Atbildes uz jautajumi

1. Kurzemes katals izveidojās 1944. gada rudenī, kad Latvijas rietumu daļu palika vācu
karaspēka okupācija, bet tie tika noķerti starp abām padomju frontēm gar līniju Tukums-Liepāja.
2. Pretošanās kustība ir starptautiska nacionālās atbrīvošanās, antifašistu kustība Otrā
pasaules kara laikā (1939–1945), kuras mērķis bija pretoties okupācijas iestāžu masām
teritorijās, kuras okupēja nacistiskā Vācija un tās sabiedrotie, tai skaitā pašas Hitlera
Vācijas un valstu teritorijās. Vācijas sabiedrotie, kā arī fašisma bruņoto spēku sakāve
un atbrīvošana no PSRS un Eiropas valstu okupēto teritoriju iebrucējiem.
3. Jānis Kurelis- Pieredzējušais, bet jau krietni gados esošais ģenerālis Jānis Kurelis šim
uzdevumam bija izvirzīts savas iepriekšējās militārās karjeras dēļ, kā arī tāpēc, ka viņam bija
augstākā dienesta pakāpe.
Kristaps Upelnieks- Lai gan 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide tieši J. Kurelim uzticēja
veidot šo vienību, par faktisko vienības vadītāju kļuva kureliešu štāba priekšnieks kapteinis
Kristaps Upelnieks. Gan Kurelis, gan Upelnieks bija saistīti ar Latvijas Centrālo padomi, ģenerālis
bija parakstījis arī padomes memorandu, taču kureliešus nevar uzskatīt par padomes kontrolētu
militāro spēku.
Konstantns Čakste- Latvijas Centrālās padomes (LCC) priekšsēdētājs bija Konstantīns акakste,
pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa акakstes dēls, kura mērķis bija atjaunot neatkarīgu,
demokrātisku Latviju un dot ieguldījumu Baltijas valstu konfederācijas izveidē.
4. Ik gadu novembra vidū atceramies vēl kādu nozīmīgu epizodi Latvijas vēsturē – t.s. kureliešu
kustību. Ģenerāla Jāņa Kureļa vadītā grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara
laikā, kas tika izveidots no Rīgas apriņķa aizsargiem ar mērķi – vācu atkāpšanās gadījumā
aizstāvēt Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu un organizēt partizānu vienības padomju
aizmugurē.
5. atvijas Centrālā padome, saīsināti kā LCP- pagrīdes sabiedriska organizācija, kas pasludināja
sevi par Latvijas augstāko varu vācu okupācijas un padomju varas laikā. Vācu okupācijas un
centās atjaunot
6. 1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un
pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu
okupētās Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā kā 24. teritoriālais
korpuss. No tā paliekām 1941. gada rudenī izveidoja 201. Latvijas strēlnieku divīziju. 1944. gada
augusta sākumā 130. Latviešu strēlnieku korpusā bija apmēram 16 000 karavīru (no tiem 7537
karavīri 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, 7367 karavīri 308. latviešu strēlnieku divīzijā un
853 karavīri korpusa vadības vienībās).
Pēc Vācijas armijas padzīšanas no Latvijas teritorijas, no 1944. gada augusta līdz 1945. gada
jūnijam SA mobilizēja 57 422 Latvijas pilsoņus. 1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet
no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945.
gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam
iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no
iesaukšanas vai dezertējuši.

Kopā Sarkanās Armijas rindās 2. Pasaules kara laikā bija spiesti karot gandrīz 100 000 Latvijas
pilsoņu, no tiem krita aptuveni 35 000 vīri. 18 000 tika apbalvoti ar PSRS kaujas ordeņiem un
medaļām, no tiem 3 - jaunākajam leitnantam Jānim Vilhelmam, gvardes kapteinim Mihailam
Orlovam un gvardes apakšpulkvedim Jānim Rainbergam - tika piešķirts augstākais apbalvojums:
Padomju Savienības varoņa nosaukums.

1956. gadā tika izformētas visas Padomju armijas etniskās daļas.