FIZIKA (MFA 101, 3kp)

Mācību priekšmeta apjoms: lekcijas - 32st., laboratorijas nodarbības - 16 st.,

kopā – 48 st.

Kontorle: eksāmens

Priekšmeta saturs.

Magnētiskais lauks. Strāvu magnētiskā mijiedarbība. Magnētiskais lauks.

Strāvas kontūra magnētiskais moments. Strāvas kontūrs magnētiskajā laukā.
Magnētiskā lauka indukcija un intensitāte. Magnētiskā lauka indukcijas vektora
līnijas. Magnētiskā plūsma.
Bio-Savara-Laplasa likums strāvas elementam. Taisnas un riņķveida strāvas
magnētiskais lauks. Kustošu lādiņu magnētiskais lauks. Magnētiskā lauka
intensitātes vektora cirkulācija. Solenoīda magnētiskais lauks. Strāvas kontūra
pārvietošanas darbs magnētiskajā laukā.
Lādētu daļiņu kustība elektriskajā un magnētiskajā laukā. Lorenca spēks. Lādētu
daļiņu kustība homogēnā magnētiskajā laukā. Holla efekts. Lādētu daļiņu
paātrināšana.
Magnētiskais lauks vielā. Magnētiķi. Magnētiskā lauka un vielas mijiedarbība.
Jēdziens par elementārstrāvu. Atomu magnētiskais moments. Vielas magnetizācija.
Magnetizācijas vektors. Magnētiskā uzņēmība un magnētiskā caurlaidība.
Diamagnētisms. Paramagnētisms. Feromagnētisms. Ferīti.
Elektromagnētiskā indukcija. Elektriskā lauka rašanās, mainoties magnētiskajam
laukam. Indukcijas strāva. Lenca likums. Indukcijas elektrodzinējspēks. Faradeja
elektromagnētiskās indukcijas likums. Pašindukcija. Induktivitāte. Savstarpējā
indukcija. Magnētiskā lauka enerģija, enerģijas blīvums.
Elektromagnētiskās svārstības. Svārstību kontūrs. Brīvas nerimstošas
elektromagnētiskās svārstības. Svārstību vienādojums. Tomsona formula. Rimstošas
svārstības un to vienādojums. Rimšanu raksturojošie lielumi. Uzspiestas svārstības
un to vienādojums. Rezonanse.
Maksvela teorija. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likuma un pilnās
strāvas likuma vispārinājums. Nobīdes strāva. Maksvela vienādojumi integrālā
formā. Elektromagnētiskie viļņi. Plakans elektromagnētiskais vilnis. Viļņu
vienādojums. Elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrums, enerģija. Umova-
Pointinga vektors. Elektromagnētisko viļņu skala.
Gaismas viļņu teorijas elementi: Gaismas interference. Gaismas
elektromagnētiskā daba. Gaismas viļņu koherence un monohromatisms. Koherentu
gaismas avotu iegūšanas paņēmieni. Optiskais ceļš un optiskā gājumu starpība.
Gaismas viļņu interference. Koherence telpā un laikā. Interference plānās kārtiņās.
Dzidrinātā optika. Interferometri.
Gaismas difrakcija. Gaismas viļņu difrakcija. Heigensa-Freneļa princips. Freneļa
zonu metode. Freneļa un Frauhofera difrakcija. Difrakcija no spraugas. Difrakcijas
režģis. Rentgenstaru difrakcija kristālos. Vulfa-Bregu formula.

40
 Gaismas polarizācija. Dabiskā un polarizētā gaisma. Lineāri polarizētas gaismas
iegūšanas metodes. Brjustera likums. Malīsa likums. Mākslīgā anizotropija.
Polarizācijas plaknes griešana.
Gaismas un vielas mijiedarbība. Normālā un anomālā dispersija.
Gaismas absorbcija. Bugēra likums. Gaismas izkliede.
Siltuma starojums. Līdzsvara siltuma starojums. Absolūti melns ķermenis.
Kirhofa likums. Stefana-Bolcmaņa likums. Vīna pārbīdes likums. Absolūti melna
ķermeņa enerģijas spektrālais sadalījums. Planka termiskā starojuma teorija.
Gaismas kvantu daba. Fotoni. Fotonu enerģija, masa un impulss.
Fotoelektriskais efekts. Gaismas spiediens. Komptona efekts.
Kvantu mehānikas elementi. Debroljī hipotēze. Debroljī formula brīvai daļiņai
Nenoteiktību sakarības. Šrēdingera vienādojums. Viļņu funkcija, tās fizikālā jēga.
Fizikālo lielumu kvantēšana. Ūdeņraža atoms. Kvantu skaitļi. Elektrona spins. Pauli
princips. Elektronu sadalījums atomā. Spektri. Spontānās un inducētās pārejas.
Lāzeri. Hologrāfija.
Atomu kodolu uzbūve un īpašības. Kodola uzbūve. Izotopi. Kodolu
raksturojošie pamatlielumi. Jēdziens par kodolspēkiem. Kodolu masas defekts un
saites enerģija.
Radioaktivitāte. Kodolu reakcijas. , un  radioaktivitāte. Dabīgā un mākslīgā
radioaktivitāte. Radioaktīvās sabrukšanas pamatlikums. Radioaktīvās saimes.
Radioaktīvā starojuma un vielas mijiedarbība.
Jēdziens par kodolreakcijām. Smago kodolu dalīšanās. Kodolu sintēzes
reakcijas.
Jēdziens par elementārdaļiņām.
Kosmiskais starojums.

Laboratorijas darbi.

1. Tangensgalvanometrs.
2. Magnetronefekts.
3. Ņūtona gredzeni.
4. Difrakcijas režģis.
5. Gaismas polarizācija.
6. Optiskā pirometrija.
7. Fotoefekta likumi.
8. Spektroskopija.

41
 Literatūra.

1. Frišs S., Timoreva A. Vispārīgāš fizikas kurss. 1., 2., 3. sēj. LVI, Rīgā,
1957, 1958, 1959.
2. Jansone M., Kalnača A., Blūms I., Ķiploka A., Klemenovs I., Medvids
M., Knite M. Uzdevumu krājumi vispārīgajā fizikā. R.: RTU, 2000. –
248 lpp.
3. Jansone L., Zambrāns A., Badūns A., Jansone A. Fizikas praktikums.
R.:Zvaigzne, 1979., - 504 lpp.
4. Jansone M., Klincāre I., Ķiploka A. Fizikas praktikums Tehniskās
universitātes studentiem. R.:RTU, 1997. – 113 lpp.
5. Klincāre I. Fizikas praktikums tehniskās universitātes studentiem.
R.:RTU, 2001. – 188 lpp.
6. Okmanis A. Praktikums elektrofizikā. R.:Zvaigzne, 1983. – 270 lpp.
7. Valters A. Fizika. R.:Zvaigzne, 1992. – 643 lpp.
8. Valters A., Čudars J. Praktikums optikā un kodolfizikā. R.:Zvaigzne,
1968. – 230 lpp.
9. Fizikas pamatu uzziņas krājums. / E. Šiltera redakcijā. – R.:Mācību
grāmata, 1994. – 43 lpp.
10. Волькенштейн В. С. Сборник задач по общему курсу физики. –
M.: Наука, 1985. – 31 c.
11. Либерман Д. А., Григорьев П. К., С. В. Муран. Комплексные
задание по физике. Р.: РПИ, 1978. – 92 с.

42
 1 kontroldarbs

Uzdevumu numuri un kontroldarbu varianti

Variants Uzdevumu numuri

1 20-1 20-50 21-1 21-40 22-1 23-25 23-26
2 20-2 20-49 21-2 21-49 22-2 23-24 23-27
3 20-3 20-48 21-3 21-48 22-3 23-23 23-28
4 20-4 20-47 21-4 21-47 22-4 23-22 23-29
5 20-5 20-46 21-5 21-46 22-5 23-21 23-30
6 20-6 20-45 21-6 21-45 22-6 23-20 23-31
7 20-7 20-44 21-7 21-44 22-7 23-19 23-32
8 20-8 20-43 21-8 21-43 22-8 23-18 23-33
9 20-9 20-42 21-9 21-42 22-9 23-17 23-34
10 20-10 20-41 21-10 21-41 22-10 23-16 23-35
11 20-11 20-40 21-11 21-40 22-11 23-15 23-36
12 20-12 20-39 21-12 21-39 22-12 23-14 23-37
13 20-13 20-38 21-13 21-38 22-13 23-13 23-38
14 20-14 20-37 21-14 21-37 22-14 23-12 23-39
15 20-15 20-36 21-15 21-36 22-15 23-11 23-40
16 20-16 20-35 21-16 21-35 22-16 23-10 23-41
17 20-17 20-34 21-17 21-34 22-17 23-9 23-42
18 20-18 20-33 21-18 21-33 22-18 23-8 23-43
19 20-19 20-32 21-19 21-32 22-19 23-7 23-44
20 20-20 20-31 21-20 21-31 22-20 23-6 23-45
21 20-21 20-30 21-21 21-30 22-21 23-5 23-46
22 20-22 20-29 21-22 21-29 22-22 23-4 23-47
23 20-23 20-28 21-23 21-28 22-23 23-3 23-48
24 20-24 20-27 21-24 21-27 22-24 23-2 23-49
25 20-25 20-26 21-25 21-26 22-25 23-1 23-50

2 kontroldarbs

43
 Uzdevumu numuri un kontroldarbu varianti

Variants Uzdevumu numuri

1 24-1 24-50 25-1 26-25 26-26 26-75 27-1 28-25 29-1
2 24-2 24-49 25-2 26-24 26-27 26-74 27-2 28-24 29-2
3 24-3 24-48 25-3 26-23 26-28 26-73 27-3 28-23 29-3
4 24-4 24-47 25-4 26-22 26-29 26-72 27-4 28-22 29-4
5 24-5 24-46 25-5 26-21 26-30 26-71 27-5 28-21 29-5
6 24-6 24-45 25-6 26-20 26-31 26-70 27-6 28-20 29-6
7 24-7 24-44 25-7 26-19 26-32 26-69 27-7 28-19 29-7
8 24-8 24-43 25-8 26-18 26-33 26-68 27-8 28-18 29-8
9 24-9 24-42 25-9 26-17 26-34 26-67 27-9 28-17 29-9
10 24-10 24-41 25-10 26-16 26-35 26-66 27-10 28-16 29-10
11 24-11 24-40 25-11 26-15 26-36 26-65 27-11 28-15 29-11
12 24-12 24-39 25-12 26-14 26-37 26-64 27-12 28-14 29-12
13 24-13 24-38 25-13 26-13 26-38 26-63 27-13 28-13 29-13
14 24-14 24-37 25-14 26-12 26-39 26-62 27-14 28-12 29-14
15 24-15 24-36 25-15 26-11 26-40 26-61 27-15 28-11 29-15
16 24-16 24-35 25-16 26-10 26-41 26-60 27-16 28-10 29-16
17 24-17 24-34 25-17 26-9 26-42 26-59 27-17 28-9 29-17
18 24-18 24-33 25-18 26-8 26-43 26-58 27-18 28-8 29-18
19 24-19 24-32 25-19 26-7 26-44 26-57 27-19 28-7 29-19
20 24-20 24-31 25-20 26-6 26-45 26-56 27-20 28-6 29-20
21 24-21 24-30 25-21 26-5 26-46 26-55 27-21 28-5 29-21
22 24-22 24-29 25-22 26-4 26-47 26-54 27-22 28-4 29-22
23 24-23 24-28 25-23 26-3 26-48 26-53 27-23 28-3 29-23
24 24-24 24-27 25-24 26-2 26-49 26-52 27-24 28-2 29-24
25 24-25 24-26 25-25 26-1 26-50 26-51 27-25 28-1 29-25

ELEKTROMAGNĒTISMS.

Magnetostatika. Bio-Savāra-Laplasa likums. Lorenca spēks. Ampēra

spēks.

44
 20-1. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti punkta, kas atrodas 2 cm
attālumā no bezgalīgi gara vadītāja, pa kuru plūst 5 A stipra strāva. [39.8 A/m].
20-2. Aprēķināt magnētiska lauka intensitāti riņķveida stieples vijuma
centrā, ja vijuma rādiuss ir 1 cm un pa to plūst 1 A stipra strāva. [50 A/m].

20-3. 20-1. attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu

šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 10 cm, I1 = 20
A, I2 = 30 A. Aprēķināt magnētiskā lauka ntensitāti, ko rada strāvas I1 un I2,
punktos M1, M2 un M3. Attālums M1A = 2 cm, AM2 = 4 cm un BM 3 = 3 cm.
[120 A/m; 159 A/m; 135 A/m].
20-4. Atrisināt iepriekšējo uzdevumu, ja strāvas plūst vienā virzienā.
[199 A/m; 0; 183 A/m].

20-5. 20-2. attēlā doti trīs taisnu bezgalīgi garu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem
plūst strāva. Attālums AB = BC = 5 cm; I1 = I2 = I un I3 = 2 7. Aprēķināt punktu uz
taisnes AC, kurā strāvu I1, I 2 un I 3 radītā magnētiskā lauka intensitāte ir nulle.
[Punkts, kurā magnētiskā lauka intensitāte ir nulle, atrodas starp punktiem I1 un
I2 3.3 cm attālumā no A].
20-6. Atrisināt iepriekšējo uzdevumu, ja visas trīs strāvas plūst vienā
virzienā. [Punkti, kuros magnētiskā lauka intensitāte ir nulle, atrodas pa labi no
punkta A 1.8 cm un 6.96 cm attāluma no tā].
20-7. Divi taisni bezgalīgi gari vadi ir perpendikulāri
viens pret otru un atrodas vienā plaknē (20-3. Att.).
Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti punktā M1 un M2, ja
I1 = 2 A un I2 = 3 A. Attālums AM1 = AM2 = 1 cm, BM1 =
CM2 = 2 cm. [8 A/m; 55.8 A/m].

20-8. Divi taisni bezgalīgi gari vadi ir perpendikulāri

viens pret otro un atrodas savstarpēji perpendikulārās
plaknēs (20-4. Att.). Aprēķināt magnētiskā lauka
intensitāti punktos M1 un M2, ja I1 = 2 A un I2 = 3 A.
Attālums AM1 = AM 2 = 1 cm
un AB = 2 cm. [35.6 A/m; 57.4 A/m].
20-9. Divi taisni, gari vadi novietoti paralēli 10 cm
attālumā viens no otra. Pa vadiem pretējos virzienos

45
plūst strāvas I1 = I 2 = 5 A. Aprēķināt magnētiskā lauka lielumu un virzienu
punktā, kas atrodas 10 cm attālumā no katra vada. [8 A/m. Magnētiskā lauka
intensitāte vērsta perpendikulāri plaknei, kas iet caur abiem vadiem].
20-10. Pa garu vertikālu vadu no augšas uz leju plūst strāva I = 8 A. Kādā
attālumā r no vada lauka intensitāte, kas rodas, saskaitot zemes un strāvas
magnētiskos laukus, vērsta vertikāli augšup? Zemes magnētiskā lauka
horizontālā komponente Hh - 16 A/m. [0.08 m].
20-11. Atrisināt iepriekšējo uzdevumu, ja strāvas stiprums vadā ir 30 A un
vada posms no punkta C redzams 90° leņķī. Punkts C atrodas 6 cm attālumā
novada. [56.5 A/m].
20-12. Pa taisna vada posmu, kura garums 30 cm, plūst strāva. Kādā
attālumā no vada uz posma vidusperpendikula jāatrodas punktiem, kuros
magnētisko lauku var uzskatīt par bezgalīgi garas taisnvirziena strāvas
magnētisko lauku? Kļūda nedrīkst pārsniegt 5 %. [5cm].

Norādījums. Pieļaujamā kļūda ,kur   H 2  H ; H1 magnētiskais

lauks no strāvas vada posma un H2 -magnētiskais H lauks
2 no bezgalīgi garas
taisnvirziena strāvas.
20-13. Punktā C, kas atrodas 5 cm attāluma no bezgalīgi gara taisna vada ar
strāvu, magnētiskā lauka intensitāte ir 400 A/m. 1) Cik garam jābūt vadam, lai
tā intensitātes vērtība būtu pareiza ar precizitāti līdz 2%? 2) Cik liela ir
magnētiskā lauka intensitāte punktā C, ja vada garums ir 20 cm un punkts C
atrodas uz šī vada vidusperpendikula. [1)  0.245 m; 2) 358 A/m].
20-14. 20 A stipra strāva plūst pa taisnā leņķī saliektu garu vadu.
Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti punktā, kas atrodas uz šī leņķa bisektrises
10 cm attālumā no leņķa virsotnes. [77.3 A/m].
20-15. Plūstot pa vara stieples gredzenu, strāva I = 20 A gredzena centrā rada
magnētiskā lauka intensitāti H = 178.3 A/m. Stieples šķērsgriezums S = 1.0 mm2.
Cik liela potenciālu starpība pielikta gredzena stieples galiem? [0.12 V].
20-16. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti uz riņķveida kontūra ass 3 cm
attālumā no tā plaknes. Kontūra rādiuss 4 cm. Strāvas stiprums kontūrā 2 A.
[12.7 A/m].
20-17. Magnētiskā lauka intensitāte riņķveida vijuma centrā ir 63.7 A/m.
Vijuma rādiuss 11 cm. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti uz vijuma ass 10
cm attālumā no tā plaknes. [25.7 A/m].
20-18. Divi riņķveida vijumi atrodas paralēlās plaknēs 0.1 m attālumā viens
no otra. Katra vijuma rādiuss 4 cm, un pa tiem plūst strāva I1 = I2 = 2 A. Aprēķināt
magnētiskā lauka intensitāti uz vijuma kopīgās ass punktā, kas atrodas vienāda
attālumā no tiem. Uzdevumu atrisināt, ja: 1) strāva vijumos plūst vienā virzienā;
2) strāvas virzieni vijumos pretēji. [1) 12.2 A/m; 2) 0],
20-19. Divi riņķveida vijumi atrodas paralēlās plaknēs 5 cm attālumā viens
no otra. Katra vijuma rādiuss 4 cm un pa tiem plūst strāva I1 = I2 = 4 A. Aprēķināt
magnētiskā lauka intensitāti viena vijuma centrā. Uzdevumu atrisināt, ja: 1)
strāva vijumos plūst vienā virzienā; 2) strāva tajos plūst pretējos virzienos.

46
 [1) 62.2 A/m; 2) 38.2 A/m].
20-20. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitātes sadalījumu pa riņķveida vijuma
asi, ja pa vijumu plūst 10 A stipra strāva un tā diametrs ir 10 cm. Sastādīt H
vērtību tabulu x vērtībām intervālā 0  x  10 cm pēc katriem 2 cm un konstruēt
grafiku.
20-21. Divi riņķveida vijumi novietoti divās savstarpēji perpendikulārās plaknēs
tā, ka šo vijumu centri sakrīt. Katra vijuma rādiuss 2 cm un strāva, kas plūst pa
vijumiem, I1 = I2 = 5 A. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti šo vijumu centrā.
[177 A/m].
20-22. 1 m gara stieple saliekta kvadrātveida rāmītī. Pa šo rāmīti plūst 10 A
stipra strāva. Aprēķināt magnētiskā lauka intensitāti rāmīša centrā. [35.8 A/m].
20-23. Stieples riņķveida vijuma centrā rodas magnētiskais lauks H, ja uz
vijuma galiem potenciālu starpība ir U. Cik liela potenciālu starpība jāpieliek
vijuma galiem, lai vijuma centrā iegūtu tādu pašu magnētiskā lauka intensitāti, ja
vijums izgatavots no tās pašas stieples un tā rādiuss ir divreiz lielāks? [4 U 1].
20-24. Pa stieples rāmīti, kam regulāra daudzstūra forma, plūst strāva I = 2 A.
Rāmīša centrā veidojas magnētiskais lauks ar intensitāti H = 33 A/m. Aprēķināt,
cik gara ir stieple, no kuras izveidots rāmītis. [0.2 m].
20-25. Bezgalīgi garā vadā izveidojusies riņķveida cilpa, kuras pieskare ir
vads. Pa vadu plūst 5 A stipra strāva. Aprēķināt cilpas rādiusu, ja zināms, ka
magnētiskā lauka intensitāte cilpas centrā ir 41 A/m. [810-2 m].
20-26. Starp elektromagnēta poliem ir homogens magnētiskais lauks, kura
indukcija ir 0.1 T. Pa 70 cm garu vadu, kas novietots perpendikulāri spēka
līnijām, plūst 70 A stipra strāva. Aprēķināt spēku, kas darbojas uz vadu. [4.9 N].
20-27. Divi taisni, gari un paralēli vadi atrodas 10 cm attālumā viens no otra.
Pa vadiem vienā virzienā plūst strāva I1 = 20 A un I2 = 30 A. Cik liels darbs
jāpastrādā (uz vada garuma vienību), lai atbīdītu šos vadus vienu no otra 20 cm
attālumā? [8.310-5 J/m].
20-28. Divi taisni, gari un paralēli vadi atrodas kādā attālumā viens no otra.
Pa vadiem vienā virzienā plūst vienāda stipruma strāva. Aprēķināt strāvas stiprumu
katrā vadītājā, ja zināms, ka, šos vadus atvirzot vienu no otra divreiz lielākā
attālumā, jāpastrādā 5.510-7 J/cm liels darbs (uz vada garuma vienību). [20A; 20A].
20-29. Paātrināts ar 1000 V potenciālu starpību elektrons ielido
homogenā magnētiskajā laukā, kas ir perpendikulārs elektrona kustības
virzienam. Magnētiskā lauka indukcija ir 1.1910-3 T. Aprēķināt: 1) elektrona
trajektorijas liekuma rādiusu; 2) tā apriņķošanas periodu pa riņķa līniju; 3) elektrona
kustības daudzuma momentu. [1) 910-2 m; 2) 310-8 s;
kg  m 2
3) 1.510-24 ]
s
20-30. Elektrons, kas paātrināts ar 300 V lielu potenciālu starpību, kustas
paralēli taisnam garam vadam 4 mm attālumā no tā. Cik liels spēks iedarbojas uz
elektronu, ja pa vadu plūst 5 A stipra strāva? [410-16 N].
20-31. a daļiņu (hēlija atoma kodolu) plūsma, kas paātrināta ar 1 MV lielu

47
 starpību, ielido homogenā magnētiskajā laukā, kura intensitāte 1.2 MA/m.
Katras daļiņas ātrums vērsts taisnā leņķī pret magnētiskā lauka virzienu.
Aprēķināt spēku, kas darbojas uz katru daļiņu. [4.710-12 N].
20-32. Elektrons ielido homogenā magnētiskajā laukā perpendikulāri spēka
līnijām. Elektrona ātrums v = 4107 m/s. Magnētiskā lauka indukcija 10-3T. Cik liels
ir elektrona tangenciālais un normālais paātrinājums magnētiskajā laukā?
[0 visu kustības laiku; 71015 m/s2].
20-33. Aprēķināt protona kinētisko enerģiju, ja tas kustas pa riņķa līniju
magnētiskajā laukā, kura indukcija 1 T. Riņķa līnijas rādiuss 60 cm.
[17.3 MeV].
20-34. Protons un elektrons, kustēdamies ar vienādu ātrumu, nokļūst
homogenā magnētiskajā laukā. Cik reižu protona trajektorijas liekuma rādiuss
R1 lielāks par elektrona trajektorijas liekuma rādiusu R2 ? [1840].
20-35. Protons un elektrons, kas paātrināti ar vienādu potenciālu starpību,
ielido homogenā magnētiskajā laukā. Cik reižu protona trajektorijas liekuma
rādiuss R1 lielāks par elektrona trajektorijas liekuma rādiusu R2 ? [42.9].
20-36. Ievietojot Vilsona kameru magnētiskajā lauka iegūta fotogrāfija, uz
kuras elektrona trajektorija ir riņķa līnijas loks ar rādiusu 10 cm. Magnētiskā
lauka indukcija 10-2 T. Aprēķināt elektrona enerģiju elektronvoltos. [88 keV].
20-37. Lādēta daļiņa magnētiskajā laukā kustas pa riņķa līniju ar ātrumu
106 m/s. Magnētiskā lauka indukcija ir 0.3 T. Liekuma rādiuss 4 cm.
Aprēķināt daļiņas lādiņu, ja zināms, ka tās enerģija ir 12 keV. [3.210 -19 C].
20-38. Protons un a daļiņa ielido homogenā magnētiskajā laukā. Daļiņu
ātrums ir vērsts perpendikulāri lauka spēka līnijām. Cik reižu protona
apriņķošanas periods magnētiskajā laukā ir lielāks par a daļiņas apriņķošanas
periodu? [Divas reizes].
20-39. α daļiņa, kuras kinētiskā enerģija 500 eV, ielido homogenā
magnētiskajā laukā, kas ir perpendikulārs tās kustības ātrumam. Magnētiskā
lauka indukcija 0.1 T. Aprēķināt: 1) spēku, kas darbojas uz daļiņu; 2) rādiusu
riņķa līnijai, pa kuru kustas daļiņa; 3) daļiņas apriņķošanas periodu.
[1) 510-15 N;2)3.210 -2 m;3)1.310-6 s].
20-40. α daļiņa, kuras kustības daudzuma moments ir
kg  m 2
1.33×10 -22 ielido homogenā magnētiskajā laukā, kas ir
s
perpendikulārs tās kustības ātrumam. Magnētiskā lauka indukcija ir 2.5 ×10-2
T. Aprēķināt α daļiņas kinētisko enerģiju. [500 eV].
20-41. Vienvērtīgus kālija izotopu jonus paātrina 300 V liela potenciālu
starpība; pēc tam joni nokļūst homogenā magnētiskajā laukā, kas
perpendikulārs to kustības virzienam. Izotopu atomsvars 39 un 41. Magnētiskā
lauka indukcija 0.08 T. Aprēķināt šo jonu trajektoriju liekuma rādiusus.
[0.195 m; 0.200 m].
q
20-42. Aprēķināt attiecību lādētai daļiņai, ja tā, ielidot ar ātrumu 10 8 cm/s
m
48
homogenā magnētiskajā laukā, kura intensitāte 199 kA/m, sāk kustēties pa riņķa
līnijas loku. Riņķa līnijas rādiuss 8.3 cm. Daļiņas kustības ātrums ir perpendikulārs
q
magnētiskā lauka virzienam. Salīdzināt aprēķināto vērtību ar vērtību
m
elektronam, protonam un a daļiņai. [4.8107C/kg; 1.76 10 11 C/kg; 9.6107 C/kg;
4.8107 C/kg].
20-43. Magnētiskajam laukam ar intensitāti H = 810 3 A/m un
elektriskajam laukam ar intensitāti E = 10 V/cm ir vienāds virziens. Šādā
elektromagnētiskajā laukā elektrons lido ar ātrumu v = 105 m/s. Aprēķināt elektrona
normālo paātrinājumu an, tangenciālo paātrinājumu at un pilno paātrinājumu.
Uzdevumu atrisināt, ja: 1) elektrona ātrums vērsts paralēli spēka līnijām un 2)
elektrona ātrums vērsts perpendikulāri lauka spēka līnijām. [1) 0, 1.761014 m/s2,
1.761014 m/s2; 2) 2.51014 m/s2, 0, 2.51014 m/s2].
20-44. Magnētiskais lauks, kura indukcija B = 5×10-4 T, vērsts
perpendikulāri elektriskajam laukam, kura intensitāte E = 10 V/cm. Ar ātrumu v
lidojošu elektronu kūlis nonāk telpā ar minētajiem laukiem. Elektronu ātrums
perpendikulārs plaknei, kurā atrodas vektori E un B. Aprēķināt: 1) elektronu
ātrumu v, ja vienlaicīgā abu lauku iedarbībā elektronu kūlis nenovirzās; 2)
elektronu trajektorijas liekuma rādiusu, kad ieslēgts tikai magnētiskais lauks.
[1) 2106 m/s; 2) 2.3×10-2 m].
20-45. Elektrons, kas paātrināts ar potenciālu starpību U = 6 kV, ielido
homogenā magnētiskajā laukā, ar lauka virzienu veidojot leņķi  = 30°, un sāk
kustēties pa spirāli. Magnētiskā lauka indukcija B = 1.3×10-2 Wb/m 2 .
Aprēķināt: 1) spirāles vijuma rādiusu un 2) spirāles kāpi. [l) 10-2 m; 2) 11×10-2 m].
20-46. Protons ielido homogenā magnētiskajā laukā, ar lauka virzienu
veidojot leņķi  = 30°, un tālāk kustas pa spirāli, kuras rādiuss 1.5 cm.
Magnētiskā lauka indukcija ir 0.1 T. Aprēķināt protona kinētisko enerģiju.
[433 eV].
20-47. Elektrons ielido plakanā horizontālā kondensatorā paralēli tā platēm
ar ātrumu v0 = 107 m/s. Kondensatora garums l = 5 cm; kondensatora elektriskā lauka
intensitāte E = 100 V/cm. Izlidojot no kondensatora, Elektrons nokļūst magnētiskajā
laukā, kura spēka līnijas perpendikulāras elektriskā lauka spēka līnijām. Magnētiskā
lauka indukcija B = 10-2 T. Aprēķināt: 1) elektrona vītņveida trajektorijas rādiusu
magnētiskajā laukā un 2) elektrona vītņveida trajektorijas kāpi.
[1) 5 mm; 2) 3.6 cm].
20-48. Elektrons, kas paātrināts ar potenciālu starpību U = 3000 V, ielido
solenoīda magnētiskajā laukā, ar solenoīda asi veidojot leņķi  = 30°.
Solenoīda ampērvijumu skaits ir 5000, tā garums 25 cm. Aprēķināt elektrona
vītņveida trajektorijas kāpi solenoīda magnētiskajā laukā. [3.94×10-2 m].
20-49. Elektrons kustas homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija
B = 9×10-3T, pa skrūves līniju, kuras rādiuss R= l cm un kāpe h = 7.8 cm. Noteikt
elektrona kustības periodu T un ātrumu v. [3.97×10-9 s; 2.5×107 m/s].
20-50. Elektronam, kas lido kineskopā, piemīt enerģija W = 12 keV.

49
Kineskops ar tā orientēts, ka elektroni kustas horizontālā virzienā no
dienvidiem uz ziemeļiem. Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektora
vertikālā komponente B = 5.5×10-5 T vērsta uz leju. Kādā virzienā tiks noliekts
elektronu kūlis? Aprēķināt elektronu paātrinājumu. Cik liela ir elektronu kūļa
novirze x, ja elektroni nolido kineskopā attālumu l = 20 cm? [Elektronu kūlis
novirzās uz austrumiem; 6.3×1014 m/s2; 3×10-3 m].

Elektromagnētiskā indukcija. Magnētiskā lauka enerģija.

21-1. Homogena magnētiskajā lauka, kura intensitāte 80 kA/m, novietots

kvadrātveida rāmītis. Rāmīša plakne ar magnētiskā lauka virzienu veido 45° leņķi.
Rāmīša mala 4 cm. Aprēķināt magnētisko plūsmu, kas šķel rāmīti. [1.1310 -4 Wb].
21-2. Magnētiskajā laukā, kura indukcija ir 0.05 T, rotē 1 m garš stienis.
Rotācijas ass, kas iet caur stieņa vienu galu, ir paralēla magnētiskā lauka spēka
līnijām. Aprēķināt magnētiskās indukcijas plūsmu, ko šķeļ stienis katrā
apgriezienā. [0.157 Wb].
21-3. Rāmītis, kura laukums 16 cm2, rotē homogēnā magnētiskā laukā, izdarot
2 apgr./s. Rotācijas ass atrodas rāmīša plaknē un ir perpendikulāra magnētiskā lauka
spēka līnijām. Magnētiskā lauka intensitāte 7.96104 A/m. Noteikt: 1) magnētiskās
plūsmas, kas šķeļ rāmīti, atkarību no laika, 2) vislielāko magnētiskās plūsmas
vērtību. [1) 1.610 - 4 cos(4t+) Wb; 2) 1.610 - 4 Wb].
21-4. Cik ampērvijumu vajag, lai solenoīdā ar dzelzs serdi, kuras garums 120
cm un šķērsgriezuma laukums 3 cm2, radītu 4.210-6 Wb lielu magnētisko plūsmu?
[955 ampērvijumi].
21-5. Solenoīdā, kura garums 25.1 cm un diametrs 2 cm, ievietota dzelzs serde.
Solenoīdam ir 200 vijumu. Attēlot grafiski solenoīdā ar serdi magnētiskās
plūsmas  atkarību no strāvas stipruma I robežās 0  I  5 A ik pēc 1 A. Uz
ordinātu ass atlikt 104 Wb.
21-6. Magnētiskās indukcijas plūsma caur solenoīdu (bez serdes) ir 5×l0-6 Wb.
Aprēķināt šā solenoīdā magnētisko momentu. Solenoīdā garums 25 cm. [1 m2A].
21-7. No 20 cm garas stieples izveidots: 1) kvadrātveida un 2) riņķveida
kontūrs. Aprēķināt spēka griezes momentu, kas darbojas uz katru kontūru, ja tas
novietots homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija ir 0.1 T. Pa kontūriem
plūst 2 A stipra strāva. Katra kontūra plakne ar magnētiskā lauka virzienu veido 45°
leņķi.
[1) 3.5310 - 4 Nm; 2) 4.5×10 - 4 N×m].
21-8. Kvadrātveida rāmītis iekārts stieplē tā, lai magnētiskā lauka spēka līnijas
ar rāmīša plaknes normāli veidotu 90° leņķi. Rāmīša mala 1 cm. Magnētiskā
lauka indukcija 1.37×10 - 2 T. Ja pa rāmīti plūst strāva I = 1 A, tad tas pagriežas par
1° leņķi. Aprēķināt stieples materiāla bīdes moduli. Stieples garums 10 cm, diega
rādiuss 0.1 mm. [5×1010 N/m2].
21-9. Riņķveida kontūrs novietots homogēnā magnētiskajā laukā tā, ka kontūra
plakne atrodas perpendikulāri lauka spēka līnijām. Magnētiskā lauka intensitāte ir
160 kA/m. Pa kontūru plūst 2 A stipra strāva. Kontūra rādiuss 2 cm. Cik liels darbs

50
jāpadara, lai pagrieztu kontūru par 90° ap asi, kas sakrīt ar kontūra diametru?
[5×10 - 4 J].

21-10. Homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija ir 0.5 Wb/m2, vienmērīgi

kustas 10 cm garš vads. Pa vadu plūst 2A stipra strāva. Vada kustības ātrums ir
20 cm/s, un tā virziens ir perpendikulārs magnētiskā lauka virzienam. Aprēķināt: 1)
vada pārvietošanas darbu 10 sekunžu laikā; 2) jaudu, kas patērēta šai kustībai,
[1) 0.2 J; 2) 2×10 - 2 W].

21-11. Aprēķināt magnētiskās indukcijas

plūsmu, ko rotējot šķeļ diska A rādiuss ab (sk. 21-
1. Att.) vienas minūtes laikā. Diska rādiuss r = 10
cm. Magnētiska lauka indukcija B = 0.1 T. Disks
izdara 5.3 apgr./s. [1 Wb].

21-12. Homogēnā magnētiskajā laukā, kura

indukcija 0.1 T, kustas 10 cm garš vads. Vada
kustības ātrums v=15m/s un virziens
perpendikulārs magnētiskajam laukam. Cik liels ir vadītājā inducētais EDS?
[-0.15 V].
21-13. Spole, kuras diametrs 10 cm un kurai 500 vijumu, atrodas
magnētiskajā laukā. Kāda šajā spolē ir indukcijas elektrodzinējspēka vidējā
vērtība, ja magnētiskā lauka indukcija 0.1 sekundes laikā palielinās no 0 līdz
25 Wb/m2? [78.5 V].
21-14. Reaktīvas lidmašīnas ātrums 950 km/h. Aprēķināt indukcijas
elektrodzinējspēku, kas rodas uz šādas lidmašīnas spārnu galiem, ja Zemes
magnētiskā lauka intensitātes vertikālā komponente ir 40 A/m un attālums starp
lidmašīnas spārnu galiem 12.5 m. [165 mV].
21-15. Riņķveida stieples vijums, kas norobežo 100 cm 2 laukumu,
atrodas homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija 1 Wb/m 2. Vijuma plakne
perpendikulāra magnētiskā lauka virzienam. Aprēķināt indukcijas
elektrodzinējspēka vidējo vērtību, kas rodas vijumā, ja lauku ieslēdz 0.01
sekundes laikā. [1V].
21-16. Homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija 0.1 T, vienmērīgi rotē
spole ar 100 stieples vijumiem, izdarot 5 apgr./s. Spoles šķērsgriezuma laukums
100 cm2. Rotācijas ass ir perpendikulāra spoles asij un magnētiskā lauka
virzienam. Aprēķināt maksimālo indukcijas elektrodzinējspēku rotējošajā
spolē. [3.14 V].
21-17. Homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija 0.8 T, vienmērīgi rotē
rāmītis ar leņķisko ātrumu 15 rad/s. Rāmīša laukums 150 cm 2. Rotācijas ass
atrodas rāmīša plaknē un ar magnētiskā lauka līnijām veido 30° leņķi. Aprēķināt
maksimālo indukcijas elektrodzinējspēku rotējošajā spolē. [0.09 V].
21-18. 1 m garš horizontāls stienis rotē ap vertikālu asi, kas iet caur vienu
stieņa galu. Rotācijas ass ir paralēla magnētiskā lauka spēka līnijām.
Magnētiskā lauka indukcija ir 5×10 - 5 T. Cik apgriezienu sekundē jāizdara

51
stienim, lai potenciālu starpība uz stieņa galiem būtu 1 mV? [6.4 apgr./s].
21-19. Aprēķināt magnētiskā lauka indukciju, ja magnētiskā plūsma, kas
perpendikulāri iet cauri 100 cm2 lielam laukumam, ir 0.02 Wb.[2 T].
21-20. Cik lielu darbu veic magnētiskie spēki, pārvietot magnētiskajā laukā
40 cm attālumā perpendikulāri indukcijas līnijām 60 cm garu vadu? Magnētiskā
lauka indukcija ir 4 T, bet strāvas stiprums vadā 10 A. [9.6 J],
21-21. Magnētiskā plūsma, kas iet caur taisnstūra rāmīti, kura garums 50 cm
un platums 40 cm, ir 0.28 Wb. Aprēķināt magnētisko indukciju, ja rāmīša plakne ar
magnētiskā lauka indukcijas līnijām veido 45° lielu leņķi. [= 2 T].
21-22. Aprēķināt magnētisko plūsmu cilindriskai spolei, kuras garums 12.56
cm un tērauda serdes šķērsgriezuma laukums 0.01 m 2, ja spolei uztīts 1000
vijumu un tajos plūst 40 A stipra strāva. Tērauda magnētiskā caurlaidība 1000.
[4 Wb].
21-23. Aprēķināt magnētisko plūsmu, kas iet caur 100 cm 2 lielu
laukumu, ja magnētiskā indukcija ir 2 T. [0.02 Wb].
21-24. Aprēķināt, cik lielam laukumam iet cauri 0.003 Wb liela
magnētiskā plūsma, ja magnētiskā indukcija ir 0.2 T. [150 cm 2]
21-25. Cilindriskas spoles garums 25.12 cm, serdes šķērsgriezuma
laukums 0.01 m2 un vijumu skaits 2000. Serde izgatavota no tērauda, kura
magnētiskā caurlaidība 1000. Aprēķināt, cik stipra strāva plūst spolē, ja
magnētiskās plūsmas izmaiņa spolē ir 8 Wb. [80 Aļ].

Elektromagnētiskā indukcija.

21-26. Cik ampērvijumu vajag, lai maza diametra solenoīdā, kura garums
80c m , m a gnē t i skā l a uka e ne rģi j a s bl ī vums būtu 1. 75 J/m 3 ?
[500 ampērvijumu].
21-27. Solenoīdam, kura garums 20 cm un šķērsgriezuma laukums 30
cm2, uzmaukts stieples vijums. Solenoīdā tinumā ir 320 vijumu, pa tiem plūst 3 A
stipra strāva. Cik liels vidējais EDS inducējas solenoīdam uzmauktajā vijumā, ja
strāva solenīoldā izslēdzas 0.001 sekundes laikā? [0.018 V].
21-28. Cik liela ir elektrodzinējspēka vidēja vērtība, kas inducējas
vijumā, ja solenoīdam, kas aplūkots iepriekšējā uzdevumā, ir dzelzs serde?
[54 V].
21-29. Solenoīdam, kura garums 144 cm un diametrs 5 cm, uzmaukts stieples
vijums. Solenoīda tinumā ir 2000 vijumu, un pa tiem plūst 2 A stipra strāva.
Solenoīdam ir dzelzs serde. Cik liels elektrodzinējspēks inducējas solenoīdam
uzmauktajā vijumā, ja strāva solenoīda izslēdzas 0.002 sekunžu laikā? [1.57 V].
21-30. 1) Aprēķināt spoles induktivitāti, ja tās 20 centimetros ir 400
vijumu. Spoles šķērsgriezuma laukums 9 cm 2. 2) Aprēķināt šīs spoles
induktivitāti, ja spolei ielikta dzelzs serde. Serdes materiāla magnētiskā
caurlaidība darba apstākļos ir 400. [1) 0.9 mH; 2) 0.36 H].
21-31. Solenoīda tinumā ir N vara stieples vijumu. Stieples
šķērsgriezuma laukums 5 = 1 mm2. Solenoīda garums l= 25 cm, tā pretestība

52
R = 0.2 . Aprēķināt solenoīda induktivitāti. [5.5×10 - 5 H].
21-32. Cik stieples vijumu ir spoles vienslāņa tinumā, ja tās induktivitāte ir
0.001 H? Spoles diametrs 4 cm, stieples diametrs 0.6 mm. Vijumi uztīti cieši cits pie
cita. [380 vijumu].
21-33. Spolei ar dzelzs serdi šķērsgriezuma laukums ir 20 cm 2 un vijumu skaits
500. Spolei ar dzelzs serdi induktivitāte ir 0.28 H, ja caur tinumu plūst 5 A stipra
strāva. Aprēķināt dzelzs serdes magnētisko caurlaidību. [1400].
21-34. 50 cm garam solenoīdam ar šķērsgriezuma laukumu 2 cm 2 ir 2×10 - 7 H
liela induktivitāte. Cik stiprai jābūt strāvai, lai magnētiskā lauka enerģijas blīvums
solenoīda būtu 10 - 3 J/m3? [1 A].
21-35. Cik vijumu ir spolei, kuras induktivitāte L = 0.001 H, ja, plūstot strāvai

I = 1 A, magnētiskā plūsma caur spoli  = 2 ×10 - 6 Wb? [500].

21-36. Solenoīdam ar dzelzs serdi šķērsgriezuma laukums 10 cm 2. 1) Aprēķināt
serdes materiāla magnētisko caurlaidību, ja magnētiskā plūsma, kas šķeļ solenoīda
šķērsgriezuma laukumu, ir 1.4×10 - 3 Wb. 2) Aprēķināt, cik stiprai strāvai jāplūst
caur solenoīdu, lai tā atbilstu šai magnētiskajai plūsmai, ja zināms, ka solenoīda
induktivitāte ir 0.44 H. Solenoīda garums 1 m. [1) 1400; 2) 1.6 A].
21-37. Solenoīdam, kuram šķērsgriezuma laukums 10 cm 2 un 1000
Vijumu, ir 50 cm gara serde. Aprēķināt šā solenoīda induktivitāti, ja pa
solenoīda tinumiem plūst strāva: 1) I1 = 0.1 A; 2) I 2 = 0.2 A;3), I3 = 2A.
[1) 9.0 H; 2) 5.8 H; 3) 0.83 H].
21-38. Magnētiskajā laukā, kura indukcija 0.1 T, novietots kvadrātveida
rāmītis no vara stieples. Stieples šķērsgriezuma laukums 1 mm 2 , rāmīša
laukums 25cm2, normāle pret rāmīša plakni vērsta lauka spēka līniju virzienā. Cik
elektrības aizplūst pa rāmīša kontūru, ja magnētiskais lauks izzūd. [0.074 C].
21-39. Aprēķināt, cik ilgā laikā magnētiskā plūsma, kas iet caur kontūru,
izmainās par 4×10 - 4 Wb, ja šajā laikā rodas 2×10 - 3 V liels indukcijas EDS. [0.2s].
21-40. Attālums starp lidmašīnas spārnu galiem 60 m. Lidmašīnai lidojot
horizontāli, starp spārnu galiem inducējas 0.42 V liels EDS. Aprēķināt
lidmašīnas ātrumu, ja Zemes magnētiskā lauka indukcija vertikālā virzienā ir
5×10 - 5 T. [140m/s].
21-41. Homogēnā magnētiskā laukā, kur indukcija 5 T, atrodas
solenoīds. Aprēķināt indukcijas EDS vidējo vērtību, ja 0.2 sekundēs solenoīds
pagriežas par 180° un tā rotācijas ass paralēla lauka virzienam. Solenoīds sastāv
no 160 vijumiem, un tā diametrs ir. 8 cm. [≈3O V].
21-42. Spolē, kuras induktivitātei H, plūst 12 A stipra strāva. Cik liels
pašindukcijas EDS inducējas spolē, ja 0.1 s laikā strāva vienmērīgi samazinās līdz
2 A? [200 V].
21-43. Cik stipra strāva plūst spolē, ja spoles magnētiskā lauka enerģija ir 4 J
un induktivitāte 2 H? [2 A].
21-44. Vadītājs, kura garums 1 m, pārvietojas magnētiskajā laukā ar
ātrumu 10 m/s, un tajā rodas 8 V liels indukcijas EDS. Aprēķināt magnētiskā
lauka indukciju, ja vadītājs pārvietojas perpendikulāri magnētiskās plūsmas

53
 virzienam.
[0.8 T].
21-45. Taisns 0.3 m garš vadītājs šķērso magnētisko lauku 60° leņķī ar
ātrumu 6m/s. Cik liels EDS inducējas vadītājā, ja lauka indukcija ir 2.1T?
[≈3,2V].
21-46. Cik vijumu ir spolei, ja, magnētiskajai plūsmai 1 sekunde
mainoties par 2 Wb, spolē inducējas 24 kV liels indukcijas EDS? [12000].
21-47. Solenoīds, kurš sastāv no 100 vijumiem un kura diametrs ir 10 cm,
novietots magnētiskajā laukā tā, ka tā ass ir paralēla lauka indukcijas līnijām.
Aprēķināt, cik liela ir magnētiskā lauka indukcija, ja 0.005 sekundēs, pagriežot
solenoīdu par 180°, tajā inducējas 157 V liels EDS. [0.5 T].
21-48. Strāvas stiprumam spolē 0.2 sekundēs mainoties no 4 līdz 10 A, spolē
inducējas 3 V liels pašindukcijas EDS. Aprēķināt spoles induktivitāti. [0.1 H].
21-49. Aprēķināt spoles induktivitāti, ja spolē plūst 3 µA stipra strāva un tās
magnētiskā lauka enerģija ir 9×10 - 1 7 J. [2×10 - 5 H].

Elektromagnētiskās svārstības. Viļņi.

22-1. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora, kura kapacitāte 89 ×10 - 1 1 F,

un spoles, kuras induktivitāte ir 2×10 - 3 H. Uz kādu viļņa garumu noskaņots
kontūrs? Kontūra pretestību neievērot. [2500 m].
22-2. Uz kādu viļņu diapazonu var noskaņot svārstību kontūru, ja tā
induktivitāte ir 2×10 - 3 H, bet kapacitāte var mainīties no 6.9×10 - 1 1 līdz
53.3×10 - 1 1 F? Kontūra pretestība ir niecīga. [No 700 m līdz 1950 m].
22-3. Kāda induktivitāte jāieslēdz svārstību kontūrā, lai ar 2 µF kapacitāti iegūtu
skaņas frekvenci 1000 Hz. Kontūra pretestību neievērot. [12.7 mH].
22-4. Spole, kuras induktivitāte L = 3×10 - 5 H, pieslēgta plakanam
kondensatoram, kura plates S = 100 cm2 un attālums starp platēm d = 0.1 mm. Kāda
ir dielektriskā caurlaidība videi, kas piepilda telpu starp platēm, ja kontūrs
rezonē ar 750 m garu vilni? [6].
22-5. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora, kura kapacitāte 0.025 µF, un
spoles, kuras induktivitāte 1.015 H. Ķēdes omisko pretestību neievērot.
Kondensators uzlādēts ar elektrības daudzumu 2.5×10 - 6 C. 1) Uzrakstīt
vienādojumu (ar skaitliskiem koeficientiem) šā kontūra potenciālu starpības
izmaiņai starp kondensatora klājumiem un strāvas stipruma izmaiņai ķēdē
atkarībā no laika. 2) Aprēķināt potenciālu starpības vērtības
T
starpkondensatora klājumiem un strāvas stipruma vērtības ķēde momentos ,
8
T T
un s. 3) Konstruēt šo atkarību grafiski viena perioda robežas.
4 2
[1)100cos(2×10 3 t) V, -15.7sin(2×10 3 t) mA 2) 70.7 V un -11.1 mA, 0 un
-15.7 mA,-l00 V un 0].

54
 22-6. Iepriekšējā uzdevumā minētajam svārstību kontūrām 1) uzrakstīt
vienādojumus elektriskā lauka enerģijas, magnētiskā lauka enerģijas un pilnas
enerģijas izmaiņai atkarībā no laika; 2) aprēķināt elektriskā lauka enerģijas,
T T
magnētiskā lauka enerģijas un pilnās enerģijas vērtības momentos , un
8 4
T
s. 3) konstruēt šo atkarību grafiski viena perioda robežas.
2
[1)12.5×10 - 5 cos(2p×10 3 t)J, 12.5×10 - 5 sin2(2p×10 3 t)J, 12.5×10 - 5 J; 2)
6.25×10 J, 6.25×10 J un 12.5×10 J; 0,12.5×10 J, 12.5×10 - 5 J; 12.5×10 - 5 J,
-5 -5 -5 -5

0 un 12.5×10 - 5 J].
22-7. Svārstību kontūrā potenciālu starpības maiņu uz kondensatora
klājumiem atkarībā no laika izsaka vienādojums U = 50cosl0 4 pt V.
Kondensatora kapacitāte ir ×10 - 7 F. Noteikt: 1) svārstību periodu; 2) kontūra
induktivitāti; 3) likumu, pēc kura strāvas stiprums mainās atkarībā no laika; 4) viļņa
garumu, kas atbilst šim kontūrām. [1) 2×10 - 4 s; 2) 10.15 mH;
3) -157sin10 - 4 pt mA; 4) 6×10 4 m].
22-8. Svārstību kontūrā strāvas stipruma maiņu atkarība no laika izsaka
vienādojums I = -0.02sin400 pt A. Kontūra induktivitāte 1 H. Aprēķināt: 1)
svārstību periodu; 2) kontūra kapacitāti; 3) maksimālo potenciālu starpību starp
kondensatora klājumiem; 4) maksimālo magnētiskā lauka enerģiju; 5) maksimālo
elektriskā lauka enerģiju. [1) 5×10 - 3 s; 2) 6.3×10 - 7 F; 3) 25.2 V;
4) 2×10 - 4 J;5)2×10 - 4 J].
22-9. Kāda ir svārstību kontūra magnētiskā lauka enerģijas attiecība pret
T
elektriskā lauka enerģiju momentā s? [1].
8
22-10. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora, kura kapacitāte 7 µF, un
spoles, kuras induktivitāte 0.23 H un pretestība 40 ,. Kondensators uzlādēts ar
elektrības daudzumu 5.6×10 - 4 C. 1) Aprēķināt kontūra svārstību periodu.
2) Aprēķināt svārstību rimšanas logaritmisko dekrementu. 3) Uzrakstīt
vienādojumu potenciālu starpības maiņai starp kondensatora klājumiem atkarībā
T 3
no laika. 4) Aprēķināt potenciālu starpības vērtības momentos , T, T
2 2
,2T.
5) Konstruēt funkcijas U =f(t) grafiku divu periodu robežās. [1) 8 ×10 - 3 s; 2) 0.7;
3) 80e- 8 7 t cos250pt V; 4) -56.5 V, 40 V, -28 V,2O V].
22-11. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora, kura kapacitāte 0.2 µF, un
spoles, kuras induktivitāte 5.07×10 - 3 H. 1) Kādam jābūt rimšanas
logaritmiskajam dekrementam, lai potenciālu starpība starp kondensatora
klājumiem 10 - 3 sekundēs samazinātos trīs reizes? 2) Kāda tādā gadījumā ir
kontūra pretestība? [1) 0.22; 2) 11.1 ].
22-12. Svārstību kontūrs sastāv no 10 - 2 H lielas induktivitātes, 0.405 µF

55
kapacitātes un 2  pretestības. Aprēķināt, cik reižu samazinās potenciālu starpība
starp kondensatora klājumiem viena perioda laikā. [1.04 reizes].
22-13. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora, kura kapacitāte
C = 2.22×10 - 9 F, un spoles, kura uztīta no vara vada. Vada diametrs d = 0.5 mm.
Spoles garums l = 20 cm. Aprēķināt svārstību rimšanas logaritmisko
dekrementu. [0.018].
22-14. Svārstību kontūra kapacitāte ir 1.11×10 - 9 F un induktivitāte 5×10 - 3
H. rimšanas logaritmiskais dekrements ir 0.005. Pēc cik ilga laika rimšanas dēļ
zūd 99% kontūra enerģijas? [6.8×10 - 3 s].
22-15. Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora un garas spoles, kas uztīta
no vara vada. Vada šķērsgriezuma laukums S = 0.1 mm2. Spoles garums
l = 40 cm. Kāda ir kondensatora kapacitāte C, ja kļūda, kas rodas, aprēķinot
kontūra svārstību periodu, pēc aptuvenās formulas T = 2 p LC , ir  = l%?
[0.7 µF].
T2  T1
Norādījums. Ievērot, ka kļūda   , kur T1 - svārstību periods, kas
T2
aprēķināts pēc Tomsona formulas, un T 2 - svārstību periods, kas aprēķināts pēc
precīzās formulas.
22-16. Spole, kuras garums l = 50 cm un šķērsgriezuma laukums S = 10 cm 2,
ieslēgta maiņstrāvas ķēdē, kuras frekvence v = 50 Hz. Spoles vijumu skaits N =
3000. Aprēķināt spoles aktīvo pretestību, ja zināms, ka fāzu nobīde starp
spriegumu un strāvu ir 60°. [4.1 Q].
22-17. Spoles tinums sastāv no 500 vara vada vijumiem, kura šķērsgriezuma
laukums 1 mm2. Spoles garums 50 cm un tās diametrs 5 cm. Kādai jābūt
maiņstrāvas frekvencei, lai šās spoles pilnā pretestība būtu divreiz lielāka par tās
aktīvo pretestību? [300Hz].
22-18. Divi kondensatori, kuru kapacitāte C 1 = 0.2 µF un C2 = 0.1 µF, ieslēgti
virknē maiņstrāvas ķēdē. Maiņstrāvas spriegums 220 V un frekvence 50 Hz.
Aprēķināt: 1) strāvas stiprumu ķēdē; 2) potenciāla kritumu uz pirmā un otrā
kondensatora. [1) 4.6 mA; 2) 73.4 V, 146.6 V].
22-19. Spoles garums 25 cm un rādiuss 2 cm, tās tinums sastāv no 1000 vara
vada vijumiem, kura šķērsgriezuma laukums 1 mm 2. Spole ieslēgta maiņstrāvas
ķēdē. Maiņstrāvas frekvence 50 Hz. Kāda daļa no spoles pilnās pretestības ir 1)
aktīvā pretestība un 2) induktīvā pretestība? [1) 74 %; 2) 68 %].
22-20. Kondensators, kura kapacitāte 20 µF, un reostats, kura aktīvā
pretestībā 150 ß, ieslēgti virknē maiņstrāvas ķēdē. Maiņstrāvas frekvence 50 Hz.
Kāda daļa no šai ķēdei pieslēgtā sprieguma ir sprieguma kritums 1) uz kondensatora
un 2) uz reostata? [1) 72.5 %; 2) 68.5 %].
22-21. Kondensators un elektriskā spuldze saslēgti virknē un ieslēgti
maiņstrāvas ķēdē. Maiņstrāvas spriegums 440 V un frekvence 50 Hz. Kādai jābūt
kondensatora kapacitātei, lai caur spuldzi plūstu 0.5 A stipra strāva un potenciāla
kritums uz spuldzes būtu 110 V? [3.74 µF].
22-22. Spole, kuras aktīvā pretestība 10 ß un induktivitāte L, ieslēgta

56
maiņstrāvas ķēdē. Maiņstrāvas spriegums 127 V un frekvence 50 Hz.
Aprēķināt spoles induktivitāti, ja zināms, ka spole absorbē 400 W un fāzu nobīde
starp spriegumu un strāvu ir 60°. [0.055 H].
22-23. Kondensators, kura kapacitāte 1 µF, un reostats, kura aktīvā
pretestība 3000 ß, bet induktivitāte niecīga, ieslēgti maiņstrāvas ķēdē.
Maiņstrāvas frekvence 50 Hz. Aprēķināt ķēdes pilno pretestību, ja
kondensators un reostats ieslēgti: 1) virknē un 2) paralēli. [1) 4380 ß; 2) 2180 ß].
22-24. Maiņstrāvas ķēdē virknē ieslēgta kapacitāte 35.4 µF, aktīvā
pretestība 100 ß un induktivitāte 0.7 H. Maiņstrāvas spriegums 220 V un
frekvence 50 Hz. Aprēķināt strāvas stiprumu ķēdē un sprieguma kritumu uz
kapacitātes, omiskās pretestības un induktivitātes. [1.34 A; 121 V; 134 V; 295 V].
22-25. Induktivitāte L = 2.26×10 - 2 H un aktīvā pretestība R ieslēgtas
paralēli maiņstrāvas ķēdē. Maiņstrāvas frekvence v = 50 Hz. Aprēķināt R vērtību,
ja zināms, ka fāzu nobīde starp spriegumu un strāvu ir 60°. [12.3 ].

Ģeometriskā optika un fotometrija.

23-1. Horizontāls gaismas stars krīt uz vertikāli novietotu spoguli.

Spogulis pagriežas par leņķi  ap vertikālu asi. Par kādu leņķi pagriežas
atstarotais stars? [2].
23-2. Ieliekta sfēriska spoguļa liekuma rādiuss ir 20 cm. 30 cm attālumā no
spoguļa novietots 1 cm augsts priekšmets. Aprēķināt attēla atrašanās vietu un
augstumu. Uzzīmēt to. [-15 cm, 5 cm. Attēls īsts, apgriezts un pamazināts].
23-3. Kādā attālumā atrodas priekšmeta attēls izliektā sfēriskā spogulī, kura
liekuma rādiuss 40 cm, ja priekšmets novietots 30 cm attālumā no spoguļa? Cik
liels ir attēls, ja priekšmets ir 2 cm liels? Pārbaudīt aprēķinus pēc zīmējuma uz
milimetru papīra. [0.12 m, -8 mm. Attēls šķietams, tiešs un pamazināts].
23-4. Izliekta sfēriska spoguļa liekuma rādiuss ir 60 cm. 10 cm attālumā no
spoguļa novietots 2 cm augsts priekšmets. Aprēķināt attēla atrašanās vietu un
augstumu. Uzzīmēt to. [7.5 cm, -1.5 cm. Attēls, tiešs un pamazināts].
23-5. Ieliektā sfēriskā spogulī, kura liekuma rādiuss 40 cm, jāiegūst īstais
attēls, kura lielums ir 0.5 no priekšmeta dabiskā lieluma. Kur jānovieto
priekšmets, un kur atradīsies attēls? [-0.6 m, -0.3 m].
23-6. Priekšmeta attēls ieliektā sfēriskā spogulī ir divreiz lielāks par pašu
priekšmetu. Attālums starp priekšmetu un attēlu ir 15 cm. Aprēķināt: 1)
spoguļa fokusa attālumu un 2) tā optisko stiprumu. [1) -10 cm;
2) -10 dioptrijas].
23-7. Gaismas stars 30° leņķī krīt uz plakanparalēlu stikla plāksnīti un iznāk
no tās paralēli pirmajam staram Stikla laušanas koeficients ir 1.5. Kāds ir plāksnītes
biezums d, ja attālums starp stariem 1.94 cm? [0.1m].
23-8. Uz plakanparalēlu stikla plāksnīti, kuras biezums 1 cm, 60° leņķī krīt
gaismas stars. Stikla laušanas koeficients 1.73. Daļa gaismas tiek atstarota, bet daļa
pēc laušanas ieiet stiklā, atstarojas no plāksnītes apakšējās virsmas un pēc
otrreizējas laušanas iznāk atpakaļ gaisa paralēli pirmajam atstarotajam staram.

57
Aprēķināt attālumu l starp stariem. [5.8 mm].
23-9. Gaismas stars leņķī i krīt uz ķermeni, kura laušanas koeficients ir n. Kā
jābūt savstarpēji saistītiem i un n, lai atstarotais stars būtu perpendikulārs lauztajam
staram? [tgi = n].
23-10. Stikla laušanas koeficients ir 1.52. Aprēķināt pilnīgās iekšējās
atstarošanas robežleņķus robežvirsmām: 1) stikls - gaiss; 2) ūdens - gaiss; 3) stikls
- ūdens. [1) 41°8'; 2) 48°45'; 3) 61°10'].
23-11. Gaismas stars iziet no terpentīna gaisā. Pilnīgas iekšējās
atstarošanas robežleņķis šim staram ir 42°23'. Kāds ir gaismas izplatīšanas ātrums
terpentīnā? [2.02 108 m/s].
23-12. Ieliekta sfēriska spoguļa optiskais stiprums ir 5 dioptrijas. Kur
jānovieto 5 cm augsts priekšmets, lai iegūtu 2 cm augstu attēlu. Kāds būs iegūtais
attēls? [0.7 m no spoguļa; attēls īsts, apgriezts, pamazināts].
23-13. Trauks piepildīts ar ūdeni līdz 10 cm augstumam; trauka dibenā
novietots punktveida gaismas avots. Ūdens virspusē peld apaļa necaurspīdīga
plāksnīte tā, ka tās centrs atrodas virs gaismas avota. Kādam jābūt
vismazākajam plāksnītes rādiusam, lai neviens gaismas stars neizkļūtu caur ūdens
virsmu? [0.114 m].
23-14. Kādas stikla šķirnes laušanas koeficienti sarkanajam un violetajam
staram attiecīgi ir 1.51 un 1.53. Aprēķināt pilnīgās iekšējās atstarošanas
robežleņķus, šiem stariem krītot uz robežvirsmu stikls - gaiss. [41°28',
40°49'].
23-15. Monohromatiska stars krīt perpendikulāri uz prizmas sānu skaldni, kuras
lauzējleņķis ir 40°. Prizmas materiāla laušanas koeficients šim staram ir 1.5.
Aprēķināt stara nolieci no sākotnējā virziena, tam izejot no prizmas. [34°37'].
23-16. Monohromatisks stars krīt perpendikulāri uz prizmas sānu skaldni un,
iznākot no prizmas, tiek noliekts par 25°. Prizmas materiāla laušanas koeficients
šim staram ir 1.7. Aprēķināt prizmas lauzējleņķi. [28°].
23-17. Vienādsānu prizmas lauzējleņķis ir 10°. Monohromatisks stars 10° leņķī
krīt uz sānu skaldni. Aprēķināt stara nolieces leņķi no sākotnējā virziena, ja prizmas
materiāla laušanas koeficients ir 1.6. [6°2/].
23-18. Aprēķināt fokusa attālumu šādām lēcām: 1) abpusēji izliektai lēcai R1 =
15 cm un R2 = -25 cm; 2) plakani izliektai lēcai R1 = 15 cm un R2 = °° ; 3) ieliekti
izliektai lēcai (pozitīvs menisks) R1 = 15 cm un R2 = 25 cm; 4) abpusēji ieliektai lēcai
R1 = -15 cm un R2 = 25 cm; 5) plakani ieliektai lēcai R1 = ∞ , R2 = -15 cm; 6) izliekti
ieliektai lēcai (negatīvs menisks) R1 - 25 cm, R2 = 15 cm. Lēcas materiāla laušanas
koeficients n = 1.5. [1) 0.188 m; 2) 0.30 m; 3) 0.75 m; 4) -0.188 m; 5) -0.30 m; 6)
-0.75 m].
23-19. No diviem stikliem, kuru laušanas koeficienti ir 1.5 un 1.7,
izgatavotas divas vienādas abpusēji izliektas lēcas. 1) Aprēķināt to fokusu
attālumu attiecību. 2) Kāda ir katras lēcas iedarbība uz optiskajai asij paralēlu staru,
ja lēcas iegremdē caurspīdīgā šķidrumā ar laušanas koeficientu 1.6? [1) 1.4; 2)
pirmā lēca - izkliedētājlēca, otra - savācējlēca].
23-20. Abpusēji izliektas lēcas virsmu liekuma rādiusi ir R1 = R2 = 50 cm. Lēcas
materiāla laušanas koeficients n = 1.5. Aprēķināt lēcas optisko stiprumu.

58
[2 dioptrijas].
23-21. 15 cm attālumā no abpusēji izliektas lēcas, kuras optiskais
stiprums ir 10 dioptrijas, perpendikulāri optiskajai asij novietots 2 cm augsts
priekšmets. Aprēķināt attēla atrašanās vietu un augstumu. Uzzīmēt to. [0.3 m;
4 cm].
23-22. Lēca, kuras attālums 16 cm, dod asu priekšmeta attēlu divos
stāvokļos, attālums starp kuriem ir 60 cm. Aprēķināt attālumu no priekšmeta līdz
ekrānam. [1 m].
23-23. Abpusēji izliektu lēcu veido vienādas sfēriskas virsmas, kuru
liekuma rādiuss 12 cm. Lēca novietota no priekšmeta tādā attālumā, ka attēls uz
ekrāna ir k reizes lielāks par priekšmetu. Aprēķināt priekšmeta attālumu no ekrāna,
ja: 1) k = 1; 2) k = 20 un 3) k = 0.2. Lēcas materiāla laušanas koeficients ir
1.5. [1) 0.48 m; 2) 2.65 m; 3) 0.864 m].
23-24. Plakani izliekta lēca, kuras liekuma rādiuss 30 cm un laušanas
koeficients 1.5, dod divkārt palielinātu priekšmeta attēlu. Aprēķināt priekšmeta un
attēla attālumu no lēcas. Uzzīmēt to. [-90 cm, 180 cm].
23-25. Aprēķināt, kādu palielinājumu dod lupa, kuras fokusa attālums ir 2 cm,
1) normālai acij ar labāko redzes attālumu 25 cm un 2) tuvredzīgai acij ar labāko
redzes attālumu 15 cm. [1) 12.5; 2) 7.5].
23-26. 200 cd elektriskās spuldzes gaisma 45° leņķī krīt uz darba vietu un dod
141 Lx lielu apgaismojumu. Aprēķināt: 1) kādā attālumā no darba vietas atrodas
spuldze; 2) cik augstu virs darba vietas tā atrodas. [1) 1 m; 2) 0.71 m].
23-27. Pie griestiem piekārta spuldze dod horizontālā virzienā 60 cd
gaismas stiprumu. Kāda gaismas plūsma krīt uz 0.5 m2 lielu gleznu, kas karājas
vertikāli pie sienas 2 m attālumā no spuldzes, ja pie pretējās sienas 2 m
attālumā no spuldzes atrodas liels spogulis? [8.34 lm].
23-28. Spuldze karājas kvadrātiskas istabas centrā, kuras laukums ir 25 m2.
Pieņemot spuldzi par punktveida gaismas avotu, aprēķināt, kādā augstumā no grīdas
jāatrodas spuldzei, lai istabas kaktos būtu maksimāls apgaismojums. [2.5 m].
23-29. Spuldze, kuras gaismas stiprums 100 cd, karājas virs apaļa galda centra,
kura diametrs ir 2 m. Pieņemot spuldzi par punktveida gaismas avotu, aprēķināt
galda malas apgaismojuma izmaiņu, pakāpeniski pa 10 cm paceļot spuldzi
intervāla 0,5  h  0.9 m. Konstruēt funkcijas E =f(h) grafiku. Kāda augstumā
jānovieto spuldze, lai galda malas apgaismojums būtu maksimāls?
23-30. Apaļa galda vidū novietota galda lampa ar vienu elektrisko
spuldzi, kas atrodas 40 cm augstu virs galda virsmas. Galda diametrs 1.2 m. 2 m
attālumā virs galda virsmas centra karājas lustra ar četrām tādām pašām spuldzēm.
Kad galda malas apgaismojums ir lielāks (un cik reižu): ja deg galda lampa vai ja deg
lustra? [1.2].
23-31. Fotografējot priekšmetu, to apgaismo ar elektrisko spuldzi, kas atrodas
no tā 2 m attālumā. Cik reižu jāpalielina ekspozīcija, ja šo pašu spuldzi atvirza no
priekšmeta 3 m attālumā? [2.25].
23-32. Aprēķināt pilno gaismas plūsmu, ko izstaro punktveida gaismas avots
ar gaismas stiprumu 100 cd. [1296 lm].
23-33. 100 cd gaismas stipruma elektriskās spuldzes spirāle ievietota matētā

59
sfēriskā kolbā, kuras diametrs: 1) 5 cm un 2) 10 cm. Aprēķināt spuldzes enerģētisko
spīdību abos gadījumos. [1) 1.6 ×10 5 lm/m2; 2) 4 ×10 4 lm/m2].
23-34. Uz elektriskās spuldzes rakstīts "96 W, 1300 lm". Cik liels ir
spuldzes gaismas stiprums? Kāda ir patērējamā jauda uz 1 cd? [103 cd, 0.93 W/cd].
23-35. Uz 5 cm 2 laukumiņu krīt 0.02 lm liela gaismas plūsma, ja tas
novietots perpendikulāri gaismas stariem. Aprēķināt laukumiņa apgaismojumu. Par
kādu leņķi jāpagriež laukumiņš, lai tā apgaismojums samazinātos divas reizes?
[16 lx, 30°].
23-36. 100 cd gaismas stipruma spuldze apgaismo 10X30 cm lielu papīra lapu,
pie tam uz lapas krīt 0.5% no visas spuldzes gaismas. Aprēķināt šās papīra lapas
apgaismojumu. [210 lx].
23-37. Cik augstu virs apaļa galda jāpiekar spuldze, kuras gaismas
stiprums 100 cd, lai galda centra apgaismojums būtu 50 lx? Cik liels būs to galda
punktu apgaismojums, kas atrodas 2 m attālumā no spuldzes? [1.4 m; 17.5 lx].
23-38. 12 m augstā mastā jāpiestiprina spuldze, kurai jārada 16 m
attālumā no masta 3 lx liels apgaismojums. Noteikt spuldzes gaismas stiprumu.
[2000 cd].
23-39. Cik lielā attālumā vienam no otra jāatrodas ielu apgaismošanas spuldžu
piekāršanas stabiem, lai ielas apgaismojums punktos, kas atrodas vidū starp diviem
stabiem, nebūtu mazāks par 0.267 lx? Stabu augstums ir 12 m. Spuldžu gaismas
stiprums ir 300 cd. Ņemt vērā tikai divu tuvāka spuldžu radīto apgaismojumu.
[54.5 m].
23-40. Aprēķināt, kāda gaismas plūsma iet caur 20 cm 2 lielu laukumiņu, kas
atrodas 5 m attālumā no gaismas avota. Laukumiņš novietots perpendikulāri
gaismas stariem. Gaismas avota stiprums 100cd. [0.008 lm].
23-41. 2 m augstumā virs galda piekārtas spuldzes gaismas stiprums 60 cd.
Vai spuldzes gaismas stiprums ir pietiekams lasīšanai, ja zināms, ka uz galda
esošās grāmatas apgaismojumam jābūt ne mazākam par 50lx? [Nē].
23-42. Cik tālu no grāmatas jānovieto kvēlspuldze, ar gaismas stiprumu
100 cd, lai apgaismojums būtu 50 lx, kas ir pietiekams lasīšanai. Pieņemt, ka
gaismas stari krīt perpendikulāri grāmatas virsmai. [1.4 m].
23-43. 2m augstuma virs galda piekārta kvēlspuldze rada 40lx lielu
apgaismojumu galda centrā. Par cik procentiem apgaismojums galda centrā
palielināsies, ja kvēlspuldzi pārvietos par 20 cm zemāk. [23.4%].
23-44. 1.4 m augstumā virs horizontāli novietota rasējamā dēja atrodas spuldze,
kuras gaismas stiprums 200 cd. Par cik grādiem tika pagriezts dēlis, ja tā
apgaismojums samazinājās par 20%? [37°].
23-45. Uz galda stāv 30 cm augsta galda lampa. Aprēķināt grāmatas
apgaismojumu, ja tā novietota 40 cm attālumā no lampas pamatnes un
kvēlspuldzes gaismas stiprums 40 cd? [97 lx].
23-46. 0.8 m augstumā virs horizontāla rasēšanas galda vidus piekar
spuldzi. Cik lielam jābūt spuldzes gaismas stiprumam, lai galda apgaismojums zem
spuldzes būtu 150 lx? Cik reižu mazāks būs galda virsmas tālāko punktu
apgaismojums, ja galda izmēri 1 m X 1 m? [96 cd, 2.4].
23-47. 12 m platas ielas vidū 4 m augstumā piekārta 1000 cd spuldze.

60
Aprēķināt trotuāra apgaismojumu pie mājas sienas, kā arī sienas
apgaismojumu spuldzes augstumā un pie trotuāra. [10.68 lx, 27.7 lx, 16.02 lx].
23-48. Zemes virsmas punktu apgaismojums, ko rada Saule, ir 10 5 lx. Cik liels ir
Saules gaismas stiprums, ja zināms, ka attālums no Saules līdz Zemei ir 15-107 km?
Pieņemt, ka 20% gaismas enerģijas absorbējas atmosfērā. [281026 cd].
23-49. Uz 40 cm 2 laukumu perpendikulāri krīt 0.2 lm liela gaismas
plūsma. Aprēķināt laukuma apgaismojumu. Kā mainīties apgaismojums, ja staru
krišanas leņķis būs 30°? [50 lx, 43.3 lx].
23-50. 3 m augstā stabā piekārta spuldze ielas apgaismošanai. Aprēķināt ielas
apgaismojumu 4 m attālumā no staba pamatnes, ja tieši zem spuldzes
apgaismojums ir 55.5 lx. [12 lx].

Viļņa optika.

24-1. Cik reižu palielinās attālums starp blakus interferences joslām uz ekrāna
Junga eksperimentā, ja zaļo gaismas filtru ( = 5×10-5 cm) aizstāj ar sarkano
 = 6.510-5 cm)? [1.3].
24-2. Junga eksperimentā spraugas apgaismo ar monohromatisku gaismu, kuras
viļņa garums X - 5 10"5 cm, attālums starp spraugām 1 mm, bet attālums no
spraugām līdz ekrānam 3 m. Noteikt pirmo triju gaišo joslu vietas. [1.8 mm;
3.6 mm; 5.4 mm].
24-3. Eksperimentā ar Freneļa spoguļiem attālums starp šķietamajiem
gaismas avota attēliem ir 0.5 mm, attālums līdz ekrānam 5 m. Zaļajā gaismā
interferences joslas 5 mm attālumā cita no citas. Aprēķināt zaļās gaismas viļņa
garumu. [5×10-7m].
24-4. Junga eksperimentā viena interferējošā stara ceļā novietota plāna stikla
plāksnīte, tāpēc centrālā gaišā josla tiek nobīdīta tur, kur sākumā atradās piektā
gaišā josla (neskaitot centrālo). Stars krīt uz plāksnīti perpendikulāri. Plāksnītes
laušanas koeficients ir 1.5. Viļņa garums 6×10-7 m. Kāds ir plāksnītes biezums?
[6×10-8m].
24-5. Junga eksperimentā 2 cm bieza stikla plāksnīte novietota viena
interferējošā stara ceļā perpendikulāri staram. Par cik var atšķirties laušanas
koeficienta vērtības dažādās plāksnītes vietās, lai šās nehomogenitātes dēļ radusies
gājiena diferences maiņa nepārsniegtu 1 µm? [ 5×10-5].
24-6. Uz ziepju plēvīti (n = 1.33) 45° leņķī krīt balta gaisma. Kādam jābūt
plēvītes vismazākajam biezumam, lai atstarotie stari būtu dzeltenā krāsā
(X -610^5cm)? [0.13 µm].
24-7. Ziepjūdenim tekot pāri trauka malai, izveidojas vertikāla ķīļveida ziepju
plēvīte. Novērojot interferences joslas atstarotajā dzīvsudraba loka (X — 5461 A)
gaismā, tiek konstatēts, ka attālums starp piecām joslām ir 2 cm. Aprēķināt ķīļa
leņķi sekundēs. Gaisma krīt perpendikulāri uz plēvītes virsmu. Ziepjūdens laušanas
koeficients ir 1.33. [11"].
24-8. Uz stikla ķīļa perpendikulāri krīt gaismas kūlis ( = 5.82×10-7 m). Ķīļa
leņķis 20". Cik daudz tumšo interferences joslu ir vienā ķīļa garuma vienībā?

61
Stikla laušanas koeficients ir 1.5. [5 cm1].
24-9. Ņūtona gredzenu iegūšanas iekārtu apgaismo ar monohromatisku gaismu.
Novērojumus izdara atstarotajā gaismā. Divu tumšo blakus gredzenu rādiusi
attiecīgi ir 4.0 mm un 4.38 mm. Lēcas liekuma rādiuss 6.4 m. Aprēķināt
gredzenu kārtas numurus un krītošās gaismas viļņa garumu. [5; 6; 5×10-7 m].
24-10. Ņūtona gredzeni veidojas starp plakanu stiklu un lēcu, kuras
liekuma rādiuss ir 8.6 m. Monohromatiskā gaisma krīt perpendikulāri.
Mērījumos konstatēts, ka ceturtā tumšā gredzena diametrs (par nulles gredzenu
uzskatot centrālo plankumu) ir 9 mm. Aprēķināt krītošās gaismas viļņa
garumu. [5890 A].
24-11. Ņūtona gredzenu iegūšanas iekārtu apgaismo ar perpendikulāri krītošu
baltu gaismu. Aprēķināt: 1) ceturtā zilā gredzena rādiusu (l1 = 4×10-5 cm ) un
2) trešā sarkanā gredzena rādiusu (l2 = 6.3×10-5 cm). Novērojumus izdara
caurejošajā gaismā. Lēcas liekuma rādiuss 5 m. [1) 2.8×10-3 m; 2) 3.1×10-3m].
24-12. Attālums starp piekto un divdesmit piekto gaišo Ņūtona gredzenu ir
9 mm. Lēcas liekuma rādiuss 15 m. Aprēķināt monohromatiskās gaismas viļņa
garumu, kura uz iekārtu krīt perpendikulāri. Novērojumus izdara atstarotajā
gaismā. [6750 Å].
24-13. Aprēķināt attālumu starp trešo un sešpadsmito tumšo Ņūtona
gredzenu, ja attālums starp otro un divdesmito tumšo gredzenu ir 4.8 mm.
Novērojumus izdara atstarotajā gaisma. [3.6 mm].
24-14. Ņūtona gredzenu iegūšanas iekārtu apgaismo ar perpendikulāri krītošu
gaismu no dzīvsudraba loka. Novērojumus izdara caurejošajā gaismā. Kurš
gredzens pēc kārtas, kas atbilst līnijai ar l1 = 5791 Å, sakrīt ar nākamo gaišo
gredzenu, kas atbilst līnijai ar l2 = 5770 Å? [275].
24-15. Ņūtona gredzenu novērošanas iekārtā telpa starp lēcu un stikla
plāksnīti piepildīta ar šķidrumu. Aprēķināt šķidruma laušanas koeficientu, ja trešā
gaišā gredzena rādiuss ir 3.65 mm. Novērojumus izdara caurejošajā gaismā.
Lēcas liekuma rādiuss 10 m. Gaismas viļņa garums ir 5.89×106 cm. [1.33].
24-16. Ņūtona gredzenu novērošanas iekārtu apgaismo ar perpendikulāri krītošu
monohromatisku gaismu, kuras viļņa garums ir 0.6 µm. Aprēķināt gaisa slānīša
biezumu starp lēcu un stikla plāksnīti tajā vietā, kur atstarotajā gaismā novēro
ceturto tumšo gredzenu. [1.2 µm].
24-17. Ņūtona gredzenu novērošanas iekārtu atstarotajā gaismā apgaismo ar
perpendikulāri krītošu monohromatisku gaismu l = 5×103 A. Telpa starp lēcu un
stikla plāksnīti piepildīta ar ūdeni. Aprēķināt ūdens slāņa biezumu starp lēcu un
stikla plāksnīti tajā vietā, kur novēro trešo gaišo gredzenu. [4.7×10-7 m].
24-18. Ņūtona gredzenu novērošanas iekārtu atstarotajā gaismā apgaismo ar
perpendikulāri krītošu monohromatisku gaismu. Piepildot telpu starp lēcu un stikla
plāksnīti ar šķidrumu, tumšo gredzenu rādiusi samazinās 1.25 reizes. Aprēķināt
šķidruma laušanas koeficientu. [1.56].
24-19. Baltās gaismas kūlis krīt perpendikulāri uz stikla plāksnīti, kuras
biezums d = 0.4 µm. Stikla laušanas koeficients n = 1.5. Kuri viļņa garumi, kas
atrodas redzamā spektra robežās (no 4×10-4 līdz 7×10-4 mm), atstarotajā kūlī

62
pastiprinās? [4.8×10-7m],
24-20. Stikla objektīva virsma (n1 = 1.5) pārklāta ar plānu plēvīti, kuras
laušanas koeficients n 2 = 1.2 ("dzidrinošā" plēvīte). Kādam jābūt
vismazākajam šīs plēvītes biezumam, lai atstarotā gaisma redzamā spektra vidējā
daļā būtu maksimāli vājināta? [ 1.15×10-7 m].
24-21. Vertikāla ziepju plēvīte viedo ķīli. Interferenci novēro atstarotajā gaismā
caur sarkanu stiklu {l = 6.31×10-5 cm ). Attālums starp sarkanajām blakus joslām
ir 3mm. Pēc tam šo pašu plēvīti aplūko caur zilu stiklu (l = 4×10-5 cm).
Aprēķināt attālumu starp zilajām blakus joslām. Pieņemt, ka mērījumu laikā
plēvītes forma neizmainās un gaisma krīt uz plēvīti perpendikulāri. [1.9 mm].
24-22. Uz plakanas stikla virsmas ar laušanas koeficientu 1.5 izveidota plāna
kārtiņa no materiāla ar laušanas koeficientu 1.4. Uz plāno kārtiņu normāli krīt
gaisma ar viļņa garumu 600 nm. Kādam jābūt šīs kārtiņas vismazākajam
biezumam, lai atstarotie stari būtu maksimāli pavājināti? [140 nm].
24-23. Uz Ņūtona gredzenu iegūšanas iekārtu normāli krīt
monohromatiska gaisma ar viļņa garumu 5×10-5 cm. Noteikt gaisa slāņa biezumu
tajā vietā, kur atstarotā gaismā novērojams piektais gaišais gredzens. [1.13 µm].
24-24. Attālums starp diviem koherentiem gaismas avotiem ir 0.1 mm. Gaismas
viļņa garums 5×10-5 cm. Attālums starp diviem blakus esošajiem maksimumiem
interferences ainas vidū ir 1 cm. Aprēķināt attālumu starp ekrānu un gaismas
avotiem. [2 m].
24-25. Junga eksperimentā spraugas apgaismo ar monohromatisku
gaismu, kuras viļņa garums 6×10-5 cm, bet attālums no spraugām līdz ekrānam 3 m.
Noteikt interferences joslas platumu uz ekrāna. [1.8 mm].
24-26. Monohromatiska avota gaisma (l = 0.6 µm) krīt perpendikulāri uz
diafragmu ar apaļu caurumu. Cauruma diametrs ir 6 mm. Aiz diafragmas 3 m
attālumā no tās atrodas ekrāns. 1) Cik Freneļa zonu novietojas diafragmas
caurumā? 2) Kāds ir difrakcijas ainas centrs uz ekrāna: tumšs vai gaišs? [5; gaišs].
24-27. Aprēķināt pirmo piecu Freneļa zonu rādiusus, ja attālums no
gaismas avota līdz viļņu virsmai ir 1 m, attālums no viļņu virsmas līdz
novērošanas punktam arī 1 m un l = 5×10-7 m. [0.50 mm; 0.71 mm; 0.86 mm;
1.0 mm; 1.12 mm],
24-28. Aprēķināt pirmo piecu Freneļa zonu rādiusus plakanā viļņa
gadījumā. Attālums no viļņu virsmas līdz novērošanas punktam ir 1 m. Viļņa
garums l = 5×10-7 m. [0.71 mm; 1.00 mm; 1.23 mm; 1.42 mm; 1.59 mm].
24-29. Difrakcijas aina tiek novērota attālumā i no monohromatiskās
gaismas punktveida avota (l = 6×10-5 cm). Attālumā 0.5 l no avota novietots apaļš
necaurspīdīgs šķērslis, kura diametrs ir 1 cm. Cik liels ir attālums l, ja šķērslis
aizsedz tikai centrālo Freneļa zonu? [167 m].
24-30. Difrakcijas aina tiek novērota 4 m attālumā no monohromatiska
punktveida gaismas avota (l = 5 ×10-7 m). Vidū starp ekrānu un gaismas avotu
novietota diafragma ar apaļu caurumu. Kādam jābūt cauruma rādiusam, lai uz
ekrāna novērojamo difrakcijas gredzenu centrs būtu vistumšākais? [10-3 m].
24-31. Uz diafragmu ar apaļu caurumu perpendikulāri krīt paralēls

63
monohromatiskās gaismas kūlis ( l = 6 ×10-7 m). Uz ekrāna tiek novērota
difrakcijas aina. Kādam jābūt vislielākajam attālumam starp diafragmu un ekrānu,
lai difrakcijas ainas centrā vēl būtu novērojams tumšais plankums? Cauruma
diametrs ir 1.96 mm. [0.8 m].
24-32. Uz 2 µm platu spraugu perpendikulāri krīt paralēls
monohromatiskās gaismas kūlis, kuras viļņa garums l = 5890 Å. Aprēķināt
leņķus, kuru virzienā novērojami gaismas minimumi. [17°8'; 36°5'; 62°].
24-33. Uz 2×10-3 cm platu spraugu perpendikulāri krīt paralēls
monohromatiskās gaismas kūlis, kuras viļņa garums X = 5 ×10-5 cm. Aprēķināt
spraugas attēla platumu uz ekrāna, kas atrodas attālumā i = 1 m no spraugas. Par
spraugas attēla platumu uzskatīt attālumu starp pirmajiem difrakcijas
minimumiem, kas atrodas abās pusēs galvenajam apgaismojuma
maksimumam. [35 cm].
24-34. Uz spraugu perpendikulāri krīt paralēls monohromatiskās gaismas kūlis,
kuras viļņa garums ir l. Spraugas platums ir 6 l. Kādā leņķī novērojams trešais
gaismas difrakcijas minimums? [30°].
24-35. Kāda ir difrakcijas režģa konstante, ja sarkanās līnijas (l = 7 ×10-7 m)
saskatīšanai otrās kārtas spektrā tālskatis jānostrādā 30° leņķī pret kolimatora
asi? Cik svītriņu šim režģim vienā garuma centimetrā? Gaisma uz režģi krīt
perpendikulāri. [2.8 ×10-6 m; 3570 cm-1].
24-36. Cik svītriņu ir difrakcijas režģa vienā garuma milimetrā, ja pirmās
kārtas spektrā dzīvsudraba zaļā līnija (l = 5461 A) novērojama 19°8' leņķī?
[600 mm-1].
24-37. Uz difrakcijas režģi perpendikulāri krīt gaismas kūlis. Konstatēts, ka
nātrija līnijas (l = 5890 Å) difrakcijas leņķis pirmās kārtas spektrā ir 17°8'. Kādas
citas līnijas difrakcijas leņķis otrās kārtas spektrā ir 24°12'. Aprēķināt šīs līnijas
viļņa garumu un svītriņu skaitu režģa vienā milimetrā. [4099 Å; 500 mm'1].
24-38. No izlādes caurules uz difrakcijas režģi perpendikulāri krīt
gaismas kūlis. Kādai jābūt difrakcijas režģa konstantei, lai virzienā  = 41° sakristu
divu līniju l1 = 6563 Å un l2 = 4102 Å maksimumi? [5×106 m].
24-39. Uz difrakcijas režģi perpendikulāri krīt gaismas kūlis. Pagriežot
goniometru par leņķi (, redzes laukā redzama līnija l = 4.4 ×10-4 mm trešās
kārtas spektrā. Vai šajā pašā leņķī  redzamas arī kādas citas spektrāllīnijas, kas
atbilst viļņu garumiem redzamā spektra robežās (no 4 ×10-4 līdz 7 ×10-4 mm)?
[6600 Å otrās kārtas spektrā].
24-40. No izlādes caurules, kas piepildīta ar hēliju, uz difrakcijas režģi
perpendikulāri krīt gaismas kūlis. Ar kādu līniju trešās kārtas spektrā sakrīt hēlija
sarkanā līnijas (l = 6.7×10-5 cm) otras kārtas spektrā? [4470 Å].
24-41. Aprēķināt visaugstāko spektra kārtu nātrija dzeltenajai līnijai
l = 5890 Å, ja difrakcijas režģa konstante ir 2 µm. [3].
24-42. Uz difrakcijas režģi perpendikulāri krīt monohromatiskās gaismas kūlis
Trešās kārtas maksimums novērojams 36°48' leņķī pret normāli. Aprēķināt
režģa konstanti, kas izteikta krītošās gaismas viļņu garumos. [5 Å].
24-43. Goniometra tālskatis ar difrakcijas režģi nostādīts 20° leņķī pret

64
kolimatora asi. Šādā stāvoklī tālskata redzes laukā redzama hēlija spektra sarkanā
līnija (l1 = 6680 A). Kāda ir difrakcijas režģa konstante, ja konstatēts, ka šajā pašā
leņķī redzama arī augstākas kārtas zilā līnija ( l2 = 4470 Å)? Visaugstākā spektra
kārta, ko var novērot ar doto režģi, ir 5. Gaisma uz režģi krīt perpendikulāri.
[3.9 µm].
24-44. Kāda ir difrakcijas režģa konstante, ja ar šo režģi var pirmajā kārtā izšķirt
kālija spektra līnijas l1 = 4044 Å un l2 = 4047 Å? Režģa platums 3 cm.
[d = 2.2×10-3cm].
24-45. Kādai jābūt 2.5 cm plata difrakcijas režģa konstantei, lai pirmajā kārtā
varētu izšķirt nātrija dublētu l1 = 5890 Å un l2 = 5896 A? [d = 2.54×10-2 mm].
24-46. Aprēķināt difrakcijas režģa leņķisko dispersiju viļņa garumam
l = 5890 Å pirmās kārtas spektrā. Režģa konstante ir 2.5×10-4 cm. [4.1×105 rad/m].
24-47. Kāds ir stikla laušanas koeficients, ja, atstarojoties no tā gaismai,
atstarotais stars ir pilnīgi polarizēts tad, kad laušanas leņķis ir 30°? [1.73].
24-48. Lineāri polarizētas gaismas kūlis, kuras viļņa garums vakuumā ir 5890
A, krīt uz Islandes špata plāksnīti perpendikulāri tā optiskajai asij. Aprēķināt
ordinārā un ekstraordinārā stara viļņa garumu kristālā, ja Islandes špata laušanas
koeficienti šiem stariem attiecīgi ir n0 = 1.66 un ne = 1.49. [3.55×10-7 m;3.95×10-7
m].
24-49. Cik liels ir leņķis starp polarizatora un analizatora galvenajām
plaknēm, ja dabiskai gaismai intensitāte, izejot caur polarizatoru un
analizatoru, samazinās četras reizes? Gaismas absorbciju neievērot. [45°].
24-50. Dabiskā gaisma iziet caur polarizatoru un analizatoru, kuri
novietoti tā, ka leņķis starp to galvenajām plaknēm ir  Kā polarizators, tā
analizators absorbē un atstaro 8% no krītošās gaismas. Izrādās, ka stara
intensitāte, tam iznākot no analizatora, ir 9% no dabiskās gaismas intensitātes, kas
krīt uz polarizatoru. Aprēķināt leņķi  [62°32'].

Siltumstarojums.

25-1. Aprēķināt krāsns temperatūru, ja zināms, ka tā pa 6.1 cm 2 lielu caurumu

1 s izstaro 8.28 cal. Uzskatīt, ka starojums ir tuvs melna ķermeņa starojumam.
[1000 K].
25-2. Kādu enerģijas daudzumu Saule izstaro 1 min? Uzskatīt, ka Saules
starojums ir tuvs absolūti melna ķermeņa starojumam. Pieņemt, ka Saules virsmas
temperatūra ir 5800 K. [6.5×1021 kWh].
25-3. Kādu enerģijas daudzumu izstaro viens kvadrātcentimetrs
sacietējoša cinka vienā sekundē? Pieņemt, ka cinka virsmas un absolūti melna
ķermeņa enerģētisko spīdību attiecība šajā temperatūrā ir 0.6. [0.46 J].
25-4. Absolūti melna ķermeņa starojuma jauda ir 34 kW. Aprēķināt šī

65
ķermeņa temperatūru, ja zināms, ka tā virsma ir 0.6 m 2. [1000 K].
25-5. Nokaitēta metāliska virsma, kuras laukums 10 cm 2, vienā minūtē izstaro
4
410 J. Virsmas temperatūra ir 2500 K. Aprēķināt: 1) kāds būtu šīs virsmas
starojums, ja tā būtu absolūti melna; 2) kāda ir šīs virsmas un absolūti melna
ķermeņa enerģētisko spīdību attiecība dotajā temperatūrā. [1) 1.33×105 J;2)0.3].
25-6. Elektriskajā spuldzē volframa spirāles diametrs ir 0.3 mm, tās
garums
5cm. Ieslēdzot spuldzi ķēdē ar 127 V spriegumu, caur to plūst 0.31 A stipra strāva.
Aprēķināt spuldzes temperatūru. Uzskatīt, ka, iestājoties līdzsvaram, viss
kvēldiegā izdalītais siltums izstaro. Volframa un absolūti melna ķermeņa
enerģētisko spīdību attiecību šajā temperatūrā pieņemt par 0.31. [2500 K].
25-7. 25 W elektriskās spuldzes volframa spirāles temperatūra ir 2450 K. Tās
enerģētiskās spīdības attiecība pret absolūti melna ķermeņa enerģētisko spīdību
šajā temperatūrā ir 0.3. Aprēķināt spirāles starojošās virsmas lielumu. [4×10-5 m2].
25-8. Aprēķināt, kādu enerģijas daudzumu 1 sekundē izstaro absolūti melna
ķermeņa virsmas viens kvadrātcentimetrs, ja zināms, ka tā enerģētiskās spīdības
maksimālais spektrālais blīvums atbilst viļņa garumam 4840 A. [7.35-103J].
25-9. Absolūti melna ķermeņa starojuma jauda ir 10 5 kW. Aprēķināt ķermeņa
starojošās virsmas lielumu, ja zināms, ka viļņa garums, kuram atbilst šā ķermeņa
enerģētiskās spīdības spektrālā blīvuma maksimums, ir 7×10-5 cm. [1.44×10-3 m2].
25-10. Kādos spektra rajonos atrodas viļņa garumi, kas atbilst
enerģētiskās spīdības spektrālā blīvuma maksimumam, ja gaismas avots ir:
1) elektriskās spuldzes spirāle (T = 3000 K), 2) Saules virsma (T = 6000 K) un
3) atombumba, kurā sprādziena mirklī attīstās 10 miljonu kelvinu temperatūra.
Pieņemt, ka starojums ir tuvs absolūti melna ķermeņa starojumam. [1) 1 µm
infrasarkanais apgabals; 2) 5×10-5 cm redzamā gaisma; 3) 3 A Rtg - staru
apgabals].
25-11. Sildot absolūti melnu ķermeņi, viļņa garums, kam atbilst
enerģētiskās spīdības spektrālā blīvuma maksimums, izmainās no 0.69 līdz 0.5 µm.
Cik reižu palielinās ķermeņa enerģētiskā spīdba? [3.6].
25-12. Kādam viļņa garumam atbilst absolūti melna ķermeņa
enerģētiskās spīdības spektrālā blīvuma maksimums, ja šā ķermeņa
temperatūra ir vienāda ar cilvēka ķermeņa temperatūru, t. i., t = 37° C? [9.3 µm].
25-13. Sildot absolūti melnu ķermeni, tā temperatūra izmainās no 1000 līdz
3000 K. 1) Cik reižu tādā gadījumā palielinās ķermeņa enerģētiskā spīdība?
2) Par cik izmainās viļņa garums, kam atbilst enerģētiskās spīdības spektrālā
blīvuma maksimums? 3) Cik reižu palielinās ķermeņa enerģētiskās spīdības
maksimālais spektrālais blīvums? [1) 81 reizi; 2) no 2.9 līdz 0.97 µm; 3) 243 reizes].
25-14. Absolūti melna ķermeņa temperatūra T; = 2900 K. Šā ķermeņa
atdzišanas rezultātā viļņa garums, kam atbilst enerģētiskās spīdības spektrālā
blīvuma maksimums, izmainās par  = 9 µm. Līdz kādai temperatūrai T2
atdzisis ķermenis? [290 K].
25-15. Ķermeņa virsma sasildīta līdz 1000 K temperatūrai. Pēc tam vienu šās
virsmas pusi sasilda par 100°, bet otru atdzesē par 100°. Cik reižu izmainās šā

66
ķermeņa virsmas enerģētiskā spīdība? [1.06].
25-16. Kāda jauda jāpievada melni nokrāsotai metāla lodītei, kuras
rādiuss 2 cm, lai tās temperatūra būtu par 27° augstāka nekā apkārtējās vides
temperatūra? Apkārtējās vides temperatūra ir 20° C. Pieņemt, ka siltums zūd tikai
starojuma dēļ. [0.2 W].
25-17. Melni nokrāsota lodīte atdziest no 27° C temperatūras līdz 20° C
temperatūrai. Par cik izmainās viļņa garums, kas atbilst tās enerģētiskās spīdības
blīvuma maksimumam? [0.84 µm].
25-18. 1) Aprēķināt, par cik kilogramiem gada laikā samazinās Saules masa
starojuma dēļ. 2) Uzskatot Saules starojumu par nemainīgu, aprēķināt, cik ilgā
laikā Saules masa samazināsies 2 reizes. Pieņemt, ka Saules virsmas temperatūra ir
5800 K. [1) 1.4-1017 kg; 2) 7×1012gadi].
25-19. Aprēķināt Saules konstantes lielumu, t. i., staru enerģijas
daudzumu, ko Saule katru minūti izstaro caur 1 cm 2 lielu laukumu, kas ir
perpendikulārs Saules stariem un atrodas no tās tādā pašā attālumā kā Zeme.
Pieņemt, ka Saules virsmas temperatūra ir 5800 K. Uzskatīt, ka Saules
starojums ir tuvs absolūti melna ķermeņa starojumam. [1.37×103 W/m2].
25-20. Pieņemot, ka atmosfēra absorbē 10% no Saules staru enerģijas,
aprēķināt jaudu, ko saņem no Saules 0.5 ha liels horizontāls laukums uz
Zemes. Saules augstums virs horizonta 30°. Uzskatīt, ka Saules starojums ir tuvs
absolūti melna ķermeņa starojumam. [3.1×103 kW].
25-21. Noteikt absolūti melnas lodītes izstarojuma jaudu, ja lodītes
rādiuss 10 cm un temperatūra 20° C. [52.5 W].
25-22. Noteikt krāsns temperatūru, ja pa tās 4 cm 2 caurumu vienas
sekundes laikā tiek izstarota 22.7 J enerģija. Krāsns starojumu uzskatīt par
absolūti melna ķermeņa starojumu. [1000 K].
25-23. Kādu enerģiju diennakts laikā izstaro apmesta ķieģeļu māja, kuras
melnuma koeficients 0.8. Izstarojošo sienu temperatūra 0° C un sienu laukumu
kopējā platība 1000 m2. [21.8×109 J].
25-24. Dzelzs lodīte ar diametru 10 cm sakarsēta līdz 1227° C
temperatūrai. Ļaujot lodītei gaisā atdzist, aprēķināt, pēc cik ilga laika tās
temperatūra samazināsies līdz 1000 K. Dzelzs lodītei melnuma koeficients 0.5.
Gaisa siltumvadāmību neievērot. [1503 s],
25-25. Noteikt absolūti melna ķermeņa starojuma jaudu, ja tā starojošās
virsmas laukums ir 5 cm 2 un enerģētiskās spīdības spektrālā blīvuma
maksimums atbilst viļņa garumam 720 nm. [7.5 kW].

Atomfizika un kvantu fizika.

26-1. Aprēķināt fotona enerģiju visīsākajiem un visgarākajiem gaismas

stariem, kurus cilvēks var uztvert ar aci. Redzamās gaismas viļņa garumu
diapazons ir no 390 nm līdz 750 nm. [26.2×10-20 J; 52.3×10-20 J].
26-2. Aprēķināt fotona enerģiju, ja gaismas viļņu svārstību frekvence ir
1-1015 Hz. Vai šīs gaismas avots var izstarot enerģiju porcijās: 2 eV, 8 eV, 10 eV un

67
12 eV? [= 4 eV; var izstarot 8 eV un 12 eV].
26-3. Aprēķināt fotona enerģiju, masu un kustības daudzumu (impulsu), ja tam
atbilstošais viļņa garums ir 0.016 Å. [1.15×10 13 J; 1.38×10-5×10 30 kg; 4×10-22
kgm/s].
26-4. Ar kādu ātrumu jākustas elektronam, lai tā kinētiskā enerģija būtu
vienāda ar fotona enerģiju, kura viļņa garums l =5200 Å? [9.2×105 m/s].
26-5. Ar kādu ātrumu jākustas elektronam, lai tā kustības daudzums būtu
vienāds ar fotona kustības daudzumu, kura viļņa garums l = 5200 Å? [1400 m/s].
26-6. Cik lielai jābūt enerģijai, lai tā masa būtu vienāda ar elektrona miera
stāvokļa masu? [0.51 MeV].
26-7. Kādā temperatūrā divatomu gāzes molekulas kinētiskā enerģija ir vienāda
ar fotona enerģiju, kura viļņa garums l = 5.89×10-4 mm? [9800 K].
26-8. Aprēķināt fotona masu, ja tā kustības daudzums ir vienāds ar
ūdeņraža molekulas kustības daudzumu 20° C temperatūrā. Pieņemt, ka
molekulas ātrums ir vienāds ar vidējo kvadrātisko ātrumu. [2.1×10-32 kg].
26-9. Fotoefekta sarkanā robeža kādam metālam ir 2750 Å. Kāda ir fotona
enerģijas minimālā vērtība, kas rada fotoefektu? [4.5 eV].
26-10. Fotoefekta sarkanā robeža kādam metālam ir 2750 Å. Aprēķināt:
1) elektrona izejas darbu no šā metāla; 2) elektronu maksimālo ātrumu, kurus no šā
metāla izrauj gaisma ar viļņa garumu 1800 Å; 3) šo elektronu maksimālo kinētisko
enerģiju. [1) 4.5 eV; 2) 9.1×105 m/s; 3) 3.8×10-19 J].
26-11. Aprēķināt frekvenci gaismai, kas izrauj no metāla virsmas
elektronus, kurus pilnīgi aiztur pretējs 3 V potenciāls. Fotoefekts šim metālam
sākas, kad krītošās gaismas frekvence ir 6×1014 s-1. Aprēķināt elektrona izejas
darbu no šī metāla. [13.2×1014 s-1; 2.48 eV].
26-12. Aprēķināt aizturoša potenciāla lielumu fotoelektroniem, kuri
rodas, apgaismojot kāliju ar gaismu, kuras viļņa garums ir 3300 Å. [1.75 V].
26-13. Fotoefektā aizturošā potenciāla lielums platīna virsmai ir 0.8 V.
Aprēķināt: 1) lietotā apstarojuma viļņa garumu; 2) maksimālo viļņa garumu, kad
vēl iespējams fotoefekts. [1) 2040 Å; 2) 2340 Å].
26-14. Gaismas kvanti, kuru enerģija ir e = 4.9 eV, izrauj fotoelektronus no
metāla, veicot izejas darbu A = 4.5 eV. Aprēķināt maksimālo impulsu, ko saņem
metāla virsma, izlidojot katram elektronam. [3.45×10-25 kgm/s].
26-15. Aprēķināt Planka konstanti h, ja zināms, ka fotoelektronus, kurus no
kāda metāla virsmas izrauj gaisma ar frekvenci 2.2×1015 s-1, pilnīgi aiztur pretējs
6.6 V potenciāls, bet fotoelektronus, ko izrauj gaisma ar frekvenci 4.6×1015 s-
1
, aiztur 16.5 V potenciāls. [6.6×10-34 J×s],
26-16. Fotoefektā sarkanā robeža cēzijam ir 660 nm, bet platīnam 0.2 µm.
Aprēķināt šiem metāliem izejas darbu. Kādi stari var izraisīt fotoefektu šajos
metālos? [3.01×10-19 J; 9.08×10-19 J].
26-17. Aprēķināt elektrona izejas darbu metālam, kurā fotoefekts sākas
tad, ja krītošās gaismas frekvence ir 6×1014 Hz. [4×10-19 J].
26-18. Aprēķināt fotoelektrona kinētisko enerģiju, ja elektronu no cinka
plāksnītes izrauj ultravioletie stari, kuru viļņa garums 0.2 µm. Izejas darbs no

68
cinka 6.6×10-19 J. [3.33×10-19 J].
26-19. Elektrons izlido no cēzija. Cik lielam jābūt gaismas viļņu
garumam, ja fotoelektrona kinētiskā enerģija pēc izlidošanas ir 1.0 eV? Kāda
krāsa ir minētajiem gaismas stariem? [430 nm].
26-20. No rubīdija izlidojuša fotoelektrona maksimālā kinētiskā enerģija ir
2.84×10-19 J. Aprēķināt elektrona izejas darbu no rubīdija un fotoefektā
sarkano robežu, ja rubīdiju apstaro ar ultravioletajiem stariem, kuru viļņa
garums 317 nm. [3.4×10-19 J; 582 nm].
26-21. Aprēķināt ātrumu, ar kādu fotoelektroni izlido no vara, ja varu
apstaro ar monohromatisku violetu staru kūli, kuru viļņa garums 4300 Å.
Elektrona izejas darbs no vara ir 4.5 eV. [hv<A, tātad fotoefektu nenovēros].
26-22. Cik lielam jābūt staru viļņa garumam, lai sudrabu apstarojot ar
šiem stariem, elektroni no tā izlidotu ar ātrumu 2500 km/s? [556 Å].
26-23. Aprēķināt ātrumu fotoelektroniem, kurus no sudraba izrauj
ultravioleti stari ar frekvenci 19×10 20 Hz. Cik liels aizturētājspriegums
jāpieliek, lai ķēdē neplūstu fotostrāva? [1.08×106 m/s].
26-24. Kadmiju apstaro ar ultravioletiem stariem, kuru viļņa garums ir
223 nm. Aprēķināt potenciālu starpību punktiem, starp kuriem būtu
jāpārvietojas elektronam, lai tā ātrums būtu tāds pats kā no kadmija izrautajiem
fotoelektroniem. Cik liels ir šis ātrums? Elektronu izejas darbs no kadmija ir
6.53×10-19 J. [1.5 V; 7.2×105 m/s].
26-25. Aprēķināt viļņa garumu stariem, ar kuriem jāapstaro cēzija katods, lai no
tā izlidojušo fotoelektronu ātrums būtu tāds pats kā elektroniem, kas nolidojuši
attālumu starp diviem punktiem, starp kuriem potenciālu starpība ir 3V.
[2.50×10-7 m].
26-26. Aprēķināt gaismas spiedienu uz 100 W elektriskās spuldzes
sieniņām. Spuldzes kolba ir sfērisks trauks ar 5 cm rādiusu. Spuldzes sieniņas
atstaro 10% uz tām krītošās gaismas. Pieņemt, ka visa patērētā jauda tiek
izlietota starojumam. [1.2×105 N/m2].
26-27. Uz 100 cm2 lielu virsmu katru minūti krīt 63 J gaismas enerģijas.
Aprēķināt gaismas spiediena lielumu gadījumos, kad virsma: 1) pilnīgi atstaro visus
starus un 2) pilnīgi absorbē visus uz to krītošos starus. [1) 7×10-7 N/m2;
2)3.5×10-7 N/m2].
26-28. Monohromatisks gaismas kūlis ( l = 4900 A) krīt perpendikulāri uz
virsmu un izdara uz to 0.49×10-5 N/m2 lielu spiedienu. Cik gaismas kvantu katru
sekundi krīt uz šīs virsmas laukuma vienību? Gaismas atstarošanas koeficients
p = 0.25. [2.9×1021].
26-29. Parafīnā notiek rentgenstaru Komptona izkliede, kuru viļņa garums
Ao = 0.708×10-10 m. Aprēķināt rentgenstaru viļņa garumu, kurus izliedē
virzienos
1) /2; 2)  [0.732×10-10 m; 2) 0.756×10-10 m].
26-30. Kāds ir rentgenstarojuma viļņa garums, ja, notiekot šā starojuma
Komptona izkliedei grafītā 60° leņķī, izliedētā starojuma viļņa garums ir
2.54×10-9cm? [0.242×10-10 m].

69
 26-31. Notiek rentgenstaru, kuru viļņa garums l0 = 0.2×10-10 m,
Komptona izkliede 90° leņķī. Aprēķināt: 1) rentgenstaru viļņa garuma izmaiņu
izkliedē;
2) atsitiena elektrona enerģiju; 3) atsitiena elektrona kustības daudzumu.
[1) 0.024×10-10 m ; 2) 6.6×103 eV; 3) 4.4×10-23 kg-m/s].
26-32. Aprēķināt: 1) elektronu pirmo triju Bora orbītu rādiusus ūdeņraža atomā;
2) elektrona ātrumu šajās orbītās. [1) 0.53×10-10 m, 2.12×1010 m, 4.77×10-10 m;
2) 2.19×106 m/s, l.10 6 m/s, 7.3×105 m/s].
26-33. Aprēķināt elektrona kinētiskās, potenciālās un pilnās enerģijas
skaitlisko vērtību pirmajā Bora orbītā. [13.6 eV; -27.2 eV; -13.6 eV].
26-34. Aprēķināt elektrona kinētisko enerģiju, kurš atrodas ūdeņraža atoma
n-tajā orbītā. Uzdevumu atrisināt gadījumiem, kad n = 1,2,3 un ∞.
[2.18×10-18 J;5.44×10-19J;2.42×10-19J].
26-35. Aprēķināt: 1) elektrona apriņķošanas periodu ūdeņraža atoma pirmajā
Bora orbītā; 2) tā leņķisko ātrumu. [1)1.43×10-16 s; 2) 4.4×10-16 rad/s].
26-36. Aprēķināt ūdeņraža spektrāllīniju vismazāko un vislielāko viļņa garumu
spektra redzamajā daļā. [3650×10-10 m ; 6560×10-10 m].
26-37. 1) Aprēķināt ūdeņraža spektra ultravioletas sērijas vislielāko viļņa
garumu. 2) Kādam jābūt vismazākajam elektronu ātrumam, lai, ierosinot
ūdeņraža atomus ar elektronu triecieniem, parādītos šī līnija? [1) 1.21 ×10-7 m; 2)
1.90×106m/s].
26-38. Aprēķināt ūdeņraža atoma jonizācijas potenciālu. [13.6 V].
26-39. Kādās robežās jāatrodas elektronu enerģijai, lai, ierosinot ūdeņraža
atomus ar šo elektronu triecieniem, ūdeņraža spektrā būtu tikai viena
spektrāllīnija?
[10.2 ≤W≤ 12.1 eV].
26-40. Kādai jābūt elektronu vismazākajai enerģijai (elektronvoltos), lai,
ierosinot ūdeņraža atomus ar šo elektronu triecieniem, ūdeņraža spektrā būtu trīs
spektrāllīnijas? Aprēķināt šo līniju viļņu garumus. [12.1 eV; 1.2×10-7 m;
1.03×10-7 m; 6.56×10-7 m].
26-41. Kādās robežas monohromatiskās gaismas viļņu garumiem, lai,
ierosinot ūdeņraža atomus ar šīs gaismas kvantiem, varētu novērot trīs
spektrāllīnijas? [973×10-10 m ≤ l ≤ 1026×10-10 m].
26-42. Par cik izmainās elektrona kinētiskā enerģija ūdeņraža atomā, tam
izstarojot fotonu ar viļņa garumu l = 4860×10-10 m ? [2.56 eV].
26-43. Aprēķināt tā fotona enerģiju, ko emitē ūdeņraža atoms, pārejot no trešā
enerģētiskā līmeņa uz pirmo. [ 1.94×10-18 J].
26-44. Aprēķināt elektriskos un gravitācijas spēkus, kas darbojas starp
ūdeņraža kodolu un elektronu. [9×10-8 N; 4×10-47 N].
26-45. Cik un kādas spektrāllīnijas parādīsies ūdeņraža spektrā, ja
ūdeņraža atomus ierosinās ar elektronu triecieniem, kuru enerģija ir 11.5 eV?
[viena].
26-46. Elektronam ūdeņraža atomā, pārejot no trešās stacionārās orbītas uz
otro, tiek emitēti fotoni, kuriem atbilstoša viļņa garums ir 6.52-10` 7 m (ūdeņraža

70
spektra sarkanā līnija). Cik lielu enerģiju šajā gadījumā zaudē ūdeņraža atoms?
[3×10-19 J].
26-47. Uzskatot, ka Mozli formula ar pietiekamu precizitāti dod sakarību starp
raksturīgo rentgenstaru frekvenci un tā elementa kārtas numuru, no kura izgatavots
antikatods, aprēķināt rentgenstaru K sērijas vislielāko viļņa garumu, kurus dod
caurule ar antikatodu no 1) dzelzs; 2) vara; 3) molibdena; 4) sudraba;
5) tantala; 6) volframa un 7) platīna. Ekranizācijas konstante K sērijai ir viens.
[1) 1.94×10-10 m; 2) 1.55×10-10 m; 3) 0.720×10-10 m; 4) 0.574×10-10 m;
5) 0.234×10-10 m; 6) 0.228×10-10m; 7) 0.205×10-10 m].
26-48. Aprēķināt ekranizācijas konstanti rentgenstaru L sērijai, ja zināms, ka,
elektronam volframa atomā pārejot no M čaulas uz L čaulu, emitēto rentgenstaru
viļņa garums l = 1.43×10-10 m . [5.5].
26-49. Aprēķināt kāda viļņa garuma rentgenstaru pusabsorbcijas slāņa
biezumu alumīnijam, ja zināms, ka alumīnija masa absorbcijas koeficients šim viļņa
garumam ir 5.3 m2/kg. [5×10-4 m].
26-50. Cik reižu rentgenstaru intensitāte, kuru viļņa garums ir 0.2×10-10 m, tiem
izejot caur 0.15 mm biezu dzelzs slāni? Dzelzs masas absorbcijas koeficients
šim viļņa garumam ir 1.1 m2/kg. [3.7].
26-51. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu elektroniem, kas izgājuši
potenciālu starpību 1) 1 V un 2) 100 V. [1) 12.3×10-10 m; 2) 1.23×10-10 m].
26-52. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu 1) elektronam, kura ātrums 10 8 cm/s;
2) ūdeņraža atomam, kura ātrums ir vienāds ar vidējo kvadrātisko ātrumu 300 K
temperatūrā; 3) lodītei, kuras masa ir 1 g un ātrums 1 cm/s. [1) 7.3×10-10 m;
2) 1.44×10-10 m; 3) 6.6×10-27 m].
26-53. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu elektronam, kura kinētiskā
enerģija ir: 1) 10 keV; 2) 1 MeV. [1) 0.122×10-10 m; 2) 0.0087×10-10 m].
26-54. Lādētai daļiņai, kuru paātrina 200 V potenciālu starpība, Debroljī viļņa
garums ir 0.0202×10-10 m. Aprēķināt šās daļiņas masu, ja zināms, ka tās lādiņš
skaitliski ir vienāds ar elektrona lādiņu. [1.67 ×10-27 kg].
26-55.  daļiņa kustas homogenā magnētiskā laukā, kura intensitāte ir
250 Oe, pa riņķa līniju, kuras rādiuss 0.83 cm. Aprēķināt Debroljī viļņa
garumu šai  daļiņai. [0.1×10-10 m].
26-56. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu ūdeņraža atomam, kas 20° C
temperatūrā kustas ar visvarbūtīgāko ātrumu. [ 1.8×10-10 m].
26-57. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu protoniem, kas izgājuši
potenciālu starpību: 1) 1 V un 2) 100 V. [1) 0.29×10-10 m; 2) 0.029×10-10 m].
26-58. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu  daļiņai, neitronam un slāpekļa
molekulai, kuri kustas ar vidējo kvadrātisko ātrumu 25° C temperatūrā.
[1) 73×10-12 m; 2) 145×10-12 m; 3) 28×10-12 m].
26-59. Lai varētu konstatēt, ka daļiņa ar masu 2×10-6 kg kustas pa noteiktu
trajektoriju, tās koordinātes jānosaka ar precizitāti līdz 1×10-6m. Cik liela ir šīs
daļiņas x koordinātai atbilstošā ātruma nenoteiktība? [2.63×10-23 m/s].
26-60. Izmantojot nenoteiktību sakarību, aprēķināt, ar kādu precizitāti var

71
noteikt ātrumu: 1) elektronam; 2) protonam; 3) puteklītim, kura masa 1×10-13 kg, ja
šo daļiņu masa centra koordinātas nenoteiktība ir 1 µm. [1) 57.9 m/s; 2) 0.0315 m/s;
3) 5.28×10-16 m/s].
26-61. Aprēķināt vismazāko elektrona ātruma nenoteiktību x ass virzienā, ja
elektrona masas centram šī koordināta ir noteikta ar precizitāti 1 µm. [57.9 m/s].
26-62. Elektrona koordinātas nenoteiktība atomā ir aptuveni vienāda ar atoma
izmēru 10-10 m. Elektrona ātrums ir 1×106 m/s. Noteikt elektrona ātruma
nenoteiktību. [5.8×105 m/s].
26-63. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra
potenciālā bedrē ar platumu l = 10-9 m. Noteikt elektrona pilnās enerģijas vismazāko
vērtību. [0.376 eV].
26-64. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra
potenciālā bedrē ar platumu l = 0.8 nm. Ja kvantu skaitlis n = 2, noteikt
elektrona viļņu skaitli, viļņa garumu, ātrumu un pilno enerģiju. [7.85×109 m-1;
8×10-10 m; 9 ×105 m/s; 3.77×10-19 J].
26-65. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra
potenciālā bedrē ar platumu l = 0.5 nm. Ja kvantu skaitlis n = 1, noteikt
elektrona viļņu skaitli, viļņa garumu, ātrumu un pilno enerģiju.
[6.28×109 m-1; 10-9 m; 7.3×105 m/s; 1.51 eV].
26-66. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra
potenciālā bedrē ar platumu l = 0.5 nm. Ja kvantu skaitlis n = 3, noteikt elektrona
viļņu skaitli, viļņa garumu un ātrumu. [18.84×109 m-1; 3.3×10-10 m; 2.2×106 m/s].
26-67. Vienvalences metālos brīvo elektronu skaits tilpuma vienībā
vienāds ar atomu skaitu tajā pašā tilpumā. Noteikt brīvo elektronu
koncentrāciju varā pie 20° C, ja vara blīvums pie šīs temperatūras ir 8880 kg/m3
un atommasa 63.5 a.m.v. [8.42.3×1028 m-3].
26-68. Aprēķināt attiecīgās varbūtības (aizpildījuma skaitli), ka pie
istabas temperatūras T elektrons atrodas enerģētiskajā līmenī, kurš ir: 1) par 0.1 eV
augstāk un 2) par 0.1 eV zemāk nekā Fermi līmenis zonu shēmā. Pie istabas
temperatūras lielums kT= 0.025 eV. [1) 1.79×10-2; 2) 0.98].
26-69. Aprēķināt varbūtību (aizpildījuma skaitli), ka elektrons metālā
atrodas enerģētiskajā līmenī, kas atbilst Fermi līmenim. [0.5].
26-70. Noteikt elektronu un caurumu virzītās kustības (dreifa) ātrumus
germānijā pie istabas temperatūras, ja tas atrodas elektriskajā laukā ar
intensitāti 1000 V/m. Elektronu kustīgums ir 0.38 m 2/(V×s) un caurumu
kustīgums ir 0.18 m2/(V×s). [380 m/s; 180 m/s].
26-71. Pašvadītspējas germānija īpatnējā pretestība pie 27° C ir 0.47 ×m.
Elektronu un caurumu kustīgumi attiecīgi ir 0.38 m 2/(V×s) un 0.18 m2/(V×s).
Aprēķināt lādiņu nesēju koncentrāciju pie šīs temperatūras. [2.3×1019 m-3].
26-72. Aprēķināt germānijā piejaukumu elektrovadītspēju, ja tas satur indiju
ar koncentrāciju 2×1022 m-3 un antimonu ar koncentrāciju 10 21 m-3. Elektronu un
caurumu kustīgums germānijā attiecīgi ir 0.38 m 2/(V×s) un 0.18 m2/(V×s).
[474 W-1×m-1].

72
 26-73. Aprēķināt germānija un silīcija īpatnējās pretestības pašvadītspējas
gadījumā pie 300 K, ja zināms, ka elektronu un caurumu kustīgumus saista
sakarība un = b×up. Germānijam un = 3.8×103 cm2/(V×s) un b = 2.1, silīcijam un =
1.45×103 cm2/(V×s) un b = 2.9. Elektronu un caurumu koncentrācijas ir
sekojošas: germānijam 2.2×1013 cm-3, silīcijam 1.05×1010 cm-3. [0.53 W×m;
3.05×10 3 a×m].
26-74. Caur vadītāju ar šķērsgriezuma laukumu 0.2 cm 2 plūst 1 A stipra strāva.
Aprēķināt elektronu virzītās kustības (dreifa) ātrumu. Vara blīvums ir 8880 kg/m 3.
[3.7×10-6 m/s].
26-75. Noteikt elektronu kustīgumu nātrijā pie 0° C, ja tā
elektrovadītspēja ir 0.23×108 W-1 un elektronu koncentrācija 2.5×1028 m-3.
[5.610-3m2/(V×s)].
27-1. Aprēķināt vienā gramā rādija sabrukšanu skaitu vienā sekundē,
[3.7×1010 Bq].
27-2. Aprēķināt polonija 84 Po 210 daudzumu, ja tā aktivitāte ir
3.7×10 10 sabr/s. [22.2×10-7 kg].
27-3. Aprēķināt radonamasu, kura aktivitāte ir 1 Ci. [6.5×109 kg].
27-4. Aprēķināt radona sabrukšanas konstanti, ja zināms, ka radona atomu
skaits diennaktī samazinās par 18.2 % [2.1×10-6 s-1].
27-5. Cik polonija atomu sabrūk diennaktī, ja atomu skaits ir 1 miljons?
[5024 diennaktis-1].
27-6. Ar jonizācijas skaitītāju pēta kāda radioaktīvā preparāta sabrukšanas
ātrumu. Sākuma momentā skaitītājs dod 75 impulsus 10 sekundēs. Cik impulsu 10
sekundēs dod skaitītājs, paejot T/2 s? Pieņemt, ka T >>10 s. [53 impulsi].
27-7. Kāda radioaktīvā preparāta sabrukšanas konstante  =1.44×10-3 h-1. Cik
ilgā laikā sabrūk 75% no sākotnējā atomu daudzuma? [40 diennaktis].
27-8. Kinētiskā enerģija  daļiņai, kas izlido no rādija atoma kodola
radioaktīvās sabrukšanas procesā, ir 4.78 MeV. Aprēķināt 1)  daļiņas ātrumu,
2) pilno enerģiju, kas izdalās, izlidojot  daļiņai. [1) 1.52×107 m/s; 2) 4.87 MeV].
27-9. Kādu siltuma daudzumu izdala 1 Ci radona 1) stundā un 2) vidējā
dzīves laikā? Kinētiskā enerģija a daļiņai, kas izlido no radona, ir 5.5 MeV.
[1) 120 J; 2) 1.6×10 4 J].
27-10.1 g urāna 92U23 līdzsvarā ar tā sabrukšanas produktiem izdala1.07×10-7
W jaudas. Aprēķināt pilno siltuma daudzumu, ko izdala viens gramatoms urāna
tā vidējā dzīves laikā. [5.2×1012 J].
27-11. Rāda ir radona aktivitāte, kurš izveidojas no 1 g rādija vienas
stundas laikā? [2.8×108 sabr/sļ.
27-12. Sabrukšanas rezultātā no 1 g rādija vienā gadā izveidojies noteikts hēlija
daudzums, kas normālos apstākļos aizņem 0.043 cm 3 tilpuma. Aprēķināt pēc šiem
nosacījumiem Avogadro skaitli. [6×1026 kmol-1].
27-13. Slēgtā traukā (ampulā) ievietots preparāts, kas satur 1.5 g rādija. Cik
daudz radona uzkrājas šajā ampulā laikā t = T/2, kur T - radona pussabrukšanas
periods? [4.810-9 kg].

73
 27-14. Noteikts radona daudzums ievietots slēgtā traukā. 1) Pēc cik ilga laika
radona atomu skaits N šajā traukā atšķiras par 100% no radona atomu skaita N\
kas atbilst rādija un radona radioaktīvajam līdzsvaram šajā traukā? 2) Konstruēt
N
līkni, kas attēlo atkarību no laika intervāla 0 ≤ t ≤6T. Par laika vienību uz
N
abscisu ass pieņemt radona pussabrukšanas periodu T. [Pēc 12.6 diennaktīm].
27-15. Noteikts radona daudzums N' ievietots tukšā traukā. 1) Konstruēt
N
līkni, kas attēlo radona daudzuma maiņu trauka atkarība no laika intervāla
N'
0 ≤t ≤2O diennaktis pēc katrām 2 diennaktīm. Radonam l = 0.181 diennaktis-1.
N
2) Pēc šās =f(t) līknes atrast pussabrukšanas periodu. [3.8 diennaktis].
N'
27-16. Ampulā ievietots radons, kura aktivitāte 400 mCi. Pēc cik ilga
laika no ampulas piepildīšanas radons dos 2.22×10 9 sabr/s? [Pēc 10.4
diennaktīm].
27-17. Tā kā svins, kas atrodas urāna rūdā, ir urāna saimes sabrukšanas gala
produkts, tad no urāna un svina daudzumu attiecības urāna rūdā var noteikt rūdas
vecumu. Aprēķināt urāna rūdas vecumu, ja zināms, ka katram
kilogramam urāna 92U 238 šajā rūdā atbilst 320 g svina 82 Pb206 . [3109 gadi].
27-18. Zinot rādija un urāna pussabrukšanas periodus, aprēķināt, cik urāna
atomu dabiskajā urāna rūdā atbilst vienam rādija atomam. Norādījums. Ievērot,
ka dabiskā urāna radioaktivitāti nosaka tā pamata izotops 92U238 . [2.8×106].
27-19. Kāda daļa no radioaktīvā izotopa sākotnējā daudzuma sadalās šā
izotopa dzīves laikā? [63.2 %].
27-20. Aprēķināt 1 µg polonija 84 Po 210 aktivitāti. [1.67×108 sabr/s].
27-21. Kāds izotops izveidojas no 90Th232 pēc četrām  sabrukšanām un
divām ß sabrukšanām? [84 Po 216 ].
27-22. Kāds izotops izveidojas no 92 U238 pēc trim  sabrukšanām un divām
ß sabrukšanām? [88 Ra226 ].
27-23. Kāds izotops izveidojas no 92U239 pēc divām ß sabrukšanām un vienas a
sabrukšanas? [ 92U235 ].
27-24. Kāds izotops izveidojas no radioaktīvā izotopa 3Li8 pēc vienas ß
sabrukšanas un vienas a sabrukšanas? [ 2 He4 ].
27-25. Kāds izotops izveidojas no antimona radioaktīvā izotopa 51Sb133 pēc
četrām ß sabrukšanām? [ 55 Cs133 ].

Elementārdaļiņas.

28-1. Kodolfizikā pieņemts, ka lādēto daļiņu skaitu, ar kurām apšauda

mērķi, raksturo to kopīgais lādiņš, kas izteikts mikroampērstundās (µAh).

74
Aprēķināt, kādam lādēto daļiņu skaitam atbilst 1 µAh. Uzdevumu atrisināt 1)
elektroniem un
2) a daļiņām. [1) 2.21016; 2) 1.11016].
28-2. Neitrona elastīgā centrālā sadursmē ar palēninātājas vielas nekustīgu
kodolu neitrona kinētiskā enerģija samazinās 1.4 reizes. Aprēķināt
palēninātājas vielas kodolu masu. [12 a.m.v. (grafīts)].
28-3. Kāda daļa no neitrona sākuma ātruma ir tā ātrums pēc elastīgas
sadursmes ar nekustīgu izotopa 11Na23 kodolu? [92%].
28-4. Lai iegūtu lēnos neitronus, tos laiž caur vielām, kas satur ūdeņradi
(piemēram, parafīns). Aprēķināt, kādu vislielāko savas kinētiskās enerģijas daļu
neitrons, kura masa mo, var atdot 1) protonam (masa m0) un 2) svina atoma
kodolam (masa m = 207m 0 ). Vislielākā enerģijas daļa tiek atdota elastīgā

entrālā trieciena. [ ' 

 2 ].
2
28-5. Neitrons, kura enerģija 4.6 MeV, sadursmē ar protoniem palēninās.
Uzskatot, ka neitrons katrā sadursmē novirzās vidēji par 45°, aprēķināt, pēc cik
sadursmēm tā enerģija samazinās līdz 0.23 eV. [24].
28-6. Lādētu daļiņu plūsma ielido homogēnā magnētiskajā laukā, kura
indukcija 3 Wb/m 2. Daļiņu ātrums 1.52×107 m/s un kustības virziens
perpendikulārs lauka spēka līniju virzienam. Aprēķināt katras daļiņas lādiņu, ja
zināms, ka uz katru daļiņu darbojas 1.46×10-11 N liels spēks. [3.2×10-19 C],
28-7. Lādēta daļiņa ielido homogēnā magnētiskajā laukā, kura indukcija ir 0.5
T, un kustas pa riņķa līniju, kuras rādiuss 10 cm. Daļiņas ātrums 2.4-10 6 m/s.
Aprēķināt šīs daļiņas lādiņa un masas attiecību. [4.8×107 C/kg].
28-8. Pozitrons un elektrons savienojoties veido divus fotonus. Aprēķināt
1) katra fotona enerģiju, pieņemot, ka elektrona un pozitrona kinētiskā enerģija
pirms sadursmes ir niecīga, 2) šo fotonu viļņa garumu. [1) 0.51 MeV;
2)  = 0.024 Å].
28-9. Elektrons un pozitrons veidojas no fotona, kura enerģija 2.62 MeV. Kāda
ir elektrona un pozitrona pilnā kinētiskā enerģija to veidošanās momentā?
[1.60 MeV].
28-10. Kvants, kura enerģija 5.7 MeV, izveido elektronu un pozitronu.
Magnētiskajā laukā ievietotajā Vilsona kamerā tie veido trajektoriju, kuras
liekuma rādiuss ir 3 cm. Aprēķināt magnētiskā lauka indukciju. [0.31 T].
28-11. Nekustīgs neitrāls  mezons sabrūkot pārvēršas divos vienādos
fotonos. Aprēķināt katra fotona enerģiju,  mezona miera stāvokļa masa
M = 264.2 me, kur me - elektrona miera stāvokļa masa. [67.5 MeV].
28-12. Neitronam un antineitronam savienojoties, rodas divi fotoni.
Aprēķināt katra fotona enerģiju, pieņemot, ka daļiņu sākuma enerģija ir niecīga.
[940 MeV].
28-13. K° mezonam sabrūkot, veidojas divi lādēti n mezoni. Katra šā n
mezona masa ir 1.77 reizes lielāka par tā miera stāvokļa masu. Pieņemot, ka
sākumā K° mezons atradies miera stāvoklī un tā miera stāvokļa masa ir 965mn kur

75
me - elektrona miera stāvokļa masa, aprēķināt 1)  mezonu miera stāvokļa masu, 2) n
mezonu ātrumu to veidošanās momentā. [1) 273me\ 2) 2.48-108 m/s].
28-14. 1) Izrisināt formulu, kas saista ciklotrona magnētiskā lauka indukciju ar
duantiem pieliktās potenciālu starpības frekvenci. 2) Aprēķināt duantiem pieliktās
potenciālu starpības frekvenci a) deitoniem, b) protoniem un c)  daļiņām.
Bq
Magnētiskā lauka indukcija ir 1.26 T. [1)  2) a) 9.7-10 6 Hz
2  m
b)19.4×106 Hz; c) 9.7×106 Hz].
28-15. 1) Izrisināt formulu, kas saista no ciklotrona izlidojošo daļiņu
enerģiju ar daļiņu trajektorijas maksimālo liekuma rādiusu. 2) Aprēķināt no
ciklotrona izlidojošo a) deitonu, b) protonu un c)  daļiņu enerģiju, ja
maksimālais liekuma rādiuss R = 48.3 cm. Duantiem pieliktās potenciālu
starpības frekvence ir 12 MHz. [1) W = 22R2\ 2) a) 13.8 MeV; b) 6.9 MeV;
c) 27.6 MeV].
28-16. Ciklotrona daļiņu trajektorijas maksimālais liekuma rādiuss R = 0.35
m, bet duantiem pieliktās potenciālu starpības frekvence x> = 1.38107 Hz. Aprēķināt
darbam ar protoniem 1) ciklotrona sinhroniskajai darbībai nepieciešamo
magnētiskā lauka indukciju, 2) izlidojošo protonu maksimālo enerģiju. [1) 0.9 T;
2) 4.8 MeV],
28-17. Atrisināt iepriekšējo uzdevumu, ja ciklotrons strādā ar 1) deitoniem un
2)  daļiņām. [1) 1.8 T; 9.6 MeV; 2) 1.8 T; 19.2 MeV].
28-18. Jonu plūsmas lielums, kas iegūta ciklotrona, strādājot ar  daļiņām, ir
15 µA. Cik reižu šāds ciklotrons ir produktīvāks par 1 g rādija? [> 1000].
28-19. Ciklotronā daļiņu trajektorijas maksimālais liekuma rādiuss R = 0.5 m,
magnētiskā lauka indukcija B = 1 T. Kāda pastāvīga potenciālu starpība būtu jāiziet
protoniem, lai tie iegūtu tādu pašu paātrinājumu kā dotajā ciklotronā? [1.2107V].
28-20. Ciklotrons dod deitonus, kuru enerģija ir 7 MeV. Pieliktā magnētiskā
lauka indukcija ir 1.5 T. Aprēķināt deitona trajektorijas vislielāko liekuma
rādiusu. [0.36 m].
28-21. Ciklotronā rādiuss 50 cm; starp tā duantiem pielikts maiņspriegums
U = 75 kV ar frekvenci i) = 10 MHz. Aprēķināt 1) ciklotronā magnētiskā lauka
indukciju; 2) no ciklotronā izlidojošo daļiņu ātrumu un enerģiju, 3) cik
apriņķojumu veic lādētā daļiņa, pirms tā izlido no ciklotronā. Uzdevumu
atrisināt deitoniem, protoniem un  daļiņām. [1) 1.3 T; 0.65 T; 2) 3.13-1O 7 m/s; 3)
20 MeV; 5.1 MeV; 20.4 MeV].
28-22.Līdz kādai enerģijai var paātrināt  daļiņu ciklotronā, lai daļiņas asas
m  m0
relatīvais palielinājums k nepārsniegtu 5%? [188 MeV].
m0
28-23. Deitonu enerģija, kurus paātrina sinhrotrons, ir 200 MeV. Aprēķināt o
M
deitonu 1) attiecību , kur M - kustošā deitona masa un M o - tā miera tā
M0

76
stāvokļa masa; 2) ātrumu. [1) 1.1; 2) 1.32×108 m/s].
28-24. ° mezons sabrūk, atrodoties miera stāvoklī. Sabrukšanas rezultātā
veidojas divi  kvanti. Pieņemot, ka ° mezona miera masa ir 264,Ime noteikt 
kvantu enerģiju [67.7 MeV].
28-25. Nosaukt elementāro daļiņu ar vismazāko miera masu. Kāds ir šīs
daļiņas elektriskais lādiņš?

Kodolu enerģija.

29-1. Aprēķināt litija izotopa 3Li7 kodola saites enerģiju. [39.3 MeV].
29-2.Aprēķināt hēlija 2He4 atoma kodola saites enerģiju. [28.3 MeV].
29-3.Aprēķināt alumīnija 13Al27 atoma kodola saites enerģiju. [225MeV].
29-4. Aprēķināt 1) x H3 un 2) 2He3 kodola saites enerģiju. Kurš no šiem kodoliem
ir stabilāks? [1) 8.5 MeV; 2) 7.7 MeV],
29-5. Aprēķināt skābekļa 8 O 16 atoma kodola saites enerģiju uz vienu
nuklonu. [7.97 MeV].
29-6. Aprēķināt deitērija 1 H 2 kodola saites enerģiju. [2.2 MeV].
29-7. Aprēķināti) 7 N 14 ;2) 20 Ca 40 ;3) 48 Cd 113 un 4) 92 U 238 kodolu
saites enerģiju Wo uz vienu nuklonu. Konstruēt funkcijas Wo = f(M) grafiku, kur
M - masas skaitlis. [1) 7.5 MeV; 2) 8.55 MeV; 3) 8.5 MeV; 4) 7.6 MeV].
29-8. Aprēķināt kodolreakcijā 3 Li 7 + 1 H 1  2 He 4 + 2 He 4 atbrīvoto
enerģiju. [17.3 MeV].
29-9. Aprēķināt kodolreakcijā 7 N 14 + 2 He 4  1 H 1 + 8 O 17 absorbēto
enerģiju. [1.18 MeV].
29-10. Aprēķināt kodolreakcijās
1H + 1H  1H + 1 H
1 2 1 3
1)
2) 1H
2
+ 1 H 2  2 He 3 + 0 n 1
izdalīto enerģiju. [1) 4.04 MeV; 2) 3.26 MeV].
1 H + 2 He  1 H + 2 He
2 3 1 4
29-11. Aprēķināt kodoltermiskajā reakcijā
izdalīto enerģiju. [18.3 MeV].
3 Li + 1 H  2 He + 2 He
6 2 4 4
29-12. Aprēķināt kodoltermiskajā reakcijā
izdalīto enerģiju. [22.4 MeV].
29-13. Aprēķināt kodoltermiskajā reakcijā 3 Li +, H —> 2 He + 2 He
izdalīto enerģiju. [4.04 MeV].
29-14. Cik daudz ūdens var sasildīt no 0 °C līdz vārīšanās temperatūrai, ja
izmanto visu siltumu, kas izdalās 3 Li 7 (p,  ) reakcijā, pilnīgi sadaloties vienam
gramam litija? [5.7 105 kg].
29-15. Aprēķināt reakcijā 3 Li 6 + 1 H 2  4 Be 8 + 0 n 1 izdalīto enerģiju.
[ 15 MeV].
29-16. Aprēķināt reakcijā 4 Be 9 + 1 H 2  5 B 10 + 0 n 1 izdalīto enerģiju.
[4.35 MeV].
29-17. 1) Cik liela enerģija izdalās, ja reakcijā 13 Al 27 + 2 He 4  14 Si 30 + 1 H 1

77
pārvēršas visi kodoli, kas atrodas 1 g alumīnija? 2) Cik daudz enerģijas
jāpatērē, lai realizētu šo pārvēršanos, ja zināms, ka, apšaudot alumīnija kodolus ar
 daļiņām, kuru enerģija 8 MeV, tikai viena no 2×106  daļiņām izraisa
pārvēršanos? [1) 5.35×1022 MeV; 2) 3.6×1029 MeV].
29-18. Apšaudot litija izotopu 3 Li 6 ar deitoniem, izveidojas divas 
daļiņas. Turklāt izdalās 22.3 MeV enerģijas. Zinot deitona un  daļiņas masas,
aprēķināt izotopa 3Li6 masu. [6.018 a.m.v.].
2 9 - 1 9 . Deitona sadalīšanās reakcija ar stariem ir 1 H 2 + h   1 H 1 +
0 n . Aprēķināt neitrona masu, zinot šādus lielumus:  kvantu enerģija ir
1

2.66 MeV, bet emitēto protonu enerģija, kas mērīta pēc to radītās jonizācijas, ir
0.22 MeV. Uzskatīt, ka neitrona enerģija ir vienāda ar protona enerģiju, bet
deitona un protona masa nav zināma. [1.00899 a.m.v.].
29-20. Kādu enerģijas daudzumu kilovatstundās var iegūt, sadaloties 1 g
urāna 92U235 , ja katrā dalīšanās aktā izdalās apmēram 200 MeV enerģijas?
[2.3104kWh].
29-21. Kādu urāna 92U235 daudzumu diennaktī patērē atomelektrostacija,
kuras jauda 5000 kW? Pieņemt, ka lietderības koeficients ir 17% un ka katrā
sabrukšanas aktā izdalās 200 MeV enerģijas. [31 g].
29-22. Ūdeņraža bumbas sprādzienā notiek kodoltermiskā reakcija, kurā no
deitērija un tritija veidojas hēlijs. 1) Uzrakstīt kodolreakciju. 2) Aprēķināt šajā
reakcijā izdalīto enerģiju. 3) Kādu enerģijas daudzumu var iegūt, veidojoties 1 g
hēlija?
[2) 17.6 MeV; 3) 11.8104 kWh].
29-23. Atraujoties neitronam no hēlija kodola 2 He 4 veidojas 2 He 3 .
Noteikt saites enerģiju, kuru nepieciešams patērēt, lai veiktu minēto neitrona
atraušanu.
[20.64 MeV].
29-24. Kodola saites enerģija W = 39.3 MeV. Kodols sastāv no trim
protoniem un četriem neitroniem. Noteikt atoma masu, kam pieder šis kodols.
[1.16510-26 kg].
29-25. Noteikt 7 N 15 izotopa masu, ja masas izmaiņa kodola 7 N 15
veidošanās rezultātā ir 0.250810-27 kg. [2.490910-26 kg].

78