Darba modeļa sistēmas Darba vides riska faktori, citur pasaulē

Valdības izdotie likumi un noteikumi, kas

reglamentē DA sistēmu uzņēmumos: Putekļu aerosolu izraisošie DVR faktori

Vide mašīna
 Darba likums, stājās spēkā 2002.gada Fizikālie DVR faktori
1.jūnijā
 Darba aizsardzības likums, stājās spēkā ar Ķīmiskie DVR faktori
2002.gada 1.janvāri.
 MK noteikumi, kas reglamentē atsevišķas Bioloģiskie DVR faktori
nozares, vai atsevišķi veicamu darbu
Cilvēks mašīna Cilvēks vide
specifiku DA jomā.
Traumatismu izraisošie
DVR faktori

Darba aizsardzība Darba aizsardzības dokumentācija Fizikālie darba vides riski

 Mikroklimats
 Apgaismojums
Darba vides  Vibrācija
Pasā
Pasākumu kopums, kuru uzdevums ir iekšējās
nodroš
nodrošinā
ināt nodarbinā
nodarbināto droš
drošību un  Troksnis
uzraudzības
veselī
veselības aizsardzī
aizsardzību darbā
darbā. dokumentācija  Spiediena variācijas
 Siltuma starojums
 Karstums/Aukstums
Žurnāli
Darbinieku apmācības dokum.b  Jonizējošais, nejonizējošais starojums
Instrukcijas

Darba aizsardzības speciālists- Instrukcijas Mikroklimata parametri

Ievadapmācības  Temperatūra – 17-23 grādi pēc C

Instrukcijas darba
 nodarbinātais, kura pienākums ir organizēt vietā  Gaisa relatīvais mitrums – 40-60%
un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus  Gaisa kustības ātrums – 0,1-0,3 m/s
un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un (jāņem vērā veicamais darbs, gaisa
kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā Vispārējās Specifiskās temperatūra apkārtējā vidē)
kārtībā;

Amatu Veicamo darbu

 Darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, Nodarbināto apmācība darba

ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem,
fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem
nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
 Darba vides risks - varbūtība, ka nodarbināto
drošībai vai veselībai darba vidē var rasties
kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma
pakāpe.
 Darba vides iekšējā uzraudzība — uzņēmuma
darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un
vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un
veselībai nekaitīgu darba vidi
aizsardzības jautājumos ietver: Mikroklimata ietekme uz strādājošajiem
Krasas darba vides mikroklimata rādītāju
ievadapmācību novirzes no optimālajām normām veicina strādnieka
organismā termoregulācijas traucējumus. Tas savukārt
ietekmē darbaspējas un var izraisīt aroda saslimšanas.
Strādājot paaugstinātas gaisa temperatūras
instruktāžu apstākļos, siltuma produkcija organismā samazinās, bet
darba vietā pastiprinās siltuma atdeve.
Organisma pārkaršanas rezultātā var rasties
sākotnējo akūtas slimības: organisma pārkāršana jeb hipertermija,
krampju slimība.
Zema gaisa temperatūra izraisa slimības retāk
neplānoto mērķa nekā augsta temperatūra. Zema gaisa temperatūra var
atkārtoto
radīt apsaldējumus, galvenokārt  locekļu apsaldējumus.
Strādniekiem, kas ilgus gadus strādājuši aukstās, mitrās
tematisko apmācību telpās, novēro angioneirozes (roku tirpšana, salšana).
par konkrētu darba
aizsardzības jautājumu.

Žurnāli(lapas) Profilaktiskie pasākumi, kas veicami, lai

nodrošinātu optimālus mikroklimatiskos
apstākļus darba vidē:
Elektrodrošības
Ugunsdrošības instruktāžas Ievadinstruktāžas - racionāli izvietot ražotnes un iekārtas;
žurnāls* žurnāls (lapas) * žurnāls - veikt nepieciešamo iekārtu siltuma izolāciju;
- ierīkot racionālas ventilācijas un apkures sistēmas;
Instruktāžas žurnāls - apgādāt darbiniekus ar atbilstošiem darba apģērbiem;
(darba vietā) - noteikt racionālus darba un atpūtas režīmus;
OVP reģistrācijas
- darbinieku obligātās veselības pārbaudes;
žurnāls - apgādāt darbiniekus ar dzeramo ūdeni.
Ugunsdzēšamo aparātu
reģistrācijas IAL reģistrācijas
žurnāls Žurnāls (lapas)

Darba vides mikroklimata optimālie raksturlielumi

Izglītība darba aizsardzībā Darbavides
Darba videsiekšējās
iekšējās
uzraudzībasdokumentācija
dokumentācija
uzraudzības
Gada Darba Gaisa Virsmu Gaisa Gaisa
periods kategorijas temperatūra, temperatūra, relatīvais kustības
Var iegūt personas, o
C o
C mitrums, ātrums,
kurām ir vismaz pamatizglītība,
Pamat līmeņa zināšanas % m/s
apgūstot darba aizsardzības
darba aizsardzībā pamatlīmeņa zināšanu izglītības
Aukst. Ia (līdz 139 W) 22-24 21…25 60…40 0,1
programmu 160 stundu apjomā
Ib (140-175 W) 21-23 20…24 60…40 0,1
IIa (175-232 W) 19-21 18…22 60…40 0,2
IIb (232-290 W) 17…19 16…20 60…40 0,2
Pirmā līmeņa augstākā Darbinieku
izglītība. (PS 0094 "Darba DVIU
DVIU DVR
DVR DA
DA Darbinieku III (virs 290 W) 16…18 15…19 60…40 0,3

aizsardzības speciālists”) Rīkojumi pasākumu novērtēšanas pasākumu

pasākumu novērtēšanas pasākumu saraksts,
saraksts,
Rīkojumi Siltais Ia (līdz 139 W) 23…25 22…26 60…40 0,1
Profesionālā plāns materiāli
materiāli plāns
plāns
kuri
kuri Ib (140-175 W) 22…24 21…25 60…40 0,1
plāns pakļautiDVR
DVR IIa (175-232 W) 20…22 19…23 60…40 0,2
izglītība Otrā līmeņa profesionālās pakļauti
unsaraksts,
saraksts,
IIb (232-290 W) 19…21 18…22 60…40 0,2
augstākā izglītība (PS 0100 un III (virs 290 W) 18…20 17…21 60…40 0,3
"Darba aizsardzības vecākais kurinosūtāmi
kuri nosūtāmi
speciālists“ tiek īstenota uz uzOVP
OVP
uz
iepriekš iegūtas augstākās
profesionālās vai akadēmiskās
izglītības bāzes)

Darba aizsardzības organizatoriskā DVIU posmi APGAISMOJUMS

 Apgaismojuma līmenis, pieļaujamais 50 - 1000 lx,
struktūra. atkarībā no veicamā darba precizitātes
 Preventīvie pasākumi:
norīko vai pieņem darbā vienu vai  Maksimāla dabiskā apgaismojuma izmantošana,
vairākus darba aizsardzības darba vides riska novērtēšana, kombinētais apgaismojums
speciālistus vai izveido darba DVIU pārbaude ieskaitot riska novērtēšanu
Vairāk kā 10 aizsardzības organizatorisko
un pilnveidošana grūtniecēm un sievietēm
 Novērst apžilbināšanās efektu
nodarbinātie un struktūrvienību, piesaistot darba
pēcdzemdību periodā
komercdarbības veids aizsardzības speciālistus ar Dabīgais apgaismojums Mākslīgais apgaismojums
ir iekļauts profesionālo izglītību.
komercdarbību
sarakstā, kuros darba darba devējs darba aizsardzības
devējs iesaista sistēmas izveidē un uzturēšanā
kompetentu institūciju DVIU īstenošana
iesaista kompetentu institūciju vai
kompetentu speciālistu, bet
uzņēmumā norīko par darba
aizsardzību atbildīgo personu. Kombinētais
apgaismojums

Darba vides riska faktori Apgaismojums ir optiskā

optiskā diapazona elektromagnē
(fotonu) izstarojums, ko uztver cilvē
elektromagnētisko viļ
cilvēka redzes orgā
orgā ni.
viļņu
Darba modelis
atbilstoši MK noteikumi Nr. 660, “Darba vides Elektromagnē
Elektromagnētisko viļ
viļ ņu starojuma diapazons ir šāds:
Cilvēks
iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”
Putekļu aerosolu izraisošie darba vides riski

Fizikālie darba vides riska faktori

Bioloģiskie darba vides riska faktori

Ķīmiskie darba vides riska faktori

Psiholoģiskie un emocionālie Elektromagnētisko viļņu izstarojuma diapazoni:

γ -gamma starojums; Rtg - rentgena starojums;
UV - ultravioletais starojums; RG - redzamā gaisma,
Mašīna, Traumatismu izraisošie darba vides riska faktori
Vide IS - infrasarkanais starojums; MV -mikroviļņi;
instruments Ra - radara viļņi; TV, Radio - televīzijas un radioviļņu diapazons;
ZF - zemas frekvences elektromagnētiskie lauki
Fiziskie darba vides riska faktori (biomehāniskie)
TROKSN IS-dažādu skaņu sakopojums, ko Ķīmiskais risks
uztver auss
 Raksturlielumi  Kaitīgas ietekmes uz cilvēka veselību vai
* trokšņa līmenis(db) – 87 db apkārtējo vidi risks, ir atkarīgs no:
* frekvence ( Hz)
 vielas raksturīgām īpašībām
zemā-300Hz
vidējā-300-1000 Hz (bīstamības)
augstā-virs 1000 Hz  lietošanas veida, kas nosaka
Auss ir visjūtīgākā pret frekvencēm starp 2000 un iedarbības līmeni
4000 Hz. Īpaši kaitīgi spēcīga sitiena trokšņi!
 iedarbības laiks

Trokšņa ekspozīcijas robežvērtības Ķīmisko

Ķīmisko vielu un ķīmisko
ķīmisko produktu
klasificē
klasificēšanas, marķē
marķēššanas un
 Ekspozīcijas robežvērtība-87 db(nedrīkst pārsniegt)
iepakoš
iepakošanas kā
kārtī
rtība
 Augstākā ekspozīcijas darbības vērtība-85 db
(jālieto IAL)  Marķē
Marķējumajuma mēmērķis ir norā
norādīt uz ķīmik
ķīmikāāliju
bīstamī
stamību un dot īsus ieteikumus droš drošības
 Zemākā ekspozīcijas robežvērtība-80 db pasā
pasākumiem katram, kurš kurš lieto vai veic kā
kādas citas
(jānodrošina ar IAL) darbī
darbības ar tātām.
 Strā
Strādniekiem marķē marķējums
jums ir papildus
informā
informācija darba devēdevēja sniegtajai vispā
vispārējai
droš
drošības instruktāž
instruktāžai,
ai, bet citiem (ieskaitot visus
iedzī
iedzīvotā
votājus) tas ir galvenais informā
informācijas avots
 Vēlams:
lams: brībrīdinā
dinājuma simbolus un to skaidrojumus
izvietot strā
strādniekiem redzamā
redzamā vietā
vietā

Troksnis ietekmē Arodekspozīcijas robežvērtība Bioloģiskie darba vides riski

 Dzirdes nervu šūnas (neatjaunojas)
Centrālo nervu sistēmu (nogurums, nervozitāte, (AER) Darba aizsardzī

aizsardzības prasī
prasības, saskaroties
miega traucējumi) ar bioloģ
bioloģiskajā
iskajām vielā
vielām
 Sirds- asinsvadu sistēmu (paaugstinās arteriālais
asinsspiediens) Tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu  Nosaka prasības nodarbināto aizsardzībai pret risku
 Redzi ( redzes asuma, redzes lauka, krāsu redzes
koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā viņu drošībai un veselībai, saskaroties ar
traucējumi ) dzīves laikā neizraisa viņa saslimšanu un veselības bioloģiskajiem aģentiem
 Elpošanas sistēmu (paātrināta elpošana)
traucējumus, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un  Bioloģiskie aģenti – mikroorganismi, kuri var būt
produkti uz nodarbināto iedarbojas ne ilgāk par infekciju izraisītāji, izraisīt invāziju, alerģiju vai
 Gremošanas sistēmu (kuņģa, zarnu čūlas)
astoņām stundām darba dienā. saindēšanos, kā arī cilvēks kļūst par izraisītāja
nēsātāju
Preventīvie pasākumi Ķīmisko
Ķīmisko vielu arodekspozī
arodekspozīcijas robež
robežvērtī
rtību  Bioloģiskos aģentus klasificē piecās riska grupās,
Veikt mērījumus nosaka Latvijas valsts standarts LVS 89:1998 ņemot vērā to spējas izraisīt veselības traucējumu
Lietot IAL

Vibrācija – materiālo daļiņu svārstības un to Pasā

Pasākumi: Bioloģisko aģentu klasifikācija:
kustība
 Visa ķermeņa vibrācija – tiek pārvadīta stāvoša vai  Nodroš
Nodrošina ķ/v un ķ/pr pareizu glabā
glabāšanu
sēdoša cilvēka atbalsta virsmām un pamatā skar
visu ķermeni, radot risku veselībai, jo īpaši
 Atdala noliktavu no darba telpā
telpām  Vīrusi
mugurkaula jostas daļas slimību risku un  Novē
Novērš ķīmisko
ķīmisko vielu noplū
noplūdi  Baktērijas
mugurkaula traumas  Norobež
Norobežo darba vietas un izvieto attiecī
attiecīgās droš
drošības  Protozoji (vienšūņi)
 Plaukstas un rokas vibrācija – tiek pārvadīta caur zīmes
cilvēka rokām ar darba aprīkojumu, kura darbība ir  Izstrā
Izstrādā rīcības pasā
pasākumus ārkā
rkārtē
rtējām situā
situācijā
cijām
 Sēnītes
saistīta ar sitieniem un rotāciju, radot risku veselībai,  Parazīti
jo īpaši asinsvadu, kaulu un locītavu, muskuļu un  Iekā
Iekārto atpū
atpūtas un sadzī
sadzīves vajadzī
vajadzībām telpas bez
nervu sistēmas darbības traucējumus ķīmisk
ķīmiskāā riska

Cilvēka orgānu pašsvārstības Pasā

Pasākumi: Darbiniekiem:
(6 – 30Hz)
 Darba vietā
vietās iekā
iekārto vispā
vispārējo un, ja nepiecieš
nepieciešams,  Jāievēro personīgā higiēna
 Galvas – 25Hz vietē
vietējo nosū
nosūces ventilā
ventilāciju  Jālieto piemēroti dezinfekcijas līdzekļi
 Krūšu kurvis un vēdera dobums – 3-6Hz  Ja nepiecieš
nepieciešams, izsniedz atbilstoš
atbilstošus IAL  Jālieto piemērots aizsargapģērbs, cimdi, ja
nepieciešams IAL
 Iegurnis – 4-6Hz  Apmā
Apmāca darbiniekus  Aizsargapģērbu aizliegts nest mājās un mazgāt
 Kājas – 2-20Hz  Iepazī
Iepazīstina darbiniekus ar ķīmisko
ķīmisko vielu droš
drošības  Darba apģērbs jāglabā atsevišķi no personīgā apģērba
datu lapas informā
informāciju  Darba vietā nedrīkst ēst, dzert, smēķēt
Nosū
Nosūta uz obligā
obligātajā
tajām veselī
veselības pā
pārbaudē
rbaudēm  Jāiet uz obligātajām veselības pārbaudēm
Rezonanses efekta dēļ svārstības līdz 25 Hz izraisa 
 Jāziņo darba devējam par negadījumiem darba vietā
pārmaiņas kaulos, locītavās un muskuļos, no 50-
1000Hz izraisa pārmaiņas asinsvados, nervu sistēmā

Aizsardzība no vibrācijas PUTEKĻ

PUTEKĻI Traumatisms

 Pārtraukumi darbā ( pēc stundas 10 min) Raž

Ražošanas putekļ
putekļi ir cietu vielu smalku Traumatismu var izraisīt:
 Siltas darba telpas vai iespēja apsildīties daļ
daļiņu kopums, kas īsāku vai garā garāku laika
 Kolektivie un individuālie aizsardzības līdzekļi posmu atrodas lī līdzsvara stā
stāvoklī
voklī gaisā
gaisā
 Vitamīniem bagāts uzturs(C,B,PP) Pieļ
Pieļaujamā
aujamā putekļ
putekļu koncentrā
koncentrācija darba vides  Neveiklas kustības
 Darbinieku rotācija gaisā
gaisā noteikta LVS 89:1998, AER  Darba vietas plānojums
Piemī
Piemīt kairinoš
kairinoša, toksiska, alerģ
alerģiska,  Darba vietas aprīkojums
kancerogē
kancerogēna, eksplozī
eksplozīva iedarbī
iedarbība
 Darba instrumenti
Kaitī
Kaitīgumu raksturo izmē
izmēri no 10 µm līlīdz 0.25 µm
 Cilvēciskais faktors

Ķīmiskie darba vides riski RAŽOŠANAS PUTEKĻI Neveiklas kustības:

Pēc to vielu rakstura, kas veido putekļ
putekļus, tos iedala:
Ķīmiskie darba vides riska faktori - organiskos putekļ
putekļos (augu un dzīdzīvnieku valsts),
PAKLUPŠANA -STĀVAS KĀPNES
-PIELŪŽŅOTA DARBA VIETA
- neorganiskos putekļ
putekļos (metā
(metālu, minerā
minerālu, sāļ
sāļu
u u.c. -DAŽĀDI GRĪDAS LĪMEŅI
 Ķīmiskās vielas un to izgarojumi; savienojumu), PASLĪDĒŠANA EĻĻAINA, SLAPJA, APLEDOJUSI
- jauktos putekļ
putekļos (gan neorganiskas, gan organiskas GRĪDA/ZEME
 Putekļi; dabas).
KRITIENS -NAV MARGU VAI TĀS BOJĀTAS
Atkarī
Atkarībā no daļ
daļiņu lieluma putekļ
putekļus iedala:
 Šķiedras. -DAŽĀDI LĪMEŅI
lielāks par 10 m);
- redzamajos (diametrs lielā -BOJĀTAS KĀPNES
- mikroskopiskajos (diametrs no 0,25 lī līdz 10 m),
SASTIEPUMS -LIELU SMAGUMU CELŠANA
- ultramikroskopiskajos (diametrs mazāmazāks par 0,25 m). - ĶERMEŅA STĀVOKLIS
-NELĪDZENS PAMATS

Putekļ
Putekļu izraisī
izraisīto slimī
slimību profilaksē
profilaksē Darba vietas plānojums:
Ķīmiskās vielas – daļa mūsu dzīves, jālieto sekojoš
sekojošas metodes:
daudzu mūsu darbību uzturētājas, nepiemēroti telpu izmēri
- tehnoloģ
tehnoloģiskā
iskā procesa uzlaboš
uzlabošana, 
slimību aizkavētājas, novērsējas.
- efektī
efektīva lokā
lokālās noplū
noplūdes ventilā
ventilācijas  transporta kustība
ierī
ierīkoš
košana, lietoš
lietošana,  nepiemērots apgaismojums
16. gs. šveiciešu ārsta Filipa Paracelsus secinājums: - regulā
regulāri jā
jāveic speciā
speciālo darba tē
tērpu
atputekļ
atputekļošana,  nekārtīga darba vieta
 Visas vielas ir indes – atšķirības ir tikai - individuā
individuālo aizsardzī
aizsardzības lī
līdzekļ
dzekļu lietoš
lietošana,  u.c.
to pareizās devās un pretlīdzekļos glabā
glabāšana, kopš
kopšana,
- obligā
obligātās veselī
veselības pā
pārbaudes
Kārtība un tīrība darba vietā!
 Darba aprīkojums: Kognitīvās ergonomikas princips Tiesiskās attiecības un darba līgums Piemaksa par papildu darbu
Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja
līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu,
 Mehāniskie riska faktori ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba
 Termiskie riska faktori Darbs  Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās veikšanu.
attiecības nodibina ar darba līgumu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba
 Elektriskie riska faktori
 Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu līgumā.
Ikdienas ritms darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba
Preventīvie pasākumi: Ienākumi devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto
Preventīvie līdzekļi iekļauti iekārtā (drošības apliecinājums - CE marķējums), darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un Piemaksa par darbu īpašos apstākļos
Aizsargi - iekārtu sastāvdaļas, kas paredzētas drošības garantēšanai, gan veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darbiniekam, kas veic darbu īpašos apstākļos, kuri
pārvietojamas, gan stacionāras (vāciņi, ekrāni, vairogi, durvis, karkasi, saistīti ar paaugstinātu risku viņa drošībai vai veselībai,
nojumes u.c.) Dzīves  Darba līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi,
pozitīva Pašapziņas ciktāl darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas var noteikt piemaksu.
Aizsardzības ierīces – nepieļauj iekārtu darbību bīstamajā režīmā, kad
bīstamajā zonā atrodas cilvēks (vadība ar abām rokām, ekrānu galaslēdži, ietekme spēcināšana regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba
sensori)  Darba līgumu slēdz rakstveidā divos eksemplāros. līgumā.

DARBA INSTRUMENTI Distress Darba lī

līguma sagatavoš
sagatavošanai Piemaksa par nakts darbu

Slēpjam negatīvās
nepiecieš
nepieciešamie dokumenti Darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50
procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas
 lieto neparedzētiem uzdevumiem,
emocijas,
apslāpējam bailes,
 Sagatavojot darba līgumu, likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksu ne mazāk kā 50
satraukumu, u.t.t., Psihoanalīze, pretendentam ir pienākums: procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba
 bojāti, “neizlādējamies” netradicionālā medicīna.
 uzrādīt personu apliecinošu dokumentu; daudzumu.
 zemas kvalitātes,  iesniegt citus dokumentus normatīvajos Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu
Alkohols, narkotikas,
 sliktas konstrukcijas instrumenti, psihotropās vielas, azartspēles, Sporta nodarbības, aktos paredzētajos gadījumos. par nakts darbu.

nep
 instrumentu atstāšana bīstamā vietā, agresivitāte, ārlaulības sakari.
“izlādējamies”
fiziskās aktivitātes,
dažādi hobiji, u.t.t.,
 Sagatavojot darba līgumu tāda darba Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

are

i
veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas

eiz
 neatbilstoša glabāšana, “izlādējamies” Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā,

r
nep zināšanas vai prasmes, darba devējam

zi
saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam

pa
 nepareizi paņēmieni are eizi
iz i par ir tiesības pieprasīt, lai pretendents noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda
uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa alga, –– ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba
izglītību vai profesionālo sagatavotību. izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Stress Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu
par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Darba līguma forma Darba līgums slēdzams rakstveidā.

Darba līgumā norāda: Darba laika vispārīgie noteikumi
Cilvēciskais faktors: Nemīlu “SEVI” 1. darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba
Darba laika jē jēdziens
vispārējās izglītības un erudīcijas līmenis, no kura atkarīga Negatīva devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un

adresi; Darba laiks šā likuma izpratnē
izpratnē ir laikposms no darba sāsākuma
cilvēku spēja apgūt un izprast tehnoloģiskos, tehniskos un attieksme Nemīlu “TEVI”
2. darba tiesisko attiecību sākuma datumu;
līdz beigā
beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas
citus nozaru specifiskos procesus. Zema vispārējā izglītība pret darbu,
ir sevišķi bīstams riska faktors; 3. darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums
darba devē
devēja rīrīcībā, izņ
izņemot pāpārtraukumus darbā
darbā.
morāli Nemīlu “CITUS”
 profesionālās sagatavotības līmenis; noslēgts uz noteiktu laiku); Darba laika sāsākumu un beigas nosaka darba kā kārtī
rtības
 profesionālās tālākizglītības spēja visa mūža garumā, lai 4. darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteikumos, maiņ
maiņu grafikos vai darba lī līgumā
gumā.
spētu izmantot nemitīgā straujā ģenētiskā, tehnoloģiskā un Fanātiska Novirzes noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās Normā
Normālais darba laiks
tehniskā progresa radītās ekonomiskās iespējas; reliģiozitāte seksualitātē vietās); Darbinieka normā
normālais dienas darba laiks nedrī
nedrīkst pā
pārsniegt
 profesionālo periodisko izdevumu un preses, kā arī 5. darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk — profesija) astoņ
astoņas stundas, bet normā
normālais nedēļ
nedēļas
as darba laiks — 40
Noziedzība Neirozes
televīzijas un radioraidījumu satura un stila korektums un atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē
izpratnē ir darba laiks
profesionālais līmenis, jo žurnālistu un atsevišķu citu autoru raksturojumu;
Azartspēļu atkarība Onkoloģiskās diennakts periodā
periodā.
subjektīvie vai apzināti tendenciozie publicējumi spēj radīt Distress slimības 6. darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;
Darbiniekiem, kuri pakļ pakļauti īpaš
pašam riskam, normā
normālais darba
jaunus vai aktualizēt esošos risku faktorus; 7. nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
 alkoholisms un no tā izrietošā deģenerācija, degradācija; Alkoholisms Domas par laiks nedrī
nedrīkst pāpārsniegt septiņ
septiņas stundas dienā
dienā un 35 stundas
suicīdu, suicīds 8. ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
 progresējošs debīluma un infantilisma īpatsvars; nedēļā
nedēļā,, ja viņ
viņi šajā
ajā darbā
darbā ir nodarbinā
nodarbināti ne mazā
mazāk kākā 50 % no
9. darba līguma uzteikuma termiņu;
 daļas tautas degradācijas un deģenerācijas, citas Psihosomatiskie normā
normālā dienas vai nedēļ
nedēļas
as darba laika.
Narkomānija 10. uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas
izpausmes. traucējumi
piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Ergonomika Kā stresori var bū

būt: Darba lī
līguma forma
Vārdam ergonomika ir grieķu izcelsme un Šā panta otrās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās ziņas var
tulkojumā tas nozīmē ergon – (cilvēka) darbs “izdegš
izdegšana darbā
darbā”; aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti
un spēks, nomos – likums vai noteikumi.

 slikti saprotams darbs; normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba
kārtības noteikumiem.
Ugunsdrošība un Civilā aizsardzība
vienveidī
vienveidīgs darbs;
Pirmo reizi terminu “ergonomika” kā  Darba līgumā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajām ziņām
 bezjē
bezjēdzī
dzīgs, saraustī
saraustīts darbs; ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.
jaunvārdu sāka lietot bioloģijas, fizikas un  nepilnī
nepilnīga prasmes izmantoš
izmantošana; Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens Ugunsgrēks- neparedzēta,
psiholoģijas zinātnieku grupa 1950. gadā pārāk liela vai maza slodze (kvantitatī
(kvantitatīvi); glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.
Apvienotajā karalistē, izskaidrojot savus

 pārāk lieka vai maza slodze (kvalitatī
(kvalitatīvi);
Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu
noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu
nekontrolējama degšana, kas rada
sasniegumus un attiecinot tos uz operatoru 

atbildī
atbildība par citiem cilvē
ilgstoš
cilvēkiem;
ilgstoša saskarsme ar citiem cilvē
cilvēkiem;
uzskaiti.
Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošus pamatuzdevumus
vai var radīt zaudējumus.
darbu, arī uz darba iekārtām un uzdevumiem.  nesaskaņ
nesaskaņas mā mājās-darba attiecī
attiecībās; un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora
lietošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru
 u.c. kabinets. Profesiju klasifikatorā neietver militārās un valsts
drošības iestāžu darbinieku profesijas.

Ergonomika ir multidisciplināra zinātnes Organizācijas ergonomikas pamatprincips Veselības pārbaude Degš

Degšanas procesa trī
trīs sastā
sastāvdaļ
vdaļas.
nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka
anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju. Tā pēta
 Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic
cilvēka attiecības ar darbu. Ergonomikas veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa Degšanas
uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērotību paredzētā darba veikšanai. ierosinātājs
piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām  Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts
iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas norāda tikai to, vai pretendents ir piemērots
neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var paredzētā darba veikšanai.
viegli izpildīt.  Izdevumus, kas saistīti ar pretendenta veselības
pārbaudi, sedz darba devējs, izņemot gadījumu, kad
pretendents darba intervijas laikā sniedzis darba
Degšanas
Ergonomika ir zinātne par cilvēka darbu. devējam apzināti nepatiesu informāciju.
produkts
Oksidants

Ergonomiku iedala: Kā stresori var bū

būt: Darba kārtība un darba kārtības noteikumi.
Ugunsgrēka bīstamie faktori
 Darba kārtību uzņēmumā nosaka darba kārtības noteikumi,
darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi.
 Darba devējs, kas uzņēmumā parasti nodarbina ne mazāk kā 10
 darba organizā
organizācija; darbiniekus, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, pieņem  Atklāts uguns un dzirksteles
darba kārtības noteikumus. Darba kārtības noteikumi pieņemami
 atpū
atpūtas pauzes; ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas
Ergonomika  slikti iekš
iekšējie sakari; dienas.  Degšanas toksiskie produkti
 Darba kārtības noteikumos, ja tas nav ietverts darba koplīgumā
 problē
problēmu risinā
risināšanas grū
grūtības organizā
organizācijā
cijā; vai darba līgumā, paredz:
 Pazemināta skābekļa koncentrācija
 darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī
 slikta organizā
organizācijas attī
attīstī
stība; darba nedēļas ilgumu;
 nedroš
nedrošība par palikš
palikšanu darbā
darbā;  darba laika organizāciju uzņēmumā;  Krītošas ēku un konstrukciju daļas
 darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;
 nepietiekoš
nepietiekoša darba samaksa;  atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību;  Sprādziena faktori
Slodzes Kognitīvā Organizācijas
 u.c.  darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;
 darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas  sprādziena vilnis
ergonomika ergonomika ergonomika attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.
 Ar pieņemtajiem darba kārtības noteikumiem iepazīstina visus  šķembas
darbiniekus.
 Darba devējam ir pienākums gādāt par to, lai darba kārtības
noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

Slodzes ergonomika Darba koplīgums: Atbilstoši degošajam materiālam

Darba likumdošana
ugunsgrēkus iedala šādās klasēs:
Smaguma celšana pārvietošana
Darba tiesiskās attiecības
Darba koplī
koplīgumā
gumā puses vienojas par
regulē Latvijas Republikas 
noteikumiem, kas regulē
regulē darba tiesisko
Darbs piespiedu pozā
Satversme, Latvijai saistošās attiecī
attiecību saturu, it īpaš
paši darba samaksas un  A klase - ugunsgrēki, kuros deg cieti, parasti
darba aizsardzī
aizsardzības organizā
organizāciju, darba
Lokāls muskuļu sasprindzinājums starptautisko tiesību normas, tiesisko attiecī
attiecību nodibinā
nodibināšanu un
organiskas izcelsmes, materiāli un sadegot
veidojas kvēlojošas ogles;
Darba likums un citi izbeigš
izbeigšanu, darbinieku kvalifikā
kvalifikācijas
Ilgstošas vienveidīgas kustības paaugstinā
paaugstināšanu, kā kā arī
arī darba kā
kārtī
rtības,  B klase - ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi vai
normatīvie akti, kā arī darba darbinieku sociā
sociālās aizsardzī
aizsardzības un citus ar kūstoši cieti materiāli;
Redzes sasprindzinājums koplīgums un darba kārtības darba tiesiskajā
tiesiskajām attiecī
attiecībām saistī
saistītus  C klase - ugunsgrēki, kuros deg gāzes;
jautā
jautājumus, un nosaka savstarpē
savstarpējās tiesī
tiesības
Pastiprina fizikālie DVR
faktori
noteikumi. un pienā
pienākumus.  D klase - ugunsgrēki, kuros deg metāli.

Kognitīvajā ergonomikā tiek Darba samaksas jēdziens Ugunsdzēsīgo vielu izvēle atkarībā no
 Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz
izvērtēti šādi faktori: darba līguma pamata par nolīgto darba ugunsgrēka klases
 cilvēka psihes funkcionālo stāvokļu dinamika darba samaksu veic noteiktu darbu darba Ugunsdzēsīgā viela
procesā (sajūtas, uztvere, uzmanība, atmiņa, domāšana,
emocijas); devēja vadībā. Nr. Ugunsgrēka pulveris
darba darītāja kā subjekta psihiskās īpašības (dzimums,
 Darba samaksa ir darbiniekam regulā
regulāri p.k. klase ūdens putas gāze
 ABC BC
vecums, reliģiskā pārliecība, etnogrāfiskās un kultūras izmaksā
izmaksājamā
jamā atlī
atlīdzī
dzība par darbu, kura ietver klase klase
D klase
tradīcijas, temperaments, uzvedības stereotipi, stresa  Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā darba algu un normatī
normatīvajos aktos, darba 1. A ++ ++ + ++ - -
tolerance, novirzes domāšanā un uzvedībā Jaunrades persona vai arī tiesībspējīga koplī
spējas jeb kreativitāte); koplīgumā
gumā vai darba lī līgumā
gumā noteiktā
noteiktās 2. B - ++ + ++ ++ -
personālsabiedrība, kas uz darba piemaksas, kā
 cilvēka ķermeņa funkcionālo stāvokļu dinamika darba kā arī
arī prē
prēmijas un jebkuru cita 3. C - - + ++ ++ -
līguma pamata nodarbina vismaz veida atlī
procesā (sirdsdarbības ritma, galvas smadzeņu aktivitātes, atlīdzī
dzību saistī
saistībā ar darbu. 4. D - - - - - ++
stresa reakciju u.c. fizioloģisko reakciju monitoringi); vienu darbinieku.
 kognitīvā antropoloģija; Apzīmējumi:
 kognitīvās ergonomikas modeļu izstrāde; 1. ++ dzēš visefektīvāk 2. + derīgs 3. - nederīgs
 cilvēka - datora attiecības (CDA).
Katram darbiniekam kurš pamanījis degšanu
CA vēsture CA ātrās reagešanas speki. Visi transporta līdzekļi, kas pārvadā lielākus
obligāti jāizdara sekojošais: daudzumus (virs ierobežota daudzuma) bīstamo
kravu, ir jāapgādā ar 2 četrstūrainām oranžas
 Pirms otrā pasaules kara Dānija - 1935.g., Sistēmas ātrās reaģēšanas spēki ir avārijas un glābšanas
krāsas plāksnītēm ar melnu rāmi. Plāksnītēm
nekavējoties paziņot par to objekta jeb pilsētas dienests, sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma,
 Zviedrija -1937.g. u.c. kontroles un novērošanas tīkls, profesionālās un jābūt ar vismaz 40 cm platumu un vismaz 30 cm
ugunsdzēsības dienestam; brīvprātīgās avārijas un glābšanas vienības, kā arī augstām.
sākt dzēšanu ar līdzekļiem, kuri atrodas ceha,
 Pēc otrā pasaules kara (ASV - 1950.g.,
 specializētās vienības (arī pastāvīgās gatavības
noliktavā jeb strādāšanas (darba) vietā Vācija (toreizējā VFR) - 1957.g., Norvēģija - specializētās vienības) un dienesti.
(postenī), tie varētu būt: 1953.g., Somijā - 1958.g.u.c Avārijas un glābšanas dienesta pamatsastāvs ir Valsts
u/dzēš. aparāts, iekšējais ugunsdzēsības ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības,
ūdensvads ar šļūteni un stobru (uzgali), policija, neatliekamās palīdzības dienests un pastāvīgās
stacionārā ugunsdzēšanas ierīce u.c;
CA Latvijā gatavības specializētās vienības.
Uz transportlīdzekļiem, kas galvenokārt
 izsaukt uz degšanas vietu ceha, maiņas, jeb c. Civilā aizsardzības likums Latvijā spēkā no pārvadā gabalkravas, plāksnītes ir bez
priekšnieku jeb amatpersonu.
2007.gada 1 janvāra. cipariem. Plāksnītēm jābūt transportvienībai
priekšpusē un aizmugure.

Uz autocisternām vai transportvienībām, kas pārvadā cisternas

Komersantu uzdevumi CA aspektā
Būvmateriālu un būvkonstrukciju  ziņot ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas
dienestiem un pašvaldībām par komersanta objekta
iedalījums pēc to degtspējas teritorijā notikušo katastrofu un apziņot komersanta
objektā nodarbinātos un tieši apdraudētās
apkārtējās teritorijas iedzīvotājus;
 izstrādāt civilās aizsardzības plānu, ja komersanta
objekts atbilst šā CA likuma 13.panta nosacījumiem;
Nedegoši Grūti degoši Degoši  nodrošināt nodarbināto apmācību civilās
aizsardzības jautājumos;
 organizēt civilās aizsardzības pasākumu izpildi
komersanta objektā (tai skaitā nodarbināto
aizsardzību katastrofas gadījumā).
Iedzīvotāju tiesības CA aspektā.
1) saņemt valsts aizsardzību pret iespējamo ārkārtējo
situāciju potenciālajām briesmām un to izraisītajām
sekām;
2) apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas civilās
aizsardzības jautājumos;
3) izmantot kolektīvos un individuālos aizsardzības
līdzekļus materiāltehnisko nodrošinājumu un, ja
nepieciešams, citu sistēmas īpašumu;
4) saņemt pagaidu dzīvojamo platību, pirmās
nepieciešamības priekšmetus un pārtiku, materiālo un
finansiālo palīdzību, ja ārkārtējā situācijā zaudēta
dzīvesvieta un iztikas līdzekļi.
jeb cisternu konteinerus ar kopējo tilpumu vairāk kā 3 m3 un/vai
kopējo svaru, kas pārsniedz 3500 kg plāksnīte ir sadalīta divās
daļās un satur dubultu ciparu kodu.
336
1230
Plāksnītes svarīgākā funkcija ir informēt glābšanas
dienesta personālu un citus, lai varētu ātri veikt pareizos
pasākumus, ja notikusi nelaime.
Piemērs:
336 Ļoti ugunsnedrošs šķidrums ar saindēšanās risku
1230 ANO kods metanolam

Ugunsizturī
Ugunsizturības robež
robež as ES un civilā aizsardzība. Iedzīvotāju pienākumi CA aspektā.
Pēc nestspējas vai izturības- R Kopienas sadarbības mērķis civilās aizsardzības jomā ir
nodrošināt labāku cilvēku, materiālo vērtību un vides
1) pildīt CA likuma un citu normatīvo aktu prasības, kā arī
sistēmas ietvaros uzticētos pienākumus un uzdevumus;
aizsardzību dabas un tehnogēno katastrofu gadījumos,
Pēc viengabalainuma konkrēti: 2) apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas uz to, kā rīkoties
E  atbalstīt un papildināt dalībvalstu ieguldījumu katastrofu
un izturēties ārkārtējās situācijās, izmantot tās
(veseluma)- preventīvajos, gatavības un reaģēšanas pasākumos; pašpalīdzībā un savstarpējā palīdzībā;
 sniegt savu ieguldījumu sabiedrības informēšanā ar 3) sniegt savlaicīgu informāciju pašvaldību institūcijām un
Pēc siltumizolējošām spējām- I mērķi paaugstināt ES iedzīvotāju aizsargātības līmeni; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrām
 izveidot mehānismu efektīvai un ātrai sadarbībai starp par radušos ārkārtējo situāciju, kā arī saimniecisko vai
dalībvalstu civilās aizsardzības dienestiem gadījumos, citu veidu darbību un apstākļiem, kas rada reālus
Pēc materiāla kritiskās kad nepieciešama savstarpējā palīdzība; ārkārtējās situācijas draudus.
temperatūras sasniegšanas W  veicināt starptautisko sadarbību civilās aizsardzības
jomā, tostarp ar trešajām valstīm un citām
pārbaudē bez slodzes- starptautiskajām organizācijām.

Ieteicamā ugunsizturības robežu

(minūtēs) skaitliskā rinda ir: Latvijas Republikas civilā aizsardzība ir
15; 30; 45; 60; 90; 120; 150; 180; 240. inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu un glābšanas
pasākumu valsts sistēma, kas radīta, lai pildītu Latvijas
valsts pienākumu sargāt civilos iedzīvotājus,
tautsaimniecību un apkārtējo vidi no iespējamo arkārtējo
situāciju potenciālajām briesmām un to izraisītajām
Ēku un būvju iedalījums pēc sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazinātu
zaudējumus un nodrošinātu maksimāli iespējamo
sprādzienbīstamības un tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās, kā arī
panāktu Latvijas valsts varas un parvāldes institūciju,
ugunsbīstamības A B C D E tautsaimniecības un iedzīvotāju gatavību darbam
arkārtējās situācijās.
Ārkārtējas situācijas jēdziens
Par ārkārtēju situāciju uzskata pēkšņi izveidojušos
apstākļus, kurus raksturo:
 situācijas neskaidrība (nenoteiktība) un lēmumu
pieņemšanas sarežgītība (komplicetība);
 - iedzīvotāju stressa stāvoklis;
 - ievērojami sociālekoloģiski un ekonomiski zaudējumi,
pirmām kārtām saistīti ar cilvēku upuriem.
Izejot no apjomu lieluma, ārkārtējās situācijas var sadalit
šādos veidos (grupās): atsevišķa objekta, vietējā un
regionālā.

Situācijas kurās tiek piesaistīti CA dienesti.

Evakuā
Evakuācijas plā
plānā jāattē
attēlo sekojoš
sekojoša Katastrofas jēdziens.
dabas katastrofas ( vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa,
informā
informācija:
1.
stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega un ledus Katastrofa - apvērsums, iznīcināšana,
sanesumi, liels karstums, sausums, ugunsgrēki u.c.);
Evakuā
Evakuācijas virzieni
2. tehnogēnās katastrofas, ari ar indīgu ķīmisku, bioloģiski aktīvu pārsteidzoši pēkšņa nelaime ar postošu gala
Atraš
Atrašanā
anās vieta skatot evakuā
evakuācijas plā
plānu
Trauksmes pogu atraš
atrašanā
anās vietas
un radioaktīvu vielu noplūdi, elektromagnētisko un radioaktīvo iznākumu, tājā skaitā arī priekš cilvēkiem.
izstarojumu (ražošanas avārijas, sprādzieni, ugunsgrēki
Ugunsdzē
Ugunsdzēsības lī līdzekļ
dzekļu atraš
atrašanā
anās vietas rūpniecības, lauksaimniecības un militārajos objektos, naftas un Citiem vārdiem notikums ar nelaimīgām un
Elektrosadales skapju atraš
atrašanā
anās vietas gāzes maģistrālo vadu sistēmas; visu veidu transporta avārijas;
Pirmā
Pirmās palī
palīdzī
dzības un individuā
individuālo aizsarglī
aizsarglīdzekļ
dzekļu atraš
atrašanā
anās vietas
traģiskām sekām.
ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektora; komunālo un
Teksta daļā
daļā jābūt informā
informācijai: enerģētikas tiklu avārijas; hidroelektrostaciju dambju bojājumi
- ugunsdzē
ugunsdzēsības un glāglābšanas dienesta izsaukuma telefoni; vai pārrāvumi; lidmašīnu, rakešu, kosmisko objektu nokrišana
- par rī
rīcību ugunsgrē
ugunsgrēka, avāavārijas vai bī
bīstamas situā
situācijas gadī
gadījumā
jumā; u.c.); Sprādzienus iedala kā:
- par cilvē
cilvēku un materiā
materiālo vēvērtī
rtību evakuā
evakuāciju vai glā
glābšanu; 3. epidēmijas, epizootijas un epifitotijas, ka ari sevišķi bīstamu
- par ugunsgrē
ugunsgrēku dzēdzēšanas vai glā
glābšanas darbu veikš
veikšanu lī
līdz infekciju gadījumi;  fiziska procesa razultāts
ugunsdzē
ugunsdzēsības un glā glābšanas dienesta ieraš
ierašanā
anās laikam. sabiedriskās nekārtības, terorisms;
4.  ķīmiska procesa rezultāts
5. starptautiskās situācijas saasināšanās, kad nepieciešami
savlaicīgi preventīvi pasākumi civilās aizsardzības ietvaros;
6. bruņoti konflikti.

CA sistēmas galvenie uzdevumi ir šādi:

Ugunsdroš
Ugunsdrošības un civilai aizsardzī
aizsardzībai lietojamā
lietojamās droš
drošības zī
zīmes
Stipras iedarbības indīgas vielas (SIIV)
1. prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un
veikt pasākumus, lai mazinātu potenciālās briesmas un
10.2. Ugunsdzēsības 10.3. Ugunsdzēsības un
zaudējumus, sniegtu palīdzību un likvidētu ārkārtējo situāciju  Stipras iedarbības indīgas vielas (SIIV) - ir ķīmiskas
10.1. Ugunsdzēsības krāns
aparāts glābšanas kāpnes izraisītās sekas; vielas, kas tiek lietotas tautsaimniecības mērķiem,
2. sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju bet pie kuru noplūdēm notiek apkārtnes un
vadošos darbiniekus, valsts un nozaru dienestus un
10.4. Ugunsdzēsības 10.5. Automātisko un 10.6. Akustiskās trauksmes specializētas vienības darbam iespējamās ārkārtējās situācijās; atmosfēras gaisa saindēšana ar bīstamām
iekārtas un līdzekļi
(vispārīga zīme vairāku
manuālo ugunsdrošības
sistēmu un iekārtu
manuālais signāldevējs
3. nodrošināt kontroles un novērošanas tīkla darbību, sakaru, koncentrācijām (nāvējoša, saindējoša).
zīmju aizvietošanai) ieslēgšana apziņošanas un trauksmes sistēmas un avārijas un glābšanas  Visizplatītākās no SIIV ir hlors, amonjaks, fosgens,
dienesta pastāvīgu gatavību un materiāltehnisko apgādi; udeņraža pārskābe, slāpekļa oksīds, sērskābe,
10.7. Telefons ugunsdzēsības 10.8. Ugunsdzēšanas 10.9. Atklātu un slēgtu ūdens
4. nodrošināt maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti slāpekļskābe un citas.
un glābšanas dienesta sistēmu sausais tilpņu ūdens ņemšanas vieta ārkārtējās situācijās;
izsaukšanai ar cauruļvads (jānorāda ierobežota apjoma 5. nodrošināt tautsaimniecības nozaru, resoru un dienestu
papildinformāciju "Zvanīt 01 tilpnes tilpums) saskaņotu darbību iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo
vai 112" nepieciešamības gadījumā
lieto kopā ar zīmēm
pasākumu un glābšanas pasākumu veikšana, reģionālo un
10.10.÷10.12. un 10. starptautisko nolīgumu izpildi;
6. pilnveidot iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu
un glābšanas pasākumu kompleksu.

Virziens uz evakuā
evakuācijas izejā
izejām tiek
apzī
CA sistēmas organizācijas principi Saindējuma zona ar SIIV
apzīmēts ar sekojoš
sekojošām zī
zīmēm:
Sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un

pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes  Saindējuma zona (jeb rajons) - teritorija, kas
un organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un saindēta ar SIIV cilvēku dzīvībai bīstamās
īpašuma formas, kā arī visi darbspējīgie Latvijas Republikas
iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Pārējie Latvijas Republikas koncentrācijas robežās. Tā ietver sevī SIIV
iedzīvotāji var iekļauties sistēmā brīvprātīgi.
 Sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriālais princips, tās noplūdes vietu un teritoriju, virs kuras
struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni un republikas izplatījušās šīs vielas tvaiki bīstamās
pilsētas.
Evakuācijas ceļus (izejas, koridorus, kāpnes) aizliegts koncentrācijās (nāvējoša, indējoša).
pieblīvēt ar priekšmetiem, kā arī izmantot tos citiem nolūkiem.
Pieejām pie ugunsdzēsības līdzekļiem vienmēr jābūt brīvām.
Durvis evakuācijas izejās aizliegts aizkraut.
Telpās pastāvīgi jāuztur tīrība un kārtība.
Izmantojot materiālus, ķīmiskas vielas vai produktus, tiek
ievērota to lietošanas instrukcija.

CA vēsture CA sistemas vadības struktura Kravu klasifikācija pēc bīstamības .

 1. Klase - Sprāgstvielas un priekšmeti..
 2. Klase - Saspiestas, sašķidrinātas vai zem
par civilās aizsardzības pirmsākumiem  Par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi spiediena izšķīdinātas gāzes.
jāuzskata XVII g.s. vidus, kad Parīze atbild Ministru prezidents.  3. Klase - Ugunsnedroši šķidrumi.
pārdzīvoja vairākus plaša mēroga  4.1 Klase - Ugunsnedrošas cietas vielas.
 Sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un  4.2 Klase - Pašuzliesmojošas vielas.
ugunsgrēkus un to likvidēšanai Francijas kontrolē Iekšlietu ministrijas Valsts  4.3 Klase - Vielas, kas saskarē ar ūdeni rada
karalis no civiliedzīvotāju vidus izveidoja ugunsdzēsības un glābšanas dienests. ugunsnedrošas gāzes.
organizētas, apmācītas ugunsdzēsēju  5.1 Klase - Oksidējošas vielas.
 5.2 Klase - Organiskie peroksīdi.
vienības.  6.1 Klase - Indīgas vielas.
 6.2 Klase - Vielas ar spēju radīt infekciju.
 7. Klase - Radioaktīvās vielas.
 8. Klase - Kodīgas vielas.
 9. Klase - Pārējās bīstamās vielas un priekšmeti.