You are on page 1of 44

q.

kotrikaZe

herstis maCvenebelis
gamoTvla valutis kursisTvis

meToduri miTiTebebi

`teqnikuri universiteti”@
saqarTvelos teqnikuri universiteti

q. kotrikaZe

herstis maCvenebelis gamoTvla


valutis kursisTvis

meToduri miTiTebebi

registrirebulia stu-s
saredaqcio-sagamomcemlo
sabWos mier

Tbilisi
2009
mocemuli meToduri miTiTebani gankuTvnilia praqtik-
uli mecadineobebisTvis disciplinaSi ,,sinergetikuli siste-
mebi”. meTodur miTiTebaSi ganxilulia droiTi rigebis Sefa-
seba cnobili herstis meTodiT.

recenzenti sr. prof. n. jiblaZe

© sagamomcemlo saxli ,,teqnikuri universiteti’’, 2009


ISBN 978-9941-14-509-4
http://www.gtu.ge/publishinghouse/

yvela ufleba daculia. am wignis arc erTi nawili (iqneba es teqsti, foto,
ilustracia Tu sxva) aranairi formiT da saSualebiT (iqneba es eleqtronuli Tu
meqanikuri), ar SeiZleba gamoyenebul iqnas gamomcemlis werilobiTi nebarTvis
gareSe.
saavtoro uflebebis darRveva isjeba kanoniT.
Sesavali

Tanamedrove mecnierebaSi gaCnda axali mimarTuleba


“sinergetika”. sinergetikuli anu TviTorganizebadi
sistemebis magaliTebi mravladaa bunebaSi. gasuli saukunis
80-ian wlebSi ki gaCnda axali mimarTuleba „sinergetikuli
ekonomika“. mocemuli disciplina ganixilavs evoluciuri
ekonomikis yvela aspeqts. kerZod, arawrfivobas,
aramdgradobas, bifurkacias da qaoss ekonomikur sistemebSi.
ekonomikis sxvadasxva dargebis ganviTareba
damokidebulia gare ekzogenur faqtorebze, romlebmac Tavis
mxriv SeiZleba gamoiwvios fluqtuaciebi. yovelive amas
sistema miyavs aramdgrad mdgomareobamde.
gansakuTrebuli adgili sinergetikul ekonomikaSi
eTmoba qosis Teorias. ekonomikaSi es gulisxmobs arawrfivi
sistemebis mier generirebul araregularul moZraobas.
ekonomikuri sistemebis ganxilvisas mniSvnelovani
faqtoria informaciis codna misis mdgomareobis Sesaxeb da
momavlis prognozireba. zogierTebi informaciaze reagireben
im wuTSive, rogorc ki Rebuloben mas. adamianTa umravle-
soba ki elodeba garkveul dadasturebas da aranair qmede-
bebs ar mimarTaven iqmde, vidre trendi ar damyardeba.
imisaTvis, rom davadasturoT trendis arseboba,
aucilebelia garkveuli raodenobis informacia, romelic
dadasturebulia, magram informaciis SeTvisebis araTanabro-
bam SeiZleba gamoiwvios e.w. Sereuli, SemTxveviTi gadaxrebi.
am ukanasknels swavlobda hersti gasuli saukunis 40-ian
wlebSi da mandelbroti 60-70-ian wlebSi. mandelbroti maT
ganzogadoebul brounis moZraobas uwodebda.

3
1. fraqtalebis ganmarteba

fraqtalebis aRmoCena da fraqtaluri geometriis


Camoyalibeba erT-erTi mniSvnelovani movlenaa maTematikaSi.
fraqtalebis meSveobiT maTematikosebma Seqmnes sistema, ro-
melic garkveuli wesebis dacviT da terminebiT aRwers
sxvadasxva saxis figurebs da formebs. fraqtalebi SeiZleba
warmoiSvas arawrfiv dinamikur sistemebSi. bunebaSi arse-
buli formebis da droiTi rigebis umetesoba saukeTesod
aRiwereba fraqtalebis meSveobiT.
fraqtaluri geometria gansxvavdeba evklides geo-
metriisgan.
fraqtaluri geometriis erT-erTi wamyvani mecnieria
benua mandelbroti. mas fraqtaluri geometriis evklidesac
ki uwodeben. man Sekriba yvela im maTematikosebis mier mopo-
vebuli informacia e. w. “monstrebis” Sesaxeb. “monsterebi”
warmoadgens iseT geometriul formebs, romelTa aRwera
evklides geometriiT ubralod SeuZlebelia. ganzogadebis
xarjze, mandelbrotma Seqmna Tavisi Teoria arasimetriulo-
bis da gaugebari formebis asaRwerad.
fraqtalis zusti ganmarteba ar arsebobs, magram Seg-
viZlia igi ase ganvsazRvroT: fraqtali aris raRaca TviT-
myofadoba an msgavsebadoba. fraqtalis erT-erTi TvalsaCino
magaliTi aris xe, misi yoveli ganStoeoba mTlianobaSi hgavs
xis formas xarisxobrivad.
arsebobs xelovnuri fraqtalebic, romelic miiReba
garkevuli wesebis dacvis Sedegad da garkveuli raodenobis
iteraciiT. magaliTad, serpinskis samkuTxedi romelic
miiReba Seferadebuli tolgverda samkuTxedidan, isev
tolgverda samkuTxedis amoWriT, yovel bijze (nax. 1).
nax. 2 a) da b)-ze ki mocemulia erT-erTi yvelaze
Zveli fraqtali, romelic Tavis droze XIX s-Si aRmoaCina
germanelma maTemetikosma helge fon koxma. igi miiReba wre-
wirSi Caxazuli tolgverda samkuTxedis yoveli gverdis

4
Sua mesamedidan tolgverda samkuTxedis amoWriT. Sedegad
Rebuloben fifqis formis fraqtals (nax. 2 a), b)).

nax. 1

a)

b)
nax. 2

5
fraqtalebi gansakuTrebulad gamoiyeneba droiTi
rigebis asaRwerad ekonomikaSi.
nax. 3-ze naCvenebia sawarmoo kompaniebis aqciaTa Se-
mosavlebis dou-jonsis indeqsebis diagramebi: 1, 10, 20, 30
90 dRis manZilze. Sesabamisad nax. 3 a), b), g), d), e).

nax. 3 a) sawarmoo kompaniebis aqciaTa kursis dou jonsis


indeqsebis diagrama 1 dRisTvis Semosavlebi – normaluri sixSire;

6
nax. 3 b) sawarmoo kompaniebis aqciaTa kursis dou jonsis
indeqsebis diagrama 10 dRisTvis Semosavlebi – normaluri six-
Sire;

nax. 3 g) sawarmoo kompaniebis aqciaTa kursis dou jonsis


indeqsebis diagrama 20 dRisTvis Semosavlebi – normaluri six-
Sire;

7
nax. 3 d) sawarmoo kompaniebis aqciaTa kursis dou jonsis
indeqsebis diagrama 30 dRisTvis Semosavlebi – normaluri six-
Sire;

nax. 3 e) sawarmoo kompaniebis aqciaTa kursis dou jonsis


indeqsebis diagrama 90 dRisTvis Semosavlebi – normaluri six-
Sire;

8
2. herstis maCvenebeli

hersti profesiiT hidrologi iyo da 1907 wlidan


igi muSaobda nilosis kaSxalis proeqtze. am regionSi man
TiTqmis 40 weli icxovra. mTeli am xnis ganmavlobaSi igi
muSaobda rezervuarSi wylis donis kontrolze. idealur
rezervuarSi wyali arc unda gadaivsos da - arc daSres.
mocemuli rezervuaris marTvis strategia mdgomareobs
imaSi, rom yoveldRiurad gamovuSvaT garkveuli raodenobis
wyali, magram Tu mdinaridan wylis Senadeni mcirea, rezer-
vuarSi wylis done SeiZleba gaxdes saxifaTod dabali.
problema mdgomareobs SemdegSi: ra raodenobis wyali
unda gamovuSvaT rezervuaridan, rom igi arc daicalos da
arc gadaivsos. modelis kvlevisas herstma SeimuSava zogadi
koncefcia, romlis Tanaxmadac, wylis nakadebis raodenoba
miyveba e. w. SemTxveviT gadaxrebs. es Cveulebrivi winapiro-
baa yvela didi sistemisTvis, romelTac maRali Tavisuf-
lebis xarisxi aqvs.
herstma gadawyvita Seeswavla es problema. man
SeimuSava axali strategia herstis maCvenebeli – H. es
maCvenebeli farTod gamoiyeneba droiTi rigebis Sesafaseb-
lad, radganac gaaCnia garkveuli mdgradoba. igi Seicavs
Sesaswavl sistemaze minimalur daSvebebs da SesaZlebels
xdis droiTi rigebis klasificirebas. herstis maCveneblis
mixedviT SegviZlia ganvasxvavoT SemTxveviTi da
araSemTxveviTi droiTi rigebi.
hirstma aRmoaCina, rom umetesoba bunenaSi arsebuli
sistemebisa ar mihyveba SemTxveviT gadaxrebs, gausis an sxva
romelimes.
garkveuli drois manZilze hersti iRebda wylis
donis monacemebs rezervuarSi saSualosTan SedarebiT. gada-
xrebis (fluqtuaciebis) diapazoni savaraudod Seicvleba
imis da mixedviT, Tu ra drois manZilze xdeba dakvirveba.
rac ufro didi dro gava, miT ufro meti iqneba e. w.

9
gaqaneba. kerZod, igi Seicvleba T -s pirdapirproporciu-
lad ( T droa). mocemuli droiTi rigebis Sesafaseblad
herstma Semoitana gansxvavebuli midgoma _ R S analizi,
sadac R aris gaqaneba, xolo S _ standartuli gadaxra. am
meTods sxvanairad normirebuli gaqanebis meTodsac uwode-
ben.
herstma aCvena, rom umetesoba movlenebisa: mdinareSi
wylis nakadebi, naleqebi, temperatura da sxva bunebrivi
movlenebi mihyveba e. w. SemTxveviT gadaxrebs. trendis done
SeiZleba Sefasebuli iyos imis da mixedviT, Tu rogor
icvleba normirebuli gaqaneba droSi.
SesaZlebelia ganvsazRvroT herstis maCvenebeli eko-
nomikaSi arsebuli droiTi rigisTvisac. mag: valutis ofi-
cialuri kursisTvis “dolari-lari”.

10
3. herstis imitaciis meTodi da misi
maCveneblebis gansazRvra

davuSvaT, SemTxveviTi sidideebis dakvirveba xdeba


drois diskretul momentebSi: i = 1,2,3,...k da aqvs
mniSvnelobebi: e1 , e2 , e3 ,...ek . dakvirvebaTa intervali davyoT
ramdenime intervalad da yoveli intervalisTvis
gamovTvaloT Semdegi parametrebi.
Tu dakvirvebaTa ricxvi TiToeul intervalSi aris
k
N , maSin aseT intervalTa raodenoba n = . igulisxmeba i
N
k
rom, N unda SeirCes ise, rom Tanafardoba iyos
N
naturaluri.
yoveli intervalisTvis vpoulobT dagrovil gada-
xrebs:
N
X 1, N = ∑ (eU − M k )
U =1
2N
X N +1, 2 N = ∑ (e
U = N +1
U − Mk) (1)
3N
X 2 N +1,3 N = ∑ (e
U = 2 N +1
U − Mk )

. . . . . . . . . . . . . . . . .
nN
X ( n −1) N +1,nN = ∑ (e U
U = ( n −1) N +1
− Mk)

sadac X 1, N , X N +1, 2 N , X 2 N +1,3 N , . . . X ( n −1) N +1,nN dagrovili


gadaxrebia I, II, III, da a. S. intervalebSi da TiToeul in-
tervalSi dakvirvebaTa ricxvia N i . i am SemTxvevaSi miu-
TiTebs intervalis nomers.

11
k

∑e U
(1) formulaSi Mk = 1
aris eU -s saSualo
k
mniSvneloba, romelic miiReba k dakvirvebebis dros. gaqane-
bis sidide eU SemTxveviTi sididisTvis 2 N droiTi inter-
valisTvis:
R2 N = X max − X min , (2)
sadac mag: X max 1 aris maqsimaluri mniSvneloba X 1, N
X N +1, 2 N -s Soris. X min 1 aris minimaluri mniSvneloba X 1, N da
X N +1, 2 N -s Soris. gaqaneba intervalisTvis 3 N miiReba isev
(2) formulidan, mxolod am SemTxvevaSi:
X max 2 = max { X 1, N , X N +1, 2 N , X 2 N +1,3 N },
X min 2 =min{ X 1, N , X N +1, 2 N , X 2 N +1,3 N }.
analogiurad vpoulobT gaqanebas intervalebisTvis, romelTa
sigrZea 4N, 5N, . . . ,nN.
herstis imitaciis meTodisaTvis viyenebT standar-
tuli gadaxris mcnebas, romelic gamoiTvleba Semdegnairad:
2N

∑ (e U − M k )2
S2N = 1
, (3)
2N − 1
arsebobs Semdegi Tanafardoba:
R
= (a ⋅ N 0 ) H . (4)
S
(4) formula aris herstis imitciuri modelis maxa-
R
siaTebeli. _ normirebuli gaqanebaa. N 0 _ dakvirvebaTa
S
ricxvia. N 0 = i ⋅ N , sadac i = 2,3,..., n . a _ konstantaa, H
_ herstis maCvenebelia.

12
statikuri meqanikis Tanaxmad, Tu H =0,5 droiTi
rigi warmoadgens SemTxveviT gadaxrebs. rodesac herstma
gamoiyena Tavisi statistika nilosis Senakadebis kon-
trolisTvis, man aRmoaCina, rom H =0,9. man gamoscada sxva
mdinareebi da igive Sedegebi miiRo. H >0,5 yvela sxva saxis
bunebaSi arsebuli movlenebis Sefasebisas. ras niSnavs es?
roca H gansxvavdeba 0,5-gan, es niSnavs imas, rom dakvirve-
bebi ar aris damoukidebeli. TiToeul dakvirvebas aqvs mex-
siereba yvela winmswrebi movlenis Sesaxeb. aseT mexsierebas
grZelvadian, markovis mexsierebas uwodeben. aseTi mexsiereba
yovelTvis SenarCunebulia. garkveuli movlenebi, romlebic
xdeboda cota xnis win, zegavlenas axdens dRevandel mov-
lenebze ufro metad, vidre is rac xdeboda didi xnis win,
magram am ukanasknelis zegavlena ufro SesamCnevia.
sistema, romelic iZleva herstis statistikas, es
aris rezultati erTmaneTTan dakavSirebuli movlenebis
grZeli nakadis. rac xdeba dRes, zegavlenas axdens mo-
mavalze. dro xdeba mniSvnelovani faqtori.
dRevandelobis zegavlena momavalze SeiZleba gamovsa-
xoT korelaciuri formiT:
C = 2 2 H −1 − 1 , (5)
sadac C - korelaciis zomaa; H - herstis maCvenebeli.
arsebobs herstis maCveneblis Semdegi klasifikacia:
1) H =0,5;
2) 0 ≤ H <0,5;
3) 0,5< H <1.
Tu H =0.5, maSin gvaqvs SemTxveviTi droiTi rigi,
movlenebi aris arakorelaciuri. (5) tolobis marjvena
mxare gaxdeba nulis toli.
am SemTxvevaSi dRevandeloba ver axdens zegavlenas
momavalze. rogorc wesi, statistikis TeoriaSi arsebobs
daSveba, romlis Tanaxmadac yvela bunebrivi movlena misdevs

13
normirebul ganawilebas. herstis aRmeCenam es Teoria uaryo.
H =0,5 ar aris normirebuli ganawileba.
meore variantia 0 ≤ H <0,5. diapazoni Seesabameba an-
tipresistentul droiT rigs. zogadad, persistentuli niS-
navs xangrZlivad arsebuls, didi drois manZilze moqmeds.
gasagebia, rom antipersistentuli persistentulis
sapirispiroa. Tu sistema wina periodSi gviCvenebda paramet-
rebis zrdis tendenciebs, maSin momdevno periodSi auci-
leblad iwyeba parametrebis klebis tendecia da piriqiT, Tu
iyo parametrebis klebis tendencia wina periodSi, mas auci-
leblad mohyveba parametrebis zrdis tendencia. aseTi anti-
persistentuli droiTi rigis mdgradoba damokidebulia
imaze, Tu ramdenad axlosaa H 0-Tan. Tu H axlosaa 0-
Tan, maSin C =-0,5 anu am SemTxvevaSi gvaqvs uaryofiTi ko-
relacia. aseTi droiTi rigi gacilebiT cvalebadia, vidre
sxva SemTxveviTi droiTi rigi, radgan Sedgeba xSiri re-
versebisgan anu cvlilebebisgan (aRmasvla-daRmasvla).
rogorc wesi, aseTi droiTi rigebi arc ekonomikaSi, arc
finansebSi, arc bunebaSi TiTqmis ar moiZebnaba.
Tu 0,5< H <1, maSin saqme gvaqvs persistentul
droiT rigTan anu gvaqvs trendis mimarT mdgradi droiTi
rigi. (trend – tendencia, saerTo mimarTuleba). Tu droiTi
rigis parametrebi izrdeba wina periodSi, maSin is am
tendenciebs SeinarCunebs garkveuli periodis ganmavlobaSi.
persistentulobis Zala anu trendis mimarT mdgradoba
ufro izrdeba, rac ufro H uaxlovdeba 1-s anu korelacia
am SemTxvevaSi aris TiTqmis 100%. Tu H =1 (5) formulaSi
C =1. rac urfo axlosaa H 0,5-Tan, miT ufro xmauriania
droiTi rigi da trendi naklebadaa gamosaxuli.
persistentuli droiTi rigi warmoadgens ganzogade-
bul brounis moZraobas anu sxvagavarad es aris Sereuli
SemTxveviTi gadaxrebi. am gadaxrebis sidide damokidebulia
imaze, Tu ramdenad metia H 0,5-ze.

14
persistentuli droiTi rigebi gacilebiT saintereso
klasebs miekuTvneba, radganac aseTi droiTi rigebi aRmoCe-
nilia, rogorc bunebaSi, aseve damaxasiaTebelia kapitalis
bazrebisTvisac.

15
4. herstis maCveneblis fraqtaluri buneba

persistentuli droiTi rigi, romelic ganisazRvreba


intervaliT 0,5< H <1, warmoadgens fraqtals, radganac is
aris ganzogadebuli brounis moZraobac. gazogadebul
brounis moZraobaSi arsebobs korelacia movlenebs Soris,
romelic mimdinareobs garkveul droiT intervalSi. amis
Sedegad albaToba imisa, rom ori movlena SeiZleba iyos
erTnairi aris 50/50-ze. herstis maCvenebeli aRwers iseT
albaTobas, rodesac ori erTmaneTis miyolebiT mimdinare
movlena SeiZleba iyos erTnairi. Tu H =0.6, maSin arsebobs
didi albaToba imisa, rom Tu wina periodSi iyo raRac pa-
rametrebis garkveuli dadebiTi moZraoba, maSin aseTi moZ-
raoba SenarCundeba garkveuli drois manZilze. aseTi droi-
Ti rigis fraqtaluri ganzomileba maryeobs 1-dan 2-mde.
b. mandelbrotma pirvelad aCvena, rom herstis maCve-
neblis Sebrunebuli sidide aris fraqtalis ganzomileba.
Tu gvaqvs SemTxveviTi gadaxrebi, maSin H =0,5 da
fraqtalis ganzomileba iqneba 2-is toli. mag: Tu H =0.7,
1
maSin fraqtaluri ganzomilebaa: = 0.43 . SemTxveviTi
0.7
gadaxrebi sinamdvileSi aris organzomilebiani da mTlianad
avsebs sibrtyes. rodesac H uaxlovdeba erTs droiTi rigi
naklebad xmauriania da aqvs meti mimdevrobiTi mniSvnelobebi
dadebiTi niSniT.

16
5. herstis maCvenebelis Sefaseba

herstis maCvenebelis H =0,5 varianti Seesabameba im


SemTxvevas, romlis drosac dakvirvebaTa ricxvi N 0 didia.
am dros mexsierebis efeqti mcirdeba da igi faqtiurad Seu-
mCneveli xdeba. sxvagvarad, Tu gvaqvs grZeli droiTi rigi,
maSin misi Tvisebebi arafriT gansxvavdeba Cveulebrivi
brounis moZraobisgan anu SemTxveviTi gadaxrebisgan. am
SemTxvevaSi regresia grZeldeba iqamde, vidre H ar miuax-
lovdeba 0,5-s da (5) korelaciis zomis formulis gamoyene-
bas azri ara aqvs.
herstis maCveneblis Sesafaseblad gavalogariTmoT
(aTis fuZiT) (4) formulis orive mxare:
lg( R S ) = H (lg a + lg N 0 ) . (6)
miRebuli toloba aris wrfis gantoleba sibrtyeSi
(lgN0; lg(R/S)), romlis daxris kuTxe ganisazRvreba herstis
maCvenebliT (nax. 4).

nax. 4. R/S analizi valutis yoveldRiuri kursisTvis iena/dolari


1973 wlis ianvridan 1989 wlis dekembramde. H =0,64

17
gantoleba SeiZleba gamoviyenoT H -isa da a-s gansa-
sazRvrad. Tu gvaqvs N0-is mniSvnelobebi, kerZod, misi ori
mniSvneloba, gansazRvraven normirebul gaqanebas – (R/S). ma-
Sin gantoleba (6) mogvcems gatolebaTa sistemas, Tu gvaqvs
mocemuli Semdegi mniSvnelobebi:
⎛R⎞ ⎛R⎞
N01, lg ⎜ ⎟ = L1 da N02 , lg ⎜ ⎟ = L2 ,
⎝ S ⎠1 ⎝ S ⎠2
maSin (6) gantoleba SegviZlia CavweroT Semdegi gantole-
baTa sistemiT:
⎧ H (lg a + lg N 01 ) = L1
⎨ H (lg a + lg N ) = L
⎩ 02 2

(7) sistemidan gamoviTvaloT a-s da H -is


mniSvnelobebi:
L1 lg N 02 − L2 lg N 01
L2 − L1
a = 10 (8)
L2 − L1
H= . (9)
lg N 02 − lg N 01
magaliTad, nax. 4-sTvis H =0,65. xSirad grafikiT
gamoTvlebsa da (8), (9) formulebiT miRebul Sedegebs So-
ris aris gansxvaveba. aseTi gansxvaveba gamowveulia imiT,
rom grafiki agebulia logariTmul masStabSi.
herstis imitaciis meTodiT SesaZlebelia gan-
vsazRvroT valutis kursis droiTi rigi “dolari/lari”-
persistentulia Tu antipersistentuli. warmoadgens Tu ara
mocemuli droiTi rigi fraqtals da rogoria misi fraqta-
luri ganzomileba.

18
6. herstis maCvenebli H da misi
fraqtaluri ganzomileba

droiTi rigis fraqtaluri ganzomileba anu


SemTxveviTi gadaxrebis dros dagrovili cvlilebebi tolia
1,5-is. mrudis fraqtaluri ganzomileba 1-ia, xolo
geometriuli sibrtyis 2. amitom SemTxveviTi gadaxrebis
fraqtaluri ganzomileba meryeobs mrudisa da sibrtyis
fraqtalur ganzomilebebs Soris. herstis maCveneblis
meSveobiT SeiZleba vipovoT fraqtaluri ganzomileba:
D = 2−H . (10)
Tu H =0,5 da D = 1,5 orive sidide axasiaTebs da-
moukidebel SemTxveviT droiT rigs. Tu 0,5< H <1, herstis
ganmartebiT, es aris persistentuli droiTi rigi. grafiki
naklebad dakbilulia, vidre SemTxveviTi gadaxrebis dros.
Tu 0< H <0,5, maSin rigi antipersistenrulia, rac iZleva
maRal fraqtalur ganzomilebas. grafiki ufro wyvetilia
da rigi eqvemdebareba ufro met cvalebadobas.

19
7. sakurso proeqtis amoxsnis
Tanmimdevroba

7.1. sawyisi cxrilis nimuSi

cxrili 1
dolari/laris kursi

TariRi $ dolari lari 1 dol/lari


20.01.1997 USD 100 128,3 1,283
27.01.1997 USD 100 128,5 1,285
03.02.1997 USD 100 128,7 1,287
10.02.1997 USD 100 128,7 1,287
17.02.1997 USD 100 128,7 1,287
24.02.1997 USD 100 128,8 1,288
04.03.1997 USD 100 129 1,29
10.03.1997 USD 100 129,1 1,291
17.03.1997 USD 100 129,5 1,295
24.03.1997 USD 100 129,7 1,297
31.03.1997 USD 100 129,5 1,295
07.04.1997 USD 100 129,6 1,296
14.04.1997 USD 100 129,5 1,295
21.04.1997 USD 100 129,7 1,297
29.04.1997 USD 100 129,8 1,298
30.04.1997 USD 100 129,9 1,299
05.05.1997 USD 100 129,6 1,296
12.05.1997 USD 100 130 1,3
19.05.1997 USD 100 130 1,3
27.05.1997 USD 100 130 1,3
31.05.1997 USD 100 130 1,3
09.06.1997 USD 100 130 1,3
16.06.1997 USD 100 130 1,3
23.06.1997 USD 100 130 1,3
29.06.1997 USD 100 130 1,3
07.07.1997 USD 100 130 1,3

20
7.2. dagrovili gadaxris gamoTvla

pirvel etapze gamoiTvleba dagrovili gadaxra X.


amisaTvis monacemebi, mag: 300 dRisTvis valutis kursis
dakvirvebaTa intervali, iyofa 30 dRian intervalad. inter-
valTa raodenoba ki n=10, xolo N=30 dRe. TiToeuli in-
tervalisTvis viTvliT swored X-s.
qvemoT moyvanilia cxrili 2, sadac mocemulia da-
grovili gadaxris X-is gamoTvla.
cxrili 2

TariRi $ dolari lari 1 dol/lari


20.01.1997 USD 100 128,3 1,283
27.01.1997 USD 100 128,5 1,285
03.02.1997 USD 100 128,7 1,287
10.02.1997 USD 100 128,7 1,287
17.02.1997 USD 100 128,7 1,287
24.02.1997 USD 100 128,8 1,288
04.03.1997 USD 100 129 1,29
10.03.1997 USD 100 129,1 1,291
17.03.1997 USD 100 129,5 1,295
24.03.1997 USD 100 129,7 1,297
31.03.1997 USD 100 129,5 1,295
07.04.1997 USD 100 129,6 1,296
14.04.1997 USD 100 129,5 1,295
21.04.1997 USD 100 129,7 1,297
29.04.1997 USD 100 129,8 1,298
30.04.1997 USD 100 129,9 1,299
05.05.1997 USD 100 129,6 1,296
12.05.1997 USD 100 130 1,3
19.05.1997 USD 100 130 1,3
27.05.1997 USD 100 130 1,3
31.05.1997 USD 100 130 1,3
09.06.1997 USD 100 130 1,3

21
16.06.1997 USD 100 130 1,3
23.06.1997 USD 100 130 1,3
29.06.1997 USD 100 130 1,3
07.07.1997 USD 100 130 1,3
14.07.1997 USD 100 130 1,3
21.07.1997 USD 100 129,85 1,2985
28.07.1997 USD 100 129,8 1,298
31.07.1997 USD 100 129,4 1,294
X 1-30 -0,30162

mocemuli cxrilis bolo svetis ujraSi ga-


moTvlilia X-is mniSvneloba erTi intervalisTvis. kerZod,
N
X1-30-mde. amisaTvis visargebloT X 1, N = ∑ (eU − M k ) (1)
U =1
formuliT. Mk-s anu saSualo ariTmetikulis saangariSod
vsargeblobT Excel-is funqciiT. mag: =AVERAGE(E4:E153),
sadac mag. E4 ujris misamarTia. xolo X-is gamosaTvlelad
visargebloT Semdegi formuliT Excel-Si. mag:
=SUM(E4:E33)-30*Sheet2!$E$154, sadac ujraSi Sheet2!$E$154
mocemulia Mk-s mniSvneloba. bolo formula Sesatyvisia (1)
formulis (ix. cxrili 3).

cxrili 3

A. B. C. D. E.
1. TariRi $ dolari lari 1 dol/lari
2. 20.01.1997 USD 100 128,3 1,283
3. 27.01.1997 USD 100 128,5 1,285
4. 03.02.1997 USD 100 128,7 1,287
5. 10.02.1997 USD 100 128,7 1,287
6. 17.02.1997 USD 100 128,7 1,287
7. 24.02.1997 USD 100 128,8 1,288
8. 04.03.1997 USD 100 129 1,29
9. 10.03.1997 USD 100 129,1 1,291

22
10. 17.03.1997 USD 100 129,5 1,295
11. 24.03.1997 USD 100 129,7 1,297
12. 31.03.1997 USD 100 129,5 1,295
13. 07.04.1997 USD 100 129,6 1,296
14. 14.04.1997 USD 100 129,5 1,295
15. 21.04.1997 USD 100 129,7 1,297
16. 29.04.1997 USD 100 129,8 1,298
17. 30.04.1997 USD 100 129,9 1,299
18. 05.05.1997 USD 100 129,6 1,296
19. 12.05.1997 USD 100 130 1,3
20. 19.05.1997 USD 100 130 1,3
21. 27.05.1997 USD 100 130 1,3
22. 31.05.1997 USD 100 130 1,3
23. 09.06.1997 USD 100 130 1,3
24. 16.06.1997 USD 100 130 1,3
25. 23.06.1997 USD 100 130 1,3
26. 29.06.1997 USD 100 130 1,3
27. 07.07.1997 USD 100 130 1,3
28. 14.07.1997 USD 100 130 1,3
29. 21.07.1997 USD 100 129,85 1,2985
30. 28.07.1997 USD 100 129,8 1,298
31. 31.07.1997 USD 100 129,4 1,294
32. =SUM(E2:E31)-
X 1-30 30*Sheet2!$E$154

gamoTvlebis Sedegad, miviRebT X-is 10 mniSvbnelobas


intrevalebisTvis sigrZiT 30 dRe (cxrili 4).

cxrili 4
X 1-30 -0,30162
X 31-60 -0,27412
X 61-90 -0,16412
X 91-120 0,32398
X 121-150 0,41588
X 151-180 0,79338

23
X 181-210 0,89188
X 211-240 1,16668
X 241-270 1,26958
X 271-300 1,30888

24
7.3. maqsimaluri da minimaluri
dagrovili gadaxris gamoTvla

maqsimaluri da minimaluri dagrovili gadaxris


gamosaTvlelad visargebloT Semdegi formulebiT:
X max 2 = max { X 1, N , X N +1, 2 N , X 2 N +1,3 N },
X min 2 =min{ X 1, N , X N +1, 2 N , X 2 N +1,3 N }.
gamoTvlebis Sedegad miviRebT Xmax-is da Xmin-is
mniSvnelobebs. Excel-Si maqsimumis da minimumis mniSvnelobe-
bis sapovnelad visargebloT Semdegi formuliT: mag:
=MAX(K2:K3) da =MIN(K2:K3).
gamoTvlebis Sedegebi moyvanilia cxrilSi 5,
cxrilSi 6, cxrili 7.

cxrili 5
X 1-30 -0,30162
X 31-60 -0,27412
X 61-90 -0,16412
X 91-120 0,32398
X 121-150 0,41588
X 151-180 -0,2927
X 181-210 0,89188
X 211-240 1,16668
X 241-270 1,26958
X 271-300 1,30888

cxrili 6

J K L M
1. dagrovili gadaxra X max X min
2. X 1-30 -0,30162 -0,27412 -0,30162
3. X 31-60 -0,27412 -0,16412 -0,30162
4. X 61-90 -0,16412 0,32398 -0,30162

25
5. X 91-120 0,32398 0,41588 -0,30162
6. X 121-150 0,41588 0,41588 -0,30162
7. X 151-180 -0,2927 0,89188 -0,30162
8. X 181-210 0,89188 1,16668 -0,30162
9. X 211-240 1,16668 1,26958 -0,30162
10. X 241-270 1,26958 1,30888 -0,30162
11. X 271-300 1,30888

cxrili 7

J K L M
1. dagrovili gadaxra X max X min
2. X 1-30 -0,30162 =MAX($K$2:K3) -0,30162
3. X 31-60 -0,27412 -0,16412 -0,30162
4. X 61-90 -0,16412 0,32398 -0,30162
5. X 91-120 0,32398 0,41588 -0,30162
6. X 121-150 0,41588 0,41588 -0,30162
7. X 151-180 0,79338 0,89188 -0,30162
8. X 181-210 0,89188 1,16668 -0,30162
9. X 211-240 1,16668 1,26958 -0,30162
10. X 241-270 1,26958 1,30888 -0,30162
11. X 271-300 1,30888

26
7.4. R gaqanebis gamoTvla

R gaqanebis gamosaTvlelad unda visargebloT Semdegi


formuliT:
R2 N = X max − X min . (2)
monacemebi mocemuli cxrili 8, 9-Si:

cxrili 8

J K L M N
1. dagrovili gadaxra X max X min R
2. X 1-30 -0,30162 -0,27412 -0,30162 0,0275
3. X 31-60 -0,27412 -0,16412 -0,30162 0,1375
4. X 61-90 -0,16412 0,32398 -0,30162 0,6256
5. X 91-120 0,32398 0,41588 -0,30162 0,7175
6. X 121-150 0,41588 0,79338 -0,30162 0,7175
7. X 151-180 0,79338 0,89188 -0,30162 1,1935
8. X 181-210 0,89188 1,16668 -0,30162 1,4683
9. X 211-240 1,16668 1,26958 -0,30162 1,5712
10. X 241-270 1,26958 1,30888 -0,30162 1,6105
11. X 271-300 1,30888

cxrili 9

J K L M N
1. dagrovili gadaxra X max X min R
2. X 1-30 -0,30162 -0,27412 -0,30162 =L2-M2
3. X 31-60 -0,27412 -0,16412 -0,30162 0,1375
4. X 61-90 -0,16412 0,32398 -0,30162 0,6256
5. X 91-120 0,32398 0,41588 -0,30162 0,7175
6. X 121-150 0,41588 0,79338 -0,30162 0,7175
7. X 151-180 0,79338 0,89188 -0,30162 1,1935
8. X 181-210 0,89188 1,16668 -0,30162 1,4683
9. X 211-240 1,16668 1,26958 -0,30162 1,5712

27
10. X 241-270 1,26958 1,30888 -0,30162 1,6105
11. X 271-300 1,30888

28
7.5. standartuli gadaxra S

standartuli gadaxris sapovnelad visargebloT


formuliT:
2N

∑ (e U − M k )2
S2N = 1
. (3)
2N − 1
cxrils vyofT 60 dRian intervalebad. aseTi inter-
valebis raodenoba 300 dRisTvis iqneba n=5 (cxrili 10).

cxrili 10

S standartuli gadaxra
S 1-60 0,02828707
S 61-120 0,017870255
S 121-180 0,008745751
S 181-240 0,017183551
S 241-300 0,025110197

cxrili 11

TariRi $ dolari lari 1 dol/lari


20.01.1997 USD 100 128,3 1,283 0,00163
27.01.1997 USD 100 128,5 1,285 0,001472
03.02.1997 USD 100 128,7 1,287 0,001323
10.02.1997 USD 100 128,7 1,287 0,001323
17.02.1997 USD 100 128,7 1,287 0,001323
24.02.1997 USD 100 128,8 1,288 0,001251
04.03.1997 USD 100 129 1,29 0,001114
10.03.1997 USD 100 129,1 1,291 0,001048
17.03.1997 USD 100 129,5 1,295 0,000805
24.03.1997 USD 100 129,7 1,297 0,000695
31.03.1997 USD 100 129,5 1,295 0,000805

29
07.04.1997 USD 100 129,6 1,296 0,000749
14.04.1997 USD 100 129,5 1,295 0,000805
21.04.1997 USD 100 129,7 1,297 0,000695
29.04.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
30.04.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
05.05.1997 USD 100 129,6 1,296 0,000749
12.05.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
19.05.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
27.05.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
31.05.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
09.06.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
16.06.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
23.06.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
29.06.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
07.07.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
14.07.1997 USD 100 130 1,3 0,000546
21.07.1997 USD 100 129,85 1,2985 0,000619
28.07.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
31.07.1997 USD 100 129,4 1,294 0,000863
04.08.1997 USD 100 128,8 1,288 0,001251
11.08.1997 USD 100 128,7 1,287 0,001323
18.08.1997 USD 100 129,3 1,293 0,000922
25.08.1997 USD 100 129,2 1,292 0,000984
26.08.1997 USD 100 129,2 1,292 0,000984
31.08.1997 USD 100 129,2 1,292 0,000984
02.09.1997 USD 100 129,2 1,292 0,000984
03.09.1997 USD 100 129,5 1,295 0,000805
04.09.1997 USD 100 129,3 1,293 0,000922
05.09.1997 USD 100 129,6 1,296 0,000749
08.09.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
09.09.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
10.09.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
11.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
12.09.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
15.09.1997 USD 100 130 1,3 0,000546

30
16.09.1997 USD 100 129,9 1,299 0,000594
17.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
18.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
19.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
20.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
22.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
23.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
24.09.1997 USD 100 129,7 1,297 0,000695
25.09.1997 USD 100 129,6 1,296 0,000749
26.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
29.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
30.09.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
01.10.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
02.10.1997 USD 100 129,8 1,298 0,000644
S 1-60 0,028287

cxrili 12

1. A B C D
2. 1
TariRi lari dol/lari
3. 20.01.1997 128,3 1,283 =(E4-Sheet4!$E$304)^2
4. 27.01.1997 128,5 1,285 0,001472
5. 03.02.1997 128,7 1,287 0,001323
6. 10.02.1997 128,7 1,287 0,001323
7. 17.02.1997 128,7 1,287 0,001323
8. 24.02.1997 128,8 1,288 0,001251
9. 04.03.1997 129 1,29 0,001114
10. 10.03.1997 129,1 1,291 0,001048
11. 17.03.1997 129,5 1,295 0,000805
12. 24.03.1997 129,7 1,297 0,000695
13. 31.03.1997 129,5 1,295 0,000805
14. 07.04.1997 129,6 1,296 0,000749
15. 14.04.1997 129,5 1,295 0,000805
16. 21.04.1997 129,7 1,297 0,000695

31
17. 29.04.1997 129,8 1,298 0,000644
18. 30.04.1997 129,9 1,299 0,000594
19 05.05.1997 129,6 1,296 0,000749
20 12.05.1997 130 1,3 0,000546
21. 19.05.1997 130 1,3 0,000546
22 27.05.1997 130 1,3 0,000546
23 31.05.1997 130 1,3 0,000546
24 09.06.1997 130 1,3 0,000546
25 16.06.1997 130 1,3 0,000546
26 23.06.1997 130 1,3 0,000546
27 29.06.1997 130 1,3 0,000546
28 07.07.1997 130 1,3 0,000546
29 14.07.1997 130 1,3 0,000546
30 21.07.1997 129,85 1,2985 0,000619
31. 28.07.1997 129,8 1,298 0,000644
32 31.07.1997 129,4 1,294 0,000863
33 04.08.1997 128,8 1,288 0,001251
34 11.08.1997 128,7 1,287 0,001323
35 18.08.1997 129,3 1,293 0,000922
36 25.08.1997 129,2 1,292 0,000984
37 26.08.1997 129,2 1,292 0,000984
38 31.08.1997 129,2 1,292 0,000984
39 02.09.1997 129,2 1,292 0,000984
40 03.09.1997 129,5 1,295 0,000805
41. 04.09.1997 129,3 1,293 0,000922
42 05.09.1997 129,6 1,296 0,000749
43 08.09.1997 129,9 1,299 0,000594
44 09.09.1997 129,9 1,299 0,000594
45 10.09.1997 129,9 1,299 0,000594
46 11.09.1997 129,8 1,298 0,000644
47 12.09.1997 129,9 1,299 0,000594
48 15.09.1997 130 1,3 0,000546
49 16.09.1997 129,9 1,299 0,000594
50 17.09.1997 129,8 1,298 0,000644
51. 18.09.1997 129,8 1,298 0,000644

32
52 19.09.1997 129,8 1,298 0,000644
53 20.09.1997 129,8 1,298 0,000644
54 22.09.1997 129,8 1,298 0,000644
55 23.09.1997 129,8 1,298 0,000644
56 24.09.1997 129,7 1,297 0,000695
57 25.09.1997 129,6 1,296 0,000749
58 26.09.1997 129,8 1,298 0,000644
59 29.09.1997 129,8 1,298 0,000644
60 30.09.1997 129,8 1,298 0,000644
61. 01.10.1997 129,8 1,298 0,000644
62 02.10.1997 129,8 1,298 0,000644
63 S 1-60 =SQRT(SUM(F4:F63)/59)

amis Semdgom viTvliT normirebul gaqanebas R / S .

cxrili 13

R S standartuli gadaxra R/S


0,0275 S 1-60 0,02828707 0,972176
0,1375 4,860878
0,6256 S 61-120 0,017870255 35,00789
0,7175 40,15052
0,7175 S 121-180 0,008745751 82,03984
1,1935 136,4663
1,4683 S 181-240 0,017183551 85,44799
1,5712 91,43628
1,6105 S 241-300 0,025110197 64,13729

logariTmuli maxasiaTeblebis asagebad vipovoT


lg( R / S ) .

33
cxrili 14

R/S lg(R/S)
0,972176 -0,01226
4,860878 0,686715
35,00789 1,544166
40,15052 1,603691
82,03984 1,914025
136,4663 2,135025
85,44799 1,931702
91,43628 1,961119
64,13729 1,807111

amis Semdgom vsazRvravT N0-s. kerZod, lg( N 0 ) .

cxrili 15

N0 lgN0
60 1,778151
90 1,954243
120 2,079181
150 2,176091
180 2,255273
210 2,322219
240 2,380211
270 2,431364
300 2,477121

34
7.6. herstis maCvenebelis Sefaseba

aseTi SefasebisTvis saWiro visargebloT gantole-


baTa sistemiT:
⎧ H (lg a + lg N 01 ) = L1
⎨ H (lg a + lg N ) = L
⎩ 02 2

mocemuli gantolebaTa sistemidan ganvsazRvroT a da


H.
L1 lg N 02 − L2 lg N 01
L2 − L1
a = 10 (8)
L2 − L1
H= . (9)
lg N 02 − lg N 01
mocemul formulebSi:
⎛R⎞ ⎛R⎞
lg ⎜ ⎟ = L1 , ⎜ ⎟ = L2 .
⎝ S ⎠1 ⎝ S ⎠2
(8) da (9) formulebi gamoviyenoT Sesabamis Excel-is
cxrilSi 16, 17.
cxrili 16

Q R S T U V
R/S lg(R/S) N0 lgN0 a H
10 0,972176 -0,01226 60 1,778151 0,016487 0,026
11 4,860878 0,686715 90 1,954243
12 35,00789 1,544166 120 2,079181
13 40,15052 1,603691 150 2,176091
14 82,03984 1,914025 180 2,255273
15 136,4663 2,135025 210 2,322219
16 85,44799 1,931702 240 2,380211
17 91,43628 1,961119 270 2,431364
18 64,13729 1,807111 300 2,477121

35
cxrili 17

a H
=10^((R10*T18-R18*T10)/(R18-R10)) =(R17-R10)/(T17-T10)

Sedegad miviReT antipersistentuli droiTi rigi,


radganac H=0,026 ( 0 ≤ H <0,5).

36
7.7. logariTmuli maxasiaTebelis ageba

boloSi vagebT damokidebulebis grafiks: (lgN0;


lg(R/S)), (nax. 11).
amisaTvis virCevT Excel-Si instrumentebis panelSi
diagramebis asageb Rilaks. nax. 6, 7, 8, 9, 10, 11.

nax. 6

37
nax. 7

38
nax. 8

nax. 9

39
nax. 10

nax. 11

40
literatura:

1. В. Б. Занг "Синергетическая экономика", Москва, изд. "Мир", 1999 г.


2. Э. Петерс "Хаос и порядок на рынках капитала", Москва, изд. "Мир",
2000 г.
3. К. Ховард, Г. Журавлёва. Н. Эриашвили "Экономическая теория" ,
Москва, изд."ЮНИТИ", 1997 г.
4. a. guguSvili, r. xuroZe, T. imedaZe da sxv. "marTvis Teoria. siner-
getika", naw III, stu, Tbilisi, 2000;
5. T. maWaraSvili, T. WeliZe "sirTule bunebis struqturasa da
dinamikaSi", @"geoprinti" Tbilisi, 2000;
6. Э. Петерс "Фракталный анализ финансовых рынков", Москва, изд.
"Интернет-Трейдинг", 2004 г.

41
sarCevi

Ggv.
Sesavali ........................................................................ 3
1. fraqtalebis ganmarteba ........................... 4
2. herstis maCvenebeli ......................................... 9
3. herstis imitaciis meTodi da misi
maCveneblebis gansazRvra ......................... 11
4. herstis maCveneblis fraqtaluri
buneba ................................................................................... 16
5. herstis maCvenebelis Sefaseba ........ 17
6. herstis maCvenebli H da misi
fraqtaluri ganzomileba ..................... 19
7. sakurso proeqtis amoxsnis Tan-
mimdevroba ................................................................... 20
7.1. sawyisi cxrilis nimuSi ........................... 20
7.2. dagrovili gadaxris gamoTvla .... 21
7.3. maqsimaluri da minimaluri
dagrovili gadaxris gamoTvla .... 25
7.4. R gaqanebis gamoTvla .................................. 27
7.5. standartuli gadaxra S ..................... 29
7.6. herstis maCvenebelis Sefaseba ........ 35
7.7. logariTmuli maxasiaTebelis
ageba .................................................................................... 37
literatura ............................................................ 41

42
ibeWdeba avtoris mier warmodgenili saxiT

gadaeca warmoebas 01.05.2009. xelmowerilia dasabeWdad


19.05.2009. qaRaldis zoma 60X84 1/16. pirobiTi nabeWdi Tabaxi 2,5.
tiraJi 100 egz.

sagamomcemlo saxli `teqnikuri universiteti~, Tbilisi,


kostavas 77

i.m. `goCa dalaqiSvili~,


q. Tbilisi, varkeTili 3, korp. 333, bina 38

You might also like