Galaktika Un Visums PDF

4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektronisk grmata http://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?
id=19058
Msu Galaktika un citas galaktikas, to raksturojums. Visuma uzbve (struktra) un evolcija laik.
Vietne: Profesionlaj izgltb iesaistto visprizgltojoo mcbu priekmetu pedagogu kompetences paaugstinana
Kurss: FiziT009 : Visprizgltojo fizika profesionlaj izgltb
Grmata: 4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektronisk grmata
Drukjis: Vieslietotjs
Datums: svtdiena, 2015. gada 1. novembris, 22:08
1 of 37 2015.11.01. 22:10
4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektronisk grmata http://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19058
Satura rdtjs
Titullapa
4.1. Msu Galaktika
Galaktikas uzbve
Saules sistmas vieta
Zvaigu kopas
Miglji
4.2. Galaktiku saldzinjums
Galaktiku tipi
Gravitcijas nozme
4.3. Megapasaules struktra
Galaktiku kopas
Lielmroga struktra
4.4. Visuma evolcija
Visuma izpleans
Lielais Sprdziens
Saules sistmas raans
Citplantas
Dzvba kosmos
2 of 37 2015.11.01. 22:10
Titullapa
Ilgonis Vilks
Elektronisk grmata "Galaktikas un Visums"
Materils izstrdts ESF Darbbas programmas 2007. - 2013. gadam Cilvkresursi un nodarbintba priorittes 1.2. Izgltba un prasmes paskuma
1.2.1. Profesionls izgltbas un visprjo prasmju attstba aktivittes 1.2.1.2. Visprjo zinanu un prasmju uzlaboana apakaktivittes
1.2.1.1.2. Profesionlaj izgltb iesaistto pedagogu kompetences paaugstinana Latvijas Universittes realizt projekta Profesionlaj
izgltb iesaistto visprizgltojoo mcbu priekmetu pedagogu kompetences paaugstinana (Vienoans Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2
/09/IPIA/VIAA/003, LU reistrcijas Nr. ESS2009/88) stenoanai.
Rga, 2011
3 of 37 2015.11.01. 22:10
4.1. Msu Galaktika

Msu Galaktikas struktra, sastvs un Saules sistmas vieta taj.
Piena Ce ir daa no msu Galaktikas. Apskati videomateril Piena Cea kustbu nakts gait (mzikas pavadjum)
4 of 37 2015.11.01. 22:10
Galaktikas uzbve
Ms dzvojam zvaigu sistm, ko sauc par Piena Cea galaktiku vai vienkri par Galaktiku, taj ir aptuveni 200 miljardi zvaigu. Galaktika ir
milzga gravitcijas spku saistta zvaigu sistma. Ja btu iespjams paskatties uz Galaktiku no malas, t izskattos k plns disks ar biezku centrlo
sablvjumu. Raugoties uz Galaktiku no augas, galaktikas disk vartu redzt spirlzarus, kas atzarojas no centra. Disk atrodas lielk daa
Galaktikas zvaigu, starpzvaigu gze un puteki. Daviet zvaigu sablvjumi veido zvaigu kopas, bet gzes un puteku sablvjumi - migljus.
Galaktikas disku apem Galaktikas sfrisk sastvdaa halo, kur ir maz zvaigu, tpc t saskatma ar grtbm. Msu Galaktikas diametrs ir 100
tkstoi gaismas gadu jeb 30 tkstoi parseku. Gaismas gads ir attlums, ko gaisma veic vakuum vien gad (9,46 1015 m). Galaktikas centrs tiei
nav saskatms, jo to aizsedz gzu un puteku mkoi. Galaktikas centr atrodas spcgs radiostarojuma avots, kura iekien atrodas lielas masas
melnais caurums. Bet Galaktikas galven sastvdaa (pc masas) ir neredzam, tum matrija. Domjams, ka to veido elementrdaias, kam ir
masa, bet elektromagntisk mijiedarbba ar vielu ir vja, vai ts nav nemaz.Tumo matriju pagaidm var konstatt tikai pc ts radt gravitcijas
spka.
5 of 37 2015.11.01. 22:10
Galaktika no sniem
Msu Galaktika no augas (zmjums) un spirlveida galaktika Piena Cea galaktikas shma. I. Vilka
no sniem (foto). Vikipdijas attli zmjums
Aprini, aptuveni cik gaismas gadu un cik metru ir vien parsek!

Samekl internet papildu informciju par tumo matriju!
Par msu Galaktiku lasi vl projekt Astronomija tkl
6 of 37 2015.11.01. 22:10
Apskati videoanimcij Piena Cea galaktiku un prnovas sprdzienu taj
7 of 37 2015.11.01. 22:10
Saules sistmas vieta

Tum bezmness nakt pie zvaigots debess redzams Piena Ce, kas k miglaina josla stiepjas pri debesm. To veido tlu zvaigu vienkop
sapldus gaisma. Piena Ce ir daa no msu Galaktikas, tomr ne visa galaktika. Patiesb Piena Ce ir tikai neliela daa no viena Galaktikas
spirlzara. Saules sistma kop ar Sauli atrodas Galaktikas diska vidusda nepilnu 8 kiloparseku attlum no ts centra Oriona atzar. Saules sistma
Galaktik ir k miltu graudi, kas iecepts liel pankk. Ja novrotjs raugs Galaktikas diska plaknes virzien, skatiens sastop daudz zvaigu, kas ar
veido Piena Cea joslu.
Piena Ce ir daa nu msu Galaktikas spirlzara. Vikipdijas attls Saules novietojums Galaktik (dzeltenais apltis). Saule ar vism plantm
atrodas Oriona atzar. Mums tuvkie spirlzari ir Perseja spirlzars (tlk
no centra) un Strlnieka (Sagittarius) spirlzars tuvk centram.
Vikipdijas attls
Animcij izpti Saules un citu objektu izvietojumu msu Galaktik. Modeli groza, turot nospiestu peles kreiso taustiu un prvietojot peli. Tuvina ar
8 of 37 2015.11.01. 22:10
"+", attlina ar "" pogu. Iespjams "izslgt" un "ieslgt" jaunks zvaigznes (population I), vecks zvaigznes (population II), vajs zvaigu
kopas (open cluster), lodveida zvaigu kopas (globular cluster), migljus (gaseous nebulae) un Sauli (Sun).
Apskati videoanimcij Saules sistmas atraans vietu msu Galaktik
9 of 37 2015.11.01. 22:10
Zvaigu kopas
Daviet Galaktikas zvaigznes sablvjus ciek, veidojot zvaigu kopas. Ts ir divjdas: vajs un lodveida. Kaut ar pie debess ts izskats ldzgi,
to daba ir dada. Vajs zvaigu kopas sastv no jaunm zvaigznm, kas nesen izveidojus. Daas no tm vl ir saisttas ar migljiem, kuros
radus. Kops ir daudz galvens secbas zvaigu, bet maz milu un prmilu. Vajs kopas nav lielas, tajs ir simts ldz tksto zvaigznes. Tm ir
neregulra forma, to vidjais diametrs ir 3 ldz 5 pc. Vajs zvaigu kopas ir izvietojus Galaktikas spirlzaros, kur vl odien turpins zvaigu
veidoans. Pavisam zinmas vairk nek 1000 vajs zvaigu kopas.
Lodveida zvaigu kopu skaits nav liels, tikai kdas 150, toties tajs ir oti daudz zvaigu vairki simti tkstou ldz vairki miljoni. T k zvaigu
kopj starjauda ir liela, lodveida kopa saskatma no liela attluma. Lodveida kopas ir lieli objekti, to diametrs ir 20 ldz 60 pc. Lodveida kopas atrodas
vis Galaktikas sfriskaj telp - disk, halo, bet visvairk to ir Galaktikas centrlaj sablvjum. Lodveida zvaigu kopas ir vieni no veckajiem
Galaktikas objektiem. Ts sastv no vecm zvaigznm sarkanajiem miliem.
10 of 37 2015.11.01. 22:10
Vajo zvaigu kopu vl apem migljs. Vikipdijas attls Lodveida zvaigu kop zvaigznes izvietotas blvi. Vikipdijas attls
Par zvaigu kopm lasi vl Vikipdij
Dodies "kosmiskaj ceojum" uz vajo zvaigu kopu, kas atrodas 5500 gaismas gadu attlum
Kdi objekti vrojami "pa ceam"?

Cik liels ir is attlums saldzinjum ar Galaktikas diametru?
11 of 37 2015.11.01. 22:10
Miglji
Starpzvaigu telp sastopami retinti gzes mkoi - difzie miglji. Tie, tpat k zvaigznes, sastv galvenokrt no deraa un hlija. Pc izskata
izsir gaios un tumos migljus. Daa gaio miglju spd td, ka to tuvum vai iekien atrodas karsta zvaigzne, kas sasilda miglju ldz augstai
temperatrai, ldz tas sk spdt. Var bt ar t, ka migljs tikai atstaro tuvum esoas zvaigznes gaismu. Tikai nelielai daai miglju ir laimjies, ka to
tuvum atrodas kda spoa zvaigzne. Lielk daa miglju ir tumie miglji, kas saskatmi tikai tad, ja atrodas uz gaia miglja fona vai zvaigu fona.
T k tumajos migljos nav nekdu sildelementu, tie ir oti auksti. Tumajos migljos piemrotos apstkos notiek jaunu zvaigu veidoans. Pastv
ar citdi miglji - planetrie un prnovu miglji, kas ir zvaigu evolcijas rezultts. Planetrais migljs rodas sarkanajam milzim nometot apvalku un
prvroties par balto punduri, bet prnovas migljs rodas prnovas sprdzien. Abos pdjos gadjumos miglji izpleas un pakpeniski izklst
starpzvaigu telp.
Oriona migljs ir gaiais difzais migljs. Vikipdijas attls Zirga Galvas migljs ir tumais difzais migljs. Vikipdijas attls
12 of 37 2015.11.01. 22:10
Gliemea migljs ir planetrais migljs. Vikipdijas attls Krabja migljs radies prnovas sprdzien 1054. gad. Vikipdijas attls
Par migljiem lasi vl Vikipdij
Videoanimcij apskati Krabja miglja izveidoanos prnovas sprdzien
Videoanimcij apskati Oriona miglju "telpiski"
13 of 37 2015.11.01. 22:10
14 of 37 2015.11.01. 22:10
4.2. Galaktiku saldzinjums

Dada tipa galaktikas. Gravitcijas nozme galaktiku uzbv un mijiedarbb.
Apskati videomateril galaktiku daudzveidgs formas!
15 of 37 2015.11.01. 22:10
Galaktiku tipi
Daa miglaino plankumu, kas redzami starp zvaigznm, nepieder msu Galaktikai, bet ir patstvgas, gravitcijas spku saisttas zvaigu sistmas -
galaktikas. Katr no tm ir daudzi miljardi zvaigu. Pc rj izskata lielko dau galaktiku iedala trs grups: eliptisks, spirlveida un neregulrs
galaktikas.
Eliptisks galaktikas ir apai vai saplacinti zvaigu mkoi. Ts apzm ar burtu E un to saspieduma pakpi raksturo ar skaitli no 0 ldz 7. E0 tipa
galaktikas ir lodveidgas, bet E7 stipri saplacintas. Tajs praktiski nav gzes, tpc nenotiek jaunu zvaigu veidoans. Eliptisks galaktikas sastv
galvenokrt no vecm zvaigznm - sarkanajiem miliem, dzeltenajiem un sarkanajiem punduriem. Starp eliptiskajm galaktikm sastopamas gan paas
lielks galaktikas ar milzgu diametru, masu un starjaudu, gan niecgas pundurgalaktikas.
Spirlveida galaktikas ir daudzjd zi ldzgas msu Galaktikai. To raksturgk pazme ir spirlzari. Spirlveida galaktikas dals divs grups.
Normlajm spirlveida galaktikm (S) spirlzari skas tiei no centra, bet rsotajm spirlveida galaktikm (SB) centrlais sablvjums ir pagarints
un spirlzari skas t galos. Msu Galaktika ir rsot spirlveida galaktika. Spirlveida galaktikm, tpat k msu Galaktikai, ir zvaigu disks ar
centrlo sablvjumu. 5 ldz 10% diska masas veido gze un puteki, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes. iemesla d spirlveida galaktiks ir daudz
spou miglju un karstu prmilzu zvaigu. Lielko spirlveida galaktiku diametrs sasniedz 30 ldz 40 kpc.
Neregulrs galaktikas (Irr), k rda nosaukums, ir neregulras formas zvaigu mkoi. ajs galaktiks ir daudz gzu un puteku, kas veido 20 ldz
50 % visas galaktikas masas. Atsevios neregulro galaktiku apgabalos norisins intensva zvaigu veidoans, tpc tur ir daudz jaunu un karstu
zvaigu. Neregulro galaktiku masa, izmri un starjauda vidji ir mazka nek eliptiskajm un spirlveida galaktikm.
16 of 37 2015.11.01. 22:10
Galaktiku klasifikcijas shma. I. Vilka attls
Norml spirlveida galaktika. Vikipdijas attls rsot spirlveida galaktika. Vikipdijas attls
17 of 37 2015.11.01. 22:10
Eliptisk galaktika
Eliptisk galaktika. Vikipdijas attls Neregulr galaktika. Vikipdijas attls
Par galaktikm lasi vl Vikipdij
Apskati animcij zvaigu kustbu spirlveida galaktik
Vro trs izcelts zvaigznes (zila, balta, dzeltena). Vai ts tuvojas Galaktikas centram?
Balt zvaigzne attlo Sauli. Aptuveni cik ilg laik t veic apriojumu ap Galaktikas centru? Laika mrogs dots megagados.
Apskati videoanimcij rotjou spirlveida galaktiku
18 of 37 2015.11.01. 22:10
19 of 37 2015.11.01. 22:10
Gravitcijas nozme
Vairum gadjumu debess ermei atrodas liel attlum viens no otra, ldz ar to ermeu magntisko lauku mijiedarbba vai elektrisko ldiu apmaia
ir nebtiska. Megapasaul par noteicoo kst ermeu gravitcijas mijiedarbba. Plantas prvietojas ap Sauli ts gravitcijas spka iedarbb,
zvaigznes galaktiks satur kop savstarpjais gravitcijas spks. Gravitcijas spks darbojas ar starp galaktikm. Galaktiku sakopojumos notiek lna
kustba ap kopjo masas centru. Ja divas galaktikas atrodas tuvu, gravitcijas spks starp tm ir tik spcgs, ka maina galaktiku formu un pat var novest
pie galaktiku sadursmes. das galaktikas sauc par mijiedarbgm galaktikm. Sadursme aj gadjum ir nosacts jdziens, jo attlumi starp
zvaigznm galaktiks ir oti lieli un galaktikas var brvi iziet viena otrai cauri, zvaigznm nesaskaroties. Saduroties gzes un puteku mkoiem, kas
atrodas galaktiks, veidojas liels daudzums jaunu zvaigu. Iespjams ar galaktiku kaniblisms, kad lielk galaktika aprij mazko, piesaistot sev
dau ts zvaigu. di savu zvaigu sastvu vairkkrt papildinjusi ar msu Galaktika. Saplstot vairkm galaktikm, ir izveidojus gigantiskas
eliptisks galaktikas. No ikdienas viedoka galaktiku sadursme ir lns process - t ilgst vairkus simtus miljonu gadu, tpc no Zemes raugoties iet k
nemainga, sastingusi aina. Gravitcijas spks ir noteicoais ar lielkos mrogos - tas izraisa galaktiku "pulcanos" grups un kops, k ar veido
kopjo Visuma struktru.
Divu spirlveida galaktiku sadursme. Habla kosmisk teleskopa attls
Apskati videoanimcij divu galaktiku sadursmi, kas ilustrta ar reliem piemriem
20 of 37 2015.11.01. 22:10
4.3. Megapasaules struktra

Galaktiku kopas, Visuma lielmroga struktra. Debess ermeu sistmu hierarhija: zvaigznes, galaktikas, galaktiku kopas.
Dodies videoceojum no Saules sistmas ldz pam tlakajm galaktikm (neaizmirsti ieslgt skau!)
21 of 37 2015.11.01. 22:10
Galaktiku kopas
Galaktikas ir grti iedomjami attlumi. Mums tuvk galaktika - Andromedas galaktika atrodas aptuveni 770 000 parseku jeb 2,5 miljonu gaismas
gadu attlum, bet attlumi ldz tlajm galaktikm mrmi daudzos megaparsekos (Mpc). Atsevias galaktikas Visum sastopamas reti. Lielk daa
galaktiku veido galaktiku grupas un galaktiku kopas. Galaktiku grups ir dai desmiti galaktiku, bet galaktiku kops ir simti un tkstoi galaktiku. Ts
satur kop gravitcijas spks. Msu Galaktika ietilpst galaktiku grup, ko sauc par Loklo grupu. Taj ir dai desmiti galaktiku, lielks no tm ir msu
Galaktika, Andromedas migljs un galaktika M 33. Loklajai grupai tuvk galaktiku kopa atrodas Jaunavas zvaigznj un taj ietilpst aptuveni 2500
galaktikas. Attlums ldz Jaunavas galaktiku kopai ir aptuveni 17 Mpc (17 000 000 pc). Galaktiku kopa nav Visuma lielk struktra daa galaktiku
kopu vl apvienojas galaktiku superkops. Galaktiku superkop ir aptuveni 10 galaktiku kopas (pavisam vairki desmiti tkstou galaktiku), un ts
tipiskais izmrs ir vairki desmiti megaparseku. Msu galaktika ietilpst Loklaj superkop, kuras centr atrodas Jaunavas galaktiku kopa. Lokl
superkopa ir saplacinta k pankka, ts diametrs ir aptuveni 40 Mpc. Msu Galaktika atrodas Lokls superkopas nomal.
Galaktiku grupa. Vikipdijas attls. Kdu tipu galaktikas redzamas attl? Jaunavas galaktiku kopa. Priekpln esos zvaigznes aizsegtas ar
melniem apiem. Eiropas Dienvidu observatorijas attls
22 of 37 2015.11.01. 22:10
Msu Galaktika ar ts pavadoiem, Lokl galaktiku grupa un Lokl superkopa. Vikipdijas zmjums
Dodies video ceojum no Zemes ldz Loklajai superkopai
Nosauc tev pazstamos objektus!

Kura no pardtajm Visuma struktrm ir vislielk?
23 of 37 2015.11.01. 22:10
Lielmroga struktra
Fotogrfijs, kas iegtas ar pasaules spcgkajiem teleskopiem, debess ir burtiski noklta ar galaktikm. Ts veido telpisku struktru, ko sauc par
Visuma lielmroga struktru. Galaktiku kopas un superkopas ir izvietotas milzgu, neregulru nu siens. Visuma struktru var saldzint ar ziepju
putm, kurs haotiski izvietoti dada izmra ziepju burbui. nu jeb burbuu iekien galaktiku ir maz. da struktra novrojama vis izpttaj
Visuma da. Ts tapan liela nozme ir tumajai matrijai, kas nav saskatma, bet ar savu gravitcijas spku ietekm galaktiku un galaktiku kopu
kustbu.
Attl pardts tuvks galaktiku superkopas (supercluster) un lielkie tukumi (voids) starp tm. Izmantoti dati par 68 miljonu galaktiku izvietojumu.
Visums pardts uz vism pusm 1 miljarda gaismas gadu attlum no Zemes. Lokl galaktiku superkopa (Virgo) atrodas attla centr, bet tas
24 of 37 2015.11.01. 22:10
nenozm, ka msu superkopa atrastos Visuma centr. Vikipdijas attls
Visums ir kaut cik detalizti izptts pris miljardu gaismas gadu attlum no Zemes. Lielk attlum veikti tikai dai ptjumi, jo tls galaktikas spd
oti vji un to saskatanai vajadzgi oti lieli teleskopi. aj attl, kas iegts ar Habla kosmisko teleskopu, kartts kds neliels apgabals debess dienvidu
puslod, kur nav msu Galaktikas zvaigu un citu tuvu objektu. Te var ieskatties vairk nek 10 miljardu gaismas gadu attlum. Redzams, ka
Visumu viscaur aizpilda galaktikas. Habla kosmisk teleskopa attls
Videoanimcij apskati Visuma novrojams daas struktras izmaias vairk nek 10 miljardu gadu laik. Animcijas beigas atbilst msdienm.
K galaktikas izvietotas skum un k - beigs?

Kda spka iedarbb notiek galaktiku koncentrsans nu siens?
25 of 37 2015.11.01. 22:10
4.4. Visuma evolcija

Visuma izpleans. Visuma evolcija pc Liel Sprdziena. Saules sistmas, Zemes un Mness raans.
Apskati videomaterilu, kas parda Saules sistmas un Zemes veidoanos. Animcija balstta uz zintniskiem priekstatiem.
26 of 37 2015.11.01. 22:10
Visuma izpleans
K noskaidrota iepriekj sada aprakstt Visuma uzbve? eit galven nozme ir mrjumiem, kas balstti uz Doplera efektu. Doplera efekts ir
novrotjam pienkoo svrstbu frekvences (un ldz to ar via garuma) maia, ko rada svrstbu avota un novrotja prvietoans vienam attiecb
pret otru. Astronomij Doplera efekts izpauas t, ka objektam attlinoties no novrotja t spektr palielins spektrllniju via garums.
Spektrllnijas nobds uz spektra sarkano galu, tpc efektu sauc par sarkano nobdi. Izmrot sarkano nobdi, iespjams noteikt objekta attlinsans
trumu. 20. gadsimta skum astronomi konstatja, ka galaktiku spektros pastv sarkan nobde. Tas nozm, ka citas galaktikas attlins no msu
Galaktikas. Ameriku astronoms Edvins Habls atklja likumsakarbu, ko tagad sauc par Habla likumu: jo lielks galaktikas attlinans trums, jo
lielk attlum t atrodas. Tlks galaktikas attlins no mums ar lielu trumu. Izmrot galaktikas sarkano nobdi, var aprint ts attlinans
trumu un ar attlumu ldz galaktikai. Habla likums ir pats labkais metramrs kosmosa plaumos.
Ttad, skatoties no msu Galaktikas, redzams, ka citas galaktikas attlins, pie kam, jo tlk ts atrodas, jo lielks ir to attlinans trums. Tau tas
nenozm, ka msu Galaktika ir Visuma centrs. Skatoties no citas galaktikas, redzam izpleans aina btu tda pati. K to saprast? Iztlosimies, ka
galaktikas ir k roznes rgsto mklas kukult. Mklai uzrgstot, attlumi starp roznm (galaktikm) pieaug. Nevien kukula da roznes nesk
blvties, neviena rozne nav ar izpleans centrs. Realitt izpleas nevis mkla, bet pati Visuma telpa. Visuma telpas izpleans ir galaktiku
attlinans clonis. Bet galaktikas un ar galaktiku kopas nepaliek lielkas, jo ts satur kop gravitcijas spks. Izpleans attiecas uz lielkiem
veidojumiem.
27 of 37 2015.11.01. 22:10
Jo lielks galaktikas attlums, jo trk t attlins un lielka spektrllniju Visuma izpleans saldzinjums ar rgstou rozu mklu. Vikipdijas
sarkan nobde. I. Vilka zmjums zmjums
Animcij apskati Visuma izpleans analoiju ar gaisa balona piepanu. Animciju sk, nospieot pogu "inflate balloon".
Vai balonam piestiprints montas paliek lielkas?

Vai kda monta ir izpleans centrs?
Otr animcij apskati sarkans nobdes raanos Visuma izpleans d. Animciju sk, nospieot pogu "play animation".
K izmains observatorij redzamais gaismas via garums?

K izmains observatorij novrojam gaismas krsa?
28 of 37 2015.11.01. 22:10
Lielais Sprdziens
Ja Visums izpleas, tad var secint, ka kdreiz tas ir bijis oti mazs un visas t daas atradus ciei kop. No msdienu teorijm izriet, ka Visums radies
pirms 14 miljardiem gadu. Skotnji Visums bija niecgs objekts ar milzgu blvumu un temperatru. No raans mirka tas strauji, sprdzienveidgi
izplets, td is process ir nosaukts par Lielo Sprdzienu. Visuma attstb oti svargi bija t pastvanas pirmie mirki (pat ne pirms sekundes, bet
niecgas sekundes daas) jo tie liel mr noteica Visuma attstbas turpmko gaitu. Skotnji Visums sastvja tikai no elementrdaim, vai to
sastvdam, starp kurm notika dadas prvrtbas. Visumam izpleoties, temperatra un blvums pakpeniski samazinjs un sks kodoltermisks
reakcijas, kurs no protoniem veidojs hlija atomu kodoli. Kodolrerakcijm beidzoties Visums sastvja aptuveni no 75% deraa un 25% hlija.
aj brd no Visuma raans bra bija pagjuas tikai pris mintes. Turpmkajos 400 000 gados Visums turpinja izplesties un atdzist, ldz viela kuva
caurspdga un starojums varja brvi prvietoties visos virzienos. o starojumu atklja 1965. gad un nosauca par relikto starojumu. T atklana bija
galvenais pierdjums tam, ka priekstats par Visuma karsto skumu ir pareizs.
No bra Visuma attstb iesks pdjais posms, kas turpins ar msdiens un kur viela spl galveno lomu. Visums sadaljs atsevios gzes
mkoos, kas ska saspiesties gravitcijas spka ietekm. No ie mkoiem izveidojs pirms zvaigznes. Zvaigu iekien no deraa veidojs hlijs,
bet no t citi miskie elementi - ogleklis, skbeklis, silcijs, utt. Ar zvaigu nomestajiem apvalkiem tie nonca apkrtj vid. Pc tam no
starpzvaigu vides, kas bija bagtinta ar zvaigzns sinteztajiem miskajiem elementiem, veidojs jaunas zvaigznes un plantas. Saule ir vismaz otrs
paaudzes zvaigzne. Paralli notika galaktiku veidoans, kur btiska loma bija tums matrijas gravitcijas spkam. Zvaigznes veidoja zvaigu
kopas, bet kopas saplda, veidojot galaktikas. Pirmo galaktiku veidoans nav ldz galam izptta, jo trkst tieu novrojumu, kas attiecas uz o Visuma
attstbas posmu. Daus miljardus gadu pc izveidoans Visums lielos vilcienos izskatjs tds, k tagad.
Pc Liel Sprdziena Visums turpinja pc inerces izplesties. Vajadztu bt t, ka Visum eso matrija ar savu gravitcijas spku izpleanos bremz,
tau 1998. gad tika atklts, ka vismaz pdjos miljardos gadu izpleans notiek ar pieaugou trumu. o efektu izraisa tum enerija, kuras
iespjamais avots ir vakuuma enerija. s enerijas darbba izpauas k atgrans, kas izraisa patrintu Visuma telpas izpleanos. Tums enerijas
ietekme jtami izpauas tikai oti lielos telpas mrogos, starp objektiem uz Zemes t nav izmrma.
29 of 37 2015.11.01. 22:10
Visuma evolcijas posmi. Vikipdijas attls, I. Vilka tulkojums
Relikt starojuma karte. Kaut ar reliktais starojums ir oti viendabgs, dados virzienos tomr novrojamas nelielas temperatras atirbas (pardtas
ar dadu krsu), kas norda uz to, ka agrnaj Visum pastvja apgabali ar nedaudz atirgu blvumu. Ja tdu nebtu, tad btu grti izskaidrot, k
izveidojs novrojam Visuma struktra. NASA attls
30 of 37 2015.11.01. 22:10
Par Lielo Sprdzienu lasi vl Vikipdij
Apskati videoanimcij Liel Sprdziena iespjamo norisi un sekojoo Visuma izpleanos
31 of 37 2015.11.01. 22:10
Saules sistmas raans

Saska ar msdienu priekstatiem, Saules sistma izveidojs no auksta starpzvaigu gzes un puteku mkoa aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu.
Tas varja norisinties sekojoi. Mkonim saspieoties, no t centrls daas izveidojs Saule, bet no atlikuma - gzes un puteku disks. Disk veidojs
ski sablvjumi, kas, savstarpji saduroties, auga arvien lielki, ldz no tiem izveidojs plantas. Plantas turpinja bombardt starp tm palikuie skie
ermei. Topoaj Zem ietriecs aptuveni Marsa lieluma objekts, sardot plantas rjo dau. No triecien izkaist materila orbt ap Zemi
pakpeniski izveidojs Mness. T rads Zemes grupas plantas. Ts sastv galvenokrt no ieiem un metliem, jo plantu sistmas iekj da
temperatra bija park augsta, lai vartu saglabties liels daudzums gzes un ledus. Milzu plantas veidojs taj Saules sistmas da, kur temperatra
bija zemka. Te bija daudz gzu - deraa un hlija, tpc m plantm ap kodolu izveidojs liels gzu apvalks. Saules sistmas rj da, kur bija
oti zema temperatra, izveidojs galvenokrt no ledus sastvoi ermei - komtas un Koipera joslas objekti.
Uz izveidojus Zemes vl miljardu gadu ilga btiskas prmaias. Meteortu triecienos bija atbrvojusies liela enerija, kas sasildja plantu. Sasilanu
veicinja ar radioaktvo ieu izdaltais siltums. T rezultt Zemes dzles sakarsa, izkusa un noslojs. Centr izveidojs blvs kodols, bet rpus - no
vieglkiem ieiem veidota garoza. No karstajiem ieiem izdaljs gzes un dens tvaiki. Tvaiki kondensjs, radot jras un okenus, bet gzes izveidoja
Zemes atmosfru. Aptuveni pirms 3,4 miljardiem gadu uz Zemes pardjs dzvba. Skum ts bija primitvas baktrijas un vieni, bet pakpeniski
dzvbas formas kuva arvien saretkas un daudzveidgkas.
Plantu sistma tapanas stadij. Ap zvaigzni Fomalhautu atrodas puteku un sku debess ermeu disks. Izceltaj kvadrt pardta planta.
Vikipdijas attls
32 of 37 2015.11.01. 22:10
Apskati animcij temperatru dads Saules sistmas zons plantu veidoans laik. Temperatru maina, prvietojot regulcijas pogu.
Cik augsta temperatra Celsija grdos aj laik bija uz Zemes (tre planta no augas)? Kuras vielas bija cietas (solid), un kuras - gzveida
(gas)?
Cik augsta temperatra Celsija grdos aj laik bija uz Saturna (planta ar gredzenu)? Kuras vielas bija cietas (solid), un kuras - gzveida (gas)?
Apskati videoanimcij Saules sistmas veidoanos
33 of 37 2015.11.01. 22:10
Citplantas
Plantas rio ne tikai ap Sauli. Pie vairkiem simtiem zvaigu ar ir atrastas plantas. Lai atirtu no Saules sistmas plantm, ts sauc par
citplantm jeb eksoplantm. T k s plantas atrodas oti tlu, bet saimniekzvaigznes gaisma ir oti spoa, ts ieraudzt izdodas tikai atsevios
gadjumos. Citplantas atklj ar netieiem pamieniem. Planta, riodama ap zvaigzni, ar savu gravitcijas spku izkustina ar zvaigzni, kas
prvietojas pa nelielu elipsi. Raugoties no Zemes redzams, ka zvaigzne briem kusts virzien uz mums, bet briem - prom no mums. o kustbu
iespjams izmrt, reistrjot spektrllniju nobdi zvaigznes spektr, kas rodas Doplera efekta d. Otrs pamiens izmantojams tikai tm plantm, kas
sav kustb ap zvaigzni aiziet priek zvaigznes diskam. T k planta pati nespd, zvaigznes spoums uz laiku samazins. Preczi mrot zvaigznes
spoumu, ir iespjams konstatt plantu.
Vairums atklto plantu ir lielas, lielkas par Jupiteru (novrojumos vieglk atklt lielas plantas). Pie kam daudzas citplantas atrodas oti tuvu savai
zvaigznei, tuvk par Merkuru Saules sistm, tpc ir oti karstas. Tau ir atkltas ar Zemei ldzgas plantas, kuru blvums ir apmram tds pats k
msu plantai. Tas liek domt, ka s plantas sastv no ieiem. Uz citplantm ir atklts dens un dai citi miskie savienojumi, tomr pagaidm
informcijas par m tlajm pasaulm ir maz. Tau ir skaidrs, ka citplantu kosmos ir oti daudz un uz daas no tm ir piemroti apstki dzvbas
pastvanai.
Citplanta mkslinieka skatjum. Vikipdijas attls
Par citplantm lasi vl Vikipdij
34 of 37 2015.11.01. 22:10
Apskati animcij prmaias spektr, kas rodas plantas izraists zvaigznes kustbas d. Animciju palai ar pogu "start animation".
Kur kustgais objekts ir planta, un kur - zvaigzne?

Uz kuru spektra galu nobds spektrllnijas, kad zvaigzne attlins no novrotja, un uz kuru, kad zvaigzne tuvojas?
Apskati animcij zvaigznes spouma izmaias, kad citplanta iet pri zvaigznes diskam.
K maintos zvaigznes spoums, ja planta ietu tiei pr diska centram?

K maintos zvaigznes spoums, ja planta btu lielka?
Apskati videoanimcij citplantu mkslinieka skatjum.
35 of 37 2015.11.01. 22:10
Dzvba kosmos
Zemes tipa dzvbas pastvanai nepiecieams idrs dens, citas neorganisks un organisks vielas, k ar enerijas avots. Pie kam is enerijas avots
var nebt zvaigzne, bet, piemram, plantas dzu siltums. Ldzgi k uz Zemes, kosmos vartu pastvt no ogleka savienojumiem veidotas dzvas
btnes, jo ogleklis ir samr izplatts miskais elements un tam ir nepiecieams misks pabas. Pirmkrt zintnieki cer atrast vienkras, Zemes
mikroorganismiem ldzgas btnes, jo ts spj izturt oti dadus vides apstkus. Mekljumi Saules sistm pagaidm nav devui rezulttus. Pagtn
uz Marsa ir bijis mitrs un silts klimats, bet vai dzvba uz Marsa ir radusies, un vai t ir saglabjusies ldz msdienm, vl nav zinms. Ptjumi turpins.
Ir izteikta doma, ka dzvba vartu pastvt uz pavadoiem Eiropas, Encelada un Titna. Pirmajiem diviem zem ledus garozas vartu bt idra dens
okens, bet uz Titna pastv dadi organiskie savienojumi.
rpus Saules sistmas ir atrastas daudzas citplantas, ar tdas, uz kurm temperatra ir robes no 0 ldz 100 C un normla spiediena apstkos var
pastvt idrs dens. Nav zinms, vai uz m plantm ir dadas organisks molekulas, tau starpzvaigu vid to ir daudz. Kosmos ir atkltas
gandrz 200 neorganisks un organisks molekulas, tai skait vrmais sls, amonjaks, metns, etilspirts. Vissaretk molekula sastv no 24
atomiem, tau, domjams, ka t nav robea. s molekulas atrodas gzu un puteku mkoos, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes un plantas. Var
secint, ka kosmos ir daudzas vietas, kur iespjama dzvbas raans. Bet vai dzvba tur ir radusies? Un vai dzvba kaut kur kosmos ir attstjusies
ldz saretm, varbt pat saprtgm formm? Uz iem jautjumiem pagaidm nav atbildes. Lai uz tiem atbildtu, zintnieki uz citplantm mekl
skbekli, kas vartu bt norde uz biosfras pastvanu. Mekl rpuszemes civilizciju sttus signlus vai to darbbas pdas, tau ar ie mekljumi
pagaidm ir nesekmgi. Ameriku fiziis Enriko Ferm formulja Ferm paradoksu - ja jau rpuszemes civilizciju pastvanas varbtba ir tik liela,
tad kur ts ir?
36 of 37 2015.11.01. 22:10
Pagaidm labk liecba par rpuszemes dzvbas pastvanu - iespjamie mikroorganismu prakmeojumi Marsa meteort. NASA attls
Par Ferm paradoksu lasi vl Vikipdij
Apskati videomaterilu par citplantm un rpuszemes dzvbas pastvanas iespjm (komentri vai teksts angu valod)
Kdi faktori run par labu rpuszemes dzvbas pastvanai?

Kdus argumentus iespjams izvirzt pret?
37 of 37 2015.11.01. 22:10

Galaktika Un Visums PDF

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Galaktika Un Visums PDF

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektronisk grmata http://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?

4.1. Msu Galaktika

Aprini, aptuveni cik gaismas gadu un cik metru ir vien parsek!

Par msu Galaktiku lasi vl projekt Astronomija tkl

Apskati videoanimcij Piena Cea galaktiku un prnovas sprdzienu taj

Saules sistmas vieta

Apskati videoanimcij Saules sistmas atraans vietu msu Galaktik

Par zvaigu kopm lasi vl Vikipdij

Kdi objekti vrojami "pa ceam"?

Par migljiem lasi vl Vikipdij

Videoanimcij apskati Krabja miglja izveidoanos prnovas sprdzien

Videoanimcij apskati Oriona miglju "telpiski"

4.2. Galaktiku saldzinjums

Apskati videomateril galaktiku daudzveidgs formas!

Galaktiku klasifikcijas shma. I. Vilka attls

Eliptisk galaktika. Vikipdijas attls Neregulr galaktika. Vikipdijas attls

Par galaktikm lasi vl Vikipdij

Apskati animcij zvaigu kustbu spirlveida galaktik

Apskati videoanimcij rotjou spirlveida galaktiku

Divu spirlveida galaktiku sadursme. Habla kosmisk teleskopa attls

Apskati videoanimcij divu galaktiku sadursmi, kas ilustrta ar reliem piemriem

4.3. Megapasaules struktra

Dodies video ceojum no Zemes ldz Loklajai superkopai

Nosauc tev pazstamos objektus!

nenozm, ka msu superkopa atrastos Visuma centr. Vikipdijas attls

K galaktikas izvietotas skum un k - beigs?

4.4. Visuma evolcija

Vai balonam piestiprints montas paliek lielkas?

K izmains observatorij redzamais gaismas via garums?

Visuma evolcijas posmi. Vikipdijas attls, I. Vilka tulkojums

Par Lielo Sprdzienu lasi vl Vikipdij

Apskati videoanimcij Liel Sprdziena iespjamo norisi un sekojoo Visuma izpleanos

Saules sistmas raans

Apskati videoanimcij Saules sistmas veidoanos

Citplanta mkslinieka skatjum. Vikipdijas attls

Par citplantm lasi vl Vikipdij

Kur kustgais objekts ir planta, un kur - zvaigzne?

K maintos zvaigznes spoums, ja planta ietu tiei pr diska centram?

Apskati videoanimcij citplantu mkslinieka skatjum.

Par Ferm paradoksu lasi vl Vikipdij

Kdi faktori run par labu rpuszemes dzvbas pastvanai?

You might also like