EAPPREN

STARPNIEKORGANIZACIJU
SPEJUUZLABOSANA
Saturs
1.1 Prakses atbalsta definēšana 4
1.2. Prakses nozīme uzņēmējdarbības vajadzību 10
nodrošināšanā
1.3. Dažādas iesaistītās puses un to lomas 13
1.4. Galvenie veiksmes faktori 16
1.5. Veiksmes stāsti 18
2.1. Mārketings un veicināšanas pasākumi 21
2.2. Vajadzību noteikšana 22
2.3. Kandidātu atlase 24
2.4. Prakses vadītāja jeb mentora sagatavošana 26
2.5. Galveno prakses posmu izprašana 29
3.1. Prakses process 33
3.2. Jūsu organizācija prakses laikā 34
3.3. Praktiskie aspekti 36
3.4. Biežāk sastopamās problēmas un daži piedāvātie risinājumi 38
4.1. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna izstrāde 43
4.2. Izmaiņu pārvaldība un plāna elastība 45
4.3. Galīgais vērtējums 47
4.4. Prakses sertifikācija 49
5.1. Saskarsmes prasmju apmācība 52
5.2. Atbalsta vides nodrošināšana 53
5.3. Sakaru izveide 55
5.4. Prakses programmas uzlabošanas veidu noteikšana 57
6.1 Profesionālās izglītības sistēma Latvijā 60
6.2 Prakšu sistēma Latvijā 65
6.3 Saistošie likumi un normas 73
6.4 Finansējuma iespējas 84
6.5 Labās prakses piemēri 87

0
2
3
1.1 Prakses atbalsta definēšana

Prakses jēdziens, mācīšanās darot, ir pastāvējis gadsimtiem ilgi, un šobrīd to

attiecina uz profesionālās izglītības un apmācības programmām. Praktikantu
var uzskatīt par cilvēku, kurš apgūst noteiktas profesijas prasmes, sākot no
kvalificēta skolotāja profesijas, un attīstoties no iesācēja šajā jomā līdz
profesionālam zināšanu un pieredzes līmenim.
Šobrīd kontinentālajā Eiropā šis process, kurā notiek skolotāja zināšanu
nodošana praktikantam, parasti ilgst vairākus gadus un tiek saistīts ar formālo
izglītību. Šādā veidā students iegūst integrētu izglītību teorētiskajās-
tehniskajās zināšanās un praktiskās prasmes.
Audzēkņiem, kuri izlemj neuzsākt studijas augstskolā, šis ir apmācības veids
pirms darba uzsākšanas, ņemot vērā, ka daudziem darbiem ir nepieciešama
noteikta pieredze pirms darba uzsākšanas. Arodapmācība pie speciālistiem
kļūst aizvien populārāka lielākos uzņēmumos, pateicoties tās prekšrocībām.
No vienas puses, ir cerība ka prakses programmu ietvaros jaunieši varēs iegūt
nepieciešamās prasmes esošajā darba tirgū pieejamo darbu veikšanai,
samazinot bezdarbu jauniešu vidū. Tas nodrošina kvalificētākus
profesionāļus, kuri spēj attīstīt savas prasmes, nevis nemācās, ir bez darba vai
nestrādā dažādu personisku iemeslu dēļ vai intereses trūkuma dēļ par
parastajām studijām un darba trūkuma dēļ jauniešiem bez kvalifikācijas.
No otras puses, uzņēmumi un speciālisti gūst labumu no spējas nodrošināt
saviem praktikantiem zināšanas un līdzekļu izmantošanu, lai atbilstu šo
uzņēmumu noteiktām vajadzībām. Tas nozīmē, ka prakses programmas
ietvaros uzņēmums, kas ir atbildīgs par praktikantu izglītošanu, spēj izglītot
viņus uzņēmumam atbilstošā veidā.
Šī otrā priekšrocība ļauj uzņēmumiem apmācīt praktikantus gan par
uzņēmumā pielietotajām ražošanas metodēm, gan par darba prasībām. Tas
nozīmē arī to, ka šo studentu pāreja uz darba vidi ir veiksmīgāka, ietaupot

0
4
uzņēmuma laiku un apmācību, kādu parasti būtu jānodrošina jaunam
darbiniekam.
Lai gan prakse var nebūt pielāgota katram studentam vai katrai profesijai, tā
var sniegt daudz priekšrocību, ja tiek pareizi īstenota. Pareizs teorijas un
prakses apvienojums loģiskā veselumā nozīmē to, ka ilgtermiņā jaunieši tiek
apmācīti tādā veidā, kas nodrošina labumu gan praktikantiem, gan
uzņēmumiem, gan ekonomiskajam tirgum.
Eiropas arodbiedrība ierosināja kvalitātes sistēmu prakses atbalstam Eiropā
2016. gadā, nosakot 20 kvalitātes standartus. Uz darbu balstītas mācības un
mācības darba vietā ir veids, kādā jauniešiem var veicināt pāreju no izglītības
un apmācības uz darba tirgu, uzlabojot viņu prasmes un karjeras saskaņā ar
šo sistēmu. Tā tika ierosināta, iedvesmojoties no esošās labās prakses valsts
un nozares līmenī. Skatīt papildu informāciju šeit:
https://www.etuc.org/sites/www.etuc.org/files/publication/files/a_european_
quality_framework_for_apprenticeships_en.final_.corr_.pdf
Lai atšķirtu praksi no citām uz darbu balstītām mācību programmām,
aplūkosim šādus prakses atbalsta programmas nosacījumus Apvienotajā
Karalistē. Prakses atbalsts ir noteikts Valsts prakses sistēmā, kas savukārt
nosaka:
a) Iegūstamos mācību rezultātus un kvalifikācijas.
b) Oficiālu un likumīgu līgumu starp Praktikantu un Uzņēmumu—
likumīgi saistošu darba līgumu.
c) Atalgojuma līmeni—tā ir samaksa kā darba alga, lai gan tā ir minimāla
salīdzinājumā ar parasto darbinieku darba algām.
d) Skaidri noteiktu darba vietu, kas nodrošina kvalifikāciju.
e) Iespējamu darba piedāvājumu pēc Prakses pabeigšanas.

5
Eiropas Komisija ir ierosinājusi (2017. gada oktobrī) Eiropas Kvalitātes un
efektīvas prakses atbalsta sistēmu, kas ietver divas dažādas daļas: mācību un
darba apstākļu kritērijus un pamatnosacījumu kritērijus. Pirmā daļa ietver
septiņus galvenos kritērijus:
1) Rakstisku līgumu
2) Mācību rezultātus
3) Pedagoģisko atbalstu
4) Darba vietas elementu
5) Darba algu un/vai samaksu
6) Sociālo aizsardzību
7) Darba, veselības un drošības noteikumus

Pamatnosacījumu kritēriji savukārt ietver vēl septiņus kritērijus:

1) Reglamentējošos noteikumus
2) Sociālo partneru iesaistīšanu
3) Atbalstu uzņēmumiem
4) Elastīgus risinājumus un mobilitāti
5) Karjeras orientāciju un izpratnes veidošanu
6) Caurskatāmību
7) Kvalitātes nodrošināšanu un absolventu darba gaitu izsekošanu

Sīkāku informāciju par šīs jaunās sistēmas priekšlikumu skatīt

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-17-3586_en.htm
Turpmāk minētie piemēri ir prakses modeļi, kas sastopami dažādās Eiropas
valstīs. Tie atklāj atšķirības starp dažādos reģionos īstenotajām programmām.

0
6
Vācijas apmācības sistēma praksē ir izstrādāta vienotās stratēģijas „Sākotnējās
un turpmākās apmācības alianse 2015.-2018. gadam” ietvaros, kur federālā un
reģionālā valdība sadarbojas ar sociālajiem partneriem, piemēram,
arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Tās piedāvā apmācību
dažādās profesijās divu mācību programmu ietvaros, kas ilgst no diviem līdz
trim ar pusi gadiem.
Šie studenti saņem no saviem uzņēmumiem „apmācības pabalstu”, kas ir
atkarīgs no darba jomas, un viņi bieži saņem darba piedāvājumus, sekmīgi
pabeidzot savu apmācību. Vācijā praktikantiem ir jāpiesakās apmācībai, tieši
tāpat kā kandidējot uz parastu darba vietu. Dažreiz tiek izsludināti prakses
vietu piedāvājumi, un šīs prakses vietas tiek attiecīgi rezervētas gadu pirms
prakses sākuma.
2014. gadā Francijā Darba kodeksā tika veikti grozījumi, lai ieviestu jaunas
iespējas praktikantu (apprentissage) apmācībā. Tā laika Francijas presidents
arī izziņoja virkni pasākumu apmācības attīstīšanai prakses ietvaros. Šī
programma ir izstrādāta personām vecumā no 16 līdz 26 gadiem, kuras ir
ieguvušas savu obligāto izglītību, kuras vēlas turpināt izglītību, iegūstot
profesionālās apmācības apliecību vai tehnoloģisko izglītību augstākā līmenī.
Francijas izglītību prakses ietvaros var iekļaut gandrīz jebkurā arodapmācības
programmā, sākot no namdara līdz friziera profesijai. Kursi ilgst no viena līdz
trijiem gadiem atkarībā no profesijas un vēlamās kvalifikācijas. Francijas
sistēmā, darba devēji maksā nelielu algu, kas palielinās līdz ar vecumu un
gūto pieredzi, kā arī maksā par izglītošanu. Pastāv arī vairākas citas apmācības
līguma iespējas prakses ietvaros, tostarp: adaptācijas līgumi, kvalifikācijas
līgumi un orientācijas līgumi.
Itālijas sistēmā, prakses atbalsts (apprendisatato) ir koncentrēts uz 16 līdz 26
gadus vecām personām. Šīs programmas ilgst no 18 mēnešiem līdz četriem
gadiem daudzās dažādās nozarēs, tostarp oficianta, pavāra, santehniķa,
namdara, automehāniķa, u.c. profesijās.

7
Itālijas darba devēji praktikantiem maksā 80% no algas, kādu saņemtu
kvalificēts darbinieks, lai gan tā palielinās līdz ar gūto pieredzi un sasniegto
vecumu. Turklāt, viņi arī apmaksā izglītības izdevumus, un dažreiz arī ceļa
izdevumus uz un no skolas. Itālijā ir pieejamas arī citas mācību un darba
apvienošanas līgumu iespējas (contratto di formazione lavorativa/CFL)
studentiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem.
Spānijas prakses atbalsta sistēmu (formación profesional dual) nosaka 2012.
gada Karaliskais dekrēts, un tā ir divējāda programma, kas balstās uz
apmācību darbā un skolā. Tā ir paredzēta audzēkņiem vecumā no 16 līdz 30
gadiem (kur šis vecuma ierobežojums tiks samazināts līdz 25 gadiem, ja
bezdarba līmenis ir zemāks par 15%) bez profesionālas pieredzes. Prakse
Spānijā var ilgt no viena līdz trijiem gadiem.
Apmācība prakses ietvaros ir iekļauta profesionālo kvalifikāciju katalogā un
Spānijas augstākās izglītības sistēmā. Tas nozīmē, ka studenti saņems tādu
pašu sertifikāciju, kāda tiktu nodrošināta citu studiju ietvaros, bet ar augstāku
pieredzes līmeni. Spānijā nav paredzēti valsts noteikumi par veiktā darba
samaksu.
Bulgārijā, prakses programma balstās uz Profesionālās izglītības un
apmācības likumu, kas paredz izglītības iegūšanu, veicot darbu. Šīs
programmas mērķauditorija Bulgārijā ir bezdarbnieki ar pirmā līmeņa
vidusskolas izglītību vai bez izglītības vai kvalifikācijas.
Valdība nodrošina stimulu uzņēmumiem, izmaksājot minimālo algu un veicot
nepieciešamo apdrošināšanu, kuru izmaksā darba devējs periodā līdz 12
mēnešiem, un papildu atlīdzību par mentora pakalpojumiem periodā līdz 24
mēnešiem.
Prakses atbalsta sistēma, kas izstrādāta Kiprā, ir paredzēta personām vecumā
no 14 līdz 21 gadam un vienā no divām grupām: audzēkņiem, kuri nav
ieguvuši obligāto izglītību (sagatavošanas prakse) un tiem, kuri ir vai nu
ieguvuši pamatizglītību, vai izgājuši sagatavošanas praksi (pamatpraksi).
Dalība šajās programmās nav obligātās izglītības daļa, un tā tiek nodrošināta
bez maksas.
Sagatavošanas prakses fāze ilgst vienu gadu; savukārt pamatapmācības fāze –
trīs gadus. Šīs pamatapmācības laikā studenti pavada 60:40 daļu apmācībās

0
8
uzņēmumā un skolas mācību procesā pirmo divu gadu laikā, savukārt 80:20
daļu trešajā gadā. Studenti netiek uzskatīti par darbiniekiem un katru nedēļu
saņem samaksu 87€ a pmērā par visu prakses periodu.
Grieķijā apmācība prakses ietvaros galvenokārt balstās uz apmācību skolā. Šī
programma ir vai nu mācību procesa skolā pirmos divus gadus apvienojums
ar apmācību darbā trešajā gadā, vai mācību process skolā pirmos trīs gadus,
savukārt apmācība darba vietā ceturto gadu.
Praktikanti Grieķijā paraksta līgumu uz visu apmācību darbā laiku un saņem
atalgojumu, kurš sastāda 70% no minimālās algas. Tomēr viņi nav tiesīgi
iestāties arodbiedrībā.
Latvijas prakses atbalsta ekvivalents ir mācību process skolā, kas arī ietver uz
darbu balstītas prakses elementus. Latvijas prakses galvenais virziens šobrīd ir
veltīts amatniecības nozarei, kas ir paredzēta personai, kura iestājusies darbā
amatniecības uzņēmumā vai izglītības iestādē, ar kuru noslēgts mācību
līgums. Programmas parasti ilgst četrus gadus, lai gan liela studentu daļa
(55% 2014./2015. mācību gadā) tās nebeidz.
Praktikanti paraksta mācību līgumus, nevis darba līgumus, tādēļ netiek
uzskatīti par darbiniekiem. Tas nozīmē, ka viņi nedrīkst iestāties
arodbiedrībās, un, ka šo darbinieku darba samaksa netiek noteikta. Daži
praktikanti saņem darba algu, savukārt citi nē.
Polijā uz darbu balstītas mācības ir svarīga arodizglītības daļa. Prakse ir
sistēmas daļa (līdztekus teorētiski praktiskajai apmācībai, stažēšanās
iespējām, un uz darbu balstītām mācībām, kas integrētas skolas mācību
programmā). Polijas prakses programmu ietvaros audzēkņi lielāko laika daļu
pavada darba devēja nodrošinātajā darba vietā.
Šī mācību veida ietvaros praktikants paraksta līgumu ar darba devēju un
saņem atalgojumu par savu darbu. Praksei ir divi veidi, profesionālā apmācība
(nauka zawodu), kas ilgst no 24 līdz 36 mēnešiem un konkrēta darba

9
apmācība (przyuczenie do wykonywania określonej pracy), kas ilgst no 3 līdz
6 mēnešiem.
Slovēnijā Prakses likums tika pieņemts 2017. gada maijā, kas nosaka praksi kā
izglītības veidu vidējā profesionālajā izglītībā un turpmākajā arodizglītībā un
profesionālajā izglītībā. Prakses atbalsta izmēģinājuma īstenošana sākās
2017.2018. mācību gadā. Prakses izglītības veidā tiek ieviesti vismaz 50
procenti izglītības programmu kā praktiskā darba apmācība pie darba devēja,
un vismaz 40 procenti izglītības programmu īsteno skola, no kuriem visi ir
vispārizglītojošie mācību priekšmeti. Prakses līgums tiek noslēgts no brīža,
kad praktikants tiek uzņemts skolā, kura vada šādu prakses programmu.
Prakses līgums starp praktikantu un darba devēju tiek noslēgts pirms
uzņemšanas skolā. Praktikants, kuram joprojām ir studenta statuss, saņem
samaksu par savu darbu.
Studentiem, kuri netiek uzņemti profesionālās izglītības un apmācības (PIA)
praksē, tiek nodrošināta vismaz 24 nedēļas ilga praktiska un ar darbu saistīta
apmācība vidējās profesionālās izglītības ietvaros, praktiskās stundas skolā
tiek novadītas vismaz 20 nedēļas (650 stundas).
Darba vidē balstītu mācību nodrošināšanai Slovēnijā ir jānoslēdz līgums,
although lai gan tas nav darba līgums. Turklāt, praktikantiem ir tiesības
iestāties arodbiedrībā. Darba algas uzņēmumos nosaka nozares līgumi.

1.2. Prakses nozīme uzņēmējdarbības vajadzību

nodrošināšanā
Lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka prakses programmas ir galvenokārt
izdevīgas studentam, tās nodrošina arī vairākas būtiskas priekšrocības pašam
uzņēmumam, kurš pieņem praktikantus. Galvenā šo priekšrocību būtība ir
tāda, ka prakses ietvaros ir iespējams nodrošināt uzņēmuma vajadzības tādos
veidos, kādos tas nav iespējams, izmantojot citas darbinieku pieņemšanas
iespējas.

Veidojot uzņēmumu, šī priekšrocība ir skaidri iezīmēta. Jauniem

uzņēmumiem, kuri pieņem praktikantu, jūs visticamāk būsiet viens no
pirmajiem darba devējiem, pie kuriem šis students ir strādājis. Tas nozīmē, ka

0
10
viņi visticamāk vēlēsies izzināt, kā jūs veicat darbu salīdzinājumā ar
pieredzējušiem profesionāļiem, kuriem jau ir uzkrājusies bagāta darba prakse.

Tas nozīmē arī to, ka pieņemot praktikantus, uzņēmumam ir iespēja kādu

īpaši apmācīt, lai iekļautu organizācijā. Savukārt tas nozīmē, ka tam visticamāk
būs labākas attiecības ar citiem uzņēmuma darbiniekiem un klientiem, ņemot
vērā viņu zināšanas par uzņēmumu un sistēmām, kultūru, klientiem un
procesiem.

Prasmju un zināšanu nodošana darbiniekiem ir arī viena no lielākajām

problēmām, ar kurām saskaras daudzas profesiju nozares. Praktikanti ir
parasti atvērti jaunu prasmju apguvei un tādas kompetences attīstībai, kas ir
būtiska uzņēmumam, tādējādi nodrošinot iespēju jaunākajiem darbiniekiem
aizstāt pieredzējušos profesionāļus, kad viņi dodas pensijā.

Turklāt, daudzi praktikanti kļūst par jaunāko tehnoloģiju un tendenču

pārzinātājiem saistībā ar savām profesijām, un tādējādi nodrošinot
konkurētspējīgu priekšrocību uzņēmumam. Tas savukkārt nodrošina
pieejamā darbaspēka pilnveidošanu, apvienojot pieredzējušu darbinieku
prasmes ar vēlmi mācīties un paplašināties, pieņemot jaunus praktikantus.
Apvienotajā Karalistē 82% darbinieku pieņem praktikantus, lai savā
uzņēmumā pilnveidotu prasmes.

Prakses ļauj uzņēmumiem arī izveidot savu darbinieku bāzi no pašiem

pamatiem, attīstot organizācijā topošos līderus. Daudzi uzņēmumi ar
veiksmīgām prakses programmām pieņem lielu praktikantu procentuālo
daļu, jo viņi labi atbilst uzņēmuma vajadzībām.

Ieguldīšana praktikantos nodrošina lojālākus darbiniekus, kuri ir uzticīgi

organizācijai. Tātad, šie jaunieši ne tikai ieņem nepieciešamās darba vietas,
bet ir arī ļoti lojāli pret saviem pirmajiem darba devējiem un skolotājiem,
radot labu darba vidi un vairojot uzņēmuma reputāciju.

11
Visa pamatā, prakse ir kvalitatīvu apmācību nodrošināšanas veids topošajiem
darbiniekiem, neuztraucoties par personāla mainību. Ieguldījumi, kurus
uzņēmumiem ir jāveic, pieņemot jaunu darbinieku, ir lieli, un, pieņemot
praktikantus, šim ieguldījumam parasti ir atdeve, tiklīdz students kļūst par
pilnas slodzes darbinieku.

Praktikanti arī nodrošina produktīvu darbaspēku, kā rezultātā ieguldījumu-

ieguvumu samērs uzņēmumam ir pozitīvāks, atkarībā no perioda, kādā
darbinieks uzņēmumā strādā. Vairāk par 60% (atkarībā no konkrētās valsts)
darba devēju uzskata, ka persona, kura ir strādājusi uzņēmumā kā praktikants,
ir produktīvāka par nolīgtu darbinieku.

Tas viss noved pie izmaksu un ieguvumu analīzes, ko daudzi uzņēmumi veic,
lai izlemtu, vai praktikanta pieņemšana ir izdevīga ilgtermiņā. Ja prakses
programma ir sastādīta pareizi, tā var nodrošināt uzņēmumam būtiskas
finansiālas priekšrocības, kā arī papildu izmaksas.

Šādu finansiālu labumu nodrošina zemākās algas, kadas praktikanti nopelna,

un, kuras palielinās līdz ar viņu darba ražīguma un gūto ieņēmumu
palielināšanos. Un arī ja uzņēmums izlemj pieņemt praktikantu, viņiem nav
jāmaksā par apmācību vai jāuzņemas kāda apmācības risks, kurš īsti neiederas
komandā. Šī apmācība darbā var būt īpaši vērtīga nelielu uzņēmumu
īpašniekiem, kuriem nav tik daudz līdzekļu, pieņemot darbā jaunus
darbiniekus.

Atkarībā no valsts vai nozares, uzņēmumiem, kuri apmāca praktikantus, var

būt pieejams arī valdības finansiālais atbalsts. Šis atbalsts var tikt sniegts kā
atlīdzība par mentoru apmācību, nodokļu samazinājumi, u.c.

0
12
1.3. Dažādas iesaistītās puses un to lomas
Runājot par prakses jautājumu, tajā ir iesaistīti dažādi partneri, un katram
partnerim šajā procesā ir svarīga loma. Bez veiksmīgas mijiedarbības starp šīm
pusēm ir grūti realizēt veiksmīgu programmu. Aplūkosim četras galvenās
prakses daļas: uzņēmumu, darba vietas starpniekus, izglītības iestādi, kā arī
praktikantus.

Turklāt, citas puses, piemēram, sabiedriskā darbaspēka sistēma vai ieviestā

prakses sistēma ietekmēs programmas sekmīgumu. Tomēr, šīs divas
organizācijas ir izveidotas valsts līmenī, tādēļ ir svarīgi pētīt, kā tās darbojas
jūsu valstī, turpretī citas iesaistītās puses var aplūkot globālākā līmenī.

Praktikanti ir personas, kuras uzņemsies uzņēmumu, starpniekorganizāciju un

izglītības iestāžu ierosinātās lomas. Loma, kuru viņi ir uzņēmušies, ir svarīga,
bet to nevar ieviest, kamēr pārējās trīs puses nav vienojušās par to, kāda būs
prakses programma.

Izglītības iestādes ir atbildīgas par mācību plānu norādījumu teorētiskajai

pusei ar mērķi nodot šīs zināšanas praktikantiem. Turklāt, šīs iestādes var
nodrošināt kursu pabeigšanas apliecības vai augstākās izglītības kredītu
turpmākajām studijām.

Starpniekorganizācijas atbalsta citas prakses programmā iesaistītās puses, un

tās var veidoties no nozares apvienībām, darba un kopējām darba-vadības
organizācijām, vai vietējām iedzīvotāju organizācijām. Jāapsver
starpniekorganizāciju izmantošana kā līdzeklis programmas īstenošanas laikā,
īpaši, ja neesat pārliecināts/a, kā nodrošināt prakses atbalstu, vai jūsu
uzņēmums ir pārāk mazs, lai to nodrošinātu saviem spēkiem.

Starpniekorganizācijas var bieži piedāvāt tādus pakalpojumus kā mazāku

uzņēmumu grupēšanu, lai tiem nodrošinātu kopīgus apmācību plānus. Tās
var arī palīdzēt mācību satura un vērtēšanas plānu izstrādē, ja nessat

13
pārliecināts/a, kā izveidot šos plānus. Visbeidzot, tās var palīdzēt izveidot tīklu
un nodrošināt sakarus ar vērtīgiem biznesa partneriem.

Galvenais uzsvars šajā nodaļā ir likts uz uzņēmumiem. Šiem uzņēmumiem ir

jāveic svarīgas lomas, jo nesaņemot veiksmīgu praktisko izglītību, praktikanti
vienkārši apgūst teorētisko informāciju. Tādēļ uzņēmumi sava labuma dēļ
nodrošinās, lai praktikants apgūtu nepieciešamo informāciju savā profesijā.

Biznesa partneri var būt atsevišķi uzņēmumi vai uzņēmumu konsorcijs.

Pirmais svarīgais uzdevums, kas biznesa partnerim ir jāveic, ir to prasmju un
zināšanu noteikšana, kuras praktikantam ir jāapgūst, lai gūtu panākumus
apgūstamajā profesijā. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāsaprot, ko tas vēlas
no darbinieka pirms praktikanta pieņemšanas.

Otrs solis, kurš ir jāveic uzņēmumiem, ir praktikantu pieņemšana. Praktikanta

atbilstoša izvēle būtiski vairo veiksmīgas programmas īstenošanas iespējas.
Šo soli nedrīkst atstāt bez ievērības, īpaši ņemot vērā, ka uzņēmums iegūst
visvairāk no saviem praktikantiem, tiklīdz tas var pieņemt viņus darbā pēc
apmācības beigām.

Lai sekmīgi pabeigtu apmācību, katram praktikantam ir nepieciešams

pieredzējis mentors un apmācība darba vietā. Uzņēmumam ir svarīgi noteikt
mācību programmas stratēģijas pirms praktikants uzsāk darbu uzņēmumā.
Uzņēmumam ir jānodrošina arī nepieciešamā mentoru apmācība pirms darba
uzsākšanas ar praktikantiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku darba ražību.

Turklāt, biznesa partneriem ir arī iespēja radīt tīklus ar citām iestādēm. Šie tīkli
var kalpot kā mācību satura izstrādes vai veiksmes stāstu izplatīšanas pamats.
Tie var arī nodrošināt atbalsta tīklu praktikantiem, tiklīdz viņi ir pabeiguši
apmācību un meklē darbu, ja uzņēmums nevar viņus pieņemt darbā.

Uzņēmumu galīgā loma ir pārbaudīt, vai praktikants saņem godīgu

atalgojumu, ko nosaka valsts tiesību akti. Tiem ir arī jāizlemj praktikanta
pieņemšanas vai nepieņemšanas jautājums tiklīdz viņš vai viņa ir veiksmīgi
pabeidzis/pabeigusi mācību procesu.

0
14
1.4. Galvenie veiksmes faktori
Veiksmīgas prakses programmas balstās uz dažādiem faktoriem, tostarp
programmās iesaistīto uzņēmumu sadarbību; mācību satura izstrādi, kurš
atbilst praktikantu vajadzībām uzņēmumā un pašam uzņēmumam; pareizā
praktikanta izvēli; kam ir spēcīga mentoringa sistēma; spēju risināt problēmas,
u.c..

Dažādām organizācijām būs dažādas lomas, lai nodrošinātu, ka katrs no šiem

faktoriem tiek palielināts veiksmei. Jūsu organizācijai šie faktori tiks sīkāk
raksturoti turpmākajās daļās, bet šeit tiks sniegts īss pārskats, lai jūs gūtu
priekšstatu, kas ir gaidāms. Pārliecinieties, ka jūs spējat atbalstīt uzņēmumu,
veicot šos soļus, lai radītu nodrošinājumu veiksmīgai programmai.

Pirmais solis, kas jāveic prakses programmas izstrādē, ir vajadzību noteikšana.

Šī procesa laikā ir būtiski apsvērt visas programmas puses. Vajadzību
noteikšanai būtu jāietver teorētiskās un praktiskās zināšanas, kādas
praktikantam ir jāgūst, lai atbilstu uzņēmumu noteiktajām vajadzībām un
izglītības prasībām, kas noteiktas apliecības iegūšanai.

Vajadzību noteikšana ir būtiska veiksmīgas programmas īstenošanā, jo tas

palīdzēs sasniegt noteiktu mērķi, kas ir svarīgs visām prakses procesā
iesaistītajām pusēm. Pareiza vajadzību noteikšana palīdzēs arī strukturēt
programmu tā, lai nākamie soļi tiktu veikti pareizi.

Pareizā(o) praktikanta(u) noteikšana ir vēl viens veiksmīgas programmas

izveides faktors. Tomēr šī izvēle balstās uz iepriekšējā solī noteiktajām
vajadzībām. Saistība starp šiem diviem programmas aspektiem nodrošinās
labvēlīgus veiksmes priekšnoteikumus.

Turklāt, mentoriem jābūt apmācītiem, ņemot vērā vajadzības un galīgos

mērķus, lai viņi spētu atbalstīt praktikantu(s) tādā veidā, kas ir izdevīgs gan
individuālas apmācības vajadzībām, gan uzņēmuma vajadzību

15
nodrošināšanai. Pozitīva pieredze ar mentoru ir veiksmīgas prakses pieredzes
pazīme.

Vēl viens veiksmes faktors ir pareiza prakses praktisko aspektu izpratne un

īstenošana, piemēram, darbs ar dokumentiem un atbalsta instrumenti, kas var
palīdzēt uzņēmumiem izstrādāt spēcīgu programmu. Sistēmas izveidei, kas
darbojas noteiktā praksē, ir nepieciešama unikāla plāna izstrāde, kas ietver
katra procesā iesaistītā uzņēmuma noteiktās vajadzības.

Svarīgi ir arī ņemt vērā programmas elastīgumu un problēmu risināšanu. Abi

šie aspekti var veicināt veiksmīgas prakses programmas izveidi. Programmas
elastība nozimē, ka ne katrs praktikants un mentors būs tie paši, un, ka būs
jāveic izmaiņas prakses procesa laikā, lai iegūtu no tā visu iespējamo.

Turklāt, tāpat kā jebkurās darba attiecībās, prakses laikā var rasties nelielas
problēmas. Pārliecinoties, ka mentoriem un prakses vadītājiem ir
nepieciešamās prasmes problēmu risināšanai un labia komunikācijai, tiks
veicināta programma, kas spēj pārvarēt nelielas problēmas un radīt pozitīvu
pieredzi visiem kopumā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Tāpat kā visam, arī prakses programmas izveidei ir nepieciešams laiks un

organizācija, bet labums, kas no tā tiek guts, atalgo jebkuru iesaistīto pusi.
Turklāt starpniekorganizācijas un atbalsta tīkli var palīdzēt padarīt procesu
vienkāršāku un veiksmīgāku.

Kopumā tas nozīmē, ka programmas izstrādē un procesā iesaistīto

uzņēmumu vadībai ir jābūt augstā līmenī. Jo vairāk vadība izprot
programmas jēgu, tajā izvirzītos mērķus un vēlas ieguldīt sajā procesā, jo
lielāka ir veiksmes iespēja. Lai garantētu šo veiksmi, jāstrādā kopā ar citem
programmā iesaistītajiem uzņēmumiem.

0
16
1.5. Veiksmes stāsti

Daudzās dažādās profesijās lielu ieguvumu no dalības prakses programmā

gūst gan studenti, gan darba devēji. Noteiktu prasmju dēļ, kādas studenti var
apgūt praksē, šis mācību veids ir turēts godā piemēram tādā valstī kā Vācija.
Šajā valstī prakses tradīcijas un iespējas ir tas, kas praksi padara par vērtīgu
ekonomikas daļu. Tāpat kā Austrijā un Šveicē, Vācijā ir klasiska prakses
apmācību programma.

Lai gan šīs klasiskās prakses programmas var atšķirties katrā vietā, tām
vienmēr ir divas mācību vietas (uzņēmums un mācības neklātienē arodskolā),
un lielākā apmācību daļa notiek uzņēmumā. Turklāt, programmai ir paredzēta
skaidri noteikta vadības struktūra, pārvaldot tās saturu, kā arī tajā paredzēto
prasmju un spēju apguvi.

Praktikanti Vācijā tiek augstu vērtēti, jo tie nodrošina uzņēmumiem piekļuvi

kvalificētiem darbiniekiem un jaunu ieguldījumu. Turklāt, šie tikko apmācītie
darbinieki ir izglītoti tā, lai atbilstu uzņēmuma vajadzībām, un tāpēc ir vēl
vērtīgāki. Studenti Vācijā var apgūt daudzas dažādas profesijas prakses
programmu ietvaros, sākot no santehniķa līdz restorānu speciālistam un
biroja administratoram.

2014/2015. mācību gadā tika noslēgti 522 094 jauni prakses līgumi. Turklāt,
Vācijā ir 1552 neklātienes arodskolas un vairāk nekā 430000 uzņēmumu
piedalās prakses programmu īstenošanā (aptuveni 20% no visiem
uzņēmumiem Vācijā).

Vācijas prakses programma ir veiksmes stāsta piemērs, jo tā ieņem

ievērojamu vietu Vācijas sabiedrībā. Turklāt, tās ietvaros tiek apmācīti topošie
profesionāļi, un šiem studentiem tiek nodrošināts darbs. Aptuveni 60% no

17
veiksmīgajiem praktikantiem tiek piedāvāts pastāvīgs darbs tiklīdz viņi
pabeidz praksi.

No otras puses, lai gan dažādās valstīs prakses programmu īstenošanas veids
atšķiras, pastāv atsevišķi arodi, kuru apmācība šādā veidā tiek veikta daudzās
vietās. Viens no arodiem, kurā prakse pastāv vairākās valstīs, ir automašīnu
ražošana. Prakses piemēri šajā nozarē ir ar: SEAT, Ferrari, BMW, Aston Martin,
u.c.

SEAT vadītā prakse Spānijā tiek nodrošināta jau vairāk nekā 50 gadus
Barselonā. Lai gan programma ir pārveidota, jo Spānijas valdība ir paredzējusi
jaunus noteikumus, veicinot praksi, galvenais prakses apmācības mērķis ir
palicis tāds pats: izglītot jaunus cilvēkus tādā veidā, kas veicina gan
teorētiskos, gan praktiskos konkrēto darbu aspektus.

SEAT uzskata, ka viņu prakses programma ir veiksmīga, jo gan uzņēmums,

gan studenti ir apmierināti ar rezultātiem. Apmācība šo triju gadu laikā
kopumā ilgst 4625 stundas, kas sadalītas teorētiskajās un praktiskajās
mācībās, un studenti saņem gan Spānijas, gan Vācijas apmācību apliecību.

SEAT rūpnīca Spānijā uzņem aptuveni 60 līdz 75 jaunu praktikantu katru gadu
un tai ir bijuši vairāk par 2500 praktikantiem kopš programma ir sākusies.
Turklāt, 90% no studentiem, kuri pabeidz programmu, tiek piedāvāts darbs
tieši uzņēmumā.

Šī prakses programma Barselonā ļauj studentiem nedaudz nopelnīt, strādājot

starptautiskā uzņēmumā, gūstot pieredzi līdz ar izglītību. Veiksmes stāstiem,
piemēram SEAT ir iespēja izturēt laika pārbaudi uzņēmumam nodrošināto
ieguvumu vērtības dēl, pareizi īstenojot prakses programmu.

0
18
19
2.1. Mārketings un veicināšanas pasākumi

Prakses programmas var sniegt daudzus ieguvumus uzņēmumiem, kas

specializējas dažādos amatos. Šīs programmas ir vērstas uz to, lai jaunieši
tiktu izglītoti tā, lai tie būtu īpaši kvalificēti, lai apmierinātu tādu
uzņēmējdarbību vajadzības, kādās viņi tiek apmācīti.

Pašlaik daudzās tirdzniecības nozarēs ir novērojams to jauniešu trūkums, kuri

ir gatavi iesaistīties pozīcijās, kas tiek atvērtas sakarā ar pensionēšanos vai
uzņēmējdarbības paplašināšanu. Šādās situācijās uzņēmumiem ir divas
iespējas: pieņemt darbā personu, kurai trūkst atbilstošu prasmju, lai pabeigtu
konkrēto darbu, vai apmācīt kādu konkrēti šai lomai.

Šādā veidā mācekļi ir patiesa uzņēmumam vērtība, jo tie mainās no

iesācējiem līdz ekspertiem jomās, kas ir vissvarīgākās darbam, ko viņi dara.
Turklāt, kad prakses programma tiek sekmīgi pabeigta, šos (jau kvalificētos)
darbiniekus var iekļaut uzņēmuma komandā bez papildu apmācības.

Tādēļ prakses programmas var padarīt uzņēmumus efektīvākus, prasmīgākus,

produktīvākus un konkurētspējīgākus, tieši attiecībā uz šiem prasmju
trūkumiem. Mācekļu programmas ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu
nekvalificētiem jauniešiem sasniegt kompetences un veiktspējas līmeni, kas
uzņēmumam sniegs labumu, izpildot noteiktas sertifikācijas prasības.

Pat tad, ja praktikanta pieņemšana šķiet dārgs veids, kā aizpildīt pozīciju,

pētījumi rāda, ka ilgtermiņā tas var ietaupīt uzņēmuma naudu. Tas ir tādēļ, ka
prakses programmas laikā studenti tiek apmācīti atbilst uzņēmuma
vajadzībām. Šī procesa laikā praktikants saņem mazāk, nekā pilna laika
darbinieks, apmācīts darbinieks, bet, līdzko praktikants pabeidz prakses
programmu, viņš/-a ir gatavs/-a ieņemt pozīciju bez papildu apmācības.

Pie tam, testi uzrāda, ka praktikanti paaugstina produktivitāti darba vietā, un,
kad viņus pieņem darbā, viņi ir efektīvāki par darbiniekiem, kas pieņemti
ārpus uzņēmuma. Šī produktivitāte ir intereses rezultāts, ko praktikants
parāda, mācoties un augot uzņēmumā, un noteikti uzlabo sniegumu.

0
20
Un, kad praktikants atrodas pozīcijā, kurā viņš/-a var mācīties un augt, mēdz
parādīties lojalitāte un apmierinājums. Attiecīgi šī lojalitāte un apmierinātība
tiek atspoguļota zema apgrozījuma rādītājā ar praktikantiem, kas pieņemti uz
pilnu slodzi. Zemais apgrozījums samazina izmaksas, jo nav jāapmāca jauni
darbinieki.

Līdz ar interesi valsts un starptautiskajā līmenī, aizvien vairāk resursu kļūst

pieejami tiem uzņēmumiem, kas uzņem praktikantus. Tas nozīmē, ka izpratne
par darbu ar dokumentiem un prakses programmas izveide, kas der Jūsu
vajadzībām, pašlaik ir vienkāršāka kā jebkad.

Prakses programma ciparos: Strode College partnerība norāda, ka

Apvienotajā Karalistē 77% no darba devējiem uzskata, ka prakses
programmas tos padara konkurētspējīgākus, un 76% teic, ka kopējā sniegtā
produktivitāte paaugstinās. Turklāt 80% domā, ka prakses programma
samazina personāla maiņu, un 83% no darba devējiem izmanto šīs
programmas, jo tās sniedz prasmīgus darbiniekus nākotnē.

2.2. Vajadzību noteikšana.

Prakses programmas ir veids, kā segt kvalificēta darbaspēka trūkumu, ko
uzņēmumi meklē, pārliecinoties, ka jaunie darbinieki ir apmācīti, lai tie
atbilstu uzņēmumā esošajām lomām. Tas jo īpaši attiecas uz profesijām, kur
trūkst darbinieku ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai aizpildītu pieejamās
darbavietas.

Lai izmantotu prakses programmas priekšrocības, ir jāinformē par to lomu,

kuru vēlaties, lai praktikants uzņemas. Tas nozīmē, ka šā procesa pirmais solis
ir atspoguļojums, kas uzņēmumam ir nepieciešams, un veidi, kā potenciālais

21
praktikants varētu pozitīvi ietekmēt šo situāciju. Paturiet prātā, ka praktikants
nedrīkst darboties atsevišķi no jūsu pašreizējā darba plāna.

Nosakot uzņēmuma vajadzības, ir svarīgi izlemt, kurus profesionālos

uzdevumus un darbus Jūs vēlaties, lai māceklis pildītu. Precīzi nosakot, kādas
prasmes Jūs meklējat, un kādu pieredze jūs varat nodrošināt kā uzņēmums,
Jūs noskaņojaties, lai varētu atrast pareizo kandidātu lomai (kandidātu atlasei
skat. 3. nodaļu).

Izvēloties aizpildāmo lomu, apsveriet gan pašreizējo prasmju trūkumu, gan

to, ko varat paredzēt tuvākajā nākotnē. Pašreizējais prasmju trūkumus ir tas,
kas jāaizpilda ātrāk, bet neļaujiet novērst uzmanību arī no tā prasmju
trūkumu, kas var parādīties nākotnē. Praktikanta apmācība tagad, lai aizstātu
vecāku darbinieku, kurš aizies pensijā piecu gadu laikā, vēlāk aiztaupīs
problēmas.

Pārliecinieties, ka uzņēmumam ir piekļuve telpai un rīkiem, kas ir

nepieciešami, lai pareizi apmācītu praktikantu visām prasmēm, kuras Jūs
uzskatāt par būtiskām savam darbiniekam. Turklāt jāpievērš uzmanība tam,
lai izlemtu, kāds būs amata nosaukums, un visiem pienākumiem un
uzdevumiem, kas tajā radīsies. Noteiktība tajā, ko Jūs vēlaties, jau no sākuma
vēlāk novedīs pie skaidrākiem sagaidāmajiem rezultātiem.

Pie tam, paturiet prātā darba vietas kultūru, ko Jūs uzturat. Lai arī kādu
prakses programmu Jūs veidotu, tai ir jāiederas organizācijas kultūrā un
jāatbilst uzņēmuma vērtībām. Pārliecinieties, ka praktikanti sadarbojas ar
citiem darbiniekiem, un visiem komandas locekļiem ir iespējo izteikt savas
vajadzības un bažas.

Apsveriet, vai praktikantam būtu jābūt pilnas slodzes vai pusslodzes

darbiniekam. Šāda veida informācija Jums palīdzēs prakses programmu
savienot ar darba līgumu (kas atšķirsies atkarībā no valsts). Pie tam,
pārbaudiet jau esošo darba politiku un līgumus, lai pārliecinātos, ka Jūs
sekojat izveidotajiem noteikumiem.

Stipra darba devēja iesaistīšanās programmas izveidē tiek uzskatīta par vienu
no prakses programmas veiksmes faktoriem, tādēļ pārliecinieties, ka noteiktie

0
22
standarti ir tie, ko Jūsu uzņēmums meklē, pieņemot kādu, kurš jau ir apmācīts.
Uzņēmumam būtu jābūt lielai daļai no mācību programmas veidošanas
procesa, lai sekmētu teorētiski apmācību, kas atbilst uzņēmuma vajadzībām.

Atcerieties, ka apmācības programmas mērķis ir tāds, lai Jūsu uzņēmumam

būtu piekļuve darbiniekiem, kuri atbilst uzņēmuma vajadzībām. Tas nozīmē,
ka inversija tiek veikta programmas sākumā, lai noteiktu, kādas vajadzības
būtu jāaptver, un tiek veltīts laiks, lai saprastu, kā tās iesaistīt programmā, kas
ilgtermiņā padarīs programmu izdevīgāku.

Vajadzību noteikšanas procesā apsveriet sekojošus soļus:

Līdzko šīs darbības ir veiktas, nākamās veicamās darbības ir šādas:

2.3. Kandidātu atlase

Praktikantu atlase ir galvenais faktors, lai prakses programma būtu veiksmīga.
Tāpat, kā jebkurā darbā, praktikants, kurš labi atbilst uzņēmumam un
nepieciešamajām prasmēm, nozīmē starpību starp pozitīvu vai negatīvu pieredzi
visiem iesaistītajiem. Tādēļ, līdzko biznesa/ akadēmiskās vajadzības un prakses
programmas piedāvājums ir aptverts, var sākties atlases process.

Uzņēmums var vai nu izvēlēties uzņemties pilnu atbildību par kandidātu atlasi, vai
arī var atbildību dalīt ar izglītības iestādēm vai starpniekorganizācijām.

Izglītības iestāžu iejaukšanās varētu ietvert ieteikumus, kas ir balstīti uz

iepriekšējiem akadēmiskajiem sasniegumiem un/ vai skolotāju ieteikumiem. Šāds
vērtējums bieži vien var izrādīties subjektīvs un personisks, tādējādi tas var
palīdzēt saprast, kā studenti sekmīgi attīstās savu studiju akadēmiskajā daļā, bet
tam nevajadzētu būt vienīgajam prakses programmu ietekmējošajam faktoram.

23
Starpniekorganizācijas var palīdzēt uzņēmumiem saprast, kā atlasīt kandidātus,
iespējams, balstoties uz kompetences novērtējumiem. Dažās valstīs šīs
starpniekorganizācijas arī palīdz izveidot akadēmisko mācību programmu, un
tādējādi tās zina, kādas kompetences meklē uzņēmumi. Citās situācijās
starpniekorganizācijas var piedāvāt cita veida atbalstu, piemēram, informāciju par
labu praktikantu formālajiem noteikumiem vai vispārējām iezīmēm.

Starpniekorganizācijas un izglītības iestādes arī var sniegt informāciju par

kandidātiem, lai palīdzētu tos atlasīt, izveidojot mazāku iespējamo praktikantu
grupu. Tomēr uzņēmumam vajadzētu pacensties intervēt šos atlasītos kandidātus
un iepazīt katru no tiem labāk, lai gūtu vislabākos rezultātus prakses programmas
laikā.

Svarīgi, ka uzņēmums ieguldīs laiku un enerģiju praktikanta apmācībai darba vidē,

tādēļ tam būtu jāpieņem gala lēmums. Intervijas un darbā pieņemšanas procesa
laikā apsveriet pielietot tās pašas tehnikas, kas tiek pielietotas pilna laika
darbinieku intervijās. Vienīgā atšķirība ir apmācību apjoms, ko katra persona jau ir
ieguvusi. Galvenais intervijas aspekts būs redzēt, cik labi kandidāts atbilst
uzņēmumam.

Ja intervijas plāns jau ir sastādīts, apsveriet zināšanu pamatu, kam ir jābūt

jaunajam praktikantam, bet nesagaidiet, ka viņš vai viņa tūlītēji būs pilnībā
kompetenti attiecībā uz visām prasmēm. Visiem citiem novērtējuma kritērijiem
būtu jāpaliek tādiem pašiem, kā pieņemot pilna laika darbinieku, jo šie kritēriji
visvairāk atbildīs uzņēmuma vērtībām un perspektīvai.

Citas svarīgas praktikantu iezīmes ir tās, ka viņi ir atvērti mācībām un parāda

problēmu risināšanas spējas. Šīs iezīmes ir svarīgas prakses programmās, jo
redzot, ka studentiem nav pilna laika apmācītu darbinieku iemaņu, viņiem būs
jāpēta un jāmācās, kā izpildīt uzdevumus, ko viņi nezina, kā izpildīt.

Ir svarīgi atcerēties, ka visiem praktikantu kandidātiem, iespējams, būs līdzīgas

kvalifikācijas (bez pieredzes vai ar nelielu pieredzi), tādēļ lielākais pārbaudījums
uzņēmumam ir saprast, vai tie atbilst piedāvātajai pozīcijai un uzņēmuma kultūrai.

0
24
Ja praktikants labi atbilst, tam būtu jājūtas motivētam attiecībā uz potenciālu un
uzņēmuma mērķu sasniegšanu.

Ir vairāki rīki, ko uzņēmumi var izmantot, lai palīdzētu saprast studenta personīgās
iezīmes:

Pēdējā piezīme: pārliecinieties, ka viss praktikantu atlases process ir “godīgs”

kandidātu vērtējums. Būtu jāizvairās no negodīgas diskriminācija, aizspriedumiem
vai negatīvas ietekmes, un pret visiem kandidātiem jāizturas ar cieņu pat tad, ja
viņi tiks noraidīti. Pēc katras intervijas kandidātiem būtu jāpiedāvā konstruktīva
atgriezeniskā saite cienīgā veidā.

2.4. Prakses vadītāja jeb mentora sagatavošana

Pētījumi rāda, ka mentorēšana prakses programmas laikā ir ļoti svarīga

vispārējiem programmas panākumiem, veicinot gan praktikanta, gan mentora
izaugsmi. Mentors ir kāds, kuram ir dots uzdevums pieskatīt un vadīt praktikantu
programmas laikā. Šim mentoram būtu jābūt nepieciešamajām praksēm un
atbalstam visa prakses programmas procesa laikā.

Mentorēšanai būtu jādarbojas no abām pusēm, darba vietā un no nosūtītājas

izglītības iestādes puses. Stingras mentorēšanas programma veicinās sekmīgu
prakses programmas beigšanu, pazeminot izkrišanas riskus un nodrošinot
kvalitāti.

Koncentrēsimies uz uzņēmuma mentoru.

25
Lielākajā daļā prakses programmu uzņēmuma mentoriem būtu jābūt ‘trenera’
kvalifikācijai papildu pieredzei attiecīgajā jomā. Mentori būs tiešā saite starp
praktikantu un zināšanām, kā strādāt noteiktā amatā. Šī darba vidē balstīta
apmācība ir balstīta uz teorētisko zināšanu pielietošanu praktiskā veidā, attīstot
praktikanta prasmes.

Tādēļ mentoram ir svarīgi zinātu akadēmisko vai teorētisko informāciju, ko

students saņem skolā. Tas ļaut izveidot saites starp to, ko praktikants apgūst
teorētiskajā un praktiskajā līmenī. Šo divu zonu apvienošana ir īpaši svarīga
studentiem, kuriem parasti ir grūtības akadēmiskajā vidē, motivējot viņus
praktiskā veidā.

Darba devējam ir svarīgi piedāvāt mentoriem gan apmācību programmas sākumā,

gan atbalstu programmas laikā. Tas ļauj mentoram formāli saprast savu lomu
praktikanta apmācības procesā. Mentoringa apmācības var ietvert ceļvedi par to,
kā pielietot apmācību materiālus, apgūt novērtējuma metodes un saprast, kā
demonstrēt prasmes.

Darba devējam ir svarīgi saprast, kā Jūs varat atbalstīt mentorus prakses

programmas laikā, lai iegūtu labāko rezultātu.

Mentoriem būtu jāspēj koncentrēties uz mazu skaitu praktikantu, un viņam

nevajadzētu uzlikt atbildību par lielu studentu skaitu. Augsts mentora-studentu
koeficients (ideāli būtu viens pret viens) ļauj nodrošināt praktikantam augstāku
apmācības kvalitāti. Tas ļauj arī attīstīties stiprām profesionālajām attiecībām, kas
ir vēl viens prakses programmas veiksmes faktors.

Mentora-studenta attiecībām būtu jāsākas tad, kad students uzsāk prakses

programmu, un tās turpinās programmas gaitā. Studentam nevajadzētu palikt bez
mentora atbalsta apmācību laikā.

Uzņēmuma mentoriem būtu jāpatur prātā sekojoši uzdevumi:

Izvēloties mentorus, paturēt prātā, ka atlases process arī sekmē nozīmīgu

praktikantu apmācības pieredzi. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē īpašības, kas sniedzas

0
26
aiz tehniskās kompetences (un jāzina, ka dažreiz darbinieks ar vislabākajām
tehniskajām kompetencēm var nebūt labs mentors).

Dažas svarīgas mentoru īpašības ir: viņu līderības prasmes, pozitīva attieksme,
spēja veidot efektīvu saziņu, spēja atvērti strādāt ar jaunākiem cilvēkiem, vēlme
pielāgoties laika ierobežojumiem un spēja pārvaldīt papildu noslodzi efektīvā
veidā.

Pie tam, mentoriem būtu jābūt spējīgiem mācīt. Tas nozīmē, ka viņi ir ne tikai
spējīgi praktikantam parādīt, kā kaut ko paveikt, bet arī spēj izskaidrot, kādēļ tas
tādā veidā tiek veikts. Lai praktikanti būtu veiksmīgi, ir svarīgi, lai šie studenti
spētu saprast aiz darba mācīto procesu, un viņiem būtu spēja risināt problēmas
nākotnē.

Mentoriem būtu jāzina, ka būs brīži, kad praktikantiem būs nepieciešams

intensīvāks atbalsts, un laiks, kad studentiem būs jāpraktizējas un jāmācās no
savām kļūdām. Zināšana, kad sniegt vairāk (vai mazāk) atbalsta ir gan dabiska, gan
var tikt apgūta ar praksi.

Ir svarīgi atcerēties, ka praktikanta mentorēšana ir ne tikai noderīga studentam,

bet arī mentoram. Mentorēšana ir iespēja attīstīt cilvēkresursu vadības atbildību
cilvēkiem, kam šāda atbildība iepriekš nav bijusi. Pie tam, apmēram 80% no
darbiniekiem uzskata, ka viņu mentori gūst labumu no praktikanta apmācības, jo
šis process atjauno un atdzīvina mentoru, paaugstinot produktivitāti un drošību,
jo mentori modelē vislabākās prakses.

2.5. Galveno prakses posmu izprašana

27
Prakses programmu var iedalīt trijās galvenajās daļās:

pirms prakses programmas, prakses programmas laikā un pēc prakses

programmas. Šajā modulī mēs esam koncentrējušies uz pirmo šī procesa daļu,
izceļot vajadzību noteikšanas, kandidātu atlases un sadarbības ar citām
organizācijām procesa laikā svarīgumu

Pirms sākas prakses programma, ir svarīgi saprast, kādas ir tiesiskās normas

attiecībā uz prakses programmas uzsākšanu un pielāgot šīs normas programmai.
Šīs normas atšķirsies atkarībā no valsts vai štatiem valstīt, tādēļ ir nepieciešams
veikt izpēti.

Svarīgi aspekti, ko tiesiskās normas veicinās programmā ietver, bet neaprobežojas

ar: praktikanta pavadītais laiks darba vietā, darba pozīcija, ko praktikants var
ieņemt, kā arī mācību prasības, lai iegūtu sertifikātu, utt. Pie tam, ir svarīgi zināt,
kādas veselības un drošības pārbaudes ir nepieciešams veikt, kā arī
apdrošināšanas prasības prakses programmas laikā.

Vēl viens svarīgs aspekts, ko aptvert “pirms prakses programmas”, ir prakses

programmas izstrāde un lomas, ko praktikants ieņems, definīcija. Oficiālā prakses
programma būtu jāizstrādā, balstoties uz prakses programmas juridisko pamatu,
un vajadzību analīzi, ko veicis uzņēmums, kas minēts 3. nodaļā.

Tādā veidā programmas izstrāde ietvers teorētiskās apmācības apvienojumu ar to

papildinošo praktisko apmācību. Ir svarīgi, ka gan skolotāji, gan darba devēji zina
par programmas sagaidāmajiem rezultātiem un mērķiem. Skaidra šo aspektu
perspektīva palīdzēs organizācijām efektīvāk realizēt programmu.

Pie tam, pirms sākas prakses programma, tiek atlasīts kandidāts. Šis atlases posms
ir svarīgs, lai programmai būtu veiksmīgs rezultāts, jo uzņēmums integrē jaunu
darbinieku savā biznesā un, kā jau ar visiem jauniem darbiniekiem, ir svarīgi, lai
praktikants iederas uzņēmuma kultūrā. Ja atlase ir piemērota, pieaug iespēja, ka
prakses programmas rezultāts būs pozitīvs.

0
28
Otrā prakses programmas daļa sākas, līdzko ir atlasīts kandidāts un programma
sākas. Prakses programmas laikā ir svarīgi, ka students tiek atbalstīts no visām
pusēm. Prakses programmas procesa aspekti tiks apspriesti nākamajos modeļos,
bet šeit mēs sniegsim īsu pārskatu, lai dotu Jums ieskatu.

Pirms praktiskas sadarbības ar uzņēmumu ir nepieciešams, lai praktikants

izprastu, kas no viņa tiek sagaidīts. Lai pārliecinātos, ka visi situāciju izprot vienādi,
apmācības līguma un plāna izveide ir labs sākumpunkts. Šie dokumenti kalpos gan
kā reģistrs par to, kas tiks aptverts prakses programmas laikā, kā arī kā pamats, lai
ikvienam būtu skaidra izpratne par sagaidāmajiem rezultātiem.

Ir svarīgi arī noformēt līgumu. šis līgums būs atkarīgs no valsts un tās tiesiskajām
normām, bet var ietvert informāciju par algām, brīvdienām, apdrošināšanu, utt.
Vairākumā valstu uz mācekli attiecas tie paši likumi, kas uz pilna laika darbinieku,
bet uzņēmumam būs piekļuve dažiem atvieglojumiem, ko valstis izmanto, lai
sekmētu prakses programmu izveidi.

Prakses programmas ilgumu var sadalīt īsākos posmos, kas praktikantam palīdzēs
iziet praksi, sākot no adaptēšanās perioda līdz programmas beigām. Nākamajā
modulī par šiem dažādajiem mācību posmiem tiks runāts dziļākā mērā, bet sastāv
no praktikanta izaugsmes no iesācēja līdz personai, kurai ir laba profesionālo
zināšanu bāze attiecībā uz noteiktu amatu.

Visa prakses programmas laikā gan mentoriem, gan praktikantiem būtu jāsaņem
atbalsts, kad nepieciešams. Atbalsts var būt iekšējs, uzņēmuma ietvaros, bet tam
būtu jābūt mijiedarbībā ar izglītības iestādi un jebkuru citu iesaistīto ārējo vai
starpniekorganizāciju.

Pēdējā prakses programmas daļa ir novērtējums. Taču ir svarīgi apsvērt, ka

programmas novērtējumam nevajadzētu būt vienreizējam, kas notiek tikai
prakses programmas beigās. Ja novērtējumam ir jābūt noderīgam programmas

29
novērtēšanā, ir svarīgi paturēt prātā novērtējuma mērķi visas prakses
programmas procesa laikā.

Gala novērtējums būtu jāveic tuvāk prakses programmas beigām (vai līdzko tā ir
pabeigta), un būtu jāietver prakses programmā iesaistītie cilvēki. Šim visa procesa
pārskatam būtu jākoncentrējas uz to, vai sākotnējie mērķi un rezultāti ir sasniegti.
Pie tam, vērtējumā būru jāietver elements, apsverot nākotnes izmaiņas attiecībā
uz programmu.

Tas nozīmē, ka vērtējumi būtu jāveic, lai varētu noteikt, kā prakses programmas
sistēma un process, lai organizētu un pārvaldītu šo pieredzi, varētu tikt uzlabots.
Šis uzlabojums būtu jāapsver gan no biznesa, gan praktikanta viedokļa.

Šīs pēdējās divas prakses programmas daļas tiks sadalītas un sīki izskaidrotas
nākamajos moduļos, koncentrējoties uz to, kā realizēt prakses programmu, lai
padarītu to par vērtīgu pieredzi ikvienam procesā iesaistītajam.

0
30
31
3.1. Prakses process

Ir daudz dažādu veidu, kā veidot prakses programmu. Oficiālā programmas

struktūra ir atkarīga no tā, kādi procesi un kompetences tiks uzsvērtas mācību
plānā, kas savukārt ir balstīts uz Jūsu valstī noteiktajām tiesību normām. Tas var
nozīmēt, ka praktiskie treniņi un mācības klasē var norisināties vienlaicīgi, vai tās
var tikt sadalītas starp „darba” un „ārpus darba” fāzēm.

Neatkarīgi no prakses programmas mācību plāna struktūras ir svarīgi saprast,

kuras ir tās darba un mācīšanās fāzes, kurās programmā iesaistītajiem
dalībniekiem būs jāpiedalās, lai viņi būtu sekmīgi. Pirmais solis prakses
programmas izstrādē ir izveidot attiecības ar citām organizācijām, kas ir iesaistītas
un veido mācību plānu.

Lai spertu šo pirmo soli, ir svarīgi, lai visām organizācijām ir vienota izpratne par
programmas sagaidāmajiem rezultātiem. No šiem rezultātiem visām iesaistītajām
pusēm ir jābūt ieguvējām (uzņēmumiem, praktikantiem, izglītības iestādēm, utt.),
jo programmas sekmes ir tiešā veidā saistītas ar šo organizāciju interesēm.

Lai panāktu vienotu izpratni, ir jāņem vērā valodas nozīmīgā ietekme uz sarunām,
interpretāciju un izdošanās iespēju. Ja valoda ir skaidra, mērķi un sagaidāmie
programmas rezultāti būs paši par sevi saprotami. Tomēr, ja rodas pārpratumi par
to, ko pārējie cenšas pateikt, sasniegt kopīgu izpratni būs grūti.

Ja uzņēmumam ir skaidra ideja par to, ko tas domā par prakses programmu pirms
uzsāk izstrādes procesu, tas var palīdzēt Jums labāk izpausties. Turklāt, ja Jūs
procesa laikā aktīvi klausīsieties, tas palīdzēs Jums saprast, par ko citas
organizācijas vēlas komunicēt. Apsveriet domu pārbaudīt šīs sadaļas beigās
sniegtos resursus, lai uzlabotu savas komunikāciju prasmes un apsveriet ieviest
kopīgu valodas stratēģiju, lai būtu droši, ka prakses programmas izstrādes fāze ir
sekmīga.

Kad mācību plāns ir radīts un ir atbilstoši piemērotas tiesību normas (normatīvie

akti katrā valstī vai pat katrā reģionā ir atšķirīgi), var sākties mācību process. Šo
mācību procesu parasti var iedalīt piecos posmos:

0
32
Turklāt, mēs varam identificēt dažādas mācīšanas metodes, kuras ir definētas
prakses mācību programmās. Šī procesa pamata modelis ir sadalīts piecās
mācīšanas metodēs:

Šīs stratēģijas ir veids, kā skolotājs vai darbaudzinātājs (mentors) var iepazīstināt

vai palīdzēt praktikantam virzīties cauri visiem pieciem iepriekš minētajiem
prakses posmiem. Tomēr, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka ikviena prakse ir atšķirīga un
programmas veiksmes atslēga ir atrast tieši to, kas ir vispiemērotākais Jūsu
uzņēmumam.

Prakses programmas noslēguma posms ir novērtēšana. Vēlāk šajā kursā tiks

piedāvātas dažādas novērtēšanas metodes, taču visa procesa laikā ir jāpatur prātā
šī noslēguma novērtēšana. Šis noslēguma posms ir atkarīgs no uzstādītajiem
mērķiem un rezultātiem, kas tika definēti programmas mācību plāna izstrādes
posmā.

3.2. Jūsu organizācija prakses laikā

Kā uzņēmums, kurš ņem praktikantu, Jūs veidosiet prakses programmas

mugurkaulu. Jūsu iesaistes līmenim procesa laikā ir jābūt ļoti augstam. Tas ir
tāpēc, ka Jūsu mērķis ir izmantot prakses kā ilgtermiņa pieeju darbaspēka
piesaistei un nodrošināt, ka prasmes, kas ir nepieciešamas uzņēmuma darbībai, ir
pieejamas. Tas nozīmē, ka prakses programmas palīdzēs nodrošināt to, ka Jūsu
nākotnes vajadzības tiek apmierinātas.

Tādēļ, lai sasniegtu šo konkurētspējīgo šķautni prasmīgu darbinieku piesaistē, ir

nepieciešams pilnā mērā ieviest prakses nodrošinājumu uzņēmumā. Dažos
gadījumos uzņēmumi pat garantē darba piedāvājumu praktikantiem, kas ir
sekmīgi pabeiguši programmu. Neskatoties uz to, ka varbūt Jūsu gadījumā tas

33
nebūs iespējams, apdomājiet, kā Jūs varat iestrādāt šādas prakses savos tālākajos
darbības plānos.

Ņemot vērā šādus iespējamos rezultātus, uzņēmumam ir jāiesaistās visās prakses

fāzēs un jāapzinās, ka dalība programmā atspoguļosies gala rezultātos un
uzņēmuma ieguvumos. Apskatīsim dažādos posmus, kuros uzņēmumiem būtu
izdevīgi piedalīties:

Dažādi uzdevumi atbildīs darbiniekiem, kas strādā tajos organizācijas līmeņos, kur
šie uzdevumi tiek veikti. Piemēram, mācību plāna izstrādes laikā ar izglītības
iestādi, kā arī praktikanta pieņemšanas un noalgošanas laikā ir jāiesaista
uzņēmuma vadība. Šī procesa vajadzībām ir jāatbilst uzņēmuma vajadzībām; tādēļ
vadība ir vispiemērotākā uzņēmuma daļa, kurai būtu jāpievērš uzmanība šiem
aspektiem.

No otras puses, praktikanta mentors uzņemsies lielāko daļu no atbildības, runājot

par praktikanta instruēšanu un atbalstīšanu programmas laikā. Taču tas nenozīmē,
ka pārējie uzņēmuma darbinieki nav iesaistīti – vadībai un pārējam personālam ir
jānodrošina palīdzība un atbalsts, kad nepieciešams.

Visbeidzot, dažām no prakses programmām ir jānotiek dažādās uzņēmuma

komandu daļās. Līdz ar to mācību plāna un novērtēšanas plāna izveide ir tās lietas,
par ko būtu jāvienojas vadībai un mentoram. Kad abas puses ir vienojušās par
šiem plāniem, Jūs varat būt pārliecināti, ka abas puses ir viena otru izpratušas un
ka gaidas ir reālistiskas.

Šie plāni būtu jāveido ap uzdevumiem, kurus būs jāveic prakses programmas laikā.
Pielāgojot apmācības Jūsu uzņēmuma vajadzībām, Jūs ievirzīsiet iesaistītos
cilvēkus uz sekmēm.

Prakses laikā ir svarīgi saprast, ka būs brīži, kuros praktikantam varētu būt
nepieciešams atbalsts. Programmai ir jābūt veidotai tā, lai būtu iespējams ieviest
efektīgu atbalsta mehānismu, īpaši, kad praktikants ir ļoti jauns. Šādos gadījumos
praktikanti visdrīzāk būs jāvada ļoti cieši, lai tie varētu attīstīties uzņēmuma
iekšienē pēc iespējas ātrāk.

0
34
Šim atbalstam ir jābūt veidotam tā, lai praktikants uzņēmums justos ērti
uzņēmumā un viņam tiktu piedāvāta skaidra izpratne par viņa/ viņas lomu
komandā. Turklāt, daloties ar informāciju par pārtraukumiem darbā, apģērba stilu
un drošības plāniem, Jūs varat radīt situāciju, ka praktikants jutīsies iesaistīts
uzņēmuma dzīvē un vēlēsies daudz ātrāk attīstīties. Ir būtiski, lai Jūs radītu vidi,
kurā praktikants var augt.

Programmas ietvaros praktikantam ir jāsaņem konstruktīvas atsauksmes gan no

vadības, gan no sava mentora. Šī atsauksme ir jāsniedz tādā veidā, kas ļautu
praktikantam mainīties un augt pozitīvā veidā. Kad prakse ir pabeigta,
praktikantam ir jāsaņem arī gala novērtējums, neskatoties uz to, vai uzņēmums
viņu pieņem darbā vai nē.

3.3. Praktiskie aspekti

Neskatoties uz to, ka ir daudz dažādu veidu, kā īstenot praktiskos prakses

programmas aspektus (struktūras, apmācību plāni, pierakstu veidošana, utt.), šajā
nodaļā tiks ietvertas pamata lietas, kuras būtu jāpatur prātā, organizējot praksi. Ja
šie praktiskie aspekti tiek piemēroti atbilstoši, tie veicina labu prakses kvalitāti.

Vēlreiz atgādinām, ka ir svarīgi zināt dažādās tiesiskās normas, kas pastāv Jūsu
valstī. Šīs normas noteikts pamata vienošanās, kuras būs jāsastāda. Lemjot par to,
kā veidot prakses programmas, vienmēr paturiet prātā īpašās Jūsu uzņēmumā
esošās prasības, kuras regulē šīs tiesiskās normas.

Pirmā veicamā lieta ir izvēlēties apmācību struktūru. Šai struktūrai ir jābūt

izveidotai vienlaicīgi ar akadēmisko mācību plānu. Šī struktūra ietvers uzņēmuma
juridiskās saistības prakses programmas ietveros un attieksies uz: prakses
reģistrāciju un sertifikāciju, programmas ilgumu, īpašnieku pienākumiem, utt.

35
Struktūra neiedziļinās specifiskās prakses programmas detaļās, bet kalpo kā
oficiāls dokuments, ko iesniegt tai valsts iestādei, kura ir atbildīga par praksi.
Turklāt, šis dokuments nodrošina kvalitāti un atpazīšanu sertifikācijas procesā.
Atkarībā no Jūsu valsts, var būt dažādi veidi, kā izstrādāt šo oficiālo struktūru. Tieši
tādēļ šī struktūra ir jāsagatavo saskaņā ar valsts vai vietējā līmenī spēkā esošajām
likuma normām.

Nākamā lieta ir izveidot formālu līgumu vai vienošanos starp Jūsu uzņēmumu un
praktikantu. Šis līgums ir īsa vienošanās starp darbinieku (praktikantu) un darba
devēju par attiecību juridiskajiem pamata aspektiem. Apskatiet papildu avotus, lai
iepazītos ar dažādiem prakses līgumu piemēriem.

Diviem minētajiem dokumentiem ir jāatbilst likumu prasībām Jūsu valstī vai

reģionā. Ja Jūs neesat pārliecināti par nepieciešamajiem papīriem prakses
programmai, sazinieties ar tādām starpniekorganizācijām kā vietējās Rūpniecības
kameras, kurām varētu būt lielāka pieredze prakses programmu izstrādē.

Kad juridiskie aspekti ir aptverti, ir svarīgi izveidot spēcīgu iekšējo prakses

struktūru, lai veiksmīgi īstenotu mācību un apmācību plānus. Tas nozīmē, ka
praktikantam, mentoram, uzņēmumam un apmācību iestādei ir skaidri
programmas mērķi un sagaidāmie rezultāti.

Šī informācija var tikt strukturēta dokumentā, kam nav juridiska pamata (lai gan
dažās valstīs var pieprasīt pretējo) un kas ir uzskatāms par programmas iekšējo
dokumentu. Tai ir jārāda ceļš, ko gan praktikants, gan darbinieki cer īstenot
prakses laikā un tajā ir jābūt iekļautiem tādiem aspektiem kā: kas tiks apgūts
prakses laikā, prakses mērķi, kad tiks veiktas regulārās pārbaudes, utt. Šajā
vienošanās ir jāiekļauj visu programmā iesaistīto pušu lomas un atbildības.

Lai arī šāda tipa dokuments var nebūt ar likumu pieprasīts Jūsu valstī, tas var
palīdzēt veicināt prakses sekmīgumu, jo ikvienam ir skaidri noteiktas gaidas un
rezultāti. Tādēļ mēs iesakām iekļaut šāda veida plānu Jūsu prakses sagatavošanās.
Turklāt, tas ir jāizveido vai jāpielāgo tieši tai noteiktajai amata pozīcijai, ko jūsu
praksē ieņems praktikants.

Šī plāna izstrādes laikā apdomājiet šādus faktorus:

0
36
Vispārējs šī dokumenta mērķis ir sākt veidot vidi, kur praktikants izprot
programmas gaidas. Gaidu izpratne veicina pārliecību un ļauj praktikantam justies
ērti savā attīstībā. Turklāt, tā nodrošina holistisku vīziju par programmas saturu
jau no paša sākuma.

Tajā pašā laikā šim plānam ir jābūt elastīgam un atvērtam novērtēšanai visā
prakses procesā. Tādēļ novērtēšanas plāna izstrāde ir jāveic vienlaicīgi ar šo
mācību plānu. Nākamajā modulī mēs sīkāk pievērsīsimies novērtēšanas plāna
izstrādei; tomēr, ir būtiski norādīt, ka ir nepieciešama nepārtraukta novērtēšana,
lai spētu modificēt mācību plānu saskaņā ar vajadzībām, kas parādās programmas
laikā.

Lai veiktu novērtēšanu, ir nepieciešams apdomāt, kādi uzdevumi ir jāpaveic pirms

prakses un lieciet praktikantam veikt pierakstus programmas laikā. Šie aspekti tiks
sīkāk apskatīti nākamajā modulī, taču apskatiet mācību avotus, lai gūtu nelielu
ieskatu prakses pierakstu veidošanā.

3.4. Biežāk sastopamās problēmas un daži piedāvātie

risinājumi

Kā ikvienā situācijā, kur dažādi cilvēki sanāk kopā, arī prakses programmās var
rasties konflikti. Šie konflikti ne vienmēr ir uzskatāmi par negatīviem un var tikt
izmantoti, lai uzlabotu attiecības un darba situācijas. Tomēr, ja darbā konflikti
netiek risināti, tie var pārvērsties nopietnās problēmās.

Tādēļ mēs iesakām būt atvērtiem un apzināties iespējamos konfliktus un

problēmas, kas var rasties prakses laikā. Ja šie jautājumi sākotnēji tiek risināti
neformālā gaisotnē, risinājumi var būt ieguvums visām iesaistītajām juridiskajām
un fiziskajām personām. Turklāt, problēmas, kas ir šādā veidā atrisinātas, maz
ticams, ka var pāraugt tālāk problēmā.

37
Tomēr ja nav iespējams atrisināt problēmu neformāli, var būt nepieciešams pāriet
pie formālām procedūrām. Formālas procedūras ietver sarunu ar augstāko
uzņēmuma vadību vai sazināšanās ar organizāciju, kas ir atbildīga par prakses
organizēšanu. Pārliecinieties, ka izprotat, kā risina formālus konfliktus Jūsu valstī,
kad izstrādājat savu prakses struktūru.

Šajā nodaļā mēs koncentrēsimies uz iespējamām problēmām un problēmu

risinājumiem tiem jautājumiem, kas var tikt atrisināti neformāli. Ja tās risina
korekti, tad problēmas un konflikti var tikt atrisinātas tādā veidā, kas ļauj praksi
pabeigt sekmīgi. Lūdzu, atcerieties, ja Jums, kā uzņēmumam, ir problēmas ar
praktikantu, pastāv iespēja, ka šim praktikantam arī ir problēmas ar organizāciju,
līdz ar to risinājuma rašana, iespējams, var būt abpusēji izdevīga.

Viena no biežākajām problēmām, ar kurām nākas saskarties prakses laikā ir tas, ka

starp uzņēmumu un praktikantu neveidojas sadarbība. Iepriekšējās nodaļās mēs
runājām par to, cik svarīga ir personāla atlase, bet ir svarīgi vēlreiz atkārtot šeit to,
ka praktikanta izvēle ir gandrīz tikpat svarīga kā darbinieka izvēle. Viens no
labākajiem veidiem, kā atrisināt konfliktu, ir to novērst, tāpēc veicot atlases
procesu īpaši rūpīgi, Jūs varat novērst problēmas, kas var rasties vēlāk.

Tomēr, pat ar vislabāko atlases procesu ne visas darba attiecības ir ideālas. Otrā
problēma, kas var parādīties prakses laikā, ir kļūdas komunikācijā. Kļūdas
komunikācijā var izpausties dažādi, tāpēc ir svarīgi komunicēt skaidri jau no paša
sākuma. Dažas no biežākajām komunikāciju kļūdām ir:

Visas šīs lietas var novest pie vājas prakses izpildes darba vietā, un konfliktiem
starp studentu un mentoru. Lai novērstu šāda veida pārpratumus, ikvienam, kas ir
iesaistīts programmā, ir jāapzinās dažādie pienākumi un sagaidāmie rezultāti, kas
ir noteikti.

Turklāt, darba devēja/ mentora iesaiste ir būtiska, lai pēc iespējas agrāk
identificētu problēmas un mēģinātu tās atrisināt, pirms tām ir nopietnas sekas. Šai
iesaistei ir jābūt veidotai kā ieklausīšanās praktikantā un apmācību sesiju
novērošana.

0
38
Turpmākie soļi var kalpot kā potenciālas norādes mentoriem/ darba devējiem,
saskaroties ar problemātiskām situācijām (lai arī tie iespējams nebūs tik efektīvi, ja
situācija ir kļuvusi īpaši problemātiska):

Saskaroties ar jebkura veida konfliktu risināšanu, mēģiniet likt praktikantam

justies ērti, izvairoties no sajūtas, ka viņam/ viņai tiek uzbrukts. Tajā pašā laikā
pārliecinieties, ka praktikants izprot – ja nekāds risinājums netiks panākts,
problēma būs jārisina augstākās vadības līmenī. Ja nepieciešams, padariet
tikšanos formālāku, veidojot rakstisku dokumentu, pierakstus starp iesaistītajiem
cilvēkiem.

Beidzamā lielākā problēma, ar ko prakses laikā ir jāsaskaras, ir praktikantu

atbirums. Šī problēma izriet no vairākiem aspektiem, kas ir saistīti gan ar darbu,
gan dzīvi kā tādu. Gadījumos, kad atbirums ir saistīts ar darbu, Jūsu uzņēmumam
ir jāpārskata iepriekšējie ieteikumi, kur ir runāts par īpašas uzmanības pievēršanu
atlases procesam un konfliktu risināšanai. Ja šis atbirums ir saistīts ar dzīvi,
uzņēmumam ir mazāk iespēju kontrolēt situāciju. Apskatiet vairākus mācību
avotus, lai iepazītos ar vairākām norādēm par potenciālajām atbiruma situācijām.

Atcerieties, ka konfliktam nav obligāti jābūt ar negatīvu pieskaņu darbavietā, tas ir

normāls un praktiski sagaidāms rezultāts, kas rodas, cilvēkiem strādājot kopā.
Izpētot lielu daļu no šīm situācijām, uzlabojot attiecības un prakses kvalitāti, no
konfliktiem ir iespējams gūt pat pozitīvu rezultātu. Ja problēmas atstāj bez
risinājuma, tas var novest pie postošiem programmas rezultātiem.

39
0
40
4.1. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna
izstrāde

Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna izstrādei jānotiek prakses

programmas sākumā. Vērtēšanu ir jāuzskata par nepārtauktu procesu papildus
galīgajam pārskatam. Šādā veidā kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāns
var palīdzēt uzlabot programmas kvalitāti procesa laikā un ne tikai tad, kad tas ir
pabeigts.

Vērtēšanas prasībām būs jāatbilst tiesiskajām normām jūsu valstī, tādēļ, pirms
izstrādes procesa uzsākšanas, izskatiet šīs tiesiskās normas. Šo prakses
programmas novērtējumu ir jāveic, lai pārliecinātos, vai tiek sasniegti mērķi un
iegūti vēlamie rezultāti.

Tādēļ kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plānu jāizstrādā, pamatojoties uz

prakses programmas teorētisko mācību plānu un praktisko sistēmu, iezīmējot to,
kā būtu jānovērtē noteiktās spējas. Vērtējuma izstrādes un veikšanas laikā svarīgi
ir saidri saprast, kāds ir vērtēšanas mērķis: objektīvs process, kas virzīts uz izpratni,
kā tika īstenota programma un vai tika gūti paredzētie rezultāti, vai nē.

Šo vērtēšanu var organizēt vairākos veidos, atkarībā no valsts tiesību aktiem:

vērtēšana, kas pilnībā veikta darba vietā vai ārpus darba, vai novērtējums, kurš
veikts gan darba vietā, gan ārpus darba. Atcerieties, ka vērtēšana ir process, kurš
ir paredzēts visas prakses programmas laikā. Novērtējums var ietvert praktikanta
veikto pašnovērtējumu un/vai praktikanta aktīvo iekļaušanu vērtēšanas procesā.

Pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna galīgo rezultātu, ir

objektīvi jānosaka, vai izglītojamais ir spējis veikt noteiktos uzdevumus. Jāņem
vērā gan ieguldījums (piemēram, administrācijas izmaksas), gan rezultātu faktori
(piemēram, programmas pabeigšanas rādītāji), lai programma tiktu īstenota

41
sekmīgi. Lai nodrošinātu plāna efektivitāti, tajā ir jāizvērtē pamatprasmes,
zināšanas un uzvedība, kas jāiegūst iepriekš noteiktās sistēmas ietvaros.

Principā, uz prasmēm balstītas kompetences ir parasti jāpārskata, veicot

novērošanu vai praktisku vērtēšanu. Zināšanu vidē balstītas kompetences var
novērtēt, izmantojot dažādas metodes, kas ir gan teorētiskas (testi, uzdevumi,
u.c.), gan praktiskas (problēmu risināšana, u.c.). Visbeidzot, uz uzvedību balstītas
kompetences var novērtēt, veicot tiešu novērošanu un vērtību/ētisko vērtēšanu.

Taču šādu vērtēšanu jāveic ar holistisku pieeju, orientējoties uz programmas laikā

iegūto prasmju, zināšanu un uzvedības integrēšanu. Šo plānu ir jāizstrādā arī tā, lai
tas būtu taisnīgs un pārskatāms, efektīvs un izpildāms. Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācija (ESAO) nosaka šādus principus mūsdienu prakses
programmu vērtēšanai:

Turpmāk mēs runāsim par sertifikāciju, bet daudzās valstīs vērtēšanas plānā būs
jāiekļauj vērtēšanas process, lai rezultātā iegūtu diplomu. Izstrādājot vērtēšanas
skalas, jāizveido vismaz divas grupas (ieskaitīts/neieskaitīts). Līdz ar to, skala var
būt vairāk vai mazāk precīza atkarībā no tiesiskajām normām un programmas
mērķiem.

Kā uzņēmumam, iesaistoties izglītības iestādei un starpniekorganizācijām, jums ir

jāsaskaņo: atbilstošas vērtēšanas metodes, šai vērtēšanai nepieciešamais laiks un
tās ilgums, kā arī visi īpašie aspekti, kurus jāņem vērā. Kvalitātes nodrošināšanas
un vērtēšanas plānam jābūt pietiekami detalizētam, lai garantētu konsekvenci, kā
arī pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot dažādās situācijās.

Mazie uzņēmumi, kuri sadarbojas ar citiem mazajiem uzņēmumiem un

starpniekorganizācijām, var secināt, ka šīs organizācijas spēj palīdzēt izstrādāt
vērtēšanas plānu. Daudzām starpniekorganizācijām ir darba pieredze ar šāda
veida plānu, kas savukārt nodrošinās zināšanu papildināšanu un ieskatu procesā.

Turklāt, uzņēmumi var meklēt ārējo ieguldījumu, veicot kvalitātes nodrošināšanas

pārbaudes. Starpniekorganizācijas var arī palīdzēt novērtēt programmas kopējo
sekmīgumu. Ja iespējams, šīs pārbaudes ir jāveic periodiski, lai veicinātu
uzlabošanos programmas laikā papildus galīgajam vērtējumam.

0
42
Starpniekorganizācija ir uzskatāma par uzņēmuma resursu, jo tā strādās, lai
palīdzētu uzlabot sistēmu. Šīs organizācijas var atbalstīt jūsu uzņēmumu visa
procesa ietvaros, palīdzot nodrošināt kvalitātes programmu, kas atbilst jūsu
vajadzībām.

4.2. Izmaiņu pārvaldība un plāna elastība

Uzsākot prakses programmu, ir svarīgi apzināties, ka darba vieta un tirgus

pastāvīgi mainās, un uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šādām pārmaiņām. Tāpat
arī mums ir jāņem vērā, ka jāizmanto programmas novērtējums, lai atspoguļotu
iespējamās reformas un izmaiņas, ko varētu veikt, lai uzlabotu praksi. Tādēļ
elastīgā veidā jāizstrādā arī kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāns, kurā
pēc nepieciešamības var veikt izmaiņas.

Šo elastību ir jāatspoguļo, izstrādājot prakses programmas nodošanu un

vērtējumu, nodrošinot uzņēmumiem un ārējiem vērtētājiem iespēju ņemt vērā
dažādus faktorus. Tā iemesla dēļ, ka pati programma netiks īstenota tieši tādā
pašā veidā katru gadu dažādu faktoru dēļ (piemēram, darba tirgus izmaiņu,
dažādu programmā iesaistīto cilvēku dēļ, u.c.), šī elastība nodrošina paredzēto
sistēmu un tās pastāvīgu darbību.

Svarīgi, lai šī pārmaiņu pārvaldības kompetence atbilstu tādiem aspektiem kā

mācīšanā izmantotajām īstenošanas metodēm, bet neietekmētu programmas
konkurencei nepieciešamās prasmes, zināšanas un uzvedības prasmes. Šiem
galvenajiem programmas rezultātiem nav jāmainās. Tomēr tā iemesla dēļ, ka
pārmaiņu nepieciešamība tiek sagaidīta no projekta sākuma, to var attiecīgi
iekļaut projektā.

43
Lai nodrošinātu sava plāna elastību, ņemiet vērā personu atšķirības, pievēršot
uzmanību ne tikai mācību metodēm, bet arī dažādajiem mācīšanās stiliem. Visai
bieži pastāv vairāk par tikai vienu tās pašas informācijas izplatīšanas veidu, un ja
jūs spējat iekļaut šo elastību plānā, tas nodrošinās citu metožu pielietojamību
tiem pašiem rezultātiem.

Šo elastību ir jāietver spējā veikt prakses vērtējumu gan darba vietā, gan ārpus
tās. Dažādās mācību situācijās praktikantiem var būt nepieciešams atstāt darba
vietu, bet tam nebūtu jāietekmē šo izglītojamo patiesais vērtējums. Tas nozīmē,
ka vērtēšanas plānam ir jābūt pielāgojamam neraugoties uz to, kur tas tiek
īstenots.

Svarīgi arī ņemt vērā, ka programmas elastībai ir jābūt saistītai un jāiet kopsolī ar
pastāvīgajām izmaiņām nozarē. Īpaši tirdzniecības nozarē nereaģēšana uz šādām
izmaiņām varētu kaitēt uzņēmuma komercdarbībai. Tādēļ, informētība par
iespējamām nozares izmaiņām ir svarīga sekmīgas programmas īstenošanā.

Turklāt, jāņem vērā turpmākās prasmju vajadzības un juridiskās izmaiņas, kas laika
gaitā varētu ietekmēt praksi. Tas varētu ietvert jaunus, spēkā nākošus likumus,
jaunas tehnoloģijas, kuras drīzumā tiks ieviestas, u.c. Apzinoties šīs izmaiņas, jūs
varēsiet iekļaut tās savā mācību plānā. Taču, pat ja jūs nespējat iekļaut īpašas
izmaiņas, jums ir jāmēģina nodrošināt sava plāna elastība, lai pielāgotos nozares
attīstībai.

Kā uzņēmumam, jums ir jāpārliecinās, vai izglītības organizācija, kas veic

teorētisko apmācību ir arī pietiekami elastīga, kas īpaši attiecas uz grafika elastību.
„Pareizās” izglītības iestādes izvēle kā jūsu partnerim varētu nodrošināt atšķirīgus
jūsu praktikantu panākumus un programmas vispārīgo sekmīgumu. Skatīt īsu
rakstu papildu avotos, kas nodrošināti, lai sniegtu īsu ieskatu par jūsu meklētajiem
pakalpojumu veidiem, sazinoties ar partneriestādi.

Ja jums ir vietējā mērogā pieejama starpniekorganizācija, tā arī var palīdzēt gūt

izpratni, kā pieņemt pārmaiņas programmas laikā un piedāvāt ieteikumus
neparedzētu situāciju gadījumā. Šīm organizācijām jāspēj nodrošināt jums plašāku
skatījumu uz prakses programmām, kā arī zināšanas, kā tās īstenot.

0
44
Prakses programmā veiktās izmaiņas ir uzskatāmas par pozitīvu sistēmas attīstību.
Katru gadu, kad tiek īstenota prakses programma, ir sagaidāmas arī izmaiņas.
Pretošanās pret nozares dabisko attīstību varētu kaitēt ne tikai jūsu prakses
programmai, bet arī jūsu uzņēmumam.

4.3. Galīgais vērtējums

Kā minēts iepriekš, daudzās valstīs ir paredzēts galīgais vērtējums, lai varētu
apstiprināt un sertificēt prakses programmu. Daudzās vietās ir iekļauts šis galīgais
vērtējums, lai praktikants spētu iegūt diplomu. Izstrādājot vērtēšanas skalas,
jāizveido vismaz divas grupas (ieskaitīts/neieskaitīts). Līdz ar to skala var būt vairāk
vai mazāk precīza atkarībā no tiesiskajām normām un programmas mērķiem.

Ar šo vērtējumu ir jāapliecina, ka praktikants ir apguvis nepieciešamās prasmes,

zināšanas un uzvedības prasmes, lai strādātu profesijā, kuru viņš/viņa apgūst.
Galīgā vērtējuma plānam jābūt pietiekami detalizētam, lai nodrošinātu
konsekvenci, bet arī pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot dažādās
situācijās. Tam ir jāietver gan mācību procesa teorētiskā, gan praktiskā daļa, lai
gan visu vērtējumu var veikt darba vietā.

Atkarībā no situācijas vērtēšanas kritērijus var izstrādāt īpaši praksei, vai tie var
būt balstīti uz citiem avotiem (kamēr vērtēšana atbilst prakses vajadzībām). Šo
galīgo vērtējumu ir jāapvieno ar pastāvīgajiem vērtējumiem, lai noteiktu, kuri
praktikanti ir vislabāk piemēroti noteiktām darba vietām. Atsevišķos gadījumos
vērtēšanas grupas var izlemt akcentēt noteiktus aspektus kā svarīgākus par citiem.

Šo galīgo vērtējumu veic jūsu uzņēmums kopā ar mācību iestādi un

starpniekorganizācijām, pēc nepieciešamības iesaistot arī vērtēšanas speciālistus.
Galīgā vērtējuma prasības nosaka jūsu valstī paredzētās tiesiskās normas un
sākotnējā sistēma, kādu ir izveidojusi šī sadarbība. Trīs galvenie aspekti, kas jāņem
vērā, veicot šo galīgo vērtējumu, ir:

45
Šī galīgā vērtējuma veicējiem jābūt savas nozares speciālistiem, un var iesaistīt pat
jūsu uzņēmuma pārstāvjus papildus izglītības iestādes, starpniekorganizācijas
darbiniekiem vai citiem ārējiem vērtētājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas
vadlīnijām šai vertēšanai ir jānodrošina taisnīgs, objektīvs un īsts mācību rezultātu
vērtējums.

Piemēram, Luksemburgā, parastā galīgā vērtējuma eksāmena vietā vērtēšanas

process ir „integrēts projekts”. Šī vērtējuma ietvaros tiek pārbaudīta praktikanta
spēja demonstrēt uzdevumu veikšanu stimulētā darba situācijā. Šim „projektam”
paredzētais laiks ir ne vairāk kā 24 stundas (un 8 stundas dienā), un vērtēšanu veic
grupa, kas ir veidota no: skolotāja, darba devēju pārstāvja, Darbinieku Kameras
pārstāvja, un to vada Valsts Izglītības ministrijas pārstāvis.

Citās situācijās mēs varam redzēt, kā šo objektīvo vērtējumu var veikt eksāmena
ietvaros, kurā tiek pārbaudītas teorētiskās zināšanas un/vai veikta intervija. Katrai
no šīm trijām vērtēšanas metodēm ir jāizstrādā vērtēšanas instrumenti, lai
nodrošinātu: instrumenta piemērotību (lai tas noteiktu to, ko ir paredzēts noteikt)
un instrumenta drošumu (lai rezultāti būtu konsekventi).

Turklāt, atbilstoši prakses programmas vajadzībām, jāizstrādā vērtēšanas skala. Kā

minēts iepriekš, šī skala varētu vienkārši būt „ieskaitīts/neieskaitīts”, vai tā varētu
būt arī pārdomātāka sistēma. Tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste pastāv
Vērtēšanas organizācijas, kas var palīdzēt jums izprast un izstrādāt šos vērtēšanas
instrumentus un galīgo vērtēšanas plānu.

Šī attīstības procesa laikā un visas vērtēšanas gaitā ir svarīgi ņemt vērā, ka galīgā
vērtējuma mērķis ir atšķirt tos praktikantus, kuri ir gatavi strādāt savā studiju
nozarē, un tos, kuri nav tam gatavi. Tas neattiecas tikai uz noteiktu zināšanu vai
prasmju apguvi, bet spēju tās pielietot konkrētās situācijās un izmantot uzvedības
prasmes, lai mijiedarbotos un izdzīvotu profesijai raksturīgajā sociālajā vidē.

0
46
4.4. Prakses sertifikācija

Daudzās valstīs prakses sertifikācijas metodes ir standartizētas valsts vai reģionālā

līmenī. Programmu sertifikāciju ir jāveic oficiālām instit ūcijām, lai nodrošinātu
praktikantu zināšanu, prasmju un uzvedības prasmju apguvi profesionālajā jomā.
Savukārt šī sertifikācija nodrošinās atbilstoši sagatavotu darbinieku kvalifikāciju.

Eiropas mērogā 2008. gadā tika izveidota Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra

(EKI), lai izveidotu kopēju atsauces punktu starp dažādām kvalifikācijas sistēmām.
Valsts mērogā tas nozīmē, ka visām kvalifikācijas sistēmām ir jāatspoguļo šo
starptautisko ietvarstruktūru. 2014. gada beigās 23 dalībvalstis jau bija
attiecinājušas savas valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras uz Eiropas kvalifikāciju
ietvarstruktūru.

Šo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) veido astoņi uzziņas līmeņi, kas

balstās uz programmas mācību rezultātiem vai izglītojamā iegūtajām zināšanām,
prasmēm un kompetencēm. Nodrošinot šo ietvarstruktūru, ir paredzēts saprast,
ko praktikants zina, saprot un spēj izdarīt, pabeidzot mācību procesu.

Lai gan šī Ietvarstruktūra tiešā veidā neparedz prakses apmācību, tā ir ietverta

profesionālās izglītības un apmācības sadaļā. Tādēļ šajā Ietvarstruktūrā oficiālās
prakses ir atzītas un klasificētas, un ir svarīgi ņemt šos aspektus vērā, izvēloties
sertifikācijas iestādi (prakses, kas nav oficiāli ieviestas, nebūs ietvertas
Ietvarstruktūrā).

Sertifikācijas sistēmas mērķis ar vispārpieņemtajiem faktoriem ir nodrošināt

praktikanta kvalifikāciju, kuru var izmantot ārpus jūsu uzņēmuma gadījumā, ja jūs
izlemjat viņu nenolīgt. Tāpat arī tad, kad meklējat sertifikācijas organizāciju, lai

47
akreditētu jūsu prakses programmu, ir jāpārliecinās, vai šī organizācija ir atzīta
valsts līmenī, kā arī, vai tā atbilst starptautiskā līmenī.

Mēs iesakām prakses sertificēt kompetentām iestādēm, kuras pārstāv dažādi

speciālisti, lai nodrošinātu izsmeļošu prasmju pārskatu. Dažās valstīs valsts līmenī
ir izveidotas juridiski atzītas sertifikācijas iestādes (skatīt oficiālā Apvienotās
Karalistes saraksta papildlīdzekļus). Ja tas nav jūsu valsts gadījums, veidojiet
partnerattiecības ar uzņēmumu, kas nodrošinās jums atzītu sertifikātu.

Izpratne par to, kā darbojas sertifikācijas process, ir būtiska prakses programmai.

Piemēram Vācijā praktikanti saņem trīs sertifikātus: eksāmenu nokārtošanas
apliecību, apliecību par arodskolas beigšanu un apmācības uzņēmuma atsauksmi.
Taču Austrijā praktikants saņem vienu apliecību ar savas profesijas nosaukumu,
sekmīgi pabeidzot prakses programmu. Zinot, kā sertifikācija darbojas jūsu valstī,
jūs spēsiet atbilstoši strukturēt savu programmu.

Kā uzņēmumam jums ir jāraugās uz savu starpniekorganizāciju, kas palīdz saprast,

kādas ir jūsu sertifikācijas iespējas, ja jūs pilnībā neizprotat savas alternatīvas. Šīm
starpniekorganizācijām būs plašāks skatījums uz dažādajām iespējām, kā arī
pieredze labāko iespēju izvēlē jūsu uzņēmumam.

0
48
49
5.1. Saskarsmes prasmju apmācība

Kā jebkurā vidē, kur jūs komunicējat ar citiem cilvēkiem un/vai organizācijām,

prakses programmas izstrādes un mācību procesa laikā saskarsme ir galvenais
veiksmes faktors. 3. modulī mēs runājām par šo saskarsmes prasmju nozīmīgumu,
tostarp iespēju lietot kopīgu valodu un aktīvas klausīšanās nozīmi. Šajā daļā mēs
vairāk akcentēsim saskarsmes prasmju nozīmi un to attīstīšanas veidus.

Saikne starp labu saskarsmi un veiksmīgām prakses programmām ir cieša; tādēļ,

kā uzņēmumam jums ir jāņem vērā, ka šīs prasmes būs nepieciešamas visās
programmas fāzēs. Tas ir, sākot no jūsu attiecību izveides ar izglītības iestādi un
starpniekorganizāciju, līdz jūsu praktikanta darbaudzināšanai, līdz galīgajam
vērtējumam, ir svarīgi, lai jūs un jūsu darbinieki spētu komunicēt efektīvi.

Saskarsmes prasmes parasti ir saistītas ar verbālo un neverbālo pamatsaskarsmi;

tomēr citas svarīgas prasmes ir prezentēšana, rakstīšana, klausīšanās un
starppersonu saskarsmes prasmes. Faktiski, divas vissvarīgākās efektīvas
saskarsmes prasmes var būt aktīva klausīšanās (kas minēta 3. modulī) un
neverbālā saskarsme.

Saskarsmes procesā jāievēro šādi trīs elementi:

Pēc Dr. Alberta Meirabjana /Albert Mehrabian/ (1981) domām mūsu saskarsme
iedalās šajos trijos elementos, kur tikai 7% nozīmes tiek piešķirts izrunātajiem
vārdiem. Pārējie 93% ir balss tonis (38%) un ķermeņa valoda (55%). Tāpēc mēs
varam redzēt, cik būtiska ir šī neverbālā saskarsme, mēģinot paust savas domas
citiem.

Situācijās, kurās jūs mēģināt izveidot labas attiecības ar partneriestādēm, laba

savas neverbālās saskarsmes pārvaldība var labvēlīgi ietekmēt attiecības. Turklāt
pārdomājiet, kā neverbālie indikatori var jums palīdzēt mēģināt paust savas
domas. Laba saskarsme nodrošina labāku sadarbību, kā arī labus prakses
rezultātus un panākumus.

0
50
Tādēļ raugieties, lai saskarsme starp jūsu uzņēmumu un citiem programmā
iesaistītajiem uzņēmumiem būtu strukturēta, nodrošinot sapratni starp
partneriem. Un ja starp uzņēmumiem ir lielas nesaskaņas, jums būtu arī jāapsver,
kā saskarsmes stila maiņa varētu uzlabot šīs attiecības. Piemēram, pārbaudiet
savus papildu resursus, lai gūtu ieskatu dažos veidos, kā mēs komunicējam ar
ķermeni.

Pirms prakses sākuma izstrādājiet saskarsmes plānu, lai nodrošinātu efektīvas

saskarsmes vadlīnijas starp darbiniekiem un praktikantiem. Tas palīdzēs
pārliecināties, ka visi raugās vienā virzienā un novērst pārpratumus. Turklāt
pārbaudiet, vai saskarsmes kanāli starp praktikantu, mentor, darba devēju un
mācībspēkiem ir atvērti. Apzināšanās, ka kaut kas nav kārtībā ir būtiska, ja jūs šo
situāciju vēlaties pēc iespējas ātrāk novērst.

Saskarsmes prasmes ir īpaši svarīgas mentoru programmā, kur 65% darba devēju
uzskata, ka mentora iesaistīšana uzlabo praksi. Tādēļ tādu mentoru izvēle, kuri
spēj efektīvi komunicēt, pozitīvi ietekmēs programmas iznākumu. Līdz ar to, šīs
prasmes būtu noteikti jāiekļauj jūsu mentoru apmācības programmā, bet
apsveriet to iekļaušanu arī parastajā darbinieku apmācībā.

Kā mentoram, jums ir jāpārdomā šādi pasākumi savas saskarsmes uzlabošanai ar

praktikantu:

Šādā veidā labas saskarsmes prasmes ir veids, kā novērst pārpratumus un

konfliktus starp partneruzņēmumiem un darba vietā. Tas attiecas uz visām
biznesa attiecībām, bet īpaša uzmanība ir jāpievērš saskarsmes lomai, strādājot ar
praktikantiem, kuri darba vidē ir pirmoreiz.

5.2. Atbalsta vides nodrošināšana

51
Prakses mērķis ir apmācīt jauniešus strādāt darba vidē, noteiktā profesijā, tādā
veidā, kas ir izdevīgs arī darba devējam. Tas nozīmē, ka apstākļiem, kādos prakses
programma tiek izstrādāta, jāveicina labā prakse un jārada atbalsta vide. Cilvēki
vislabāk strādā tad, kad visa vide ir pozitīva, tādēļ pārliecinieties, vai šī atbalsta
vide ir kas vairāk par mentora-praktikanta attiecībām visos programmas aspektos.

No vispārīgā viedokļa raugoties, pārliecinieties, vai attiecības starp jūsu un citām

programmā iesaistītajām pusēm nodrošina atbalstošu vidi. Tas nozīmē, ka
saskarsmes kanāli ir atvērti, un, ka puses bieži sazinās viens ar otru. Attiecībām
jābūt profesionālām, bet tām arī jābūt elastīgām un atbalstošām.

Uzņēmumā jums arī jāstrādā, lai nodrošinātu pozitīvu, atbalstošu vidi. Tas nozīmē,
ka prakses programmu ir jāsaskaņo un jāuzskata par izdevīgu uzņēmuma
papildinājumu. Turklāt, vide, kas tiek radīta darba vietā, tiešā veidā ietekmēs
prakses sekmīgumu. Jūsu esošo darbinieku atbalstīšana, tostarp papildu
darbinieku apmācības nodrošināšana pēc viņu vēlēšanās nodrošinās pozitīvāku
vispārīgo vidi un veiksmīgāku prakses programmu.

Starpniekorganizācijām jāspēj piedāvāt jūsu uzņēmumam ieteikumus, atbalstu un

sakarus, lai palīdzētu jums veidot šo pozitīvo vidi savā uzņēmumā. Tām arī jāspēj
jūs atbalstīt šādos veidos:

Šī atbalsta vide ir īpaši svarīga un ietekmē praktikantus. Šiem izglītojamiem

visticamāk būs neliela darba pieredze, un viņi atradīsies darba vietas apstākļos
pirmo reizi. Darba videi ir jābūt arī drošai vietai, kur praktikantam ir sajūta, ka viņš
vai viņa spēj izmantot pilnu savu potenciālu. Šādā veidā uzņēmums ir atbildīgs par
praktikantu apmācību vajadzību nodrošināšanu, kas savukārt nodrošinās sekmīgu
programmu.

Ja praktisks atbalsts un ieteikumi tiek sniegti pareizi, tas palīdzēs praktikantam

rast savu lomu jūsu uzņēmumā. Tas arī nodrošinās ieguvumus, kādus praktikants
var sniegt jūsu uzņēmumam, kā arī veicinās programmas pozitīvus rezultātus.
Sniedzot praktikantiem skaidru priekšstatu par to, ko jūs no viņiem sagaidāt, kā arī
attīstības iespējas, jūs palīdzēsiet radīt drošu atbalsta vidi.

0
52
Mentora nodrošināšana praktikantiem, kā arī pārliecināšanās, vai praktikanti
saņem nepieciešamo palīdzību, ir vēl viens praktikantu atbalsta veids. Tas arī
uzlabos saskarsmi prakses programmas ietvaros. Vēl ir svarīgi, lai šos mentorus
atbalstītu uzņēmums, un, arī starpniekorganizācijas. Atbalstot mentorus un
veicinot viņu personīgo attīstību, jūs varat arī pievienot vērtību šiem darbiniekiem.

Nodrošiniet savam praktikantam konsultantu vai pieredzējušu darbinieku, kurš var

neoficiāli palīdzēt izglītojamam risināt ikdienas jautājumus, kas viņam vai viņai var
rasties. Dažādi atbalsta līmeņi ļaus praktikantam atrast savu ceļu, nodrošinot
ieguvumu jūsu uzņēmumam.

Uzskatiet atgriezenisko saiti par darba vietas un prakses programmas uzlabošanas

veidu. Atcerieties par saskarsmes veidiem, kuri tika aplūkoti iepriekšējā daļā, lai
jūs sevi paustu skaidri un aktīvi ieklausītos citos. Atgriezeniskās saites procesam
vienmēr ir jābūt konstruktīvam, bet nekad negatīvam vai aizvainojošam.

Kad pēc konstruktīvas atbildes reakcijas tiek noteikti prakses programmas

jautājumi, svarīgi ir apsvērt situāciju un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Tādēļ
pozitīvas vides nodrošināšana ir saistīta ar vērtēšanas plāna izstrādi un īstenošanu.

Atbalsta vides nodrošināšanas mērķis visos prakses programmas līmeņos balstās

uz to, ka tas sniegs lielāku ieguvumu visām iesaistītajām personām un
uzņēmumiem. Proti, praktikanti gūs labumu no mācību pieredzes, mentori
uzlabos savas prasmes, uzņēmumi iegūs pievienoto vērtību no šīm iesaistītajām
pusēm, savukārt programmas vispārīgie pozitīvie rezultāti nodrošinās labumu
izglītības iestādēm un starpniekorganizācijām.

5.3. Sakaru izveide

Tagad komunikācija ir plašāka nekā tā mēdza būt starp dažādiem uzņēmumiem,

izglītības iestādēm un starpniekorganizācijām prakses jomā, sniedzot informāciju

53
par šī programmas veida priekšrocībām uzņēmumiem. Taču vēl vairāk var darīt,
izveidojot sakarus un izmantojot šīs attiecības, lai radītu atbalsta vidi praksei.

Vietējā mērogā sakaru izveide un veicināšana jūsu valstī un reģionā var palīdzēt
uzlabot prakses programmu. Šie sakari var būt īpaši noderīgi maziem vai
specializētiem uzņēmumiem, kuri nevarētu uzņemt praktikantu bez sakaru
atbalsta. Lai iegūtu efektīvus sakarus, iesaistītajām pusēm ir jāīsteno vienādi
mērķi, un jāspēj gūt no tiem patiess labums.

Sakari var nodrošināt daudzus atbalsta veidus. Tie var papildināt zināšanas par
labu praksi, radīt apmācības apvienības, lai uzņemtos viena uzņēmuma apmācības
pienākumus, u.c. Šis sakaru veids ir īpaši izdevīgs, ja uzņēmums iesaistās prakses
programmā pirmo reizi, vai, kā minēts iepriekš, tas nespēj iesaistīties programmā
bez atbalsta.

Valsts vai reģiona mērogā puses, kurām būtu jāiesaistās šajos sakaros, ir:
uzņēmumi, izglītības vai apmācības iestādes un starpniekorganizācijas.
Valsts/reģiona mērogā Maziem un vidējiem uzņēmumiem būs iespēja sazināties
ar lielākiem uzņēmumiem un attīstīt savas prakses. Turklāt pastāvīga saziņa ar
izglītības iestādēm ļauj savstarpēji izprast vajadzības.

Dažādiem uzņēmumiem līdzīgās nozarēs ir jāuzskata šī sakaru veidošanas iespēja

par attīstības iespēju, kā arī iespēju uzlabot savas prakses programmas un
uzņēmumus. Kamēr šie uzņēmumi uzskata viens otru par konkurentiem, visu
iesaistīto pušu sadarbība var būt savstarpēji izdevīga. Piemēram, var nodrošināt
labāko praksi, sadalīt apmācības pienākumus, vienoties ar izglītības iestādēm, u.c.

Mazākus sakaru tīklus savukārt var iekļaut lielākos tīklos, nodrošinot starpvalstu
attiecības vai Eiropas mēroga sakaru tīklus. Sakari starp nosacītajām programmas
ieinteresētajām pusēm tiek uzskatīti par pozitīviem, nodrošinot veiksmīgus
prakses rezultātus. Piemēram Vācijā jau ir izveidojies spēcīgs prakses apmācībā
iesaistīto uzņēmumu sakaru tīkls. Turklāt Vācija ir izveidojusi tīklus ar Portugāli,
Itāliju, Grieķiju, Slovākiju un Latviju, lai palīdzētu stiprināt sadarbību un
nodrošinātu labas prakses apmācību.

0
54
Valsts/reģiona mērogā šiem sakariem ir jāatbalsta arī praktikanti, piemēram,
sniedzot izglītojamiem informāciju par profesionālo izglītību un orientāciju, kā tas
tiek īstenots Šveicē. Pieeja šādam atbalsta veidam ļauj praktikantam augt un
pilnveidoties, palielinot savu vērtību, kuru viņš vai viņa var piedāvāt prakses
programmai.

Šiem sakaru tīkliem ir arī jānodrošina praktikantiem iespēja attīstīt personīgos

sakarus ar cilvēkiem viņu nozarē. Papildus vērtības nodrošināšanai praktikantiem,
tas arī izveidos nozares sakaru tīklu reģionā. Uzņēmuma līmenī sakaru tīkliem ir
jānodrošina praktikantam pieeja atbalstam pēc viņa vai viņas vajadzībām. Šos
starpuzņēmumu sakaru tīklus visticamāk vadīs praktikanta mentors, un, dažos
gadījumos, citi darbinieki, kuriem ir uzticēti noteikti pienākumi saistībā ar
praktikantu. Praktikantiem ir jābūt arī pieejai citu praktikantu tīklam, lai veidotu
savu pieredzi un uzlabotu savu mācību pieredzi.

Lai izveidotu efektīvus sakarus, iesaistītajām pusēm ir jātiecas uz vienu mērķi un

jāraugās uz kopīgiem rezultātiem. Kopumā galveno iesaistīto pušu tīkli spēj
identificēt noteiktu prasmju nodrošinājumu un pieprasījumu; veidojot attiecības,
kas uzlabo atbalsta vidi; un var uzlabot arī prakses kvalitāti un to paplašināt.

5.4. Prakses programmas uzlabošanas veidu noteikšana

Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot prakses Eiropas līmenī, šī pēdējā daļa ietver
veidu, kā maksimāli izmantot prakses programmas. Valsts līmenī, piemēram,
Anglijā, mēs varam redzēt, ka tiek izstrādāti jauni prakses standarti, lai paplašinātu
prakses programmu pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu reģiona un ekonomiskajā
mērogā. Taču prakses programmu uzlabojumiem nav jābūt visas valsts mērogā.

Kā minēts iepriekš, mums ir jāapsver iespēja mainīt prakses programmu kā

integrētu procesa daļu un prakses novērtējumu. Mēs runājām par to, kā

55
programmas struktūras elastība var nodrošināt pastāvīgus uzlabojumus visā šī
procesa gaitā. Šeit mēs aplūkosim arī citus aspektus, kas jāņem vērā, mēģinot
uzlabot prakses programmas.

Mēs arī esam uzsvēruši, cik mentori var būt izdevīgi prakses programmām, bet
pētījumi liecina, ka viņi lielā mērā uzlabo mācību procesu, ja tas tiek veikts pareizi.
Ņemiet vērā, kā jūsu mentoru izmantošanas veids var uzlabot saskarsmi un
zināšanu nodošanu, samazinot konfliktus un nodrošinot praktikantam papildu
apmācību, vienlaikus pozitīvi veicinot praktikanta paturēšanu darbā pēc
programmas beigām. Tajā pašā laikā, pārdomājiet, kā jūs varat uzlabot savu
darbinieku vērtību darbaudzināšanas programmas ietvaros.

Ņemiet vērā, ka jūs varat arī mainīt mentoru, ja konstatējat, ka šī maiņa varētu
nodrošināt labumu. Šie maiņas veidi aktualizējas pastāvīgā vērtēšanas plāna un
uzlabojumu nepieciešamības dēļ. Lai gan lielākā mērogā tie var šķist nenozīmīgi,
ņemiet vērā, ka vienkāršas izmaiņas var būtiski ietekmēt programmas kopējo
veiksmīgo iznākumu.

No praktikanta viedokļa noslēdzošā praktikantu intervēšana, pabeidzot prakses

programmas, var palīdzēt nodrošināt objektīvu priekšstatu par vairākiem prakses
uzlabošanas veidiem turpmāk. Izmantojiet dažus atklāta tipa jautājumus, lai
praktikanti varētu paust vairāk nekā tikai „jā” vai „nē”. Pat ja praktikantiem
parasti ir mazāka darba pieredze, viņu sniegtā atgriezeniskā saite var būt svarīgs
programmas veiksmes uzlabošanas faktors.

Sabiedriskā līmenī prakses programmu sociālā prestiža nodrošināšana un to

kopējās pievilcības uzlabošana valsts un starptautiskā līmenī palīdzēs uzlabot šādu
programmu izstrādi un īstenošanu. Apsveriet pilsoņu iesaistīšanu regulāru un
atklātu konferenču ietvaros, lai viņi varētu redzēt šo programmu ietekmi.

Piemēram, labas prakses informācijas, kā arī informācijas izplatīšana par

piemēriem no dzīves, lai nodrošinātu priekšstatu par prakses programmu
priekšrocībām un pozitīvajiem aspektiem. Uzlabojot prakses programmu tēlu, šo
programmu kvalitātes standarts tiks paaugstināts, nodrošinot profesionālus
rezultātus.

0
56
Sabiedriskā līmenī mēs varam arī uzlabot veidus, kādos prakses programmas
attiecas uz šādām trijām jomām:

Dzimumu līdzsvara uzlabošana attiecas uz vienādu sieviešu un vīriešu skaitu, kuri

iesaistās prakses programmās. Esošie pētījumi liecina, ka vīriešiem un sievietēm ir
tendence izglītoties dažādās nozarēs. vīriešiem ir tendence iesaistīties augstāk
apmaksātās nozarēs, savukārt sievietes darbojas mazāk apmaksātās nozarēs.
Ņemot vērā šo faktu, darbinieku pieņemšanas stratēģija var mazināt šo atšķirību
izteiktību.

Etniskā daudzveidība katrā valstī atšķiras, bet mēs varam novērot, ka noteiktas
etniskās grupas ir mazākumā prakses programmās. Lai palīdzētu uzlabot šo
situāciju, var informēt par prakses vakancēm skolas, kurās mācās etniskās
minoritātes, kā arī informēt dažādas skolas par jūsu iespējām. Vissvarīgāk ir
atcerēties, ka praktikantu pieņemšanas prakse ir iekļaujoša, un tā nedrīkst aktīvi
diskriminēt.

Darbs ar cilvēkiem ar invaliditāti var būt sarežģīts atkarībā no profesijas, kurā jūs
specializējaties, bet sadarbojoties ar starpniekorganizācijām un izglītības
iestādēm, var redzēt, kā jūs iekļaujat šādus praktikantus savā praksē. Daudzās
situācijās jūsu uzņēmums var saņemt papildu labumu un atbalstu pielāgojumu
veikšanai un darbinieku ar invaliditāti pieņemšanai.

Katram partnerim ir jāapzinās, kādu lomu viņš vai viņa ieņem prakses programmas
uzlabošanā. Partneriem būtu īpaši jāizvērtē, kur viņi ir visvairāk iesaistīti procesā,
un kā viņi var uzlabot šo programmas jomu. Programmas efektivitātes uzlabošanu
var nodrošināt ar saskarsmes stratēģiju, kas izveidojusies starp partneriem.

Principā, mēģinot uzlabot programmu, svarīgi ir atcerēties prakses vispārīgos

mērķus: jauniešu apmācību un labāku karjeras iespēju nodrošināšanu jauniešiem
turpmāk; lai nodrošinātu uzņēmumam labumu kvalificētu un pastāvīgu darbinieku

57
veidā ar augstiem morāles standartiem; un pievērsties ekonomiskās situācijas
uazlabošanai mūsu valstīs.

0
58
59
6.1 Profesionālās izglītības sistēma Latvijā
Profesionālā izglītība ir praktiska un teorētiska sagatavošanās darbam noteiktā
profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei. Profesionālo izglītību
pēc pamatizglītības ieguves var apgūt:

1) profesionālās vidējās izglītības programmās – mācību ilgums četri gadi, iegūstot

profesionālo vidējo izglītību un 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu
profesionālo kvalifikāciju. Pēc profesionālās vidējās izglītības programmas apguves
jaunietis var uzsākt darba gaitas vai turpināt mācības augstākās izglītības iestādē;

2) arodizglītības programmās – mācību ilgums trīs gadi, iegūstot daļēju

profesionālo vidējo izglītību un 2. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu
profesionālo kvalifikāciju. Pēc arodizglītības programmas apguves jaunietis var
uzsākt darba gaitas, kā arī turpināt mācības, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību.

Vairākas profesionālās izglītības iestādes piedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju

vidusskolu absolventiem, mācoties atbilstoši iegūstamajam profesionālās
kvalifikācijas līmenim, profesionālās izglītības programmās, kuru apguves ilgums ir
no viena līdz diviem gadiem.

Profesionālās izglītības raksturīga iezīme ir skolu specializācija noteiktā izglītības

tematiskajā jomā ar atbilstošu profesiju apguves piedāvājumu. (Izglītības un
Zinātnes Ministrija, www.izm.gov.lv)

2017.gadā Latvijā ir 63 proefesionālās izglītības iestādes.

Oficiālās programmas ļauj pieaugušajiem ar izglītību / darba pieredzi, iegūtu valsts

atzītu profesionālo kvalifikāciju apgūstot mācību programmas no 480 līdz 1 280
mācību stundām, atkarībā no mācību jomas. Īsākas profesionālās pilnveides
programmas(vismaz 160 stundas) dod iespēju apgūt profesionālās zināšanas un
prasmes neatkarīgi no vecuma, izglītības un profesionālās pieredzes, bet nesniedz
profesionālās izglītības kvalifikāciju.

0
60
Mācību prakses ir galvenokārt ir prakstiskās amatniecības nozarēs un ir kā daļa no
mācību programmas. (CEDEFOP,
http://www.cedefop.europa.eu/files/8086_en.pdf )

Lavijas ceļš uz darba vidē balstītām apmācībām:

Valdībā ir apstiprināti vairāki nozīmīgi dokumenti, kuru mērķis ir veicināt ciešāku

izglītības un darba vides sasaisti, sadarbojoties ar nozaru ekspertu padomēm
profesionālās izglītības attīstībai un nodarbinātības veicināšanai.

Izglītības un darba vides sasaiste ir nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu

profesionālās izglītības sistēmu, tuvinot to darba videi un attīstot jauniešiem
nepieciešamās kompetences un prasmes, palielinot profesionālās izglītības iestāžu
audzēkņu skaitu, kuri apgūst darba vidē balstītas mācības un izmanto mācību
prakses iespējas pie darba devēja.

Darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošana ir cieši saistīta ar nozaru ekspertu
padomju (NEP) darbību. Jau pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā
paredzēja nepieciešamību izstrādāt MK noteikumus, kuri precīzi noteiktu darba
devēju un sociālo partneru iesaisti DVB īstenošanā un NEP pienākumus,
koordinējot un veicinot komersantu sadarbību ar izglītības iestādēm un
nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību aktuālajām darba tirgus prasībām.
Latvijā sekmīgi darbojas jau 12 nozaru ekspertu padomes.

Izglītības iestāde sadarbībā ar uzņēmumu izstrādā un apstiprina katram

izglītojamam individuālo plānu, izvērtē uzņēmuma atbilstību, nodrošina mācību
līguma noslēgšanu. NEP popularizē darba vidē balstītas mācības, apzina un izvērtē
darba vidē balstīto mācību īstenošanā ieinteresētos uzņēmumus, konsultē
jauniešus darba vidē balstītu mācību īstenošanas jautājumos, sniedz priekšlikumus
sistēmas pilnveidei. Savukārt komersantiem ir noteiktas prasības, kas saistošas par
DVB prakses nodrošināšanu uzņēmumā atbildīgai personai. (IZM,
http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1867-tuvinas-izglitibas-un-darba- )

61
Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā iestāde, kas atbildīga par profesionālās
izglītības tiesisko regulējumu, pārvaldību, finansējumu un saturu. Sociālais dialogs
un stratēģiskā sadarbība tiek organizēta, izmantojot Nacionālās trīspusējās
sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās
sadarbības apakšpadomi, kas izveidota 2000.gadā. Tā sastāv no valsts un darba
devēju pārstāvjiem. Padomju kompetencēs ir:

• profesijas standartu saskaņošana un ekspretu pieaicināšana, kad tas ir

nepieciešams

• saskaņot nozares kvalifikāciju struktūras aprakstu, kuru izstrādā un

aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija

• izskata likums un sniedz izvērtējumu un priekšlikumus

• citi saistītie pienākumi kompetenču ietvaros. (PINTA nolikums,

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/PINTSA_nolikums_21.04.pdf )

Ko nozīmē profesionālās kvalifikācijas līmeņi?

PKL ir profesionālās kvalifikācijas līmenis. Latvijā ir noteikti pieci profesionālās

kvalifikācijas līmeņi (skat. detalizētu skaidrojumu zemāk).

Izglītības likumā teikts, ka "Profesionālā kvalifikācija ir noteiktai profesijai

atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts
novērtējums." Tātad profesionālā kvalifikācija apliecina, ka cilvēks ar kādu
konkrētu profesionālu kvalifikāciju:

• ir saņēmis attiecīgajai profesijai atbilstoša līmeņa izglītību

• viņam ir šai profesijai atbilstošas profesionālās un vispārējas iemaņas un

prasmes

• un profesionālās kvalifikācijas ieguve ir apstiprināta izglītības dokumentā.

Profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās iemaņas un prasmes un citas prasības

nosaka profesijas standarts.

0
62
Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi:

Kvalif. līmenis AprakstsAtbilstošā izglītības pakāpe vai programmu veidi

1 veic vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā

2 patstāvīgi veic kvalificētu izpildītāja darbu; pamatizglītība

3 veic noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba

plānošana un organizēšana vidējā izglītība

4 veic sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizē un vada citu speciālistu

darbu 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība

5 noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju

plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē 2. līmeņa
profesionālā augstākā izglītība (pamatstudijas vai augstākā līmeņa studijas)

http://www.niid.lv/PKL

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

Ilze Buligina, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte

Latvijā turpinās vērienīgi profesionālās izglītības sistēmas pilnveides procesi, lai

paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, pievilcību un atbilstību darba tirgus
vajadzībām, kā arī veicinātu izglītojamo interesi par profesionālo izglītību. Valstī
un sabiedrībā kopumā ir būtiski celt profesionālās izglītības prestižu, un to var
paveikt tikai ar pārdomātu un sistēmisku pieeju. Galvenie Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) īstenotie pasākumi ietver profesionālās izglītības iestāžu tīkla
sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, pedagogu profesionālo kompetenču
pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, izglītības programmu kvalitātes

63
paaugstināšanu, tajā skaitā īso, uz darba tirgus pieprasījumu orientēto
profesionālās izglītības programmu īstenošanu un pakāpenisku pāreju uz
modulārām programmām, kā arī prakšu kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju
nodrošināšanu, piemēram, darba vidē balstītas (DVB) mācības.

Īpaši jāuzsver IZM veiktie pasākumi DVB mācību īstenošanā Latvijā, kas nozīmē
ciešāku teorētisko mācību un reālās darba vides sasaisti. 2013./2014. mācību gadā
sešas profesionālās izglītības iestādes uzsāka DVB mācības, kurās piedalījās 140
audzēkņi un 29 uzņēmumi, bet 2014./2015. mācību gadā DVB mācībās iesaistīto
izglītības iestāžu, uzņēmumu un audzēkņu skaits ievērojami palielinājās. Balstoties
uz projekta rezultātu izvērtējumu, turpinās sarunas ar darba devēju organizācijām
un sociālajiem partneriem par optimāla un efektīva DVB mācību procesa ieviešanu
sistēmas līmenī un nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Atbilstoši
Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam DVB mācībās līdz 2020.
gadam plānots iesaistīt vismaz 50% izglītojamo, paredzot tam ESF finansējumu.

Saeimā ir apstiprināti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz sakārtot

profesionālās izglītības iestāžu pārvaldību, nozaru ekspertu padomju juridisko
statusu, Latvijas profesionālās izglītības klasifikāciju, kā arī DVB mācību normatīvo
regulējumu u.c. prioritāro jautājumu risināšanu.

Profesionālā izglītība ir arī svarīgs Latvijas prezidentūras ES Padomē dienaskārtības

jautājums. Prezidentūras ietvaros plānoti vairāki pasākumi, kuros Eiropas valstis
diskutēs un lems par profesionālās izglītības tālāku attīstību Eiropā. Latvija
prezidentūras ietvaros ir izvirzījusi šādas prioritātes: konkurētspējīga, pieejama un
prestiža profesionālā izglītība, īstenojot stratēģiskas partnerības nacionālā,
reģionālā un vietējā līmenī; izglītības un darba vides sasaiste; profesionālās
izglītības atvērtība inovācijai. Prezidentūras pasākumos Latvijai būs iespēja
iepazīstināt Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis, Eiropas Komisiju un
sociālos partnerus arī ar Latvijas sasniegumiem profesionālās izglītības attīstībā.

(VET to work, https://www.chamber.lv/sites/default/files/inline-

files/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf )

0
64
6.2 Prakšu sistēma Latvijā
Mācību prakse ir obligāta profesionālās izglītības sastāvdaļa, kuras norisi mūsu
valstī regulē normatīvie akti. Tomēr daudzās augstskolu programmās prakse bieži
vien ir iekļauta mācību programmā. Līdz ar studenta nodarbināšanu uzņēmums
bieži vien gūst kādu labumu, un, lai gan tas nav noteikts ar likumu, tomēr ir tādi
prakses devēji, kas par padarīto praktikantam samaksā.

Prakse augstskolās:

Būtiska studiju programmas daļa, kas dod iespēju iegūt praktiskas iemaņas
izvēlētajā nozarē. Prakses laikā tiek iegūta pieredze, kas pēc tam noder darba
tirgū. Prakse un prakses aizstāvēšana tiek pielīdzināta ieskaitei vai diferencētai
ieskaitei (ar atzīmi) (Vidzemes Augstskola, http://www.va.lv/lv/studentiem-un-
darbiniekiem/studiju-process/kas-ir-kas ).

Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība

(https://likumi.lv/doc.php?id=252862 )

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo

(turpmāk – praktikants) mācību prakse iestādē, pie komersanta vai biedrībā
(turpmāk – prakses vieta);

1.2. profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot praktikanti obligāti apdrošināmi

pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas
minimālo apmēru.

65
2. Šo noteikumu 8., 10., 11. un 12.punkts neattiecas uz Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas mācās
Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs, kā arī uz praktikantiem
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības
programmās, kuras tiek īstenotas pēc komersanta pasūtījuma.

3. Mācību prakses organizēšanā piedalās profesionālās izglītības iestāde, prakses

vieta un praktikants.

4. Mācību prakses organizācijai nepieciešami šādi dokumenti (turpmāk – prakses

dokumenti):

4.1. prakses programma;

4.2. prakses dienasgrāmata vai pārskats;

4.3. praktikanta raksturojums;

4.4. līgums par mācību praksi starp praktikantu, profesionālās izglītības iestādi un
prakses vietu;

4.5. līgums par praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību

prakses laikā, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu praktikants obligāti
apdrošināms.

5. Profesionālās izglītības iestāde:

5.1. nodrošina praktikantu ar prakses vietu vai akceptē praktikanta izvēlētu

prakses vietu;

5.2. iepazīstina praktikantu ar mācību prakses mērķiem, uzdevumiem un

vērtēšanas kritērijiem, kā arī ar viņa tiesībām un pienākumiem mācību prakses
laikā;

0
66
5.3. ieceļ prakses vadītāju – profesionālās izglītības iestādes darbinieku, kurš
kontrolē mācību prakses norisi un sniedz atbalstu praktikantam mācību prakses
laikā saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes apstiprināto prakses programmu;

5.4. pēc mācību prakses, pamatojoties uz praktikanta iesniegtajiem prakses

dokumentiem, novērtē mācību praksi;

5.5. nodrošina praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību

prakses laikā, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu praktikants obligāti
apdrošināms.

6. Praktikants:

6.1. iepazīstas ar mācību prakses dokumentiem;

6.2. pirms mācību prakses iepazīstas ar iekšējās kārtības un darba aizsardzības

prasībām prakses vietā un ievēro tās;

6.3. izpilda prakses programmā noteiktos uzdevumus un ievēro prakses vadītāju

norādījumus;

6.4. noformē prakses dienasgrāmatu vai pārskatu un kopā ar praktikanta

raksturojumu iesniedz profesionālās izglītības iestādē.

7. Prakses vieta:

7.1. nodrošina praktikantam prakses programmai, kā arī darba aizsardzības

prasībām, ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstošu darba vietu;

7.2. norīko prakses vadītāju – atbilstošajā profesijā strādājošu prakses vietas

pārstāvi, kurš uzrauga kvalifikācijas prakses norisi, apstiprina praktikanta ierakstus

67
prakses dienasgrāmatā vai prakses pārskatu un sagatavo praktikanta
raksturojumu;

7.3. nodrošina praktikanta apmācību darba aizsardzības jautājumos, tai skaitā

ievadapmācību un instruktāžu prakses vietā, kā arī veic instruktāžu ugunsdrošībā
un nodrošina praktikanta uzraudzību, līdz viņš apgūst drošas darba metodes un
paņēmienus.

8. Pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas

pārstāvis un praktikants noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka
profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta tiesības un
pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Ja praktikants ir
nepilngadīga persona, viņa vietā līgumu par mācību praksi noslēdz praktikanta
likumiskais pārstāvis.

9. Praktikants var noslēgt ar prakses vietu divpusēju līgumu par savstarpējo

norēķinu kārtību.

10. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina obligātu praktikanta apdrošināšanu pret

nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja praktikants iegūst kādu no šo
noteikumu pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām.

11. Apdrošināšanas objekts ir praktikanta dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis

mācību prakses laikā.

12. Apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1422,87 euro.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1168)

0
68
PRAKŠU PIEEJAMĪBA UN KVALITĀTE LATVIJĀ

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācija

(https://www.chamber.lv/sites/default/files/inline-
files/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf )

Latvijas Darba devēju konfederācija no 2014. gada decembra līdz 2015. gada
martam veica pētījumu par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā, aptaujājot
Latvijas uzņēmumus un jauniešus, kuri reģistrējušies portālā prakse.lv. Tālāk
apkopoti būtiskākie rezultāti un secinājumi.

Prakšu pieejamība un uzņēmumu ieinteresētība

Aptuveni puse jauniešu prakses vietu atrod ātri, ar radinieku, draugu vai paziņu
palīdzību. Tie, kuri meklē paši, vidēji apzina 10 dažādus uzņēmumus vai iestādes,
pirms atrod prakses vietu. 44% Latvijas uzņēmēju nekad nav nodrošinājuši prakses
vietas (pārsvarā pakalpojumu nozares uzņēmumi). 42% uzņēmumu praktikanti ir
bijuši pēdējo piecu gadu laikā (pārsvarā ražojošie uzņēmumi), bet 13%
uzņēmumiem pieredze ir ilgāka (pārsvarā būvniecības nozarē). Vidēji viens
uzņēmums no visiem aptaujātajiem pēdējo piecu gadu laikā praksi ir nodrošinājis
4,6 audzēkņiem. Visbiežāk uzņēmumā praksē vienlaicīgi ir bijis no 1līdz 3
praktikantiem.

Lai gan 55% Latvijas uzņēmumu ir pieredze prakses vietu nodrošināšanā, tuvākā
gada laikā tikai viena trešā daļa Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēta nodrošināt
prakses vietas. Tas ir mazāk nekā to uzņēmumu īpatsvars (42%), kas prakses vietas
nodrošinājuši pēdējo 5 gadu laikā. Sarūk to uzņēmumu skaits, kas vēlas iesaistīties
prakšu nodrošināšanā. Lai gan katrs desmitais no tiem uzņēmumiem, kuri prakses
vietas nekad nav nodrošinājuši, būtu ieinteresēts to darīt,

kopējais uzņēmumu skaits, kas nodrošina prakses, nepalielināsies, jo 40%

uzņēmumu, kuri pēdējo piecu gadu laikā prakses vietas ir nodrošinājuši, vairs

69
nevēlas to darīt. Tādēļ prakšu nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu īpatsvara
palielināšana ir liels izaicinājums.

Uzņēmumi, kuriem ir pieredze, bet kuri nevēlas turpmāk nodrošināt prakses

vietas, kā galveno iemeslu min uzņēmuma darbinieku laika trūkumu. Uzņēmumi
bez pieredzes norāda, ka viņiem nav prakses vietu vai arī viņi nav šādu iespēju
apsvēruši.

Darba devēji uzskata, ka nepieciešams kompensēt uzņēmējiem praktikantu

mācīšanā ieguldīto laiku un cilvēkresursus; maksāt jauniešiem stipendijas prakses
laikā; pagarināt prakses ilgumu, izglītības programmu saturu izstrādāt sadarbībā ar
uzņēmumu, uzlabot jauniešu motivāciju un izskaust formālismu prakšu norisē.

Prakšu kvalitāte

Pēc jauniešu pašvērtējuma vidēji 57% no kopējā prakses laika tiek veikts kvalificēts
darbs, 31% – mazkvalificēts darbs, un vidēji 22% laika tiek veltīts mācībām. Katrs
ceturtais praktikants par savu darbu prakses laikā, ir saņēmis vai saņem
atalgojumu, tomēr vairums praksi veic bez atalgojuma. 63% jauniešu, kuri šobrīd
ir praksē, vēlētos palikt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kurā praktizējas. Salīdzinoši
liels (37%) ir arī to īpatsvars, kuri nevēlētos turpināt strādāt savā prakses vietā. Kā
iemeslus jaunieši norāda: izaugsmes iespēju trūkumu, intereses trūkumu par
konkrēto profesiju vai darbības jomu, personisku nepatiku pret darbavietu, kā arī
pārāk mazo atalgojumu. Lai gan 63% jauniešu norāda, ka vēlētos palikt strādāt
savā prakses vietā, tomēr jauniešu īpatsvars, kuri paliek strādāt, ir tikai 25%. 22%
uzņēmēju norāda, ka, pieņemot darbā, viņi ņem vērā, vai potenciālais darbinieks ir
izgājis praksi. Savukārt 77% darba devēju vēlas darbiniekus ar iepriekšēju darba
pieredzi un praksi neuzskata par alternatīvu. Svarīgāki faktori par praksi ir iegūtā
izglītība (50%), atsauksmes no citiem darba

devējiem (49%) un svešvalodu zināšanas (37%).

Nepieciešamie uzlabojumi

Latvijā ir divu veidu darba devēji – vieni, kuri izmanto prakses, lai atrastu nākamos
darbiniekus, un iegulda resursus praktikantu sagatavošanā, bet otri praktikantos
saskata lētu darbaspēku. Abos

0
70
gadījumos darba devēji rīkojas savās interesēs. Prakses tautsaimnieciski
nozīmīgākais aspekts ir mācību rezultātā radītais cilvēkkapitāla pieaugums. Lai to
īstenotu, pētījuma autori iesaka vairākus priekšlikumus:

• Subsīdijām, ja tādas tiktu ieviestas darba devējiem, būtu jānodrošina

kvalitatīvi mācību rezultāti nevis izdevīgāka situācija uzņēmumam.

• Uzņēmumiem ir jābūt līdzatbildīgiem par prakšu vietu nodrošināšanu.

• Noteikt praktikantiem minimālo atalgojumu, kas varētu būt arī mazāks

par minimālo darba algu valstī.

• Izvērtēt iespējas nozaru un profesiju ietvaros sertificēt prakses

uzņēmumus, izstrādāt prakses programmu un organizēt eksāmenu, lai pārbaudītu,
ko praktikanti prakses laikā apguvuši. Šis priekšlikums jāvirza nozares
uzņēmumiem vai uzņēmumu organizācijām, pretējā gadījumā tas nebūs efektīvs.

• Dot praktikantiem vairāk iespēju pašiem izvērtēt prakses norisi.

(https://www.chamber.lv/sites/default/files/inline-
files/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf )

Prakses sagatavošana, ieviešana un noslēgšana ir process, ko ietekmē vairāki

profesionālie, personīgie un juridiskie apskekti. Jebkurā gadījumā mērķis ir viens –
sasniegt kvalitatīvu rezultātu jev skolai sagatavot kvalitatīvu jauno speciālistu,
uzņēmumam testēt un sagatavot kvalitatīvi potenciālo darbinieku, praktikantam
apgūt kvalitatīvas prakses konkurētspējai darba tirgū. Pastāv vairākas vadlīnijas un
praktiskie materiāli, kas sniedz informāciju un praktiskos rīkus prakšu
organizēšanai.

Īss ieskats galvnajos punktos, kas jāņem vērā visām iesaistītām pusēm prakses
sagatavošanas posmā.

No profesionālās izglītības iestādes viedokļa:

71
• Pārliecināties, ka vajadzīgā politika, procedūras un dokumenti ir kārtībā;

• Izvēlēties praktikantus uzņēmumiem;

• Izprast praktikantu un uzņēmumu cerības, ko tie vēlas iegūt no prakses;

• Izskaidrot sagaidāmos mācību rezultātus, izsniedzot darba programmu

(plānu) praktikantiem un uzņēmumu pārstāvjiem;

• Sagatavot praktikantus praksei (labas uzvedības kodekss, vajadzība

izrunāt problēmas, ja tādas ir, ar uzņēmuma darbaudzinātāju un prakšu vadītāju
no profesionālās izglītības iestādes);

• Izskaidrot praktikantiem prasības Prakses ziņojumam;

• Parakstīt prakses līgumu no profesionālās izglītības iestādes puses ar

praktikantiem un uzņēmumu;

• Ja nepieciešams, satikties ar praktikanta ģimenes locekļiem.

No uzņēmuma viedokļa:

• Pārliecināties, ka vajadzīgā politika, procedūras un dokumenti, kas saistīti

ar sagatavošanas posmu, ir kārtībā;

• Izprast prakses programmu un sagaidāmos prakses rezultātus,

efektīvi komunicējot ar profesionālās izglītības pārstāvjiem;

• Sagatavot darbavietu;

• Nozīmēt uzņēmuma darbaudzinātāju praktikantiem;

• Informēt uzņēmuma darbiniekus par ienākošajiem praktikantiem;

• Sagatavot iepazīšanās komplektu praktikantiem;

• Sagatavot praktikantiem iepazīšanās sēdi;

• Parakstīt prakses līgumu/s ar praktikantiem un profesionālās izglītības

iestādēm.

0
72
(http://qualityplacements.eu/wp-
content/uploads/2014/02/QP_Vadli%CC%84nijas_LV.pdf )

6.3 Saistošie likumi un normas

Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā iestāde, kas atbildīga par profesionālās

izglītības tiesisko regulējumu, pārvaldību, finansējumu un saturu.

Profesionālās izglītības likumā (1999, spēkā esošs) noteikts, ka profesionālās

izglītības saturu atbilstoši tās līmenim regulē valsts profesionālās izglītības
standarti (valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības
standarts un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts),
profesiju standarti un

profesionālās izglītības programmas (Profesionālās izglītības likums,

https://likumi.lv/doc.php?id=20244) .

Sociālais dialogs un stratēģiskā sadarbība tiek organizēta, izmantojot Nacionālās

trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības
trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kas izveidota 2000.gadā. Tā sastāv no valsts
un darba devēju pārstāvjiem. Padomju kompetencēs ir:

• profesijas standartu saskaņošana un ekspretu pieaicināšana, kad tas ir

nepieciešams

• saskaņot nozares kvalifikāciju struktūras aprakstu, kuru izstrādā un

aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija

73
• izskata likums un sniedz izvērtējumu un priekšlikumus

• citi saistītie pienākumi kompetenču ietvaros. (PINTA nolikums,

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/PINTSA_nolikums_21.04.pdf )

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome

(PINTSA) ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) institucionālās
sistēmas sastāvdaļa, kurā darbojas valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas
(LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. PINTSA sastāvā
ir 15 pilnvarotas personas, kuras ar vienādu pārstāvju skaitu pārstāv valdības,
darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) intereses. (LBAS,
http://www.lbas.lv/social_dialogue/national_level/education )

Nozaru ekspertu padomes

Nozaru ekspertu padomes ir nozaru konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis

ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes
paaugstināšanu, veicinot valsts, nozares darba devēju un to organizāciju,
darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, profesionālo organizāciju un nozares
speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos.

Kopš 2011.gada Eiropas Sociālā fonda projektā „Nozaru kvalifikācijas sistēmas

izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”,
vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001, ir izveidotas un aktīvi
darbojas 12 Nozaru ekspertu padomes.

NEP izveidotas šādās tautsaimniecības nozarēs:

1. Tūrisms, skaistumkopšana;

2. Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares - ķīmija, farmācija,

biotehnoloģija, vide;

3. Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības;

4. Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;

0
74
5. Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);

6. Būvniecība;

7. Enerģētika;

8. Pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība;

9. Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība,

mazumtirdzniecība un komerczinības);

10. Elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas;

11. Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana un

datordizains;

12. Transports un loģistika.

(http://www.nozaruekspertupadomes.lv )

Kas jāzina, uzņēmumā organizējot mācību praksi

AUTORS: Andris Lazdiņš, ZAB "Ellex Kļaviņš", zvērināts advokāts, 2017.

Mācību prakses ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, īpaši profesionālās

izglītības jomā. Latvijā arvien populārāka kļūst arī skolu audzēkņu un studentu
mācību prakses veikšana dažādos uzņēmumos, iestādēs un institūcijās.

No mācību prakses iegūst gan praktikanti, gan iesaistītā prakses vieta. Praktikanti
gūst iespēju praksē pielietot un pilnveidot savas teorētiskās zināšanas, kas

75
nodrošina lielākas iespējas darba tirgū nākotnē. Savukārt prakses vieta iegūst
pieeju potenciālajiem darbiniekiem, kas, uzsākot darba attiecības, jau būs
iepazinušies ar prakses vietas darba specifiku un kultūru. Tāpat praktikanti var
palīdzēt uzņēmumiem ikdienas darbā, izpildot vienkāršākus darbus un
uzdevumus.

Praktizējot darba tiesību jomā, nereti saskaros ar dažādiem jautājumiem par

mācību prakses organizēšanas kārtību, piemēram, par prakses juridisko
noformēšanu, praktikantu statusu, tiesībām un atlīdzību darba vietā. Tāpēc
aplūkošu būtiskākos ar mācību praksi uzņēmumos saistītos juridiskos aspektus.
Jānorāda, ka praksi var veikt arī iestādēs un biedrībās un citās institūcijās, tomēr
ērtībai rakstā izmantošu vienotu apzīmējumu – "uzņēmums".

Normatīvais regulējums

Kārtība, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību

prakse uzņēmumā, noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.785 "Mācību
prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" (MK noteikumi
Nr.785).

Mācību prakses veikšana pati par sevi nenosaka darba tiesisko attiecību
nodibināšanas nepieciešamību starp uzņēmumu un praktikantu, līdz ar to mācību
prakses veikšanai nav piemērojami Darba likuma (DL) noteikumi. Tomēr mācību
prakses regulējumam ir noteiktas līdzības ar darba attiecībām, īpaši saistībā ar
prakses vietas pienākumu nodrošināt praktikantam drošus un veselībai nekaitīgus
prakses vides apstākļus un praktikanta pienākumu ievērot prakses vietas
norādījumus prakses veikšanā.

Svarīgi ievērot, ka Darba aizsardzības likuma (DAL) izpratnē praktikants prakses

laikā ir uzskatāms par nodarbināto un attiecībā uz viņu ir ievērojamas šajā likumā
noteiktās darba aizsardzības un drošības prasības.

Papildus jānorāda: apstāklis, ka praktikants uzņēmumā veic mācību praksi,

neizslēdz darba attiecību nodibināšanu starp uzņēmumu un praktikantu. Proti, DL
44.panta 1.daļas 8.punktā paredzēts, ka par profesionālās vai akadēmiskās

0
76
izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai
noteiktā profesijā vai studiju virzienā, darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu
laiku.

Profesionālā izglītība

"Profesionālā izglītība" ir plašs jēdziens. Atbilstoši Izglītības likumam ar

profesionālo izglītību saprotama praktiska un teorētiska sagatavošanās noteiktai
profesijai, kvalifikācijas ieguvei vai kompetences pilnveidei. Profesionālā izglītība
tiek iedalīta 3 pakāpēs: profesionālā pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā
izglītība. Arī profesionālās izglītības iestāžu loks ir ļoti plašs, sākot ar
profesionālajām pamatskolām un beidzot ar augstākās izglītības iestādēm.

Profesionālās izglītības iestādēm nereti ir izveidots saraksts ar sadarbības

parteriem, kas nodrošina mācību prakses vietas praktikantiem. Tomēr
normatīvajos aktos nekādā veidā nav ierobežota iespēja praktikantiem mācību
praksi veikt arī citos uzņēmumos, ja tam piekrīt visas iesaistītās puses. Līdz ar to
izglītojamajiem ir iespējams brīvi uzrunāt potenciālās prakses vietas. Ja uzņēmums
atbilst izglītojamā mācību programmai un spēj nodrošināt atbilstošus prakses
apstākļus, izglītības iestādei nav pamata atteikties piekrist šādas prakses
veikšanai.

Prakses dokumenti

MK noteikumos Nr.785 paredzēti vairāki obligātie dokumenti mācību prakses

organizācijai. Uzņēmumam kā prakses vietai būtiskākie dokumenti ir līgums par
mācību praksi un līgums par praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
prakses laikā (ja praktikants ir obligāti apdrošināms). Tomēr pilnvērtīgas mācību
prakses veikšanai ir nepieciešami arī citi dokumenti – prakses programma, prakses
pārskats un praktikanta raksturojums, kuru sagatavo prakses vadītājs prakses
vietā.

77
Līgums par mācību praksi

Mācību prakses organizēšanā ir iesaistītas 3 puses: profesionālās izglītības iestāde,

prakses vieta un praktikants. Katrai no iesaistītajām pusēm MK noteikumos Nr.785
paredzēti savi pienākumi un piešķirtas noteiktas tiesības. Pirms mācību prakses
uzsākšanas profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un
praktikants (vai viņa likumīgais pārstāvis, ja praktikants ir nepilngadīgs) noslēdz
trīspusēju līgumu par mācību praksi. Šajā līgumā jānosaka pušu saistības, prakses
ilgums un līguma izbeigšanas nosacījumi. Līgums jāparaksta vismaz 3 eksemplāros
– pa vienam eksemplāram katram līdzējam.

Visbiežāk profesionālās izglītības iestādēs ir sagatavotas prakses līgumu standarta

formas, ko praktikanti vai izglītības iestāde iesniedz uzņēmumā. Šajās formās ir
nosaukti galvenie līdzēju pienākumi un tiesības atbilstoši normatīvajam
regulējamam. Tomēr pusēm nav aizliegts vienoties arī par citiem noteikumiem,
kas saistīti ar prakses organizāciju, piemēram, par prakses veikšanas laikiem,
pieeju informācijai un darba aprīkojumam u.c. apstākļiem. Tomēr uzņēmumiem
jāievēro, ka līgumā nav atļauts vienoties par noteikumiem, kas neatbilst
normatīvajos aktos paredzētajam.

Mācību prakses uzsākšana pirms prakses līguma noslēgšanas nav pieļaujama.

Dažreiz ir novērojamas situācijas, kad praktikants reāli uzsāk praksi uzņēmumā,
apsolot prakses līgumu nogādāt prakses vietā vēlāk. Pieļaujot prakses veikšanu
bez noslēgta prakses līguma, uzņēmumu var sodīt par izglītojamā nodarbināšanu
bez darba līguma, piemēram, ja prakses laikā Valsts darba inspekcija veiktu
uzņēmuma pārbaudi.

Līgums par praktikanta apdrošināšanu

MK noteikumu Nr.785 10.punktā izglītības iestādes vadītājam noteikts obligāts

pienākums nodrošināt praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
prakses laikā, ja praktikants apgūst kādu no MK noteikumu Nr.785 pielikumā
minētajām profesijām. Apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1422,87
EUR, un apdrošināšanas objekts saskaņā ar MK noteikumu 11.punktu ir

0
78
praktikanta dzīvība, veselība un fiziskais stāvoklis prakses laikā (jānorāda, ka šis
punkts formulēts neviennozīmīgi, pieļaujot interpretāciju, ka var tikt apdrošināts
arī tikai viens no minētajiem riskiem, tomēr šāda interpretācija neatbilst tiesību
normas mērķim).

Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir obligāta tikai MK noteikumu Nr.785

pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām. Tās galvenokārt ir profesijas,
kurās ir paaugstināti riski un kas ir saistītas ar fizisku vai tehnisku darbu. Tomēr
normatīvajos aktos nav ierobežota iespēja apdrošināt pret nelaimes gadījumiem
arī citu profesiju pārstāvjus. Ja uzņēmuma specifika ir saistīta ar paaugstinātiem
nelaimes gadījumu riskiem, bet attiecīgā profesija nav obligāti apdrošināmo
skaitā, uzņēmumiem pat būtu ieteicams pieprasīt praktikantu apdrošināšanu.
Tāpat uzņēmumi var pieprasīt arī lielākas apdrošinājuma summas pielīgšanu
apdrošināšanas līgumā vai, piemēram, praktikanta civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanu. Tomēr šādos gadījumos jārēķinās ar izglītības iestādes
ierobežotajiem resursiem. Iespējams, līdzēji var vienoties par dalītu
apdrošināšanas prēmijas segšanu.

Jebkurā gadījumā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē,

uzņēmumiem pirms prakses uzsākšanas nepieciešams pārliecināties, vai
apdrošināšanas līgums ir noslēgts un ir spēkā. Ja praktikants nebūs apdrošināts,
bet prakses laikā iestāsies nelaimes gadījums, uzņēmums kā prakses vieta var būt
atbildīgs par radušos kaitējumu.

Pienākumi un tiesības

Galvenie praktikanta pienākumi ir iepazīšanās ar mācību prakses dokumentiem un

prakses uzdevumu izpilde atbilstoši prakses un mācību programmai. Pirms prakses
uzsākšanas praktikantam ir jāiepazīstas ar prakses vietas darba kārtības un darba

79
aizsardzības noteikumiem un tie jāievēro prakses laikā. Tāpat praktikantam ir
pienākums ievērot prakses vadītāja norādījumus, veicot praksi.

Nozīmīgākie izglītības iestādes pienākumi ir saistīti ar prakses vietas

nodrošināšanu un kontroli atbilstoši mācību programmai. Tāpat izglītības iestādei
jānodrošina praktikanta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses
laikā, ja praktikants ir obligāti apdrošināms.

Uzņēmuma pienākumi

MK noteikumos Nr.785 mācību prakses vietai paredzēti vairāki pienākumi.

Atbilstošas darba vietas nodrošināšana

Uzņēmumam ir jānodrošina praktikanta prakses programmai, darba aizsardzības

prasībām, kā arī ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstoša darba
vieta.

Šī nav tikai formāla prasība. Saskaņā ar DAL 1.panta 13.punktu arī personas, ko
darba devējs nodarbina mācību prakses laikā, ir atzīstamas par nodarbinātajiem šī
likuma izpratnē. DAL darbinieki un praktikanti netiek nošķirti darba aizsardzības
un drošības prasību piemērošanā. Tādējādi likuma prasības abām šīm grupām ir
piemērojamas vienlīdzīgi.

Praktikanta apmācīšana un uzraudzība darba aizsardzības un drošības jautājumos

Pirms prakses uzsākšanas uzņēmumam ir pienākums apmācīt praktikantu darba

aizsardzības jautājumos tāpat kā jebkuru darbinieku darba vietā. Tādējādi prakses
vietai ir jānodrošina ievadapmācība un instruktāža prakses vietā, kā arī instruktāža
ugunsdrošībā. Līdz brīdim, kad darbinieks apguvis drošas darba metodes un
paņēmienus, prakses vietai jāuzrauga praktikants un jāpārliecinās par drošības
prasību ievērošanu.

Uzņēmumiem ir nepieciešams dokumentēt praktikantu apmācību tāpat kā jebkura

darbinieka apmācību. Ja darba vietā notiks nelaimes gadījums, kurā būs iesaistīts

0
80
praktikants, atbildības sadalījumā izšķiroša nozīme būs tam, vai varēs pierādīt
darba aizsardzības normu prasību ievērošanu.

Prakses vadītāja nodrošināšana

Uzņēmumam ir pienākums norīkot praktikanta prakses vadītāju – uzņēmuma

pārstāvi – prakses vietā. Prakses vadītājam jāuzrauga prakses norise, dodot
praktikantam norādījumus. Tāpat prakses vadītājam jāapstiprina praktikanta
ieraksti prakses pārskatā un jāsniedz praktikanta raksturojums.

Prakses vadītājs prakses vietā var būt ikviens uzņēmuma darbinieks (darba vidē
balstītu mācību vadītājiem ir izvirzītas augstākas prasības). Ja prakses vadītājam
jāvada vairāku darbinieku prakse, kas aizņem ievērojamu darbinieka darba laiku,
zināmos gadījumos ir apsverams šādu pienākumu noteikt šī darbinieka amata
aprakstā vai pat vienoties par piemaksu par papildu darba veikšanu DL 65.pantā
noteiktajā kārtībā.

Atlīdzība praktikantiem

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.785 9.punktu praktikants ar prakses vietu var

noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību. Tādējādi normatīvajos
aktos uzņēmumam nav noteikts pienākums praktikantam maksāt atlīdzību par
prakses veikšanu. Tomēr, ja praktikants ar prakses vietu par to vienojas
rakstveidā, šādu atlīdzību praktikantam var maksāt. Ar vienošanos šo samaksu var
dēvēt, piemēram, par atlīdzību, stipendiju u.tml.

Normatīvajā regulējumā nav aizliegts ar vienošanos noteikt arī pretējo, proti, ka

praktikants veic noteiktus maksājumus prakses vietai. Šāda samaksa var būt
noteikta gan par pašas prakses vietas nodrošināšanu (reti sastopams gadījums,
izņemot šauru profesiju loku), gan par izlietoto prakses materiālu (piemēram,

81
izejmateriālu) izmaksu kompensēšanu par labu uzņēmumam. Tāpat ar vienošanos
var risināt arī dažādus civiltiesiskās atbildības jautājumus.

Nodokļu režīms un darba vidē balstītas mācības

Praksē jautājums par to, vai praktikantam izmaksājamā atlīdzība – stipendija –ir
apliekama ar nodokļiem, lielākoties nerada sarežģījumus un diskusijas. Vispārīgā
gadījumā praktikantam izmaksājamā atlīdzība ir apliekama ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli, turklāt no tās ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN)
17.panta 10.daļai uzņēmumam jāveic ieturējumi no praktikantam noteiktās
atlīdzības, iemaksājot to budžetā.

Tomēr no 01.01.2017. ir spēkā grozījumi likumā par IIN, saskaņā ar kuriem

noteiktos gadījumos praktikanta praksē gūtā atlīdzība – stipendija – netiek
ietverta praktikanta apliekamajā ienākumā. Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta
1.daļas 8.1punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli
netiek apliktas stipendijas līdz 280 EUR mēnesī, ko prakses vieta izmaksā
praktikantam, kas apgūst mācību programmu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai,
kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības.

Jāņem vērā, ka darba vidē balstītas mācības nav ikviena mācību prakse
uzņēmumā, bet tikai tāda, kas atbilst MK noteikumu Nr.484 "Kārtība, kādā
organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības" prasībām. Būtiskākās prasības
darba vidē balstītām mācībām ir tādas, ka prakses vietā – uzņēmumā – tiek
īstenoti vismaz 25% no kopējā izglītības programmas apjoma, neieskaitot
kvalifikācijas praksi.

Prakses vietas iesaiste šādā mācību programmā ir ievērojami augstāka par

prasībām, kas izvirzītas vispārīgajai praksei atbilstoši MK noteikumiem Nr.785.
Uzņēmums izglītojamajam nodrošina gan praktisko apmācību, gan profesionālā
satura teorijas apguvi. Šis mācību veids nav attiecināms uz 4. un 5.profesionālās
kvalifikācijas līmeni (1. un 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība). Darba vidē
balstītas mācības ir plānots attīstīt valstiski, īstenojot Eiropas Sociālā fonda

0
82
projektu un turpmāko 7 gadu laikā projektā veicot investīcijas vairāk nekā 20 milj.
eiro apmērā.

Prakse bez maksas

Praksē nereti neizpratni rada jautājums, vai izglītojamajam kādā uzņēmumā ir

atļauts veikt praksi bez atlīdzības, prakses līgumu noslēdzot tikai darba devējam ar
praktikantu, neiesaistot mācību iestādi. Diemžēl jāatbild, ka bezatlīdzības prakse
bez mācību iestādes iesaistes nav pieļaujama.

No vienas puses, šāda risinājuma lietderīgums šķiet saprotams – students vai

vecāko klašu audzēknis, piemēram, vasaras brīvlaikā vēlas "nostiprināt"
teorētiskās zināšanas reālā darba vidē, saprotot, ka viņa ieguldījums pagaidām nav
pietiekams atlīdzības saņemšanai. Arī uzņēmums var vēlēties izrādīt
pretimnākšanu, nodrošinot praktikantam praktiska darba iemaņas. Tomēr
vienlaikus šāda praktikanta apmācīšana un nodarbināšana ārpus tiešā mācību
procesa mācību iestādē nav pieļaujama, jo faktiski tā nebūtu nošķirama no
nelegālās nodarbinātības – faktiskām darba attiecībām, kad darbinieks veic darbu
darba devēja labā. Latvijā personas nodarbināšana, pakļaujoties darba devēja
noteiktai kārtībai un rīkojumiem, bez noslēgta darba līguma un noteiktas darba
samaksas ir aizliegta (izņemot brīvprātīgo darbu).

Šādā gadījumā, ja uzņēmums pieņems studentu vai skolēnu bezatlīdzības praksē,

tam pastāvēs risks tikt administratīvi sodītam par darba līguma nenoslēgšanu
rakstveidā un minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu. Turklāt saskaņā ar
DL 41.panta 3.daļu, ja starp darbinieku un darba devēju nav noslēgts darba
līgums, tiek prezumēts, ka darbinieks pie darba devēja ir nodarbināts 3 mēnešus
un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Pat ja noslēgtajā prakses līgumā darbiniekam ir noteikta atlīdzība, uzņēmumam

pastāvēs risks tikt sodītam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā, jo prakses

83
līgums nav atzīstams par ekvivalentu darba līgumam. Tāpat pastāvēs risks, ka
praktikants jebkurā brīdī prakses laikā vai uzreiz pēc prakses beigām var prasīt no
uzņēmuma kā darba devēja darba līguma noslēgšanu rakstveidā uz faktisku darba
attiecību pastāvēšanas pamata.

Lai gan izglītojamo nodarbināšana, pamatojoties uz divpusēju prakses līgumu,

vispārīgā gadījumā nav pieļaujama, viens no iespējamiem risinājumiem, lai
veicinātu izglītojamo zināšanu praktisku pilnveidošanu, ir brīvprātīgā darba
veikšana Brīvprātīgā darba likumā noteiktajā kārtībā.

Brīvprātīgais darbs saskaņā ar šo likumu ir uz labas gribas pamata veikts fiziskās

personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Brīvprātīgo
darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, t. sk. arodbiedrības un to
apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to
apvienības. Līdz ar to pie komersantiem, kuru saimnieciskās darbības mērķis ir
peļņas gūšana, brīvprātīgo darbu veikt nebūs iespējams.
(http://itiesibas.lv/raksti/darba-tiesibas/darba-tiesibas/kas-jazina-uznemuma-
organizejot-macibu-praksi/11558 )

6.4 : Finansējuma iespējas

Profesionālās izglītības finansēšanas kārtību nosaka Izglītības likums un
Profesionālās izglītības likums (Saeima, 1998; 1999a). Atkarībā no piederības,
izglītības iestādes tiek finansētas no valsts budžeta, pašvaldību budžeta vai
privātiem līdzekļiem . Valsts budžeta dotācijas

Profesionālā izglītība Latvijā profesionālās izglītības programmām tiek piešķirtas,

aprēķinot izmaksas uz vienu audzēkni.

Lielāko daļu profesionālās izglītības iestāžu ir valsts dibinātas un tās

0
84
pārrauga valsts, tāpēc valsts budžets ir galvenais profesionālās izglītības
finansējuma avots, taču finansējumu var piešķirt arī pašvaldības un privātās
institūcijas. Izglītības iestādes (gan profesionālās, gan vispārējās izglītības) var
saņemt papildu finansējumu kā ziedojumus vai samaksu par pakalpojumiem, ko
var izmantot mācību līdzekļu un iekārtu iegādei, audzēkņu stipendijām, kā arī
(daļējai) mācību maksas segšanai. Mācību maksa ir papildu profesionālās izglītības
finansēšanas avots. Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas,
pamatskolas un vidējo izglītību, pakalpojumi ir bezmaksas; privātskolas var noteikt
audzēkņiem mācību maksu.

Valsts sedz normējamās un nenormējamās izmaksas (MK, 2007b),

piemēram:

(a) pabalsti (stipendijas);

(b) dienesta viesnīcas uzturēšana;

(c) rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi audzēkņiem ar īpašām vajadzībām;

(d) kultūrizglītība un sporta nodarbības;

(e) kvalifikācijas prakse uzņēmumos;

(f) nelaimes gadījumu apdrošināšana praksei uzņēmumos.

Augstākajā izglītībā valsts finansē noteiktu skaitu studiju vietu, par kurām ir
vienošanās, studentiem ar labām sekmēm. Studentiem ar sliktākām sekmēm vai
tādiem, kuri vēlas uzsākt studijas valsts nesubsidētā studiju jomā (kurā ir pārāk
daudz studentu/absolventu), var noteikt mācību maksu.
(http://www.cedefop.europa.eu/files/8086_en.pdf)

85
ES fondu atbalsts:

Uzņēmumiem: No 2017. līdz 2023. gadam LDDK īsteno Eiropas

Sociālā fonda projektu „Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē
balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” (Nr.8.5.1.0/16/I/001), kura
ietvaros ir paredzēts atbalsts prakšu organizēšanai profesionālās vidējās izglītības
un arodizglītības

programmās. No projekta līdzekļiem paredzēts noteikts finanšu atbalsts

uzņēmumam, kuru var izlietot, lai segtu prakses vadītāja vai mācību procesā
izmantoto materiālu izmaksas. Papildus projekta ietvaros tiek segtas: jaunietim
apdrošināšanas izmaksas par nelaimes gadījumiem, darba apģērba, individuālo
aizsardzības līdzekļu, obligātās veselības pārbaudes izmaksas u.tml., kā arī
iespējams segt transporta un dienesta viesnīcas izmaksas.

(http://www.lddk.lv/projekts/sam-8-5-1-palielinat-kvalificetu-profesionalas-
izglitibas-iestazu-audzeknu-skaitu-pec-to-dalibas-darba-vide-balstitas-macibas-
vai-macibu-prakse-uznemuma-istenosanas-noteikumi/ )

ES fondu atbalsts nozarei 2014 – 2020. gadam:

http://www.izm.gov.lv/lv/es-strukturfondi/2014-2020/es-fondi-profesionalajai-
izglitibai?highlight=WyJwcmFrc1x1MDExMyJd

Erasmus + programma:

http://www.erasmusplus.lv/lat/

http://viaa.gov.lv/lat/ek_izgl_programmas_iniciativas/erasmusplus/erasmus_plus
_jaunumi/

Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera aktīvi iesaistās darba vidē balstītu

apmācību veidošanā Latvijā caur dažādiem Vācijas valdības un ES fondu
projektiem. Šajā organizācijā var meklēt atbalstu satura, konsultāciju un apmācību

0
86
formātā (https://www.ahk-balt.org/lv/profesionala-izglitiba/ , www.mes-
macamies.lv ).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesaistās dažādos ES fondu projektos,

kur uzņēmumiem ir iespējams saņemt apmācības un materiālus par dažādiem ES
fondu projektiem (http://www.chamber.lv/lv/content/9 ).

6.5 Labās prakses piemēri

AS Valmieras stikla šķiedra sadarbībā ar Valmieras tehnikumu īsteno pilotprojektu

par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. Jauniešiem ar vidējo izglītību 1,5 gadu
laikā ir iespēja kļūt par tekstiliju ražošanas speciālistiem. Profesionālos mācību
priekšmetus jaunieši apgūst Valmieras tehnikumā, bet profesionālās prasmes un
iemaņas – uzņēmumā. Mācību laikā audzēkņi saņem divas stipendijas: Eiropas
Sociālā fonda un AS Valmieras stikla šķiedra stipendiju. Pēc programmas apguves
jaunieši saņem 3. līmeņa kvalifikācijas diplomu,

kas dod iespējas strādāt AS Valmieras stikla šķiedra, citos Latvijas

tekstiluzņēmumos vai arī turpināt izglītību. Darba vidē balstītas mācības nodrošina
iespēju uzņēmumam īsā laikā sagatavot kvalificētus speciālistus, kuri uzreiz pēc
programmas beigšanas var uzsākt darbu uzņēmumā.

2014. gadā AS Valmieras Stikla šķiedra profesionālo kvalifikāciju ieguva pirmā

audzēkņu grupa, kas apguva darba vidē balstītu profesionālās izglītības
programmu “Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”.
Programmu un kvalifikācijas eksāmena saturu izstrādāja AS Valmieras Stikla

87
šķiedra sadarbībā ar Valmieras tehnikumu. Uzņēmuma piedalīšanās eksāmena
satura izstrādē un norisē nodrošina audzēkņu zināšanu un prasmju objektīvu
vērtējumu. Darba devējam tā ir arī iespēja izvēlēties potenciālos darbiniekus.
Uzņēmums ir ieinteresēts piedalīties arī centralizēto kvalifikācijas eksāmenu
satura izstrādāšanā un eksāmenu vērtēšanā.

AS Valmieras Stikla šķiedra piedalās karjeras nedēļu organizēšanā, piedāvā vasaras

darbu un brīvprātīgās prakses, lai skolēnus un jauniešus iepazīstinātu ar darba
vidi, profesijām un radītu interesi apgūt kādu no uzņēmumam nepieciešamajām
specialitātēm. Karjeras nedēļās skolēniem ir iespēja doties uz AS Valmieras Stikla
šķiedra, lai gūtu priekšstatu par dažādās profesijās veicamajiem pienākumiem.
Brīvprātīgās prakses ļauj jaunietim iepazīt profesiju, saprast, vai tā viņam ir
piemērota, un dod pieredzi, kādu prasa darba devējs. Vasaras darbs skolēniem un
jauniešiem nodrošina iespēju nopelnīt, iegūt darba

iemaņas un sociālās prasmes.

Avots:

https://www.chamber.lv/sites/default/files/inline-
files/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf

0
88
89
0
90
“Šīpubl i
kāc i
jaatspoguļotikaitāsautor
uvi edokli
,un
EiropasKomi si
jasatbals
tsš ī
spublikāc
ijastapšanai
navuz skatāmspart āssaturaaps t
ipri
nāj umu,un
Komi s
ijane kādāve i
dāne uzņemasat bi
ldībuparš ei
t
i
etvertāsinformācij
ast āl
ākui z
mant ošanu”