kādas pārmaiņas radīja rūpniecības apvērsums?

Līdz ar iekārtu lietošanas sākumu tika pavērtas jaunas iespējas arī tehnoloģisko procesu
pilnveidošanai kopumā. Tā, vēl manufaktūru laikā būtiski uzlabojās stikla ražošanas tehnoloģija.
Arī ķīmijas sasniegumi bija ievērojami, attīstījusies bija podniecība, bet pulksteņu mehānismu
izgatavošana jau bija sasniegusi filigrānu pakāpi. Sevišķi iespaidīgi bija sasniegumi
Anglijas tekstilrūpniecībā. Jau 19. gadsimta sākumā, pateicoties vairākiem izgudrojumiem
vērpšanas tehnikā, vilnas dzijas vērpšanā nepieciešamais strādājošo skaits un ražošanas
izmaksas samazinājās gandrīz divas reizes. Ap 1840. gadu kopējās darba izmaksas, lai
izgatavotu pat vislabāko vilnas uzvalku, bija samazinājušās vismaz divas reizes. Tehnoloģiskās
izmaiņas no atsevišķām nozarēm arvien vairāk aptvēra ražošanu kopumā. Tās ietvēra:

 Efektīvāku pamatmateriālu ieviešanu ražošanā, galvenokārt dzelzi un tēraudu;

 Jaunu energoresursu ieviešana — akmeņogles, petroleja;
 Jaunas iekārtas, tostarp tvaika mašīna;
No manufaktūrām aizgūtā un pilnveidotā ražošanas organizatoriskā forma, kas pazīstama
kā fabrikas sistēma un kam raksturīga darba dalīšana un specializācija, ļāva ievērojami
palielināt darba ražīgumu, pat izmantojot zemāk kvalificētu un mazāk apmaksātu darbaspēku;
Sasniegumi citās nozarēs, it īpaši transportā un sakaros — dzelzceļš un tvaika lokomotīve,
jūras kuģi ar tvaika dzinēju, automobilis, lidmašīna, telegrāfs un radio. Šie sasniegumi kļuva
iespējami pateicoties regulārai zinātnes līdzdalībai rūpniecībā.
Arī lopkopības jomā tika ieviestas jaunās tehnoloģijas, tādējādi mehanizējot lielāko daļu
procesu, ko agrāk cilvēki veica ar rokām — piemēram, tika ieviestas piena slaucamās iekārtas.
Šo pārmaiņu ietekmē tradicionālās lopkopības vietu lielā mērā ir ieņēmusi rūpnieciskā
lopkopība.

Ekonomikas pārstrukturizācija
Tehniskais progress bez jaunrades nesa sev līdzi arī ne mazums postošu elementu. Vēl
manufaktūru periodā bija aizsākusies amatniecības izspiešana, ko zināmu laiku
mīkstināja ģildes ar saviem neskaitāmajiem ierobežojumiem. Tomēr rūpnieciskā apvērsuma
aktīvākajā periodā 19. gadsimta sākumā rūpnieciskā ražošana Rietumeiropā jau masveidīgi
izspieda amatniecību. Sacēlušies angļu amatnieki demolēja kapitālistiskos uzņēmumus, lauza
iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Anglijas vēsturē šī sadursmes starp veco amatniecības un
jaunu rūpniecības laikmetu iegāja kā ludītu kustība.
Ādama Smita (1723—1790) Tautu bagātībā atspoguļojās ekonomiskā domāšana, kas saistīta
ar industrializācijas procesa pašu sākumu — pāreju no amatniecības uz kapitālistisko ražošanu
18. gadsimta vidū un otrajā pusē. Cita izcila ekonomista — Kārļa Marksa (1818—1883) galvenie
darbi tika publicēti apmēram gadsimtu vēlāk — 19. gadsimta otrajā pusē, kad industrializācija,
kapitālistiskā ražošana savā attīstībā jau bija sasniegusi samērā augstu pakāpi. Arī K. Marksa
teorija par ekonomikas attīstību, jeb kā viņš to biežāk definēja — kapitālisma attīstību, balstās
uz divu galveno ražošanas faktoru — darba un kapitāla, attiecību.