Professional Documents
Culture Documents
ალბათობის თეორია PDF
ალბათობის თეორია PDF
!
!
!
!
!
!
!
! !
bmcbUpcjt!Ufpsjb!
!
ivane javaxiSvilis saxelobis
Tbilisis saxelmwifo universiteti
fmj{cbs!obebsbjb-!
n{fwjobs!gbdbdjb-!sfwb{!bctbwb!
bmcbUpcjt!Ufpsjb!
meore Sesworebuli gamocema
wigni warmoadgens albaTobis Teoriis saxelmZRvanelos, romel-
Sic albaTobis Teoriis masalis gadmocema eyrdnoba kolmogorovis
aqsiomatikur midgomas. saxelmZRvanelos meore gamocema (pirveli
gamoica 2009 w.) gadamuSavebulia, gasworebulia zogierTi uzus-
toba da gazrdilia savarj iSo amocanaTa raodenoba.
saxelmZRvanelo, romelsac Tan erTvis savarj iSo amocanebi,
gankuTvnilia universitetebis maTematikis mimarTulebis studen-
tebisTvis.
Sesavali
6
sTa RerZze aRvniSnoT cdaTa ricxvi n, xolo ordinatTa
RerZze – fardobiTi sixSire Wn(A)=νn/n. SevniSnavT, rom
texili, romelic aerTebs wertilebs (n, Wn(A)) n-is
zrdasTan erTad, Zalian swrafad uaxlovdeba wrfes
Wn(A)=1/2.
Wn (A)
1
1/2
0 n
Wn(A)=0,5005.
xdomilobis albaTobis zemoT mocemuli ganmarteba ar
aris maTematikurad mkacri. ragind didi ar unda iyos cdaTa
ricxvi n, Cven ver vipoviT P(A) albaTobas zustad. P(A)
ar warmoadgens fardobiT sixSireTa mimdevrobis zRvars
Cveulebrivi gagebiT. marTlac, fardobiT sixSireTa mimdev-
roba {Wn(A)} cdaTa erTi seriisaTvis gansxvavebuli iqne-
ba, rogorc wesi, cdaTa meore seriis Sesabamis fardobiT
7
sixSireTa mimdevrobisagan. garda amisa, sinamdvileSi Cven
gveqneba ara fardobiT sixSireTa usasrulo mimdevroba, ara-
med mxolod misi elementebis sasruli raodenoba. amgvarad,
rogorc Cans, albaToba unda ganisazRvros sxvanairad, mag-
ram ise, rom fardobiTi sixSiris aRniSnuli Tviseba Senar-
Cunebul iqnas, e.i. raime azriT fardobiTi sixSire cdaTa
ricxvis zrdisas unda uaxlovdebodes Sesabamisi xdomi-
lobis albaTobas (ra azriT unda iyos miaxloeba, Cven amas
SemdgomSi gavecnobiT!).
8
Tavi I
elementarul xdomilobaTa
diskretuli sivrce
k −1
11
gansazRvra 1.4. A xdomilobis P(A) albaToba ewodeba
A-Si Semavali elementaruli xdomilobebis albaTobaTa j ams:
P ( A ) = ¦ P ( ω) .
ω∈A
4. P( A ) = 1 − P( A ) ;
13
tolobidan ((1.2) toloba Tavis mxriv miiReba me-3 Tvise-
bidan induqciis wesiT) da iqidan, rom
∞
P( * A j ) → 0, roca n→∞.
j= n +1
N(Ω)=4.
A xdomilobis _ „erTxel mainc daj deba gerbi“ _ alba-
Toba (2.1)-is ZaliT tolia 3/4, e.i. P(A)=3/4 da a.S. monetis
n-j er agdebis SemTxvevaSi ki _ Ω={ω}, ω=(ω1, ω2,.... ωn),
sadac ωk=„g“ an „s“ N(Ω)=2n , P(ω)=2-n.
15
2. magaliTi 1.3-is Sesabamis albaTur models eqneba saxe:
Ω={ω1, ω2,....}, P(ω1)=1/2,.... P(ωk)=2-k...
vipovoT A xdomilobis _ „k1 piri moigebs“ _ albaToba.
cxadia,
A={ω1, ω3,.... ω2n+1,...},
da gansazRvra 1.4-is ZaliT gveqneba
∞
P( A ) = ¦ P( ω 2 n + 1 ) = 2 / 3 .
n=0
16
s moculobis gan u meoreb eli S emTxvevi Ti S en arCevi .
cxadia, ganumeorebel SerCevaTa raodenoba aris n-elemen-
tisagan s-elementiani wyoba A sn = (n)S=n(n-1)....(n-s+1). maSa-
sadame, ganxiluli eqsperimentis Sesabamis albaTur models
aqvs saxe:
ω = (a j1 ,..., a jS ) , N(Ω)=(n)S, P(ω)=1/(n)S.
vipovoT albaToba imisa, rom s moculobis ganumeore-
bel SenarCevSi rigiT pirveli da meore Sesabamisad a1 da
a2 elementia (xdomiloba A). xdomiloba A iseTi ω elemen-
taruli xdomilobebisagan Sedgeba, romelTaTvis
a j1 = a 1 , a j2 = a 2 : e.i. A = {ω : a j1 = a1 , a j2 = a 2 } .
18
giT j1-uri, j2-uri, ... , jk-uri burTebi TeTria, danarCeni ki
_ Savi. rigiT j1,...,jk burTebi TeTri SeiZleba iyos mk-nai-
rad, xolo danarCen s-k adgilebze Savi burTebis arCeva Se-
iZleba (n-m)s-k-nairad. maSasadame, SerCevaTa raodenoba, e.i.
ω=(ω1,…,ωs) elementarul xdomilobaTa raodenoba, romel-
Siac rigiT j1, j2,…,jk burTebi TeTria, tolia mk(n-m)s-k-is.
magram, k-rigis arCevisaTvis arsebobs C sk varianti ( C sk aris
s-elementiani simravlis k-elementian qvesimravleTa raode-
noba).
amitom
N(Ak)= C sk mk(n-m)s-k.
amrigad,
N( A k ) m m
P( A k ) = = C ks ( ) k (1 − ) s −k ,
N( Ω ) n n
s!
C ks = .
k! (s − k )!
ricxvTa erTobliobas P(Ak), k = 1, s ewodeba b i n o m i -
a lu r i ganawileba, romelic miRebulia klasikuri sqemis
farglebSi. es binomialuri ganawilebis kerZo SemTxvevaa.
zogad sqemas Cven ganvixilavT am Tavis $4-Si.
magaliTi 2.2. vTqvaT, yuTi imave Semadgenlobisaa, rac
wina magaliTSi. vipovoT albaToba imisa, rom s moculobis
g a n u m e o r e b e l SerCevaSi zustad k burTi TeTri iqne-
ba, s-k ki _ Savi (xdomiloba A).
radganac Cven gvainteresebs SenarCevis mxolod Semadge-
nloba da ara rigi, amitom am magaliTis amosaxsnelad ar
aris saWiro ganvixiloT ganumeorebeli SerCevis aRmwer ele-
mentarul xdomilobaTa mTliani sivrce. sakmarisia avagoT
mxolod misi qvesivrce Semdegnairad: Tu burTebs gavuigi-
vebT maT nomrebs, maSin elementarul xdomilobad (SerCeva-
d) SegviZlia aviRoT {1,2,...,n} simravlis s-elementiani ra-
ime qvesimravle da, maSasadame,
19
Ω={ω}, ω = ( j1 ,..., js ) , 1 ≤ jr ≤ n , r = 1, s , N(Ω)= C sn .
axla vipovoT Ak xdomilobaSi Semavali elementarul
xdomilobaTa raodenoba N(Ak). k TeTri burTi m TeTri
burTebidan SeiZleba SevarCioT C km -nairad. danarCeni s-k
Savi burTi n-m Savi burTebidan SeiZleba SevarCioT C sn−−km -
nairad. k TeTri burTebis nebismier erTobliobas Sevusaba-
moT s-k Savi burTebis nebismieri erToblioba.
miviRebT
N( A k ) = C km C sn−−km .
amrigad,
C km C sn−−km
Pm,n ( k , s) ≡ P( A k ) = , k = 0, s . (2.2)
C sn
ricxvTa erTobliobas (Pm,n(0,s), Pm,n(1,s), …, Pm,n(s,s))
h i p e r g e o m e t r i u li ganawileba ewodeba.
(2.2) formulas SeiZleba mieces ufro martivi saxe:
s! m! ( n − m)! ( n − s)!
Pm,n ( k , s) = . (2.3)
k! ( s − k )! ( m − k )![n − m − ( s − k )]! n!
axla davadginoT Pm,n(k,s)-is asimptoturi yofaqceva, ro-
desac n→∞. s mudmivia da m/n=p=const∈[0,1] (magaliTad,
Tu n=2n1 da m=n1, maSin p=1/2). (2.3)-is mniSvneli da mri-
cxveli gavyoT nS-ze, miviRebT:
1 k −1 s−k −1
p( p − )...( p − )(1 − p )...(1 − p − )
Pm,n ( k , s) = C sk n n n .
1 s−1
n(1 − )...(1 − )/n
n n
aqedan, roca n→∞ gvaqvs*
* an
simbolo an∼bn, sadac {an} da {bn} ricxviTi mimdevrobebia, aRniSnavs lim = 1.
n→∞ bn
20
Pm,n ( s, k ) ∼ C sk p k (1 − p ) s−k , k = 0, s . (2.4)
(2.4) Tanafardobidan SegviZlia davaskvnaT, saxeldobr,
Semdegi: roca generaluri erTobliobis moculoba n sakma-
risad didia, maSin praqtikulad ganumeorebeli SerCeva ar
gansxvavdeba ganmeorebiTi SerCevisagan. (2.4) hipergeometri-
uli ganawilebisaTvis cnobilia z R v a r i T i Teoremebis
saxelwodebiT.
vTqvaT, xdeba lataria „sportlotos“ gaTamaSeba. vipovoT
albaToba imisa, rom TamaSSi monawile gamoicnobs sportis
eqvsive saxeobas (xdomiloba A).
cxadia, aq saqme gvaqvs hipergeometriul ganawilebasTan.
generaluri erTobliobis moculobaa n=49, xolo `TeTri~
burTebis raodenoba m=6.
amgvarad,
P(A)=P6,49(6,6)≈7,2.10-8.
n
+ ¦ P( A i A j A k ) − ... + ( −1) n −1 P( A i ) (3.1)
1≤ i < j< k ≤ n i =1
daSvebis ZaliT
m m
m−1
P( B ) = ¦ P( A j ) − ¦ P( A i A j ) + ... + ( −1) P( A j ),
j=1 1≤ i< j≤ m j=1
m m m
P( * C j ) = ¦ P(C j ) − ¦ P(C i C j ) + ... + ( −1) m −1 P( C j ).
j=1 j=1 1≤ i < j≤ m j=1
*
ٻ simbolo niSnavs damtkicebis dasasruls.
22
n
P( * A k ) = S1-S2+…+(-1)n-1Sn, sadac Sk = ¦ P( A i t ) .
k =1 1≤ i 1 < ...< i k ≤ n
gvaqvs
( n − k )!
P( A i1 A i 2 ... A ik ) = .
n!
xolo Sk=1/k! (vinaidan Sk j amSi C kn wevria, romlebic
saTiTaod (n-k)!/n! tolia).
amrigad,
n 1 1 1
P( * A j ) = 1 − + − ... + ( −1) n−1 =
j=1 2! 3! n!
1 1 1
= 1 − (1 − 1 + − + ... + ( −1) n ) ∼1-e-1, n→∞.
2! 3! n!
e.i.
n
P( * A j ) ∼1-e-1≈0,63212. ٻ
j=1
N(Ω)=ns, P(ω)=n –s .
vTqvaT, Ai xdomiloba niSnavs, rom i-uri yuTi carielia.
advili misaxvedria, rom
n
B = * Ak , B0=Ω\B
k =1
da
Bk = * ( A i1 A i 2 ...A i k A j1 ... A jn −k ) , (3.3)
1≤ i1 < ...< i k ≤ n
25
sadac
N(n)→∞, roca n→∞,
da
aj(n)>0, bj(n)>0, j = 1, N(n ) .
( 2)
lema 2. Tu { Tn } mimdevroba krebadia L sasruli ric-
xvisaken lim Tn( 2 ) = L da, garda amisa, yoveli ragind mcire
n →∞
dadebiTi ε ricxvisaTvis moiZebneba iseTi mTeli dadebiTi
ricxvi n(ε), rom
a j (n )
−1 < ε,
b j (n )
roca n>n(ε), Tanabrad yvela j-saTvis, 1≤j≤N(n)N,
maSin {Tn(1) } mimdevrobasac aqvs zRvari da igi L-is tolia:
lim Tn(1) = L .
n →∞
damtkiceba. cxadia,
26
aqedan
N(n ) a j (n )
Tn(1) − Tn( 2 ) ≤ ¦ b j (n ) − 1. (3.10)
j=1 b j (n )
davuSvaT,
ε=(η/2)/(L+η/2)
da gamoviyenoT lemis meore piroba. maSin, rogoric ar unda
iyos n>n(ε), gvaqvs
a j (n ) η/ 2
−1 < (3.11)
b j (n ) L + η/ 2
sadac λ0=ne-s/n=ne-(a+lnn)=e-a.
(3.14)-dan Cans, rom yoveli fiqsirebuli ν-saTvis
λν0 λν0
σ ν (n) ≤ da σ ν ( n) → , roca n→∞ (3.15)
ν! ν!
gvaqvs
∞ λ0
P0 (s, m ) ≡ ¦ ( −1) ν + Tn(1) − Tn( 2 ) + R n =
ν =0 ν!
28
[ nα ] λν0
Tn( 2 ) = ¦ ( −1) ν
ν =0 ν!
n ∞ λν0
R n = ¦ ( −1) ν σ ν ( n ) − ¦ ( −1) ν
α
ν =[ n ] α
ν =[ n ] ν!
([ x] niSnavs x-is mTel nawils) da 0<α<1/2. cxadia,
n ∞ λν0 ∞ λν
R n ≤ ¦ σ ν (n) + ¦ ≤ 2 ¦ 0 → 0 , roca n→∞. (3.17)
α
ν =[ n ] α
ν =[ n ] ν! ν =[ n α ] ν!
tolobis samarTlianoba.
marTlac, ganvixiloT Ω-dan elementarul ω=(a1, …, an)
xdomilobaTa iseTi simravle, romelTaTvisac
n
¦ a i = k , k = 0, n .
i =1
32
Tavi II
elementarul xdomilobaTa
nebismieri sivrce
A (n)
( - ∞ ,∞ ) -s uwodeben borelis algebras evklides n ganzomi-
lebidan R(n)-sivrceSi.
gansazRvra 1.2. Ω-s qvesimravleTa ѝ klass ewodeba
σ-algebra, Tu is algebraa da, garda amisa, Sesrulebulia
piroba:
∞ ∞
21 Tu A1,…,An,… ∈ѝ, maSin * A k ∈ ѝ da A k ∈ ѝ.
k =1 k =1
SeniSvna 1. 21 pirobaSi ori Tanafardobidan erT-erTis
moTxovna savsebiT sakmarisia, vinaidan
∞ ∞ ∞ ∞
* A k = A k da A k = = * A k .
k =1 k =1 k =1 k =1
Tu A raime simravleTa klasia Ω-dan, maSin arsebobs
ѝα σ-algebrebi, romlebic mas Seicaven. σ-algebraTa aseTi
35
klasi aracarielia, vinaidan Ω-s yvela qvesimravleTa sim-
ravle, romelic σ-algebraa, Seicavs A -s.
axla ganvixiloT ѝ= ѝα.*
α
cxadia, rom
10. ѝ σ−algebraa,
20. A ⊂ ѝ ,
30. ѝ⊆ ѝα yvela α-sTvis, e.i. ѝ-ze ufro „mcire“' σ-
algebra, romelic Seicavs A -s, ar arsebobs, vinaidan ѝ
erT-erTi ѝα -s tolia.
10–30 Tviseba gvaZlevs safuZvels ѝ-s vuwodoT A-s
Semcveli u m c i r e s i σ-algebra da mas aRvniSnavT ase:
ѝ =σ( A ).
gansazRvra 1.3. borelis A[a,b] algebris Semcvel umcires
σ-algebras ј[a,b]=σ( A[a,b]) ewodeba b o r e li s σ-algebra,
anu borelis qvesimravleTa σ-algebra [a,b] intervalSi. ke-
rZod, umcires σ-algebras ј(1) , romelic Seicavs A (-∞,∞)
algebras, ewodeba borelis σ-algebra R(1)=(-∞,∞)-Si.
axla vnaxoT, ramdenad „mdidaria“ ј[a,b] borelis qvesi-
mravleTa σ-algebra, CvenTvis cnobili ra simravleebi Se-
dis am sigma algebraSi? magaliTad:
1. calkeuli wertili borelis qvesimravlea. marTlac,
Tu c∈[a,b], maSin moiZebneba iseTi N0 ricxvi, rom
( c − 1 / N, c + 1 / N ) ∈[a,b], N≥N0,
amitom
∞
{c} = (c − 1 / N, c + 1 / N ) ∈ј[a,b].
N= N0
*
simravleTa klasebSi CarTvis operacia, TanakveTa da gaerTianeba Cveulebri-
vad gaigeba.
36
2. racionalur wertilTa simravle borelis simravlea,
rogorc calkeul wertilTa Tvladi gaerTianeba.
3. iracionalur wertilTa simravle borelis simravlea,
e.i. rogorc racionalur wertilTa simravlis damateba.
4. nebismieri Ria simravle ekuTvnis ј[a,b]-s, vinaidan Ria
simravle TanaukveT intervalTa sasruli an Tvladi rao-
denobis gaerTianebaa.
5. nebismieri Caketili simravle borelis simravlea
[a,b]-Si, rogorc Ria simravlis damateba.
6. Tu f(ω) aris uwyveti funqcia [a,b]-ze, maSin nebismi-
eri namdvili x-saTvis {ω: f(ω)≤x}∈ј[a,b], radgan {ω: f(ω)≤x}
Caketili simravlea (daamtkiceT).
sakmaod Znelia moviyvanoT iseTi simravlis magaliTi
[a,b]-dan, romelic ј[a,b]-klass ar ekuTvnis. amgvarad, ј[a,b]
klasi imdenad mdidaria, rom is ueWvelad sakmarisia praq-
tikuli miznebisaTvis. 1.3. gansazRvra ganvazogadoT:
gansazRvra 1.4. borelis A
(n)
( a,b) algebris Semcvel um-
cires σ-algebras ј [(a,n )b ) =σ( A (n)
( a,b) ) ewodeba borelis σ-al-
gebra, anu borelis qvesimravleTa σ-algebra I [(a,n )b ) (ix. maga-
liTi 2) n-ganzomilebian intervalSi, kerZod, ј ( n ) = ј (n)
( −∞ ,∞ )
37
SeniSvna 4. (Ω, ѝ) wyvils, sadac ѝ-algebraa an σ-alge-
bra, ewodeba z o m a d i sivrce. magaliTad, (R(n), ј(n)) z oma-
di sivrcea.
vTqvaT, G raime SemTxveviTi eqsperimentia. am eqsperimen-
tebTan dakavSirebuli ama Tu im albaTuri amocanis forma-
lizebisaTvis saWiroa G-s SevusabamoT (Ω, ѝ) zomadi siv-
rce. Ω aRniSnavs eqsperimentis SedegTa simravles. simrav-
leTa ѝ algebris an σ-algebris gamoyofa Ω-dan ganpirobe-
bulia, erTi mxriv, gansaxilavi amocanis arsiT, meore mxriv,
Ω simravlis bunebiT. iseve rogorc I TavSi, ѝ-Si Semaval
simravleebs xdomilobebs vuwodebT; TviT Ω simravles –
aucilebel xdomilobas. ѝ-is gansazRvridan cxadia, rom ca-
rieli simravle ∅∈ѝ; mas SeuZlebel xdomilobas uwode-
ben. A -s ewodeba A xdomilobis sawinaaRmdego xdomiloba.
Tu A∈ ѝ, B∈ ѝ da A B =∅, maSin A da B xdomilobebs
uTavsebadi ewodeba, e.i. maTi erTad moxdena SeuZlebelia.
axla SegviZlia gadavideT albaTobis ganmsazRvravi aqsi-
omebis Camoyalibebaze. am mizniT ganvixiloT (Ω,A) zomadi
sivrce, sadac A algebraa.
gansazRvra 1.5. A algebraze gansazRvrul P(.) funqcias
ewodeba albaToba (Ω, A ) zomad sivrceze, Tu is akmayofi-
lebs Semdeg aqsiomebs:
1. ∀A∈ A P(A)≥0; (P-s arauaryofiTobis aqsioma);
2. P(Ω)=1, (normirebis aqsioma);
3. Tu {An} xdomilobaTa mimdevroba A -dan iseTia, rom
∞
* A i ∈ A , Ak Aj=∅, k≠j,
i =1
maSin
∞ ∞
P( * A j ) = ¦ P( A j ). (1.1)
j=1 j=1
38
mesame aqsiomis ekvivalenturia (1.1)-is Sesruleba xdomi-
lobaTa sasruli ricxvisaTvis da Semdegi uwyvetobis aqsioma:
31. vTqvaT, {Bn} xdomilobaTa mimdevroba iseTia, rom
∞
Bn+1⊂Bn da B n = B ∈ A ,
n =1
maSin
P(Bn)→P(B), roca n→∞.
ekvivalenturobis damtkiceba. vTqvaT, Sesrulebulia me-3
aqsioma da
∞
Bn+1⊂Bn, B n = B ,
n =1
∞ ∞ ½ ∞
= lim ®P( * A j ) − P( * A j )¾ = P( * A j ). ٻ
n→∞
¯ j=1 j= n + 1 ¿ j=1
39
(Ω,A ,P)-sameuls ewodeba albaTuri modeli farTo az-
riT, anu a lb a T u r i s i v r c e f a r T o a z r i T .
Tu ѝ algebra aris σ-algebra, (ѝ=σ(ѝ)), maSin me-3 aq-
∞
siomaSi * A j ∈ѝ piroba ((Ω,ѝ)-ze gansazRvruli albaTo-
j=1
bisaTvis) Sesruldeba avtomaturad.
(Ω,ѝ,P)-sameuls, sadac ѝ σ-algebraa, ewodeba ubralod
albaTuri modeli, anu a lb a T u r i s i v r c e .
amgvarad, albaTuri sivrcis ageba niSnavs (Ω,ѝ) zomad
sivrceze iseTi arauaryofiTi Tvladad-aditiuri P(⋅) zomis
mocemas, romlisTvisac P(Ω)=1. albaTobis Teoriis aqsio-
matika am saxiT iqna Camoyalibebuli akademikos a . k o l-
m o g o r o v i s mier.
axla davubrundeT gansazRvra 1.5-s. vTqvaT, (Ω,A,P) al-
baTuri sivrcea (A-algebraa). rogorc vnaxeT, yovel alge-
bras SeiZleba davukavSiroT A-s momcveli ѝ=σ( A) umci-
resi σ-algebra. bunebrivad ismeba kiTxva: A -ze mocemuli
albaTuri P zoma gansazRvravs Tu ara zomas ѝ=σ(A)-ze
da es gansazRvra calsaxaa? sxva sityvebiT rom vTqvaT,
(Ω,ѝ,P) albaTuri sivrcis agebisaTvis sakmarisia Tu ara
P-s mocema mxolod romelime A algebraze, romlisTvisac
ѝ=σ(A). pasuxs am kiTxvaze iZleva k a r a T e o d o r i s Te-
orema, romelsac Cven damtkicebis gareSe moviyvanT.
karaTeodoris Teorema. vTqvaT, (Ω,A,P) albaTuri
sivrcea farTo gagebiT. maSin arsebobs ѝ=σ(A)-ze gansaz R-
vruli iseTi erTaderTi albaTuri Q z oma, rom
Q(A)=P(A ), roca A∈ A .
amgvarad, yoveli (Ω,A,P) albaTuri sivrce farTo azriT
gansazRvravs erTaderT (Ω,ѝ,P) albaTur sivrces, sadac
ѝ=σ(A). sxva sityvebiT rom vTqvaT, Tu Cven gvaqvs agebu-
40
li (Ω,A,P) albaTuri sivrce farTo azriT, SegviZlia ma-
Sinve vigulisxmoT, rom P zoma mocemulia ara marto A-
ze, aramed ѝ=σ(A )-zedac.
axla davubrundeT zemoT ganxilul eqsperiments, rome-
lic 0≤ω≤1 monakveTze wertilis SemTxveviT arCevaSi mdgo-
mareobs. aRvweroT am eqsperimentis Sesabamisi albaTuri siv-
rce. cxadia, rom Ω=[0,1]. agreTve cxadia, rom xdomilobe-
bad unda CaiTvalos elementarul xdomilobaTa is simrav-
leebi, romlebic bunebrivad dakvirvebadia eqsperimentis
dros. ase, magaliTad, A[0,1] algebris simravleebi dakvirve-
bad xdomilobebad unda CaiTvalos. amgvarad, am eqsperimen-
tis Sesabamisi zomadi sivrcea (Ω,ј[0,1]).
intuiciurad cxadia, magaliTad, albaToba imisa, rom Sem-
TxveviT arCeuli wertili moxvdeba [a,b), (a,b], [a,b] da
(a,b) tipis romelime <a,b> intervalSi, b-a-s tolia. zu-
stad aseve, albaToba imisa, rom wertili moxvdeba A[0,1] al-
n n
gebris romelime A = * < a j , b j > simravleze, ¦ (b j − a j ) -is
j =1 j=1
tolia. aqedan gamomdinare, A[0,1] algebraze, bunebrivia, P
albaToba ganisazRvreba ase:
n n
P(A)= ¦ (b j − a j ) , A = * < a j , b j > ∈ A [0,1] .
j=1 j =1
1/3
0 1/3 1 x
5. P( A * B )=P(A)+P(B)-P( A B ), radgan
A * B = A * (B \ A B ) da P(B \ AB ) = P(B ) − P( A B ) .
6. P( A * B ) ≤ P(A) + P(B).
n
7. P( * A j ) = S1 - S2 + ... +(-1)n-1Sn,
j=1
sadac S j = ¦ P( A i 1 A i 2 ... A i j ) .
1 ≤ i 1 < ... < i j ≤ n
∞ ∞
cxadia, rom * A j = * B j da B k B j = ∅, k ≠ j.
j=1 j=1
∞ ∞ ∞
amrigad, P( * A j ) = ¦ P(B j ) ≤ ¦ P( A j ) , vinaidan Aj ⊃ Bj. Ÿ
j=1 j=1 j=1
44
$3. pirobiTi albaToba.
xdomilobaTa damoukidebloba
P(ωi)=1/4, i = 1,4 ,
maSin xdomilobebi
A1={ω1,ω2}, A2={ω1,ω3} da A3={ω1,ω4}
wyvil-wyvilad damoukidebelia, magram
3
1 §1·
P ( A 1 A 2 A 3 ) = ≠ ¨ ¸ = P ( A 1 )P ( A 2 )P ( A 3 ) .
4 © 2¹
erToblivad damoukidebel xdomilobaTa mimdevrobis ma-
galiTad SeiZleba davasaxeloT n-j er Catarebuli calkeu-
li cdis SedegTa mimdevroba, romelic ganxiluli iyo I
Tavis $4-Si. amaSi rom davrwmundeT, saWiroa SemoviyvanoT
cdaTa damoukideblobis cneba.
ganvixiloT (Ω1,ѝ1,P1),..., (Ωm,ѝm,Pm) albaTuri sivrceebi,
romlebic aRweren Sesabamisad G1,G2,...,Gm eqsperimentebs.
ganvixiloT agreTve „rTuli“ G eqsperimenti, anu sxvanai-
rad „Sedgenili“ eqsperimenti, romlis aRmweri albaTuri
sivrce iyos (Ω,ѝ,P), sadac Ω=Ω1×...×Ωm aris Ω1,...,Ωm si-
vrceTa pirdapiri namravli, anu
ω=(ω1,...,ωm), ωk=Ωk, k= 1, m , elementTa simravle,
49
xolo ѝ aris umciresi σ-algebra, warmoqmnili
A={ω:ω=(ω1,...,ωm), ω1∈A1,...,ωm∈Am}=A1×...×Am, Ak∈ѝk,
k= 1, m
saxis „marTkuTxedebisagan“.
vityviT, rom G1, G2, ..., Gm cdebi damoukidebelia, Tu
nebismieri A=A1×...×Am, Ak∈ѝk, k= 1, m , „marTkuTxedebisaT-
vis“ sruldeba toloba
P(A) = P1(A1)×... ×Pm(Am) . (3.5)
xdomiloba, romelic i-ur cdas ukavSirdeba, SeiZleba aRi-
weros ara marto rogorc ѝi klasis simravle, aramed ro-
gorc ѝ klasis simravlec. amisaTvis moviqceT Semdegnairad:
vTqvaT, Ai∈ѝi, i= 1, m da ganvixiloT ѝ-dan simravleebi:
Bj = Ω1×...×Ωj-1×Aj×Ωj+1×...×Ωm, j= 1, m .
Bj-is saxis simravleebs uwodeben cilindruls Aj fu-
ZiT. (3.5)-dan cxadia, rom
P(Bi)=Pi(Ai), i= 1, m
da xdomilobebi B1,B2,...,Bm erToblivad damoukidebelia.
marTlac, vTqvaT, k≤m. vinaidan
B 1 ... B k =A1 × ... × Ak × Ωk+1 × ... × Ωm
n −1
= p ¦ C nj −1p jq ( n −1)− j = p .
j= 0
amitom vwerT
n n
P( * A k * A k )=1.
k =1 k =1
aqedan
n n
P P( * A k )=1-PP( A k ).
k =1 k =1
52
sabolood, damoukidebel xdomilobaTa j amis albaTobis
gamosaTvleli formula Semdegnairad Caiwereba:
n n
P( * A j ) = 1 − ∏ (1 − P( A j )) . ٻ
j=1 j=1
20. A i A j = ∅, i≠j.
Teorema 5.1. Tu A1,A2,...,An xdomilobaTa sruli siste-
maa da P(Aj)>0, j= 1, n , maSin nebismieri B-Tvis ѝ-dan adgi-
li aqvs
n
P ( B ) = ¦ P ( A j )P ( B / A j ) (5.1)
i =1
tolobas.
(5.1)-s uwodeben sruli albaTobis formulas. Teoremis
damtkicebisaTvis SevniSnoT, rom
n
B = B Ω = * ( A j B) .
j=1
1 1 1 nm
P( B ) = ¦ = ¦ i. ٻ
ω∈B n N i n i =1 N i
54
vTqvaT, A1,A2,...,An – xdomilobaTa sruli sistemaa, xo-
lo B∈ѝ. cxadia, Semdegi tolobis samarTlianoba
P(Aj)P(B/Aj)=P(B)P(Aj/B),
saidanac
P ( A j )P ( B / A j )
P( A j / B ) = .
P( B )
anda, Tu P(B)-s SevcvliT (5.1)-iT, miviRebT:
P ( A j )P ( B / A j )
P( A j / B ) = n
, j = 1, n . (5.2)
¦ P( A j )P(B / A j )
j=1
55
(5.2) formulis ZaliT davwerT
k
P
P(B 2 / A) = k +1 2 =
kP2
.
1 k P1 + kP2
P + P
k +1 1 k +1 2
analogiurad,
P1
P( B 1 / A ) = . ٻ
P1 + kP2
P(Aj / B), j = 1, n albaTobebs uwodeben a p ost eri oru l
albaTobebs imis Semdeg, rac moxda B xdomiloba, xolo
P(Aj) albaTobebs – a p r i o r u ls .
56
Tavi III
sadac
n
Aj={ω:⋅ξ(ω)=xj}, * A j = Ω , Aj∈ѝ, Aj Ai=∅, i≠j.
j= 1
ξ −1 (* A α ) = * ξ −1 ( A α ) ,
α α
ξ ( A α ) = ξ −1 ( A α ) ,
−1
α α
ξ −1 ( A ) = ξ −1 ( A ) ,
sadac α indeqsTa nebismier simravles gairbens, amitom D
σ-algebraa. amgvarad,
E ⊆ D ⊆ ј(1) da σ ( E) ⊆ σ ( D) = D ⊆ ј(1) .
58
magram pirobis ZaliT
σ(E)= ј(1) ,
maSasadame,
D=ј(1) . ɰ
Sedegi. imisaTvis, rom ξ(ω) funqcia iyos SemTxveviTi si-
dide, aucilebeli da sakmarisia {ω:⋅ξ(ω)<x}∈ѝ yoveli nam-
dvili x ricxvisaTvis.
damtkiceba gamomdinareobs iqidan, rom simravleTa
E={x:x<c, c∈R(1)}
sistema qmnis (warmoSobs) ј(1) σ - algebras, e.i.
tom davwerT
{ω:ϕ(ξ(ω))∈Α}={ω:ξ(ω)∈ϕ−1(Α)} = ξ−1 (ϕ−1(Α)) ∈ѝ . ɰ
damtkicebuli Teorema gviCvenebs, rom Tu ξ(ω) SemTxve-
viTi sididea, maSin funqciebi
ξ ( ω ) + ξ ( ω)
ξn(ω), ξ + (ω) =
2
da
ξ ( ω ) − ξ ( ω)
ξ − ( ω) =
2
agreTve SemTxveviTi sidideebia (ξ+(ω) da ξ-(ω) funqciebs,
Sesabamisad, ξ(ω)-is dadebiTi da uaryofiTi nawilebi ewo-
deba).
moviyvanoT SemTxveviT sidideTa zogierTi Tviseba.
1. ξ(ω)=C=const – SemTxveviTi sididea.
59
2. Tu ξ(ω) da η(ω) SemTxveviTi sidideebia, maSin
vinaidan
{ω:ξ(ω)< rk<η(ω)}={ω:ξ(ω)< rk} {ω:η(ω)>rk}∈ѝ ,
amitom
{ω:ξ(ω)<η(ω)}∈ѝ . Semdeg, cxadia, rom
{ω:ξ(ω)=η(ω)}={ω:ξ(ω) ≤ η(ω)} {ω:ξ(ω)≥ η(ω)}∈ѝ. Ÿ
60
5. Tu {ξn(ω)} SemTxveviT sidideTa mimdevrobaa da yove-
li ω elementisaTvis arsebobs zRvari
ξ(ω) = lim ξ n (ω) ,
n→∞
maSin ξ(ω) SemTxveviTi sididea.
damtkiceba gamomdinareobs me-4 Tvisebidan da
lim ξ (ω ) = lim inf ξ n (ω ) = lim sup ξ n (ω )
n→∞ n n→∞ n→∞
tolobidan.
Teorema 1.3. yoveli arauaryofiTi SemTxveviTi sidide
SegviZlia warmovadginoT, rogorc zRvari arauaryofiT mar-
tiv SemTxveviT sidideTa zrdadi mimdevrobisa.
damtkiceba. vTqvaT, ξ(ω), ω∈Ω, arauaryofiTi SemTxve-
viTi sididea. ξn(ω) SemTxveviTi sidide ganvsazRvroT Sem-
degnairad:
n⋅2n i −1
ξ n ( ω) = ¦ I A (ω) + nI { ω:ξ ( ω) ≥ n } (ω) , sadac
i =1 2n i
i −1 i ½
A i = ® ω : n ≤ ξ ( ω) < n ¾ .
¯ 2 2 ¿
cxadia, ξn(ω) akmayofilebs Semdeg pirobebs:
1. ξn(ω)≥0, n=1,2, ...,
2. ξ1(ω)≤ξ2(ω)≤. ...,
i ½ i − 1½
A i = ®ω : ξ (ω ) < n ¾ \ ®ω : ξ (ω ) < n ¾ ∈ѝ, i=1,2... .
¯ 2 ¿ ¯ 2 ¿
Tu ξ(ω)<∞, maSin yoveli naturaluri n-Tvis, romelic
akmayofilebs utolobas n> ξ(ω), gvaqvs
Pξ (* B j ) = P(ξ −1 (* B j )) = P(* ξ −1 (B j )) =
j= 1 j= 1 j= 1
{ }
∞ ∞
= ¦ P ξ −1 (B j ) = ¦ Pξ (B j ) . ɰ
j= 1 j= 1
62
amrigad, Pξ(⋅) zoma qmnis (warmoSobs) borelis wrfeze
(R , ј (1), Pξ) albaTur sivrces.
(1)
ξ(ω)-s b e r n u li s S e m T x v e v i T i s i d i d e ewodeba,
xolo misi ganawilebis
0, Tu x ≤ 0
°°
Fξ(x)=Pξ(-∞,x)= ® ¦ P( A k ), Tu 0 < x ≤ n,
°k < x
°¯1, Tu x > n,
64
cxadia, rom
O /, Tu x ≤ 0,
°
{ω:ξ(ω)<x}= ®
°̄k* B k , Tu x > 0.
<x
da, maSasadame,
°0, Tu x ≤ 0,
Fξ(x)= ®
°̄k¦
P(B k ), Tu x > 0.
<x
66
amitom albaTuri zomis uwyvetobis ZaliT miviRebT
∞
Fξ(x)=P{ω:ξ(ω)<x}=P( * {ω:ξ(ω)<xn})=
n=1
69
Tavdapirvelad davuSvaT, rom yvela An ekuTvnis [-N,N],
N<∞ Caketil intervals. vinaidan An warmoadgens [a,b) ti-
pis TanaukveTi intervalebis sasrul gaerTianebas da F(x)
uwyvetia marcxnidan
P[a',b)=F(b)-F(a')→F(b)-F(a)=P0[a,b),
roca a'↑a, amitom yoveli An-Tvis moiZebneba iseTi simrav-
le Bn∈ A , rom misi C a k e t v a
[Bn]⊆An da P0(An\Bn) ≤ ε⋅2- n,
sadac, ε nebismieri winaswar mocemuli ricxvia.
Tanaxmad daSvebisa
∞
An = ∅
n=1
da, maSasadame,
∞
[Bn ] = ∅ .
n=1
70
(3.3)-dan miviRebT:
n0 n0 n0
P0 ( A n0 ) = P0 ( A n0 \ B k ) + P0 ( B k ) = P0 ( A n0 \ B k ) ≤
k =1 k =1 k =1
n0 n0 ∞
≤ P0 ( * ( A k \ B k )) ≤ ¦ ( P0 ( A k \ B k ) ≤ ¦ ε ⋅ 2 −k ≤ ε ,
k =1 k =1 k =1
amitom
P0(An)↓0, roca n→∞.
vTqvaT, axla, yvela An ar ekuTvnis [-N,N] Caketil in-
tervals romeliRac N-Tvis. mocemuli ε>0 ricxvisaTvis
moiZebneba iseTi N, rom adgili hqondes utolobas
P0([-N,N])>1-ε/2.
radganac
A n = { A n [ − N, N)} *{ A n [ − N, N)} ,
amitom
P0 ( A n ) = P0 ( A n [− N, N )) + P0 ( A n [− N, N )) ≤
≤ P0 ( A n [− N, N )) + ε / 2 . (3.4)
Tu zemoT Catarebul msj elobaSi An-s SevcvliT
A n [− N, N ) -iT, sakmarisad didi n-ebisaTvis miviRebT, rom
P0 ( A n [ − N, N)) < ε / 2 .
aqedan da (3.4)-dan gamomdinareobs, rom kvlav P0(An)↓0,
roca n→∞.
amgvarad, Cven vaCveneT, rom P0(⋅) A-algebraze Tvladad
aditiuria. axla, Tu gamoviyenebT Teoremas zomis gagrZe-
lebis Sesaxeb (karaTeodoris Teorema, ix. Tavi II, $1), mi-
viRebT erTaderT P(⋅) zomas ј(1) =σ(A), σ-algebraze, ro-
melic emTxveva P0(⋅)-s A -algebraze. maSasadame, avageT
(R(1), ј(1) ,P) albaTuri sivrce. am albaTur sivrceze ganvsaz-
RvroT ξ(ω), ω∈R(1) SemTxveviTi sidide Semdegnairad:
ξ(ω)=ω, ω∈R(1).
71
cxadia, rom
Fξ(x)=P{ω:ξ(ω)<x}=P{-∞,x)=F(x). ɰ
damtkicebuli Teoremis safuZvelze SegviZlia
da va skvn a T : Fξ(x) ganawilebis funqciasa da Pξ(⋅) gana-
wilebas Soris arsebobs urTierTcalsaxa Tanadoba. amasTan,
F(x) ganawilebis funqciis saSualebiT agebul P(⋅) zomas
uwodeben le b e g -s t i lt i e s i s albaTur zomas.
gansakuTrebiT mniSvnelovania is SemTxveva, rodesac
0, Tu x ≤ 0,
°
F( x) = ®x, Tu 0 < x ≤ 1,
°1, Tu x > 1.
¯
am SemTxvevis Sesabamis albaTur zomas (aRvniSnoT igi μ-iT)
uwodeben [0,1] monakveTze le b e g i s z o m a s .
cxadia,
μ(<a,b>)=b-a,
sadac <a,b> aRniSnavs [a,b), [a,b], (a,b], (a,b), intervalebi-
dan romelimes.
SeniSvna 3. vTqvaT, G(x) nebismieri arauaryofiTi, arak-
lebadi da marcxnidan uwyveti funqciaa R(1)-ze. analogiu-
rad, zemoT damtkicebul TeoremaSi albaTuri zomis agebi-
sa, Cven SegviZlia avagoT μ zoma ј(1) -ze, romelic akmayo-
filebs tolobas
μ([a,b))=G(b)-G(a).
aseTnairad gansazRvrul μ(⋅) zomas uwodeben le b e g -s t i -
lt i e s i s σ-sasrul zomas. (ѝ-klasze mocemul μ(⋅) zo-
mas σ-sasruli ewodeba, Tu ѝ-Si arsebobs iseTi A1, A2,...
simravleebi, rom
∞
sadac
Pk=P{ω:ξ(ω)=xk}=ΔFξ(x)=Fξ(xk+0)-Fξ(xk).
cxadia, samarTliania Sebrunebuli debuleba: Tu Pξ(⋅)
warmoidgineba (3.5)-is saxiT, maSin ξ(ω) diskretuli SemT-
xveviTi sididea. diskretuli ganawileba xSirad moxerxebu-
§ x 1 , x 2 , . . .·
lia davaxasiaToT ¨ ¸ cxrilis saSualebiT, rom-
© P1 , P2 , . . .¹
lis pirvel striqonSi mocemulia SemTxveviTi sididis Se-
saZlo mniSvnelobebi, xolo meore striqonSi yoveli xk-is
qveS mocemulia Pk albaToba imisa, rom ξ(ω) miiRebs xk
mniSvnelobas. cxadia, rom
∞ ∞
¦ P j= ¦ P{ω:ξ(ω)= x j }=1 .
j=1 j=1
a b s o lu t u r a d u w y v e t i g a n a w i le b a . ξ(ω) Sem-
TxveviTi sididis Pξ(⋅) ganawilebas ewodeba absoluturad
uwyveti, Tu arsebobs iseTi fξ(x) arauaryofiTi borelis
funqcia, rom yoveli B∈ј(1) simravlisaTvis
Pξ (B ) = P(ξ ∈ B ) = ³ f ξ ( x )dx ,
B
74
sadac
∞
³ fξ ( x)dx = 1 .
−∞
Teorema 3.1-is damtkicebidan naTlad Cans, rom zemoT mo-
yvanili absoluturad uwyvetobis gansazRvra ekvivalentu-
ria Fξ(x) ganawilebis funqciis Semdegi warmodgenis
x
Fξ ( x ) = ³ f ξ (t )dt , x∈R(1) (3.6)
−∞
1 § (x - a) 2 ·
f ξ ( x) = exp¨¨ - 2 ¸
¸.
σ 2π © 2 σ ¹
fɌሺሻ
X
a
75
$4. veqtoruli SemTxveviTi sidide
σ-algebraze gansazRvrul
Pξ(B)=P{ξ−1(B)}=P{ω:ξ(ω) ∈B}
zomas ewodeba ξ S e m T x v e v i T i v e qt o r i s g a n a w i -
le b a , xolo TviT (R(n), ј(n) , Pξ(⋅)) albaTur sivrces –
ξ(ω) veqtoris mier i n d u c i r e b u li (warmoqmnili) a l-
b a Tu ri si vrce.
gansazRvra 4.2. n cvladis funqcias
Fξ(x)=P(Bx)=P{ω:ξ1(ω)<x1,...,ξn(ω)<xn}=
n ½ n
= P ® (ω : ξ j (ω) < x j )¾, B x = ∏ ( −∞, x j ) , x=(x1,...,xn),
¯ j=1 ¿ j= 1
ewodeba ξ(ω) v e qt o r i s g a n a w i le b i s f u n qc i a .
76
Fξ(x), x=(x1,x2,...,xn), ganawilebis funqciis saSualebiT
n
SegviZlia gamovTvaloT Pξ(I(n)), sadac I ( n ) = ∏ [a j , b j ) . ufro
j=1
(x1,y1) (x2,y1)
0 X
cxadia, rom
I = I ( x2 ,y 2 ) \ (I ( x1 ,y 2 ) * (I ( x2 ,y1 ) \ I ( x1 ,y1 ) )) (4.3)
albaTuri zomis erT-erTi Tvisebis ZaliT (4.3)-dan dav-
werT:
ΔIFξ(x)=Pξ(I)=Pξ( I ( x 2 ,y 2 ) )-Pξ( I ( x1 ,y 2 ) * (I ( x 2 ,y1 ) \ I ( x1 ,y1 ) )) =
=Pξ( I ( x 2 ,y 2 ) )- Pξ( I ( x 2 ,y1 ) )- Pξ( I ( x1 ,y 2 ) )+ Pξ( I ( x1 ,y1 ) )=
=Fξ(x2,y2)- Fξ(x2,y1)- Fξ(x1,y2)+ Fξ(x1,y1).
amgvarad,
P{ω:(ξ1(ω), ξ2(ω))∈[x1,x2)×[y1,y2)}=ΔIFξ(x)=
=Fξ(x2,y2)- Fξ(x2,y1)- Fξ(x1,y2)+ Fξ(x1,y1) (4.4) ɰ
Fξ(x)=Fξ(x1, x2, ..., xn) ganawilebis funqcias aqvs Semdegi
Tvisebebi:
I. Fξ(x) funqcia TiToeuli cvladis mimarT araklebadia;
lim Fξ ( x 1 ,..., x n ) = 0 ;
x i ↓ −∞
lim Fξ ( x1 ,..., x n ) = 1 .
x 1 ↑ ∞ ,..., x n ↑ ∞
II. ΔIFξ(x)≥ 0;
III. Fξ(x1, x2, ..., xn) funqcia uwyvetia marcxnidan;
IV. Fξ(x1, x2, ..., xn) ganawilebis funqcia akmayofilebs ag-
reTve Semdeg (aucilebel) S e T a n x m e b u lo b i s pirobebs:
a) Fξ(x1, x2, ..., xn)= F( ξ i 1 ,...,ξ in ) ( x i1 ,..., x i n ),
78
sadac
§ 1, 2, ..., n ·
¨¨ ¸¸ – nebismieri Casmaa.
© i 1 , i 2 , ..., i n ¹
b) F( ξ 1 , ξ 2 ,..., ξ n ) ( x1 ,..., x k , ∞ ,..., ∞ ) = F( ξ 1 , ξ 2 ,..., ξ k ) ( x1 ,..., x k ) .
Teorema 4.1. Tu mravali cvladis funqcia F(x1, x2, ...,
xn) akmayofilebs I-IV Tvisebebs (mas xSirad uwodeben n-ga-
nzomilebian ganawilebis funqcias), maSin arsebobs albaTu-
ri sivrce (Ω0, ѝ0, P0) da masze gansazRvruli iseTi veqto-
ruli SemTxveviTi sidide ξ(ω), rom
Fξ(x1, x2, ..., xn)= F(x1, x2, ..., xn),
anu
Pξ (I ( n ) ) = Δ(I11) Δ(I22) ...Δ(Inn) F( x 1 ,..., x n ).
4.1. Teoremas Cven ar davamtkicebT, vinaidan is 3.1.
Teoremis damtkicebis analogiuria.
SeniSvna. Cven vnaxeT, rom erTi ganzomilebis SemTxvevaSi,
Tu funqcia akmayofilebs SemTxveviTi sididis ganawilebis
funqciis Tvisebebs, maSin is warmoadgens raime SemTxveviTi
sididis ganawilebis funqcias. mravali ganzomilebis SemT-
xvevaSi aseT debulebas rom hqondes adgili, garda I, III
da IV pirobebisa, unda moviTxovoTYfunqciis nazrdi nebis-
mier I intervalze meti an toli iyos nulis:
ΔIF(x) ≥ 0.
moviyvanoT magaliTi iseTi funqciisa, romelic akmayo-
filebs I, III da IV pirobebs, magram
ΔIF(x)<0,
e.i. is ar warmoadgens ganawilebis funqcias:
0, Tu x ≤ 0 , an x + y ≤ 1, an y ≤ 0 ,
F(x) = ®
¯1, yvela danarCen SemTxvevaS i.
79
Y
(1/2,1) (1,1)
1
(1/2,1/2) (1,1/2)
1 X
80
(4.5)-is Sesabamis albaTur zomas uwodeben lebegis n-
ganzomilebian zomas [0,1)n intervalSi, xolo mis Sesabamis
ξ(ω) SemTxveviT veqtors ewodeba T a n a b r a d g a n a w i -
le b u li [0,1)n -Si.
2. vityviT, rom ξ(ω) SemTxveviTi veqtori ganawilebu-
lia normalurad, Tu
x1 xn
Fξ ( x ) = ³ ... ³ f ξ (t 1 , t 2 ,..., t n )dt 1dt 2 ...dt n , (4.6)
−∞ −∞
sadac
A § 1 ·
f ξ ( x 1 ,..., x n ) = exp¨ − Q( x 1 ,..., x n ) ¸ ,
( 2π ) n/2
© 2 ¹
sadac
Q = ¦ a ij x i x j
i,j
³ f ( x)dx = 1 .
R(n )
cxadia,
fξ(x)≥0 da ³ f ξ ( x )dx = 1 .
Rn
81
es gansazRvra SeiZleba Seicvalos ekvivalenturi gansa-
zRvriT:
x1 xn
Fξ ( x ) = ³ ... ³ f ξ (u 1 , u 2 ,..., u n )du 1 ...du n , (4.7)
−∞ −∞
=P(ξ1(ω)∈B1)...P(ξn(ω)∈Bn). (5.1)
SeiZleba SemovitanoT agreTve SemTxveviT sidideTa mim-
devrobis damoukideblobis cneba. {ξn}n≥1 SemTxveviT sidide-
Ta mimdevrobas ewodeba d a m o u k i d e b e li , Tu nebismieri
naturaluri n-Tvis adgili aqvs (5.1) tolobas.
Teorema 5.1. vTqvaT, ξ=(ξ1, ... , ξn) veqtoris ganawilebis
funqciaa Fξ(x1, ... , xn). ξ1, ξ2, ξ3, ... , ξn. SemTxveviTi sididee-
bis damoukideblobisaTvis aucilebelia da sakmarisi, rom
Fξ(x1, ... , xn)=F ξ 1 (x1)...F ξ n (xn) (5.2)
rogoric ar unda iyos x1, x2, ... , xn namdvil ricxvTa simra-
vlidan.
damtkiceba. (5.2) pirobis aucilebloba cxadia. sakma-
risobis dasamtkiceblad davafiqsiroT x1, x2, ... , xn da gan-
vixiloT ј(1) -ze ori Q1 da Q1' zoma:
Q1(B) = P{ξ1(ω)∈B; ξ2(ω)<x2, ... , ξn(ω)<xn}, B ∈ј(1) ,
Q1'(B) = P{ξ1(ω)∈B}P{ξ2(ω)<x2, ... , ξn(ω)<xn}.
(5.2) pirobis ZaliT zomebi Q1 da Q1' emTxvevian erTma-
neTs [a,b) tipis intervalebze da, maSasadame, karaTeodo-
ris Teoremis ZaliT isini emTxvevian erTmaneTs B∈ј(1) bo-
relis nebismier simravleze, e.i.
Q1'(B) = Q1(B), B ∈ј(1) .
axla davafiqsiroT B ∈ј(1) , x3, x4, ... , xn da ganvixiloT
zomebi:
Q2(B) = P{ξ1(ω)∈B1; ξ2(ω)∈B, ξ3(ω)<x3, ... , ξn(ω)<xn},
Q2'(B) = P{ξ1(ω)∈B1} P{ξ2(ω)∈B}P{ξ3(ω)<x3, ... , ξn(ω)<xn}.
analogiurad SeiZleba vaCvenoT, rom Q2 da Q2' emTxve-
vian erTmaneTs borelis simravleebze, e.i.
83
Q2(B) = Q2'(B), B ∈ј(1) .
Tu gavimeorebT am process n-j er, maSin (5.2)-dan mivi-
RebT (5.1). ٻ
Teorema 5.2. vTqvaT, ξ1, ξ2, ... , ξn damoukidebeli SemTx-
veviTi sidideebia. Tu ξk-s, k = 1, n , ganawileba absolutu-
rad uwyvetia, maSin ξ(ω)=(ξ1(ω), ... , ξn(ω)) SemTxveviTi veq-
toris ganawileba absoluturad uwyvetia. SebrunebiT, Tu
ξ(ω)=(ξ1(ω), ... , ξn(ω)), veqtoris ganawileba absoluturad
uwyvetia, maSin ξk-s, k = 1, n , ganawilebac absoluturad
uwyveti iqneba da, amasTan, TiTqmis yvelgan (lebegis zomis
azriT)
fξ(x1,x2,...,xn)= f ξ1 ( x 1 )f ξ 2 ( x 2 )...f ξn ( x n ) , (5.3)
sadac f ξ1 , f ξ 2 ,..., f ξn ganawilebis simkvriveebia Sesabamisad
ξ1, ξ2, ... , ξn-Tvis.
damtkiceba. vinaidan ξk-s, k = 1, n , ganawilebis funqcia
ekuTvnis absoluturad uwyvet tips, amitom
xk
Fξk ( x k ) = ³ f ξk (t k )dt k , k = 1, n , pirobis ZaliT, ξ1, ξ2, ... , ξn
−∞
damoukidebeli SemTxveviTi sidideebia, amitom (5.2) tolo-
bis ZaliT davwerT:
x1 ∞ ∞ x1
= ³ ( ³ ... ³ f ξ (t 1 , t 2 ,..., t n )dt 1dt 2 ...dt n )dt 1 = ³ f ξ (t 1 )dt 1 (5.5),
−∞ −∞ −∞ −∞
∞ ∞
sadac f ξ1 (t 1 ) = ³ ... ³ f ξ (t 1 , t 2 ,..., t n )dt 2 ...dt n .
−∞ −∞
{ }
∞ ∞ ∞
= ³ dFξ (x) ³ I{x+ y < z} (x, y)dFξ (y) = ³ Fξ (z − x)dFξ (x) (6.1)
−∞ 1 −∞ 2 −∞ 2 1
da analogiurad
∞
Fζ ( z ) = ³ Fξ 1 ( z − x )dFξ 2 ( x ) (6.2)
−∞
1 § x − (m + m ) ·
f ξ1 + ξ2 ( x ) = ϕ¨ 1 2 ¸
.
2 ¨
σ1 + σ 2 ©
2
σ 1 + σ 2 ¸¹
2 2
87
Tavi IV
Ai={ω:ξ(ω)=xi}, i = 1, n , Bj={ω:ξ(ω)=yj}, j = 1, m .
vinaidan
m
A i = * (A i B j )
j =1
88
yoveli i-Tvis da
n
B j = * (B j A i )
i =1
ξ(ω)=xi=yj, roca ω = A i B j .
amitom
n n m
Mξ = ¦ x i P ( A i ) = ¦ ¦ x i P ( A i B j ) =
i =1 i = 1 j= 1
m n m
= ¦ ¦ y j P( A i B j ) = ¦ y j P(B j ). ٻ
j=1 i =1 j=1
40. M ξ ≥ Mξ ;
= ¦ (ax i + by j )I A i B j (ω).
i,j
89
M(aξ + bη) = ¦ (axi + by j )P(A i B j ) =
i,j
= ¦ x i y j P ( A i ) P ( B j ) = ¦ x i P ( A i ) ¦ y j P ( B j ) = M ξM η . ٻ
i,j i j
marTlac, vinaidan
lim ξ n (ω) ≥ η k (ω), k=1,2,...,
n →∞
davuSvaT, rom
c = max η k (ω) < ∞ .
k
vTqvaT, ε>0 da
An={ω:ξn(ω)>ηk(ω)-ε}.
vinaidan lim ξ n (ω) ≥ η k (ω) ,
n →∞
amitom A n ↑ Ω da
aqedan
lim Mξ n ≥ Mη k . ٻ
n →∞
Mξ ≤ M ξ .
damtkiceba. vinaidan − ξ ≤ ξ ≤ ξ , amitom, I da II Tvis-
ebebidan gamomdinareobs, rom
− M ξ ≤ Mξ ≤ M ξ , e.i. Mξ ≤ M ξ . ٻ
IV. Tu Mξ arsebobs, maSin yoveli A∈ѝ-saTvis arsebobs
MξIA; Tu Mξ sasrulia, maSin MξIA agreTve sasrulia.
damtkiceba gamomdinareobs II Tvisebidan da im faqtidan,
rom
(ξIA)+= ξ+IA ≤ξ+ , (ξIA)-= ξ−IA≤ξ- . ٻ
V. Tu ξ da η arauaryofiTi SemTxveviTi sidideebia an
iseTia, rom M ξ < ∞ , M η < ∞ , maSin M(ξ+η) = Mξ + Mη.
damtkiceba. vTqvaT, ξ≥0, η≥0 da {ξn} da {ηn} martiv
SemTxveviT sidideTa iseTi mimdevrobebia, rom ξn↑ξ, ηn↑η.
20 Tvisebis ZaliT
M(ξn+ηn ) = Mξn + Mηn
da lodinis ganmartebis safuZvelze davwerT:
M ξn↑ M ξ, M ηn↑M η
da, maSasadame,
M(ξ+η) = Mξ + Mη.
94
M ξ < ∞ , M η < ∞ SemTxveva daiyvaneba zemoT ganxilulze,
Tu gamoviyenebT im faqts, rom
ξ=ξ+ − ξ− , η=η+ − η− , ξ + ≤ ξ , η + ≤ η
da ξ − ≤ ξ , η − ≤ η . ٻ
95
amitom
Mξη =M ξ+ η+ −M ξ+η−−M ξ−η+ + M ξ−η− =
= M ξ+ M η+ −M ξ+ M η− − M ξ−M η+ +
+M ξ−M η− =(M ξ+ −M ξ−)(Mη+ −Mη− ) =MξMη. ٻ
Sedegi. Tu ξ1, ξ2, ... , ξn damoukidebeli da sasruli maTe-
matikuri lodinis mqone SemTxveviTi sidideebia, maSin
M ξ1⋅ ξ2⋅ ... ⋅ ξn = M ξ1⋅ M ξ2⋅ ... ⋅M ξn.
vityviT, rom (Ω,ѝ,P) sivrceze gansazRvruli SemTxvevi-
Ti sididis Sesaxeb gamoTqmuli raime winadadeba WeSmaritia
„P _ TiTqmis aucileblad“ (T.a) an „1 albaTobiT“, Tu im
ω wertilTa E simravle, sadac winadadeba mcdaria, nulo-
vani P zomisaa: P(E)=0. vinaidan P(E)=0 niSnavs P( E ) = 1
tolobas, amitom E = Ω \ E im ω wertilTa simravlea, ro-
melTaTvis winadadeba WeSmaritia. qvemoT moyvanili maTema-
tikuri lodinis zogierTi Tviseba swored dakavSirebulia
„P-TiTqmis aucileblad“ (T.a.) cnebasTan.
VII. Tu ξ(ω)=0 (T.a.), maSin Mξ=0.
damtkiceba. Tu ξ martivi SemTxveviTi sididea,
n
ξ = ¦ x k I Ak (ω) da xk≠0, maSin, pirobis ZaliT P(Ak)=0. es
k =1
ki niSnavs Mξ=0. Tuki ξ≥0 da 0≤η≤ξ, sadac η martivi Sem-
TxveviTi sididea, maSin η(ω)=0 (T.a.) da Mη=0. maSasadame,
maTematikuri lodinis gansazRvris ZaliT Mξ=0. zogadi Se-
mTxveva daiyvaneba ganxilulze, Tu gaviTvaliswinebT, rom
ξ=ξ+−ξ− da ξ + ≤ ξ , ξ − ≤ ξ da ξ = 0 (T.a.).
Mξ = ³ ξ(ω)P(dω) .
Ω
vTqvaT,
A=[a1, b1)x...x[an, bn),
maSin
³ ξ( x)μ(dx ) = ³( nξ) ( x)I A ( x)μ(dx ) da ³( nξ) ( x)I A ( x)μ(dx ) -is
A R R
nacvlad davwerT:
b1 bn
³ ... ³ ξ( x 1 , x 2 ,..., x n )μ(dx 1 ...dx n ) .
a1 an
99
$3. krebadobis Teoremebi
lim Mξ n ≤ Mξ . (3.1)
n →∞
maSin
∞
³ ξ(ω)P(dω) = ¦ ³ ξ(ω)P(dω) .
Ω j= 1 A j
maSin
∞
³ ξ(ω)dP(ω) = ¦ ³ ξ(ω)P(dω) .
A n =1 A n
aRvniSnoT
Q( A ) = ³ ξ(ω)P(dω) , (3.4)
A
101
maSin
∞
Q( A ) = ¦ Q( A j ) .
j=1
lim Mη′n = M η .
n →∞
amitom lim Mη n = 0 .
n →∞
aqedan da
Mη I A n ≤ M η I A n
102
da
ξ n (ω) ≤ η(ω) ,
sadac Mη<∞, maSin
lim Mξ n = Mξ . (3.6)
n →∞
damtkiceba. yoveli dadebiTi ε ricxvisaTvis
ٻ
p
ξ ≤ η, ξ n − ξ ≤ ( ξ n + ξ ) p ≤ ( 2η) p .
103
$4. lebegis integralis absoluturad uwyvetoba
105
$5. lebegis integralSi cvladTa gardaqmnis Sesaxeb
106
xolo Tu ξ:Ω→R(1), maSin
Mξ = ³ xdFξ ( x ) . (5.31)
(1)
R
(L − S ) ³ h( x )dFξ ( x ) =
[ a ,b ]
maSasadame,
³ h n ( x)dFξ ( x) ≤
**
[a ,b ]
n
≤ ¦ h(ξ k )[Fξ ( x k ) − Fξ ( x k −1 )] ≤ ³ h *n ( x )dFξ ( x ) .
k =1 [ a ,b ]
$7. momentebi
sadac
pi=P{ω:ξ(ω)=xi},
xolo Tu Fξ(x)-s gaaCnia simkvrive fξ(x), maSin
Mξ n = ³ x n f ξ ( x )dx .
R(1)
D(cξ)=c2Dξ, D(ξ+c)=Dξ.
112
3. Tu ξ1, ξ2, ... , ξn damoukidebeli SemTxveviTi sidi-
deebia, maSin
n
D(ξ 1 + ξ 2 + ... + ξ n ) = ¦ Dξ i . (7.1)
i =1
t2
∞
1 § (x − a ) 2 · σ2 ∞ 2 − 2
Dξ = ³ ( x − a ) exp¨¨ −
2
¸
¸dx = ³ t e dt = σ .
2
−∞ σ 2 π © 2σ 2
¹ 2 π −∞
sadac
cxadia, rom
Mξj=p,
xolo
amitom
∞ λk − λ ∞ λk −1
Mξ = ¦ k e = λe −λ ¦ = λ,
k =0 k! k =1 (k − 1)!
∞ λk − λ ∞ k (k − 1)
Dξ = Mξ 2 − (Mξ ) 2 = ¦ k 2 e − λ2 = ¦ λk e − λ +
k =0 k! k =2 k!
∞ kλk − λ
+¦ e − λ2 = λ2 + λ − λ2 = λ .
k =0 k!
114
magaliTi 4. vTqvaT, ξ SemTxveviTi sidide ganawilebu-
lia Tanabrad [a,b] intervalze.
gvaqvs
1 b a+b
Mξ = ³ xdx = .
b−aa 2
1 b 2 (a + b ) 2
Dξ = Mξ 2 − (Mξ ) 2 = ³ x dx − =
b−aa 4
b 2 + ab + a 2 (a + b ) 2 (a − b ) 2
= − = .
3 4 12
magaliTi 5. vTqvaT, ξ SemTxveviTi sididis ganawilebi-
s simkvrivea
λα α −1 − λx
° x e , x>0
f ξ ( x ) = ® Γ(α ) (7.2)
°̄0, x≤0
sadac α>0 da λ>0 parametrebia, xolo
∞
Γ(α) = ³ x α −1e − x dx – gama-funqciaa.
0
Γ(α + 1) α(α + 1) α
= = , Dξ = .
λ2 Γ(α ) λ2 λ2
115
$8. kovariacia. korelaciis koeficienti.
utolobebi
10. ρ ≤ 1 .
ξ 2 − Mξ 2
η2 = .
Dξ 2
cxadia, rom
Mη1 = Mη2 = 0, Dη1 = Dη2 = 1.
advili SesamCnevia agreTve, rom
cov(ξ 1 , ξ 2 )
Mη 1 η 2 = = ρ(ξ 1 , ξ 2 ) .
Dξ 1 Dξ 2
117
10 Tviseba gamomdinareobs
0≤D(η1±η2) = M(η1±η2)2 = Mη12 + Mη22± 2Mη1η2 =
= 2(1±ρ(ξ1, ξ2))
utolobidan, xolo 20 Tviseba ki (8.1) da (8.2)-dan.
davamtkicoT me-30 Tviseba. vTqvaT, ξ1 da ξ2 SemTxveviT
sidideebs Soris wrfivi kavSiri arsebobs:
ξ1 = aξ2 + b (T.a.) a ≠0.
aRvniSnoT
Mξ2 = α da Dξ 2 = β ;
maSin
ξ 2 − α aξ 2 + b − aα − b a
ρ(ξ 1 , ξ 2 ) = M ⋅ = .
β ab a
axla davuSvaT, rom ρ = 1 . vTqvaT, magaliTad, ρ=1. cxadia,
rom
D(η1 - η2) = 2(1-ρ(ξ1, ξ2))=0.
aqedan da dispersiis 1 Tvisebidan miviRebT, rom η1 − η2 =
= const (T.a.). savsebiT analogiurad, erTis toli albaTo-
biT wrfivi kavSiri arsebobs maSinac, rodesac
ρ = −1: η1 − η2 = const. (T.a.). ٻ
utolobebi
(M ξ 1ξ 2 )2 ≤ Mξ 1 2 Mξ 2 2 . (8.5)
2 2
damtkiceba. davuSvaT, rom Mξ1 >0, Mξ2 >0; maSin (8.5)
utoloba miiReba 2 ab ≤ a + b utolobidan, Tu masSi Cav-
2 2
svamT
ξ1 ξ2
a= , b=
2 2
Mξ 1 Mξ 2
da Semdeg aviRebT orive nawilis maTematikur lodins. Tuki
Mξ12=0, maSin maTematikuri lodinis VII da IX Tvisebis
ZaliT Mξ1 ξ2=0, e.i. (8.5) agreTve Sesrulebulia. ٻ
3. iensenis utoloba
Tu Mξ arsebobs da g(x), x∈R(1) amozneqili funqciaa, maSin
g(Mξ)≤M(g(ξ)). (8.6)
119
damtkiceba. Tu g(x), x∈R(1) funqcias gaaCnia g'(x),
g''(x) warmoebulebi, maSin g(x) funqciis amozneqilobidan
gamomdinareobs g''(x)≥0 nebismieri x wertilisaTvis. maSasa-
dame, nebismieri a wertilisaTvis
g(ξ)≥g(a) + g'(a)(ξ-a). (8.7)
Tu am utolobaSi a=Mξ da aviRebT miRebuli utolobis
orive nawilis maTematikur lodins, miviRebT (8.6)-s. zogad
SemTxvevaSi (8.7)-is nacvlad unda gamoviyenoT is faqti, rom
yoveli amozneqili g(x) funqciisaTvis da yoveli a werti-
lisaTvis moiZebneba iseTi c mudmivi ricxvi, rom nebismieri
x-Tvis
g(x)≥g(a)+c(x-a). ٻ
4. liapunovis utoloba
davuSvaT, rom 0<α<β, maSin
(M ξ )
α 1/ α
(
≤ Mξ )
β 1/β
.
damtkicebisaTvis iensenis utolobaSi unda aviRoT g(x)=xβ/α
α
amozneqili funqcia da ξ SemTxveviTi sidide. ٻ
liapunovis utolobidan gamomdinareobs Semdegi f a qt i :
Tu ξ SemTxveviT sidides gaaCnia k-uri rigis sasruli mome-
nti, maSin mas gaaCnia k-ze naklebi rigis Mξm, m=1, 2,..., k-1
momentebi.
$9. pirobiTi ganawileba da
pirobiTi maTematikuri lodini
1
= ³ ξ(ω)P(dω) .
P( B ) B
aRvniSnoT
M(ξ; B ) = ³ ξ(ω)P(dω) ,
B
e.i.
1
M(ξ | B ) = M(ξ; B ) .
P( B )
advili SesamCnevia, rom funqcia
Fξ ( x | B ) = PB (ξ < x ) = P{ξ < x | B}
m m m
Mξ = ³ ξ(ω)dP = ¦ ³ ξ(ω)dP = ¦ M(ξ; B k ) = ¦ P(B k )M(ξ / B k ) .
Ω k =1Bk k =1 k =1
amasTan,
125
3. p i r o b i T i m a T e m a t i k u r i lo d i n i , r o g o -
r c S e m T x ve vi T i s i di de . ganvixiloT SemTxveviTi sidi-
deebi:
f ξ ( x | η) = f ξ|η ( x, y ) , M(ξ | η) = M(ξ | η = y ) y =η .
y =η
MM(ξ|η)=Mξ. (9.7)
127
CamovTvaloT pirobiTi maTematikuri lodinis Tvisebebi:
1. M(C|η)=C; 2) M(Cξ|η)=CM(ξ|η);
3. M(C1ξ1+ C2ξ2|η)=C1M(ξ1|η)+C2M(ξ2|η);
4. Tu ξ da η damoukidebeli SemTxveviTi sidideebia, ma-
Sin M(ξ|η)=Μξ;
5. M(ξh(η)|η)=h(η)Μ(ξ|η); 6) MM(ξ|η)=Μξ.
pirobiTi maTematikuri lodini mniSvnelovan rols Ta-
maSobs. es roli dakavSirebulia erT eqstremalur Tvise-
basTan.
vTqvaT, ξ, η1, η2, ...,ηk SemTxveviTi sidideebia, amasTan, ve-
qtori η=(η1, ...,ηk) dakvirvebadia, xolo ξ SemTxveviTi sidi-
de aradakvirvebadi. saWiroa SevafasoT ξ-is mniSvneloba η-
veqtoris saSualebiT.
es niSnavs, rom unda moiZebnos m(x)=m(x1,...,xk) funqcia,
romlisTvisac ξˆ = m(η) SemTxveviTi sidide rac SeiZleba nak-
lebad gansxvavdebodes ξ-gan. ξ̂ ≅ ξ miaxloebis sizustis zo-
mad gamoviyenoT M | ξˆ − ξ |2 – saSualo kvadratuli gadaxra
da amocana CamovayaliboT ase: vTqvaT, M|ξ|2<∞. k - cvladis
borelis funqciaTa H klasSi, romelTaTvis M|h(η)|2<∞
∀h∈H, unda moiZebnos iseTi m(x) ∈H , rom
M|ξ-m(η)|2≤M|ξ-h(η)|2, ∀h∈H.
aseTi m(x), x∈Rm, funqcia arsebobs da is M(ξ|η1=x1,
η2=x2,...,ηk=xk) regresiis funqciis tolia. marTlac,
M|ξ-h(η)|2=M|ξ-m(η)|2+M((ξ-m(η)(m(η)-h(η))+M(m(η)-(η))2.
(5) da 6) Tvisebis ZaliT, miviRebT:
M(ξ-m(η))(m(η)-h(η))=M(m(η)−h(η))M(ξ-m(η)|η)=0.
maSasadame,
M|ξ-h(η)|2=M|ξ-m(η)|2+M|m(η)-h(η)|2≥M|(ξ-m(η)|2. ٻ
vTqvaT, (ξ,η) ganawilebulia normaluri kanoniT, rom-
lis ganawilebis simkvrivea
128
1 1 ª (x − m1 )2
f ξη ( x, y ) = exp®− 2 «
−
¯ 2(1 − ρ ) ¬ σ 1
2
2πσ1σ 2 1 − ρ2
( x − m 1 )( y − m 2 ) ( y − m 2 ) 2 º ½
− 2ρ + »¾ .
σ 1σ 2 σ 22 ¼¿
(9.4) formulis ZaliT davwerT:
1 ( x − m( y )) 2 ½
f ξ|η ( x | y ) = exp®− 2 2 ¾
,
2π(1 − ρ 2 )σ12 ¯ 2σ 1 (1 − ρ ) ¿
sadac
σ1
m( y ) = m 1 + ρ( y − m 2 ) .
σ2
maSin gansazRvra 9.4-is ZaliT miviRebT:
∞
M(ξ | η = y ) = ³ xfξ|η ( x | y )dx = m( y ) .
−∞
amitom
∞
P{ξ1 + ξ 2 < x} = M[MI(ξ1 + ξ 2 < x) | ξ1 ] = ³ dFξ (t)Fξ (x − t) .
1 2
ٻ
−∞
129
Tavi V
ξn ⎯
⎯→
P
c = const
f (ξ n ) ⎯
⎯→
P
f (c ) .
ξ n − ηn ⎯
⎯→
P
0 , ηn ⎯
⎯→
P
η,
P
maSin f (ξ n ) − f ( η) ⎯
⎯→ 0 (daamtkiceT!).
ξ (nk ) ⎯
⎯→
P
ξ (k ) .
40. Tu ξ n ⎯
⎯→
P
ξ da P{ω : ξ n (ω) ≤ c} = 1 yoveli n-Tvis
da romelime c>0 ricxvebisaTvis, maSin
lim Mξ n = Mξ .
n →∞
P{ω : ξ(ω) ≤ c} = 1 .
131
maSin
P{ω:f(ξn)=0}=1 da 10-is ZaliT f (ξ n ) ⎯
⎯→
P
f (ξ ) ,
maSasadame,
P{ω:f(ω)=0}=1 da P{ω : ξ(ω) ≤ c} = 1 .
vTqvaT, axla In(δ) indikatoria {ω : ξ n (ω) − ξ(ω) ≥ δ } sim-
ravlis, maSin
ξ n − ξ ≤ δ + 2cI n (δ ) .
aqedan miviRebT, rom
Mξ n − Mξ ≤ M ξ n − ξ ≤ δ + 2cMI n (δ ) ≤
≤ δ + 2cP{ω : ξ n (ω) − ξ(ω) > δ },
maSasadame,
lim Mξ n − Mξ < δ
n→∞
132
60. Tu ξn → ξ saSualo kvadratuli azriT, maSin ξ n → ξ
saSualod da, maSasadame, agreTve ξ n ⎯
⎯→
P
ξ . es gamomdina-
reobs
M ξn − ξ ≤ M ξn − ξ ( )
2 1/ 2
utolobidan.
70. Tu ξ n → ξ saSualo kvadratuli azriT, maSin
Mξ n → Mξ da Mξ n2 → Mξ 2 .
damtkiceba. Mξ n → Mξ gamomdinareobs 60-dan. meoris
damtkicebisaTvis SevniSnavT, rom
ξ n2 = [ξ + (ξ n − ξ )]2 ≤ 2(ξ 2 + (ξ n − ξ )2 ) ,
maSasadame,
Mξ n2 ≤ 2[Mξ 2 + M(ξ n − ξ ) 2 ] .
amitom
Mξ n2 − Mξ 2 = M(ξ n − ξ )(ξ n + ξ ) ≤
≤ ª¬ M(ξ n − ξ )2 º¼ ª¬ M(ξ n + ξ )2 º¼
1/ 2 1/ 2
≤
[
≤ M(ξ n − ξ ) 2 ] [2(Mξ + Mξ )] ≤
1/ 2 2
n
2 1/ 2
Sn = ξ1 + ξ2 + ...+ ξn,
sadac ξ1, ξ2, ..., ξn erTnairad ganawilebuli damoukidebeli
§ 0, 1·
SemTxveviTi sidideebia saerTo ¨¨ ¸¸ ganawilebiT da,
© 1 − p, p ¹
amasTan,
Mξk=p, Dξk=p(1-p)≤ 1 , k=1, 2, ... .
4
135
rogorc vxedavT, CebiSevis Teoremis SedegSi moTxovnili
pirobebi am SemTxvevaSi sruldeba da, maSasadame,
Sn 1 n 1 n
P{ω : − p ≥ ε} = P{ω : ¦ ξ j − ¦ Mξ j > ε} → 0 ,
n n j=1 n j=1
roca n→∞. ɰ
markovis Teorema. Tu ξ1, ξ2, ..., ξn, .... SemTxveviTi sidi-
deebis mimdevrobisaTvis
1 n
D ¦ ξ j → 0 , roca n→∞,
n 2 j=1
maSin
1 n 1 n ½
lim P ® ¦ ξ j − ¦ Mξ j < ε ¾ = 1 .
n→∞
¯ n j=1 n j=1 ¿
damtkiceba gamomdinareobs CebiSevis utolobebidan,
marTlac
§1 n ·
D¨ ¦ ξ j ¸
1 n ½
P ® ¦ ξ j − ¦ Mξ j < ε ¾ ≥ 1 − © 2 ¹ .
1 n n j=1
ɰ
¯ n j =1 n j =1 ¿ ε
SeniSvna. Tu ξ1, ξ2, ..., ξn, .... arian wyvil-wyvilad urTier-
Tdamoukidebeli, maSin markovis piroba miiRebs Semdeg saxes:
1 n
¦ Dξ j → 0 , roca n→∞.
n 2 j=1
saidanac gamomdinareobs, rom CebiSevis Teorema warmoadgens
markovis Teoremis kerZo SemTxvevas.
xinCinis Teorema. Tu ξ1, ξ2, ..., ξn, .... damoukidebeli
da erTi da igive ganawilebisa da sasruli maTematikuri
lodinis a=Mξn mqone SemTxveviTi sidideebia, maSin
1 n
¦ ξ k ⎯⎯→ a .
P
n k =1
136
damtkiceba. ganvsazRvroT e.w. „wakveTis“ meTodiT axa-
li ηk da ζk SemTxveviTi sidideebi:
ξ k , Tu ξ k < nδ,
ηk = ®
¯ 0, Tu ξ k ≥ nδ,
0, Tu ξ k < nδ,
ζk = ®
¯ξ k , Tu ξ k ≥ nδ,
sadac δ dadebiTi fiqsirebuli ricxvia. cxadia, rom nebis-
mieri k-Tvis (1≤k≤n) ξk = ηk + ζk. ηk SemTxveviTi sididisa-
Tvis arsebobs maTematikuri lodini da dispersia:
nδ
a n = Mη k = ³ xdFξ1 ( x ) ,
− nδ
nδ nδ
Dη k = ³ x 2 dFξ1 ( x ) − a n2 ≤ nδ ³ x dFξ1 ( x ) ≤ nδb ,
− nδ − nδ
sadac
∞
b = ³ x dFξ1 ( x ) .
−∞
1 n ½ 1 n
P ®ω : ¦ η k (ω) − a ≥ 2ε ¾ ≤ P ®ω : ¦ η k − a n +
¯ n k =1 ¿ ¯ n k =1
½
} ¯
1 n
+ an − a ≥ 2ε ≤ P ® ω : ¦ ηk − a ≥ ε ¾ ≤ bδ / ε 2 , n ≥ N1 . (2.4)
n k =1 ¿
137
(2.4) utolobisa da ξk = ηk + ζk warmodgenidan miviRebT:
1 n ½ 1 n 1 n ½
P ®ω : ¦ ξ j − a ≥ 4ε ¾ ≤ P ®ω : ¦ η k − a + ¦ ζ k ≥ 4ε ¾ ≤
¯ n j=1 ¿ ¯ n k =1 n k =1 ¿
1 n ½
{ }
n
≤ P ® ω : ¦ ηk − a ≥ 2ε ¾ + P ω : ¦ ζ k ≠ 0 ≤
¯ n k =1 ¿ k =1
δb
{ }
δb n
{ }
n n
≤ 2 + P ω : ¦ ζ k ≠ 0 ≤ 2 + ¦ P ω : ¦ ζ k ≠ 0 , n > N1 . (2.5)
ε k =1 ε k =1 k =1
n
½
axla SevafasoT P ®ω : ¦ ζ k ≠ 0¾ , SevniSnoT, rom
¯ k =1 ¿
pirobis ZaliT
³ x dFξ1 ( x) → 0 ,
x ≥ nδ
x ≥ nδ
e.i.
δ
P{ω : ζ k ≠ 0} ≤
, roca n>N2. (2.6)
n
sabolood (2.5) da (2.6) Tanafardobebidan vRebulobT:
1 n bδ
P{ω : ¦ ξ k − a ≥ 4ε} ≤ δ + 2 , roca n>max(N1, N2). (2.7)
n k =1 ε
radganac δ nebismieri dadebiTi ricxvia, amitom (2.7)-is
marj vena mxare SegviZlia gavxadoT ragind mcire ricxvze
naklebi. ɰ
SeniSvna. 1. sainteresoa SevniSnoT, rom CebiSevis Teore-
misagan gansxvavebiT, xinCinis TeoremaSi ar moiTxoveba meo-
re rigis momentis arseboba.
138
1
2. vTqvaT, saWiroa gamoiTvalos ³ g( x)dx integrali, sa-
0
dac g(x) uwyveti funqciaa. vTqvaT, ξ1, ξ2, ..., ξn damoukide-
beli da [0,1] intervalze Tanabari ganawilebis mqone Sem-
TxveviTi sidideebia. Tu gavixsenebT me-IV Tavis (5.5) Tana-
fardobas, davwerT:
Mg(ξ n ) = ³ g( x )f ξn ( x )dx ,
R (1)
sadac
0, Tu x ∉ [0,1],
fξn (x) = ®
¯ 1, Tu x ∈ [0,1].
saidanac
1
Mg(ξ n ) = ³ g( x )dx .
0
139
vTqvaT, Sn-„warmatebaTa“ raodenobaa orSedegian n damo-
ukidebel cdaSi (bernulis sqema!), „warmatebis albaToba“
x-is toli iyos, 0<x<1, xolo f(x) [0,1] segmentze uwyveti
funqciaa.
rogorc viciT,
P{ω : S n = k } = C nk x k (1 − x ) n −k , k = 0, n ,
amitom
§S · n §k·
B n ( x) = Mf ¨ n ¸ = ¦ f ¨ ¸C nk x k (1 − x ) n −k .
© n ¹ k =0 © n ¹
am polinoms f(x) funqciisaTvis b e r n S t e i n i s p o -
li n o m i ewodeba.
bernSteinis Teorema. Bn(x) polinomTa mimdevroba kre-
badia Tanabrad [0,1] segmentze uwyveti f(x) funqciisaken, e.i.
max f ( x ) − B n ( x ) → 0 , roca n→∞.
0 ≤ x ≤1
§k·
= ¦ f ¨ ¸ − f (x) Ckn xk (1 − x)n +k +
k
k: − x <δ
n
©n¹
§k·
+ ¦ f ¨ ¸ − f (x) Ckn xk (1 − x)n −k ≤
k
k: − x ≥δ
n
©n¹
ε ε S ½
≤ + 2c ¦ C kn x k (1 − x ) n −k = + 2cP ®ω : n − x ≥ δ ¾ , (2.8)
2 k
k: − x ≥δ
2 ¯ n ¿
n
S ½ DS
P ®ω : n − x ≥ δ ¾ = P{ω : S n (ω) − nx ≥ nδ} ≤ 2 n2 =
¯ n ¿ n δ
nx(1 − x ) 1
= ≤ . (2.10)
n δ
2 2
4nδ 2
vinaidan
max(1 − x )x ≤ 1 / 4 .
0 ≤ x ≤1
1
vTqvaT, N>0 iseTia, rom < ε/ 2.
4nδ 2
roca N≤n, maSin (2.8) da (2.10) ZaliT davwerT
141
$3. did ricxvTa kanonisaTvis
aucilebeli da sakmarisi piroba
1 + ε2 ∞ x2
≤ ³ dΦ n ( x ) . (3.3)
ε 2 −∞ 1 + x 2
vinaidan,
∞
M(f (ξ )) = ³ f ( x)dFξ ( x ) ,
−∞
amitom
∞
x2 μ n2
³ d Φ n ( x ) = M . (3.4)
−∞ 1 + x 1 + μ n2
2
142
(3.3) da (3.4)-dan gamomdinareobs Teoremis pirobis sak-
marisoba.
vaCvenoT, rom (3.2) warmoadgens aucilebel pirobas.
gvaqvs
x2
P{ μ n ≥ ε} = ³ dΦ n ( x) ≥ ³ dΦ n ( x ) =
x ≥ε 1 + x
2
x ≥ε
∞
x2 x2 μ n2
= ³ d Φ n ( x ) − ³ d Φ n ( x ) ≥ M − ε2,
−∞ 1 + x x <ε 1 + x 1 + μ n2
2 2
e.i.
μ n2
0≤M ≤ ε 2 + P{μ n ≥ ε}. (3.5)
1 + μn 2
= 2{
1 n
¦
n j= 1
n
M(ξ j − Mξ j )2 + 2¦ M(ξ j − Mξ j )(ξ j − Mξ j ) =
j≠ i
}
1 n
= D¦ ξ .
n 2 j= 1 j
aqedan, Tu markovis piroba Sesrulebulia, maSin Sesru-
lebulia (3.2) piroba.
143
$4. borel-kantelis Teorema. TiTqmis
aucilebeli krebadoba
e.i. xdomilobebia.
Tu lim A n = limA n , maSin xdomilobaTa (4.1) mimdevrobas
n→∞ n→∞
maSin
P( limA n ) = 0 .
n →∞
maSin
P( limA n ) = 1 .
n→∞
damtkiceba. vinaidan
∞ ∞
limA n = * A m ,
n →∞ n =1m ≥ n
145
amitom yoveli n-Tvis
∞
limA n ⊆ * A m
n→∞ m >n
da
radganac
* Ak ⊃ * Ak , k=1, 2, ....
k ≥n k ≥ n +1
da
P{ limA n } ≤ lim P( * A m ) = 1 − lim P( A m ) ,
n→∞ n→∞ m≥n n→∞ m≥n
P( A m ) = ∏ P( A m ) = ∏ (1 − P( A m )) .
m≥n m≥n m≥n
Tu gamoviyenebT
ln(1-x)≤-x, 0≤x≤1
utolobas, miviRebT:
ln ∏ [1 − P( A k )] = ¦ ln[1 − P( A m )] ≤ − ¦ P( A m ) = −∞ .
m≥n m≥n m ≥n
146
maSasadame, nebismieri n-Tvis
P( A m ) = 0 .
m ≥n
saidanac
P( limA n ) = 1 − lim P( A m ) = 1 . ɰ
n→∞ n→∞ m≥n
imisaTvis, rom
P{ω : ξ n (ω) →
/ ξ(ω)} = 0 ,
aucilebeli da sakmarisia, rom yvela k-Tvis
∞ ½
P ® * { ω : ξ m ( ω ) − ξ ( ω ) > k −1 ¾ = 0 , (4.4)
¯n =1m ≥n ¿
xolo, radganac
roca n→∞. ɰ
SeniSvna. T.a. krebadobidan gamomdinareobs albaTobiT kre-
badoba, marTlac,
{ω : ξ n (ω) − ξ(ω) > ε } ⊆ {ω : sup ξn ( ω) − ξ( ω) > ε} .
m≥n
149
Teorema (4.2) gamoyenebis sailustraciod davamtkicoT
borelis Teorema, romelic fardobiTi sixSiris T.a. kreba-
dobaSi mdgomareobs. es Teorema kolmogorovis gaZliere-
bul did ricxvTa kanonis kerZo SemTxvevasac warmoadgens,
romelsac gavecnobiT momdevno paragrafSi.
borelis Teorema. vTqvaT, Sn – „warmatebaTa“ raode-
nobaa orSedegiani n damoukidebeli cdis dros, xolo p –
„warmatebis“ albaToba calkeuli cdis dros,
maSin
S n T.a
⎯⎯→ p .
n
damtkiceba. Sn warmovadginoT n urTierTdamoukidebel
SemTxveviT sidideTa j amis saxiT:
Sn = ξ1 + ξ2 + ... + ξn,
sadac
P{ω:ξj(ω)=1}=p, P{ω:ξj(ω)=0}=1 - p, j = 1, n .
visargebloT Sn-is aseTi j amis saxis warmodgeniT da
SevafasoT
4 4 4
§S · §S · 1 §n ·
M¨ n − p ¸ . gvaqvs M¨ n − p ¸ = 4 M¨ ¦ (ξ j − p )¸ =
© n ¹ © n ¹ n © j= 1 ¹
1 4!
= ¦ M(ξ 1 − p ) j1 ...(ξ n − p ) jn . (4.5)
n4 j1 + ...+ jn = 4 j1 ! j 2 !... jn !
n(n − 1)
= n − 3 M(ξ 1 − p ) 4 + 3 4
(M(ξ 1 − p ) 2 ) 2 =
n
150
n(n − 1)
= n − 3 (pq 4 + 2p 4 ) + 3 (pq ) 2 ≤ cn − 2 , c=const.
n4
axla, Tu gamoviyenebT CebiSevis utolobas, yoveli ε>0-Tvis
gveqneba:
4
S
M n −p
S ½
° S
4
½
° n c
P ® ω : n − p ≥ ε ¾ = P ®ω : n − p ≥ ε 4 ¾ ≤ ≤ 2 2.
¯ n ¿ °̄ n °¿ ε 4
n ε
aqedan cxadia, rom
∞ Sn ½
¦ P ®ω : − p ≥ ε¾
n =1 ¯ n ¿
mwkrivi krebadia yoveli dadebiTi ε ricxvisaTvis da, maSa-
sadame, zemoT damtkicebuli 4.2 Teoremis ZaliT miviRebT,
rom
S n T.a
⎯⎯→ p . ɰ
n
amitom
n
Mζ n2 ≥ ¦ Mζ n2 I { ν =k } ≥ x 2 P{ω : ν ≤ n} =
k =1
Dζ n2
= x 2 P{ω : max ζ k ≥ x} , e.i. P{ω : max ζ k ≥ x} ≤
. ɰ
1≤ k ≤ n 1≤ k ≤ n x2
axla davamtkicoT gaZlierebul did ricxvTa kanonis Se-
saxeb kolmogorovis Teorema 5.2. vTqvaT, ξ1, ξ2,... damo-
ukidebeli SemTxveviTi sidideebia,
2
∞ σn
Mξn = 0, Dξn = σn2 da ¦ < ∞,
n =1 n2
maSin
ξ 1 + ξ 2 + ... + ξ n T.a
⎯⎯→ 0 . (5.3)
n
damtkiceba. aRvniSnoT ζn = ξ1 + ξ2 + ... + ξn. amave Tavis
(4.2) Teoremis safuZvelze (5.3) krebadoba tolZalovania
ζk
P{ω : sup ≥ ε } → 0 , n→∞ (5.4)
k ≥n k
pirobis Sesrulebis. SemoviRoT aRniSvna
ζk
A n = {ω : nmax
−1
> ε} .
n
2 ≤k ≤ 2 k
maSin (5.4) tolZalovania
∞
P{ * A k } → 0 , n→∞ (5.5)
k =n
153
pirobis Sesrulebis. kolmogorovis utolobis ZaliT
P(A n ) ≤ P{ω : max ζ k > ε 2n −1 } ≤
2n−1 ≤ k ≤ 2n
Dζ
≤ P{ω : max ζ k > ε 2n −1 } ≤ 4 2n
.
1≤ k ≤ 2n
ε 22n
2
Semdeg
∞ ∞ 2k ∞
−2 − 2k
¦ P( A k ) ≤ 4ε − 2 ¦ 2 − 2k ¦ σ n ≤ 4ε ¦ σ n ⋅ ¦k 2 ≤
2 2
k =1 k =1 n =1 n =1 { k :2 ≥ n }
2
∞ σn ∞
≤ 8ε −2
¦ < ∞ , radganac ¦ 2 − 2k ≤ 2 ⋅ 2 − 2k 0 .
n =1 n2 k =k 0
∞
¦ P( A k ) mwkrivis krebadobidan gamomdinareobs (5.5), vina-
k =1
idan
§ ∞ · ∞
P¨ * A k ¸ ≤ ¦ P( A k ) → 0 , n→∞. ɰ
© k =n ¹ k =n
Sedegi. Tu ξn SemTxveviT sidideTa dispersiebi Semosaz-
Rvrulia erTi da imave c mudmivebiT, maSin ξ1, ξ2, ... damou-
kidebel SemTxveviT sidideTa mimdevroba emorCileba gaZli-
erebul did ricxvTa kanons.
am Sedegidan trivialurad gamomdinareobs b o r e li s
T e o r e m a , radganac
1
Dξ k = p(1 − p ) ≤ , k=1, 2, ....
4
lema 5.1. ξ SemTxveviTi sididis maTematikuri lodini
sasrulia maSin da mxolod maSin, rodesac
∞
¦ P{ω : ξ(ω) ≥ n} < ∞ .
n =1
∞
≤ ¦ nP{ω : n − 1 < ξ(ω) ≤ n}
n =1
da Tanafardobebidan
∞ ∞
¦ nP{ω : n − 1 < ξ(ω) ≤ n} = ¦ P{ω : ξ(ω) > n} ≤
n =1 n=0
∞
≤ 1 + ¦ P{ω : ξ(ω) > n} ,
n =1
∞ ∞
¦ (n − 1)P{ω : n − 1 < ξ(ω) ≤ n} = ¦ nP{ω : n − 1 < ξ(ω) ≤ n} −
n =1 n =1
∞
− P{ω : ξ(ω) > 0} = ¦ P{ω : ξ(ω) > n}
n =1
gamomdinareobs utolobebi
∞ ∞
¦ P{ω : ξ(ω) > n} ≤ M ξ ≤ 1 + ¦ P{ω : ξ(ω) > n} ,
n =1 n =1
n
lim E 3 = − lim n −1 ¦ Mξ k I { ω: ξk <k } = − lim Mξ n I { ω: ξn ≥n } =
n→∞ n→∞ k =1 n→∞
= − lim ³ xdFξ1 ( x ) = 0 .
n →∞ x ≥n
aRvniSnoT
An={ω:ξn(ω)≠ηn(ω)}.
gvaqvs
∞ ∞ ∞
¦ P( A n ) = ¦ P{ω : ξ n (ω) > n} = ¦ P{ω : ξ 1 > n} ,
n =1 n =1 n =1
1
Stolcis Teorema. vTqvaT, {xn} da {yn} ricxviTi mimdevrobebia. Tu yn+1>yn,
da arsebobs x − x n −1 , maSin arsebobs
lim y n = ∞ lim n lim ( x n / y n ) da adgi-
n→∞ y n − y n −1
n→∞ n →∞
156
sadac ukanaskneli mwkrivi krebadia Mξ1 sasrulobis gamo
(ix. lema 5.1), amitom borel-kantelis Teoremis ZaliT
mxolod sasruli ricxvi n nomrebisaTvis ηn≠ξn. amgvarad,
T.a T.a
E 1 ⎯⎯→ 0 . dagvrCa vaCvenoT E 2 ⎯⎯→ 0 . gamoviyenoT Teo-
rema 5.2. amisaTvis davamtkicoT, rom
∞Dη n
¦ 2
< ∞.
n =1 n
gvaqvs
n
Dη n ≤ Mη n2 = ³ x 2 dFξ1 ( x ) ,
−n
∞ 1 n 2 ∞ n
−2
¦ ³ = ¦ ¦ ³ x dFξ1 ( x) =
2
2
x dFξ 1
( x ) n
n =1 n − n n =1 k =1k −1< x ≤ k
n ∞ 1 ∞ ∞ 1
=¦ ³ x dFξ ( x) ¦
2
2
≤ ¦ ³ x dFξ1 ( x )k ¦ 2
.
k =1k −1< x ≤ k n =k n k =1k −1< x ≤ k n =k n
vinaidan
∞ 1 § 1 ∞ 1· § 1 ∞ dx ·
k¦ ≤ k + ¦
¨ 2 n =k +1 2 ¸ ≤ k ¨ 2 + ³k 2 ¸ =
©k n ¹ ©k x ¹
2
n=k n
§ 1 1·
= k ¨ 2 + ¸ ≤ c = const
©k k¹ ,
xolo
∞
¦ ³ x dFξ1 ( x) = M ξ 1 < ∞ ,
k =1k −1< x ≤ k
amitom
∞ 1
¦ 2
Dη n < ∞ .
n =1 n
158
Tavi VI
npn→λ ,
amitom
λ §1·
pn = + o¨ ¸ .
n ©n¹
cxadia, rom
b(k , n, p n ) = C kn p kn (1 − p n ) n −k =
k n
n(n − 1)...(n − k + 1) § λ § 1 ·· § λ § 1 ··
= ¨ + o¨ ¸ ¸ (1 − p n ) −k ¨ 1 − + o¨ ¸ ¸ =
k! ©n © n ¹¹ © n © n ¹¹
n
λk § λ § 1 ·· § 1· § k − 1·
= (1 + o(1)) k ¨ 1 − + o¨ ¸ ¸ (1 − p n ) −k ¨ 1 − ¸...¨ 1 − ¸ . (1.4)
k! © n © ¹¹
n © n ¹ © n ¹
Pn(0)≈Π(0,5)=e-5, Pn(1)≈Π(1,5)=5e-5.
amgvarad,
P{Sn≥2}≈1-6e-5 ≈0,9596.
zusti formuliT gamoTvla gvaZlevs:
b(0; 5000; 0,001) ≈ 0,0067, b(1; 5000; 0,001) ≈ 0,0335,
da, maSasadame,
P{Sn≥2} = 0,9597.
amgvarad, asimptoturi formuliT sargeblobisas daSve-
buli cdomileba gamosaTvleli sididis 0,01%-ze naklebia.
SemoviRoT aRniSvna:
x 1− x k
H(x) = x ln + (1 − x)ln ; p* = .
p 1− p n
162
damtkiceba. am Teoremebis dasamtkiceblad visargebloT
stirlingis asimptoturi formuliT: roca m→∞, maSin
§1·
m! = 2πmm m e −m e θm , θ m = 0¨ ¸ .
©m¹
gvaqvs
n!
P{S n = k } = C nk p k (1 − p ) n −k = p k (1 − p ) n −k =
k! (n − k )!
n nn
= p k (1 − p ) n −k e θn − θk − θn −k =
2πk (n − k ) k k (n − k ) n −k
1
= exp{−n(p * ln p * + (1 − p*) ln(1 − p*) −
2πnp * (1 − p*)
− p * ln p − (1 − p*) ln(1 − p ))} exp(θ n − θ m − θ n −m ) =
1 § § 1 · § 1 · § 1 ··
= exp(−nH(p*)¨ 1 + 0¨ ¸ + 0¨ ¸ + 0¨ ¸¸. ɰ
2πnp * (1 − p*) © © n ¹ © k ¹ © n − k ¹¹
§ p ·
n − k = nq − x npq = nq¨¨ 1 − x ¸.
© nq ¸¹
radgan x sasrul intervalSi icvleba, amitom k→∞ da
n-k→∞, roca n→∞. es gvaZlevs saSualebas davweroT:
b(k,n,p) =
1 § § 1 · § 1 · § 1 ··
= exp(−nH(p*)¨ 1 + 0¨ ¸ + 0¨ ¸ + 0¨ ¸ ¸ . (2.4)
2πnp * (1 − p*) © © n ¹ © k ¹ © n − k ¹¹
vinaidan x∈[a,b], (2.3)-dan miviReT:
§ q · § p ·
k ≥ np¨¨ 1 + a ¸¸ , n − k ≥ nq¨¨ 1 − b ¸.
© np ¹ © nq ¸¹
e.i.
§1· § 1 · §1·
0¨ ¸ + 0¨ ¸ = 0¨ ¸ . (2.5)
©k ¹ ©n −k ¹ ©n¹
Tanabrad yvela x-Tvis [a,b]-dan. aseve, Tu gamoviyenebT
(2.3) tolobebs, miviRebT:
k § § 1 ·· n−k § § 1 ··
p* = = p¨ 1 + 0¨ ¸ ¸ , q* = = q¨ 1 + 0¨ ¸ ¸ ,
n © © n ¹¹ n © © n ¹¹
1 1 § § 1 ··
e.i. = ¨ 1 + 0¨ ¸ ¸ , q* = 1 - p*, (2.6)
np * q * npq © © n ¹¹
= e 2 (1 + 0(n −1/ 2 ))
2πnpq
165
Tanabrad yvela x-Tvis [a,b]-dan. amrigad, Cven b(k,n,p)-sTvis
miviReT
1 § k − np ·
b( k , n , p ) ∼ ϕ¨¨ ¸
npq © npq ¸¹
asimptoturi formula, sadac
x2
1 −2
ϕ( x ) = e . ٻ
2π
167
aqedan, (3.3) da (3.6)-is ZaliT
ε
P{ ξ n > c} ≤ , n ≥ n 0 . (3.7)
4
axla aviRoT nebismieri [a,b] intervali da aRvniSnoT
[A,B]= =[a,b] [-C,C],
radgan -C≤A<B≤C, amitom, rogorc Cven es ukve davamtki-
ceT, moiZebneba iseTi n1 ricxvi, rom yoveli n>n1-saTvis
adgili aqvs utolobas
1 B −x2 / 2 ε
P{ξ n ∈ [ A, B]} − ³e dx < . (3.8)
2π A 2
(3.6) - (3.8)-is ZaliT, utolobidan
1 b − x2 / 2
P{ξ n ∈ [a , b]} − ³e dx ≤
2π a
1 −x2 / 2 1 B −x2 / 2
≤ P{ ξ n > c} + ³e dx + P{ξ n ∈ [ A, B]} − ³e dx
2π x > c 2π A
miviRebT, rom
1 b − x2 / 2
P{ξ n ∈ [a , b]} − ³e dx < ε
2π a
Tanabrad yvela a da b-saTvis (a≤b). ɰ
168
Tavi VII
maxasiaTebeli funqciebi
$1. maxasiaTebeli funqciis gansazRvra
da misi umartivesi Tvisebebi
M(ξi⋅ηj)=MξiMηj.
amave mizeziT
Mξ1ξ2=Mξ1Mξ2 da Mη1η2=Mη1Mη2.
gvaqvs
Mζ ≤ M ζ . (1.3)
170
vTqvaT, axla
ξ = ξ + − ξ −, η = η+ − η−,
xolo ξ n± , η n± Sesabamisad ξ±, η± -sken krebadi zrdadi mar-
tiv SemTxveviT sidideTa mimdevrobaa.
cxadia, rom
ξn = ξn + − ξn − → ξ, ηn = ηn + − ηn − → η
da, maSasadame, ζn → ζ; Mξ da Mη-is gansazRvris ZaliT
davwerT
Mζ = lim Mζ n ,
n→∞
sadac ζn = ξn + iηn .
Semdeg (1.4)-is ZaliT
Mζ n ≤ M ζ n nebismieri n-saTvis.
marTlac,
ζ n ≤ ξ n + η n = ξ n+ + ξ n− + η n+ + η n− ≤ ξ + + ξ − + η + + η − = ξ + η
amitom
m +1
θ
m
( iθ )k
m θ m −1 ( iu ) k |θ |
u
e −¦
iθ
= ³ (e iu − ¦ )du ≤ ³ du = . ɰ
k =0 k ! 0 k =0 k ! 0 m! ( m + 1)!
20-is damtkiceba. ganvixiloT A = {ω : ξ < X} xdomi-
loba. gvaqvs
ϕ ξ (t + h ) − ϕ ξ (t ) = Me i ( t +h )ξ − Me itξ = Me itξ (e ihξ − 1) =
173
vTqvaT, ε>0. Tavdapirvelad avarCioT iseTi X = X0, rom
ε
1 − Fξ ( X 0 ) + Fξ ( − X 0 ) <
4
(es yovelTvis SeiZleba, vinaidan Fξ(X)→1 da Fξ(-X)→0,
ε
roca X→∞), e.i. M 2 ≤ , xolo Semdeg h iseTi aviRoT,
2
ε
rom h ≤ δ = ε / 2X 0 , gveqneba M 1 ≤ .
2
maSasadame,
ϕ ξ (t + h ) − ϕ ξ (t ) < ε , roca h ≤ δ . ɰ
marTlac,
174
50. ϕ ξ ( −t ) = ϕ ξ (t ) .
§ n −1 ( itξ ) k tξ ·¸
n
L 2 ≤ M¨ e itξ − ¦ + I ≤
¨ k = 0 k! n! ¸ A
© ¹
n
t
≤ 2 t M ξ IA = 2 ³x ≥ X x dFξ (x) .
n n n
n!
radgan a n < ∞ , amitom
n
³ x dFξ ( x) → 0 , roca X→∞.
x ≥X
= − ³
−x /2
= − ³ costxfξ (x)dx = −tϕξ (t) .
2
sintxe 2 costxe dx t
2π −∞ 2π −∞ −∞
178
Tu amovxsniT ϕ'ξ (t ) = −tϕ ξ (t ) diferencialur gantole-
bas ϕξ(0)=1 sawyisi pirobiT, miviRebT, rom
t2
−
ϕ ξ (t ) = e 2 . (2.3)
axla ganvixiloT zogadi SemTxveva, rodesac ξ SemTxve-
viTi sidide ganawilebulia normalurad N(a, σ2) paramet-
rebiT, e.i.
1 § (x − a ) 2 ·
f ξ (x) = exp¨¨ − ¸.
σ 2π © 2σ 2 ¸¹
ξ−a
cxadia, η = SemTxveviTi sidide kvlav ganawilebu-
σ
lia normalurad (0,1) parametrebiT. maxasiaTebeli funq-
ciis 30 Tvisebidan, (2.3) formulidan da ξ = ση + a warmo-
dgenidan miviRebT
§ σ 2t 2 ·
ϕ ξ (t ) = exp¨¨ iat − ¸. (2.4)
© 2 ¸¹
aqedan (1.12) formulis ZaliT, davwerT
Mξ=a, Dξ=σ2.
4. ( a , b ) i n t erva lz e Ta n a b a ri g a n a w i leb i s m a -
x a si a Teb eli fu n qci a .
Tu ξ SemTxveviTi sidide Tanabradaa ganawilebuli (a,b)
SualedeSi, maSin, rogorc viciT misi simkvrivea:
0, x ≤ a,
°° 1
fξ (x) = ® , x ∈ (a ,b), amrigad,
°b − a
°̄ 0, x ≥ b.
b
1 e itb − e ita
ϕ ξ (t ) = ³ e itx dx = . (2.5)
a b−a it(b − a )
179
vTqvaT, axla a= - h; b = h,
maSin
sinh t
ϕ ξ (t ) = .
ht
(2.5) formulidan miviRebT:
a+b
Mξ = ,
2
(b − a ) 2
Dξ = .
12
§ t 2σ 2 ·
ϕ ζ σ (t ) = ϕ ξ (t ) ϕ ζ σ (t ) ≤ exp¨¨ − ¸.
© 2 ¸¹
gvaqvs
1 ∞ 1 ∞
³−∞ exp( − itx)ϕ ζ (t)dt = −∞³ exp( − itx)ϕ ξ (t)ϕ η (t)dt =
2π σ
2π a
= ³ A(x,y)dFξ (y),
−∞
sadac
σ 2t 2 x−y
1 ∞ − it ( y − x ) − 1 ∞ iu ( ) 1 −u 2 / 2
A( x , y ) = ³e e 2
dt = ³e σ
e du =
2π − ∞ 2πσ − ∞ 2π
1 § (x − y ) 2 ·
= exp¨¨ − ¸.
σ 2π © 2σ 2 ¸¹
amgvarad,
( x − y )2
1 ∞ −itx 1 ∞ −
³ e ϕ ζ σ (t )dt = ³e 2σ2
dFξ ( y ) . (3.4)
2π − ∞ σ 2π − ∞
181
ganvixiloT (3.4) toloba. Tu SevadarebT (3.4) da (3.2)
tolobebs, vnaxavT, rom (3.4)-is marj vena mxare aris Fσ′ ( x ) ,
e.i.
1 ∞ − itx
³ e ϕ ζ σ (t )dt = Fσ′ ( x) . (3.5)
2π − ∞
aqedan integrirebis Semdeg miviRebT:
1 ∞ σ 2 t 2 β − itx
Fσ (β) − Fσ (α ) = ³ ϕ ξ (t ) exp(− )( ³ e dx )dt =
2π − ∞ 2 α
1 ∞ σ 2 t 2 e − itβ − e − itα
= ϕ
³ ξ ( t ) exp( − ) dt . (3.6)
2π − ∞ 2 − it
Teoremis damtkicebis damTavrebisaTvis isRa dagvrCenia
vaCvenoT, rom Fξ(x) funqciis uwyvetobis yoveli x werti-
lisaTvis
lim Fσ ( x ) = Fξ ( x ) . (3.7)
σ→0
vaCvenoT (3.7). vTqvaT, δ > 0.
gvaqvs
∞
Fσ ( x) − Fξ ( x ) = ³ (Fξ ( x − y ) − Fξ ( x ))dΦ σ ( y ) ≤
−∞
≤ ³ Fξ ( x − y ) − Fξ ( x) dΦ σ ( y ) + ³ Fξ ( x − y ) − Fξ ( x ) dΦ σ ( y ) ≤
y ≤δ y >δ
≤ sup Fξ ( x − y ) − Fξ ( x ) ³ dΦ σ ( y ) + 2 ³ dΦ σ ( y ) = I 1 + I 2 . (3.8)
y ≤δ y ≤δ y >δ
e.i.
I 1 ≤ ε ³ dΦ σ ( y ) ≤ ε . (3.9)
y ≤δ
182
Semdeg CebiSevis utolobis gamoyenebiT davwerT:
Dη σ
I 2 = 2 ³ dΦ σ ( y ) = 2P{x : η σ ≥ δ} ≤ = 2σ 2 / δ 2 < ε , (3.10)
y ≥δ δ 2
ε
roca σ < σ 0 = δ.
2
(3.9) da (3.10)-is gaTvaliswinebiT, (3.8)-dan miviRebT
Fσ ( x) − Fξ ( x) ≤ 2ε , σ < σ0.
amgvarad, Tu (3.6) tolobis orive mxares gadavalT zRva-
rze, rodesac σ→0, miviRebT Teoremis damtkicebas. ɰ
Teorema 3.2. (erTaderTobis Teorema). SemTxveviTi sid-
idis maxasiaTebeli funqcia calsaxad gansazRvravs mis ga-
nawilebas.
damtkiceba. (3.1) formulidan gamomdinareobs, rom
Fξ(x)-is yovel uwyvetobis wertilze
t 2σ 2
1 ∞ − e − itx − e − ity
Fξ ( x ) = lim lim ³ ϕ ξ (t )e 2 dt ,
y → −∞ σ → 0 2π − it
−∞
(σ 12 + σ 22 )t 2
ϕ ξ1 + ξ 2 (t ) = ϕ ξ1 (t )ϕ ξ 2 (t ) = exp(a1 + a 2 )it − ).
2
es ki warmoadgens maxasiaTebel funqcias iseTi norma-
luri ganawilebisa, romlis maTematikuri lodini (a1+a2)-
is, xolo dispersia ( σ 12 + σ 22 )-is tolia.
erTaderTobis Teoremis safuZvelze davaskvniT, rom ξ1
+ ξ2 j amis ganawilebis funqcia normaluria. ٻ
magaliTi 3.2. damoukidebeli ξ1 da ξ2 SemTxveviTi sidi-
deebi puasonis kanonis mixedviT arian ganawilebuli, amasTan,
λk1e − λ1
P{ω : ξ 1 (ω) = k } = ,
k!
λk2 e − λ 2
P{ω : ξ 2 (ω) = k } = , k=0,1,2, ...
k!
davamtkicoT, rom ξ = ξ1 +ξ2 SemTxveviTi sidide ganawi-
lebuli iqneba puasonis kanoniT λ = λ1 + λ2 parametriT.
ϕ ξ1 (t ) = exp(λ 1 (e it − 1)) ,
ϕ ξ 2 (t ) = exp(λ 2 (e it − 1)) .
maxasiaTebeli funqciis 40 Tvisebis ZaliT gveqneba:
ϕ ξ1 + ξ 2 (t ) = exp((λ 1 + λ 2 )(e it − 1)) , (3.11)
Tuki P{ξ=x1}=P{ξ=x2}=0.
axla avxsnaT Fn(x) F(x) krebadobis gansazRvraSi, Tu
ratom moiTxoveba krebadoba mxolod F(x)-is uwyvetobis
wertilebze da ara yvela x-saTvis. Fξn(x) ganawilebis fun-
qciis Fξ(x) ganawilebis funqciisaken yovel x wertilSi
krebadobis moTxovna ar iqneboda kargi, vinaidan ugulebe-
lvyofdiT ξn SemTxveviTi sididis ganawilebis ξ SemTxvevi-
Ti sididis ganawilebasTan bunebrivi siaxlovis bevr SemT-
xvevas. amis naTelsayofad moviyvanoT
1
magaliTi. vTqvaT, ξ n = ξ − da ξ raime SemTxveviTi si-
n
didea.
1½ § 1·
Fξn ( x) = P ®ω : ξ(ω) < x + ¾ = Fξ ¨ x + ¸ → Fξ ( x + 0) ,
¯ n¿ © n¹
roca n→∞. sakmarisia Fξ(x) wyvetili iyos x wertilSi,
rom Fξn(x)→/ F(x). meore mxriv, ξn→ξ zemoT CamoTvlili
yvela krebadobis azriT.
⎯→ ξ , maSin ξn ⎯
Teorema 4.1. Tu ξ n ⎯
P
⎯→ ξ . d
Teorema 4.2. Tu
ξ n − ξ 'n ⎯
⎯→
P
0 da Fξ / ( x ) Fξ ( x ) ,
n
maSin
Fξ n ( x ) Fξ ( x ) .
damtkiceba. Teorema 4.1-is analogiuria, Tuki iq ξ n -ze
'
(ξn+ηn)-( ξn+C)= η n − C ⎯
⎯→
P
0.
ξn+ηn ⎯
⎯→
d
ξ+C.
garda amisa,
ξn ⎯
⎯→
d
ξ,
amitom
Cξn ⎯
⎯→
d
Cξ .
189
Semdeg (a) Tvisebis Tanaxmad
ξnηn-Cξn = ξ n (η n − C) ⎯
⎯→
P
0.
ξnηn ⎯
⎯→
d
Cξ.
analogiurad,
ξn/ηn ⎯
⎯→
d
C/ξ. ٻ
≤ lim
n →∞
Fn (x'') = F(x'') . (4.3)
F( x ) ≤ lim Fn ( x ) ≤ lim Fn ( x ) ≤ F( x )
n →∞ n →∞
e.i.
lim Fn ( x ) = F( x ) . ɰ
n →∞
b b b
+ ³ g ε ( x)dFn ( x) − ³ g ε ( x)dF( x ) + ³ g( x) − g ε ( x ) dF( x ) ≤
a a a
N
≤ 2ε + L ¦ [Fn ( x k ) − F( x k ) − (Fn ( x k −1 ) − F( x k −1 ))] ,
k =1
sadac L = sup g( x ) .
x
ukanaskneli Sesakrebi SegviZlia gavxadoT ragind mcire,
roca n→∞, saidanac gamomdinareobs (4.5). (4.4)-is damtki-
cebisaTvis avarCioT iseTi A>0, rom
ε ε
F( − A ) < , 1 − F( A ) <
4 4
da, amasTan, ±A F(x) funqciis uwyvetobis wertilebi iyos:
±A∈C(F).
maSin, vinaidan
Fn(±A) →F(±A),
SegviZlia avarCioT iseTi n0, rom
ε ε
Fn ( − A ) < da 1 − Fn ( A ) < roca n>n0.
2 2
SevafasoT
∞ ∞
³ g( x)dFn ( x) − ³ g( x)dF( x) sxvaoba.
−∞ −∞
gvaqvs
∞ ∞ A A
³ g( x)dFn ( x) − ³ g( x)dF( x) ≤ ³ g( x)dF( x) − ³ g( x)dFn ( x) +
−∞ −∞ −A −A
A A
Lε
≤ ³ g(x)dF(x) − ³ g(x)dFn (x) + Lε +
−A −A 2
193
(4.5)-is gamoyenebiT (4.6)-is marj vena mxare SegviZlia ga-
vxadoT ragind mcire. ٻ
+
1
P{ω : ξ(ω) > X} = P{ω : ξ(ω) ≤ X} +
1
(1 − P{ω : ξ(ω) ≤ X}).
τX τX
aqedan gamomdinareobs (5.1). pirobis Tanaxmad ϕ(t) uwyvetia
t = 0 wertilze. amitom arsebobs iseTi τ0 > 0, rom, roca
0 < τ < τ 0,
1 τ ε
³ ϕ(t )dt ≥ 1 − . (5.3)
2τ − τ 4
radganac yovel t wertilze ϕ nk (t ) → ϕ(t ) , amitom arsebobs
iseTi k0, rom
τ τ
ετ
³ ϕ nk (t )dt − ³ ϕ(t )dt < , k ≥ k0. (5.4)
−τ −τ 2
(aq gamoyenebulia lebegis Teorema maJorirebuli krebado-
bis Sesaxeb). (5.3) da (5.4)-dan davwerT
1 τ ε
³ ϕ nk (t )dt ≥ 1 −
2τ − τ 2
da, maSasadame, (5.2) utolobidan
2 § 2· § 2· § ε·
P{ω : ξ nk (ω) ≤ } = Fnk ¨ ¸ − Fnk ¨ − ¸ ≥ 2¨ 1 − ¸ − 1 = 1 − ε ,
τ ©τ¹ © τ¹ © 2¹
195
e.i.
§ 2· § 2·
Fnk ¨ ¸ − Fnk ¨ − ¸ ≥ 1 − ε , k ≥ k0.
©τ¹ © τ¹
amgvarad,
F*(+∞) = 1, F*(-∞) = 0.
axla davamtkicoT
Fn(x)F*(x).
davuSvaT, rom
Fn(x)
/ F*(x).
maSin arsebobs ori {Fn' ( x )} da {Fn'' ( x )} qvemimdevroba
iseTi, rom
Fn' ( x ) F*(x), Fn'' ( x ) F**(x),
pirdapiri Teoremis ZaliT
ϕ n' (t ) → ϕ * (t ) , ϕ n'' (t ) → ϕ * *(t ) :
magram, vinaidan
ϕn(t)→ϕ(t),
amitom
ϕҘ*(t) = ϕ**(t) = ϕ(t). ٻ
196
Tavi VIII
centraluri zRvariTi Teorema
$1. centraluri zRvariTi Teorema erTnairad
ganawilebuli damoukidebeli SemTxveviTi
sidideebisaTvis
B n k =1 x − ak ≥ τBn
j er gaverkveT lindebergis pirobis arsSi.
aRvniSnoT
Ak={ω: ¨ξk(ω)-ak¨≥τBn}, k=1,2,...
da SevafasoT albaToba
P ® max ξ k − a k ≥ τB n ½¾ .
¯1≤k ≤n ¿
radganac
§ n · n
P ® max ξ k − a k ≥ τB n ½¾ = P¨ * A k ¸ ≤ ¦ P( A k ) da
¯1≤k ≤n ¿ © k =1 ¹ k =1
1
P(Ak) = ³ dFk ( x) ≤ ³ ( x − a k ) dFk ( x) ,
2
x − ak ≥ τB n ( τB n ) 2 x − ak ≥ τBn
P ® max ξ k − a k ≥ τB n ½¾ ≤
1 n
¦ ³ ( x − a k ) dFk ( x) .
2
¯1≤k ≤n ¿ ( τB n ) 2 k =1 x − ak ≥ τBn
lindebergis (2.2) pirobis Tanaxmad, rogoric ar unda
iyos τ>0, roca n→∞, ukanaskneli j ami miiswrafvis nuli-
saken. amgvarad, lindebergis piroba warmoadgens (2.1) j a-
ξ − ak
mis k , k=1,2,... . SesakrebTa T a n a b a r i s i m c i r i s
Bn
moTxovnas albaTuri krebadobis azriT.
axla davamtkicoT
Teorema 2.1. (lindebergis Teorema). Tu ξ1, ξ2, ... damo-
ukidebel SemTxveviT sidideTa mimdevrobisaTvis sruldeba
piroba:
lim L ( τ) = 0 , τ > 0,
n→ ∞ n
200
maSin
1 n ½
P® ¦ (ξ k − a k ) < x¾ →
¯ B n k =1 ¿
u2
1 x −2
→ Φ( x) = ³ e du , Tanabrad x-is mimarT.
2π − ∞
damtkiceba. SemoviRoT Semdegi aRniSvnebi:
ξ k − ak
ξ nk = , Fnk(x)=P{ξnk<x}, ϕ nk ( t) = ϕ ξ nk ( t) .
Bn
cxadia, rom
Mξnk=0, Dξ nk = b 2k / B 2n
da, maSasadame,
n
¦ Dξ nk = 1 . (2.3)
k =1
1 n n
¦ (ξ k − a k ) = ¦ ξ nk -is maxasiaTebeli funqcia ϕn(t)-Ti aR-
B n k =1 k =1
201
θ2
e iθ − 1 − iθ ≤ , (2.5)
2
θ2 θ3
e iθ − 1 − iθ + ≤ (2.6)
2 6
utolobebi (ix. Tavi VII, utoloba (1.9)) da agreTve
ln(1 + α ) − α ≤ α 2 (2.7)
t2 § · T2 2
≤ ¨ ³ x 2dFnk ( x) +
2 © x <ε
³ x 2
dFnk ( x )¸
¹
≤
2
( ε + Ln (ε)) .
x ≥ε
sadac
n n 2
R n = ¦ [lnϕ nk (t ) − (ϕ nk (t ) − 1)] ≤ ¦ ϕ nk (t ) − 1 ≤
k =1 k =1
n
≤ max ϕ ( t) − 1 ¦ ϕ nk ( t) − 1 ,
1≤ k ≤ n nk k =1
amasTan,
∞
nk
itx
nk
≤
k =1 k =1 −∞
t2 n T2
¦≤ Dξ nk ≤ .
2 k =1 2
amgvarad, (2.8) Tanafardobis ZaliT, t-s mimarT Tanabrad
nebismier sasrul t < T intervalSi, miviRebT:
Rn→0 , n→∞ . (2.10)
magram
n t2
¦ (ϕ nk ( t) − 1) = − + ρn , (2.11)
k =1 2
sadac
t2 n t2 n ∞
ρn = + ¦ (ϕ nk (t ) − 1) = + ¦ ³ (e itx − 1 − itx)dFnk ( x ) .
2 k =1 2 k =1−∞
203
vTqvaT, τ nebismieri dadebiTi ricxvia, maSin (2.3)-is Ta-
naxmad gvaqvs
∞
n t2x 2
ρ n = ¦ ³ ( e itx − 1 − itx + )dFnk ( x) ≤
k = 1 −∞ 2
n t 2x2
≤ ¦ ³ e itx − 1 − itx + dFnk ( x ) +
k =1 x < τ 2
n t2x 2
+¦ ³ e itx − 1 − itx + dFnk ( x) = I1 + I 2 .
k =1 x ≥τ 2
I2-is Sesafaseblad gamoviyenoT (2.5) utoloba:
n t2 n
I 2 ≤ ¦ ³ e itx − 1 − itx dFnk ( x) + ¦ ³ x 2dFnk ( x) ≤
k =1 x ≥τ 2 k =1 x ≥τ
t2 n t2 n
≤ ¦ ³ x 2
dFnk ( x ) + ¦ ³ x 2dFnk ( x) =
2 k =1 x ≥τ 2 k =1 x ≥τ
= t 2 L n ( τ) ≤ T 2 L n ( τ) .
I1 - SevafasoT (2.6)-is gamoyenebiT:
3 3 3
n t t n t T3
I1 ≤ ¦ τ ¦ ³ x 2 dFnk ( x ) ≤
3
³ x dFnk ( x) ≤ τ≤ τ,
k =1 6 x ≤τ 6 k =1 x ≤ τ 6 6
T3
maSasadame, ρ n ≤ τ + T 2 L n ( τ) . mocemuli ε ricxvisaTvis
6
τ ise SevarCioT, rom T3τ ≤ 3ε. am τ-s ki iseTi N0 Sevusaba-
ε
moT, rom T 3 L n ( τ) ≤ , roca n>N0 (es yovelTvis SeiZ-
2
leba Ln(τ) →0 pirobis gamo), e.i. ρ n < ε , roca n>N0 da
t < T . es utoloba imas gviCvenebs, rom yovel sasrul
intervalSi t-s mniSvnelobis mimarT Tanabrad
lim ρ = 0 . (2.12)
n→ ∞ n
204
Tu gaviTvaliswinebT (2.9),(2.10), (2.11) da (2.12) Ta-
nafardobebs, miviRebT t-s mimarT Tanabrad yovel sasrul
t2
(-T,T) intervalSi lim lnϕ n ( t) = − an, rac igivea:
n→ ∞ 2
t2
−
lim ϕ ( t) = e 2 , saidanac Sebrunebuli Teoremis ZaliT
n→ ∞ n
1 n ½
P® ¦ (ξ k − a k ) < x¾ → Φ( x) . (2.13)
¯ B n k =1 ¿
Φ(x) funqcia uwyvetia mTel ricxvTa RerZze, amitom
(2.13)-Si Tanabar krebadobas iZleva poias Teorema. ٻ
SeniSvna 1. lindebergis Teoremidan gamomdinareobs, rom
§ x − Mζ n ·
P{ζ n < x} − Φ ¨¨ ¸¸ → 0 , (2.14)
© Bn ¹
sadac
ζn=ξ1+ξ2+...+ξn.
(2.14) zRvariT Tanafardobas xSirad gamoTqvamen ase: sa-
kmarisad didi n-Tvis ζn sidide m i a x lo e b i T ganawile-
bulia normalurad Mζn maTematikuri lodiniT da B n2 = Dζ n
dispersiiT.
axla SevCerdeT ramdenime kerZo SemTxvevaze, romelSiac
lindebergis piroba Sesrulebulia da, maSasadame, samarT-
liania c e n t r a lu r i z R v a r i T i T e o r e m a .
a) vTqvaT, ξ1,ξ2,... erTnairad ganawilebuli damoukide-
beli SemTxveviTi sidideebia a=Mξ1 maTematikuri lodiniT
da 0<b2= =Dξ1<∞ dispersiiT. maSin
1 n
2 ¦
Ln ( τ) = ³ ( x − ak ) dFk ( x) =
2
B n k = 1 x − a k > τB n
1
= ³ ( x − a )dF1 ( x) → 0 ,
b2 x − a > τb n
205
vinaidan
{x : x − a > τb n }↓ ∅,
2
n → ∞ , τ > 0 , xolo b 2 = M ξ 1 − a < ∞ .
amgvarad, lindebergis piroba Sesrulebulia da, maSasa-
dame, lindebergis Teoremidan gamomdinareobs Cven mier uk-
ve damtkicebuli Teorema 1.1.
b) vTqvaT, ξ1, ξ2, ... iseTi damoukidebeli SemTxveviTi
sidideebia, rom ξ k < C < ∞ T.a. k=1, 2... , da Bn→∞, roca
n→∞, maSin samarTliania centraluri zRvariTi Teorema.
CebiSevis utolobidan miviRebT:
2
[ ]
³ x − ak dFk ( x) = M (ξ k − ak ) I{ ω: ξ k − a k ≥ τB n } ≤
2
x − a k ≥ τB n
b k2
≤ 4C 2 P{ξ k − a k ≥ τB n } ≤ 4C 2 , e.i.
τ 2 B n2
1 n 4C 2
¦ ³ − ≤ → 0 , n→∞,
2
( x a k ) dFk ( x )
B n2 k =1 x − ak ≥ τBn τ 2 B n2
maSasadame, kvlav Sesrulebulia lindebergis piroba.
Teorema 2.2 (liapunovis Teorema). Tu ξ1,ξ2,... damouki-
debeli SemTxveviTi sidideebisaTvis arsebobs 2+δ rigis ab-
soluturi momenti, sadac δ raime dadebiTi ricxvia da
2+ δ
1 n
¦ M ξ k − ak → 0 , n→∞, (2.15)
B n2+ δ k =1
maSin
1 n ½
P® ¦ (ξ k − a k ) < x¾ → Φ( x) Tanabrad x-is mimarT.
¯ B n n =1 ¿
damtkiceba. vTqvaT, ε>0,
206
maSin
∞ 2+ δ
2+ δ 2+ δ
M ξ k − ak = ³ x − ak dFk ( x ) ≥ ³ x − ak dFk ( x ) ≥
−∞ x − ak ≥ ε B n
≥ ε 2 B nδ ³ ( x − a k ) dFk ( x) ,
2
x − ak ≥ B n
e.i.
2+ δ
1 n 1 n
2 ¦ ³ ( x − a k ) dFk ( x) ≤ 2 2+ δ ¦ M ξ k − a k
2
→ 0.
B n k =1 x − a k ≥ ε B n ε B n k =1
maSasadame, liapunovis (2.15) piroba moicavs lindebergis
pirobas da amiT Teorema damtkicebulia. ٻ
SeniSvna 2. vinaidan zemoT moyvanil yvela TeoremaSi
1 n
¦ (ξ k − a k ) j amis ganawilebis funqcia krebadia norma-
B n k =1
luri ganawilebis Φ(x) funqciisaken Tanabrad x-is mimarT,
amitom bunebrivia daisvas sakiTxi krebadobis siCqaris Se-
saxeb. im SemTxvevaSi, rodesac ξ1, ξ2,... damoukidebeli da
erTnairad ganawilebuli SemTxveviTi sidideebia da, amasTan,
, am kiTxvaze pasuxi moicema beri-esenis uto-
lobiT:
3
ξ + ξ 2 + ...ξ n − na ½ CM ξ 1 − a
sup P ® 1 < x¾ − Φ( x) ≤ ,
−∞< x<∞ ¯ b n ¿ b3 n
sadac
1
a = Mξ1, b2 = Dξ1 da < C < 0, 8 .
2π
am utolobis damtkiceba moyvanili iqneba $3-Si.
SeniSvna 3. $2-Si lindebergis pirobas miveciT martivi
forma, romelic gansakuTrebiT xelsayrelia „seriaTa sqemis“
SemTxvevaSi.
207
vTqvaT, ξ1,ξ2,...,ξn damoukidebeli SemTxveviT sidideTa
mimdevrobaa,
n ξ k − ak
ak=Mξk, b k2 = Dξ k , B n2 = ¦ b k2 > 0, n≥1, ξ nk = .
k =1 Bn
am aRniSvnebis gaTvaliswinebiT lindebergis (2.2) piro-
ba miiRebs (2.2') saxes an rac igivea:
¦ M[ξ nk I(| ξ nk |≥ ε ] → 0, n → ∞ ,
n
2
(2.16)
k =1
[ ]
n
max Mξ nk
2
≤ ε 2 + ¦ M ξ nk
2
I(| ξ nk |≥ ε .
1≤k ≤n k =1
³ −1x dF( x) ≤
2 1
a2
[ ]
Re ϕ( 6a ) − 1 + 3 γa 2 , (2.18)
|x|≥ a
sadac
ϕ(t)=Meitξ.
damtkiceba. gvaqvs
∞
1 1
Re ϕ(t ) − 1 + γt 2 = γt 2 − ³ [1 − cos tx]dF( x) =
2 2 −∞
1 2
= γt − ³ [1 − cos tx]dF( x) − ³ [1 − cos tx]dF( x) ≥
2 |x|<
1
|x|≥
1
a a
209
1 2 1 2
≥ γt − t ³ x 2 dF( x ) − 2a 2 ³ x 2 dF( x) =
2 2 |x|< 1 |x|≥
1
a a
1 1 1
= γt 2 − t 2 ( γ − ³ x 2 dF(x)) − 2a 2 ³ x 2 dF =( t 2 − 2a 2 ) ³ x 2 dF(x)
2 2 |x|≥
1
|x|≥
1 2 |x|≥
1
a a a
max γ nk = max Mξ nk
2
→ 0. (2.19)
1≤k ≤n 1≤k ≤n
Semdeg, vinaidan
t2
n −
∏ ϕ nk (t ) → e 2 , n→∞
k =1
amitom
t2
n −
∏ ϕnk (t ) → e 2 , n → ∞,
k =1
210
n n 1
e.i. Re ln ∏ ϕ nk (t ) = Re ln ∏ ϕ nk (t ) → − t 2 , n → ∞ . (2.21)
k =1 k =1 2
rogorc viciT (ix. amave Tavis (2.7) utoloba),
2 1
ln(1 + z ) − z ≤ z , z ≤ . (2.22)
2
(2.19)-is ZaliT, yoveli fiqsirebuli t-Tvis da sakmari-
sad didi n-ebisaTvis, gvaqvs
1 1
ϕ nk (t ) − 1 ≤ γ nk t 2 ≤ , k=1,2... (2.23)
2 2
amitom (2.22) da (2.23)-dan miviRebT:
n n 2
¦ {ln[1 + (ϕnk (t ) − 1)] − (ϕ nk (t ) − 1)} ≤ ¦ ϕ nk (t ) − 1 ≤
k =1 k =1
4 4
t n t
≤ max γ nk ⋅ ¦ γ nk = max γ nk → 0
4 1≤k ≤n k =1 4 1≤k ≤n
da, maSasadame,
n n
Re ¦ ln ϕ nk (t ) − Re ¦ (ϕ nk (t ) − 1) → 0, n → ∞ . (2.24)
k =1 k =1
¦ [Re ϕ nk (a 6 ) − 1 + 3a 2 γ nk ] → 0, n → ∞ . (2.25)
n
k =1
1
dabolos, (2.18) da (2.25)-dan, roca a = , miviRebT:
ε
k =1 k =1|x|≥ ε
[ ]
n
≤ ε 2 ¦ Re ϕ nk (a 6 − 1 + 3a 2 γ nk → 0, n → ∞ . ٻ
k =1
211
$3. centralur zRvariT TeoremaSi
krebadobis siCqaris Sesaxeb
Sup Fn ( x) − Φ ( x ) → 0, n → ∞ . (3.1)
− ∞ < x< ∞
M | ξ 1 |3
Sup Fn ( x ) − Φ ( x) ≤ C , (3.2)
x σ3 n
sadac
1
≤ C < 0,8 .
2π
(3.2)-is damtkicebisaTvis dagvWirdeba esenis Teorema (mas
moviyvanT daumtkiceblad):
Teorema (esenis utoloba). vTqvaT, F(x) da G(x) gana-
wilebis funqciebia, xolo f(t) da g(t) – Sesabamisi maxasia-
Tebeli funqciebi. vTqvaT, G(x)-s gaaCnia warmoebuli da
212
maSin yoveli T>0-saTvis
2 T f ( t ) − g( t ) 24
Sup F( x) − G ( x) ≤ ³ dt + Sup G' ( x) . (3.3)
− ∞ < x< ∞ π0 t πT x
ϕ1 (t ) = Me itξ1 = 1 −
t 2 (it ) 3
2
+
6
[ ]
Mξ 13 (cos θ1tξ 1 + i sin θ 2 tξ1 ) .
§ t · it (it)2
ln ϕ1 ¨ ¸ = ª ln ϕ '(t) º
¼ 0 2n ª¬ ln ϕ1 ''(t) º¼ 0 +
+
© n¹ n¬ 1
(it)3 § t · t 2 (it)3 § 1 ·
+ (ln ϕ )'' ¨ θ ¸ = − + 3 / 2 (ln ϕ1 )''' ¨ θ ¸ , θ ≤ 1 . (3.7)
© n¹ © n¹
3/ 2
6n 1
2n 6n
Semdeg,
(ln ϕ1 (s))''' = ϕ1 ''' (s)ϕ1 (s) − 3ϕ1 ''(s)3ϕ1 ' (s)ϕ1 (s) + 2(ϕ1 ' (s))
2 2
=
ϕ1 (s )
[ ] [ ] [ ] [
M (iξ 1 ) 3 e iξ1s ϕ12 (s ) − 3M (iξ 1 ) 2 e iξ1s M (iξ 1 )e iξ1s ϕ1 (s ) + 2M (iξ 1 )e iξ1s ]
3
ϕ13 (s )
Tu gaviTvaliswinebT, rom
§ t · 24
ϕ1 ¨ ¸≥ ,
© n ¹ 25
t · β 3 + 3β1β 2 + 2β13
(ln ϕ1 )'''§¨ θ ¸≤ ≤ 7β 3 . (3.8)
© n¹ 3
§ 24 ·
¨ ¸
© 25 ¹
k
( β k = E ξ 1 , k = 1,2,3; β1 ≤ β12/ 2 ≤ β13/ 3 , ix. Tavi IV, $8).
214
(3.6)-(3.8)-dan, |eZ-1|≤|z|e|z| utolobis gamoyenebiT mivi-
RebT:
ª § t ·º
n
t 2 § t · 2
t
− n ln ϕ ¨ ¸ −
ϕ − = © n¹
−e 2 ≤
1
« 1¨ ¸» e e
2
¬ © n ¹¼
7 β3 t t 2 7 3 β ½ 7 β 3 t − t4
3 3
2
≤ exp ® − + t 3 ¾ ≤ e .
6 n ¯ 2 6 n¿ 6 n
am utolobis gaTvaliswinebiT, (3.4) utolobidan miiReba
(3.2) utoloba. ٻ
SeniSvna. (3.2)-is Sefasebis rigi ar SeiZleba gaumj obe-
sebul iqnas. marTlac, vTqvaT, ξ1, ξ2,... damoukidebeli da
bernulis kanoniT ganawilebuli SemTxveviTi sidideebia:
1
P{ξ k = +1} = P{ξ k = −1} = .
2
simetriis ZaliT, cxadia, rom
2n ½
2P ® ¦ ξ k < 0½¾ + P ® ¦ ξ k = 0¾ = 1 .
2n
¯k =1 ¿ ¯k =1 ¿
stirlingis formulis (ix. Tavi VI, $2) gamoyenebiT
2n ½ 1 1 2n ½ 1 1 1
P ® ¦ ξk < 0 ¾ − = P ® ¦ ξk = 0 ¾ = Cn2n ⋅ 2−2n ~ =
¯ k =1 ¿ 2 2 ¯ k =1 ¿ 2 2 nπ (2π )(2n)
215
Tavi IX
mravalganzomilebiani
maxasiaTebeli funqciebi
ϕ ξ (t ) = ³ e i ( t ,x )dFξ ( x ) , ϕ ξ (t ) = ³ e i ( t ,x )f ξ ( x )dx .
Rn Rn
216
sadac
n
| h |= ¦ h k da [-X,X]n={x:|xk|≤X, k = 1, n }.
k =1
217
7. Tu η=Cξ wrfivi gardaqmnaa
n
ηk = ¦ Ckjξ j , k=1,2,...,m,
j=1
P{ξ ∈ A} = ³ f ξ ( x)dx .
A
ϕη(t)=ei(t,b)ϕξ(C*t).
218
8. ϕ ξ ( −t ) = ϕ ξ (t ) = ϕ −ξ (t ) .
aRvniSnoT
m α1 ,...,αn = Mξ 1α1 ξ α2 2 ...ξ nαn
mas ewodeba α1+α2+...+αn rigis momenti.
9. Tu sasrulia yvela α1+α2+...+αn=r rigis m α1 ,...,αn mo-
mentebi, maSin
∂ α ϕ ξ (0,...,0)
m α1 ,...,αn = i α , α=α1+α2+...+αn≤r (1.3)
∂t 1α1 ...∂t nαn
da
r t 1α1 ...t nαn
ϕ ξ (t ) = ¦ i α ¦ m α1 ...αn + R r (t ) , (1.4)
α =0 α1 + ...+ α n = α α 1 !...α n !
sadac
Rr(t)=0(|t|r), |t|=|t1|+...+|tn|→0.
A={|ξα|≤X, α=1,2,...,n}.
gvaqvs:
r i α (t , ξ )α
| R r (t ) |=| M(e i ( t ,ξ ) − ¦ ) |≤
α =0 α!
r i (t , ξ )α
α
≤ M | e i ( t ,ξ ) − ¦ | (I A + I A ) .
α =0 α!
Tu gamoviyenebT
l ( iθ ) α | θ |l + 1
| e iθ − ¦ |≤
α = 0 α! ( l + 1)!
k =1 2 k =1
amitom
1
| A | n ∞ ivk y k − 2 μk y k2
ϕ ξ (t ) = ∏ ³ e dy k =
( 2π)n / 2 k =1 −∞
1 v k2 1 1 1
n 1 − 2 μk − VE−1V ' − tC'E−1Ct ' − tA −1t '
= | A |∏ e =e 2 =e 2 =e 2 .
k =1 μk
meore mxriv, vinaidan ξ-s yvela momenti arsebobs, amitom
t=0 wertilis midamoSi
1 n
ϕ ξ (t ) = 1 − tA −1t'+0( ¦ t k2 ) =
2 k =1
2
i n
= 1 + itMξ'+ tMt'+0( ¦ t k2 ) .
2 k =1
aqedan gamomdinareobs, rom
Mξ=0, A-1=M. ٻ
(2.1) damtkicebuli formulidan gamomdinareobs norma-
luri ganawilebis Semdegi Tviseba: ξ=(ξ1,...,ξn) veqtoris ko-
mponentebi damoukidebelia maSin da mxolod maSin, rodesac
korelaciis koeficienti ρ(ξi,ξj)=0, i≠j. marTlac, Tu M
diagonaluri matricaa, maSin A=M-1 agreTve diagonaluri
iqneba da fξ(x) simkvriveTa namravlis tolia. SebrunebiT, Tu
ξ1,...,ξn damoukidebelia, maSin A matrica diagonaluria da,
maSasadame, M-ic diagonaluri iqneba. ٻ
normaluri ganawilebis erT-erTi mniSvnelovani Tviseba
agreTve mdgomareobs SemdegSi: normalurad ganawilebuli
ξ veqtoris (Mξ=0, ||cov(ξi,ξj)||=B) nebismieri wrfivi η=Cξ
gardaqmna agreTve ganawilebulia normalurad
222
(Mη=0, ||cov(ηα,ηβ)||=CBC*).
1 −1
1 − 2 (D y,y )
= e .
( 2 π )n / 2 D
1 n 2
− ¦ xk
aq e (0<θ<1) aris integralqveSa e
-1/2(x+θh)
funqciis 2 k =1
226
e.i.
∞ n x
−1 −
Cn , 3 ³ x 2 e 2 dx = 1 .
0
x
am integralSi movaxdinoT Casma = u , miviRebT:
2
n ∞ n
−1
2 2 Cn , 3 ³ e −u u 2 du = 1 ,
0
∞
1
Cn , 3 = n
, Γ(α ) = ³ e − z z α − 1dz , α > 0
§n· 0
2 2 Γ¨ ¸
© 2¹
amrigad,
0, roca x < 0
°° 1
k n ( x) = ® x n / 2 − 1e − x / 2 , roca x ≥ 0 . (2.9)
§ n
° 2 n/2 Γ¨ ¸ ·
°¯ © 2¹
ganawilebas, (2.9) simkvriviT, ewodeba χ2 ganawileba n
Tavisuflebis xarisxiT. advili saCvenebelia, rom
Mχ n2 = n, Dχ n2 = 2n .
stiudentis ganawileba. maTematikuri statistikis
mravali amocana daiyvaneba
Z n
Tn = sididis ganawilebis moZebnamde. aq Z da V da-
V
moukidebeli SemTxveviTi sidideebia, masTan Z ganawilebu-
lia normalurad (0,1) parametrebiT, xolo V emorCileba χ2
ganawilebas n Tavisuflebis xarisxiT. Tn SemTxveviTi si-
didis ganawilebis simkvrive moicema formuliT:
§ n + 1· n +1
Γ¨ ¸ 2 − 2
§ χ ·
S n (x) = ©
2 ¹
¨¨ 1 + ¸¸ .
§n·© n ¹
πnΓ¨ ¸
© 2¹
227
davamtkicoT es. cxadia, Z da V-s erToblivi ganawilebis
simkvrivea
x2 y n
− − −1
Ce 2 2 y2 ,
sadac
1 .
C=
n
2π 2 n/2
Γ( )
2
Semdeg,
u2 v n
Z n − − −1
S n ( x) = P{Tn < x} = P{ < x} = C ³ ³ e 2 2
v 2
dudv .
V u≤
x
v
n
229
movaxdinoT cvladTa gardaqmna u=yz, v=z, miviRebT:
n m u+ v n ∞ n+m z (1+ y )
−1 −1 − x −1 −1 −
³³ u 2 v 2 e 2 dudv = ³ y 2 dy ³ z 2 ⋅e 2 dz =
u 0 0
≤x
v
u≥ 0 , v ≥ 0
n
n+m −1
n +m x
y2
= 2 2 Γ( )³ n+m
dy ,
2 0
(1 + y) 2
e.i.
n+m n
Γ( ) x −1
n 2 y2
< x} =
n m ³0
P{ Fnm n+m
dy .
m
Γ( )Γ( ) (1 + y ) 2
2 2
aqedan ukve Zneli ar aris miviRoT (2.10). ٻ
230
savarjiSo amocanebi
kombinatoruli analizis elementebi
dalagebuli simravleebi
A nk = n k .
amocana 5. mocemulia {1, 2, 3} simravle. nebismierad virCevT
or elements, Semdegi wesiT: j er avirCevT erT elements,
CavabrunebT ukan da Semdeg isev avirCevT erT elements;
ramdeni SesaZlebloba arsebobs? dawereT yvela SesaZlo
orniSna ricxvi.
amoxsna. cxadia, rom saqme gvaqvs dabrunebiT amorCevasTan,
amitom
A 32 =9.
pasuxi: yvela SesaZlo orniSna ricxvebia: 11; 22; 33; 12;
13; 23; 21; 31; 32.
amocana 6. konkursSi 10 kinofilmi monawileobs 4 nominaci-
isaTvis. prizis ganawilebis ramdeni varianti arsebobs, Tu
yoveli nominaciisaTvis dadgenilia gansxvavebuli premiebi.
Aamoxsna. yovel films SeuZlia miiRos prizi sxvadasxva
nominaciidan, e.i. erTi da igive filmi SeiZleba ganmeordes,
amitom
4
A10 = 104 .
4
Ppasuxi: A10 = 104 .
233
aradalagebuli erToblioba
(erTdrouli amorCeva)
4 4 4 13!
C10 = C10 + 4 − 1 = C13 = =715.
4!9!
pasuxi: 715.
amocana 8. Wadrakis turnirSi monawileobs 12 adamiani. ra-
mdeni partia gaTamaSdeba turnirSi, Tu turniris nebismi-
eri monawile TamaSobs erT partias.
amoxsna: yoveli partia TamaSdeba or moWadrakes Soris 12
monawiledan, amitom gaTamaSebul partiaTa raodenoba iqne-
ba j ufdeba 12 elementisagan 2 elementiani, e.i.
2 12!
C12 = =66.
2!10!
Ppasuxi: 66.
235
20!
amoxsna. cxadia, rom N 20 (4, 7, 9) = .
4!7!9!
20!
pasuxi: N 20 (4, 7, 9) = .
4!7!9!
amocana 10. ramdeni SvidniSna ricxvi arsebobs 4, 5 da 6
cifrebisagan Sedgenili, romelSic cifri 4 meordeba 3-j er;
cifrebi 5 da 6 or-orj er;
amoxsna: yoveli SvidniSna ricxvi gansxvavdeba erTmaneTisa-
gan masSi Semavali cifrebis dalagebiT, amitom, faqtobri-
vad, es Svidi adgili dayofilia sam j gufad, e. i. n=7;
n1 = 3, n 2 = 2,n 3 = 2 ;
7!
N 7 ( 3, 2 , 2 ) = =210.
3!2!2!
7!
pasuxi: N 7 ( 3,2,2) = =210.
3!2!2!
236
amocanebi
4. daamtkiceT tolobebi:
a) A ⋅ B = A ∪ B ; b) A ∪ B = AB ; g) A ∪ B = AB ∪ ( AΔB) ;
242
n n n n
d) AΔB = AB ∪ A ⋅ B ; e) * A i = A i ; v) A i = * A i .
i =1 i =1 i =1 i =1
Δ – niSnavs simetriul sxvaobas: AΔB=(A\B)∪(B\A).
245
C – meore monetaze Rerbis mosvla;
D – meore monetaze safasuris mosvla;
E – erTi Rerbis mainc mosvla;
F – erTi safasuris mainc mosvla;
G – erTi Rerbis da erTi safasuris mosvla;
H – arcerTi Rerbis mosvla;
K – ori Rerbis mosvla;
246
27. vTqvaT F aris iseTi A ⊆ R yvela qvesimravleTa si-
mravle, rom A an R\A Sedgeba sasruli raodenobis eleme-
ntebisagan. aris Tu ara F σ-algebra?
11. moneta aagdes orj er, ra aris albaToba imisa, rom er-
Tj er mainc mova safasuri?
a) 1/3; b) 5/7; g) 3/4; d) 2/3.
248
12. ras udris albaToba imisa, rom sami kamaTlis gagore-
bisas samiveze mova eqvsiani?
a) 1/216; b) 5/6; g) 3/64; d) 6/65.
249
20. yuTSi awyvia 10 detali, maTgan 6 SeRebilia. alal-
bedze iReben 3 detals. vipovoT albaToba imisa, rom maT-
gan ori SeRebili iqneba.
a) 1/6; b) 1/2; g) 1/3; d) 2/3.
21. 15 students Soris 10 friadosania. Aalalbedze airCi-
es 8 studenti. ipoveT albaToba imisa, rom maT Soris 5
iqneba friadosani.
a) 56/143; b) 35/142; g) 2/3; d) 1/3;
22. wignis Taroze SemTxveviT dalagebulia n wigni, rome-
lTa Soris aris maTematikis ortomeuli. CavTvaloT, rom
wignebis gadaadgileba tolalbaTuria. gaigeT albaToba imi-
sa, rom orive tomi ganlagdeba erTmaneTis gverdiT, pirve-
li tomi marcxniv meorisagan.
a) 1/n; b) 1/(n-1); g) 1/(n-2); d) 3/(n-3);
23. N raodenobis adamiani j deba mrgvali magidis irgvliv.
vipovoT albaToba imisa, rom:
1) megobrebi A da B, daj debian erTmaneTis gverdiT, A ma-
rj vniv B B-sagan.
a) 1/(N-1); b) 1/(N-1); g) 1/(N-2); d) 2/N.
2) A, B da C megobrebi daj debian erTmaneTis gverdiT ise,
rom A marcxniv B-sagan da C marcxniv A-sagan.
a) 1/(N-1)(N-2); b) 1/(N-1); g) 1/(N-2); d) 2/N(N-1).
24. N raodenobis adamiani, romelTa Soris aris A da B,
dgas rigSi. ras udris albaToba imisa, rom A da B-s So-
ris aRmoCndeba r adamiani.
a) 2(N-r-1)/(N-1); b) 1/(N-1)(N-2); g) 1/(N-2); d) 2r/N(N-1).
25. ricxvebi 1, 2, 3,... n. Ddalagebulia SemTxveviTi rigiT.
vipovoT albaToba imisa, rom 1 da 2 ganlagebulni iqnebian
Cawerili rigiT; …
a) 1/n; b) 1/(n-1); g) 1/(n-2); d) 3/(n-3);
250
26. ricxvebi 1, 2, 3,... n. Ddalagebulia SemTxveviTi rigiT.
vipovoT albaToba imisa, rom: 1, 2, 3; ganlagebulni iqnebian
Cawerili rigiT.
a) 1/n; b) 1/(n-1); g) 1/(n-2); d) 1/n(n-1);
27. 7-srTuliani saxlis liftSi, pirvel sarTulze, Sevi-
da sami pirovneba, TiToeul maTgans erTnairi albaTobiT
SeuZlia gamosvla meore sarTulidan dawyebuli nebismier
sarTulze. ipoveT albaToba imisa, rom samive pirovneba me-
same sarTulze gamova.
a) 1/15; b) 1/729; g) 1/36; d) 5/9;
28. 7-srTuliani saxlis liftSi, pirvel sarTulze Sevida
sami pirovneba, TiToeul maTgans erTnairi albaTobiT Se-
uZlia gamosvla meore sarTulidan dawyebuli nebismier
sarTulze. ipoveT albaToba imisa, rom samive pirovneba er-
Tsa da imave sarTulze gamova.
a) 1/15; b) 1/243; g) 1/36; d) 5/9;
29. 7-sarTuliani saxlis liftSi, pirvel sarTulze, Se-
vida sami pirovneba, TiToeul maTgans erTnairi albaTobiT
SeuZlia gamosvla meore sarTulidan dawyebuli nebismier
sarTulze. ipoveT albaToba imisa, rom samive pirovneba
sxvadasxva sarTulze gamova.
a) 1/15; b) 1/216; g) 20/243; d) 5/9;
30. saamqroSi miiRes 4550 detali. maT Soris ramdeni de-
tali iqneba standartuli, Tu arastandartul detalTa
fardobiTi sixSire 0,1-is tolia.
a) 4005; b) 4200; g) 455; Dd) 3200.
31. bavSvi TamaSobs kubikebiT, romlebsac aweria asoebi i, i,
w, g, n (igulisxmeba, rom erTi kubikis yvela waxnags awe-
ria erTi aso). vipovoT albaToba imisa, rom bavSvi daala-
gebs kubikebs mimdevrobiT da wavikiTxavT sityvas „wigni“.
a) 1/60; b) 2/9; g) 1/120; d) 15/68.
251
32. lataria Sedgeba 200 bileTisagan, romelTagan 20 mom-
gebiania. ras udris albaToba imisa, rom 50 nayidi bileTi-
dan erTi mainc moigebs?
C 50
Ppasuxi: 1 − 150
C 50
200
253
43. 2n-adgilian mrgval magidasTan SemTxveviT ikavebs ad-
gils n mamakaci da n qali. ipoveT albaToba Semdegi xdo-
milobebisa:
A={arcerTi mamakaci erTmaneTis gverdiT ar moxvdeba}.
B={yvela mamakaci erTmaneTis gverdiT daj deba}.
Ppasuxi: P( A ) = 2(n! ) 2 /( 2n )!; P( B ) = (n + 1)(n! ) 2 /( 2n )!
44. qalaqSi Camosuli 10 mamakaci, romelTa Soris mixo da
petrea, unda ganTavsdnen sastumros or samadgilian da
erT oTxadgilian nomrebSi. ras udris albaToba imisa, rom
mixo da petre oTxadgilian nomerSi moxvdebian?
Ppasuxi: 2/15
45. albaTobis TeoriaSi 25 sagamocdo bileTs Soris 5 bi-
leTi aris „bednieri“, xolo danarCeni – „arabednieri“.
romel students aqvs ufro meti albaToba aiRos „bed-
nieri“ bileTi: (A1) – imas, vinc pirveli mivida bileTis
asaRebad, Tu (A2) – imas, vinc meore mivida?
Ppasuxi: P(A1)=P(A2)
46. vTqvaT, 10 erTmaneTis axlos mdebare maRaziaSi 8 kaci
Sevida. ra aris albaToba imisa, rom yvela sxvadasxva maRa-
ziaSi aRmoCndeba?
8
Ppasuxi: P(A)= A 10 /108
47. agoreben wesier kamaTels da wesier monetas. ipoveT
albaToba imisa, rom kamaTelze mova samiani da monetaze –
safasuri.
Ppasuxi: 1/12
48. 2000 axalSobilidan 1100 vaJia. gansazRvreT gogos
dabadebis fardobiTi sixSire.
pasuxi: 0,009
49. pirvel 4000 naturalur ricxvs Soris 551 martivi
ricxvia. gansazRvreT martivi ricxvis fardobiTi sixSire.
pasuxi: 0,13775.
254
50. yovel 1000 detalSi saSualod 4 wundebulia. daax-
loebiT ramdeni wundebuli detali iqneba 2400 detalSi?
pasuxi: 9
256
albaTobis geometriuli gansazRvra
259
13. mocemulia marTkuTxedi, romlis gverdebia 1 sm da 2 sm.
am marTkuTxedSi SemTxveviT arCeven wertils. gavigoT al-
baToba imisa, rom manZili wertilidan:
a) mis axlos mdebare gverdamde araa meti x-ze;
pasuxi: 1, roca x≥1/2
3x-2x2, roca 0≤x≤1/2;
261
pirobiTi albaToba.
xdomilobaTa damoukidebloba. jamis albaToba
1. daamtkiceT, rom
P(A∪B)=P(A)+P(B)-P(A⋅B).
1
2. vTqvaT, P(A)=P(B)= . daamtkiceT, rom P( AB) = P( A ⋅ B ) .
2
3. daamtkiceT, rom
P(AΔB)=P(A)+P(B)-2P(AB)=P(A+B)-P(AB).
P( A )
22. daamtkiceT, rom P( A / B ) ≥ 1 − .
P( B )
m n −m
47. gamoikvlieT = n 3 = ... = n k = n , p n (m ) = C m
np q , q=1-
p, rogorc m-is funqcia mudmivi n-sTvis (0≤m≤n).
p (m + 1)
miTiTeba: ganixileT Sefardeba m da daadgineT,
p n (m )
rodis aRwevs pn(m) funqcia maqsimalur mniSvnelobas,
p (1) p n ( 2) p n (n )
agreTve daamtkiceT, rom n ≥ ≥ ... ≥ .
p n (0) p n (1) p n (n − 1)
268
48. ori tolZalovani moTamaSe TamaSobs Wadraks, romlis
albaToba iqneba meti: a) 7 partiidan 3-is mogeba, Tu 5-dan
2-is; b) 7 partiidan aranakleb 5-is mogeba, Tu ara umetes
3-is.
1
49. bernulis sqemisaTvis, roca p = , daamtkiceT, rom
2
1 1
a) ≤ p 2 n (n ) ≤ ;
2 n 2n + 1
p (n ± h ) 2 h
b) lim 2n = e − z , sadac = z . (0≤z<+∞).
n→∞ p 2 n (n ) n
miTiTeba: gamoiyeneT stirlingis formula
n! ≈ n n e − n 2nπ .
+∞ z2
−
50. daamtkiceT, rom Tu x>0, maSin funqcia ³ e 2 dz
akma-
x
yofilebs utolobas
x2 z2
∞ − x2
x − 1 −2
e 2
≤ ³ e 2
dz ≤ e .
1 + x2 x x
Ppasuxi: 0,5
272
nes erTi burTi, Semdeg ki isev erTi burTi gadaitanes
meoredan pirvelSi. amis Semdeg pirvelidan amoiRes erTi
burTi. ras udris albaToba imisa, rom es burTi iqneba
TeTri?
Ppasuxi: 0,328
278
SemTxveviTi sidideebi. ganawilebis funqcia.
maTematikuri lodini da dispersia
1, roca ω ∈ A,
6. I A (ω) = ®
¯0, roca ω ∉ A.
indikatorisaTvis SeamowmeT Semdegi tolobebis samarTlianoba
279
I∅=0, IΩ=1, IA+ I A =1, IAB=IAIB, IAUB=IA+IB-IAB,
n n
I n = 1 − ∏ (1 − I Aj ), I n
= ∏ (1 − I Aj ),
* Aj j= 1 * A j= 1
j= 1 j= 1 j
n
I n = ¦ I Aj , IAΔB=(IA-IB)2,
¦ j= 1
j= 1 j
ξ−a
25. mocemulia Mξ=a, Dξ=σ2. ipoveT η = SemTxveviTi
σ
sididis maTematikuri lodini da dispersia.
Ppasuxi: MX=0; DX= 1.
1 2 0 3
ξ® da η®
¯ 0, 3 0, 7 ¯0,8 0, 2
SeadgineT ξ+η, ξ-η, ξ⋅η SemTxveviT sidideTa ganawilebis
kanonebi, ipoveT maTi maTematikuri lodini da dispersia.
284
37. daamtkiceT, rom Mξ2=0-dan gamomdinareobs P{ξ=0}=1.
( x − a )( y − b ) ( y − b ) 2 ·¸ ·¸
− 2ρ + .
σ 1σ 2 σ 22 ¸¹ ¸¹
ipoveT (ξ1,ξ2) SemTxveviTi sididis dispersia.
miTiTeba: isargebleT formuliT
∞ ∞ ∞
b ηk = ³ ³ . . . ³ ( x i − Mξ i )( x k − Mξ k )f ( x 1 . . . x n )dx 1 . . . dx n
−∞ −∞ −∞
sadac (1≤k≤n)( 1≤i≤n).
286
48. SeiZleba Tu ara ganawilebis funqciis wyvetis werti-
lTa simravle yvelgan mkvrivi iyos ricxvTa RerZze?
n k =1
1 n
SemTxveviTi sididis maTematikuri lodini, sadac ξ = ¦ ξ k .
n k =1
291
CebiSevis utoloba. did ricxvTa kanoni
ξi -n n
p 1/2 1/2
zRvariTi Teoremebi
1
1. calkeuli cdisas A xdomilobis albaToba P( A) = .
2
SeiZleba Tu ara 0,97-ze meti albaTobiT, 1000 cdisas, A
xdomilobis moxdenaTa raodenoba moTavsdes 400-sa da
600-s Soris.
§β − a· §α−a·
pasuxi: P(α < ξ < β ) = Φ¨ ¸ − Φ¨ ¸,
© σ ¹ © σ ¹
t2
2 x −2
sadac Φ( x) = ³ e dt – laplasis funqciaa.
2π 0
§m · § n ·
P¨ − p ≤ ε ¸ ≈ 2Φ ¨¨ ¸¸ .
© n ¹ © pq ¹
295
8. 100 damoukidebel cdaSi xdomilobis ganxorcielebis
albaToba mudmivia da 0,8-is tolia. normaluri aproqsima-
ciis gamoyenebiT ipoveT albaToba imisa, rom A xdomiloba
100 cdaSi ganxorcieldeba:
a) ara umcires 75-j er da ara umetes 90-j er;
b) ara umcires 75-j er;
g) ara umetes 90-j er.
ξ
14. ipoveT ϕ = , SemTxveviTi sididis ganawilebis simkvri-
η
nx2
n −
ve, Tu isini urTierTdamoukidebelni arian da fξ (x) = e 2
2π
n−1 nx2
2n § x n · −
(normaluri ganawilebis kanoni). fη (x) =
n ¨© 2 ¸¹
e 2 ,
Γ§¨ ·¸
© 2¹
χ
roca x>0 ( η = -s ganawilebis simkvrive).
n
297
cxrilebi
298
299
300
301
302
303
304
literatura
305
sarCevi
Sesavali...................................................................................................................... 5
Tavi I
elementarul xdomilobaTa diskretuli sivrce ........................... 9
$1. albaTobis gansazRvra da Tvisebebi ............................................. 9
$2. klasikuri sqema .................................................................................... 14
$3. xdomilobaTa gaerTianebis albaToba ........................................ 21
$4. binomialuri ganawileba .................................................................. 30
Tavi II
elementarul xdomilobaTa nebismieri sivrce ............................... 33
$1. kolmogorovis aqsiomatika ............................................................. 33
$2. albaTobis Tvisebebi .......................................................................... 43
$3. pirobiTi albaToba. xdomilobaTa damoukidebloba ........ 45
$4. j amis albaTobis gamoTvla urTierTdamoukidebeli
xdomilobebisaTvis .............................................................................. 52
$5. sruli albaTobis formula. baiesis formula ................. 53
Tavi III
SemTxveviTi sidide da ganawilebis funqcia ................................... 57
$1. SemTxveviTi sidide .............................................................................. 57
$2. SemTxveviTi sididis ganawileba ................................................. 62
$3. ganawilebis funqciis Tvisebebi .................................................. 65
$4. veqtoruli SemTxveviTi sidide ................................................. 76
$5. SemTxveviT sidideTa damoukidebloba ...................................... 82
$6. SemTxveviT sidideTa j amis ganawilebis funqcia ............. 85
Tavi IV
SemTxveviT sidideTa ricxviTi maxasiaTeblebi .............................. 88
$1. maTematikuri lodini .......................................................................... 88
$2. maTematikuri lodinis Tvisebebi ............................................... 93
$3. krebadobis Teoremebi ...................................................................... 100
$4. lebegis integralis absoluturad uwyvetoba ............... 104
$5. lebegis integralSi cvladTa gardaqmnis Sesaxeb ........ 106
$6. riman-stiltiesisa da lebeg-stiltiesis
integralebis Sedareba .................................................................... 108
$7. momentebi ................................................................................................... 111
306
$8. kovariacia. korelaciis koeficienti. utolobebi ......... 116
$9. pirobiTi ganawileba da pirobiTi
maTematikuri lodini ................................................................... 120
Tavi V
SemTxveviT sidideTa mimdevrobis krebadobis saxeebi ............ 130
$1. albaTobiT krebadoba ....................................................................... 130
$2. did ricxvTa kanoni .......................................................................... 134
$3. did ricxvTa kanonisaTvis aucilebeli da
sakmarisi piroba ................................................................................. 142
$4. borel-kantelis Teorema. TiTqmis
aucilebeli krebadoba .................................................................... 144
$5. gaZlierebul did ricxvTa kanoni ........................................... 151
Tavi VI
z RvariTi Teoremebi bernulis sqemaSi ............................................. 159
$1. puasonis Teorema ................................................................................ 160
$2. muavr-laplasis lokaluri z RvariTi Teorema ............... 162
$3. muavr-laplasis integraluri z RvariTi Teorema ......... 166
Tavi VII
maxasiaTebeli funqciebi ............................................................................ 169
$1. maxasiaTebeli funqciebis gansaz Rvra da misi
umartivesi Tvisebebi ....................................................................... 169
$2. z ogierTi ganawilebis maxasiaTebeli funqcia .................. 177
$3. Sebrunebis formula maxasiaTebeli funqciisaTvis.
erTaderTobis Teorema .................................................................... 180
$4. ganawilebis funqciaTa mimdevrobis
sustad krebadoba ............................................................................... 186
$5. maxasiaTebeli funqciisaTvis z RvariTi Teoremebi ....... 194
Tavi VIII
centraluri zRvariTi Teorema ........................................................... 197
$1. centraluri z RvariTi Teorema erTnairad
ganawilebuli damoukidebeli SemTxveviTi
sidideebisaTvis ................................................................................... 197
$2. centraluri z RvariTi Teorema nebismierad
ganawilebuli damoukidebeli SemTxveviTi
sidideebisaTvis ................................................................................... 199
307
$3. centralur z RvariT TeoremaSi krebadobis
siCqaris Sesaxeb ................................................................................. 212
Tavi IX
mravalganz omilebiani maxasiaTebeli funqciebi .......................... 216
$1. gansaz Rvra da Tvisebebi ................................................................. 216
$2. mravalganz omilebiani normaluri ganawileba da
masTan dakavSirebuli ganawilebebi ........................................ 221
savarj iSo amocanebi ...................................................................................... 231
cxrilebi ........................................................................................................... 298
literatura ..................................................................................................... 305
308
CONTENTS
Introduction ......................................................................................... 5
CHAPTER I
Discrete sample space of elementary events ...................................... 9
$1. Definition of probability and properties ................................... 9
$2. The classic scheme .................................................................... 14
$3. Probability of the union of events ........................................... 21
$4. Binomial distribution ................................................................ 30
CHAPTER II
Arbitrary sample space of elementary events ................................. 31
$1. Kolmogorov axioms .................................................................. 31
$2. Properties of a probability ....................................................... 43
$3. Conditional probability. Indepedence of events ..................... 45
$4. Calculation of probability for the sum of
independent events ................................................................... 52
$5. Formula of total probability. Bayes’ formula ......................... 53
CHAPTER III
Random variable and distribution function .................................... 57
$1. Random variable ...................................................................... 57
$2. Distribution function of a random variable ........................... 62
$3. Properties of distribution function .......................................... 65
$4. Vector-valued random variables ............................................. 76
$5. Independence of vector-valued random variables.................. 82
$6. Distribution function of the sum of random variables ........... 85
CHAPTER IV
Numerical characteristics of random variables............................... 88
$1. Mathematical Expectation ....................................................... 88
$2. Properties of mathematical expectation ................................. 93
$3. Convergence theorems ........................................................... 100
$4. Absolute continuity of the Lebesgue’s integral .................... 104
$5. Change of variables in the Lebesgue integral ...................... 106
$6. Comparison of the Lebesgue – Stieltjes and
Riemann-Stieltjes integrals .................................................... 108
$7. Moments .................................................................................. 111
$8. Covariance. Coefficient of Correlation. Inequalities ........... 116
$9. Conditional distribution and Conditional Expectation ....... 120
CHAPTER V
Types of Convergence of sequences of random variables ............ 130
$1. Convergence in Probability .................................................... 131
$2. The law of numbers ................................................................ 134
$3. Necessary and sufficient condition for the law of
large numbers ......................................................................... 142
$4. Borel-Cantelli theorem. Almost Sure convergence .............. 144
$5. Strong law of large numbers ................................................. 151
CHAPTER VI
Limit theorems for Bernoulli scheme ............................................ 159
$1. Poisson’s theorem ................................................................... 160
$2. De Moivre-Laplace’s Local Limit Theorem ......................... 162
$3. De Moivre-Laplace’s Integral Limit Theorem ..................... 166
CHAPTER VII
Characteristic Functions.................................................................. 169
$1. Definition of Characteristic Functions and
their simplest properties ........................................................ 169
$2. Characteristic Functions of some distributions ................... 177
$3. Inversion Formula for Characteristic Function.
Uniqueness Theorem ............................................................. 180
$4. The weak convergence of a sequence of
distribution functions ............................................................ 186
$5. Limit theorems for Characteristic Function ........................ 194
CHAPTER VIII
The Central Limit Theorem ........................................................... 197
$1. The Central Limit Theorem for identically distributed
independent random variables ............................................. 197
$2. The Central Limit Theorem for arbitrarily distributed
independent random variables ............................................. 199
$3. On the speed of convergence in the central limit theorem ..... 212
310
CHAPTER IX
Multidimensional Characteristic Functions .................................. 216
$1. Definition and properties ....................................................... 216
$2. Multidimensional normal distribution and
related distributions ............................................................... 221
Exercise Tasks ................................................................................. 231
Tables ................................................................................................ 298
Literature.......................................................................................... 305
311
gamomcemlobis redaqtorebi maia ejibia
marine Wyonia
garekanis dizaini mariam ebraliZe
komp. uzrunvelyofa lali kurdRelaSvili
gamocemis menej eri marika erqomaiSvili