Lietas Nr.

C28302513
Lietas arhīva Nr. C-1123-14/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 26.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese A.Buliņa
ar tiesas sēdes sekretāri A.Redeli
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Noma-Serviss” maza apmēra prasībā
pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Ap raksto šā d aļa
[1] 2013.gada 8.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk
- MSIA) „Noma-Serviss” administratores /pers. B/ maza apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra lēmumu par MSIA “Noma-Serviss” administratori iecelta /pers. C/
(lietas 19.lapa).
2014.gada 31.martā MSIA „Noma-Serviss” administratore /pers. C/ iesniegusi prasības precizējumus.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka pārbaudot MSIA “Noma-Serviss” (turpmāk- prasītāja) norēķinu kontu
Nr.LV94HABA0551014444826 AS „Swedbank” tika konstatēts, ka 2007.gada 22.augustā prasītāja izsniedza /pers. A/ (turpmāk-
atbildētāja) aizdevumu par kopējo summu Ls 299 jeb 425,44 euro apmērā (turpmāk - aizdevums). Aizdevums līdz šim brīdim nav
atmaksāts.
2012.gada 2.aprīlī atbildētājai tika nosūtīts pieprasījums ar lūgumu līdz 2012.gada 13.aprīlim sniegt paskaidrojumus saistībā ar
veiktajiem darījumiem, iesniegt attaisnojošos dokumentus vai atmaksāt parāda summu. Atbildētāja nav sniegusi nekāda veida
paskaidrojumus, nav arī iesniegusi kases ieņēmumu orderi, kas apliecinātu, ka atbildētāja aizdevumu prasītājai ir atmaksājusi.
Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka maksātnespējas procesa ietvaros parādnieka pārstāvji nav izpildījuši ar Maksātnespējas
likuma 67.panta otro daļu un 68.panta pirmo daļu uzliktos pienākumus, proti, nav nodevuši administratorei prasītājas dokumentus.
Rezultātā objektīvu iemeslu dēļ administratore nevar iesniegt tiesai starp prasītāju un atbildētāju noslēgto aizdevuma līgumu.
Administratore uzskata, ka fakts, ka prasītājas un atbildētājas starpā tika nodibinātas saistības ir pierādīts ar izdruku no prasītājas
bankas konta. Profesors K.Torgāns atzīmē, ka aizdodamā summa uzskatāma par saņemtu arī tad, kad tā ieskaitīta aizņēmēja kontā
(Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Prof.K.Torgāns (zin.red) Rīga: Mans īpašums, 2000,
382.lpp.). Līdz ar to izraksts no prasītājas bankas konta, kurā kā pārskaitījuma atbildētājai mērķis ir konkrēti norādīts “Aizdevums”, ir
pierādījums tam, ka prasītāja izsniedza atbildētājai aizdevumu, kuru atbildētājai, pamatojoties uz Civillikuma 1943.pantu un
Maksātnespējas likuma 97.panta pirmo daļu, ir pienākums atgriezt prasītājai.
[1.2] Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai aizdevumu 425,44 euro apmērā, pārskaitot minēto summu
uz prasītājas bankas norēķinu kontu, un atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus
6% apmērā no piespriestās, bet nepiedzītās, summas gadā.

[1.3] Prasības pieteikums pamatots ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 195.pantu, 250.19 un 250.20 pantu,
Civillikuma 1587., 1759.panta 2.punktu un 1765.panta pirmo daļu, 1838., 1943., 1934.pantu, Maksātnespējas likuma (redakcijā līdz
31.10.2010.) 1., 26.panta otro daļu, 63.panta pirmās daļas 11.punktu, 67.panta otro daļu, 68.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu.

[2] 2014.gada 3.aprīlī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 12.jūnijam, izskaidrojot atbildētājas tiesības.
Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētāja nav sniegusi, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūgusi, noraidījumu tiesnesei nav
pieteikusi.

[3] Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm
vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Apskatot lietas materiālus tiesa atzīst, ka civillieta izskatāma tiesas

92.19.159.171 03.12.2018. 14:51 Anonīms sistēmas lietotājs

 sēdē.
[3.1] Prasītājas MSIA “Noma-Serviss” pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesā saņemts prasītājas pārstāves lūgums par
civillietas izskatīšanu prasītājas prombūtnē sakarā ar noslodzi citos maksātnespējas procesos. Vienlaicīgi norādīts, ka prasība tiek
uzturēta saskaņā ar administratores sniegtajiem paskaidrojumiem un papildus precizējumiem.
[3.2] Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Atbildētājai par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā,
nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētāja nav ziņojusi par neierašanās iemeslu, nav lūgusi
tiesas sēdes atlikšanu.
[3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk
lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā, tiesa atzīst, ka ir iespējams skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk
norādītu apsvērumu dēļ.
[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[6] Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,
zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tādējādi tiesa pati pierādījumus nevāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, noskaidro lietas
apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti).
Turklāt meklējamos faktus norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo
tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus
(sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā
redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).
[7] No Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņas izriet, ka MSIA „Noma-Serviss”
2010.gada 15.novembrī pasludināta par maksātnespējīgu un 2010.gada 1.oktobrī par administratoru maksātnespējas procesā
iecelta /pers. B/. 2013.gada 30.septembrī administratore atcelta un 2013.gada 15.oktobrī iecelta jauna administratore /pers. C/,
sertifikāta Nr.00515.
[8] No prasītājas norēķinu konta izdrukas redzams, ka 2007.gada 22.augustā prasītāja veikusi maksājumu /pers. A/ Ls 299,00 jeb
425,44 euro apmērā. Kā maksājuma mērķis norādīts „Aizdevums” (lietas 11.-12.lapa ). Savukārt prasības pieteikumā norādīts, ka
administratores rīcībā nav nodots aizdevuma līgums, kas apliecinātu prasītājas un atbildētājas saistības. Šāds aizdevuma līgums nav
pievienots civillietas materiāliem.
Prasītājs, atsaucoties uz Civillikuma 1934.pantu uzskata, ka prasītāja un atbildētāja starpā ir noslēgts aizdevuma līgums un tas ir
spēkā no tā brīža, kad līguma objekts, konkrētajā gadījumā nauda ir nodots aizņēmējam /pers. A/.
[9] Maksātnespējas likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ja parādnieka noslēgtais līgums maksātnespējas procesa lietas
ierosināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji
atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja tas nesamazina parādnieka aktīvus.
[10] Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus
gadījumus. Saskaņā ar šā likuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Minētā norma neprasa aizdevuma līgumu
obligāti slēgt rakstveidā, līdz ar ko jāsecina, ka viena persona ir tiesīga aizdot citai personai naudu uz mutiskas vienošanās pamata.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums un līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamas lietas nodošana īpašumā
aizņēmējam. Savukārt aizņēmējam rodas pienākums atdot aizdevumu.
Kā atzīts tiesību doktrīnā, aizdevuma līgums kā reāllīgums ir vienpusējs līgums. Nauda vai atvietojama lieta tiek nodota jau līguma
slēgšanas gaitā. Tāpēc līguma saturu veido pienākums atdot aizdevumu. Termiņš nav obligāts, bet ir vēlams. Saistības priekšmets
Civillikuma 1401.panta nozīmē ir aizdotās naudas summas vai attiecīgu atvietojamu lietu atdošana (Kalvis Torgāns. „Saistību
tiesības”. II daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra,2008,81.lpp.).
[10.1] Lietā nodibināts, ka prasītājs nevar iesniegt tiesā rakstveidā noslēgtu aizdevuma līgumu, līdz ar ko tiesas ieskatā pieņemams,
ka starp pusēm nav noslēgts rakstveida līgums par pārskaitīto naudas summu, tajā skaitā nav noteikts naudas atmaksas termiņš.
Civillikuma 1829.pantā noteikts, ka, ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors var to prasīt katrā laikā, bet parādnieks var
katrā piemērotā laikā izpildīt.
Prasītājs lūgumu ar pieprasījumu iesniegt paskaidrojumu saistībā ar veikto darījumu un atdot iespējamo parādu līdz 2012.gada
13.aprīlim atbildētājai nosūtījis 2012.gada 2.aprīlī (lietas 8.-10.lapa).

92.19.159.171 03.12.2018. 14:51 Anonīms sistēmas lietotājs

 Vienlaikus norādāms, ka ar iepriekš minēto konta izrakstu prasītājs ir pierādījis naudas summas nodošanu atbildētājai un nav strīds
par to, ka atbildētāja to ir saņēmusi, jo šādi iebildumi lietā nav celti.
[10.2] Lai konstatētu, ka starp pusēm pastāv aizdevuma tiesiskās attiecības, nepieciešams noskaidrot, vai naudas pārskaitījums no
līdzēju gribas izteikumu satura viedokļa ir kvalificējams kā aizdevuma līgums, kas rada tiesiskās sekas – atbildētāja pienākumu atdot
saņemto naudu.
Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā darījumā vai
vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Tātad būtiska nozīme ir darījuma iztulkojumam.
Vienīgais rakstveida pierādījums pušu darījumam ir viens naudas pārskaitījums, kurā kā
maksājuma mērķis norādīts tikai viens vārds – “Aizdevums”.
Civillikuma 1504.pants noteic, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie
cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu. Atbilstoši šā likuma 1505.pantam, ja rodas šaubas par vārdu
nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms.
Tiesas ieskatā maksājumu dokumentos norādītais pārskaitījuma mērķis – “Aizdevums”- nav viennozīmīgi saprotams, jo tā
skaidrojumam var būt divējādas nozīmes, proti, to var tulkot gan kā aizdevuma izsniegšanu atbildētājai, gan kā atbildētājas aizdotās
naudas atdošanu. Līdz ar to atzīstams, ka pārskaitījumu dokumentos norādītais maksājumu mērķis ir norādīts neskaidrs, un būtiski ir
noskaidrot darījuma dalībnieku patieso gribu.
[10.3] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus
vai iebildumus. Prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Profesors V.Bukovskis uzskatījis, ka ar dispozivitātes principu jāsaprot personīgās iniciatīvas tiesības vai prāvnieku personīga
autonomija (sk. Bukovskis V.Civīlprocesa mācības grāmata.- Rīga: Autora izdevums, 1933, 233.lpp.). Jāsecina, ka prasības
tiesvedībā dispozivitātes princips nozīmē likumā noteiktās iespējas pusēm rīkoties ar savām materiālajām tiesībām un to
aizsardzības līdzekļiem pēc saviem subjektīviem ieskatiem. Citiem vārdiem, pušu brīvās rīcības jēdziens attiecināms tikai uz izvēli –
izmantot likumā noteiktās tiesības vai arī atteikties no to izmantošanas.
Atbildētāja/pers. A/ nav izmantojusi savas likumā noteiktās tiesības aktīvi aizstāvēt savas intereses un pierādīt vai naudas
pārskaitījumam norādītais pamatojums “Aizdevums” tulkojams kā aizdevuma izsniegšana atbildētājai vai kā atbildētājas kādreiz
aizdotās naudas atdošana.
Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja un atbildētājas nodomu saistīties aizdevuma līguma tiesiskajās attiecībās un
administratora teikto, ka starp prasītāju un atbildētāju nodibinātas saistības un tās ir spēkā no brīža, kad prasītājs pārskaitīja
aizdevumu atbildētājai.
[10.4] Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi, ka parāds ir atmaksāts, tādejādi tiesa atzīst, ka no /pers. A/ prasītāja labā piedzenams
aizdevums 425,44 euro (Ls 299,00) apmērā.
[11] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas,
jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no
simta gadā.
[12] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta nosacījumiem prasītājs bija atbrīvots no valsts nodevas samaksas
valsts ienākumos, ceļot prasību tiesā.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
[12.1] Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta, savukārt, prasītāja, iesniedzot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās
daļas 10.punktu, no tiesas izdevumu samaksas bija atbrīvota, tiesas izdevumi, t.i., nenomaksātā valsts nodeva 63,82 euro apmēra un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,89 euro, kopā 78,71 euro tiek piedzīti no atbildētājas.
[13] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma
204.1pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10
dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

[14] Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet
nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma
6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Pamatojoties uz minēto likuma normu, no atbildētājas piedzenamās summas
konvertējamas uz euro.
92.19.159.171 03.12.2018. 14:51 Anonīms sistēmas lietotājs
 Rez olutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-194, 250.25pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, MSIA “Noma–Servis”, reģistrācijas Nr.40003857761, aizdevumu 425,44 euro
(četri simti divdesmit pieci euro 44 centi), pārskaitot naudas summu uz MSIA “Noma-Serviss” norēķinu kontu
LV35RIKO0002930171595, AS “DNB banka”.
Atzīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Noma–Servis”, reģistrācijas Nr.40003857761, tiesības par laiku no
sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,
likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas (425,44 euro).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 63,82 euro apmēra un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 14,89 euro, kopā 78,71 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu
departamentam, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 26.jūnijā.

Tiesnese A.Buliņa

92.19.159.171 03.12.2018. 14:51 Anonīms sistēmas lietotājs