
ermen.
Novrots, ka bezsls dita var paaugstint asinsspiedienu un pat izraist elpas
traucjumus. Mehnisms ir vienkrs: ja lieto daudz idruma, bet nelieto jras sli,
dens nevar noturties asinsvados un ermenis ir spiests paaugstint asinsspiedienu.
Tas var izraist pat boni, asinsvadu un bronhiolu saaurinjumu. Lai izvairtos no
paaugstinta asinsspiediena un aizdusas, vien pamien jizdzer 2 glzes dens
un juzliek uz mles daus jras sls kristlius.
Jras sls ir ar dabgas miega zles pirms gultieanas izdzer glzi dens un
pask jras sls kristlius. Uzmanbu! Sli vien, bez dens, var izraist deguna
asioanu!
Ja nakt mut krjas prk daudz siekalu ar tas ir sls trkuma sindroms.
Jras sls ir nepiecieama personm, kuras vlas atbrvoties no dubultzoda. Ja
trkst sls un dens, siekalu dziedzeri strd ar prslodzi. Asinsrite ap siekalu
dziedzeriem palielins un asinsvadi sk tect, lai piegdtu deni siekalu raoanai.

idrums sk uzkrties zem zoda, vaigos un kakla d. Rezultt veidojas

dubultzods, kas faktiski ir tska.
Muskuu krampji, kas biei ir nakts, ar norda uz sls trkumu.
Jras sls kristlii uz mles var apturt sauso klepu.
Jras sls pasarg kaulus un loctavas no atrta, osteoporozes un podagras. Sls
trkums norda uz ermea atdeoanos uz dens trkumu. Atdeoans
savukrt veicina kaulu un loctavu slimbas.
Jras sls lietoana novr vnu slimbas un kapilru plsumus. Ptjumi liecina, ka,
ja cilvks lieto prk maz jras sls, ermenis prieklaicgi noveco. Sls trkuma d
asinis kst biezkas, veidojas trombi un asinsvadu aizsprostojumi. Eritrocti iet boj
un cilvks var nomirt no infarkta, insulta vai atrofiskajm lm.
Jras sls uzlabo ar kua darbbu un paldz aizvrt divpadsmitpirkstu zarnas
atvrumu pilorusu.
Kdu sli lietot?
Jau sapratt, ka jlieto tikai jras sls. Tas satur aptuveni 80 minerlvielas, tpc var
kalpot ar par minerlvielu avotu. Parast vram sls nesatur tik daudz minerlvielu,
tau satur daas kaitgas piedevas, piem., alumnija siliktu, kas ir viens no
Alcheimera slimbas izraistjiem.
Kas jzina tiem, kuri cie no alerijas un astmas?
Alerijas slimniekiem ir kaitgs prlieks klija daudzums. Kliju satur apelsnu sula,
banni, tja, kafija. stos kafijas lietoana var izraist astmas lkmi. pai
kaitgi lietot os produktus pirms treniiem. Pirms sporta nodarbbm ieteicams
iedzert deni un paskt jras sli. Pirmkrt, tad cilvks mazk svds, ttad nezauds
idrumu. Otrkrt, jras sls paaugstins gaisa apmaiu plaus.
Pareizi btu pievienot jras sli ar vism sulm. Sli, protams, vajag pievienot
pavisam nedaudz, lai neietekmtu sulu garu. d veid ldzsvarojas klija un sls
daudzums.
rstnieciskos nolkos drzeu saltiem btu jpievieno jras sls, to var pievienot ar
biezpienam, krjumam, sieram un maizei.
Cik daudz jras sls jlieto?
Medicnas enciklopdij teikts, ka msu klimat cilvkam btu juzem 10 grami
sls dien, t.i., 2 tjkarotes ar kaudzti. Siltajs zems vai karsts vasaras diens, lai
nepieautu atdeoanos sls daudzumam btu jpieaug ldz pat ldz 15 gramiem
dien.
Secinjums: sekojiet jras sls daudzumam uztur! Js noteikti pamansiet, ka
lietojiet nevis par daudz, bet gan par maz sls. Tau nesteidzieties un pieradiniet savu
ermeni pie sls pakpeniski.
Atcerieties, ka visi dabgie produkti augi un drzei, gaa un zivis, olas un piena
produkti, sli nesatur nemaz. Ttad sls ir jpievieno.
Ja lietojiet rpnieciski prstrdtus produktus sierus, desas, keupu un tml.,
jatceras, ka ie produkti satur ne tikai daudzas kaitgas vielas, bet ar vrmo sli,
kas organismam ir kaitgs.

Lietojot jras sli, atcerieties par deni! Ja ievrojiet, ka jsu svars vienas
diennakts laik ir pki palielinjies, tas nozm, ka organismam nepietiek idruma.
Ko dart? Nkoaj dien jdzer pc iespjas vairk dens, bet sls daudzums
jsamazina. Ir jatrod sava individul dens un sls proporcija, jo universlas
receptes nav. Eksperimentjiet un ieklausieties sav ermen!
Jras sls galvenais uzdevums ir sadziedt kui un divpadsmitpirkstu zarnas
atvrumu, k ar apgdt organismu ar hloru, lai pietieko daudzum veidotos
slsskbe. Palielins pepsna daudzums, kas savukrt izncina slims un patoloisks
nas. Rezultt ermen ir vairk jauno nu, ermenis ks jaunks un veselgks.

Tra kua sula ir viegli opalescjos, bezkrsains idrums ar skbu reakciju (pH 0,8 - 2). Taj ir
99 - 99,5% dens un 0,5 - 1% sausnes. Galvens sastvdaas, kas nosaka kua sulas funkcionls
pabas, ir slsskbe (ts koncentrcija cilvkam ir 0,4 - 0,5% ), fermenti pepsns (sae
olbaltumvielas ldz peptdiem), himozns (sarecina un e piena olbaltumvielas), lipze (sae
emultus taukus ldz glicernam un taukskbm), k ar gotvielas - mucni (pasarg kua sienas
no mehniskiem. un miskiem kairintjiem). Slsskbi organism izstrd kua kljnas. T
aktiv pepsinognu (pepsna neaktv forma, ko izdala kua gotdas dziedzernas), uztur kua
sulas skbo reakciju, kas nepiecieama pepsna optimlai darbbai, uzbriedina barbas
olbaltumvielas un atvieglina to fermentatvu saelanos, sekm hormona gastrna izdalanos, kas
pastiprina kua sulas sekrciju. Slsskbei svarga nozme kua iztukoans refleks un zarnu
darbbas veicinan. T nodroina ar aizkua dziedzera darbbu, jo slsskbes ietekm
divpadsmit pirkstu zarn izstrdjas sekretns un pankreozimns, kas pastiprina aizkua dziedzera
sulas izdalanos. Ja kua funkcija traucta, slsskbes daudzums kua sulai var palielinties vai
pamazinties ldz ts pilngam zudumam. Diennakt cilvkam atdals ldz 2 litri kua sulas. Ts
sastvs un pabas mains atkarb no barbas rakstura un cilvka emocionl stvoka. Kua
sulas izdalanos regul neirohumorli faktori (skatt gremoana). No dzvniekiem iegto kua
sulu lieto, ja ir pazeminta slsskbes sekrcija.
http://www.medicine.lv/raksti/kunga_sula_pme
Gremoanas sistmu sav starp un ar citm orgnu sistmm ciei saista reflektors un humorls
regulcijas mehnismi. Viena gremoanas posma funkciju traucjums izraisa ar traucjumus cits
gremoanas sistmas das.
apstka d gremoanas procesa traucjumu izpausmes veido vairku clou summa, un ts ir
ldzgas pie vairkm saslimanm, k, piemram, dispeptiskie traucjumi vai spes.
Atirb no motorikas traucjumiem, sekrcijas traucjumi izpauas klniski mazk spilgti.
Sekrcija notiek viss gremoanas trakta das, bet visintensvk ku, tievajs zarns, aizkua
dziedzer un akns. pai nozmgi ir rjs sekrcijas fermenti jeb enzmi.
Praktiski tiek lietoti abi ie apzmjumi. Fermenti ir latu valodas izcelsmes vrds, bet enzmi
grieu, tau abi apzm vienu un to pau procesu.
Fermenti veic organism bioloisko katalizatoru lomu. Ir zinmi apmram 3000 fermenti, kuru
loma vl pilnb nav izzinta. Gremoanas proces piedals tikai dai. Nozmgkie ir tie, kas e
olbaltumus, taukus un cukurus - svargkos uztura komponentus.
Gremoanas process skas jau mutes dobum, bet intensvk turpins ku, kur izdals kua sula.

T satur protezes un lipzi. Protezes ir pepsni, elatinze un himozns. Pepsni e olbaltumus

tikai vid, kur pH <4. Ar kua sulu izdals trs neaktvie pepsinogni, kuri slsskbes ietekm
aktivizjas: elatinze e saistaudu olbaltumu elatnu, bet himozns un pepsns veic piena
prveidoanos par kazenu. Lipze e taukus par taukskbm un glicernu, tau tai lielka nozme
ir zdaia organism, jo t e tikai emultus taukus, kuri ir pien.
Ku turpins polisahardu elana, ko veic siekalu fermenti, tau to darbba izbeidzas,
saskaroties ar kua slsskbi, tpc polisahardu sagremoan liela nozme ir to sakoanai un
mitrinanai mutes dobum ar siekalm. Aizkua dziedzera fermenti tripsns, amilze un lipze
e olbaltumvielas, cukurus un taukus, kad tie no kua ir nonkui duodn un tlk tiek virzti pa
zarnu traktu.
Lipzi aktiv ultskbes, ts emul taukus, veido kompleksus un den stous savienojumus ar
taukskbm, kuri spj uzskties. Vienlaikus ultsskbes neitraliz no kua nkuo skbo saturu un
tdejdi prtrauc kua proteoltisko enzmu darbbu.
Tievo zarnu sekrts satur enterokinzi, kura aktiviz tripsnu.
Gremoanas proces iesaistto fermentu sekrcijas regulcij piedals ar kua un zarnu trakta
iekjs sekrcijas hormoni, kuri izdals asins. Nozmgkie ir:
-

gastrns, kur stimul kua slsskbes izdali, kura savukrt aktiv kua fermentus;

enterogastroni kav slsskbes un pepsna izdali ku;

sekretns stimul kua dziedzeru bikarbontu un dens sekrciju;

holecistokinns-pankreozimns stimul ultspa tukoanos un aizkua dziedzera sulas

izdalil;
bomezns pastiprina gastrna produkciju, aizkua dziedzera enzmu sekrciju un ultspa
kontrakciju;
motilns regul barbas vada sfinkteru funkciju, stimul kua un zarnu kontrakciju, kam
paralli fermentu darbbai ir liela nozme gremoanas procesu noris.
Enzmu trkums rada uztura elans un, reiz ar to, gremoanas procesa traucjumus.
Nesagremots uztura sastvdaas zarnu baktriju ietekm rada gzveida produktus, kas izraisa
meteorismu un osmotisko caureju. Ja fermentu trkums ir ievrojams, uzturvielas netiek pietiekoi
sagremotas, ts neuzscas un rodas malabsorbcija. Malabsorbcijas d fekliju masa ir liela, tajs ir
daudz tauku.
Vdera uzpans, caurejas, spes ir raksturgks slimnieku sdzbas pie gremoanas fermentu
nepietiekambas. Vienlaikus ar uzskans traucjumiem organisms nesaem uzturvielas un taukos
stoos vitamnus, kam seko svara zaudana, hipovitaminoze un ar to saistts sekas: kalcija
vielmaias traucjumi, anmijas, imunittes pavjinans, zarnu disbakterioze. Pacients, baidoties
no spm, vdera uzpans, maz d un vl vairk pasliktina savu stvokli.
Sekretna deficta gadjum, kur parasti attsts pie hroniska pankreatta, slimnieks sdzas par
smagumu un spm pakrt un labaj parib, nereti ts ir lkmjveidgas. Ir slikta da, nav apettes,
var bt vemana un zarnu darbbas traucjumi.
Holecistokinna-pankreozimna trkuma gadjum slimnieki sdzas par dada rakstura
dispeptiskiem traucjumiem, smagumu un spiediena sajtu labaj parib un epigastrij. Var
pievienoties ar spju lkmes.
Atseviu fermentu trkuma izpausmes nav viegli pamanmas, jo kda no tiem trkums iekustina
des reakciju vis gremoanas proces, kas izpauas k dispeptiskais, malabsorbcijas un dadas
intensittes spju sindroms. ie sindromi ir norde par varbtju kdu gremoanas fermentu
trkumu.

Gremoanas orgnu (kua, aizkua dziedzera, aknu un zarnu trakta) funkciju izmekljumi, asins,
urna un fu analzes paldz precizt fermentu trkumu un t clous (hronisks pankreatts,
gastroektomija, cistisk fibroze u.c.), izvlties pareizu anas remu un piemrotkos
aizvietotjldzekus katr konkrt situcij.
Dr. med. Antons Skutelis
http://www.medicine.lv/raksti/fermenti-to-loma-gremosanas-procesa

Ldzeki, kas neitraliz kua sulas slsskbi (Antacdi-surfaktanti).

Pdjos 30 gados ir tendenc mazk izmantot invazvas rstanas metodes ar skbi saistto
slimbu rstan. Ldz ar to rdjs zmga interes antacdu izmantoan kop ar specilu dietu un
remu. Tika izstrdts liels prepartu klsts ar dadu alkliju vai buferu koncentrciju, lai
mazintu spes un sekmt bojjumu dzanu. o medikamentu plaa pieejamba, ltums un relatvi
droi rezultti guva pacientu atznbu un tos plai lieto ar tagad.
T k holino- un histamna H2 blokatori ne vienmr novr kua dziedzeru pastiprinto
sekrciju, tad liek kua sulas skbuma neitralizcijai lieto antacdos ldzekus (gr. anti - pret + lat.
acidus - skbe). Tie ir srmi, kas miski rea ar kua sulas slsskbi un neitraliz to.
Samazinoties kua sulas skbumam, samazins ar pepsna aktivitte. Antacdos ldzekus parasti
lieto pris stundas pc anas, t.i., tuk d, pie spju pastiprinans, k ar uz nakti.
Priekrocbas: tri iedarbojas, var saskaitt devas. K antacdie ldzeki galvenokrt tiek izmantotas
dadas alumnija hidroksda, magnija hidroksda, oksda un trisilikta zu formas, piemram, glu
veid, kas apvieno neitralizjoo, adsorbtvo un protektvo jeb las prkljoo darbbu.
Magnija hidroksds un oksds ir visaktvkie anatcdie ldzeki (3-4 reizes aktvki par ntrija
hidrokarbontu), toties tie iedarbojas lnm. T k preparti slikti uzscas no gremoanas trakta, tie
neietekm asins skbju-srmu ldzsvaru, toties mkstina vdera izeju un var pat izsaukt caureju.
o laksatvo darbbu saista ar magnija jonu spju atbrvot holecistokinnu. Magnija oksds un
hidroksds ir kontrindicti nieru mazspjas gadjum, jo tad var izpausties magnija jonu resorbtv
darbba (apmram 10% magnija tomr resorbjas). Aluminija hidroksds nedaudz atpaliek no
magnija oksda antacdas darbbas zi, toties tam piemt adsorbenta pabas. Lietojot alumnija
hidroksdu, var rasties aizcietjumi un fosftu uzskans traucjumi. Regulra alumnija hidroksda
lietoana organism var radt fosftu trkuma sindromu (FTS) jeb hipofosfatmiju, kuras attstbas
risks palielints ir alkoholiiem un nieru slimniekiem. Neitralizjos aktivittes zi iepriek
apskattie preparti ir sarindojami di: MgO>AL(OH)3>CaCO3>NaHCO3. os aentus var lietot
ldz 6 reizm dien (atkra no slimbas smaguma) un ldz ar to ir vairki blakusefekti konstipcijas, diareja utt. T k lielk daa antacdo ldzeku adsorb uz savas virsmas dadus zu
ldzekus, piemram, digitalis prepartus, cimetidnu, tetraciklnu u. c., nav mrtiecgi tos lietot
vienlaicgi. Ir bijui gadjumi, kad dzeramas sodas lielas devas ir izsaukui kua ruptru.
http://www.gastroenterologs.lv/lv/zurnals/ar-skabi-saistitas-slimibas.html
Gremoana notiek pakpeniski dads gremoanas trakta das gremoanas sulu (siekalu, kua
sulas, aizkua dziedzera sulas, zarnu sulas) ietekm, jo o sulu fermenti izraisa dadas elanas
reakcijas. Katru uzturvielu grupu e savi fermenti. Raduies skaldprodukti neuzkrjas, bet no
zarnm nokst asins vai limf (skatt resorbcija). Tas nodroina gremoanas tlko gaitu, jo liela
skaldproduktu koncentrcija samazina fermentu aktivitti. Barbu gremoanas trakt prvieto un ar
gremoanas sulm sajauc peristaltikas vii u.c. kua un zarnu kustbas.
Gremoanas dziedzeri savu darbbu pielgo uztura remam un ditas patnbm, uzemts barbas
daudzumam. Gremoana skas, tikldz barba nokst mutes dobum, kur notiek barbas
sasmalcinana - koana - un sajaukana ar siekalm. Siekalu fermentu iedarbba turpins ar
ku, kamr t saturs nav kuvis oti skbs. Siekalu amilze sae apmram pusi uztura cietes ldz
disahardiem un trisahardiem, prjo cieti sae aizkua dziedzera amilze. Ja cilvka uztur
daudz cukura (disahardu), t saelanu sk siekalu maltze, bet beidz aizkua dziedzera un zarnu
sulas fermenti divpadsmitpirkstu zarn. No mutes dobuma pa rkli un barbas vadu (skatt rana)

barba nonk ku, kur uzkrjas un pakpeniski sajaucas ar kua sulu. Cilvkam kua sula
izdals pastvgi, jo intervli starp dienreizm ir nelieli, turklt uz organismu biei darbojas kds
nosacjuma kairintjs, kas stimul ts raanos. anas laik un pc ts kua sula izdals
pastiprinti. Ts sastvs un daudzums vari atkarb no uzemts barbas daudzuma un miskm
pabm. Visvairk kua sulas izdals, kad d gau,- tad taj ir ar visvairk slsskbes; vismazk
slsskbes kua sul ir pc piena dienu lietoanas. Kua sul visvairk fermentu ir pc maizes
anas. Kua sulas izdalanos regul neirohumorli faktori. Ts sekrcij izir 3 fzes. Pirmaj
fz sekrciju izraisa nosacjuma (diena smara, izskats) un beznosacjuma kairintji (diena
gara, koana, rana). Rodas t.s. stgribas jeb apettes sula, kas sagatavo kui barbas
uzemanai un atvieglina turpmko gremoanas norisi. stgribas sula izdals 1/2 - 2 stundas, bet
sekrcija pc anas ilgst 6 - 8 stundas. Otraj fz sula izdals sakar ar barbas mehnisku un
misku iedarbbu uz kua sienu, k ar hormona gastrna ietekm, kur veidojas kua vrtnieka
da. Stipri kua sekretorisko nu kairintji ir gaas un drzeu buljoni, kas satur histamnu. Tas
stimul slsskbes izdalanos. Sekrcijas treo fzi ierosina divpadsmitpirkstu zarnas hormons
enterogastrns, kas kairina kua dziedzernas un pastiprina sulas izdalanos. Ts sekrciju
veicina ar dai uzturldzeku skaldprodukti. Kua sekrciju kav taukiem bagts diens. Tauki var
aizkavt sulas izdalanos tri mehniski - apkljot gotdu, tomr galvenais kavtjs ir hormons
enterogastrons, kas rodas divpadsmitpirkstu zarn, kad tur ieplst tauki. Kua sulas izdalanos
negatvi ietekm ar slsskbes iekana divpadsmitpirkstu zarn. Ja zarn oti skba reakcija (pH
2,5), sekrcija ku apstjas. Kua sulas izdalanos samazina, pat prtrauc nepatkamas
emocijas, piem., bailes, dusmas. Ku notiek galvenokrt olbaltumvielu gremoana. Kua
proteinzes (pepsns u.c.) sae olbaltumvielu molekulas samr liels peptdu molekuls, to
gremoana turpins divpadsmitpirkstu zarn. Olbaltumvielu gremoanas galaproduktu aminoskbju ku ir maz. Kua sulas lipze sae ar dau emulto tauku (olas dzeltenums,
piena tauki). Kad kua saturam ir viendabga, pusidra konsistence, skas kua pakpeniska
iztukoans. Skb barbas putria jeb himuss neliels porcijs priet tievs zarnas skumda divpadsmitpirkstu zarn. Te uz barbas putriu iedarbojas aizkua dziedzera sula, ults un zarnu
sula. Aizkua dziedzera sulas izdalanos (pieauguam cilvkiem diennakt izdals 0,7 - 1,2 litri),
tpat k kua sekrciju, ierosina nosacjuma un beznosacjuma kairintji. Dziedzera darbbas
regulcij oti liela nozme ir hormoniem sekretnam un pankreozimnam, kuri slsskbes ietekm
rodas divpadsmitpirkstu zarnas gotd. Aizkua dziedzera sulas fermenti iedarbojas uz vism
uzturvielu grupm. Amilze norda cieti, maltze un laktze sae disahardus ldz
monosahardiem - glikozei, galaktozei un fruktozei, kas uzscas asins. Tripsns, himotripsns,
elastze un karboksipeptidzes sae olbaltumvielas dipeptdos un tripeptdos, veidojas ar peptdi
un aminoskbes.
http://www.medicine.lv/raksti/gremosana_pme