ATPŪTA

30 sanh

N26 | 7

28.AUfr.

S 93 6-

IX starptautiskās jāšanassacīkstes Rīgā

29. aug.- 6. sept.

 Lietas, ko prātam grūti aptvert
Zvaigžņu attālumi, raus Ķīnā. Šī milzu celtne ir 11—12 metrus augsta, apakšā 10,
mani bet augšā 7 metrus plata un mūrēta no milzīgiem granīta blu-
«Zvaigžņotā debess pār un morāliskais likums manī —

ir tās divas lietas, kas man atkal un atkal jāapbrīno,» teica sla- ķiem, stiepjas uz austrumiem un rietumiem nepārredzamā tālē.
filozofs Kants. Tā virzās pa stāvākiem kalniem uz augšu, dziļākām aizām
venais pa

Mums vistuvāk visiem debesķermeņiem atrodas mūsu uz leju, dažreiz pazusdama aiz kalnu virsotņu mākoņiem, lai
no

pavadonis mēnesis. Tas atrodas pēc tam atkal jūdzēm talu parādītos cilvēka acīm visā savā
nakšu draugs, zemes —
no ze-

384.000 km varenībā. Neviens šķērslis nebija pārāk liels, lai to

mes tikai tālu. Ja mēs ātrvilcienā gribētu līdz tam nevarētu
būtu vajadzīgi seši mēneši. pārvarēt. Kas tas gan bija par milzu darbu, celt šo valni
nokļūt, mums tomēr no
Dzeltenās jūras krastiem līdz Gobi tuksnesim, sasniedzot
Drusku ilgāk mums jau butu_ jābrauc līdz Venerai, kas at- ar vi-

tāluma zinā ir mūsu zemei tuvākā planēta. Ja jaunpiedzimis siem nozarojumiem 3000km lielu garumu! Trīstukstoši kilometru
dotos ātrvilcienā šo tas nonāktu tur kā gara mūra sēta! Eiropā tā stieptos no Skotijas līdz Dardane-
puisēns tūliņ, uz «zemi»,
Venerai ir 40 liem, no Krimas līdz Ziemeļu jūrai. Mēs apbrīnojam piramīdi,
52 gadus vecs vīrs, jo ceļš no māsu mājām līdz
pie kuras būves 30 gadus no vietas bija nodarbināti dienu
miljonu kilometrus garš. Līdz saulei mums gan būtu jābrauc no

190 to 8 dienas 100.000 cilvēku un kas satur sevī 234 miljonu kubikme-
veseli gadi, lai gan radiotēlegramma sasniegtu jau
20 sekundes. saule saviem 150 km tru akmeņu. Bet šī pirarnīde pilnīgi pazūd, salīdzinot to
minūtēs un Bet arī ar milj. ar

ir vēl samērā tuva mūsu zemei, jo attālums līdz Jupiteram ir Ķīnas mūri, kas satur nevis 23£, bet 300 miljonu
kubikmetru, tā

Saturnam 10 reizes, tad tikpat daudz materiāla, kā 120 Cheopsa piramīdes.

vēl SVa reizes lielāks, nekā līdz saulei, līdz Kas
2700 staram, šos skaitļus iegaumēs, tas, varbūt, varēs gūt priekšstatu šīs
bet līdz Urānam ir milj. kilometri, t. i., gaismas par

vai būtu jānoskrien veselas 2.% stundas, bet ātr- celtnes varenību. Cik ilgi strādāts pie šī mūra celšanas? Cik
radiovilnim
miljoni cilvēku' tur bijuši nodarbināti? Kas to lai šodien vairs
gadi. Vistālāk planētām atrodas Nep-
—

vilcienam 3500 no visām

tuns —
veselus 4487 miljonu kilometrus. pasaka! Jau sākot ar septiņpadsmitā gadu simteņa vidu, kad

ko lielu Mingu ķeizarus nomainīja Mandžu dinastija, šai celtnei vairs

Tie, protams, ir attālumi, mēs varam aptvert tikai ar
nav praktiskas nozīmes un tur, kur agrāk stāvēja sardzē sim-
piespiešanos, tomēr mēs atrodamies vēl «savās» mājās, t, i„ mūsu
sistēmā. Tikko mēs nokļūstam līdzši- tiem tūkstošu zaldātu, tagad valda vientulība, miers un klusums,
planētu ārpus tās, musu

kilometrs vairs neder, jāsāk mē- ko tikai šad, tad pārtrauc karavānu vienmuļīgi soļojošo kamieļu
nējais pamatmērs — —
mums

rīt gaismas gada palīdzību. —

Kas ir gaismas gads? Ka soli.
ar

nāms, gaisma «skrien» 300.000 km ātrumu sekundē; gadā Balles no lokomotīves.

ar

ir 31.556.926 sekundes, bet gaismas gadā, apaļos skaitļos —

9% Kad dzelzceļš jau bija izgudrots,
bet Prūsijā vēl nebija
biljonu kilometru. Tas tad nu būs musu mēroga pamats. Tuvā- ievests, tad toreizējais Prūsijas pastmeistars izteicās loti nosodoši
kais no spīdekļiem, kuri atrodas ārpus mūsu planētu sistēmas, par šo jauno satiksmes līdzekli: «Kur gan mēs ņemsim pasa-
ir zvaigzne Alfa Centauri. Šī zvaigzne atrodas no zemes 4,3
— žierus, kas šo velna mašīnu lietās? —
Starp Berlīni un Pots-
gaismas gadu tālu, t. i., gaismas stars no viņas līdz mums, ce- damu iet četras reizes nedēlā zirgu pasts un tomēr tas bieži

ļojot ar 300.000 km lielu ātrumu sekundē, ir ceļā 4 gadus un ir pustukšs! Kādēļ gan mums jātrako?» Drīz pēc tam sanāca
—

4 mēnešus. Bet tā vēl ir vistuvākā zvaigzne. Polārzvaigzne at- augsti mācītu ārstu kollēgija, lai izstrādātu kopēju atzinumu,
rodas jau veselu 60 gaismas gadu attālumā no mums, bet ma- ka braukšana dzelzceļā apdraud dzīvību. 25 līdz 30 km lielu
zākie spīdekli pat līdz 780 gaismas gadiem! — ātrumu neviens pasažieris nepārciestu; jā, pat no skatīšanās vien
Tagad atkal izdarīsim lielu lēcienu: ceļa zvaigznītes cilvēki ģībšot, kādēļ katrām sliedēm jāuzcelot necaurredzama
Piena_ gar

atrodas no mums 4000 gaismas gadu tālu. Jūs variet reizināt dēlu siena, kas tad, vismaz, kājniekus, pasargāšot saslimša-
no

biljona km uz 4000, dabūsiet fantastisku kilometru skaitu nas. Ka katrs cilvēks, kā zemes pasažieris kustās ar 30 km
un tomēr jums tas neko nedos: cilvēka prāts vienkārši nevar ātrumu seku n d ē, *tas šai mācītai kollēģijai neienāca prātā.
aptvert šādus skaitļus. Ar Piena ceļu, kā caurmērs ir apm. 8000 —
Bet kad dzelzceļš tomēr uzsāka savu uzvaras gājienu pa visu
gadu liels, šo ekskursiju. Eiropu, tad toreizējais Anhaltes firsts bramanīgi paziņoja: «Arī
gaismas mēs nevaram pabeigt_ «mazo»

Jo aiz šī ceļa atrodas vel miljoniem dažādu saules sistēmu, par man savā zemē jāuzbūvē šāds dzelzceļš un kaut tas maksātu
kurām mums gandrīz nekādu ziņu nav. — Šīs varenības priekšā veselu tūkstoti dālderu!» (Skaidrības labad šeit jāpiezīmē, ka

mums atliek tikai viens: godīgi atzīties, ka mēs ar savām sma- arī pie toreizējām cenām par šo summu pat pusi lokomo-
no

dzenēm nevaram aptvert šo bezgalību. Cik niecīgi liekas XX g. tīves nevarēja nopirkt, kur nu vēl sliedes, vagonus v. t. t!)
simteņa brīnumi — radio un aeroplāni, relativitātes teorijas un

brīnumlielgabali, braucieni stratosfairā un roboti, salīdzinot kaut

ar 4000 gaismas gadu attālo mazu, mazo zvaigznīti! —

Zirnekļa austā pavediena smalkums.

Ģilermam
«Smalks, kā zirnekļa tīkls», —
tā skan vecu vecā paruna.

Zirnekļa pavediena «resnums» līdzinās divisimtai milimetra da-

ļai. Viela, no kā darināts zirnekļa pavediens, sver apmēram tik-

pat daudz, kā ūdens.
Aplēšiet, cik svērtu zirnekļa austais pavediens, kas stieptos
no zemes līdz mēnesim. Vai jūs šādu pavedienu, saritinātu ka-

molā, varētu noturēt vienā roka? — Atbilde: galvā šādu uz-

devumu grūti aplēst. Pavediena diametrs = 0,0005 cm; pave-

a
diena griezuma laukums līdzināsies: 3,14X0.0Q05 =0,000.0002
4
8
cm .
Viena kilometra (100.000 cm) tilpums tādējādi līdzināsies
3
0,0000002X100000=0.02 cm .

Ta kā 1 kub. cm pavediena vielas sver 1 gramu, tad 1 km

garš pavediens sver 0,02 gramu. No zemes līdz mēnesim ir

apaļos skaitļos 400000 km un šis garais pavediens svērtu: 0,02

grami X 400000 = 8000 gr
=
8 kg.
Šo svaru, protams, cilvēks viegli var noturēt vienā rokā.

Bārdas naža asmeņa spiediens.

Cik atmosfairu lielu spiedienu izdara bārdas naža asmenis

tanī momentā, kad tas sāk pārgriezt matu? Atbilde: Naža

asmeņa biezums nepārsniedz 0.0001 cm; mata diametrs —

0.01 cm. Ta tad laukums, kas atrodas zem naža spiediena, lī-
2
dzinās 0,0001X0.01=0,000001 cm Ja spēks, kas spiež nazi, lī-
.

2
dzinātos tikai 1 gramam, tad spiediens uz 1 cm būtu
1:0,000001=1.000.000 gr —
=
1000 kg, t. i., 1000 atmosfairas. Bet

ta kā bārddziņa roka spiež nazi ar daudzkārt lielāku par 1

gramu spēku, tad naža asmeņa spiediens mata griešanas mo-

mentā sasniedz vairāku tūkstošu atmosfairu! —

Ķīniešu mūris.

Platības ziņā —- vislielākā celtne, ko jebkad radījusi cilvēka Galvenais pārstāvis Latvijā: NIK. SCHUR6LN
roka, atrodas Ķīnas ziemeļu pierobežā. Šī celtne sākta jau 200
ielā 10 -tā ir. 26146
vēl
Rīgā-L.Grēcinfeku
gadus pirms Kristus dzimšanas, bet vienmēr tā stāv lepna
un spītīga; tā spītēs dabai un cilvēcei vēl gadu tūksto-
šus. Šo mūri ceļa, lai atgaiņātu kareivisko mongoļu iebru- - !
 ATPŪTA

Izdevēja: Em. Benjamio. Redakcija un ekspedīcija: Rīgā, Lielā Kalēju ielā 29. Atb. red.: Ernests Arnis.

Burulaivas Liepājas ezerā. Vold. Upīša studija.

Nr. 617. Atpūta 4

VECĀ JŪRNIEKU
LIGZDA
VIĻA LĀČA ROMĀNS

V. Valdmaoa viņete un illūstrācijas.

(43. turpinājums.) kārā

buļo tīksmē, pielaikojot spoguļa priekšā dārgo
Henri, kā jūs tā varat... Moda iesāka, pil- tērpu sermuļādas apšuvumiem kakla
— —

ar gar izgrie-
nīgi noticējusi vina baisajam nodomam. —
Es taču zumu. Viņa to ir jau iekārojusi un viņai nemaz nav

jūs mīlēju, un vēl tagad jūs man neesat vienaldzīgs, lepnuma. Bet šo sievieti tu kādreiz mīlēji, Inga Zītar...
bet ko es varēju darīt, kad pirms jau biju solījusies Cik tas viss savādi un 111
tāli...
LCt.ll ...

kādam citam —
savam taga- —
Kam jūs to vedat? —

viņa apjautājās, vērodama

—
Kāpēc jūs man
to_ ne- spogulī savu
grezno attēlu.
teicāt paša sakuma, kapec —
Kādai sievietei, pro-
iesākāt ar mani un solījāties tams, —
viņš atbildēja.
diviem? —
Viņa būs ļoti patei-
—
Ak, tur ir pavisam sa- cīga. Jums, droši vien, ir kā-
režģīta lieta —
vina nelai- da māsa?
L
mīgi knuksteja. Man ar Māsai tas domāts,
—
—

nav

viņu bija norunāts, bet tad jo nezinu, kur tagad.

es
viņa
viņš aizgāja karā vairs varbūt
un es —
Tad, —

līga-
nezināju, vai vioš kādreiz vai?
pārnāks atpakaļ. Pēc tam es — Nav tādas pagaidām...
satikos ar jums. Jūs bijāt tik vairs.Liekas, ka vajadzēs at-

mīļš, tik ... es nemaz nezinu, dāvināt kādai laipnai meičai,

kā to izsacīt... un es jūs ja izdosies sastapt.
iemīlēju. Man likās, ka Uot- Nē, viņai pavisam nav lep-
sons nekad neatgriezīsies, un numa. Ja viņš paņems šo
vai tad man nebūtu tiesības tērpu aizies tai
un ar
visu,
iet pie jums? Kauns atzīties, nenāks miegs vairākas naktis
bet man jāsaka, ka toreiz es misteram Uotso-
un
nab_aga_
pat vēlējos, lai Uotsons būs dažs
ne- nam
jāpiedzīvo ne-

pārnāktu. Jūs aizbraucāt un patīkams brīdis. Tāds audums

pēc pāris mēnešiem vinu at- tādas kā
un ādiņas, un šūts
vaļināja no kara dienesta, jo uz pasūtījumu viņas augu-

viņš bija smagi ievainots. Vai mam.

es varēju tagad viņam at- —

Henri... vai jūs esat

teikt? Viņš taču bija pirmais, jau atraduši... to meiču? —

turklāt karā cietušais. Sakāt, viņa aizsmakusi čukstēja,

kura godīga sieviete to būtu vairīdamas skatu.
viņa
darījusi? Bet šo sievieti tu kādreiz mīlēji... —

Viņai pašai mani jā-

—
Kas viņam par vainu? atrod.

Viņš ir klibs. Labā kāja pavisam stīva. Bet viņš — Vai jums vienalga, kas viņa būtu?
strādā kā inženieris kādā fabrikā un tur šis klibums —
Gandrīz. Ja tikai viņa nav muļķe...
netraucē. —
Nē, muļķeviņanebūs! Tas jau būtu smieklīgi, ja
Bet sakāt, kas būtu noticis, ja toreiz pa Zie- šads tērps nokļūtu kādas rokās, kas nemaz nesaprot
—

massvētkiem es būtu ieradies ar savām 700 mārci- viņa vērtību.

ņām un Uotsons vēl nebūtu pārnācis? —

Jums ir iespēja parūpēties, lai tas nenotiktu.
Es nezinu. Tad laikam aizietu pie jums. Jūs
— es —-

domājat?
Un vēlāk, kad ierastos viņš? Dažus viņa vēl it kā tad
—

mirkļus stomījās, uz-

Moda apjukusi plūkāja galdautu. Ingus paņēma meta Ingum koķetu smaidu un piegāja pie loga. Švirk-
klēpī savu sainīti, ko visas šīs dienas nēsāja līdz, un stēdama nolaidās tumšzaļā štora. Istabā iestājās maiga
sāka darboties ar to. Kā tad —
viņa kaut ko noprata pustumsa.

un nevarēja nepašķielēt šurpu. —

Henri, kāpēc jūs nenovelkat mēteli?
Kas jums tur, Henri? Ingus piecēlās, iebāza revolveru kabatā
izgāja
—
un

—
Apskatāties... —
viņš pasniedza sainīti Modai. priekšnamā. Krūtis trīsēja klusos smieklos. Gandarī-
Un atkal viņas acīs parādījās tā alkatīgā liesmiņa, jums bija panākts, sieviete bija parādījusi savu ga-
ko Ingus tik labi pazina agrākiem laikiem. Zemo- tavību diezgan to. Viņš paņēma
no un ar
cepuri, un, pa-
jies, sieviete ... viņš nodomāja nicīgā priekā. Kā viņa nācies atpakaļ līdz istabas durvīm, paklanījās krēslā
atplaukst, kāds skaudīgs pārsteigums, kā pirksti dre- uz Modās pusi. Viņa sēdēja dīvānā.
 Atpūta Nr. 617.
5

— Ar labvakar, misis Uotson. celts tavs nams. Stop, Inga, vai tu jau atkal nemeklē
— Jūs aizejat? —
viņa uzlēca kājās. — Bet tērps? važas?
To jūs varat mierīgi ja viņš jums Tā bija savāda domu
—

paturēt, pa- reakcija, vispretrunīgāko un

tīk. Jūs bijāt pietiekoši laipna pret mani. Savu pārējo jutu maisījums, bet visu vienoja raibā kokteilī viņa
laipnību paglabājat misteram Uotsonam. vienaldzība, apātiskais miers un riebums. Nekas ne-

Un prom viņš bija. Aizvērdams durvis viņš uz kur nederēja, viss spļāviena vērts un tomēr nebija
trepēm ieraudzīja kādu druknu kungu, kas sēkdams gribas pat spļaut.
kāpa augšā. Garāmejot abi vīrieši uzmeta viens otram —
Kaut varētu nogulēt divdesmitčetras stundas

pētošu skatu, un kad Ingus bija nonācis tai vietā, kur lāča miega, tad atmost un neatcerēties nekā... No-
pirmoreiz pamanīja svešo, viņš atskatījās un redzēja, mazgāties no galvas līdz kājām un sākt dzīvot no

ka druknais kungs ieiet pa tām pašām durvīm, pa ku- jauna. Ech... ,

rām kā bija iznācis. Varbūt, ka tas bija cilvēks koka
viņš nupat —
Kungs, nopērciet lapiņu! —

ar
_

misters Uotsons. Viņš nekliboja neiz- kaju pastiepa roku pretīm. kabatā
gan nemaz un
Ingus pagrāba un

skatījās ari pēc tāda, kas va-

pasniedza cilvēkam šiliņu.
rētu būt karā bijis, bet tas ne- Viņam rokā atradās
Erodus nu
ap-
ko neliecināja. Vieni meli vai- - - - iii ■ drukāts papīra gabaliņš, kādi
rāk vai mazāk... panti angļu valodā ar mazu,
Vai viņa paspēs uzvilkt diedelējošu ievadu prozā.
—

štoras un noslēpt tērpu? —

«Vai varat dot šim biju-

Ingus domāja, kāpdams leja kareivim darbu, vai pa-
pa trepēm. līdzēt, nopērkot šo lapiņu?»
5,
1 have seen mv comrades
Tanī vieta nu palika tukšs falling,
laukums. Tukšs un netīrs, kā Midst the storm of shot

and shell,
izmantota ogļu šachta. Ingus
And have laughed and simg
izgāja uz ielas un iejaucās whilst standing
gājēju straumē, nevērodams, At the verv gates of hell!

kurp tā vinu aiznes. Jau krē-

Jā, dūšīgs tu esi bijis, ve-
sloja, veikalos iedegās spul-
cais karavīrs ar koka kāju...
dzes un gar vitrīnām, kur vēl
Smejies pie elles vārtiem, bet
nebija novākts Ziemassvētku
par to tev tagad jāstāv uz
dekorējums, drūzmējās cilvē-
ielas stūra un raudulīgā balsī
ki. Ingus piebiedrojās viņiem
jālūdz dāvanas no mīkst-
un nezin kāpēc skatījās uz
sirdīgajiem pilsoņiem. Pirms
raibajām mantiņām, nesa-
smiekli, tad asaras, vai atkal
prasdams viņu nozīmi un pat
otrādi —

dzīve gādā par līdz-

neredzēdams viņas.
svaru visās lietās. Tu, pro-
—
Cauri un miers, miers un
I tams, nedomā par to sūdzē-
viss cauri... —
viņš domās at-
ties. Kā tad, kā tad:
kārtoja neskaitāmas reizes.
Yet, m spite of sacrifies
Brīžiem viņu pārņēma kauns,
1 am told that once again
bezmērķīgs īgnums, tad atkal Both King and Countrv
my

prieks par to, ka arī viņš nu neēd mc —

il- 1 shall not let them eall m vain.

vienreiz ir brīvs no visām
Alekseja Jupātova zīmējums Viņš nonācis svešā
gām un var, kā citi cilvēki, bija
ar visu būtību atdoties bez- pilsētas dajā. Tur bija zemāki
inercei. Vientulība? daudzkārt nami, visi sarkaniem ķieģeļiem, netīra iela
gribīgai acumirkļa Vai_ no un ne-

vientuļāks nebija bijis visu laiku, domādams tikai tīrs gaiss. Pagalmos plandījās skrandaina
viņš veļa, un

par Modu un vienaldzīgi garām iedams visam pāre- bērni, nosmulētām mutēm, spārdīja kājbumbu. Te

jam? Viņu zaudēdams, viņš bija atguvis pasauli, cil- mūžu nonīka lielās pilsētas
dzima_, auga un savu pro-

vēci, "visu dzīvi ar visām tās bagātībām, atgriezies letariāts. No šejienes radās rūpniecības dzīvā izejviela,
cilvēces kopumā un atkal kļuvis par daļu no tā. Tā cilvēki ar koka kājām un pērkamais mīlas prieks. Te

taču bija brīvība, jaunības augšāmcelšanās pēc kata- bija tā melnā zeme, kuras taukainais, rupjais spēks
leptiska kādā viņš bija pavadījis šos izradīja krāšņos, smalkos stādus.
sastinguma, mur-
trausli_ greznuma

gainos četrus Divdesmitseši gadi... Tikai ta- Bet tikai sakne, spēka sūcējs, atradās šeit; zieds
gadus. smar-

gad tā īsti sākt dzīvot, tikai tagad, pārcietis žoja augstu tālu jo skaistāks tas
varēja citur, un —
bija, jo
pirmo vilšanos, viņš daudzmaz spēja spriest par dzīvi tālāks un svešāks saviem dzīvības avotiem. Nē, te bija
cauri tai. Mazāk sapņot pārāk drūmi, Ingus drīz atrada
un izraudzīties pareizo ceļu ceļu ārā no šīm naba-
un vairāk šaubīties —
lūk, īstā gudrība. Tad tev ne- dzības kazarrnēm. Tur bija atkal ielas ar gludu bruģi,
kad netiks par grūtu. Voldis to sen jau prot un viņš krāsoti nami un vairāk gaismas. Un ja kur bija kāds
nekad nestaigā bāls kā spoks. tumšāks kakts» tur tūliņ uzsmaidīja krāsotas lūpas un

šķelmīgs skats aicināja sekot.

Karš ir beidzies. Tu esi dzīvs un_vesels. Tev iekrā-
Pec —
lesim, kungs četri šiliņi, pieci...
tas 1000 mārciņas, ar ko sākt būvēt jaunu kuģi. ...

Ak, šiliņu dvēseles! Cik

para gadiem tu būsi kapteinis un iesi viesos pie kon- jūs, pieticīgi jūs novērtē-

suliem. zaļām pļavām, bus jat sevi... Es pazinu kādu, kas bija taisni tāda pati
Jūrmalā, starp kāpām un
Nr. 617. Atpūta 6

kā Jūs —
arīviņu varēja pirkt, bet viņa prasīja vai- vagonā. Divdesmit cilvēku, kam priekšā stāvēja tūk-

rāk —
700 mārciņas.Un es šaubos, vai viņa tāpēc bija stošiem kilometru garais ceļš pāri visam Krievijas
vairāk vērts nekā jus, lētās Prasīt jau var_... plašumam. Tur bija kurzemnieki no Abavas krastiem,
L
Beidzot viņš ieklīda kādā bārā un izdzēra daudz pāris leišmalnieku, daži rīdzinieki, Vidzemes jūrmalas
vīna un viskija. Viņam kļuva līksmāks prāts, patikās ļaudis un kāds vientuļš amatnieks, kas vienlīdz labi

mūzika, gribējās dejot, bet tā nebija tāda vieta. Pat varēja skaitīties pie katra Latvijas novada, jo darba
uzdziedāt tur neļāva. Tad viņam iegribējās kaut kur gaitas to bija gainījušas no vienas dzimtenes malas uz

izgāzt sakrājušos niknumu un spēku un viņš aizsāka otru. Viņi sanāca kopā lietainā oktobra vakarā, sa-

ķīviņu ar dažiem viesiem, kas sēdēja pie blakus galda. spiedās cits citam blakus šaurajā mītnē un kā maza

Viņš sviedatiem acīs aizskarošas un izaicinošas pie- latvietības sala nedēļām ilgi peldēja cauri milzīgajai
zīmes, kamēr tie neizturēja. Uz ātru roku izcēlās kau- krievu jūrai.
tiņš, gluži nepieskanīgs šīs iestādes solidajam tonim. Guļamās lāvas bija ietaisītas divos stāvos abos
Kamēr angli atbraucīja piedurknes un sasparoja dū- vagona galos. Zem tām bija sakrauti bēgļu mantu

res īstam boksam, viņš jau bija atsēdinājis dažus uz saini, maisi, kastes un čemodāni, bet telpas vidū stā-

parketa primitīviem austrumnieka zvēlieniem. Pēc tam vēja čuguna krāsniņa un kāds no vīriešiem vienmēr

viesmīli to izmeta uz ielas. dežurēja pie tās.

Vairāk instinkta vadīts, nekā ar saprātu, viņš pa Zītari bija pamanījušies ieņemt vietas augšējā lāvā.

gariem aplinkus ceļiem beidzot Elza iekārtojās vienā malā, pie

nonāca dokos un atrada savu kuļ loga, otro logu sev izkaroja Er-
|
vēla stunda visi kuģi- bet vidū.
ģi. Bija un Pēteris Aigars nests, pārējie gulēja
nieki sen gulēja, vienīgi sargma- Augšējai lāvai bija lielas priekš-
Zeltainā Latvija.
trozis to sagaidīja pie trepēm. rocības ērtību zinā. Vispirms —

Lejas un pakalni pārpilni zelta, tur bija gaisma, varēja netraucēti

—
Bet, stūrmaņa kungs, kāds Sidraba dūjas pret apvārsni skrien.
skatīties garāmslīdošās ainavās,
jūs izskatāties! —
tas pagrozīja Kur gan šis krāšņums, ši greznība smelta ?
Ausma pat dzintara karogu slien\ un visa ģimene jutās kaut cik par
galvu.
sevi, ārpus pārējās vagona sabie-
Zeltainus mākoņus ritenis dzenā,
Nu, kāds tad? Ingus Arī siltums
— —

līmenis vizuļots plūst. drības. tur labāk tu-

Daugavas
jautāja, streipuļodams uz savu Teiciet, vai atmostas pagātne senā. rējās un no durvīm nevilka vējš.
kajiti. Teiciet, vai teikas jau redzamas kļūst? Valteriene Sarmīti bija ap-
ar

Vai gan no vēja vien ozoli lokās, metušās apakšējā stāvā, zem Zī-
—
Apskatāties spoguli, —
ma-
Vai tad vien vakars deg mākoņos košs? tariem. Tur
trozis nosauca pakal. vienmēr bija krēsla,
Arklu un zobenu turēdams rokās
vienmēr kaut kas traucēja, pie-
Latvietis tēvzemes klajumus poš.
Ingus iegāja kajītē un uzgrie- dūrās un grozījās apkārt, un visu
za elektrību. Grīļodamies viņš Drosmi ar čaklumu arāji laulā,
garo ceļu cilvēks jutās it kā pa
nostājās spoguļa priekšā. Tas, ko Pļāvējas maigumu skarbumā vij.
zeltainā čaulā, kājām citiem. Līdzās Valteriem
Latvija ieslēdzās
viņš ieraudzīja, viņu pa daļai at-
Topot tik krāšņa kā sendienās bij. bija ierīkojies kāds vientuļš ve-
skurbināja. Viens vaigs bija no-
Sen čuks no Bauskas un vagona tu-
tā nav ūdeņu pludojums steidzies,
brāzts jēls un aplipis asinīm, virs- Sen tā nav
laistījies debesu loksl rīgākais vīrs, Bluķis. Stacijā
lūpa piepampusi kā nēģerim, bet nopūtu cēliens iau beidzies,
Skumju un
viņš ieradās ar ormani, kā jau
žods gluži melns no ielas dubļiem. Plaši lai atveras rītdienas logsi
kungs, melnā mētelī ar karakula
I I apkakli diviem
—
Pamatīgi, Ingu... —
viņš un ar prāviem
truli pasmējās. —
Tu jau nāc kā čemodāniem. Vienīgais no visas

no kara lauka. Bet mēs to tā neatstāsim. Līdz rītam vagona sabiedrības, viņš visu ceļu nēsāja apkaklīti
ir visam jābūt kārtībā. un kravati un skuvās katru otro dienu. Kad ļaudis
Viņš kaut kā sagrābstīja ziepes un dvieli un devās daudzmaz sarāda un sāka pārrunāt savas agrākās gai-
uz mašīntelpu, virtuvē paņemdams vēl spaini. Tur tas, kļuva zināms, ka Bluķis nodarbojies ar lopu uz-

apakšā vienmēr varēja dabūt karstu ūdeni. Mašīntelpa pirkšanu un citiem spekulācijas veidiem. Acīmredzami,
bija tumša. Negribēdams, ka kāds mēchaniķis to viņam turējās nauda un svešumā viņš cerēja taisīt la-

ierauga šādā stāvoklī, Ingus neuzgrieza elektrību un bus veikalus. Gadus četrdesmitpiecus vecs, melnām

kaut kā uz labu laimi aiztaustījās līdz kondensatoriem. ūsām, patuklu, sārtu seju, smagu zelta pulksteņķēdi pār
Labu brīdi viņš grābstījās gar ventiļiem un kloķiem, vēderu —
viņš lāga neiederējās šajos paputējušos ļau-
nevarēdams atrast īsto, tad sameklēja kādu un no- dīs, bet pats to nelikās manām un loti labi sapratās

sprieda, ka tam pašam vajaga būt. Pāris griezienu —

ar saviem vienkāršajiem kaimiņiem.

un notika kaut kas mīklains. Kā balta bulta Ingus sejā Vagona otrā galā bija apmetusies kāda liela kur-

ietriecās tvaiks, šņākdams un sprauslādams verdošus zemnieku ģimene, Krijupi, un divi vientuli pāri, kuru

atomus, laizīja vaigus un urbās acīs. Kaut kas sāpēja, balodiskais maigums deva vielu pārējo braucēju jo-
kaut kas dega un kā tūkstots nātrām dzēla plakstiņus. kiem. Viens pāris bija jau pusmūža gados, otrais vēl

Pēc tam viņš nekā vairs nezināja. gluži jauniņš. Vai nu tie bija, vai nebija precējušies —

to neviens tā īsti nedabūja zināt —

bet jaunākā pāra
Otrā grāmata. izturēšanās ka šis ir viņu medus mēnesis
liecināja, ar

Pirmā nodala. diezgan neparastu kāzu ceļojumu. Viņi skūpstījās vi-

Vagonā. siem redzot, jo nevar taču cilvēks ar tādām jūtām

1. gaidīt vairākas nedēļas, kamēr ras' saviem skūpstiem

Sešas ģimenes visu iedzīvi, pareizāk sakot apstākļus. Sākumā kaimiņi vēl smīnēja
ar —

piemērotus
ar iedzīves atliekām —*
bija sablīvējušās mazajā «lopu» un zobojās par šiem skūpstiem, bet drīz vien aprada,
7 Atpūta Nr. 617.

kā dzelzceļnieki
tāpat kā aprada ar daudz ko citu, kas parastos apstā- stacijās sargāja malkas laukumus,
būtu licies neiespējami nepieklājīgi. viņš katrā zinā izrāva klēpim vai de-
kļos un pa turpat zem

Saspiesti kā siļķes mucā, dzimteni zaudējuši guna sargiem. Bet viņš nepietika malku
un ar
vien, un

nezināmu nākotni priekšā tādi viņi bija, šie div- tas jau bija sliktāk. Reiz, Pleskavas puisim
—

tuvumā,
desmit dažādie cilvēki. Bet nevar teikt, ka viņi butu gandrīz izgāja plāni. Viņš bija «aiz pārskatīšanās» šķi-
pārāk drūmi. Pirmais vakars bija pats las vietā paķēris prāvu brezenta gabalu, ko
nospiesti un ar bija
skumjākais. Kad vilciens sakustējās un sākās pirmie pārsegtas kādas promsūtīšanai sakrautas mantas. Lai

soli svešumam pretī, jā, tad bija tāds brīdis, kad katrs gan brezents kā kurināmais materiāls kalpo slikti, Er-
notiekošo, ko zaudē kādi nests to sarotīja paslēpa vagonā. Zādzību drīz at-
padomāja par saprata, un un

nezināmi likteņi tagad sākas. Tad bija nopietnas un klāja. Sargi sacēla lielu brēku, un nezin kā Ernestam

domu pilnas sejas, kāds nopūtās un kādā kaktā dzir- klātos, ja vilciens nesāktu kustēties. Šajā savādajā

dēja klusus šņukstus. Tikai bērni neko nemanīja un laikā, kad viss juka un šķīda, neviens nebrīnījās par
priecājās par aizvien ātrāk ritošo vagona riteņu dzie- Ernesta soli. Bet kad vilciens pieturēja nākošā stacijā,
smu —
viņiem sākās kāds ilgi gaidīts, liels piedzī- Zītaru Kārlis, Ernestam par lielu sašutumu, sarotīto

brezenta gabalu izmeta vagona. Un tas bija tik

vojums. no nu

No rīta viņi bija jau Valkā. Apmākusies, lietaina muļķīgi darīts, ka pat Bluķis izbrīnā paraustīja plecus.
diena, sālījuši ļaudis uz perona,
resto- 2.
daži cietumnieku vagoni
tiem logiem —
un atkal svilpa Katrai ģimenei bija savs iz-

lokomotīve, noklanda sasitoties raudzītais ceļa mērķis, un tikai

vagonu buferi un tālāk ripoja Zītariem un abām Valteru sie-

trimdinieku karavāne. Vēl šur vietēm tas bija vienāds — tālā

un tur stacijās dzirdēja ierunā- Vladivostoka. Izņemot Bluķi,

jamies latviski, tad retāk un re- visi viņi šo ceļu brauca pirmo
tāk skanēja pazīstamās valodas reizi, nevienam otrā gaiā nebi-

skaņa un beidzot apklusa pavi- ja nekādu pazīstamo priekšā —

sam. Līdzi tām bija izzudušas nākamo dzīves vietu izvēle bi-

no lauku ainavām latvju mājas ja notikusi uz labu laimi, pa-

un ciemati. Pelēkas, nabadzīgas klausot kādai nejaušai iedomai

sādžas sakritušām un apsūnoju- vai baumām. Cilvēks ieradās

šām būdelēm slīdēja gar logiem evakuācijas birojā pierakstīties

un vīzēs iekāpis zemnieks brida aizbraukšanai. Tur viņam jautā-
pa dubļaino krievu zemes ceļu. ja, uz kurieni viņš vēlas braukt

Sī simboliskā nabadzības un viņš, ko zinādams

vīze, —
maz

un gara tumsas lieciniece, lielā par milzīgās valsts ģeogrāfiju un

Krievijas līdzenuma valdiniece dzīves izredzēm vienā vai otra

no Karpatiem līdz Uraliem! Bet vietā, minēja kādu dzirdētu pil-

ne tālāk. Pāri Uraliem, kā Mā- sētu, jo kaut kas taču bija jāmin.

mins-Sibirjaks saka, viņa nav Visīsāko ceļa gabalu bija iz-

uzdrošinājusies kāpt, jo lepnais, raudzījies jauniņais pārītis; vi-

enerģiskais Sibirijas zemnieks ņiem vajadzēja izkāpt Permā.

Kāds vīriešiem vienmēr dežurēja pie tās. Vecākais
nav to ielaidis savā zemē. no
pāris bija pierakstī-
Vienmuļš ir tāds brauciens, jies uz Omsku, Krijupu ģimene

neraugoties uz daudzajām pilsētām, upēm un ezeriem, uz Krasnojarsku, lai no turienes dotos uz kādu latvju
kas raibā maiņā slīd gar acīm. Sākumā vēl interesē koloniju Minusinskas apkārtnē; vecais leišmalnieks

kāda klostera daudzie jumoli un zvani, vēlāk cilvēks cerēja Semipalatinskā rast vislabāko dzīvi, bet Bluķis
vairs nespēj sagremot iespaidu chaosu un vienaldzīgi brauca uz Irkutsku. Tāpat dažādas bija gala staciju
raugās svešotnes raibajā tad ir labi, atzīmes pārējo braucējiem. Likās, ka izklī-
sejā un ja viņam vagonu
ir kāds pienākums, kādas mazas, ikdienišķas rūpes. stošā tauta, kāda dīvaina instinkta ietekmēta, tiecās
Tādu reizes dienā izkaisīties visām Krievijas malām, katrs sevi
bēgļiem netrūka. Vairākas vaja- pa par
dzēja salūkot stacijās vārīto ūdeni ienirt nezināmos svešos krastos, gluži kā mirstošs dzīv-
tējas un papildināt
malkas lieta ātri izvērtās īstu nieks, kas agoniju jausdams, steidz paslēpties
krājumu. Pēdējā par
savu

sportu. Pie katras lielākas stacijas atradās malkas vientulībā. Bet tikai retajiem tas izdevās, un tikai

grēdas un, vilcienam pieturot, notika bēgļu uzbrukumi maza braucēju daļa nonāca tur, kur bija vēlējušies.
tam. No visiem tad traucās», ārā vīrieši Viss vairums domāto Irkutsku Semipalatinsku vietā
vagoniem un un

katrs turēja par pienākumu pakampt {lažas šķilas. Zī- nokļuva pavisam necerētos apvidos un neviens ne-

taru vagonā īsā laikā tika savāktas tādas malkas re- prasīja, vai viņi to vēlas, vai ne.

zerves, ka pietiktu veselai nedēļai, neskatoties uz ne- (Turpmāk vēl.)

saudzīgo kurināšanu. Zem lāvām un visapkārt krāsni-

ņai sakrāva šķilu grēdas. Brauciena laikā pagales sa-

zāģēja īsākos klucīšos un saskaldīja. Kurināšanas pie- Saule, saule, saule!

nākumus uzticēja vecākajiem vīriem, kas nevarēja Saule, saule, saule t Ik ik smaids
zieds, tevi paveras...
piedalīties malkas medībās, vārītā ūdens apgādi uzņē- Saule, saule, saule! Ik lēktā tu atnes
labdienas.
Jūrai, saules peldēm un iedegšanai D. KĻAVIŅA aroma-
mās citi un tādā veidā viss norisa sekmīgi.
organizētā
tizēto 100% augu ellu NAZENDA. Flak. Ls 1.10.
Vislabākais malkas mednieks bija Zītaru Ernests. Lai
Nr. 617.
Atpūta 8

KarlisIeviņš

PIE TEIKSMOTĀ EZERA

Tautas

O. No rī § a viņete un illustrācijas.

Otra dala daudz nedomāju — to liktenis mani neinteresēja —

bel
Zili viegli ceļas Rigas torņi debesīs blāzmotos Lūces
Roberta gan. Jā kā
un
un —
tagad jutās Stirniņa,
pavasara vakaros. Tajos raugoties, liekas, ka zeme kas jautri Zebras
pern lekaja_ pa krastmalām un kal-
pekšņi piekupejusi zilam, siltām vasaras dūmakām, lai
niem, vilinādama spēcīgo kairinošo lauku jaunekli
gan vel pēdējais sniegs nav nokusis. Ejot pāri Brīvī- Robertu vieglā flirtā romantikā? No
vasaras un
šī,
bas laukumam un raugoties sakumā vieglā, flirta un ro-

torņos, kas kā milzīgas zilas mantikas bija iznākušas no-

adatas dūrās spožajās aprīļa lietas: karsta

pietnas kaislība,
vakara debesīs, katram zem- mīlestība un beigās —
kāzas,
galietim sakustās sirds pirma- Nu Stirniņa —
Lūcija Brie-
jā nemierā. Tur dēs
pavasara jaunkundze —

bija jau
dienvidos staigāja pavasaris Roberta sieva. Bagātā izglī-
un smaidīja, sviezdams spo- totā Zemgales bajāra meita,
žas zelta rozes pāri ziliem
kas bija strādājusi Rīgā kā
kalniem. Tās, nokrisdamas, skolotajā un pieradusi pie vie-
pieskārās katram pie sirds un
glas dzīves, bija kļuvusi par
lika tai iedrebēties. Drīz viņš vienkārša, nabadzīga zemnie-
bus jau atnācis un Zem- Vai
ka
—

sie_vu. viņa to tagad

gales līdzenums pieskries klusībā
nenožēloja un neno-

pilns pavasara ūdeņu, sāks

sodīja arī mani, kas pērn pil-
spulgot un kūpēt kā milzīga, sētas kanāla malā bija sade-
zilā akmenī izkalta bļoda vis
...

viņai padomus klausīt

Tā bija arī man, kad kā- sirds un asiņu balsij? Vai, pa-
dā aprīļa vakarā gāju pāri izglītotā
tiešam, pilsētniece
Brīvības laukumam un rau-
varēs justies laimīga ar vien-
dzījos zilajos torņos, kas vie- kāršu un neizglītotu zem-

gli un cēli cēlās spožajās de- Bet šis

nieku? zemnieks bi-
besīs. Pēkšņi manā acu priek- ja stalts kas
spēcīgs, puisis,
šā atvērās pavasara tvaikos
pērnvasar sažņaudza viņu sa-

kūpošais Zemgales līdzenums, vās muskuļotās rokās tad

un

pilns spožu ūdeņu plūdu. Šie iesvieda karstu asiņu reibā.

ūdeņi griezās riņķī, virmoja Bet vai nu šī reiba jau nebija
un palika rāmi. Viņos sāka
pārgājusi, vai nu aukstais,
spoguļoties zilie kalni, kas ... raudzījos zilajos torņos, nesāka
skaidrais prāts ieru-
pacēlās malās. Ak, zilie Sla- nāties arvien biežāk un ska-
kalni ar Krievu kalnu vidū!.. Likās, ka tie cel- ļāk? vel jau aizbraukšu
gunes_ ..
Japaciešas_
—

gan un ap-
tos pari Rīgas mūriem lūkotos acīs, satrauk- skatīšos, kad nožūs
un man
ceļi...
dami sirdi klusu aicinājumu. Jo
ar
viņos mirdzēja sen- Ceļi jau bija nožuvuši —
bet vēl es kavējos Rīgā.
latvju svētais paceldams krastos Katru dienu domas
ezers, savos vecas manas lidoja prom un aicināja
ziedokļu vietas pilskalnus. Elkas kalns, droši vien, mani sekot. Kad domas
un
kavējās pie citām lietām —

jau bija palicis brūns un cirtains, jo lapu koki pie- pēkšņi naca tais sauciens un sarāva tās kājās. Katru
brieda pumpuriem; Baužu kalnos priežu šiliņi pietvīka reizi tas aizlidoja tālajos Slagunes kalnos. Vai tur
ar jauno dzinumu sveķu smaržu, bet pilskalnā čakli draugi gaidīja mani kavējās domās manis?
un pie
tīrīja alas apŠi un lapsas, kas tik pārdroši zaga apkār- Varbūt vecais Vīksna jau šķirstīja savu raibo bilžu
tējas mājas vistas zosis grāmatu,
un ...

kur_a bija tik daudz jauku tautas dzīves ainu,

No šīs dienas mani bija pārņēmis kādu
pavasara ne- m izraudzījās, pastāstīt man šovasar. Varbūt
miers ilgas. Manas domas
un
pastāvīgi lidoja prom irī Roberts viens otru rokās, pie-
un
Lūce,_sildīdami
zilajos kalnos Zebras
Slagunes_ un metas ezerā, tā- minēja mani un domās aicināja nākt palūkoties viņu
pat ka ūdensputni, kas pašlaik atgriezās dienvi- mīlas laime. vēl
no Pagaidāt, draugi, mazu laiciņu: kad
diem. Arvien biežāk saku pārdomāt arī to zelts bus labi ieradīšos!..
es
ļaužu Dieneņu iekvēlojies —

likteņus,, ar kuriem kopa_ biju pavadījis pērno jauko Bet te kadu dienu piedzīvoju lielu pārsteigumu: pie
vasaru Vīksnas. Ja —
ka gan tagad klājās Vīksnās, manis ieradās vecais Vīksna pats. Vai atbraucis mani
kā tur gāja? Pērnruden tur biju nosvinējis divas ciemos?
es apciemot un ielūgt vasaras Nē — tas neva-

kazas reizē: Robertam Luci kurpniekam Vilnī-

ar un rēja būt —
šis iemesls bija par vieglu, lai piespiestu
tim jeb vēžu ķēniņam ar Bertu. Par pēdējo pāri es veco vīru uzņemties tik smagu ceļu! Ja vin? to darīia
9 Atpūta Nr. 617.

tad bija daudz nopietnākas lietas, Es kļuvu nemie- diezgan smagai un nepatīkamai. Kas gan Vīksnās bija
Jo vecā vīra lasīju apspiestu nemieru. noticis?..
rīgs. vaigā es

Kas noticis? Kamēr es laidu domas galvā līkumu līkumos, ve-

bāzties virsū Šo jautājumu cais Vīksna iesaka:

Tūdaļ viņam ar neva-

kas taktu mī- «Vakar vakarā iebraucu

rēja —
jo Viņš bija cilvēks, ievēroja un Jelgavā, pārgulēju tur pa

Tādus kas nakti šorīt nācu lai brauktu vilcienā

lēja lēnas un apdomīgas pārejas. cilvēkus, un uz staciju, uz

tūdaļ izkratīja sevi kā maisu, viņš nemīlēja. Un pats Rīgu. Stacija nogājis, palūkojos stundenī un redzēju,
nekad nenovilka otram svārku, neapgrieza otrādi ka laika vēl loti daudz tādēļ uzgaidā-
arī man —
iegāju
un neskatījās» kas iedurē paslēpts. majā telpā un apsēdos uz sola. Labu brīdi nolūkojies

Es nolēmu gaidīt, kamēr vecais Vīksna saks pats ļaudīs, kas nāca un gāja, es ievēroju, ka kāda sie-
klā- viete
stāstīt, kādēļ Rīga iebraucis. Tikai apprasījos, ka man līdzas sāk savadi nopūsties. Nu —
kam tad
citiem veselību. Paldies esot kādreiz neizlaužas nopūtas, kad nogrimst, vilcienu
jies viņam un ar —

domas!
_

gluži labi ziemu pārlaiduši. Savādi noklepojies, viņš gaidīdams, grūtās sākumā nepiegriezu
TādeJ,
zīmīgi piebilda: blakus sēdētājas noputam nekādas Bet šī
beigās
«Ziemu dažreiz vieglāk pārlaist, nekā pavasari —

sāk nopūsties arvien biežāk un ar katru reizi smagāk

tad sākas visādas un smagāk. Man

likstas.» darbinieki Nacionālā operā sirds mīksta es

Jaunie —

Vai šis nebija mēdzu arvien pie-

ievads? dalīties citu cieša-
jau mazs

Kas tad nu par lik- nās, jo zinu, ka ne-

stām šopavasar? kas tā neatvieglo

Bet vecais Vīk- sirdi, kad rbdas iz-

sna sabijās, ka par devība izsūdzēt

ātru iesācis. Viņš otram cilvēkam sa-

rāvās atpakaļ un vas bēdas un sa-

aizmaskojās ar citu ņemt no viņa pado-

stāstu* Žigli vien mu, apmierinājumu.

viņam tāds gadījās Tadeļ ieprasos:

pie rokas —
par ci- «Vai jums, kun-
tiem ļaudīm un ci- dzīt, kas sāp? Lai-
tiem likteņiem. kam, zobi?»
«Kad tu zinātu,
Bet šī atbild tū-
dēls, kādā likstā es
daļ gluži dzīvi:
šorīt iekļuvu Jelga-
«Nē, man nekas
vas stacijā! Tāda
nesāp.»
savu mūžu nebiju
Brīnums ne-
bijis!..»
—

tad kas nesāp, bet sāk

«Kas tur

likstu atkal nopūsties

jums
—

par ga-
arvien smagāk un
dījās? Nozaudējāt
naudas maku?» smagāk!..
No kreisās, sēd: soliste Paula Brīvkalne, direktors Jēkabs Poruks, soliste

«Nē, nē Vilma Briede, dramaturgs Knuts Lesiņš; soliste Rita Eriņa, diriģents Pē- Nevaru beigās
jel, —
stāv:

naudas maku teris Barisons, koriste Olga Kļaviņa, inspic. Ed. Podiss, korists Pēt. Beķeris. vienaldzīgi noklau-
ne-
«hh-mh.
kad neesmu nozau- sīties viņas smaga-

dējis un nekad arī nenozaudēšu, jo protu to glabāt! jās nopūtās un ieprasos atkal: — «Vai jūs, kundzīt,
Man piesitās tāda nevēlama draudzene.» pēkšņi slimi palikāt?»
Šī atbild atkal gluži dzīvi un žirgti:
«Nevēlama draudzene?» -

«Nē —
es nemaz neesmu slima —
esmu gluži ve-

«Nūjā — tāda! Un no viņas es nevarēju vairs vaļā sela.»

tikt. Domāju, ka būs vai vilciens jānokavē, vai Hm kas šai vainas!.. Nesaku
nu —

_ej nu saproti,
arī jāved vina līdzi pie tevis.» vairs vārda vai šī atkal sāks nopūsties
ne un gaidu,
un vaidēt. Jā pēc brītiņa sāk atkal un vēl žēlī-
tad vinu būtu iesācis?»
— —

«Ko es ar

gāk nekā agrāk. Domāju savā prātā tā: laikam, viņu

«Es arī nezinu. Pats nezināju, ko vinu
jau ar
spiež kādas bēdas. Garīgas ciešanas jau dažbrīd grū-
iesākt.»
tāk panesamas, nekā miesas sāpes. Kas tad šai va-

Ak vecais škelmis! mīlēja bēdas rētu būt sirdssāpēm? Būs vai brūtgāns, vai
tu, Viņš savas par nu

paslēpt smīnošas maskas. Par šo vīrs atstājis. Tādās reizēs jau sievieši vaid visvairāk.
zem jautri nevē-

lamo draudzeni biju dzirdējis pērnvasar. Nevis Noklepojos, pieliecos tuvāk prasu čukstēdams:
es jau un

šorīt, bet gadus atpakaļ viņš bija šo gadījumu «Vai brūtgāns, vai vīrs atstājis? Jeb, varbūt, no-
pāris
Bet ka reiz šo gadī- miris?»
piedzīvojis. tagad bija piemirsis,
jumu jau Nu lai stāsta vēlreiz! Un iz- Šī tūdaļ atbild atkal gluži žirgti i
stāstījis. —
es

likos, itkā dzirdētu visu reizi. Jo ka «Nē viņš mani atstājis, tie nomiris.»
pirmo sapratu, —
nav ne

vecais vēl kādu laiku novērot mani Jods viņu zin, kas šai sievietei kaitēt! es
vīrs gribēja un var —

pats sakārtot savas domas, iekams ķeras pie galve- nodomāju. Bet nu mana ziņkārība bija pamodināta. Es
nās lietas, kuras dcl bija iebraucis Rīgā. Ja tā pra- lūkojos no sāniem vaidētājā un gudroju, kas gan par

vajadzēja but iemeslu viņas nopūtām. Ne zobi sāp, ne slima, tie

sīja tik Ugu un uzmanīgu ievadu —
tai
Nr. 617. Atpūta
10

virs aizbēdzis, ne nomiris —

bet tomēr vaid un vaid ar varu. Iznāks skandāls: ļaudis domās, ka viņa —

vienā Bridi atkal šai sieva vai mīļākā, kuras gribu vaļā tikt.
gabalā!.. gudrojis, es pieliecos mana no es

klāt un Drīz vien dabūs zināt arī mana pagasta ļaudis un sāks
prasu:
«Bet sakāt, lūdzu, kas tad jums par bēdām?» stāstīt tenkas par mani. Teiks vēl, ka vecajam sakār-

Nu šī pieliecās man arī klātāk un saka, čukstē- nim Vīksnām Jelgavā mīļākā, kas šo ķērusi rokā

dama: dzelzceļa stacijā. Man pāriet karsts auksts

pašā un

«Drīz vinu vedīs šurp un nošaus.» pār visu miesu no šādām domām. Nu sāku gudrot, kā

«Ko tad?» no nevēlamās draudzenes vaļā tikt. Tur staigā poli-

«Manu vīru.» cists —
jādara tam viss zināms jau pie laika. Nolieku

Es kā Tad ātrumā laikrakstu sola lūdzu šo pieskatīt

palieku apstulbis. izgrūžu: savu uz un manu

«Jūsu nošaus? Šeit kamēr atkal atnākšu. Jā šī to darīšot lai

vīru —

stacijā?» vietu, — —

«Jā, jā pēc desmit minūtēm vinu vedīs ejot vien!..

—

šurp un

šaus nost!» Pieeju pie policista, kas izgājis otrā telpā, un visu

Es muti iepletis, klausos atkal viņas izstāstu. Lūdzu gādāt, lai vina nedrāztos
sēdu, un no- viņam man

pūtās un vaidos. Nu man sāk uzaust gaismiņa: mana pakal arī vilcienā. Policists nosolās man palīdzēt. Lai

līdzāssēdētāja taču nava normāla. Tikai jukušai sie- ejot vien atpakaļ savā vietā —
viņš tad šo tā sabie-

vietei var ienākt prātā, ka viņas vīru var te —

mie- dēšot, ka šī tūdaļ pazudīšot!..
rīgajā Latvijā —
vest uz staciju un nošaut. Lūkojos Tikko biju atkal nosēdies savā vietā —
ienāk po-
atkal vaidētājā, pētu — un pārliecinos arvien vairāk, licists, lūkojas aizdomīgi, tad nāk man klāt un no-

ka viņai galvā nava vairs viss labā kārtībā. Lai prasa bargā balsī, kas es tāds un kurp braukšot? Vai
gan
glīti ģērbusies, tomēr atstāj tādu savādu iespaidu. Bet pase arī esot? Un biļete arī? Lai parādot!..
labi kavēties grūtās domās, kuras, Policists runā mani, bet lūkojas visu laiku bargi
nava
ļaut_viņai_ ar

varbūt, ierosinājis kāds agrāk manā nevēlamajā draudzenē, itkā biedēdams: pēc
piedzīvots briesmīgs
gadījums. Jārauga viņa izklaidēt ar citām runām. Ja vina nāks tava rinda. Bet šī nesabīstas vis un nepa-
man izdosies nogriezt viņas domas uz citām lietām zūd vis. Gluži otrādi —

lūkojas policistā kā nikna pūce

viņa briesmīgo gadījumu piemirsis un beigs vaidēt. un taisās tam gandrīz acis izpiest. Rausta mani pie
Es sāku atkal runāt stāstu šai laiku, par lauku piedurknes un skubina neko policistam nerādīt. Kas
par
—

darbiem un šo un to. Jā —
man izdodas arī: šī beidz šim par daļu esot un ko šis gribot!..
vaidēt un sāk ar mani gluži mierīgi sarunāties. Stā- Policists, redzēdams, ka šo sabiedēt neizdosies,
sta, ka viņai gurķīši stādami Daugavpilī, bet pazūd pats. Es palieku atkal viens savās bailēs
kāposti un ar

Bolderajā. Nu man atkal jauns pierādījums, ka viņai bažām domāju par to brīdi, kad būs jāsteidzas vil-

galvā nava viss kārtībā, ja viena sakņu dobe Dau- cienā. Kā gan es tikšu vaļā no savas nevēlamās drau-

gavpilī, bet otra —

Bolderajā. Pēc maza brītiņa viņai dzenes? Ja viņai izdodas ielauzties man pakaļ vil-

viss otrādi: kāposti Daugavpilī, bet cienā mani nobraukt

gurķīši Bolderajā. un kopā ar Rīgā —

es pavisam
Neliekos manām jucekli viņas valodā un turpinu sa- ķezā. Tur cieti mūs abus divus... Pēc da-
saņems
runu ar viņu kā ar gluži prātīgu cilvēku. Pa tam jau žām minūtēm vilcienam vajaga pienākt...
pienācis laiks pirkt biļeti. Es ceļos un eju pie kases Kamēr es tā sēdu un bažijos —

pēkšņi mums

lodziņa. Šī arī ceļas, nāk man līdzi un stāv kopā ar priekšā nostājas kāds vīrietis dzelzceļnieka tērpā un

mani rindā. Kad, nopircis biļeti, eju atpakaļ un apsē- uzsauc bargi manai nevēlamai draudzenei:
žos — šī atkal nosēžas man līdzās. Pieceļos un eju «Ko tu te dari? Vai es tev neteicu, ka nav brīv
nopirkt kādu laikrakstu -
šī līdzi atkal. Kad nosē- te nakt! Ej tūdaļ mājās!»
žos, šī nosēžas atkal pie sāniem. Man iešaujas Ne vārda
—
man
neteikusi, mana līdzāssēdētāja pieceļas
prātā nemierīga doma: ko tu darīsi, ja viņa nāks tev iet Es atviegloti nopūšos. Pienāk
un
prom. arī poli-
līdzi arī vilcienā un brauks līdzi Rīgā? Jā —

to no cists un prasa, kur šī palikusi. Kad pasaku —

šis brī-

viņas var gaidīt. Dzīšu es viņu prom -

vina lauzīsies nās un gudro, kas gan tas par dzelzceļnieku, kam

atriebība LX. J. Dreslera

Jefiņa nēģiem. zīmējumi un teksts

(Nēģu sezonas ievads.)

Bodnieks slavē preces savas: Jau uz ielas nēģus svaigos Garāmgājējs rokas plāta: Līdzi zvejniekam pie Gaujas
«Nēģīši no Carnikavas! Jēriņš pazudina vaigos; «Ēdi gan tu, draugs, bez sāta! Jefiņš sevi aizvest ļaujas:
Kāpēc vienu bārīti? «Garšīgi
—

sasodīti! Necerēju zvejodams Reiz pa gadu simteni

Iesaiņosim pārīti!» Vēlreiz iet uz bodīti?» Pieredzēt to klejodams!» Jāredz nēģu dzimteni!
 Atpūta Nr. 617,
11

tāda sieva, vai māsa, vai radiniece? Tikām pienāca puisīša rotaļas nerātnībās lūkojoties. Būs man lai-
un_
vilciens — un es laimīgi atbraucu Rīgā viens pats —
mīgs un jauks mūža vakars.
bez savas nevēlamās draudzenes ...» Man bija prieks, ka Roberts, tāpat kā es, vēlējās
_

bērnus. Jauni ļaudis šajos laikos tiem izvairās. Bet

Vecais Vīksna pasmējās un atkal palikās kluss, no- no

izmests Roberts tanī ziņā bija vēl veselīgs nesamaitāts.

pietns. Nu bija vajadzīgais līkums —

nu va- un

lietai. Es Viņš Luci karsti mīlēja kad sievu mīl, tad

rēja ķerties tieši klāt galvenajai vēroju vinu
—

un savu

Bet redzēju, ka veļas viņas arī pēcnācējus

un gaidīju. viņš atkal, savukārt, vero no ...

mani kaut ko gaida. Bet mierīgi ieprasījos Bet tā bija pašu Lūci. Drīz vien sāku dzir-
un es
gluži_ _
ne ar

atkal, kā klājās citiem ļaudīm Vīksnās —

Robertam un dēt otra kambarī sapīkušu žēlošanos. Sākumā Ro-
viņa jaunajai sieviņai —
Lūcei. Vai vēl medus mē- berts tikai smejas. Bet Lūce arvien biežāk atkārtoja
neši pagājuši? vienu to pašu dziesmu: tu mani tu
nava un
nemīli, gribi,
lai es atri noziedu, kļūstu resna, nesmuka. Nē vēl
Vecais Vīksna izmeta pēkšņi gluži savādu jautā-
—

par agru mums apkrauties ar bērniem. Vēl es gribu

jumu:
dažus gadiņus padzīvot brīvībā, baudīt jaunību, pa-
«Vai pēdējās dienās neesi Robertu saticis?»
likt šmauga tikpat kā
«Kā
un pievilcīga tagad.
—
vai Roberts Rīgā?»
Vecais Vīksna Nelīdzēja Roberta apgalvojumi, ka viņš to mīlēs
klusēja un vērīgi lūkojās man vaigā. _

vel vairāk, ja viņai gadīsies bērns. Lūce gribēja pie

Tad nomurmināja:
neesi saticis laika braukt pilsētā, lai atsvabinātos no sekām. Ar
«Kā liekās, tu, patiešām, ne vienu, ne
bailēm gaidīju, vai Roberts padosies. Nē
otru.»
—

Roberts
«Ne vai Lūce arī nepadevās. Viņam stiprs un ciets raksturs. Beigās
vienu, ne otru —

Rīgā?»
trešo viņš pateica Lucei skaidri un nopietni: mīļā, ja tu to
«Jau nedēļu.»
vai darīsi tu izpostīsi mūsu laulības dzīvi un mēs
dara slima?»
—

«Ko viņa Rīgā

—

atkal. būsim šķirti ļaudis

Vecais Vīksna klusēja Tagad viņš lūkojās ...»

Vecais Vīksna apklusa. Es ātri iejautājos:

grīdā un domāja savas smagās domas. Tad pacēla
acis «Nu un beigās Lūce padevās?»
iesāka:
—

un

«Ne. domāja, ka Roberts draud tikai jo-

«Kā redzu, jāizstāsta man tev viss no paša gala... Viņa_ pa
kam. Viņa saka mest līkumu, aiz kura
Lūci rudenī jau
es tūdaļ no-
Roberts ar apprecējās —
tu pats biji
jautu viltību. Viņa sāka iestāstīt
Robertam, ka viņai
kāzās. Pirmos mēnešus es savā blakus kambarī neko
šada stāvoklī derīgi aprunāties ar ārstu un no tā da-
citu nedzirdēju, kā tikai mīļu ķircināšanos un saldus
būt dažādus padomus. Beigās viņa panāca savu: Ro-
vārdus. Kā jau zini, mums kambari abi blakus—un plāna
berts aizlaida viņu Rigā —
bet tikai uz dažām die-
dēļu siena vien starpā. Es vakaros, gultā gulēdams,
nam.»
varu gluži skaidri dzirdēt un saprast, ko šie savā
«Nu —
un pēc dažām dienām?»
kambarī runā. Nu —

pavasara pusē mīlestības svilpe

«Lūce palika Rīgā divas nedēļas —
un trešajā pats
sāka skanēt jau drusku savādāk. No Lūces vārdiem
Roberts aizbrauca pakaļ. Nozuda viņš Drīz
nopratu, ka viņa atrodas labās cerībās un sarunājās viņai_ arī.

jau vesela nedēļa, kamēr viņš prom. Varbūt kādas

par to ar Robertu. Sev par lielu prieku, dzirdu, ka
paris dienas viņam pagāja Jelgavā, kur bija jānokārto
Roberts tikai priecājas un, smiedamies, piekodina Lū-
darīšanas zemes banka —
citas viņš pavada te —

cei, lai šī pagādā smuku,

viņam ņipru puisīti.
Rīga. Tādēļ saku viņu meklēt Jelgavā — un tagad
Jāsaka, ka tanī vakarā, kad to izdzirdu, man saldi
atbraucu Rīga.»
bija laisties miegā —
joneko karstāk nevēlē jos, kā pa-
«Ak, jūs braucāt meklēt Robertu!» —

es iesaucos.
auklēt bērnu bērnus. Mēs visi, kad kļūstam veci, mīlam
laiks Vecais Vīksna klusi pameta galvu.
mazus bērnus. Nu nebūs man vairs nekad garš ar

Vīksnās —
domāju es, miegā laisdamies —
nu va- «Tu zini, kāda Robertam daba: ja viņš. saskaišās,
rēšu es audzināt nākamo Vīksnu mantinieku un mācīt piedzīvo kādus sirdsēstus, tad paliek noslēdzies

viņam visas zēnu spēļu mākslas, vēlāk lauku un gremžas pats sevī. Tādam cilvēkam viegli
_pirmos nava

darbus. Sildīs mani atkal bērnības saule, jo katrām jūtām vajaga izejas. Un tādu Ro-
pašu mana —
savas

nāks atmiņā daža laba piemirsta bērnības diena, mazā berts atrod neprātīgās trakulībās. Viņš sāk žūpot, pa-

atveras kā slēģi: Jefiņš atjēdzas, kad zuši Vaļā laidis čūskas asti, Velti bodnieks nēģi krata
Lūpas
—

«Tiešam, tie ir dzīvie nēģi?» Kabatas jau atstājuši: Jefiņš vaid: «Nupat ir prasti! —
Pircējs to pat neapskata:
Zvejnieks, vadot ciemiņu, «Nost ar piena dzeršanu —
Pieminēšu šodienu, «Zvērus, kas tik kodīgi,
Nēģus dod par piemiņu. Jāsāk bēgļu ķeršanu!» Nēģa trako kodienu!» Neēd ļaudis godīgi!»
Nr. 617. Atpūta 12

vadīt dienas un naktis krogos, lai nava ne dzē- Kad viņš bija jau iemidzis, atkal izsteidzos laukā,
gan

rājs, ne plencis* Viņš gatavs uz visādām trakulībām jo man pēkšņi ienāca atmiņā kāda krodziņa nosau-

un negriež ceļa nevienam. Tādēl baidos* ka palaidīs kums, kuru Roberts pērnvasar nejauši bija pieminējis.
vinŠ nevien visu naudiņu vējā — bet nāks sadursmē Varbūt, ka tur viņu atradīšu.

citiem iekļūs cietumā* redzi biju Šoreiz

arī ar un
Kā_ —
mani vadīja instinktīva nojauta —
un tādēļ
spiests sākt meklēt vinu rokā, lai pārvestu mājās, kaktā dažu
man laimējās. Krodziņa sēdēja Roberts,
iekams notikusi vēl lielāka nelaime.»
nav citu dzērāju vidū. Viņš plātījās rokām, dikti runāja un

«Vēl lielāka nelaime vai kāda jau notikusi?» citiem kaut ko savilktas
stāstīja. Lūpas
—

bija cietā,
«Kādēļ Lūce palika Rīgā vairākas nedēļas? Kā tu
grīnīgā smīnā, žulganās acis skraidīja no viena uz

vari to izskaidrot?» jautāja savukārt vecais Vīksna. otru. Pēkšņi viņas apstājās manis. Sākumā
pie viņš
—

Es klusēju. Vifrs atbildēja pats: mani tikai stīvi lūkojās. Tad

nepazina, dzeltenā, no-

«Droši vien, vina izdarījusi to, ko sākumā gribēja* svīdusi un jau ilgi nemazgātā seja savilkās zobgalīgā
Roberta gribu. Un tas vinu dziļi smaidā. Viņš bija mani atcerējies. Lēni
Izdarījusi pret sa-
piecēlās un,
trieca, aizskāra, sadusmoja. Jo atminos, ka viņš kādu līgodamies, nāca man klāt. Pacēla roku, ieurbās manī

vakaru Lūcei teica: pierādi, ka mani mīli, jūties lai- glāžainām acīm un tad smagi nolaida roku man uz

mīga pie manis —

un ne- pleca, purināja un grūstīja, itkā
dari tā!» likdams man just kādu klusu

«Hm — bet kur lai Robertu pārmetumu. Es sniedzu viņam

meklējam?» roku.

«Domāju, ka viņš būs pie te- «Labdien, Robert!»

vis pienācis, vai arī Lūce pie- Viņš nesaņēma manu roku

zvanījusi un pateikusi savu — tikai sažņaudza manu plecu

adresi. Viņa solījās apmesties vēl ciešāk, lūkojās manī savām

pie kādas draudzenes. Vai ne- . glāžainajām acīm un zobgalīgi

zini tās adresi?» smaidīja:
«Nē — nezinu.» «Labdien, — hē —
vecs

«Žēl. draugs, paziņa!»

Roberts gan zināja —

Viņš nokrita uz krēsla pie

tikai man neteica. Droši vien,
tuvējā galdiņa un novilka arī
viņš devās pie viņas Lūci me-
mani līdzās. Atraugājās smagi,
klēt.»
uzpūsdams man smirdošu elpu,
«Jā —
ko nu darīsim?»
un teica:
«Neatliks man nekas cits, kā
«Dod papriekšu kādu smēķi
staigāt pa Rīgas krogiem un
tad hē!»
—un parunāsimies —

meklēt Robertu rokā.» domī-

—

«Nav man, Robert! Nāc,

gi noteica Vīksna. iesim krusttēvs tur
mājās —

Vai varēju atļaut vecajam gaida.»

vīram staigāt pa Rīgas kro- Roberts pagriezās pret ci-

giem un meklēt rokā savu brā- tiem dzērājiem, kurus viņš bija
ļa dēlu? Man bija jaunākas atstājis galdiņa:
un pie otra
vieglākas kājas. Teicu: Vecais Vīksna klusēja ■ «Vai pasaulē vairs smēķu
«Vispirms atpūšaties —

no- nava? Hē —
dod kādu —
živai!»
gulaties dienasvidu —
un tad redzēsim, kas darāms.» Kāds pienāca un iesprauda viņam papirosu mutē.
Vecais Vīksna atgūlās manā gultā —-
un drīz vien Roberts nikni viņu atgrūda, iesaukdamies:
iemiga. Viņš bija noguris. Pēdējo dienu bēdas «Nebāz dod rokās. Vai hē!»
un uz- mutē -—
es piedzēris —

traukums bija padarījuši viņu nespēcīgu. Es biju lielā

Viņš sagrābstīja pa kabatām sērkociņus un aizde-
nezināšana —
bet beidzot sāku už labu laimi meklēt
dzināja. Citi dzērāji gribēja pārnākt pie musu galdiņa,
Robertu pa visiem krodziņiem, kas man, pa ielām
bet Roberts dzina viņus prom, nikni roku vicinādams.
ejot, bija iekrituši acīs.
Draudēja izcelties strīds. Atskanēja jau dažs ass un

Pirmajā dienā man nebija laimes. Kad vakarā

vārds. Es sagrābu Robertu pie rokas un vilku
prasts
pārnācu mājās — Vīksna jau bijā izgulējies un nepa-
uz durvju pusi:
cietīgi mani gaidīja. Es īsi:
pateicu
«Nāc mājās, Robert! Krusttēvs gaida.»
«Vel neatradu. Varbūt, rītu būs labāka laime.»
Vēlu vakarā Bet Roberts aizlīgoja pie trešā galdiņa un apsēdās
vecais Vīksna aizgāja pie radiem pār-
tur. Citi dzērāji lika tagad mūs mierā. Nosēdies, Ro-
nakšņot. No rīta jau agri viņš bija klāt. Nu gājām abi
divi berts saslējās un šļupstēja:
—
jo mājās viens viņš negribēja palikt. Tas bija
vēl garlaicīgāk un grūtāk, nekā staigāt ielām. «Nedomā, ka es piedzēris. Es varu skaidri un prā-
pa
arī Nu redzi saprotu, ko tu teici:
Ap pusdienas laiku vecais Vīksna jau bija tā no- tīgi parunāt. — es

ka bieži vecais iebraucis. Vai nav tā?»

guris» mums bija jāatsēžas dārzu solos un

jāatpūšas» Saule gan sildīja, bet vējš vēl bija dzestrs. «Jā, Robert, —
viņš braucis tevi meklēt. Kas tu

Baidījos, ka vecais vīrs nesasaldējas —

tādēļ aicināju par saimnieku, ka atstāj mājas pavasara darbu laikā

mājās* Tur varēsim atgulties un atpūsties no tiesas. un plenčojies pa Rīgu! Brauc mājas —
stādi tupeņus,

Viņš bijā ar mieru —

un nāca man līdzi, lai nosnau- sēj miežus un auzas!»

stos diendusu. (Turpmāk vēl.)

 Vadonis

vēro

tautas

dzīvi un

darbu

Prezidents iepērkas Ilūkstes veikalos. Veikala durvīs Zemgales

divīzijas komandieris ģen. R. Bangerskis.

Apsveicēji pie
Ilūkstes valsts

ģimnāzijas.
Valstsprezidents
Dr. K. Ulmanis
sniedz sagaidītā jiem

roku.

Valstsprezidents Dr. K. Ulmanis iepazīstas

ar Bebrenes lauksaimniecības

skolas būvplānu. Paskaidrojumus sniedz

zemkopības min. techniķis A. Teivens.

Biržu mazpulka dalībnieces velte mazpulku

Valstsprezidents Dr. K. Ulmanis pie
Virsvadonim pašas puķu dārzā
—

Pilskalnes valdes.
pag.
audzētās astres un dālijas.

23. un 24. aug. valstsprezidents Dr.

Kārlis Ulmanis, sekretāra J. Ci m -

merm a n a pavadīts, devas braucienā

pa Augšzemgali. Prezidenta nolūks

bija iepazīties ar zemnieku dzīvi lauku

sētās, uzklausīt vinu vēlēšanos, apska-
tīt skolas un pagastnamus. Tauta pre-

zidentu sirsnīgi apsveica, pasniedzot

viņam ziedu veltes, un aizbraucot jū-
smīgi to sumināja. Lauku iedzīvotāji
ļoti priecīgi par reto apciemojumu un

labprāt stāsta prezidentam savus prie-

kus un bēdas. Plīvojošie karogi, ziedi,
Jaužu priecīgās sejas un sirsnīgais Va-

doņa smaids paliks atmina to apvidu

iedzīvotājiem, kurus viuš apciemoja.

«Vārdos izteikt un apliecināt Vadonim
mūsu uzticību ir par maz,» stāsta kāds

Ilūkstes iedzīvotājs pēc prezidenta ap-

ciemojuma, —
«darbos mēģināsim to

pierādīt. Mūsu Vadoņa gaišais tēls uņ

sirsnība lai atgādina, kādiem mums jā-

būt valsts dzīvē un savās attiecībās.»
Slates jaunatnes
ziedi viņu lielajam draugam Tautas Vadoni sveic Rubenes bērni un aizsardzes.
tautas Vadonim. Pa kreisi Slates pamatskolas Aiz prezidenta Rubenes
pag. vecākais
pārzinis Kalniņš. Donāts Virbulis.
Nr. 617. Atpūta
14

Mežzinis
Zaļā paradīze
Vērojumi dabas un dzīvnieku brīnumvalstī.

(32. turpinājums.) koka kaut kas

Pēkšņi galotne iespurdzās un mar

ēd gardumus! Pusvārdu galvas uzmetas putns. Kas

Nu, še savus esi iemācī- uz
gan tas varēja būt cits
labi. Un plaukstu. ka tikai strazds?
jies —
ari es atvēru mans Ja, tas bija Čipus.
No tās reizes neviena maltīte nepagāja bez saru- Es lepni atgriezos mājā strazdu
ar uz galvas.
nām. Mēs Čipu vairs neiesprostojām, viņš pierada Ziema, istaba, mesta bieži staigājām. Citiem māj-
izlidot no būra un mēģināja izsvilpt visu, ko dzirdēja. niekiem strazds retos gadījumos uzmetās tikai w

Tikai ar runāšanu gāja grūti. pleca. Tik labprātīga atgriešanas no brīvības man

Savu lielāko gardumu tārpus ieraudzījis, tomēr mazliet pārsteidza.

—
—
Ek, mans Čipus, Čipuks
strazds ātri —
ātri izšņāca: Viņš vairs nelidos nē
prom,
«Sss ...
fr ...
Strsņ-strsņ!» Nav vajadzīgs to slodzīt būrītī
Tas mazliet ātri lai ka
atgādināja dzīvo, pašam patīk.
izčukstētu: «Strazdiņ, Strazdiņ.»
Gadījās, ka strazds pievaka-
Tālāk runas mākā Čipus netika.
aizlidoja un visu nakti nebijž
re_
Bet drīz viņš parādīja lieli- maja Mani tas neuztrauca. Kui
1
skas spējas pavisam citā virzie- un kapec strazds lidoja, es, pro-
nā. Mūsu ēdamistabas durvis tams, nezināju, tikai agri rītā iz-

stipri čīkstēja. Māte, pie galda gāju dārzā un svilpodams saucu:

rokdarbus strādādama, dzirdēja «Fju! Čipu, Čipu, nāc mājā!

pazīstamo čīksti un galvu nepa- Fju!»

cēlusi, jautāja: No tuvākās ābeles nolidoja

«Kas tur?» strazds un uzmetās taisni uz ma-

nas rokas: dod šurp tārpus!

Neviens neatbildēja, bet ska-

Māte lestājās siltas naktis. Dūk-

ņa atkārtojās. atskatījās.
Durvis ciet, neviena nav. Brī- damas šaudījās vaboles, dejo-
nums! ka Čipus dami lidinājās tauriņi, pa au-
Izrādījās, ar

garlaicību kaudamies, izmācī- gļiem un ogām rāpoja kāpuri

izčīkstēt durvis. Un šī ska- Strazdam barības visur pil-
jies pa

bieži «čīk- nam. Bet rītos vecu vecā

ņa tam patika. Viņš mums

stēja» bez kaut kāda uzaicinā- saruna:

vai ierosinājuma citu «Čipu, tārpi! Gribi?»

juma no

tikai Mazā spalvainā radībiņa sē2

puses: tā — sava prieka
dēl. uz mana pleca, tirina spārniņus
un ta kā rūc, kā čukst:
Kad debesis_ kļuva svaigi
kokos izliktos «S str
dzidras un dārzā, ...
s ...
s ... ...

strazdu būrīšos ieradās viņu strsņ-strsņ!»

īstie iemītnieki, mūsu Čipus Kādā_ nelaimīgā rītā neviens

dziesmu. Čipste ar tikko nomedītu kāpuru.

neatbildēja maniem saucie-
dziedāja pavasara uz

Viņš svilpa, šņāca, klakšķināja, niem. Velti es svilpu, kliedzu ur

šmakstināja un tik jautri burkšķināja, it kā ta knābis ka negudrs skraidāju pa dārza gatvēm un dobēm. Či-
būtu ūdenī un laistu gaisa burbuļus. Bet knābis bija pus nav. Nav visu dienu, visu nakti.
pacelts uz augšu un izplests, cik plaši vien var. Vai kaķis apēdis? Vai kāda nelaime notikusi? Ne-

Čipus dziedāja vairāk nekā var būt, ka viņš pats aizlidojis aizbēdzis. Nē, tas
krēslā, rītos, vakaros. —

dziedāja dienas divas trīs tad pēkšņi nevar būt. Lūk, nelaime.
Viņš —

un

Dārzs rīta krāšņumā, mirdzēja ziedos,

pazuda. zaigoja_ rasa

lapas spīdēja kā nomazgātas. Bet man viss likās

«Tu pats iznesi būrīti uz lieveņa, pats atstāji durv-
drūms un tukšs: nav mīlā Strazdiņa —
nav!
tiņas neaizbultētas,» mazliet noskaitusies taisnojās
«Laikam gan vairs neatgriezīsies,» skumji spriedu
mana māte. «Vai mums laiks strazdu ganīt — citu
piektā rītā. «Pazuda mans Čipiņš —
pazuda mīlulītis.»
darbu diezgan. Pats vainīgs, kam mācīji strazdam ar
Pusdienas laikā mēs, mana māte un es, gājām pa
knābi durvtiņas atvērt.»
pilsētas bulvāri, kam abās pusēs slaidu liepu rindas.
Nobēdājies izgāju dārzā. Tai laikā es jau mācījos
Mēs gājām uz tirgu —

pirkt jaunu putnu. Pēkšņi kaut

visādas gudrības, piemēram, latīņu valodu un skaitīju
kur augstu iečīkstējās mūsu ēdamistabas durvis.
sevi gandrīz vai par pieaugušu vīru, bet jāatzīstas,
«Māmiņ, klausies,» es iekliedzos, mātes roku sa-
tai rītā par pazudušo strazdu domājot —

man loti
tverdams, «tas ir mūsu Čipus! Fju, fju!»
gribējās raudāt.
«Ko tik' tu nesadomāsi! No kurienes šis te gadī-
Viegli pateikt: «Noķersi citu.» Kur vairs otru tādu
jās? Laid manu roku vaļā un nesvilpo. Cilvēki sāk
ņemsi? Gandrīz vai runāt mācēja. Un cik labi mani
skatīties, —
ej pieklājīgi!»
pazina, kā galviņu grozīja, kā spārniņus... tu čīkst! Čipu, Čipu, tār-
«Bet paklausies —
durvis

«Čipu, Čipiņ, kur tu esi, manu mīļo Strazdiņ!» es

piņi, Čipu! Fju, fju, ātri šurp! Ei, Čipu!»
saucu, pa agra pavasara
smaržām pielijušu dārza gatvi No zaļās lapotnes izspurdza putns un nolaidās uz

staigādams. mana pleca.

15 Atpūta Nr. 617.

Ak tu, palaidnis, klaidonis! Kur tu četras

vazājies viņš atsēdas uz laktiņas, tīrīja spalvas un miegaini
dienas naktis? No kā tu iemācījies tik nesmuki
un krekšķināja: paēdis.
ķērkt žvadzināt? Laikam vārnām žagatām Kamēr mēs ēdām vai dzērām strazds
un ar un zupu, tēju,
esi kopā blandījies —

palaidnis, palaidnis. nelikās par mums ne zinot, bet tiklīdz uz galda parā-
Nu, labi, labi. lesim mājā, manu mīļo putniņ. dījās gaļa, ta strazds bija tūliņ klāt un diedelēja kumo-
Man nekā nebija, ar ko Čipu pacienāt, bet viņš to- siņus. Kāpostu pīrāgu no biezpiena pīrāga Čipus at-

mēr visu ceļu cieši sēdēja pleca. Viņš sēdēja

uz mana
šķīra ļoti labi. Pirmais tam neinteresēja nemaz, otrais
bez atalgojuma. lieliski. Ja
garšoja mums pie zupas bija kāpostu pī-
Ilgs mūžs. Gadi gāja, līdzi nesdami lielas pār- rāgs, Čipus vienaldzīgi sēdēja savā būrī, ja biezpiena,
maiņas. tad —
žvīuks! —

no būra laukā un pie šķīvja klāt:

Es izaugu garš puisis. Ģimnāzijas gudrības mani lūdzu Sīkās
gabaliņu! drusciņas viņš knābāja reti un,

spieda un smacēja. Logaritmi un grieķu locījumi mani tikai garlaicības, ne bada dzīts.

vajāja kā briesmīgi spoki. No viņiem Ar laiku Čipus spalvas

es bēgu uz me-
pieņēma tumši mālainu no-

dībām, bradāju pa purviem pēc pīlēm, sekoju slokām krāsu, uz kuras spilgti izcēlās baltie raibumiņi. Viņš
upju seklos un meklēju rubeņus mežu izcirtumos. pats it kā izauga, nobrieda.
Klēpjiem nesu mājā putnus, Viesi, kas pirmo reizi ap-
gan platpleznainus, gan gar- meklēja mūsu māju, bieži brī-
knābjainus, gan kuplastainus. nījās:
Bet man nekad neienāca prā- «Kas tas jums par putnu?
tā domas — šaut strazdus, Vai tiešām strazds? Tik liels!»

kas bariem lidoja pār mūsu Reiz kāds viesis pie būrīša
ķiršu dārzu. Mednieka laupī- piestājies sāka stāstīt, ka viņš
jums peld, lido, skrien, —

kādam zobu ārstam esot re-

šauj to, nes mājā virtuvē, bet dzējis brīnišķīgu strazdu —

neposti sīkas dzīvībiņas. tas pratis izrunāt: «Sveiks,

Mums būrītī dzīvoja mazs
Strazdiņ.»
spalvains radījumiņš, mūsu Pēkšņi no būrīša atska-
draugs, mūsu ģimenes loce- nēja čukstošs kliedziens:
klis: mūsu Čipus. «S s 5... str .
... ... ..

Čipus sēdēja uz savas str ... strsņ-strsņ!»

laktiņas un tīrīja spalvas. Viesis palika ar vaļā muti,
Mēs brokastojām, ēdām biez- bet prieka vai
es no palēcos.
putru. Tā strazdam neintere- Ek, kur mans Čipus gudrinieks!
sēja, viņš uz mums pat nepa- Redz, kā parādīja, ko prot!
skatījās. Vai Čipus tiešām saprata, par
«Katiņ,» rīkoja māte, «at- ko viesis runāja, jeb viņš
nes biezpienu.» vienkārši uztvēra pazīstamo
Tiklīdz māte bija izteiku- vārdu un izgrūda atbildi? —

si vārdu: biezpiens, tā strazds To es nezinu, tik to varu

no būra lauka, uz galda vir- teikt, ka viņa kliedziens nāca

sū un klibodams pastaigājās Zīlīte atlaidusies ar barību knābī pie savas ligzdas, īsta laikā.
kas iekārtota koka dobumā.
starp šķīvjiem un glāzēm. Mūsu mājā izdzīvojās da-

«Nu, Čipu, kas ir, vai muļ- žādi putni. Neviens no tiem

ķis esi?» es dusmīgs izlikdamies baros, «tu jau piekto nepalika ilgi, jo spārnoto dziedoņu mūžs nav garš.
gadu pie mums dzīvo, bet vēl nemāki runāt. Tūliņ čipus piesavinājās to visu dziesmas; citu tūliņ, citu

saki: tikai ilgāka laika. Kada aukstā

Strazdiņš!» pec ziemas rītā, kad

Manī skatās melnas, mirdzošas actiņas. Strazds lauka mirdzēja spilgts sniega baltums, istabā pēkšņi
skaidri ka runāju viņu nostājas pie saka skanēt tik dzidri izbrīnījusies
saprot, es ar un treļļi; māte pacēla
mana šķīvja. galvu un jautāja:
«Saki: Strazdiņš, citādi nedabūsi biezpienu,» es ne- «Vai atkal kādu atnesuši?»
kanārijas putniņu esat
atlaižos un uzlieku roku uz strazda vislielāko gar-
Nē, mūsu strazds, nezin kādēļ, bija atcerējies dzel-
dumu.
teno, pirms gada pazudušo putniņu un tagad skandi-
Čipus nepacietīgi mīņājas, tirina spārnus, sabož
nāja viņa dziesmu.
spalvas un izšņāc: ziemā
Kādā pie mums dzīvoja zvirbulis. Būrīša
«S s s str strsņ-strsņ!»
...
...
... ...

tam nebija, viņš gulēja loga aizkaru krokās. Mēs viņu

«Lūk, tā ir labi! Ņem savu gardumu.» Es pacēlu
iesaucām par Čik-Čik. Zvirbulis jautri lēkāja, bet gan-
roku un Čipus knābis iecirtās biezpienā. drīz vienmēr klusēja. Viņa vietā runāja strazds, tik-
Tas atkārtojās tik bieži, ka klātesošie vairs par to
īdz viņš ieraudzīja Čik-Čiku, tā tūliņ zvirbuliski kliedza:
nesmējās.
«Tjuliņ, tjuliņ, ččččč, čerr!»
«Kā tev nav žēl tā spīdzināt putnu,» bieži bārās

viņam visas sacēlušās.»

Zīlīte mūsu mājā nekad nedzīvoja, bet Čipus to-
māte, «skaties, spalviņas
«Tas kāres mēr ļoti labi prata viņas dziesmu un bieži laida to
no pārmērīgas pēc biezpiena, ne no

mokām. vaļā:
Pietiek, Čipu, ej mājā!»
Spalvas tūliņ nolaidās. Strazds redzēja, ka vairāk «Ci-piņ-pen-tarach!»
nekā no manis nedabūs un atgriezās savā būrī. Tur (Turpmāk beigas.)
 Piemineklis brīvības cīnītājiem Iecavā

Iecavas un apkārtnes organizāciju apvienības priekšsēdis māc. J. Lūsis pie goda-

vārtiem Iecavā apsveic ministru A. Bērziņu. No ministra pa kreisi armijas

komandiera pārstāvis ģen.

Kurelis. Aiz ministra 4. Val-

mieras pulka komandieris brigades 3.Jaunlatgales
aizsargu
Robežsargu
pulkv. Skujiņš,
Brīvības piemineklis Iecavā, ko 23. augustā atklāja priekšnieks pulkv. Prauls un

ministrs A. Bērziņš. māc. Edg. Bergs.

22. aug. Jaunlatgales apr. pašvaldības pasniedza 3.

ko iesvētīja robežsargu māc. K. Briedis. Pa kreisi

pašvaldību vecākais J. Kimerals, tālāk

Apmāca skautu jaunos vadītājus. Ministrs A. Bērziņš skautu vadītāju

augstākos kursos pie

Garezera. Aiz ministra
skautu priekšn. T. Balt-

purviņš un arodskolu di-

rektors J. Zubāns.

Lielākās

kristības Rīgā
Pa labi:

Valsts zīdaiņu namā, Rī-

gā, Kapseļu ielā, 22. aug.

kristīja 67 bērnus — 42

meitenes un 25 zēnus, no

kuriem —
31 atradenis.

Krusttēvi un krustmātes

bija tautas labklājības

ministrijas atbildīgie dar-
binieki, kā arī sabiedriskie
darbinieki. Atradeņus,
kad tie kādu laiku uztu-
rējušies zīdainu namā,

labprāt adoptē bezbērnu

ģimenes. Bērni kristībās
saņēma latviskus vārdus

un uzvārdus. Uzņēmumā:
kristību skats. Kreisā
pusē krusttēvi: žurnālists
J. Porietis, dir. 0. Sīlis
Vidū māc. E. Stage.
 Flotes sacīkstes Ventspilī

22. un 23. augustā Ventspilī sarīkotās karaflotes die-

nās notika arī sacīkstes peldēšana, airēšanā, signali-
zācija un zēgelēšanā, kurās piedalījās kā matroži, tā

zvejnieki.

Eskadras komandieris jūras

tapt. T. Spāde un Ventspils

pilsētas galva A. Sniķers ar

zvejniekiem -
uzvarētājiem.
No kreisās: A. Zariņš, A.

Sniķers,Z. Ziemels, jūras

kapt. T. Spāde, A. Kalmanis,
K. Zariņš.

bataljonakaroga svētki.

bataljonam karogu, Uzvarētājs individuālā karodziņu

—

Jaunlatgales apr. signalizācijā matrozis Puzis no

pagastu vecākie. Imantas. jūrnieku zvejnieku laivas

Kara un pie airēšanas sacīkšu starta.
Nr. 617. Atpūta 18

Kā atmodināt un attīstīt cilvēkā apslēptos garīgos spēkus

Praktisks vadonis ceļā uz fizisko un morālo atdzimšanu.

(27. turpinājums.) šais letekmē vēdera orgānus un gremošanu; ceturtais pārvalda

sirdi un elpošanu; sestais atbilst apziņai, psīchiskam darbam,
Ķermeņa septiņi okultie centri.
gaišredzel, bet septītais —

Parapziņai, intuicijai, ekstāzei, gara

ir galvenās vietās, starp
Septiņi okultie centri kurām orga-
darbības augstākām pakāpēm. Šajā centra «kundalini» spēks
nismā cirkulē prana. Indusi tos sauc par «čakram» — apļiem ieb ko «odžas».
pārvēršas vissmalkākā psīchiskā enerģija, sauc

riteņiem, ar attiecīgu skaitu «spiču» — centru, Jeb «lotosu», ar Centri 3., 4.—6. atbilst ķermeņa galvenam sadalījumam: vē-
tādu pašu ziedlapiņu skaitu. ders, krūtis, galva, jeb: gremošana, asinsriņķošana un elpošana,
Koncentrējot uzmanību uz kādu no šiem centriem un darbība (fiziskais ķermenis, astrālais ķermenis un dvē-
savu nervu

radot sev noteiktu priekšstatu par spēka sakrašanos viņā —

mes, sele) bet 1. centrs — Parapziņai (Garam —
«atma»).
tiešām, virzām turp «kundalini»
laikā aiz- atmodināšana.
spēku, sevišķi tad, ia šai Savijumu
Akrobatika vai darbs
turam plaušas gaisu un elpošanas
Sagatavošanās vingri-
sasprindzinājumu pārnesām uz at-
ti a jura s. Pirms ķeramies pie gal-
centru. Tā tad vienā laika
tiecīgo
vena vingrinājuma «pranajamas»,
elpošana un uzmanība.
jāpielietā strāvas
jāiemācās sajust pranas jeb
spēku vienā vai
Koncentrējot viņas īpatnais pārveids «kundalini»,
otrā ķermeņa vietā, sevišķi kādā jāprot tas vadīt galvenais, jā-
un,_
septiņiem okultiem savijumiem centri jeb
no sajūt septiņi pieminētie
—
panākam dažādus eiektus. Atzī- savijumi.
mēsim šos 7 centrus:
Tāda savijumu atmodināšana
1. Svētais savijums (Mu-
_

notiek šadā veida: Pieņēmuši

ladhara — čakram) atrodas mu-
«padma —
asanu» (skat iepriekš)
gurkaula leiasgalā. Gaišreģi redz vienatnē seju
un pagriezušies ar

zeltaina trijstūra vei-

viņu spīdoša, uz ziemeļiem vai austrumiem, pus-

dā. Organismā viņam atbilst oža tumsā un klusumā ieelpojot

dziļi
dzimuma orgāni. Stichija ir —
to
un gaisu, aizturat plaušas un elpas
astroloģijā atbilst —
Sa- sasprindzinājumu novirzāt uz 1.
zeme;

turas. centru. Tad izdvešat gaisu.

Prostatiskais savi- Pēc tam, kad būsiet ievingrinā-

2)
čakram) at- jušies pranas strāvu sajust 1.
jums (Suadisthana — cen-

iekšienē urī- trā un sajust arī pašu šo centru,

rodas ķermeņa starp
kanālu taisno jasak atmodināt 2. centrs, vadot
na un zarnu —
ap-

kur rodas sajū- «kundalini» to pirmo

mēram tajā vietā, uz caur cen-
tru. Pēc sekmju sasniegšanas
ta, kad vajadzīgs urīnu nolaist. 6 ķe-
raties pie 3. centra, vadīdami to
poli, sarkanā krasa. Atbilst —
gar- uz

vēders. Stichija ūdens; «kundalini» caur 1. un 2. centru.

ša un —

Tā ar laiku izdosies atmodināt vi-

astroloģijā —
Jupiters.
sus centrus — līdz pat septītajam.
3) Saules savijums (Ma-
Vingrinājumus izdarīt ik die-
nipuraka —
čakram) atrodas vē- var

dera centrā un sirdsbedrītēs, 10 po- nas 10—1S minūtes.

lu, dzeltena krāsa. Redze un kājas.

Stichija —' ūdens. Marss.

Pranajama.
4) Sirds —
plaušu savi-
lespēja likt «kundalini» pēc pa-
jums (Anahata — čakram) — pie ša cirkulēt šiem
Japānā lauku apūdeņošanai vēl vēlēšanās starp
sirds bronchu 12
tagad lietā īpatus ūdens
un lejasdaļas. po-
vai koncentrēties kādā
ratus, ko strādnieks griež svaru.
centriem, no
ar savu
lu; krāsa balta. Apmēram viņā sa- tiem savai
— nozīmē, gribai pa-
jūtam elpošanas apgrūtinājumu kļaut visu Tādu
organismu. spēju
smagā gaisā. Atbilst —-
tauste un rokas. Stichija uguns. vadit
—

pranu sauc par pranajamu.

Venēra. Indusi domā, ka līdz ar to notiek visa mūsu fluidiskā orga-
S_) Rīkles savijums (Visuddha —
čakram) atrodams nisma (visu nemateriālo ķermeņu) koncentrēšanās ieinteresētā

rīkle. 16 polu; krasa melna. Tur sajūtam sāpes degunriklē iesnu centra; šo organismu viņi sauc «Prana-Maja-Koša» un tas iz-

un kakla saaukstēšanas gadījumos. Atbilst dzirdei un balsij. Sti- platās apm. 96 collas uz visām pusēm no fiziskā ķermeņa.
chija —
ēters. Merkūrs. Kustība 1. līdz 7. veicina
no centram spirituālizāciju, garī-
6) Alotais savijums (Agnea —
čakram) atrodas sma- gumu, garīgu darbu (uguns, gaiss), pretējā kustība —
materiāli-

dzeņu priekšēja daļā, pret deguna sakni. 2 poli; rublnsarkana zāciju, fizisku darbu (ūdens, zeme). Šo atzīmi var arī pielietai
krasa. Apmēram tur sajūtam aukstumu pierē, kad dažkārt elpo- vienas vai otras stichijas enerģijas attīstīšanai. Jāvingrinās ka

jam salā, vai ēdam saldējumu; turpat ari sajūtam sasprindzi- vienā, tā otrā virzienā.
nājumu, ka savelkam uzacis, pie kāda garīga darba piepūloties. izdara
Pranajamu parasti «padma-asana» pozā, iīdz ar dziļo
Mentāls. Atbilst domam, apziņai, gaišredzei. Mēness. ieelpošana («puraka»),
—-

elpošanu, kuras trīs fāzes ir: elpas aiztu-

7) Pumpveldīgais ķermenis (Sahasrara čakram —
rēšana («kumbaka») un izelpošana («rešaka»). Par elpošanas
jeb Brahma — rundra) (Brāma plaisma) atrodas smadzeņu cen- sekošais:
ritmu jāatzīmē
trā. Bez oranža krāsa. Tas ir vissvarīgākais okultais
poliem;_ Dabīgi elpojot, kas notiek bez mūsu gribas un apziņas līdz-
centrs — Augstākas apziņas unekstāzes jauno smadzeņu dī-
darbības, visilgāk velkas ieelpošana (ja neskaitam atpūtu ar
glis. Apziņa un ekstāze. Gars. Saule.
tukšām plaušām starp diviem elpojumiem), tad seko gaisa aiz-
Vajaga iemācīties skaidri sajust visus šos centrus unpranas visātrāk notiek Šo trīs
turēšana un, beidzot, izelpošana. elpo-
strāvas viņos, iegūt priekšstatu par viņu atrašanās vietu, krāsu ir
šanas fazu nozīme sekošā:
un «ziedlapiņām» —
centru skaitu. Pirmo var atrast — piespie-
leelpošana atbilst enerģijas ieņemšanai un radīšanas proce-
žot mugurkaula lejasgalu ar pirkstiem un atceroties šo sajutu.
sam (indusi trīsvienības pirmā persona —
Brama). Gaisa aiztu-
Visi šie centri ir savienoti ar nervu ceļiem un bez tam 7. atbilst attīstīšanai
rēšana plaušās spēku un uzglabāšanas pro-
centru ar 1. vieno šķidrums, kas pilda smadzeņu šūniņas mu-
un
cesam (otrā persona
—
Višnu). Izelpošana atbilst iedarbībai uz
gurkaula iekšējo kanālu, pa kuru spīdoša pavediena veidā cir- ārējo pasauli, ārdīšanai atsvabināšanai visa kaitīgā
un no —

kulē neutralais fluīds «sušumna».

ļauna (trešā persona —• Šīva). Atpūta ar tukšām plaušām starp-

Sevišķi svarīga nozīme ir sekošiem centriem jeb «saviju- laikā starp diviem elpojumiem atbilst —
iznicināšanai un saga-
miem»; Pirmā elpojot parasti cenšas uzkrāt «kundalini»; tre- tavošanai jaunam radīšanas procesam un darbībai (atdzimšana).
 Atpūta Nr. 617.
19

Viegli saprast, ka šīs fāzes atbilst pakāpeniskās attīstības sasist loga rūti. Atcerēsimies tikai bībeles nostāstu Jērikas
par

vispārējā likuma 4 fāzēm, par kurām iau rakstījām 1. nodaļas mūru sagrūšanu no tauru skanam.
nostāda cilvēku visas
otrajā pusē. Tādā kārtā elpošanas process Smadzeņu lokalizācijas.
pasaules dzīves attīstības ritma. 3. nodaļā apradīto elpošanas Uzmanības koncentrēšana uz atsevišķām smadzeņu dalām
ritmu, kā visizdevīgāko speķa uzkrāšanai («zemē»; B—32—-1—32—-16)
6)8 rada dažādus eiektus; šīs daļas mēs saucam par smadzeņu io-
var arī mainīt — skatoties pēc apstākļiem. Piemēram, Ja grib kālizāciiām.
kādu visspēcīgāk ietekmēt, vajaga pagarināt izelpojumu («uguns» ledomāsimies smadzenes, kas uzzīmētas apļa veidā, ko rā-
ārdošā iedarbība; 8—16—32). Radošu darbu darot, ietei- diusi sadala
un 8 līdzīgās daļās. Indusi smadzeņu priekšējā pusē
cams pagarināt ieelpojumus («ūdens»; 32—16—8). labi atrod pacietību un cildenību; vairāk labi miegai-
pa pa —

nību, gurdenumu, ļaunas domas; vel vairāk pa labi —

naidu,
Galvenais vingrinājums. skumjas; mugurpuses labajā pusē — skaudību, greizsirdību;
Vingrinājumus pranajamā izdara «padma —
asana» pozā, ar
mugurpuses (pakauša) kreisajā pusē — jautrību, maigumu;
seju pret ziemeļiem vai austrumiem. levelkot dziļi gaisu, parasti kreisajā puse
—
neapmierinātību, apātiju, neiecietību; kreisajā
ar kreiso nāsi (ida), aiztura šo gaisu plaušas un elpošanas sa- pusē uz priekšu — mīlu, prieku, skaistumu; priekšpusē labi
pa

līdz uzmanību koncentrē 1. centrā. Pēc tam reliģiozas jutas, bet

sprindzinājumu ar —
-

samierinatību, iekšējas pārdomas, cen-

pakāpeniski šo uzmanību sasprindzlnatību parvirza līdz 7. tra -punveidīgais ķermenis-7. darbs.

un centrs: garīgums, psīchisks
centram un atpakaļ, tad izdveš gaisu ar labo nāsi. Pēc tam at- Koncentrējoties uz šīm smadzeņu daļām, var mākslīga
kārto to pašu — tikai ceļa sasniegt attiecīgus
ieelpojot labo un izel- eiektus; pie tam va-
ar
Senatnes retums
pojot ar kreiso nāsi (pin- jaga domāt par šīm da-

gala). Var arī elpot ar ļām piemītošām krasam:

abām nāsīm (sušumna). 1. daļai —
balta, 2. daļai
sarkana, — 3. — melna,
Pranaiamas galvenās
ci- 4. —
debeszila, S. — oran-
fāzes, kuras seko cita
ža, 6. — ziia, 7. —i dzel-
tai, ir: 1) uzmanības un
tena, 8. —
balta un cen-
enerģijas koncentrēšana uz
trā violeta.
centru jeb (vēl labāk)
—

3.
Normālā dzīvē tāda
uz 1, centru (gara iemie-
garīgas enerģijas koncen-
sošanās matērijā, radīšana,
trācija («odžas») vienās
Brama, Dievs-Tēvs); 2)
vai otrās no šīm smadze-
— uz 4. centru (garīgas
ņu daļām notiek dabīgi,
apskaidrotības sākums,
pate no sevis, bez mūsu
Višnu, Dievs-Dēls); 3) —

gribas un apziņas līdzda-

uz 6. centru jeb (vēl la-
lības, kāpēc arī mākslīgā
bāk) uz 7. centru (garīga
ceļa šo koncentrāciju
apskaidrotība, Šīva, Dievs-
drīkst virzīt lielu
Svētais Gars). tikaj ar

uzmanību un mērenību.
Šīs trīs fāzes arī var
Trīspadsmitā
atbilst ieelpojumam, elpas
nodala.
aizturējumam un izelpo-
kon-
N 1 ē g v m s.
iumam — ieelpojot o_s
centrējoties uz 1. centru, Vispārējs atskats.
elpu aizturot —< uz 4. un Noslēdzot musu garīgo
izelpojot —
uz 7. Var arī speķu attīstības kursu,
ieelpojot pranu virzīt uz gribam dot vēl dažus
augšu no 1. līdz 7. cen- aizrādījumus mūsu lasī-
Vecbornē, Ilūkstes apriņķī, atrodas loti īpatnēja koka baznīciņa, kas
tram un pec elpas aiztu- tājiem. lepazīstoties ar
celta XVI g. s. Lai šo vecāko un būvformas ziņā interesanto koka
rēšanas —
izelpojot vir- cilvēka būtnes okulto ana-
baznīciņu paglābtu no iznīcības, pieminekļu valde nolēmusi to pārvietot
zīt atpakaļ no 7. uz 1. tomiju, mēs uzmetam arī
uz
Brīvdabas muzeju. Baznīcu patlaban nojauc un jau šoruden to no
centru. Un beidzot —
var tālākās nodarbības pla-
jauna uzstādīs Brīvdabas muzejā.
arī aizturēt elpu ar tuk- nu, kas ir attiecīgo
šam_ plaušām. Šinī gadī- principu
praktiska pie-
jumā var ar pilnām plaušām izdarīt kustību uz augšu (no 1. uz lietāšana.Tāda kārtā saskaņa ar cilvēka uzbūves trīskārtējo schēmu

7. centru), bet ar tukšam plaušām uz leju (no 7. uz 1. cen- (ķermenis, astrālais ķermenis un psīchika) mums vissvarīgākās
tru). lespējamas arī vel citas kombinācijas. šķiet 2., 3., 5, un pa daļai arī 6. nodaļa apradītās vingrinājumu
Indusi pranajamai nododas ik dienas 3 reizes vairākas trīs pamatgrupas; tas ir: fiziskie vingrinājumi (2. nodaļa),
—

elpo-
stundas pilnīgā vientulība un specifiskus noteikumus ievērojot, šanas vingrinājumi (3. nodaļa) psīchiskie vingrinājumi (5. no-

par kuriem te neminēsim. Izdarīt pranajamu tādos sadzīves ap- daļa), un kā dabīgā sagatavošanās pēdējiem — jūtekļu orgānu

stākļos, kādos atrodamies mes

—
rietumzemju ļaudis — nav vingrinājumi (4. nodaļa), kuri mūsu psīchikai piegādā viņas dar-
iespējams. To ievērojat. Plašākas pamācības par pranajamu ne- bam nepieciešamo materiālu.

ietilpst mūsu kursā —

tās pieder jogismam. Mēs te tikai no- Var sastādīt sev ikdienas vingrinājumu plānu,
radījām uz šīs mācības vispārējiem principiem. apmēram, šādā kartība: no rīta gultā —
pašiedvesme, tad aktī-
vais stāvoklis tam gaisa vanna un aplaistīšanas. Dienā: el-
;_pec
Mantrams.
pošanas un pec tam psīcho-fiziskie vingrinājumi. Vakarā: pa-
Tie, kas vingrinās pranajamā, drīz vien sajūt vajadzību ar sīvo spēju vingrinājumi. Naktī: gaisa psīchiskie vingri-
vanna,

kādu vardu vai skanu apzīmēt koncentrāciju uz katru no pie- nājumi, pasīvais stāvoklis, koncentrēšanas, pašiedvesme, pašhip-
minētiem centriem. Pat 4. nodaļa aprādītos elpošanas vingro- noze. Jau iepriekš aprādītais dzīves režims un ēšanas noteikumi

jumos sajūtama nepieciešamība domās līdzskaitīt. ir nepieciešami nevien sekmju sasniegšanai, bet arī vienkārši
Indusi ir izstrādājuši veselu mantramu sistēmu — tie ir īpaši veselībai.
balsieni, kuri visvairāk atbilst stichijam un nervu savijumiem, Loti svarīgs ir 12. nodaļas saturs, kur aplūkoti dažādi ener-

un no kuriem katru vajaga ižlietat savā attiecīgā gadījumā. Te ģijas veidi, kas pastāv daba un tāpat pranajama —
bet praksē
tie būs: tie sasniedzami tikai nedaudziem, tāpat kā 11. nodaļa. Bet visi
1. centram un zemei atbilst balsiens «Lam»; 2. centram un tie, kas grib sasniegt sekmes, nedrīkst atmest 2., 3., 5. un 6.
ūdenim «Vam»; 3. un gaisam «Pam»; 4. un ugunim «Ram»; 5. nodaļas vingrinājumus, turpinot tos ilgi un neatlaidīgi.
un ēteram «Fam». leelpojot vispār var domās atkārtot balsienu Visi musu pieminētie vingrinājumi ir cilvēkam gluži dabīgi un

«ham», bet izelpojot —

«sa». Skaitļu vietā var lietāt attiecīgā daudzus no tiem viņš izdara ikdienas dzīvē gluži instinktīvi. Pie-
daudzumā balsienu «om», kas induslem līdzīgs apmēram mums mēram, sākot ko smagu celt —
gluži neapzināti pieņem pilnas
pazīstamam «āmen», plaušas ar gaisu; atmostoties staipās un žāvājas, lai ar pasti-
Mantrama pielietāšana vingrinājumos palīdz uzmanību kon- prinātu elpošanu un muskuļu sasprindzinājumiem sevi satrauktu;
centrēt un atvaira blakus domas; atvieglo arī dažādu stichiju miega un atpūta —
atdzīvo muskuļus, ieņem pasīvu stāvokli un
attīstīšanu. t. t. Arī tādam, šķietami vienkāršam, parādībām, kā ādas nobā-
Mantramus skaitot mēdz izdarīt īpašas kustības, ar kurām lešanai un nosarkšanai, karstuma un aukstuma sajūtai, trīsām,
rīkojas magi. Ir jau vispārzināms, ka ar attiecīgi izraudzītu notirpumiem v. c. ir tiešs sakars ar organisma slepeno spēku
skanas toni var izdarīt dažādus fiziskus efektus —
var pat attīstību. (Turpmāk beigas.)
 Virsl. Broks uz «Klaipa» lēcienā pār šķēršļiem

Latvijas kauss, ko 1933. g. un 1934. g. ieguva Polija, 1935. g. —

Latvija

Ko redzēsim IX
starptautiskās
jāšanas
sacīkstēs Rīgā Virsl. Ozols uz «Nargusa» lēcienā pār šķēršļiem

Bokss zirgu mugurā Ievainotā pacelšana

Virsnieka vietnieks Šmerliņš uz

kalnā. «Bangas» paklausības lēcienā

Kāpiens stāvā

Tautudēli un tautumeitas —
veikli džigiti Kādreiz neveicas arī.
 NESKATIES SAULĒ
JĀŅA JAUNSUDRABIŅA ROMĀNS

(Beigas.) dzīgs
vārds,_ko viņš pec daudziem gadiem atkal dzird.
Jo viņš ir pārak vecs un sen nevienam nav vairs va-
Nu es dzīvoju māsas Antonijas tuvumā, un tomēr jadzīgs.
atrodos no viņas tikpat tālu, kā senāk. Man pat brī- Ezeram ir tik daudzi krasti, kas stiepjas kā bagā-
žam liekas, ka viņa mīt kādas citas zvaigznes, tīgi ornamentēta zelta aplodze kristalla
uz un ap spoguli.
ka tikai atstādams šo zemi es viņu sastapšu. Tā ir

briesmīga sajūta, jo es ne visai ticu cilvēka dvēseles Es vēlētos būt ietverts viņas elpas lokā, un ietverts
spējai, atstāt dzimto vietu, jo visa viņas cenšartās ir deši, kā vistuvākais. —
Pati laimesmāte taču ir sie-
vienmēr vērsta uz turieni. Sī sa- viete, —
kas cits lai mums sa-

jūta dara mani pavisam slimu. gādātu augstāku laimi?

Gandrīz ik dienas es rakstu at- *

kal sīkas vēstules, kaut nenosū- Ja es butu aukla iesiets ak-

tu ne rindas, šīs vēstules ir kā
mens, ko ganuzēns griež sev ap
lietus lāses smiltīs. Tomēr tā ir galvu, varbūt, es izraisītos un

labāk, nekā kad viņa tās saņem- dūkdams ieskrietu tik tālu eze-

tu un saņēmusi vienaldzīgi pa- rā, ka neviens vairs manis ne-

smietos. Bet
atrastu. tā esi Tu, kas liek

Nesmejies, lūdzama, dievi- man lokus liekt ap klosteri.

šķā māsa, ja kāda no tām Nonāc cilvēcībā, dievišķā
_

kādreiz tomēr nonāk Tavā ro- māsa, vai pacel mahi savos aug-

kā. —
Viss tur sacītais nav stumos, bet esi ar mani. Tā ir
teikts ar prātu, bet ar sirdi, kas mana pēdēja velēšanās un es

pieder lielam, varbūt jau vecam, zinu, ka Tu tai nevarēsi preto-

cilvēkam, kas tomēr vēl ir ties, jo es saucu no dziļas, dzi-
bērns. ļas mūžības.

j? •k ■

Viņa ir saule. Kad es biju to izlasījusi un

Manas domas ir ziedošs sau- katras lapas saturu labi pārdo-

lespuķu lauks. Katra ziedu gal- mājusi, es gribēju runāt ar māsu

va ir vērsta uz viņu. Antoniju, bet bija jau stipri vēls.

* atradu
Es nelaiķa dzejnieka
Brīžam man liekas, itkā dvēseles refleksijās daudz dziļu
mūsu starpā būtu bezdibens. un patiesu jūtu. Bet kam ar tām

Bet kas ir šo lai- apstājamies pie makšķernieka. vairs Dieva

bezdibeņi ...mēs
veca
vajadzēja traucēt

ku technikai? Tiem pārsviež kalponi, kas reiz jau bijusi tik

ka
pāri tērauda tiltus. Lidmašīnas laižas nepieskardamās satraukta, bēgusi no zemās zemes dzīves? Viņš
visaugstākajām Himalaju galotnēm. tomēr bija un palika pasaulīgs cilvēks. Neraugoties
Kādēļ starp mums lai būtu nepārspējams bez- uz visām pūlēm pacelties augstākā dzīvē, viņš bija
dibens? šaudīgs un bez Dieva miera. Te viņu vadīja gars, te

Tādu bezdibeņu vispār nemaz vairs nav. — Ir ti- miesa. Varbūt viņš bija savā mūžā daudz cietis no

kai sīki cilvēku nolikumi, kas mums vājos brīžos iz- kādas sievietes, no kādas zemas un ļaunas būtnes, tā-

liekas kā bezdibeņi. pēc savā neapmierinātībā vēl pat pēc nāves meklēja
garīgas tuvības, pietiekošā mērā tās nebaudījis dzīvs

Vai ir kas tīrāks un skaistāks par rīta blāzmu, kad dzīvodams.

tā mirdzēdama paceļas kā rožains putna spārns par Es gribēju māsu Antoniju mierināt, jo viņa bija
ezeru? pilnīgi dibināti saviļņota līdz dvēseles dziļumiem jau
Vai būtu grēks, ja mēs ar māsu Antoniju tad sēdētu par to, ka viņai, taisni viņai bija nācies redzēt šī ievē-
laivā un ap mums būtu tikai klusi ūdeņi un dzirksto- rojamā cilvēka pēdējo skrējienu, un jo sevišķi par to,

šais rīta dzestrums? Vai būtu grēks, ja saulei lecot es ka viņš, kas zina, viņas dēļ bija galu ņēmis, it kā ne-

saņemtu viņas roku un teiktu: laimīgā mīlestība.

«Skaties, mīļā māsa, —

tur uzlec saule! Nu līdz Otrā rītā, pašā rīta agrumā, es gribēju pagodināt
vakaram jūs man būsiet divas.» māsu Antoniju ar savu vizīti viņas istabā; bet atradu
Saule uzlec, pārpeld debesu plašumu no viena to tukšu.

ezera krasta līdz otram un noriet. Uz galda bija tikai viņas krusts un rožu kronis.

Ta ir viena no mūsu dzīves dienam, gara un skai- Es nojautu kaut ko ļaunu. Es aplinkus izvaicāju
vai
sta diena, jo mēs lieti izlietajam katru mirkli. māsas, novices un skolnieces, —
kāda bija ma-

Mēs pieturam laivu niedrājā un vērojam asu čauk- nījusi, kad māsa Antonija naktī aizbrauca Ūz staciju?

stoņu, kas nav nekas cits, kā zemes skarbums, nostā- —

Viņai bija komandējums uz svēto pilsētu Romu.

jies ūdens maigajam pieglaudīgumam. Es ticu, ka Dievs man Šos melus piedos, jo tie tika
pretī
Mēs izbraucam malā. Es paceļu no olaines gludu runāti Viņa valstības labā, cilvēkiem ar to nekaitējot.
oliņu, baltu, dzeltenu, zaļganu, brūnu vai zilu, un saku: Lielā nemierā, bet visā klusībā pēc tam es pārme-
«Tikai nedomā, trusīt, ka tas vienkāršs klēju klostera ēkas un tuvāko apkārtni, bet māsas
manu
_ir no

akmens. Te ir daudz kas jaukāks pārvērsts akmenī, Antonijas nebija ne pedu.

lai tik lēši neaizietu bojā, kā piemēram, ievu ziedi, kas Ja viņa mirusi, —
Dievs lai pieņem viņas dvēseli;
šodien mūsu acis bet rītu viņu vairs ja viņa dzīva, lai ir viņai žēlīgs.
priecina, nav.» —

Tad mēs apstājamies pie veca makšķernieka un ANNO DOMINI

MCMXXXV
draudzīgi viņu uzrunājam. Varbūt tas ir pirmais drau-
 22
Nr. 617. Atpūta

Aleksandra Rugāja
Kā darināt kafijas sildekļus
Speciālraksts Atpūtai

kannas tamborē ada mīkstas, rupjas 16 cm garam rokturim sagriež 7 pavedienus, katru 135 cm
Kafijas sildekļus un no

Šim nolūkam lietājami dzīpari, Diāna dzija un mīksta garu un nopin auklu. Auklas galus piešuj neredzamiem dūrie-
dzijas.
lauku dziia. Sildāmā mērs kannas lieluma. Lai pa- niem. Gatavam priekšmetam iešuj vatelīnu un tumšu oderi.
atkarīgs no

reizi aplēstu mēru, Sildekļa lielums: apkārtmērs 68 cm, augstums 33 cm.

tad izgriež vēlamo 4. att. sildeklis

formu no papīra un
tamborēts robaina
nosprauž virs kan- rakstā cietiem valdzi-
Jāievēro, ka sil-
nas. ņiem (īsiem stabiņiem
dekli ieoderē ar vati Ma-
bez apmetuma).
vai vatelīnu, tadēl teriāls: 170 dzīpa-
gr
oderes tiesa arī jā- 4
ru rūsganā krāsa,
ierēķina. Sildeklu for- Mērs:
toņos. aug-
ma var būt dažāda: stums 39 apkārt-
cm,
viengabalaina, no 2, raksta
mērs 80 cm,
3 un 4 dalām. 16 robu. Robi tambo-
1. att. sildeklis tam- rējumā veidojās val-
borēts tautiskā rak-
dziņus noraujot_ un

stā vienkāršiem sta-

pieaudzinot. Roba uz

biņiem. Materiāls: val-

leju 2 pamatnes
130 gr dzīparu zilā robā
dziņus izlaiž, uz

un oranža krasā. vienā pamat-

augšu
Tamborējamā adata 2
nes valdziņa iedur
Nr. 2—2V2. Darbu sāk cietos valdziņus, no-

no apakšas. Notam- dalītus 1

ar gaisa
borē pamatni pī- valdziņu. Skat. 5. att.
—

nīti no 121 valdzina. lesāk notamborē

tā:
Beidzamie valdzini
2_ pamatni —
pīnīti no

atvieto pirmās kārtas 208 Virs

v. pamatnes
1. stabiņu, tad virs tamborē cietos val-
pīnītes tamborē 119 6 cietie vai-
dziņus:
1. att. Tautiskā rakstā tamborēts kafijas tā tad
stabiņus, pavi- dziņi, 2 pamatnes v.
sildeklis. 4. att. Robainā rakstā tamborēts kafi-
sam 120 stab. Beidza- 6 cietos iz-
izlaiž, v.,
jas sildeklis.
mo stabiņu pievieno tamborē 1 gaisa vai.,
pirmām stabiņam ar visīsāko valdzinu, proti — iedur blakus 1 cieto iedur tur-
v.

valdziņā pavedienu izvelk uzreiz cauri cilpiņai, kas atrodas

un pat, kur beidzamais sestais v., 5 cietie v., 2 pamatnes v. izlaiž,
uz adatas. Nu tamborē 25 kārtas apkārt. Kārtu sākot arvien 6 cietie t.
v., 1 gaisa v. v. t. Beigās savieno galus un tamborē
jāiztamborē vaļīgi 2 gaisa kuri atvieto pirmo stabiņu.
vald_z., apkārt, iedurot valdziņā no muguras puses.
Katras nākamās kārtas stabiņi jādur apakškārtā no muguras tā,
Beigās augšgalu sašuj un piešuj lielu bumbuli. Bumbulim
lai priekšpusē redzama maza vīlīte. Rakstu tamborē pēc 2. att.
izgriež no biezāka papīra 2 apļus ar caurumu vidū. Apļa lie-
Zīmējumā katra rūtiņa apzīmē 3 tamborētus stabiņus. Pēc 25.
lums 9 cm diametrā, cauruma lielums 3 cm diametrā. Abus
kārtas galus sašaurina —
norauc. Beidzamās 8 kārtas tamborē
apļus saliek kopā un apšuj ar dziju, kamēr caurums pilns. Tad
kārtu beidzot, Vaļējam
tikai turp, tādēļ pavedļens jānogriež. kā rādīts 6. att. Starp abiem apļiem reiz
pārgriež, aptin 2 sti-
augšgalam iešuj 3 cm platu joslu, tamborētu tūniskā tamborējumā.
pru diegu, savelk un stingri nosien pārgrieztos dzīparus. At-
brīvo bumbuli no papīra, apcērpj to un piešuj kafijas sildeklim

galā.
Ikdienišķai lietāšanai silde-

kli var tamborēt no dažādām

2. att. Pirmā attēla tamborē- 3. att. Pirmā attēla techni-

juma raksts. skais 5. att. Robainā raksta schēma. 6. att. Bumbuļa veidošana
paraugs.

Spogulim jārāda, ka jūs kopjaties ar NIVEA-krēmu

Ja ādu kopj NIVEA/ mājas darbi jūsu ■
ar pat
ādas skaistumam nekaitē. Bez
ģffĒS. un elastīgumam
NIVEA drošs BfiS.
„
tam kārtīga kopšana ar aizsar-
JļģĒL
dztbas līdzeklis aukstuma
pret slapjuma un ne-
H^BBSSS^SS^^^
mīkstu gludina B\
/JHBjļM
NIVEA padara ādu un maigu,

NIVEA nav atvietojams.

ci ro^as tikai ar NIVEA-krēmu,
 Atpūta Nr. 617.
23

Dora Švīkule

Neaizmirstiet ievākt dziedinošās kaņepes

Speciālraksts Atpūtai.

šo dabas spēkiem ba- Nervu spriegumam, locekļu un audu palielinājumiem, iekaisu-

Kaņepes, smaržīgo, noslēpumainiem
ti- miem reti labi palīdz austrumnieciski eksotiski smar-
gāto augu pie mums stipri maz ievēro; dziedniecībā pielietā
kai sēklas un ziedu galotnes. No pēdējām alepati izgatavo far- žīgā, Saturnam līdzīgi aukstā un melancholiska kaņepe, tās za-

lielākai tiesai narkotiskus, kas pēc ļās, svaigās lapas, tāpat izžāvētas, bet sasutinātas.
maceitiskus preparātus, pa

sava sastāva un iedarbības līdzīgi morfijam un opijam. Svaigās, zaļās lapas pārliek sāpošai, iekaisušai vietai, ne pu-

satur tik vielas tik teicami šai, tāpat atklātām brūcēm ne, bet iekaisumiem, satfikumiem,
Bet pašas kaņepes vērtīgas un

kājās, rokās, ceļgalos, krustā, dziedze-

palīdz dažās slimībās, ka nedrīkstam paiet kaņepēm garām. Ka- sacietējumiem mugura,

ieteicams ievākt kas loti daudzām slimī- ros, mandelēs v. t. t.

tram kaņepju lapas,
kā Ne mazāka Pār lapām pārklāj pergamenta papīri, vai vaska drēbi, pār-
bām noder teicams ārstniecības līdzeklis. no-

slimību dziedēšanā arī sēklām. Bet tā kā sēklas sien villaiņu drēbi, nosien.
zīme piemīt
Žāvētas lapas sasutina ar drusku ūdens un karstas liek pie
var augu ziemu dabūt sēklu tirgotavās, tad par tām katram at-
tūkumiem. Pārsien tāpat kā zaļas, ar pergamenta papīri vai
sevišķi nav jārūpējas.
Kaņepju lapas ārstniecībā lietajā mūsu vecās, gudrās sences kompresa drēbi, aptin un tur vairākas stundas.
Minētās kaites var arī la-
un senie dabas ārsti. Zāļu tējiņas
pu vietā, ziemā, apsiet ar izmīstī-
un saknītes palīdzēja senāk uzva-

rēt daudz
Āboliņa laukā tām kaņepēm vai tās pakulām,
ļaunu, akūtu kaišu.
kas kā arī ar sautētām kaņepju sē-
Visiem tiem, tic dabai un
klām. Sēklas sautējot, tām jāpie-
dabīgam, ieteicams ziemai iegādā-
lej kāda ella, vislabāk olīvju. Bet
ties pašiem zaļās smaržīgās kaņe-
ja uz laukiem ellas nav pie rokas,
pju lapas. Ziemā tās nedabūs pirkt
No var izlīdzēties ar kausētiem cū-
ne aptiekās, ne citur. kaņepju
kas vai zaķa taukiem, kas sevišķi
lapām nekādus farmaceitiskus pre-
labi pret apsaldējuma iekaisumiem
parātus neizgatavo un tās uzskata
un tūkumiem.
par nederīgām.
Mūsu vecmātes gan zināja iz- Kaņepju saknes, svaigas un sa-

lietāt kaņepju lapu dziednieciskas sutinātas, loti nomierina lielas de-

spējas. Sāpēja kādam galva — ka- guma brūču sāpes. Neiralģiskām

lapas pie galvas I Uztūka galvas un citām sāpēm, tāpat mi-
ņepju
kāda vieta, vai iekaisa, atkal ka- grēnai, kaņepju apsienamie atnesīs
ņepju lapas izpalīdzēja. Ceļu un manāmu atvieglojumu. Rezultāti
muguras locītavu sāpēm kaņepju būs vēl labāki, ja tanī pašā laika

lapas bija visteicamākā droga Ja iekšā dzers kaņepju pienu.

1
kādu pļāvēju ķēra sape mugura Pienu 5—6 ēdamkaro-
—

gatavo:
kaņepju lapas, dvielī satītas, sāpo- tes kaņepju sēklas 1
sagrūstas ar

šai vietai mainoši uzsietas, uzcēla litru vāroša piena, dzer 2—3 gla-
pļāvēju dažu dienu laikā no sli- dienā; ja akūtas sāpes, tad ik
zēs
mības gultas. Kā acu priekšā re-
pa stundai pa ēdamkarotei.
dzu savas mātesmātes enerģisko
Reumatiķiem un ģikts slimiem
rīcību ar kaņepju lapām, ārstējot
ieteicama kaņepju lapu tēja. Ņem
rozi kājā, galvā, sejā, vai rokā.
1 tējkaroti lapu uz 1 glāzi vāroša
Apvārdoja, nozieda zilo cukura pat
ūdens.
pīru ar krītu, salika lielu kārtu
Vājiem dziedzeriem, mazasi-
kaņepju lapas. Ziemā kaņepju pa-
nībai, sklerozai un visiem citiem
kulām vai šķiedrām apsēja, un kā-
vājumu pārņemtiem, tāpat uztrauk-
ja vai roka pēc dažām dienām bi-
tiem, ikdienas steigu pārņemtiem,
ja vesela. Temperatūra, kas no šīs
ļauniem un citiem slimiem jādzer
slimības ceļas pat 40 gr. C, krita
30 gr kaņepju sēklas, sagrūstas,
iau pēc pirmā tinuma.
šāda_ Fotostudija vārītas ar V 2litra ciena.
Saēdās mazie cālēni vai kucēni

no mušmirēm nobeigušās mušas,

_

atkal kaņepju dārzs bija tā vieta, kura bez kādam zālēm un

kuņģa un zarnu skalošanas

slimnieki_ atveseļojas.
Pat galīgi no MATUS KRĀSO
alkohola apreibušie cilvēki kaņepju dārzā atri vien izgulēja savu

vēl
visdažādākos skaistos toņos
reibumu, jo kaņepēm tiešām piemīt loti lielas, mums ap-

slēptas spējas. L. Midziņš-Vestens,

Sevišķi daudz kaņepes audzē Indijā un Persijā. Daudzi domā, Kr. Barona ielā 24
ka šīs tautas dara to tadēl, ka no kaņepēm pagatavo daudz nar-

kotisku" vielu, it īpaši kādu narkotisku, opijam līdzīgu pīpējamo

vielu —
hašišu. Bet patiesībai par labu jāsaka, ka šīs tautas
to dara tādēļ, ka kaņepes ir un paliek viens no dziedinošakiem

spēcīgākiem
tas sajūt daudz
augiem. Kaņepju
spēcīgāk,
maģisko
pilnīgāk,
varu

neka mēs,
austrumzemju
eiropieši,
tau-

kuri
Labas gaumes pazīme
zaudējuši kontaktu ar dabu un dabīgo. Kaņepes dabas dzied-
niecībā uzskata vienu labākiem, nekaitīgākiem nomie-
glīti izpildīts drukas darbs.
par no
ir
rinātājiem līdzekļiem.

Okultā medicīnā kaņepes uzskata par maģisku augu, jo tās

Pagatavojam sevišķi rūpīgi:
ir Saturna Bet Saturna Sa-
augs. ar
negatīvām_ parādībām, ar

turna slimībām slimo vai visa Eiropa. Pārmērīga nervu un

Vizītkartes, saderināšanās kartes,
smadzeņu sasprindzinātība, augstspriegums locekļos, audos un

rodas
kāzu ielūgumus v.c. drukas darbus
orgānos ierosina to sacietēšanu, palielināšanos. Tādēļ
sirds, aknu, vairogdziedzera palielināšanās, nieru, pūšļa, žults- ātri un Karšu izvēle Cenas lētas.
glīti. ļoti bagāta.
akmeņi, vai dziedzeru hormonu, tāpat cita šķidruma izsīce or-

ganismā. Tas viss ierosina ņārkalkošanos, skrimšļa audu pār-

kauļošanos, reumatismu, ģiktis, triekas_ v. t. t. Ar vārdu sakot EM.BENJAMIŅ a™« n'T™'
—- dzīvības spēks eiropiešiem pazemināts dažādās variācijās un

gradācijās.
 Nepareizi ēdināta un kopta govs.

Studenti vingrinās lopu mērīšanā un eksterjēra novērtēšanā. Ar cepuri

galvā — prof. P. Lejiņš.

Rāmava meklē jaunus ceļus lopkopībā

Saimniecības vadītājs L. ū. prof. P. Lejiņš stāsta: Rāmavas
uzdevums ir dot iespēju studentiem . praktiski iepazīties ar visiem

tiem lauksaimniecības sasniegumiem,_ ar kuriem viņi teorētiski iepa-

zīstas lekcijās. Līdzās tam Ramava izdara dažādus pētījumus, lai

Latvijas lauksaimniecības kultūru celtu arvienu augstāk. Studenti

saimniecībā parasti nedzīvo, bet pēc vajadzības izbrauc grupas, jo

ferma atrodas tikai 10 klm. no Rīgas pie Bauskas šosejas. Ramava

izveidota par lopkopības saimniecību, bet līdz ar to viņa dod arī

materiālus citu lauksaimniecības nozaru pētījumiem. Visvairāk

Tā pati govs pēc 4 pareizas turēšanas.

g.

un labības žāvēšanas un ievākšanas paņēmie-

niem. Allaž lietainās vasaras pie mums šo jau-

tājumu padara ļoti akūtu. Arī šajā nozarē Rā-

mava uzrāda labus sasniegumus un proti: ir iz-

pētīts, ka sienu mitrā laikā var kraut zārdos,

tāpat kā āboliņu, pie kam siena kvalitāte no tam
nebūt nemazinās, bet gluži otrādi —
arī lietainā

laikā var iegūt labu lopbarību. Vistkopībā Rā-

mavas saimniecība izdara eksperimentus vistu

barošanā, kas dod pārsteidzošus rezultātus.

Lai izdētu 200 un vairāk (pat līdz 271) olu gadā, jāsaņem attiecīga barība

Rāmava kalpojusi augsnes mācības, zālāju, mikrobioloģijas un pien-

saimniecības katedrām. No lopkopības nozarēm Rāmavā visplašāk
attīstīta govkopība, tad putnkopība un pārejās sīklopu nozares.

Zirgus saimniecība audze savām vajadzībām, tomēr pa retam kādu

arī Lai
jaunzirgu pārdod vaislai. spilgtāk parādītu studējošiem
lopkopības attīstību un iegūtu vispusīgakus pētījumus, tad līdzas

vērtīgiem dzīvniekiem Ramavas saimniecībā tur arī no saimnie-

ciskā viedokļa mazvērtīgus eksemplārus. To pēcnācējus, protams,

audzēšanai vai vaislaitālāk nepārdod, bet patur tikai pētījumiem.

Tomēr gadās, ka arī mazvērtīgs eksemplārs, nokļuvis labos ap-

izmeklētu barību, beidzot kļūst node- ādas

stākļos un ar par saimnieciski_ Arī cūkas mīl tīrību un ar pateicību saņem
rīgu. Ramavas saimniecība lielu vērību piegriež arī siena, āboliņa tīrīšanu ar saru vai zāļu suku.

žāvē arī kultivēto pļavu zāli.

Pārbauda Latvijā pagatavoto slaucamo mašīnu «Gosma». Lai iegūtu labāku sienu, zārdos
Līlijas un neļķes —
Jēkaba Bīnes glezna.
 Katrai

stundai

savs tērps
1. Sportisks, tumša vilnas \ \
ļJHMĪ
:«HHk
Wļm krepa priekšpusdienas tērps,
Valkājams ar raibu, punktētu, zīda V '.

ļ kaklautu izgriezumā. 2. Praktisks v 'l-

A ļ
dienas-tērps jakas veida augš-g, X I [l\
nas ar
|
1 dalu. Tumšais, vienkrāsainais kaklauts
ļ|J \ļ!\
'
I un josta labi izceļas uz gaišās, raibi
■ \| y
J
I austās tērpa drānas. 3. Glīts rudens SterJ>»
ielai —

gludi vienkrāsains tērps un trīscMūrt-

dalgaruma taisns mētelis no bieza vilnai? / au-
duma atšķirīgā krasā. 4. Tumšs vilnas priekš-
pusdienas tērps ar garām' piedurknēm un p.la-
| tiem atlokiem, kura malas, tāpat kā kabatiņu
I iegriezumus un jostu, rotā nošuves. 5. Izteikti

| vienkāršās līnijās darināts gaiši sarkanais vil-

nas priekšpusdienas ģērbs, kura izgriezumā var

I valkāt pelēku šalliti no samta. 6. Praktisks un

I reizē elegants ir priekšpusdienas ģērbs no divē-

jādiem vilnas audumiem. Bruni-dzelteni rūtainu

ji
bruņa ādas kas
tērpu grezno josta, pieskaņota
tādas pašas krāsas zīda kaklautam. Šo tērpu
papildina sinepu krāsas biezs, trīsceturtdalga-
ruma mētelis. 7. Interesantais modernais vakara

tērps sastāv no kokvilnas pikē žaketes, žoržeta

blūzes, gariem, melniem svārkiem un platu, dra-

pētu jostu no samta. 8, Blūzes tērps pēcpusdie-

melnu
nai no
viegla,_ pelēka vilnas auduma ar

ādas jostu. Blūzes dala, kā arī piedurknes, no-

šūtas līmeniskam nošuvēm un tās izgriezumu

grezno balta plisēta riša. 9. Interesantu materiālu

sakopojumu rāda brūnais pēcpusdienas tērpa

modelis —

spoži zīda svārki ar garu, zvanvei-

, dīgi krītošu kazakinu no vieglas vilnas drānas.

10. Melnā klokē pēcpusdienas tērpa vienīgais

rotājošais krāsu plankums ir sarkani baltā gar-

nitūra pie izgriezuma, kas saskaņota ar lokvei-

dīgajiem greznojumiem tērpa blūzes daļā, uz

pleciem un pie kabatiņām. 11. Tumši sarkanais

vilnas tērps, greznots ar līmeniski nošūtām šau-

rām bārkstioām. 12. Ļoti vienkāršs savās līnijās

rudens mētelis bez
ir pelēkais viļņas apkakles,
kuras vietā nēsā sarkanu kaklautu, kas dod m

krāsu pretstatu ar zilo ādas jostu.

Iteresantu
Īpatnējas pogas mazu buru laiviņu veidā.
27 Atpūta Nr. 617.

J. A. Šmits, Angļu Institūta direktors

Es mācos angliski
Angļu valodas pašmācība Atpūtas lasītājiem.

(36. turpinājums.) and p. Tad vēl ievērot, ka kā lietu vārds

p. «light» nozīmē

«gaisma»; kā īpašības vārds —

«gaišs», «viegls», bet kā dar-
Paskaidrojumi pie «Lakstīgala un roze» (turpinājums).
bības vārds tas nozīmē arī: aizdedzināt, aizkurt, aizspīdināt;
cynic = ciaiķis, —
tā nosauktas grieķu filozofijas skolas piekritējs,
uzspīdēt
kas mācīja, ka dzīves vērtība pastāv pašsavaldīšanā un pieticībā

vērību sabiedrības spray

= piezariņš; sīks zariņš. Bet šis pats vārds nozīmē ari: šļa-
ar visnepieciešamāko, nepiegriežot prasībām
modei. No cēlās vārds kas ir
katas, Odens putas (kā no jOjas viļņiem, kuras vējš dzen virsū;
vai tam arī «ciniķis», pārveido-
jums «kiines» kam ari tāpēc šis pats vārds nozīmē ari: apmiglot augļu kokus)
no gtieķu «kuSn,» =
suns, suņi, no musu

«kuņa», «kunas». Grieķu «kunikds» = sunisks, kas norādīja uz give = dot (Irreg. v. with p. t.
gave [gēiv], p. p. given [givn])
Šīs filozofijas skolas sekotāju dzīves veidu. Tagad ar šo vārdu Give mc a red rose = dod man vienu sarkanu rozi, t. i. rozes ziedu

apzīmē kaut kuru vainas meklējošu, izzobojošu cilvēku. cried = kliedza (See Ns 609)

laugh = smieties (Labi ievērot izrunu 1) sing = dziedāt (Irreg. v. with t.

«sang» [sseg] and
p. p. p. «sung»

outright =
right out = atklāti, taisni acīs; —
uz vietas, uz pēdām [sAn])
and «understand» =
saprata (P. Irreg. (sdq) dziesma)
understood = t. of v. song =
p. p.

saprast) svveetest ==
Superlative degree of the adjective (as'-dzik-tiv) = īpa-
secret =
noslēpums šības vārda «sweet» (swi:t) = salds;
ļoti mīlīgs, patīkams —

sorrow = skumjas; bēdas; sorry (so'-rī) = just žēlumu; (būt) žēl tikai mēlei, bet jutekļiem, piem. acīm vai ausīm
—
ne arī citiem

the Nightingale understood the secret of the Students sorrow =

I vvill sing dziedāšu
you my svveetest
song = es tev savu mīlīgāko
Lakstīgala saprata studenta skumju noslēpumu (jaukāko) dziesmu

sat = sēdēja (P. t. and p. p. of Irreg. v. «sit» = sēdēt) tree koks (augošs) lielo burtu,
tāpēc ka iet zi-
= ar te runa par
silent = kluss, bez trokšņa, bez vārda runāšanas nāmu personificētu koku
the oak-tree «holm-oak m M 609)
m (See tree»
shook =
pakratīja, papurināja (P. t. of Irreg. v. «shake» [šēik] =

and p. of «think» [Girjk] =

domāt)
thought =
domāja (P. t. p. Irreg. v. kratīt, purināt; p. p. «shaken»
about
[šēi'-kan])
=
par; ap head
neizprotama lieta, ko kādam
=
galva
mystery ==
noslēpums (Noslēpums,
vvhite = balts
uztic, ir
«secret»)
answer = atbildēt
thought about the mystery of Love = domāja par mīlas neizpro-
foam =
putas
tamo noslēpumu
sea = jūja
sudden = (sA'-dan) =r pēkšņis; piepežs; —
suddenly =
pēkšņi,
as vvhite as the foam of the sea tik baltas kā juras
=
putas
piepeži
and p. of Irreg. v. «spread» =
izplēst vvhiter than = baltākas kā (Comparative degree of the
spread = izplēta (P. t. p. adjective
[kā spārnus]) «vvhite»)
brown = brūns snovv = sniegs
wing =
spārns upon == augšā uz

laišanās pa gaisu; fly (flai) lai-

flight = lidošana; lidojums; — =
mountain =
augsts kalns
sties, lidot (Irreg. v. with t. «flew» [flūļ and p. «flown»
p. p.
go
=
ej. (Imperative [im-pe'-ra-tiv] = pavēles forma jeb impera-
[flāun]) tīvs of the Irreg. v. vvith «vvent» m p. t. and
«go»
= iet,
soar spārnus nekustinot viegli lidot,
slīdēt pa gaisu vai tā viegli m
=
«gone» [gDn] p. p.)
pacelties gaisā brother = mans
brālis
my
air = gaiss; ārija (dziedams gabals mūzikas kompozicijā)
vvho = kas, kurš (Relative pronoun [re'-ta-tiv prāu'-naun] = attie-
she her brovvn vvings for flight, and soared into
Suddenly spread cības vietnieku vārds, kas lietājams vienīgi attiecībā uz perso-
the air =
Piepeži viņa izplēta savus brūnos spārnus lidošanai
bet priekšmetiem. levērot, ka neliek
nām, ne uz angļi tam

(Burtiski: priekš lidošanas), un viegli pacēlās gaisā kā

priekšā komatu, mēs to darām)
= iet gafām; iet kur cauri; — šaura eja, pāreja (kalnos); —

pass grovv = augt (Irreg. v. vvith t. [grūļ, [grSun])

p. grevv p. p. grovvn
atvēle vienas vietas otru, no klases uz klasi
pārejai no uz
old = vecs

through = cauri sun = saule

grove
= mežiņš, birstala dial = pulksteņa seja
like it
like as līdzīgs; līdzīgi; —
patikt (I == man tas patīk) sun-dial = saules pulkstenis

shadovv = ēna (no kāda priekšmeta vai cilvēka); «shade» (šēid) =

perhaps = varbūt (no «happen» [hae'-panj =
gadīties, notikt)
ēnaina vieta (kur abažūrs (kas want vajadzēt; trūkt
nespīd saule); lampas pārsegs, =

spiež lampas gaismu az leju un apkārtnē izplata patīkamu ēnu) so = un tā; tad

sail = zēģelēt; braukt ar kuģi vai laivu; tamlīdzīgi slīdēt uz priekšu, So the Nightingale flevv over to the Rose-tree that vvas grovving
bura round the old sun-dial = Un tā (Tad) lakstīgala pārlidoja pāri
iet, laisties; —
zēģele,
pie rožu koka, kas saules
krustām krusts auga ap veco pulksteni (levērot,
across = šķērsām; pāri, cauri; —
cross =

dārzs
ka Šai teikumā «that» ir attiecības vietnieku vārds [Relative
garden =
lietāt attiecībā kā
pronoun], un to var
gan uz personām,
arī uz
like a shadovv* she sailed across the garden =
līdzīgi ēnai viņa iz-
priekšmetiem. Tam priekšā arī neliek komatu)
slīdēja cauri dārzam
yellow = dzeltens
centrē = centrs, vidus hair mats; mati
.=
grass
ass zāle (kas aug) mermaiden ==
jūras meita, nāra (Vācu: «das Meer» = jūra)
plot = laukums, neliels zemes gabals sit = sēdēt (Irreg. v. vvith p. t. and p. p. sat [saet])
beautiful = daiļš, ļoti skaists
amber = dzintars
lielo burtu
rose-tree == rožu koks, —
personificēts, tamdēļ ar
throne = tronis
vvhen = kad
redzēt; seen [shn]) yel!ower than = dzeltenāks kā (Comparative degree of the adjec-
redzēja (P. t. of Irreg. v. see [sl:]
=
savv
—
p. p.
tive «yellow»)
flevv =
lidoja (Skaties augstāk: flight)
daffodil == dzeltenā narcise (puķe)
over = pāri (Vācu: iiber)
bloom = ziedēt
lit = nolaidās, nosēdās; —
light (lait), vai alight (a-laif)
arī: =

meadovv =
pļava
nolaisties, nomesties; nokāpt (kā no zirga), izkāpt (kā no vā- before ~
pirms
ģiem). levērot, ka «alight» lietā tikai kā rēgulāru verbu,
movver =
pļāvējs («movv» =
pļaut)
and bet «light» var tikt Bcythe
«alighted» (a-lai'-tid) m
p. t. p. p.,
=
iskapts
vvith «lit» m p. t.
lietāts gan kā rēg. v., gan art kā irrēg. v. (Turpmāk vēl.)
Nr. 617. Atpūta 28

RŪTA SKUJIŅA

PALAIDNĪGAIS
ĀZĪTIS
ONP

V. Valdmarja vioete un illūstracijas.

(Beigas.) Herta izkāpj no ratiem un nolauz ceļmalas alksnim rīkstīti.

Krietni ieskrējies, Ješka dod tādu triecienu Mikas vēderam, Ja zirgs bez pātagas neklausa, tad vajaga uzsist.
ka nabaga azītis aiziet riteniski un, kūleni pārmezdams, atsitas Pie pirmā sitiena Mika salecas un mēs strauja braucienā drā-
ar pakausi kūts pakši. žam uz priekšu. Mes ar Ari no lieliem priekiem aurojam pilna
Ar tādu kausli, kas sit pa vēderu un pakausi reize, Mika balsī.
vairs negrib cīņu turpināt. Viņš labāk metas begt. Bet sanikno- Bet gabaliņu palekšojis, musu zirgs no jauna apstājas. Herta
tais Ješka dzenās tam pakal. sit tam ar rīksti, rausta grožus. Velti. Zirgs stāv visam četrām

Viens slaids lēciens un Mika atrodas uz cukkutiņas jumta. kājām stingri atspēries, kā zemē ieaudzis, un bārda tam dusmas

No turienes tas uzlec uz kūts trīc.

jumta un lielīgi mekšķina. Tad notiek kaut kas šausmīgs.

Ješka stāv leja un groza galvu: Musu žirgs nelabā balsī ievēkšas

Ērms, kas erms! Cīna veļas ka un strauji- metas savā aizjūgā ap-

pelavu maiss, bet nu uzskrēja de- kārt. Ilksis trūkst, aizjūgs šķīst.
besīs. Zirgs griež saniknoto pieri pret
Pa ziemu Mika loti iedraudzē- mums un acis tam lielās dusmās

jās ar veco piedzīvotāju Jaucu. zvēro ka jāņtārpiņi.

Jauca šad tad to pabaroja ar mai- Herta viens, divi, —
no ra-

zes garoziņu, ar burkāna gabaliņu tiem lauka un aizliek uz mājas

un Mika tam tecēja līdzi kā šunelis. pusi, ka mati vien pa gaisu noplī-
Jauca iet cirst.
uz
mežu_ žagarus vo. Mēs ar brāli sastinguši šausmās

Mika brien tam pa pedam līdz. Bet skatāmies viens otrā un nespējam
vakara Jaņča atgriežās mājas pa- ne pakustēties. Mēs jūtam, ka kaut
visam sadusmots. Pirmoreiz viņš kas arī mums būtu jādara. Tik vei-

no tiesas noskaities uz savu drau- kli izlēkt no ratiem un aizskriet, kā

gu, Izrādās, ka citi malkas cirtēji Herta, mes neuzdrošinājāmies.

mežā Jaņču zobojuši, šim esot aža Mika dusmās grauž aizjū-
sava

smaka. ga saites un kārpa zemi.

Otrā dienā Mika grib atkal drau- Cik ilgi mēs tā sēdēsim un lū-

gu uz mežu pavadīt, bet Jauca ņem kosimies nāvei acīs?

sprunguli un dzen Miku atpakaļ. Soļus desmit atrodas

no mums
Tu brīnums! Mika šo nelaipnī- rija, Vienā galā piebūve un pie tās

bu pavisam nespēj saprast. Viņš ap- sabērta liela pelavu kaudze. Kau-
stājas pagalmā un groza bārdu. dzes galā veļas mazgājamais toveris.

Jaņča aiziet, ka plecam pārlik- Aris rāda man toveri.

tais cirvis vien nozib rīta saule. Bet — Vai tu tik tālu tiksi?

nav vel viņa augums pazudis pir- — Domāju gan.

majos mežmalas beržos, kad Mika —

Nu, tad ātri seko man!

skaļi ieblējies metas tam pakaļ. Un es redzu, ka vioš vienā lē-

Jaņča nak bārdamies atpakaļ. cienā izmetas no ratiem un drāž uz

— Saimniek, pievaldāt savu āzi! rijas pusi. Arī es krišus izkrītu no

Es negribu palikt visai pasaulei par rateļiem un cenšos skriet, cik atri

apsmieklu. vien manas īsas kajeles klausa,

Neko darīt, jāsien Mika saite. Viens, divi —
Aris jau pelavu kau-
Viņu paiaiž vaļā tikai pie vakara, dzes galā un toverī iekša. Es pie-

kad Jaņča nāk no darba mājas. skrienu pie pelavu kaudzes. Rāp-
Pa ziemu Mika dūšīgi paauga jos un krītu. Pelavas plūst kā

un kļuva varen nebēdīgs. Kad mes, ūdens zem manam kājām. Es jūtu,
bērni, viņu nokaitinājām, tas vien- ka augstāk netikšu. Aris pabāzis
mēr slējās pakaļkājās un grasījās galvu no tovera, māj rokām.
...
un laižu tauri vaļā.
badīt, —
Atrak, ātrāk! Tūliņ būs klāt!
Tevs mums bija uztaisījis rati- Aiz muguras dzirdu šņākšanu.
ņus, zaļu kulbiņu, baltiem riteņiem. Parasti mēs tajos braukā- Karsta elpa sitas manu baso kāju papēžos. Esmu pazudis cil-

jamies, cits citu vilkdami. vēks. Jutu, ka glābiņa vairs nav un laižu tauri vaļā.
Bet tagad taču mums bija savs zirgs, kāpēc vairs pašiem No mana briesmīgā bļāviena pat Mika samulst un apstājas.
pulēties ar vilkšanu? Dusmu liesmas viņa acīs pamazām dziest. Viņš purina bārdu

Herta kādā un kaut ko bubina. Bet es nedrīkstu atpakaļ paskatīties. Kārpos

Kad pirmie pavasara dubļi jau bija apžuvuši,
svētdienā, atgriezusies no skolas, šuva Mikam aizjūgu. Viņa pa pelavām tā, ka tas put uz visām pusēm un kliedzu bez ap-

tādas lupatas krāsainas Mūsu stājas. Mika arī pienācis pie pelavu kaudzes un sāk tās skru-
sameklēja šādas, un saitītes. zirga
bināt. Viņa vēsais purns pieskaras manam papēdim. No manas rī-
aizjūgam vajadzēja izskatīties ļoti greznam.
kles atskan tāds bļāviens, ka pat Aris ierauj galvu dziļāk toverī,
Sarīkojām aizjūgu, izvilkām ratiņus ceļa vidū un jūdzām
Manus bļāvienus izdzirduši arī mājas. Pagalmā izskrien
Miku priekša. No sakuma Mika neko pretim neturas, tikai ziņ-
tēvs, māte, no otra mājas gala skrien graudniece ar Jaņčas sievu.
kārīgi raugās uz sarkanam un zilam lentītēm un lupatiņām, ko
Viņi visi drāž uz rijas stūri, no kurienes atskan manas vaimanas.
sienam tam ap kaklu un liekam uz muguras par slejām, Grožus
Es esmu glābta. Bet Mikus dienas ar to pašu skaitītas. Mātei
viņš paņem mutē un rauga, vai nav ēdami.
no uztraukuma galvas sāpes nepārstāja vel otrā dienā. Viņa ne-
Beidzot esam Miku iejūguši, brauciens var sākties. Herta
grib vairs nabaga Miku ne dienu turēt mājās.
nosēžas priekša par kučieri, mes ar Ari aiz muguras par kun- Tēvam cits nekas neatliek, ka jāved Mika pārdot žīdam.
giem. Lepns brauciens. Herta Ari mani ka
ar gan ilgi uz dusmojas vienīgi mana
i
Mika sper pirmos soļus, bet, jūtot aiz muguras neparastu necilvēcīgā bļaušana vainīga pie Mikus zaudēšanas. Droši vien,
smagumu, apstājas, raugās atpakaļ un purina galvu. Sak, šita, no viņa būtu iznācis labs un paklausīgs zirgs, uz pirmo reizi
draugi, lieta neies! iau pat kumeļš neļauj sakas kaklā maukt.
 29 Atpūta Nr. 617.

ŠACHS 28. Da6, T:cl 29. T:cl, Dd7 30. Khl, D:d4 31. D:a7, e3
32. Da6, Dd2 33, Tgl, Lds 34. Dfl, e2 35. Df2, eID Baltie
Fr. Apšenieka vadībā. padevās,
Klasisko 2L uzvara.
Rīgas —
Antverpenes sacīkstes partijas.
Izšķiroša blokāde uz d4.
Kā Petrovs pieveica Bejģijas čempionu Dunkelblūmu.

Baltie: Melnie: Petrovs. Baltie: Fr. Apšenieks. Melnie:

Dunkelblūms. Jerochovs.
f5?! 3. (Lf4l!) Zf6 Lg2, Le7 5. 0-0, .1. e4, c 2. d4, d
1. d4, e6 2. Zf3, g3 4. 6 5 3. e:ds, c:d.s 4, c4, Zf6 5. Zc3, c 6 6
0-0 6. c4, Ze4 7. Dc2, Lf6 8. b3, b6 9. Lb2, Lb7 10. Zfd2, Zf3, Zc6 7. c5, Le7 8. Lf4, 0-0 9. Lbs, Ld7. 10 0-0 TeB
<ro " ' "
d 5 11. c:ds, e:ds 12. Zdf3, Zbd7 13. Zbd2, c 5 14. d:cs, Z:cs 11, a3, Ze4 12, Ze2! ~

' <<

> ■
15. Zfd4, TacB 16. Ddl, DeB 17. Tacl, Lgs 18. f4, Lf6 19. Z:es 16. Z:es, L:es

Zde4: d:e4 20. b4, Df7 21. Lai, T.'dB 22. e3, Ze6 23. L)a4, 17. L:es, T:es 18.

Z:d4 24. L:d4, L:d4 25. e:d4, Lds 26. a3, Lc4 27. Tfdl, Lb3 Zd4! Zf6 19. Tel,
De7 20. Zf3, T:el
21. D:el, TeB 22.

Krustvārdu mīklas Nr. 96 atrisinājums. L īmeni- D:e7, T:e7 23. a4,

s k i: Ze4 24. f3, Zgs 25.

1. Moderna b5 a:bs 26. a:bs.

mākslas iestā- 26. a:bs, Te3? 27.

c6! b:c6 28. b(>

de. 7. Kurpnie-
Melnie padevās.
ka izejvielas.
11. Dzīvnieku Grandiozās Miin-
chenes šacha olim-
produkti. 12. Li-
terārisks ražo-
piādes partijas snieg-
sim pēc iespējas drīz.
jums. -14. Pa-

gasts Vents-
pils apriņķī. 15.

Apriņķa pilsē-
ta. 17. Sazinā-

šanās. 19. Die-

Atrisinājums uzde-

vumam «Kur palicis

nas pretstati.
Satiksmes
skatītājs?»
21.
vārds. 22. Pa- pūtu Nr. 616.) Bilde

jāpagriež par 90° uz

līgā sauciens.

24. Trauki. 26. labo pusi: skatītāja

Smēdes
galvas kontūras sa-
inven-

tārs. 27. Mū-

krīt ar tālās baznīci-
nas fasādi.
Krustvārdu mīkla Nr. 97. su kaimiņi. 28. Kur palikusī trešā peldētāja?
Atpūtas specialuzdevums Spārnots kukai-
nis. 30. Sievie-
tes vārds. 32.

Termiņš spedī-
cijas nozarē. 34.
Kino dīvas uz-

vārds. 37. Me-

talls. 40. Sai-

klis. 41. Apstā-

šanās vieta. 43.

Kīm. elem. sa-

īsināts apzīmēj.

44._ Pilsēta Lat-

vijā. 45. Darbī- Ed. Rozīts,

Rīgā,
bas vārds pa-
Lāčplēša ielā Nr. 52/54
vēlamā izteik-
un
Dzirnavu ielā 66. *
sme. 46. Miza. •mjr <ķ% ryi *

48. Ziemeļnieks. IvRAoAS

49. Plašumi,
klaji lauki.

Stateni- Skaistums un |Tj

ski:
/
A.
1. Šifrs.

Brigaderes
2 elegance ļJ^^JLLļļi
lugas nosaukums. 3. Ķhn. elem.
5. Koka materiāls. 6. Šķidrums. 7.
saīsināts

Leja.
apzīm.

8. Skanu
4. Vīriešu

tonis. 9.
vārds.

Alu
zīda zeķēs jbteAjt*Cl>*T£&*^
dzīvnieki. 10. Nopļauta zāle. 13. Ķhn. elem. saīsin. apzīm. 16.

Līdzskaņa izruna. 18. Kalni Krievijā. 20. Militārā zinātne. 23.

Stacija Kurzemes jūrmalā. 25. Pagasts Jelgavas apriņķī. 26. Kino

zvaigznes vārds. 29. Dažu satiksmes līdzekļu sastāvdaļas. 31. Glitas

Drēbes gabals. 32.

puķu vāzes
Biezi apdzīvota vieta. 33. Meža gars. 34. Ģi-
menes galva. 35. Franču valstsvīrs. 36. Ķīm. elem. saīs. apzīm.
38. Naudas glabātuve. 39. Juteklis. 42. Kīm. saīs. apzīm. 47. Tas

pats, kas 21. līmeniski.

pašu darbnīcas izstrādājumā
lielā
izvēlē, sevišķi izdevīgi
( / Elegantus apavus
katrai dāmai
EM.
BENJAMIŅ,
X \ Rīgā, Audēju ielā Nr. 12.
veikals Kaļķu ielā Nr. 1 8
Apavu
Nr. 617. Atpūta 30

Olimpiādē par to dod zelta medaļu!

«Cik lielu dzeramnaudu jus caur-

mērā saņemat?»
«Divi latus, kungs.»
«Te jums būs... Man gan tas lie- Ka viņa ieradās jūrmalā... .. un kā viņa tur ģērbās.
kas drusku par daudz.»

«Paldies, kungs. Jūs arī esat pir-

mais, kas ievēro caurmēru. »

«Mans kungs, jums ir biļete uz Si-

guldu, bet vilciens iet uz Tukumu!»

«Ha, ha, ha, tad gan mašīnists brī-

Zobu ārsts: «Tikai pacietību, mans nīsies, kad viņš pamanīs, ka nepareizi «Un kā jūs guļat?»
kungs, gan mēs viņu dabūsim laukā!» brauc!» «Tā, ārsta kungs!»

Kad Plukatiņam pārplīst riepa ...

 Atpūta Nr. 617.
31

Dr. Klāra Stakena

Parūpēsimies par savām kājām
Speciālraksts «Atpūtai».

Kā jau iepriekšējos numuros (606. un 613.) aizrādīts, par ka- tas dr, uz to vietu, kur tām normāli jāattek, bet kur tās papla-

ām tiešām loti jārūpējās, lai tās spētu veikt savu grūto un at- šināto asinsvadu dēļ nespēj.
3ildīgo uzdevumu —
nest mūsu ķermeni, dot tam iespēju brīvi Vingrojumus vislabāk izdarīt vakaros, pirms gulētieša-
custēties, pārvietoties no vienas vietas uz otru. Tāpēc arī katrs nas, kad kājas visvairāk nogurušas, asinu tajās saplūdis vis-

iraucējums, lai cik niecīgs tas liktos sākumā, tomēr pienācīgi vairāk. Vingrojumi jāizdara sistemātiski ilgāku laiku, tad tikai

ānovērtē jācenšas novērst, izārstēt. Ārkārtīgi bieži sasto- būs no tiem labums un atvieglojums. Lai atkal nekļūtu launak,
un

pamas paplašinātās tie, protams, jā-

vēnas kājām. Ja turpina visu lai-
uz

tās jau stipri izveir ku. Panākumi to-

dojušās, tad atliek mēr tie, ka vēnu

vienīgais ceļš — tās paplašinājumi ne-

iznīcināt ar iešļircinā- palielinās, nenāk

jumiem. Ja tās nav vēnas pušu, kas

vēl loti stipri izveido- agrāk bieži gadī-
jušās, tad daudz tā- jās un ir visgrū-
lākattīstības apturē- tāk dziedināmā
1.attēls.
šanā, vai, pa daļai, kaite no kāju sli-
arī labošanā var da- mībām.

rīt dažādiem vispārīgiem paņēmieniem. Pirmkārt: novērst Jāpiemin vēl

ar

visu to, kas ierosina kairinājumu un asins pieplūdumu kājās. viens paņēmiens,
Tāpēc: aizliegta kāju masāža, karstas kaju peldes, kāju kar- ko agrāk loti pla-
sēšana karstā saulē. Tā kā paplašinātām vēnām par iemeslu ir ši lietāja, gan-

asinsvadu sirds vājums, tad jācenšas uzlabot un stiprināt drīz uzskatīja par
un

sirdsdarbība medikamentiem, ogļskābes peldēm, ēdienu un vienīgo līdzekli

ar

dzīves veidu. Tāpat ļoti svarīgi ir kājas nepārpūlēt: nestāvēt paplašinātu vēnu 3. attēls

visu dienu kājām, naktī guļot novietot kājas augstāk, val- ārstēšanā, tas ir,
uz

kāt ērtu labu sargāt kājas no pārsalšanas. Pie tam gumijas zeķes. Ļaunumu tās nedara, bet arī labumu ne
un apavu,

aukstums un mitrums ir kaitīgi ne tikai kājas pēdai, bet arī Tās no ārpuses aiztur, neļauj ta izspiesties un izplesties vē-
rudenī ziemā ļaunums
virs pēdas, kājas stilbiem Tāpēc nestaigāt un nām; tas būtu labums, bet — tās pilnīgi aptur visu

ar plānām, mākslīgā zīda zeķītēm, jo tad taisni aukstums aizķer asinsriņķošanu paplašinātos asinsvados. Vasarā ar tām karsti

tās vietas, kur ir paplašinātās vēnas. Katrā ziņā vilnas ze- un ziemā salst, tāpēc arī tagad to Mētāšana gandrīz galīgi at-

ķes, ārā sākot oktobra. Ja grib, var jau zīda zeķes mesta.
ejot, no

bet apakšā jābūt vilnas zeķēm. Jo taisni šīs vie- Ir tomēr arī citi gadījumi, kur kāju palielināts, arī
apģērbt virsū, resnums

paplašinātām vēnām, kur asinis vairs neriņķo vajadzīgā bez vēnu paplašināšanās, kur palielinājušies kāju muskuli. Un
tās, ar

straujumā, ir visjūtīgākās pret aukstumu. Pat neliels aukstums te ir vajadzība — samazināt kaju apmērus. Senāk, protams, te

ietekmē, savukārt, paplašinātos asinsvadus, bojājot vēl vairāk to bija viens līdzeklis: nomasēt resnumu nost. Bet panākumi ir

sieniņas. Tāpēc tik svarīgi turēt kājas siltas. Personām ar pa- pretēji —
no masāžas muskuļi vēl stiprinās, spēcinās, kļūst stin-

vēnām jāatsakās arī no visiem sporta veidiem, kas grāki resnāki. Tā tad tas te ned Labs paņēmiens, un
plašinātām un c r.

it īpaši nodarbinā kājas un ierosina kājās asins pieplūdumu un līdz ar to diezgan ērts, jo var pats mājās izdarīt, ir šajos ga-

piepūlēšanos, turpretim, dījumos parafīna apliekamie. Rīkojās šādi: puskilo cietā para-
visi tie sporta veidi, kas fīna izkausē sausā katliņā (sargāt no vaļējas uguns — viegli
nodarbina vienmērīgi vi- aizdegās!), karsē, kamēr parafīns sasniedzis 80 C. Kājas
gr.

sas ķermeņa daļas, ļoti nomazgā ar suku un ziepēm karstā ūdenī, nosusinā. Paklāj
ieteicami arī pie papla- gulta zem kājām pergamenta papīru, nogulstās uz tā, ar ikriem
šinātām vēnām, jo der uz augšu. Te jāpiepalīdz otram —< jālej 80 gr. karstais parafīns
kā vispārējs vingrojums uz kāju resnākam vietām. Nebaidīties no karstuma —
neap-

sirdij, ķermenim un kā- degs! Lej lēnām ar karotīti, notekot parafīns apsalst ap kāju,
jām. Daudz laba var tad lej atkal, kamēr ir sakrājusies parafīna kārta naža biezuma.
darīt paplašinātās vēnas Atlikušā parafīnā samērcē vati un aptin karstu kajam, tad
ārstējot ar speciāliem aptin vaskoto papīru, vislabāk katrai kājai atsevišķi, vēl aptin
vingrojumiem. Te būs silti kājas un atstāj tā parafīnu ne mazāk kā 2 stundas, var
daži piemēri no šiem arī visu nakti. Noņemot parafīnu kausēt
var par jaunu, tāpat
vingrojumiem. vati līdzi kausējot. Parafīna apliekamie . jāturpina pāris mēne-
šus katru vakaru. Ja kāju resnums ir no muskuļu pastiprinātas
1. att. Nogulties uz
attīstīšanās, tad parafīna apliekamie līdz labi, pamazinā apmē-
grīdas, kājas, rokas tai-
rus par 3 cm caurmērā.
sni izstieptas. leelpot
Kā jau 606. «Atpūtas» numurā bija teikts, vēl labākus un ātrā-
lēnām. Izelpojot kājas,
2. attēls. kus rezultātus dod ģipša apliekamie, tikai tos var uzlikt ārsts
saliecot ceļos, pievilkt
un tie prasa 2 nedēļas dzīves mājās.
pie vēdera.
2. att. Sēdus uz grīdas, kājas taisni, ieelpot. Izelpojot kājas

Jārmaiņus, kreiso un labo, saliecot celī, pievilkt.

3. att. Guļus uz grīdas, rokas, kājas taisni izstieptas. leelpot,

izelpojot pārmaiņus pacelt līdz taisnam leņķim labo, tad kreiso

kāju.
4. att. «Kājas balansēšana». Rokas sānos, stāvus. leelpojot

sāju pēc iespējas taisnu atstiept atpakaļ, izelpojot — uz priekšu.

6—12 reizes no vietas ar labo kāju, tad to pašu kustību tik-

4
pat reizes ar kreiso kāju.
,

5. att. Jāatzīst ka labāka vingrojuma kājām, kā

tomēr, nav

iešana. Tāpēc tādām personām, kas nevar atlicināt ik dienas

laika labai pastaigai, ļoti labs ir vakarā «iešanas vingrojums«:

rokas sāniem, saliecot celī pacelt cik augstu

Stāvus, gar

iespējams vienu otru kāju pārmaiņus. Stāvs taisni, galva

un

augšā!
Ikkatrs vingrojums jādara sākuma 6 reizes ik vakarus,
no
vēlāk līdz 12 reizēs. Dziļi elpot, logs atvērts, pats kails.
4. attēls. 5. attēls.
Kā redzams, visnoderīgākie ir tie vingrojumi, kur ķermenis

atrodās līmeniski, kāju kustība notiek augstāk pār ķermeņa vai

sirds stāvokli, i k i asinīm attecēt uz sirdi, Pēdējais vāks: Briedušie augļi. —
K. Freimaņa glezna.
jo palīdz m c ch a n
s

«Jaunāko dobspiestuvē Rīgā, L. Kalēju ielā 29.

lespiests Ziņu»