1.

izmantojot aizņemtos līdzekļus, vēlākajos darbos viņš mazināja kredītam piešķirtās lomas
svarīgumu. XX gs. četrde izmantojot aizņemtos līdzekļus, vēlākajos darbos viņš mazināja
kredītam piešķirtās lomas svarīgumu. XX gs. četrdesmito gadu sākumā savā klasiskajā darbā
„Kapitālisms, sociālisms un demokrātija” v izm Mulkay B., Hall B. H., Mairesse J. Firm level
investment and R&D in France and in the United States: a comparison. University of Oxford,
Nuffield College Economics Group Economics Paper, 2001, No. 2001-W2. Pieejams:
http://www.nuff.ox.ac.uk/Economics/papers/2001/w2/dbb10.pdf
2. Peneder M. The problem of private under-investment in innovation: a policy mind map.
Technovation, 2008, Vol. 28, p. 518–530.
3. antojot aizņemtos līdzekļus, vēlākajos darbos viņš mazināja kredītam piešķirtās lomas
svarīgumu. XX gs. četrdesmito gadu sākumā savā klasiskajā darbā „Kapitālisms, sociālisms
un demokrātija” viņš rakstīja, ka lielie uzņēmumi ir ekonomiskās izaugsmes ģeneratori, jo
spēj nodarboties ar „kreatīvo uzkrāšanu”, akumulējot specifiskas zināšanas, tehnoloģijas un
arī inovāciju finansēšanai nepieciešamos finanšu resursus. Īpaši svarīgu lomu šeit spēlē
īstermiņa monopola tirgus apstākļos gūta peļņa, kuru nākotnē var novirzīt zinātnes un
pētniecības finansējumam. Līdz ar to J. A. Šumpēteris atzina, ka Mulkay B., Hall B. H.,
Mairesse J. Firm level investment and R&D in France and in the United States: a comparison.
University of Oxford, Nuffield College Economics Group Economics Paper, 2001, No. 2001-
W2. Pieejams: http://www.nuff.ox.ac.uk/Economics/papers/2001/w2/dbb10.pdf
4. Peneder M. The problem of private under-investment in innovation: a policy mind map.
Technovation, 2008, Vol. 28, p. 518–530.
5. konkurences (t. sk. pilnīgas) apstākļos nav iespējams uzkrāt pietiekami daudz iekšējo finanšu
resursu, lai ilgstoši finansētu inovācijas. Tāpat viņš minēja trīs inovāciju iņš rakstīja, ka lielie
uzņēmumi ir ekonomiskās izaugsmes ģeneratori, jo spēj nodarboties ar „kreatīvo uzkrāšanu”,
akumulējot specifiskas zināšanas, tehnoloģijas un arī inovāciju finansēšanai nepieciešamos
finanšu resursus. Īpaši svarīgu lomu šeit spēlē īstermiņa monopola tirgus apstākļos gūta peļņa,
kuru nākotnē var novirzīt zinātnes un pētniecības finansējumam. Līdz ar to J. A. Šumpēteris
atzina, ka konkurences (t. sk. pilnīgas) apstākļos nav iespējams uzkrāt pietiekami daudz
iekšējo finanšu resursu, lai ilgstoši finansētu inovācijas. Tāpat viņš minēja trīs inovāciju smito
gadu sākumā savā klasiskajā darbā „Kapitālisms, sociālisms un demokrātija” viņš rakstīja, ka
lielie uzņēmumi ir ekonomiskās izaugsmes ģeneratori, jo spēj nodarboties a Mulkay B., Hall
B. H., Mairesse J. Firm level investment and R&D in France and in the United States: a
comparison. University of Oxford, Nuffield College Economics Group Economics Paper,
2001, No. 2001-W2. Pieejams:
http://www.nuff.ox.ac.uk/Economics/papers/2001/w2/dbb10.pdf
6. Peneder M. The problem of private under-investment in innovation: a policy mind map.
Technovation, 2008, Vol. 28, p. 518–530.
r „kreatīvo uzkrāšanu”, akumulējot specifiskas zināšanas, tehnoloģijas un arī inovāciju finansēšanai
nepieciešamos finanšu resursus. Īpaši svarīgu lomu šeit spēlē īstermiņa monopola tirgus apstākļos
gūta peļņa, kuru nākotnē var novirzīt zinātnes un pētniecības finansējumam. Līdz ar to
J. A. Šumpēteris atzina, ka konkurences (t. sk. pilnīgas) apstākļos nav iespējams uzkrāt pietiekami
daudz iekšējo finanšu resursu, lai ilgstoši finansētu inovācijas. Tāpat viņš minēja trīs inovāciju