Sekcijas

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris

BūvinženierisNr.Nr.3943(08.
(4. 2015.)
2014.)

nodrošināt ticamus un mūsdienu ēku

energoefektivitātes prasībām atbilsto-
šus rezultātus, jo:
• līdz šim ārsienu konstrukcijas
ārējā virsma (vienkāršs mūris)
tiešā veidā atspoguļoja siltuma
pārneses procesu caur to, bet
mūsdienās arvien biežāk fasāžu
apdarē izmanto ventilējamās fasā- Ēkas termogrammas piemērs.
des risinājumus, kas nozīmē, ka

Ēkas energokvalitātes starp ārsienas pamatkonstrukciju

un fasādes apdares materiālu nav
tiekama, lai veiktu kvalitatīvu
apsekojumu. Tāpat termogrāfiskā

pārbaudes risinājumu tieša termiskā kontakta. Rezultātā,

veicot termogrāfisko apsekojumu,
apsekojuma brīdī, kad ēka jau ir
uzbūvēta, var tikai konstatēt faktu,

efektivitāte nav iespējams fiksēt defekta vietas

pamatkonstrukcijā. Līdzīga prob-
lēma parādās, arī veicot apseko-
jo identificēto defektu novēršana
ir tehniski sarežģīta vai finansiāli
dārga. Parasti bez lieliem kapitā-
Ja nepieciešams pārliecināties par būvdarbu kvalitāti attiecībā uz ēkas energoefek- jumu no iekštelpas puses, ja virsmu lieguldījumiem iespējams novērst
tivitāti, bieži vien kā pirmais un vienīgais kontroles rīks tiek izvēlēta termogrāfija apdarē ir izmantota, piemēram, vienīgi nebūtiskus defektus. Savu-
jeb metode, kad, izmantojot objekta radīto infrasarkano starojumu, nosaka ēkas ģipškartona karkasa konstrukcija; kārt ēkas būvniecības gaitā, kad
konstrukciju virsmu temperatūru un attēlo plaknē, izmantojot krāsu skalu. Ter- • būvelementiem kļūstot termiski kontrole būtu jāveic pastiprināti,
mogrāfijas popularitāte galvenokārt saistīta ar salīdzinoši vienkāršu apsekošanas efektīvākiem, samazinās siltuma ēka vēl nav tādā gatavības stadijā,
procedūru, jo nav jāveic ēkas papildu sagatavošana vai defektīvo vietu atsegšana, plūsmas uz virsmas, līdz ar to tem- lai termogrāfiju varētu veikt, vai
ir iespējama ātra un uzskatāma iegūto datu vizualizācija. Lai cilvēka acij nere- peratūra ir daudz zemāka un vien- arī vēl nav uzstādīti materiāli
dzamo infrasarkano starojumu pārveidotu redzamā attēlā, nepieciešama speciāla mērīgāka, bez lieliem kontrastiem vai konstrukcijas, kuru kvalitāte
mērierīce jeb termokamera. un viegli identificējamiem defek- jāpārbauda;
tiem uz virsmas; • termogrāfijā izmanto kvalitatīvo
Balstoties uz metodes priekšrocībām, tad termogrāfijas metode tiešām • ēkās būvelementi kļūst komplicē- metodi, tas ir, salīdzina vienu
daudzām būvniecības procesā iesais- uzrāda ļoti labus un uzskatāmus tāki no mitruma pārneses procesu virsmu ar citu vai pašu ar sevi,
tītām pusēm gadu gaitā izveidojusies rezultātus. Savukārt mūsdienās, kad aspekta, un būtiska nozīme ir šo tādējādi nosakot problamātis-
pārliecība, ka ar termokameras palī- arvien plašāk izmanto daudzslāņu negatīvi ietekmējošo procesu vietu kās zonas, bet ar šo metodi nav
dzību iespējams identificēt jebkuru konstrukcijas, būvniecības darbu identificēšanai; iespējams noteikt siltumenerģijas
siltumtehniska rakstura problēm- temps ir daudz lielāks un būvele- • straujais būvniecības temps plūsmu caur objekta virsmām,
vietu un nekas cits efektīvāks nemaz mentu termiskā pretestība jau sākot- nozīmē, ka ēka bieži vien ir piemēram, būvelementa siltuma
nav nepieciešams un iespējams. Ja nēji ir daudz augstāka, līdz šim vie- pabeigta laikā, kad termogrāfisko caurlaidības koeficienta vērtību vai
par analīzes objektu uzskata masīvas nīgā izmantotā un par diezgan efek- apsekojumu nav iespējams veikt, ēkas gaiscaurlaidības rādītāju;
vienslāņa konstrukcijas vai būvele- tīvu uzskatītā kvalitātes pārbaudes jo temperatūru atšķirība starp • atbilstoši mūsdienu likumdoša-
mentus ar zemu termisko pretestību, metode kļūst mazāk efektīva un nevar iekštelpu un ārējo vidi ir nepie- nas prasībām ēkās jau sākotnēji

86 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv 87

 Sekcijas
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Defektīvo vietu identificēšanas piemēri, izmantojot dažādas defektu identificēšanas metodes. jāparedz ar pietiekami augstu ter-
misko pretestību, līdz ar to virsmas
temperatūras sadalījuma analī-
Tikai termogrāfija zes novērtējums, lai, piemēram,
novērtētu, vai uz virsmas pastāv
kondensācijas risks, ir otršķirīgs
jautājums. Savukārt mūsdienās
tik būtisko ēkas energokvalitātes
rādītāju kā gaiscaurlaidība ar ter-
mogrāfiju nav iespējams noteikt.
No iepriekš minētā var secināt,
ka mūsdienu ēku būvniecības un
Ar Blowerdoor energoefektivitātes prasības nozīmē
arī vajadzību pēc mūsdienīgāku un
daudz precīzāku kvalitātes kontro-
les metožu izmantošanas. Kā viena
no šādām metodēm ir ēkas gaiscaur-
laidības pārbaude jeb BlowerDoor
tests.
BlowerDoor metodika balstās uz prin-
cipu, ka starp ēkas iekštelpu un ārpusi
Tikai termogrāfija rada 50 paskālu spiediena atšķirību,
tādējādi nosakot caur dažādiem
neblīvumiem konstrukcijās ieplūs-
tošā āra gaisa daudzumu. BlowerDoor
iekārta sastāv no kalibrēta ventilatora
gaisa plūsmas mērījumiem un speciā-
lām mērierīcēm spiediena starpības
noteikšanai starp divām mērāmām
vidēm.
Ar Blowerdoor Ņemot vērā, ka mērāmais objekts ir
gaisa daudzuma plūsma:
• ēkas gaiscaurlaidības pārbaudi
var veikt visu gadu – temperatūru
starpībai starp vidēm nav būtiskas
nozīmes;
• ēkas konstruktīvajam veidam
(mūris, karkasa konstrukcija) un
88 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv
Būvinženieris
BūvinženierisNr.Nr.3943(08.
(4. 2015.)
2014.)
virsmu apdares risinājumam (virs-
mas apdare ar vai bez gaisu atdalo-
šas šķirkārtas) nav negatīvas ietek-
mes uz mērāmajiem rādītājiem;
• veicot šādu pārbaudi, iespējams
identificēt ne tikai defektīvās
vietas, bet arī noteikt ēkas kvanti-
tatīvos rādītājus, piemēram, ēkas
atbilstību LBN 002-01 prasībām
par pieļaujamo gaiscaurlaidību;
• ēkas gaiscaurlaidības pārbaude ir
efektīvs kvalitātes kontroles rīks
arī ēkas būvniecības procesā;
• ārpus apkures sezonas, lai fiksētu
defektīvās vietas, var izmantot
tādus vizuāli uzskatāmus paņē-
mienus kā dūmu (tvaika) plūsmas
caurplūdi vai lokālveida gaisa plūs-
mas mērījumus;
• ar gaiscaurlaidības testu iespējams
identificēt vietas, kas ēkas eks-
pluatācijas laikā var izraisīt ūdens
tvaika kondensācijas procesus un
konstrukciju bojāšanos mitruma
ietekmē.
Praksē pierādījies, ka, veicot tikai
ēkas termogrāfisko apsekojumu vai
arī gaiscaurlaidības testu kopā ar ter-
mogrāfiju, identificēto defektīvo vietu
apmērs var atšķirties pat uz pusi. Tas
nozīmē, ka, izmantojot vienīgi termo-
grāfiju, ir iespējams identificēt tikai
40–50% no tā defektu apjoma, ko var
noteikt, abas metodes kombinējot.
Andris Vulāns,
būvfizikas inženieris,
SIA Būvfizika
89