1. ASV statistikas dienestu apkopotajiem datiem. Citā pētījumā (Wälde et. al.

, 2004), kas
fokusējās uz G 7 valstu uzņēmumu rādītājiem 1973. – 2000. gados, bija iegūts vairāk
pierādījumu, ka izdevumu zinātnei ASV statistikas dienestu apkopotajiem datiem. Citā
pētījumā (Wälde et. al., 2004), kas fokusējās uz ASV s Hall B. H. Research and Development
at the firm level: does the source of financing matter? National Bureau of Economic Research
Working Paper, 1992, No. 4096. Pieejams:
http://elsa.berkeley.edu/~bhhall/papers/BHH92%20NBER%20WP4096%20rndfin.pdf
2. Hall B. H. The Financing of Innovation. Revision of an article published in the Oxford
Review of Economic Policy in January 2002. 2005. Pieejams:
http://emlab.berkeley.edu/pub/users/bhhall/papers/BHH05_financing_innov_ShaneHB_chapt
er.pdf
3. Hall B. H. The Financing of Innovative Firms. Review of Economics and Institutions, 2010,
Vol. 1(1), p. 1-30.
4. tatistikas dienestu apkopotajiem datiem. Citā pētījumā (Wälde et. al., 2004), kas fokusējās uz
G 7 valstu uzņēmumu rādītājiem 1973. – 2000. gados, bija iegūts vairāk pierādījumu, ka
izdevumu zinātnei un pētniecībai apjoms ir nosakāms ar procikliskas sakarības palīdzību.
P. Domadeniks (Domadenik et. al., 2008) savu mikroekonomikas līmeņa analīzi balstīja uz
vairāk nekā 150 lielu Slovēnijas uzņēmumu darbību raksturojošajiem rādītājiem par 1996. –
2000. gadiem. Viņi konstatēja, ka uzņēmumu ieņēmumi Hall B. H. Research and
Development at the firm level: does the source of financing matter? National Bureau of
Economic Research Working Paper, 1992, No. 4096. Pieejams:
http://elsa.berkeley.edu/~bhhall/papers/BHH92%20NBER%20WP4096%20rndfin.pdf
5. Hall B. H. The Financing of Innovation. Revision of an article published in the Oxford
Review of Economic Policy in January 2002. 2005. Pieejams:
http://emlab.berkeley.edu/pub/users/bhhall/papers/BHH05_financing_innov_ShaneHB_chapt
er.pdf
6. Hall B. H. The Financing of Innovative Firms. Review of Economics and Institutions, 2010,
Vol. 1(1), p. 1-30.
spēlē svarīgu lomu, nosakot izdevumu zinātnei un pētniecībai apjomu. Tādējādi tika pierādīts, ka
šo izdevumu procikliskums ir atkarīgs no uzņēmumu rīcībā esošo iekšējo finanšu resursu pieejamības.
1. Vienlaikus ir jāpiemin daži pētījumi, kuros bija atklāta anticikliskā sakarība vai jebkādas
sakarības trūkums. Piemēram, C. R. Bīns (Bean, 1990) atklāja, ka tādām izdevumu zinātnei
un pētniecībai blakus aktivitātēm kā ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir anticikliska sakarība ar
ekonomikas attīstības cikla posmiem, Hall B. H. Research and Development at the firm level:
does the source of financing matter? National Bureau of Economic Research Working Paper,
1992, No. 4096. Pieejams:
http://elsa.berkeley.edu/~bhhall/papers/BHH92%20NBER%20WP4096%20rndfin.pdf
 2. Hall B. H. The Financing of Innovation. Revision of an article published in the Oxford
Review of Economic Policy in January 2002. 2005. Pieejams:
http://emlab.berkeley.edu/pub/users/bhhall/papers/BHH05_financing_innov_ShaneHB_chapt
er.pdf
3. Hall B. H. The Financing of Innovative Firms. Review of Economics and Institutions, 2010,
Vol. 1(1), p. 1-30.
proti, pieprasījuma G 7 valstu uzņēmumu rādītājiem 1973. – 2000. gados, bija iegūts vairāk
pierādījumu, ka izdevumu zinātnei un pētniecībai apjoms ir nosakāms ar procikliskas sakarības
palīdzību. P. Domadeniks (Domadenik et. al., 2008) savu mikroekonomikas līmeņa analīzi balstīja uz
vairāk nekā 150 lielu Slovēnijas uzņēmumu darbību raksturojošajiem rādītājiem par 1996. –
2000. gadiem. Viņi konstatēja, ka uzņēmumu ieņēmumi spēlē svarīgu lomu, nosakot izdevumu
zinātnei un pētniecībai apjomu. Tādējādi tika pierādīts, ka šo izdevumu procikliskums ir atkarīgs no
uzņēmumu rīcībā esošo iekšējo finanšu resursu pieejamības.
Vienlaikus ir jāpiemin daži pētījumi, kuros bija atklāta anticikliskā sakarība vai jebkādas
sakarības trūkums. Piemēram, C. R. Bīns (Bean, 1990) atklāja, ka tādām izdevumu zinātnei un
pētniecībai blakus aktivitātēm kā ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir anticikliska sakarība ar ekonomikas
attīstības cikla posmiem, proti, pieprasījuma un pētniecībai apjoms ir nosakāms ar procikliskas
sakarības palīdzību. P. Domadeniks (Domadenik et. al., 2008) savu mikroekonomikas līmeņa analīzi
balstīja uz vairāk nekā 150 lielu Slovēnijas uzņēmumu darbību raksturojošajiem rādītājiem par
1996. – 2000. gadiem. Viņi konstatēja, ka uzņēmumu ieņēmumi spēlē svarīgu lomu, nosakot
izdevumu zinātnei un pētniecībai apjomu. Tādējādi tika pierādīts, ka šo izdevumu procikliskums ir
atkarīgs no uzņēmumu rīcībā esošo iekšējo finanšu resursu pieejamības.
Vienlaikus ir jāpiemin daži pētījumi, kuros bija atklāta anticikliskā sakarība vai jebkādas sakarības
trūkums. Piemēram, C. R. Bīns (Bean, 1990) atklāja, ka tādām izdevumu zinātnei un pētniecībai
blakus aktivitātēm kā ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir anticikliska sakarība ar ekonomikas attīstības
cikla posmiem, proti, pieprasījuma