1. Based Entrepreneurship”, October 10, 2008.

Pieejams:
http:// resursu summa (peļņa, rezerves u. c.), kas var tikt novirzīta uzņēmuma veikto zinātnisko un
pētniecisko aktivitāšu finansējumam.

FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAS ŠĶĒRSLIS

A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās pierādījumu par projekta tirgus orientāciju un konkurētspēju
neesamība, neziņa, vai projekta rezultātiem būs pircējs, nodrošinājuma trūkums, kā arī ar intelektuālā
īpašuma aizsardzību saistītie jautājumi (patenti, autortiesības, zīmoli). Līdz ar to pakāpeniski pieaug
tādu neformālo investoru kā „biznesa eņģeļu” sniegtā finansējuma nozīme. Šis finansējums ir izšķiroši
svarīgs tiem Polijas inovatīvajiem uzņēmumiem, kuri atrodas t.s. „investīciju plaisā” (investment gap)
(Lewandowska, 2009).
Tajā pašā laikā D. B. Audretšs un viņa līdzautori (Audretsch et. al., 2007) uzskata, ka finanšu
teorijā noteikta tradicionālā secība, kurā ir sakārtoti finanšu resursu avoti atkarībā no uzņēmumu
tieksmes tos izmantot (proti, nesadalītā peļņa, aizņēmumi, iekšienē piesaistītais pašu kapitāls un no
ārpuses piesaistītais pašu kapitāls), var mainīties inovatīva projekta attīstības sākotnējās stadijās. Tas
nozīme, ka tā mainās tik ilgi, kamēr uzņēmums neuzkrāj pietiekamu nesadalītās peļņas summu un
neizveido pamatlīdzekļus, kurus var izmantot grupās (Spielkamp et. al., 2009):
a) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
b) iekšējo un ārējo finanšu resursu nepieejamība;
2. Entrepreneurship”, October 10, 2008. Pieejams:
3. http://www1.fe Based Entrepreneurship”, October 10, 2008. Pieejams:
http://www1.fee.uva.nl/fm/conference/ricafe/How%20Do%20Corporate%20Venture%20Capi
talists%20Create%20Value%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
Chirinko R., S resursu summa (peļņa, rezerves u. c.), kas var tikt novirzīta uzņēmuma veikto
zinātnisko un pētniecisko aktivitāšu finansējumam.

FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAS ŠĶĒRSLIS

pierādījumu par projekta tirgus orientāciju un konkurētspēju neesamība, neziņa, vai projekta
rezultātiem būs pircējs, nodrošinājuma trūkums, kā arī ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītie
jautājumi (patenti, autortiesības, zīmoli). Līdz ar to pakāpeniski pieaug tādu neformālo investoru kā
„biznesa eņģeļu” sniegtā finansējuma nozīme. Šis finansējums ir izšķiroši svarīgs tiem Polijas
inovatīvajiem uzņēmumiem, kuri atrodas t.s. „investīciju plaisā” (investment gap) (Lewandowska,
2009).
Tajā pašā laikā D. B. Audretšs un viņa līdzautori (Audretsch et. al., 2007) uzskata, ka finanšu
teorijā noteikta tradicionālā secība, kurā ir sakārtoti finanšu resursu avoti atkarībā no uzņēmumu
tieksmes tos izmantot (proti, nesadalītā peļņa, aizņēmumi, iekšienē piesaistītais pašu kapitāls un no
ārpuses piesaistītais pašu kapitāls), var mainīties inovatīva projekta attīstības sākotnējās stadijās. Tas
nozīme, ka tā mainās tik ilgi, kamēr uzņēmums neuzkrāj pietiekamu nesadalītās peļņas summu un
neizveido pamatlīdzekļus, kurus var izmantot
A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās grupās (Spielkamp et. al., 2009):
c) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
d) iekšējo un ārējo finanšu resursu nepieejamība;
challer H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of Money, Credit and
Banking, resursu summa (peļņa, rezerves u. c.), kas var tikt novirzīta uzņēmuma veikto zinātnisko un
pētniecisko aktivitāšu finansējumam.

FINANŠU IEROBEŽOJUMI KĀ INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAS ŠĶĒRSLIS

A. Špilkamps (A. Spielkamp) un C. Rammers (C. Rammer) piedāvā iedalīt visus faktorus, kuri
bremzē inovāciju attīstību, šādās grupās (Spielkamp et. al., 2009):
e) izmaksas, ekonomiskie riski un peļņas gūšanas iespējas;
iekšējo un ārējo finanšu resur pierādījumu par projekta tirgus orientāciju un konkurētspēju
neesamība, neziņa, vai projekta rezultātiem būs pircējs, nodrošinājuma trūkums, kā arī ar intelektuālā
īpašuma aizsardzību saistītie jautājumi (patenti, autortiesības, zīmoli). Līdz ar to pakāpeniski pieaug
tādu neformālo investoru kā „biznesa eņģeļu” sniegtā finansējuma nozīme. Šis finansējums ir izšķiroši
svarīgs tiem Polijas inovatīvajiem uzņēmumiem, kuri atrodas t.s. „investīciju plaisā” (investment gap)
(Lewandowska, 2009).
f) Tajā pašā laikā D. B. Audretšs un viņa līdzautori (Audretsch et. al., 2007) uzskata, ka finanšu
teorijā noteikta tradicionālā secība, kurā ir sakārtoti finanšu resursu avoti atkarībā no uzņēmumu
tieksmes tos izmantot (proti, nesadalītā peļņa, aizņēmumi, iekšienē piesaistītais pašu kapitāls un no
ārpuses piesaistītais pašu kapitāls), var mainīties inovatīva projekta attīstības sākotnējās stadijās. Tas
nozīme, ka tā mainās tik ilgi, kamēr uzņēmums neuzkrāj pietiekamu nesadalītās peļņas summu un
neizveido pamatlīdzekļus, kurus var izmantot su nepieejamība;
4. 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian
firms. National
e.uva.nl/fm/conference/ricafe/How%20Do%20Corporate%20Venture%20Capitalists%20Cre
ate%20Value%20for%20Entrepreneurial%20Firms.pdf
5. Chirinko R., Schaller H. Why does Liquidity matter in Investment Equations. Journal of
Money, Credit and Banking, 1995, Vol. 27(2), p. 527-547.
Cincera M. Financing constraints, fixed capital and R&D investment decisions of Belgian firms.
National 1.fee.uva.nl/fm/c resursu summa (peļņa, rezerves u. c.), kas var tikt novirzīta uzņēmuma
veikto zinātnisko un pētniecisko aktivitāšu finansējumam.