ATPŪTA

668.
№ 20. AUGUSTĀ1937. G.

>:ms% Fil n a rau ■ w [fUfjMa g r^i»3CTSn!X¥T33B

 Uzdevumi lasītājiem
Rēbus XII. 667. numura uzdevumu atrisinājumi.

Balsienu mīklas atrisinājuma.

t. Korsika. Atvase. 3. Travertīns. 4. 5. Ape-

2. Reputācija.
tīts. 6. Munīcija. 7. Benešs. 8. Emisārs. 9. Rezultāts. 10. Nag-
lenes. li. Attīstība. 12. Mirdzums. 13. Dimza. 14. Incidents.

15. Etīde. 16. Valoda. 17. Sardīne.

~Katrani bērnam Dievs savu tiesu līdzi dod."

Kur paslēpies laivinieks?

Laivinieks guļ šķērsām zem laivas apakšējā malā (zīmējums

kreiso
jāpagriež par 90
gr. uz pusi).

Gudrais nerrs.

jāvelk kā parādīts zīmējumā.

Līnijas

Kēbus XI.
nemet.
Suns spalvu met —
amatu

Cik automobiļu un elk motociklu?

Fabrika ražo gadā 2500 aulomobi

1500 motociklu. (Katram automo-

Pārtrumpots. |v un

5 riepas, kopā 12.500 riepu. Ka

bilim
dārzā
Mietiņš labprāt pats strādāja savas vasarnīcas un cen-

tram motociklam 2 —
kopā 3000. Pavi-
tās arvien ko jaunu. Tā reiz viņš izveidoja vusarnīcas
izdomāt
trīsstūrainu dobi,
sam 15.500 riepu.)
priekšā puķu
kāda redzama zīmējumā. Kad
Kam taisnība?
svētdien atbrauca vairāki draugi,
Taisnība Kalnam, namu skaits
tiem lepni dobi
jo
viņš rādīja un sa-

ielas abās arī nebūt vienāds.

16 12 pusēs var
cīja, ka iestādījis puķes rin-
I—3l,1 —31, labā 2 —24.
Piem., kreisā pusē
dās, pie kam katrā rindā ir pa
4
tad ir tikai 28 nevis 31
Tā ielā un
puķēm. To vis kurš katrs neva-
nams. Tādēļ pie tagadējās sistēmas na-
rot izdomāt. Draugi pārliecinājās,
skaitu uz
reizi nolasīt nevar,
tas jā-
mu
ka tiešām tā ir un slavēja Mietiņa
aprēķina.
asprātību. Vienīgi Miltiņš, kam

arī bija vasarnīca, cieta klusu. Mīklainā vizītkarte.

Kad Mietiņš beidzot nenocietās un Klarnetists.

gribēja zināt arī viņa domas, Mii

tiņŠ atbildēja, ka viņš to esot iz-

domājis jau vēl vairāk viņš

sen —nn pat —
esot iestādījis tāpat
16 puķes un nevis 12, bet 15 rindās un arī katrā rindā esot 4

Ja neticot, lai nākošu svētdien visi braucot viņa

puķes. pie dobi

apskatīt. Tas Mietiņam bija liels trieciens, bet viņš savu ievai
noto lepnumu līdz citiem nākošā svētdienā aiz
noslēpa un ar

brauca pie Miltiņa. Tur viņš pārliecinājās, ka Miltiņš patiesi nav

melojis. Kā viņš bija puķes iestādījis?

Cik naudas?

Trīs draugi spēlē-

ju kārtis. Cimdiņam
spēles sākumā veicās

—
viņš laimēja vie-

nu trešdaļu no tās

summas, kas viņam

l>ija pašam. Turpi-
not spēli, viņš redzē-

ja, ka zaudējis cetur-

to daļu no visas sa-

vas uu laimētās nau- Tiesā.

das. Spēles beigās „Ko tas nozīmē? Jūs at-

viņš bija paspēlējis saucat savu atzīšanos?"

vienreiz iz-
vēl pusi no palikušās „Jā, tiesneša kungs, mans „Šefs taču var

tikt bez tevis. Kādēļ tu neej

naudas un kabatā aizstāvis pārliecināja mani, ka

Kur paslēpies
viņam bija palikuši neesmu vainīgs." atvaļinājumā?"
mans gaŗmatainais
bet tikai
kavalieris?
45 santimi. Cik nai- „Es gribētu gan,

dus Cimdiņam biju tā, lai šefs nejūt, ka neesmu

sākumā? viņam vajadzīgs."

Arī loģika.
Kāds svešnieks ceļā skūtu zemnieku. Zem
uz
pilsētu panāca
nieks bija liels, stiprs vīrs, bet tomēr savu nastu stiepa elsdams

pūzdams. Apskatot svešnieks ieraudzīja nastā dzīvu

nesamo,

cūku. Lai drusku atpūstos un atvilktu elpu, zemnieks apsēdās.

Svešnieks vaicāja skotam, kādē) viņš cūku nedzen, bet mocās

ar nešanu. —

No atbildes vien jau varēja uzminēt, ka zemnieks

ir skots. Kāda gan bija zemnieka atbilde?

Mīklainā vizītkarte.

vai būtu iespē-

"No tevis nav nekā. Pat "Sakait,
tā ka lielgabals
mazdrusciņ ēnas tu nevari jams izdarīt,

Kas ir šī kundze? sniegt." sprāgst?"

1 mēnesi Ls 1.60
ABONĒŠANAS MAKSA: 1 mēnesi Ls 1.20, 3 mēnešiem Ls 3. —; uz ārzemēm: par
par par
 ATPŪTA

ielā 2( J. Par redakciju atbild: izdevēja Emīlija Benjamiņa.

Redakciju un ekspedīciju: Migā, Kalēju

Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš ar māti Ievu, meitu Liliju un znotu Vili Stepleru. 25. augustā rakstnieks atskatās uz
60 mūža gadiem.
Nr. 668. Atpūta 4

K. JĒKABSONA

ZEME
MŪSU DZIMTĀ

E. Dzeņa viņete un illūstrācija

(7. turpinājums.) abi

garajos zābakos, piesien slēpes un ar Andreju aiz-
34. joņo pāri sniega kupenām. Vai tu domā, ka acis man

„Ko nu skaiti, Kriš, mākoņu aitiņas," Marija ie- aklas. Un kad jau paši diezgan izskrējušies, tad

smējās, pāriedama pagalmu. iejūdz melni kamanās un laiž tik uz biedrības

„Es skaitu, cik vistām šodien bija jādēj," atteica māju." „Tad tur jau labdarībai rīko teātra
—

tagad
Krišs, nodauzīdams paslieksnē izrādi," Krišs teica, vērdamies

sniegotās kājas. „Brī- logā, aiz joņoja

savas
kupa snieg-
nums gan, kamēr meitene puteņi.
projām, vistas apstājušās dēt. Vējš iegaudojās skurstenī,
Un gailis ir apsaldējis
pat un Marija iesmējās:
savu krūzoto seksti." ~Labdarībai, tu saki! Bet

Saltās vēja pūsmas vairī- kas tad Daiņai te mājās -

damās, Marija savilka ciešāk Vai vairs

ļaundarība? viņai
kaklu lakata stūrus. ka
ap acu nav pierē, Vieļavu
„Paklētī iesācis vazāties saimniecībā viss uz postu!"
sesks. Ir izēdis olas aiz-
un
~Ko nu tur," Krišs nemie-
vilcis pat dažas vistiņas." vai tas
rīgi sakustējās, „un nu

~Un kur tad meitas, ka ne- nezināms."

redz?" Marija vaicāja. tā
„Pakalnietis jau par
„Kā jau daždien...
garajos Un tā
Daiņu gremžas. nu esmu
ziemas vakaros
brūtējas." nonākusi ka
pie slēdziena,
Krišs virzījās istabā, bet Ma-
Daiņa ar lauksaimniecību nav

rija viņu atturēja.

ievirzīta pareizās sliedēs. Jau
„Dzird, ka Pēteris precē-
no pat mazatnes viņa bija pie
šot Mildu! Un ko tad Juris?"
ķērusies mūzikai. Bija viņai
„Pēc šķūņa ugunsgrēka arī laba balss. Es jau biju
Milda Juri sagājusi
ar
ragos." lielāka meitene, bet Daiņa vēl

~Abi vainīgi." mazs skuķēns. Skolā vēl ne-

„Nu kā gan citādi!" runā- gāja. Kādā Jāņu pievakarē

dams Krišs mēs māti beidzām
vēroja sniega vēr- ar pušķot
kas Marija nolaida lielo lakatu ... Te kāds
patas, uzvijās pāri ķirša Vieļavu pagalmu.
galotnei. nāk no upmales, pilnskanīgā
Brīdi viņi klusēja, domādami ikviens savu domu. balsī dainojot līgodziesmas. „Ujā, vai ta jau Jāņu
~Man jau arī, Krišiņ, visas šīs braukšanas ir līdz bērni," roku acīm pārlikusi, māte sāka skatīties. Arī

kaklam," runādama Marija pievirzījās lievenim ciešāk. es paskrējos līdz ganceļa līkumam. Sak, ko var zināt,
~Šoreiz pat, Pakalnietis negribēja un negribēja laist. ka tik nenāk ar', un man vēl melna mute. Te no grāvja
Nu Icā arī ne... bērniem jāiet skolā. iedzīve malas tuntuļo mazā māšele un velk tavu vilkšanu —

pa-
liek vēja varā, bet pati braukājot līgo, līgo tā ka atskan visās Vieļavu birztalās. Citreiz
apkārt kā bez prāta." —

atkal sadabūjuši mātes brunčus, apvilkusi

Marija atgrūda lieveņa durvis un abi runādami strīpotos
izrakstīto ņieburu, neaizmirsteļu vainags galvā,
iegāja saimnieku galā. manu

staigā un dzied: šī nu esot princese!"

~Bet te jau arī mums Vieļavās ir tīrais negals... un

tā kā mūrīša „Un tāda princese grib palikt visu mūžu. Ne

nav un nav vajaga," uz atsēdies, gausi nu

Krišs. pirkstiņu darbam nepiedurs, bet pienu grib

runāja putna
„Redzu, jau redzu. Trūkst saimnieces," Marija no- paēst."
laida, lielo lakatu un viņas druknais augums kļuva Runājot viņus apņēma ziemas krēsla. Meitas grabi-
redzams. ~Būtu jel masa daudz maz saimnieciskāka!" nāja spaiņus priekšnamā.
Krišam līdzās atzveltni „Cik ātri pagājis laiks," ierunājās Marija piecelda-
pievilkusi, viņa apsēdās.
„Tik vien ir, kā čurnēt pie klavierēm... Spēlēt vai mās, lai ietu pārbaudīt slaucējas.
lasīt... lasīt vai Ja vēl ienāk tad kādu Piecēlās arī Krišs izgājis Marijai līdzi pagalmā,
spēlēt. Andrejs, un,

bet citādi... Ar mani ievērās debesu aplokā. Pāri sietiņam aizvēlās tumšs
vārdu.parunā, jau nemaz negrib
mākonītis, bet gaišs kā bijis. Vecais
ielaisties." putnu ceļš palika
~Ko tevi... Tu kādu asāku vārdu vīrs vēl ilgi stāvēja viens starp istabu kūti, kur Ma-
nu ar jau viņai un

Krišs rija bija aizsteigusies pie piena slaucējām. Krišs

pasaki," runāja kā negribēdams. gan

„Vai tad tādu dzīvi cilvēks var vienaldzīgi noska- nezināja pēc zvaigznēm izpētīt cilvēku likteņus, bet de-
Kad saule, bess spīdekļu vienādā gaisma viņa sirdi valdzināt vai-
tīties? jaukāks laiks, paspīd tūliņ iekāpj
 Nr. 668.
Atpūta
5

dzināja. Tomēr dziļās domas

par mūžību vecā un viņš pūlējās sakārtot aiztrūkušo dzeņauksti. Kājas
drīz vien atkal ikdienas līdz nosalušie pirksti
praktiskā vīra prātus atgrieza ceļiem bija iegrimušas sniegā un

dzīvē. velti taustījās ap tik

parasto zirga aizjūgu.
Var ka rītdien būs laiks siena zini, kliedza cauri vēja auriem,
—

jau būt, izdevīgs „Vai Daiņa," viņš

ievešanai, —
sevī viņš domāja. ~tagad jāturpina ceļš jāšus. Kamanas lai paliek šeit pat,

gan jau tās atkal atradīsim."

35. teiktos vār-

„Kamanas!" —

viņa nesaprata Andreja

Sals gan mazinājās, bet pret pusnakti sāka mākties dus, „un kur tad es?"

un sniegputenis pieņēmās. „Kā vēlies, —

vari palikt sēdot," Andrejs paklusu

Vējš svilpa un gaudoja eglēs un kailajos bērzos, kad piebilda.

biedrības Izbraucot lesēdies līdzās jaunu, viņš dzina Melni.
Andrejs un Daiņa izgāja no nama. Daiņai par

zirgu no pavēņa, Andrejs uzlocīja kažoka apkakli: „Bijusi vismaz kāda māja tuvumā," Andrejs jutās
„Tavu suņa laiku!" noguris, jo nakts negaisi nomo-

Rūpīgi viņš kārtoja kamanu Tautas balvas kauss cīja viņa nervus un kausēja
segu pār Daiņas kājām, bet jau- zirgu.
nava klusēja. Viņa dzīvoja vēl „Maņ šķiet, mēs esam no-

arvien savā Kristīnes lomā —

griezušies no pareizā ceļa."

Sirds sita „Nu, vai tu, Daiņa, tā
Ugunī. viņai strauji nu,

un acis kaisa priekā. Vai šis te ...

domā? Cilvēks varētu maldīties,

viņai līdzās nav Edgars? Šovakar bet ne zirgs. Un kas tad tās tur

kopmēģinājumā izju- mājām... kas tur priekšā

viņa bija par
tusi īsto dzīvi. Ne tādu, kādu mirgo?"
viņa to dzīvoja dienu dienā —
„Man šķiet, tie būs Godiņi."
Vieļavu sētā, bet citu — mirdzo- „Godiņi vai Negodiņi," An-

šu un skanošu. Edgars to mīlēja drejs neiecietīgi saraustīja gro-

arī cits dzīrās tās

un iegūt viņas lab- žus. „Saki labāk, ka būs

vēlību. Ciešāk viņa piespiežas Piedjaugas!"

„Gar Piedjaugām neiet tik lī-
Andreja plecam.
„Edgar, es tevi ienīstu," čukst kumots ceļš."
viņas lūpas. „Ko šādā naktī sapratīsi ceļa
„Vai tev ir salti?" Andrejs pa- līkumus, ja vējš visus stūrus ir

griež pret viņu savu apsarmoju- piedzinis ar sniegu."

šo seju. „Vai tad tu neredzi tēlefona

„Tu, muļķīti, es pat nezinu, stabus?"

kāds ārā ir laiks," un dziļāk vi- „Jā, tēlefona stabi," atsaucās

ņa ievelkas caunādas apkaklē. Andrejs. ~Tev taisnība, Daiņa,"

Sniegputenis ar vēju ir same- viņš apturēja pajūgu.
ties uz vienu roku. Čīkst „Brauc vien tālāk, Andrej, jo
šmaugās egles un brakšķ koku šonakt mājā mēs netiksim. Ce-

zari.
Vējš svilpodams elso, griez- ļam nav gala," par jaunu viņa
dams ievilkās caunādas
sniega vērpatas gaisā un, savā apkaklē
liekas, ka tam
nepietrūks spēka. un Andrejs palaida grožus vaļī-
„Šajā naktī ceļam nebūs ga- gāk.
la," Daiņa grib pārkliegt vēja Viņš domāja, kur gan noti-

aurus. Viņai ir tik labi, lai gan kusi samaldīšanās... Zirgs ie-

mazliet salst rokas visapkārt X starptautiskām jāšanas sacīkstēm dāvinājis griezās Godiņu mājas
un
pagalmā.
—

virmo kā katlā. I valsts prezidents Dr. K. Ulmanis.

raganas Suņi čurnēja būdā, tikai pinkai-
Nosalušos nais Lācis nikni
pirkstus viņa grib ierējās mājas
sasildīt kažoka kabatās.
Andreja —
„Man tevi vajadzēs aizdurvē. — Brizdams pa sniega kupenām, Andrejs pie-
ielikt azoti, lai tu gluži nenosaltu." liecās nelielajam logam, pa kuru spīdēja uguns. Kāds

„Saki, Andrej, vai vēja tu nesadzirdi mūzikas cilvēks pret istabas vidū
auros ar muguru logu sēdēja un

skaņas? Gans pūš flautu saksofons tam atbild. viņa priekšā lāviņas bija izliktas
un uz zvēriņu ādas. Divi

Putni koku jo arī viņu mazajās sirdīs maisi stāvēja istabas kaktā trešajā
sasaucas zaros, un vīrs patlaban
ir iedegusies kvēle, līksmā ziedoņa kvēle." kārtoja dārgumus. Tur
savus maigais sermuliņš vijīgi
Andrejs paplīkšķināja pātagu. Melnis salēcās tik piekļāvās kotikam un sniegbaltās lapsādas dižojās līdzās
strauji, ka braucēji tik tikko noturējās siltajās kamanās. tumšbrūnam bizāmam.

Pa labi bet
ceļam aizstiepās jauns egļu mežs, pa Daiņa klauvēja pie durvīm un sauca Andreja vārdu.
kreisi kaili sniega lauki. Tālu Kur
—

pieputināti viņiem viņš kavējoties?

priekšā, kā vilka acs, kaut kur iemirdzējās maza Durvis atvērās. Lācis nikni rūca un cilvēks ar

uguntiņa. Tur kāds nemiera dzīts cilvēkbērns vēl kailu galvu, nelielo petrolejas
ne-
lampu augsti paceldams,
gulēja. apgaismoja ceļu.
„Butu slēpes līdz, tad nevaja- Daiņa runāja
par nomaldīšanos un bojāto pajūgu,
mums gan mums

dzētu sēdēt nakti kad bet

uz ceļa," Daiņa runāja, zirgs Andrejs, ieveroties svešnieka sejā, aiz šausmām gan-
apstājās. drīz sastinga. Šo vaiga rētu no mutes kaktiņa līdz
„Jā, tad mēs laistos kā putni," kamanām iz-
no ausij kaut kur viņš bija jau redzējis. Bet kur? —
Pār-

kāpdams, iesmējās Andrejs. Zirga galvai piegājis, kāpuši augsto slieksni, viņi atradās piekvēpušā istabā.
Nr. 668. Atpūta
6

Aizbakstītās baļķu sienas bija gluži brūnas. Sūnas Lauris savilka uzacis apstājās. Viņš
un un
jau bija
sienu šķirbās lūkojās ienācējiem pretim. Vie- kvalificēts darba Vecās sievietes
pakulas spēks. dēļ varēja ga-
nīgais galds loga tuvumā bija apkrauts dažādiem sīku- dīties nepatikšanas. Arī Austra bet
—

palūkojās mātē,
miem. Vienā galā bija uzmesta ausaina cepure, otrā neko neteica.

— kažokādas kaste, bet vidū nenovāktie vakariņu trau- Aina domāja, kur gan te varētu lopi ganīties, ja vi-
ki. Šaurā koka gultiņā istabas sur ir tikai akmeņi un akmeņi!
kaktā krāca kāds cilvēks, un vī- Tik ļoti viņai gribējās uzmīt ar

rietis, kas atbraucējus ieveda pēdu mīkstai zemei. Biezās vil-

Aleksandrs Čaks
istabā, gulošajam iezvēla dunku nas zeķes un sakaltušie zābaki
Vecais nams berza
sānos. viņai kājas. Viņa atcerē-

~Celies un sapravi kaimiņu Tas vecākai* šai mazā, īsā ielā. jās, cik jauka saule vēl vakar

pajūgu," viņa rīkojums bija īss Starp lielo namu cietiem, smagiem stāviem spīdēja laukiem, bet
pār tagad
Viņi iķiet kā tika iepelēka sine,
līst lietus. Kas vai
un nepārprotams. pilsētā zina,
No vecuma, kas pati sevi sadugst
Gulošais cilvēks šitāda dūmaka šeit
jau pēc ne-
Un dilst. berioties ap viņu,
pelēka nav
Laiks,
daudz mirkļiem izlēca no gultas To bālu. cauru gadu? Veikalu logos bija
padarījis iešķību un

ausaino izliktas dažādas Bet Ai-

un, savu cepuri satvē-
Tas krāsots preces.
nav jau laikam gadus desmit.
ris, pazuda aiz durvīm. Niez viņam sāni, na nekur negribēja apstāties.
palodās un rāmji
Daiņa bija apsēdusies uz vie- Kā smagā kašķi. Vecā krāsa plist Viņa gāja kā pa sapņiem. legā-
No kas viņā lini rodas durvīm
nīgā soliņa plīts mūra tuvumā. augoņiem, ja pa kādām un kāpa
Un viegli kūp un rāda brūno kaļķi. arvien
Andrejs bija atspiedis muguru tik augstāk un augstāk.
Svešnieks Kad krāsotājs tam kādreiz garām iet,
pie durvju sleņģa. „Kā tad mēs nu te tiksim le-
Nams notrīc saldā, iepriekšējā tviksmē:
viņu mudināja novilkt kažoku, jā," ierunājās bet
Varbūt viņš stalažas nāk klāt tam sliet) vecmāmuļa,
bet nekustoši stā-
Andrejs palika Nams katrā spainī kāri skatās iekšā: pārējie klusēja.
vot. Viņš domāja, ka vajadzētu Varbūt tur krāsa balta mirdzot guļ. Ainai viss likās lieks un ne-
iet sakārtot vai, Kā viņš saldu saviem audiem sūktu
palīdzēt pajūgu, to
vajadzīgs .. ij šīs kāpnes, ij šīs
Un laistītos un apšķaiditos balts
.

vismaz, uzmest zirgam segu, bet

Kā nomali virs jumtiem mājas, ij akmeņainās ielas. Kam
ābeļzieds]
Godiņu saimnieka vaiga rēta to visu Plašie lauki
ViņŠ mirdzētu, un
svaigs un lipīgs aroms vajadzēja?
nedeva viņam miera. No viņa
plūstu kā no vērta loga. šajā mirklī daudzkārtīgi atvizē-
Tikai iesar- Aiz kura virtuve zivi garo.
Daiņa klusēja. ar ceptu
ja atbalsojās sirdī.
un viņas
Bet spainis tukšs, atkal vecā sāpe.
kans runcis fosforīgi zaļajām un
Kad viņi labu laiku bija kā-
acīm, staipīdamies uz mūrīša, Te reiz sev pretim lielā, gaišā logā
puši, Lauris atslēdza kādas dur-
mala dzirnavi- Starp, jauniem spaiņiem, kas tik glezni bija,
savas parastās skano-
Starp brūnām masām, birstim, mīkstām slotām vis un viņi iegāja tīrās,
Nezin Go-
ņas. kādēļ šajā naktī
Nams kaut ko pēkšņi drebot pamanīja. šās istabās. Griesti bija balti,
saimnieks gribēja būt vies-
diņu Tā liela
bija krāsotāja ota sienas raibi puķotas.
mīlīgs. Tuvojies Andrejam, viņš Ar tiku, strupu virša raga spalu.
Tā Lauris rādīja un paskaidroja
pasniedza tam pašdarinātu mie- likta
logā bij gar pašu malu.
Tā tik mīksta, līgana Austrai dzīvokļa iekārtojumu.
sta kausu. Māla krūze iedrebē- bij un vāra,
Vil gluži jauna, tikko piedzimusi. Sētas būšot guļamistaba.
rokā. Kaut kas at- pusē
jās Andreja Tā lielā stiklu skāra
loga viso
Virtuves
Drausmī- Tur esot klusāk. tuvu-
ausa viņa atmiņā ...
Ar tādu trīsu pazemīgu, klusi,
mā lai iekārtojot vecmāmuļu.
gā nakts bērnībā. Viņa acis pie- Ka nams pat aizmirsa no ilgām elpot.
Tur ziemā būšot siltāk.
asinīm. Labā roka kramp- Kā pārsla sagriezās viņu telpa viņai
lija ap

Alus
Un skurbums darīja to gluii aklu. Kāda atstātāka trīsstūraina ista-
jaini sažņaudzās dūrē.
Kaut spētu viņš šo otu
slepus pakampt iekārtota Ainai.
biņa bija Tur
krūze sašķīda pret māla kuļu.
Un, padzirdot to kādā tālā akā,
bija galds, daži krēsli un neliels
Ceļi viņam drebēja, deniņos pie- To augšup celt un glaudīt savu kaklu,
Kas ilgās vainās nīka. dīvāniņš. Uz tā meitene, pagai-
pampa
dzīslas. Viņš atcerējās gruzdēja un

drausmī- Bet kamēr nams tā savās ilgās tvīka, dām, varēšot gulēt.
cilvēku ar vaiga rētu
saimnieks klusi bankrotijis.
Bij otas
kur tad kur sil-
gajā naktī, atraujot viņa bēgošo nekad vairs
„Bet soliņš,
Un nams otu
neredzija.
māti no loga. Nīkst veikals tukšs. Un vecais sirmais nams tais ieris... lai vakaros zeķes
Skumst atkal bāls laiza izžautu?" reizi meitene
un savas retas.
pirmo
36.
Ņirdz viņam deniņos lietus ide
no
pacēla balsi, kurā izskanēja gan
Pelēka migla līņāja pār na-
Ar baltām putām sūrstoša un rūgta.
žēlums, gan arī pārmetums.
mu jumtiem, kad Lauris Mazkā Zem pažobelēm brūnas sines dīgst
Un uztrauc baložus mieru. Neviens viņu nevēroja. Viņa
Austru, Ainu viņas ar savu
jiņš ar un

noāva kājas, bet lakotā grīda li-

vecmāmu|u atstāja dzelzceļa sta- Sen ūdenscaurule klimst stūri slima,
kās salta un nemīlīga. Steigā
ciju. Cietais asfalts skanēja zem Spļauj lietu atpakaļ, kas viņā gāžas,
kļūst, neskan vairs, visi lau-
braucēju trok-
Un rūs un caura un
paēda līdzpaņemtās, uz
gājēju soļiem, un
uzsit.
Kad puikas tai ar plaukstu plecam maizītes,
ielas.
kiem ceptās biezpiena
šņi piepildīja
piedzerdami melnu kafiju, jo
Ainai pārmaiņa bija nepie-
piens nebija uznests.
rasta. Ausīs viņai dūca, rūca un

Aina lielajo valodās, bet

Kā klausījās
stenēja. Arī vecmāmuļa, it kā baidīdamās, bija ieķēru- nesapratnē
savādi pašai viņai sirds bija tik smaga, kā raudāt vien gribē-
sies Austrai rakā, un kādi te bija cilvēki! Steigā
Tad tāda daudzinātā pilsēta! Lai ne-
slīd viens otram garām. Viņi nedomā ne lāga parunā- jās. bija asaras

arī paskatīties. Vai tad tiešām te neviens ne- birtu kafijas krūzē, viņa centās domāt par laimīgi pa-
ties, ne

atbraukušas? vadīto laiku laukos, redzēja vecmāmuļas zilo kaziņu,

grib zināt no kurienes viņas
Dukše-
bērnu. nenocietās Austras mazās pērļu vistiņas, bet ganu šunelis
Kāda sieviete nesa Vecmāmuļa
to lis tā vien lēkāja viņas acu priekšā . Atceroties pie-
Kā runu sākdama, viņa iesmējās: „Dodiet mazo ..

Vai
mani" sieto Vieļavu Pakānu, Ainai sametās skumji...
bērniņu
 Atpūta Nr. 668.
7

pati viņa patlaban nebija saistīta pie šīm aukstajam viņu pārņēma šausmas. Visniecīgākie troksnīši trau-

sienām? Brīžiem aiz lika vi-

cēja atpūtu. pat vēja pūsma loga
Lauris darbā Ainai rītos Tad atkal
gāja un vajadzēja viņu no- ņam nodrebēt. uznāca brīži, kad gribējās ar

skūpstīt, bet viņa labprāt to darīja. Austra sacīja, kādu runāt. Viņš visai draus-
ne vēlējās izkliegt pasaulei
ka turpmāk viņai vajadzēšot Lauri saukt „tēti". mīgā nozieguma dalībnieka vārdu, bet, ieveroties
par savu

Meitenei tomēr bija pašai sava doma. Viņai nepatika līdzgaitnieku mierīgajās sejās, viņa mute klusēja, no-

ne Lauris, ne tētis; viņa negribēja par

to ne domāt. slēpums palika neizpausts. Viņš atcerējās likumīgo
Atcerējās, ka pagājušo Andrejs tai bija bet tā likās pārāk
vasaru mācījis varu, patlaban niecīga, pārāk neno-

jāt zirgā. Pāris reizes viņa bija nokūleņojusi Dū- zīmīga cilvēku, kas roku
no pret spējis pacelt nāvējošu
mīša bet tad arī amats bija rokā!
muguras, pret sievieti, pret viņa māti.
„Vai zini vecomāt," Ainai acis smējās, „ka Vieļavu Dienas Darbs tika
ritēja savu vienmuļo gaitu. pa-
Melnis vieglāk Bēro." darīts labāk vai sliktāk. neviens to
nes par Vieļavās nevēroja.
„Lai paliek Vieļavas," teica arī Andrejs gāja kā automāts. Domas bija pavisam citur,
nu vecmāmuļa, „un

zirgu jādīšana tagad tev būs jāaizmirst." lai gan rokas darīja ikdienai pierastos darbus. Viņam
„Vai tu, Aina, uzdevumus esi jau izrēķinā- bija sāpīgi, vērojot, ka pat Krišs
savus nenomana viņa dvēse-
jusi?" Austras balss atskanēja blakus istabā. les šausmas. Vienīgi Daiņa šad tad
un vērīgāk norau-

Kā viņai šī rēķināšana nepatika! Vislabāk jau gri- dzījās viņa novājējušā sejā, bet arī viņa nespēja no-

bētos dziedāt, vingrot, dzejoļus jaust īstenību. ka

Viņa domāja,
uzteikt! Bet ienāks klasē dus- mīlas vārais laiž
Mākslinieks Ed. Dzenis augs dziļākas
mīgais skolotājs, pabīdīs brilles saknes Andreja sirdī. Viņa gai-
deguna, paskatīsies iz- vai tas nesāks
uz un
dīja, kuplot un

sauks: „Aina Skuja, pasaki zaļot. Saudzīgi iz-

sa- un izvairīgi
vus iznākumus!" Jo vairāk viņš turējās Andreja tuvumā. Klu-

meiteni tirdīja, jo vairāk jaunā siem soļiem aizslīdēja gar viņa

skolniece iecirtās. Kādreiz vie- istabas durvīm. Bet
Andrejs jo
nīgi aiz spītības viņa nenolasīja dienas, jo vairāk atrāvās no cil-
iznākumus Skolo-
savus pareizi. vēkiem. Viņam netikās klausī-

tājs lika sēdēt rak-

pēc stundām, ties viņu valodās. Sasalusī zeme

stīja piezīmes. Kas viņai tur da-

neskanēja zem viņa soļiem, bet

ļas, ja mājā Lauris bārās un Au- tumši dimdēja, atbalsodamās

stra Pat
taisīja pārmetumus! nomocītās smadzenēs. Maizes rie-

vecmāmuļa nenocietās: „Vai, cienā vairs sauli,

viņš neizjūta
meit, vai! Kā nu tu tā!" Ainai
un miltainie zirņi viņam nepau-
likās, ka viņa būtu viena pret da vairs vasaru. Viss likās sa-

visiem, sirdī tai radās

un ļauns stindzis, pārklāts pelēku līķautu.
prieks, ka viņa, lūk, beidzot pa- Koki mežā atgādināja tumšos
liek uzvarētāja. zārkus, kuros bija guldīti piede-
Kad saņēma pirmo liecību, rīgie. Izzāģētie ledus gabali at-

kurā bija vairāki divnieki, Lau- gādināja skaidu spilvenus, uz

ris pie pusdienas kliedza kuriem tuvinie-

galda atdusējās mīļo
tā, ka seja aiz dusmām tam ku Brūnās stirniņas acīs
ne- galvas.
jauki sašķobījās. viņš neredzēja vairs ne ziedošās

Meitene mie- Mūsu dzimtā illūstrētājs. nedz urdzošos

sēdēja pavisam romāna zeme
pļavas, arī strau-
—

rīga. Neviens vaibsts neparau- tus pavasarī, bet nabaga bailīgo

stījās viņas sejā. Tikai smīns ievilkās muti. zaķēnu Andrejs savā niknumā pamieloja skrošu lā-
spītīgs ap
ar

Un kad Lauris viņai aizliedza pusdienu ēst, Aina piecē- diņu. Pat vārnu bari bēga no viņa tuvuma, jo kā kāds

lās iegāja savā istabiņā. Sirdi tai pārņēma dīvaina negudrais brīžiem viņš šaudīja visām Tikai
un uz
pusēm.
viegluma sajūta. Ainai likās, ka šajā cīņā viņa atkal dzenītis mierīgi kala koka izkurtējušo stumbru. An-

būtu uzvarētāja. drejs viņu neaiztika, jo viņam likās, ka raibsvārcis kaļ

37. krustu mierā aizgājušiem.
Andrejs pārdzīvoja dīvainas dienas. Liktenīgā
Retākos, mierīgākos brīžos šad un tad pavizēja viņa
nakts Godiņos neizgāja no prāta. Ja mūžībā aizritē-
atmiņā ganu meitenes saulainais tēls, kas ar savu gro-
jušie gadi drausmīgās nakts piedzīvojumus bērnībā
tesko darbīgumu un aktivitāti izvilināja viņam smai-
bija gandrīz jau dzēsuši atmiņā, tad tagad par jaunu dus. ka Ainas
Viņam likās pat, tuvums
spētu aizdzīt
tika uzplēsta aizdzijusi vāts. Tā asiņoja un čūlāja un
tumšos rēgus dvēselē. Tā bija tikai acumirkļa iedoma
kremta sirdi. Kā kāda nolaupīja viņam dzī-
ļauna vara
un jau pēc brīža ganu meitene bija aizmirsta.
ves
prieku. Bija brīži, kad šķita, ka, savas ģimenes vie-
dzīvais, ir arī vienīgais Ja atrie- Ko viņš gaidīja? Vai kādu brīnumu? Viņš
nīgais viņš atriebējs. gan
bība ir salda, tad viņam tā likās vēl labi ka nebūtībā aizgājušie
drausmīgāka par zināja, paliks savos kapos,
pašu padarīto noziegumu. Un ja līdz šim viņa piede bet ļaundari, kas zina, turpinās savas noziedzīgās gai-
rīgie bija dusējuši mierīgi kapos, tad tagad vai tas. Šad tad kā aplinkus ieva-
savos un ar kaimiņiem viņš
katru nakti tie nāca pie viņa sapņos. Viņi vai nu da- dīja sarunas par Godiņu saimnieku. Neviens par viņa
rīja nepabeigtos dienas darbus, vai vērās An- dzīvi neko nezināja, jo viņš pārāk noslēgti.
savus
dzīvoja
drejā saviem tukšiem, izdzisušiem skatieniem. Māja viņam bija mantota no kāda tēvoča, pats bija ne-

Ja līdz šim Andrejs nebija nodevies māņticībai, tad precējies vai šķīries, zeme un ēkas nolaistas līdz pē-
tagad tumšajos vakaros, vienam savā istabā paliekot, dējam.
Nr. 668.
Atpūta 8
—
Pat akas vinda neesot atjaunota, —
smējās kai- noskandināja dažas dziesmas, un iesakās teātra iz-

miņi, —
un ūdeni velkot no akas ar virves galu. rāde.

Saltā ziemas rītā Vieļavās atslēpoja Krastiņu Jānis. Krišs sēdēja blakus Andrejam. Vecais vīrs nebija
Kriša smaids tādā
sejā atplauka un arī Andrejs pacēla gribējis atstāt mājas, bet gadījumā arī Andrejs
galvu. Jau ilgāku laiku Krastiņš nebija redzēts Vieļa- braukšanas. Tad viņš padevās Andreja
atsacījās no nu

vās. Bija pārāk aizņemts darbā. Organizēja lauksaim- ietekmei. Sadabūjis drēbes atstājis iemīļoto
goda un

niecības skolu. Ar šo jauno ierosinājumu viņš tas ieradās tautas namā. Savu krumpoto,
guva vientulību,
daudzus piekritējus, bet arī dažus Visi zi- sastrādāto roku Krišs ērtajiem tautas
nelabvēļus. pārvilka nama

nāja to, ka pusceļā Krastiņš nepaliks. Ja

viņš pie kāda sēdekļiem un viņam izlikās, ka apkārtējo saimnieku

pasākuma ķērās, tad izveda to arī Jaunatne bija viņš ēvelēt

galā. meži šalktu tam ausīs. Pats bija palīdzējis
viņa pusē, bet jaunībai pieder tikai sajūsma un pārplū- sveķainos priežu dēļus, kas bija piesātināti vasaras

stoša enerģija. Viņa sevišķi vēl saules stariem ko ziemas sals.

nav izturīga, jo nav un bija rūdinājis
pārbaudījumos un dzīves neveiksmēs norūdīta. Pacēlās priekškars un pirmais skats iesākās gan
Patlaban Krastiņš rokās zīlīti. mazliet bet raiti
turēja pusnosalušu nedroši, spēle turpinājās un saskanīgi.
Viņš to bija atradis tieši pie Andreja loga. Sevišķi spilgti izcēlās Daiņa ar savu partneri, jauno
„Kas jūs šeit radīto
par ļaudīm šogad," viņš runāja skaļi. skolotāju, kas veidoja nemirstīgā Blaumaņa
„Paši ar speķi nobarojušies, skatuves tēlu —

Edgaru. Kris-
radībai aiziet Rakstnieks Kārlis Jēkabsons lomā de-
ļauj tīnes Daiņa vibrēja,
bojā." ga un kvēloja. Pat atbrauku-

šie rīdzinieki sajūsminājās.

„Tas Andrejs jau pavisam
Kā viņa prata nostāties, ru-
šogad ir palaidies," Krišs sa-
nāt Likās, ikviens solis
vā vietā apsviedās
...

guļas uz
tai labi nosvērts, pārdomāts,
otriem sāniem. „Tik vien
izjusts. — Kā gan varēja ap-
staigā, kā ar degunu pa zemi
rakt lauku vientulībā tik ne-
vilkdams. Kvern un domā.
talantu, do-
pārprotamu
—

Bet ko tu, cilvēks, izdomāsi...

māja brīvmāksliniece Z. un
Ziema ir salta un tin
gara,
jūsmīgiem vārdiem cildināja
par
Dieva radību cilvēkam
spēli. Daiņa tikai smējās. Vi-
jāgādā."
ņai bija tik labi uzklausīties

Lielajā istabā bija iznākusi cildinošās piezīmes.

arī Daiņa. Viņa paņēma sa-
Pāri griezās dejā un kāds
stingušo spārnainīti un pūta
brašs lauku aizrāva
dvašu.
puisis
viņa knābītī savu silto
brīvmākslinieci sev līdz. Visi
sirds
Siltajā telpā putniņa
viņi bija kļuvuši jautri par
iesāka Dai-
straujāk pukstēt.
kādu kas rādīja,
personu,
ņai acis iemirdzējās. Mazā
kā dejojot trako jandāliņu.
dzīvībiņa bija izglābta. Bet
Kāds zēns
pūta ar ķemmi un

Andrejs domāja, kas gan ir

vecīga sieviete smagi cilāja
dzīvība?
kājas, šūpoja galvu, šķobīja
Grūtais dvēseles sarežģī- romāna —
Mūsu dzimtā zeme autors. lūpas un, rokas sānos' iespie-

jums vēl nebija izlīdzinā- dusi, cēlās gan augšup, gan

jies un mirkli viņu sagrāba drūmas iznīcības lejup. Beidzot galīgi nogurusi un smagi elsodama viņa
domas. pieķērās Kriša rokai.

Jaunsaimnieka atraitne Lazdupiene ne visai laipni

38.
dejotāju, bet piesējās Krišam
pagrūda jandāliņa un

biedrība rīkoja teātra izrādi saviesīgu

Izglītības ar
iesāka stāstīt pūru. Māja jau
vecajam vīram par savu

vakaru. Tīrais atlikums bija paredzēts jaunceļamai

nu nepalikšot un nepalikšot viņas dēlam, lai gan nelai-
lauksaimniecības skolai. Pēc atkušņa bija iestājies
ķis tā esot novēlējis. —

viegls sals. Laiks noskaidrojies. Ceļi labi. tāds

~Ādolfs jau nu ar tām skolām palicis vieglāks,"
Jau labu laiku izrādes Daiņa vairs nebija
pirms teica. Lai vien bet šī pati saimnie-
viņa ejot pasaulē,
Daiņa. Viņa bija pārvērtusies par Kristīni. Gludeklis
košot
pa māju. Esot jau nu šai ij piecas govis, ij savs

mātei darbā.
tā vien. šūpojās viņas labajā rokā, palīdzot Audeklu
zirgs un arī
pūrs ne no tukšajiem. baķi un

No dzidri Un gaiši vārdi, kad

viņas lūpām skanēja un
bastaines atlikulikām! Un vai nu šai precinieku trū-
meta dāvātos ziedus, sirdi tai
viņa zemē Akmentiņa kums! Bet šī, lūk, negribat kaut kādu! Ņemšot prātīgu
plosīja sāpes. Viņa izstiepa rokas ilgās pēc aizejošā.
cilvēku, kurš
saprotot mājas darbus un varot pielāpīt
Skaņās un krāsās ietverts tēls vibrēja viņas acu
darba pariktes.
priekšā. Pati viņa sajutās šovakar droša un nepie-
Apvaldījis smieklus, lēniem soļiem viņiem pienāca
ietama. Locekļos vieglums, domas tik gaišas. Jānis. uzlika roku Krišam
Krastiņu Viņš uz pleca un

Sabraukušo čalas raito

ļaužu netraucēja viņas sacīja:
Paziņai vai svešniekam, Daiņa veltīja laipnus „Šis vecais neko bet
gaitu. brūtgāns, lūk, neprot salāpīt,
vārdus. visu plēš tikai vienā plēšanā."
Vakaru referāts lauksaimniecības sko- „Nekā, nekā, kaimiņ," Lazdupiene strauji apcirtās.
atklāja par
Jānis biedrības „Jau vairākus mēnešus viņu novēroju. Viņa solis
lām. Tad Krastiņu nolasīja pārskatu. es

ir valoda prātīga."
Gada sākumā bijis vairāk izdots nekā ieņemts, bet gada rāms un

budžets sabalansēts. Brīvmāksliniece (Turpmāk vēl.)

beigās laimīgi
9 Atpūta Nr. 668.

VECĀ JŪRNIEKU

LIGZDA
VIĻALĀČA ROMANS

V. Valdmaņa viņete un illūstrācijas.

(94. turpinājums.) Jānis Zītars iegāja durvīm

pagalma un klauvēja pie
Svešās sievietes vienaldzīgais paziņojums uzgruva Joprojām lija lietus.
Jānim Zītaram kā 2.
zemes trīce, viņš bija apdullis, sa-

triekts un ienīda sevi. Vai viņš vairs drīkstēja turpināt Pavērās durvis. Lievenī iznāca cilvēks —

pelēks
ceļu, uzmeklēt Lauru? Ko viņš varēja teikt sev
par
at- /īrs kailām kājām, garš, salīcis, iztraucēts.

taisnojumu? Savu lētticību, — Kas tur ir? —

viņš ne-

muļķīgo paļaušanos cita cilvēka laipni jautāja.

nepārbaudītiem vārdiem? Bet ja Jānis pagājās tuvāk cilvēkam

toreiz, kara dienesta, viņš teica: Labvakar.

pēc un —

būtu atbraucis šurp tad — Labvakar... —

atrūca

viss būtu noticis savādāk un vi- vīrs, neuzticīgi raudzīdamies

ņam tagad nevajadzētu kā zag- svešniekā. — Kas jums vaja-

lim nākt pa aizliegtu ceļu. dzīgs?
Kaut cik aprimis, viņš jautā- Mežsargs laikam domāja, ka

ja: Vai šie atrodas atnācis traucēt kāds novē-

—
Grantiņi viņu
tālu lojies mežinieks vai koku
no šejienes? šķiro-
—
Būs kādas sešas verstis. tājs — tādi viesi Grantiņos ne-

Viņš ir mežsargs un mājas stāv bija retums.

meža vidū. Ir tāds Es gāju staciju, bet

gabaliņš, —
uz no-

ko iet lielā maldījos nokavēju vilcienu,

pusstundu no ceļa. un

Tanī vietā ir stabs ar ceļa rādī- — Jānis sacīja. — Vai nevarai

tāju. pateikt, kur šeit tuvumā būtu

Jānis pateicās sievietei par kāda viesnīca vai. ..

tūristu

ziņām un tālāk gāja viens. Viņš naktsmītne? (Viņš zināja, ka

nesteidzās. Mitrais laiks viesnīcu oficiālo

viņu un naktsmītņu
netraucēja. Dabas drūmums it šajā apvidū nav.)
kā satum- Es nezinu, tādas lietas te
atspoguļoja viņa paša —

sušo dvēseli būs grūti atrodamas mež-

un viņam neapnika ...
—

raudzīties tās noņurdēja. Tūristi te

samocītajā sejā. sargs
—

Makintoša apkakli uzsitis, rokas nenāk. Varbūt traktierī jūs da-

kabatās sabāzis, viņš gāja gur- m

...un lasīja uzrakstu.
I būtu istabu.

diem soļiem, kā kad Cik tālu tas ir?

nostaigāts —

būtu Kad brauca kāds kilometri... Varētu bet mēs

pasaules tālums. pretim zem- —
Astoņi pie mums,

nieks, vai ceļa malā parādījās tuvas mājas, viņš uz neesam tā paraduši. Saprotat paši — tik vēls laiks un

mirkli uzpurināja sevi, lai tūlīt atkal ieslīgtu jūs galīgi nepazīstam.
saņēmās, mēs

smagās pārdomās un aizmirstu savu sakaru ar apkār- Jānis Bet diez' vai
— Tas ir pareizi, —

piekrita. —

tējo pasauli. Pa gabalu viņš redzēja Lauras brāļa jaun- atrast to traktieri. Man šis apvidus pilnīgi
es pratīšu
saimniecību, bet tur. Krēs-
neapstājās un neiegriezās svešs.
lai metoties viņš stāvēja pie ceļrāža staba un lasīja uz-
—
Tā nu gan ir, —
vīrs kļuva domīgs. —
Es ne-
rakstu: Uz Grantiņu mežsargu mājām.
Jūs zināt, kādi cilvēki
zinu, kā lai te palīdz. šaubīgi
Tad viņš izņēma vilcienu sarakstu un pārliecinājās,
tagad staigā apkārt. Tu viņu ielaid iekšā, bet no rīta

ka šovakar vairs tikt Tas bija

nevar atpakaļ uz Rīgu. paņēmis līdz pie-
skaties viņš jau pazudis
— un par
labi. Jānis Zītars iekšā mežā, bet gāja vēl
negriezās arī
miņu kaut ko no saimnieka mantām. Mums nav

Tur bija atkal stabs

pāris kilometrus tālāk pa lielceļu. tādas telpas.
otras Un tu-
ar ceļrādi uz Grantiņiem —no puses. tikai
—
Es pietiktu kaut vai ar kūtsaugšu, ka pa-
vumā nevienas viņš nevarēja būt nomal-
mājas. Kāpēc būtu
Jānis teica. Un lai jūs tiešām
jumts
—

nokavējis vilcienu? Tādam neliedz ...

dījies ceļa virs, kas naudas maku. Tad

drošs, iedošu jums savu pasi un . .
.

naktsmājas. . .
taču man nebūs patikas bēgt.
Viss tik
Viņš pīpoja papirosu un domāja. bija
šodien Viņi abi pasmējās.
vienkārši. Nāca lietaina nakts. Vēl
vakars, —

sievu... mež-
Uzgaidait drusku, parunāšu ar —

es
redzēšu viņu . . .
—

namā.
bedrēs sargs sacīja un
iegāja
Tad viņš iegriezās mežā un pa sakņainu, sa-

tālāk. Brīdi vēlāk dzirdēja Tagad viņš runā ar Lauru, domāja Jānis Zītars, at-
brauktu ceļu gāja viņš su-

virsu, bet
aiz kokiem tumšu ēku apveidi. spiedies pret lieveņa stabu. Palāses tecēja
ņus rejam un iezīmējās
viņš to nemanīja, liels garspalvains suns mēģināja viņu
Vienā logā spīdēja uguns. Gaiņādams ar spieķi suņus,
Nr. 668. Atpūta
10

diezin sāka luncināt sekotu

zaglīgi apostīt un
kāpēc draudzīgi grūtsirdīga samierināšanās ar neatsaucamo un

asti. klusa, mierīga, sapņu nabaga dzīve. Bet ja viņa parā-

runā kas Un dītos sendienu burvībā,
—
Viņi par mani, nezinādami, esmu. savā
gadu pārveidotā un tomēr
Laura pateiks, vai dot pajumti, jeb raidīt prom... nezudušā aicinājuma
man
spēkā —

tad, jā, tad viņš būs na-

Viņš rūgti pasmaidīja. Tad atkal atvērās durvis visu mūžu nevarēs
un bagākais starp nabagajiem un viņu
mežsargs iznāca lievenī. aizmirst. Un tas būs Bet lai būtu kā būdams
grūti. —

Uz staļļaugšas ir drusciņ salmu, viņš šīs ciešanas

mums
viņš pats bija meklējis viņam tās būs
—
—

un

teica. Bet vai jūs nepīpojat? līdz

jāizsāp galam.
—

— Es atstāšu sērkociņus pie

Pēkšņi viņš atcerējās, ka pa-
jums, citādi tiešām var gadīties, sē bija pāris viņa vizītkaršu.
ka es nenociešos bez papirosa...
Jānis Zītars
— Jānis atbildēja. Sameklēja
Rakstnieks.

pasi, naudas maku un sērkociņu

turzu atdeva saimniekam. katrā
un Viņi ziņā apskatīs pasi
—
Tas tā jocīgi gan iznāk, un atradīs vizītkartes. Pēc tam

bet ko citu lai dara, —

mež- jā, tagad viņš zināja, kas
sargs, mazliet apmulsis, teica, gaidāms un varēja mierīgi ap-
saņemdams Jāņa lietas. Drošs aut kājas. Kad pēc ārā
—

brītiņa
paliek drošs ...
— Naudas maku noklaudzēja nama durvis un ātri

viņš atdeva atpakaļ. soļi skanēja pagalmā, Jānis Zī-

tars saprata, ka vē-

—
Pilnīgi pareizi, —
Jānis nav viņam
Arī ir lēts staļļaugšā sagaidīt rītu. Jau
piekrita. —
man mājas un

šādā stāvoklī būtu šovakar tam vajadzēja notikt.

es rīkojies
'

kā jūs. Viesmīlība ir laba Zītara vai

tāpat —
kungs, jūs vēl
lieta, bet uzmanība vēl labāka. nomodā? —■ lejā, pie trepītēm,
—
Kamēr iepazīstas, —
mež- atskanēja cilvēka balss. Šī balss!

piezīmēja. Nākošu rei- bet

sargs —
Viņš to bija aizmirsis, tagad
zi, kad jums atnākt, atkal kas
pagadītos pazina, tā bija tā pati,
mēs, varbūt, varēsim runāt citu
agrāk.
valodu. —
Jā .. . —

viņš atsaucās.
0, cilvēks, ja tu zinātu ... ja —
Vai jūs gribat man ko teikt?

tu zinātu ...
M —• Jums tūlīt jānāk uz ista-

Mežsargs aizveda Jāni līdz Apjucis raudzījās Laurā. ļ bu. neteicāt

Ak, kāpēc jūs savu

stallim, parādīja trepītes un pa- vārdu. Priekš jums mēs atrastu

stāstīja, kurā galā visvairāk salmu, tad uzgaidīja, ka- telpas katrā laikā. Mums tagad tāds kauns . . .

mēr svešais viesis istabu.

novietojās un gāja atpakaļ uz —

Kā, vai tad jūs mani .. . pazīstat? —

Jānis mar-

Diezcik labi šis traucējums viņam vis nepatika. izbrīnu lēnām-

ķēja un taustījās uz trepju pusi. —
Es

Jānis izklāja makintošu salmiem noāva kur- te gadījos pavisam nejauši. Būtu to ka te
uz un zinājis, man

Sīki, midzinoši jumta grabēja lietus lā- pazīstamie, . . tālāk melot viņam bija kauns
pes. uz lāses, es .
—
un

giem iešalcās vējš. Jānim Rokām samulsis viņš nokāpa pa trepēm.

nenāca miegs. ap- Apstājās, nopurināja
tvēris midzenī kā salmus drēbēm apjucis raudzījās Laurā. Vakara
ceļus, viņš sēdēja savā un domāja, no un

beigsies šī varēja redzēt tikai viņas

neprātīgā dēka, ko nesīs rīts un nenovēršamā pustumsā auguma apveidu,
satikšanās ar Lauru. Tagad viņš tai vairs nevarēja iz- pār pleciem izklīdušo matu vilni un divas rokas, kas

vairīties. Viņu biedēja vilšanās, bet vēl vairāk savu uz krūtīm turēja kopā vaļīgi apmesta mēteļa stūrus.

iedomu Ja Laura vairs nebūtu tā, kas Labvakar viņš aizsmacis teica sniedza
apstiprinājums. —
...
—
un

mājoja viņa atmiņās, tad īsajam skumju mirklim roku.

Slīmesta XXXVI. J. Dreslera zīmējumi un teksts.

pūles biškopībā.

aiz kājas raustāms

Jūtas draudzīgas kur valda, Sausa maize rīklē sērē, Pusnaktī, kad māja klusa, Vainīgais
—

Dāvana tiek sniegta salda: Bet kad to ar medu smērē —

Medus krājums strauji kusa, Pierādījums rokām taustāms:

„Slīmestmāt, šo medus podu Dēls ar lielu labpatiku Tecēdams no mātes poda Medus paliekas sūc mušas,

Tev tāpat draugam dodu!" Nokopj mātes sniegto riku!.. Dēlam mutē un uz zoda!.. Kārai mutei aplipušas!
pa
 Atpūta Nr. 668.
11

Esat sveicināts, Jāni Zītar Laura Aiz runāja mežsargu viņa

—

...
—

čukstēja. pieklājības viņš ar par

roka cieta darbu šo to arī sevi. Sarunājoties

Viņas bija un drebēja Jāņa pirkstos. Viņš un pastāstīja par

ilgi paturēja šo roku savējā un nezināja, ko teikt. krietni apskatīja šo cilvēku, kas pats tā nezināja, kādu
lomu viesa likteņos. Tas bija dažus gadus
Otrpus pagalmam nočīkstēja istabas durvis. Lie- spēlējis sava

vecāks Jāni, vienkāršs izskatā un dabā, bez seviš-

venī parādījās mežsarga salīkušais stāvs, viņš iekāsē- par

Laura nervozi roku. Tikko dzir ķiem trūkumiem un arī bez kādām izcilām īpašībām
jās. paspieda Jāņa
krietna darba vīra tips. Mierīgi apzi-
dami čukstēja: — Lai paliek tā, ka jūs nejauši atnā-
—

parastais un

kuši. nedrīkst zināt. Tad nīgi viņš dara savu darbu, priekšniecības ieredzēts, kai-
Viņš —

skaļi, jautrā rosmē:

cienīts; savai ģimenei viņš ir labs gādnieks,
—
Zītara kungs, tagad jums jānāk uz istabu. Mēs ne- miņu ne

ka visai sirsnīgs, bet arī bez mājas tiranna skarbuma. Pēc-

varam pieļaut, tik ievērojams viesis pavada nakti
cilvēks tāls visām vētrām nemieriem,
pusdienas . uņ
staļļaugšā. . .

bet stabils balsts sabiedriskās ikdienas celtnē.

—
Bet, kundze, ja jūs zinātu, cik man tur
bija labi... mazs,

Par tādiem daudz nedomā, bet bez viņiem nevar iztikt.

—■ Jānis pielāgojās Lauras noskaņai un sekoja viņai uz

Jau Zinādami savu vajadzīgumu, viņi nedižojas ar to, bet

namu. —
tā es jums sagādāju raizes, uzklīzdams
darīt dažreiz bīstami
vēlā stundā. Tagad tās vēl lielākas. neļauj sev pāri un kļūst diezgan
kļūst
ar savu stūrgalvību, jo viņi netīko pēc liela un tāpēc
—
Par tādām rūpēm var tikai priecāties, —
Laura
maz var zaudēt.
jautri attrauca. —
Bet tagad es uz brītiņu jūs pametīšu
Virtuvē trauki. Kādā tālā istabā ieraudā-
šķinda
vienus, —
viņa piebilda, kad viņi bija sasnieguši lie-
jās un apklusa bērns.
veni. Pēter, parūpējies tagad tu Zītara
—

par kungu.
Man mazliet virtuvē. 3.
jāparaugās
Kad lūdza Jāni vakariņās,
Un pirms Jānis dabūja iebilst, ka viņa dēļ nekas Laura, galdu uzklājusi,

nav jāgādā, viņa jau bija prom.

mežsargs Grantiņš atvainojās, ka rītu agri viņam jāejot
uz tālu cirsmu uzraudzīt darbus (sagatavoja zemi
—■ Pavisam jocīgi ...
—

mežsargs teica. — Mēs

jaunaudzei) aizgāja savā istabā. Jānis
priežu un ar
saņēmām jūs kā razbainieku, lai gan iznāk pavisam
Lauru palika vieni.
pazīstams cilvēks. Mēs taču visi lasām jūsu grāmatas...
Vai tiešām bija tik noguris, jeb aiz pie-
—
viņš ...

Viņš, laikam, vēl nezina, ka Laura mani pazīst arī

aizgāja? Jānis jautāja.
klājības —

bez grāmatām —
Jānis nodomāja.
Viņš nemīl sabiedrību Laura paskaidroja.
...

—
—
...

Dzīvē gadās visādi joki, viņš jautri teica. svešu kaut viesmīlības
cilvēku, dēļ, vi-
—

Runāt arī
—
—
—
ar

Iznāk dažreiz tā, ka pats sarunājies sevi otru

ņam lielākā Tagad viņš, droši vien, jūtas vai-
par ar mocība.
cilvēku un viņš to nezina. Un tā ir labi, jo tikai uzvēlis vienai šo
nemaz
nīgs, ka man pienākumu.
tā var dabūt zināt īsto patiesību, ko citi par tevi domā. Jānis tikai
pusdienās bija baudījis pāris steidzīgus
Atkal viņi pasmējās, tad mežsargs aicināja viesi kumosus, bet arī tagad viņš vairāk nespēja apēst, kā

istabā. Tā bija plaša telpa, piemērota ģimenes godu mazu sviestmaizīti un glāzi piena. Veltīgi Laura viņu
sarīkojumiem un viesu uzņemšanai. Briežu un stirnu skubināja. Viņš raudzījās viņā un brīnījās par sevi, kā
rast
ragi pie sienām liecināja par saimnieka arodu. Istabas bija varējis zaudēt šo sievieti, tik ilgi nedomāt un

vienā kaktā vietnieci, kad tam bija zudusi. Jau vienu

redzēja preparētu vanagu iepretim pūcei, viņai viņa
abi it kā viens viens uzmeklēdams pēc trīs
putni raudzījās otrā —
nicīgi un reizi, viņu gadu ilgas šķiršanās,
ļauni, otrs īgnā spītībā. Goda vietā, starp medību tro-
viņš bija trīsējis baiļu nojautās: vai Laura vēl būs tā pati,
fejām krusteniski karājās divas šautenes. Vienkāršs ko savās domās lolojis? Toreiz atkalredze izklie-
viņš
rakstāmgalds, dīvāns, daži krēsli un etažere ar grāma- dēja visas viņa šaubas un piešalca sirdi ar pārsteigumu
tām. Uz etažeres Jānis ieraudzīja šis laimes brīnām. Tagad viņš redzēja to pēc desmit ga-
savu ģīmetni un un

sīkums lika viņam nosarkt. Plauktā visas diem šis brīnums bija vēl lielāks: laiks, dzīve
pēkšņi bija un ne ne

līdz šim izdotās

viņa grāmatas. Tā tad —

viņš visu nebija spējusi pārvērst Lauru, viņa sapnis bija mūžīgs
laiku bija te mājojis, ja arī fiziski ne, tad ar saviem un nemainīgs. Bet viņš arī zināja, ka tas ir tikai sapnis
darbiem, ar savām domām un viņu atbalšu. Un Laura un viņam lemts to skatīt īsu brīdi, lai pēc tam ar jau-
bija domājusi viņu. Tam vajadzēja priecināt, bet nām sirdī turpinātu vientuļo gaitu dzīves
par sāpēm savu

viņš sajuta skumjas. Mīļā. tālā, vistuvējā .. .

tuksnešos. (Turpmāk beigas.)

Slīmests dzen no siles lopus: Biškopis vāc bites pļavā, Dravnieks bišu
bēg no saimes: Apkopts vajadzībās visās,
„Uzbūvēšu bišu iekšā
stropus —

Spundē stropā savā: „Nav man

biškopībā laimes: Sadzelts biškopis guļ cisās,
Būs man pašam sava drava, „Ko jūs te ziediem
sīcat, Cik
ap
es
noprotu un manu —
Bet
par
medu mātei saka:
Medus lielrūpnieka slava!" Lienat stropā, medu mīcat!" Bites mani nīst kā tranu!"
„Pretīga man viņa smaka!"
 Vidū
—

kaŗa

minstrs

J.
ģen rālis Latvijas
Balodis.

armijas
Pa

labi
no

armijas viņa:

jauno
ģen.
komandiers H.

ģen.

Kr.
Rozenštis,
Berķis, ģen.
ģen.
J.

Kurelis, virsneku
Virsaits ģen.
J.

un

Klinsons.
izladums
ģen.

Krustiņš. Pa

kreisi:
kaŗa

skolas

priekšnieks kaŗskolā
plkv.
A.

Kripēns,
13
Atpūta Nr. <i<»B.

Dzīvnieki-VAROŅI

Setona-Tompsona
E.

Stāsti mazajiem un lielajiem lasītajiem

(2. turpinājums.) kaut
cējis, gan lielākas bailes tās nav izjutušas. Gā-

jiens bija noticis

Kregs —

Kutenejas auns. apmēram pirms stundas. Aitas bija

itin kā maldījušās,
i.
klejodamas no slēptuves uz slēp-
tuvi, atguldāmās, lai kādu brīdi atpūstos, un tad devu-
Tālu ziemeļu rietumiem
uz manā priekšā izplētās šās atkal tālāk. Droši vien viņas nebija izsalkušas, jo
viļņveidīgs kalnājs. Kalnu pavasaris jau bagāti bija bagātā barība visgarām bija palikusi neaizkārta.
nosējis rudās nokalnes
un pelēkās spilgtiem, krāš-
devās cenzdamies
Skotijs uzmanīgi uz priekšu, pē-
ņiem ziediem. Kalnu ir
pavasaris —
tas visskaistākais das nekad neizlaist acīm, bet turēties tām
no
pats no

šajā pasaulē: tikai

pēc tumsas visspēcīgāk sajūtam zināmā atstatumā. Un aiz neliela
piepeši, klintsraga,
gaismu, un tur, kur nav ziemas, nekad nevar būt arī
viņš ieraudzīja mazu pļaviņu, pa kuru lēkāja divas aitas.
īsta pavasara. Šajā apgabalā Medinieks jau pacēla bisi un, protams, viena vai arī
daba pamirst veselus sešus mē- abas nebēdnieces būtu kritušas par upuri viņa šāvie-
nešus, ziema ir
barga un dziļa. niem. Bet pirms vēl nospieda gaili, Skotijs ieraudzīja
Toties atlī-
pavasaris uzvijām arī divus mazus, nesen piedzimušus jērēnus. Piecēlu-
dzina visu aizkavēto auglību šies uz savām garajām, vēl nevarīgajām kājām, tie
un skaistumu, visu apbērdams acīmredzot nezināja, ko nu iesākt: sekot aizbēgošajām
savām bal-
ar
pasakainajām mātēm, vai iet pretim atnācējam, kas, varbūt, gribēja
vām.
viņām palīdzēt.
Pat drūmā un kailā Hende- Vecās aitas skaļi ieblējās
galotne, kas lielās izbailēs skrēja at-
ru
paceļas kalnāja un

ziemeļu pusē, laikā liekas pakaļ pie saviem bērniem.

šajā
it kā laipnāka Raibā Tai brīdī jērēnu apmulsums
kļuvusi.
puķu sega, kas citur
uzplaukst izzuda. Viņi itin kā sajuta,
tikai 3—4 mēnešos, te atveras viena mēneša laikā; tad ka jāsteidzas pie tiem, kas

piekalnes vieglā ziedoņa vējā viļņo kā zelta un pur- viņiem līdzīgi izskatā, un

pura mākoņos ietinušās. mierīgi pagriezās uz to pusi.

Lai kur aicināja abas mātes,
gan maijs jau tuvojas beigām, saltās dvesmas se-

naktīs vēl nebeidzas un ūdeņus dažkārt rītos vēl pār- kodami tām uz savām garajām un nedrošajām kājām
ledus sega. Nereti ~baltais Protams, medinieks tagad varēja sašaut katru aitu,
klāj plāna saceļas arī vējš".
tad lien virsotnēm vai arī visas kopā, jo tās bija saspiedušās ciešā barā.
Biezi, smagi mākoņi no lejup un at-

līdzi Bet gandrīz katrā mediniekā mājo tieksme saķert

nes sev sniega pārslas, kas ietin ziedus kā vieglās, —

baltās dūnās. Bet tas nevelkas ilgi. Kolīdz putenis apri- medījumu dzīvu. Tāpēc arī Skotijs, daudz nedomādams,
mis žilbinošie saules stari zila- ko iesāks tālāk, atstāja bisi drošā vietā pie meža malas
un mākoņi izklīduši, no

jām debesīm salīst lejup, ātri novāc balto plīvuri un at- un pats devās skriešus pakaļ jērēniem.
Tomēr izbiedētās mātes īsā brīdī
modina atkal visu ziedu krāsu brīnišķo bagātību. jau bija paguvušas
Gar šiem ziedu laukiem ir redzamas bailes iedvest arī saviem bērniem tie vairs nešau-
pasakainajiem un nu

ka svešinieka jāmūk cik vien jaudas. Kad Sko-

divas rindas kādu pēdu. bījās, no

11. tijs sāka tos ķert, viņi pirmo reizi dzīvē sajuta, ka atro-

das briesmās. Šajā pasaulē tie nebija nodzīvojuši ilgāk

�Svaigā sniegā ir vieglāk sekot pa meža dzīvnieku
dažām stundām, bet daba pati jau kopš dzimšanas
Maks bisi sāka par
pēdām; tādēļ Skotijs Dugals paņēma un

bija viņus apveltījusi ar ļoti gudriem instinktiem. Kaut

gan viņu kājas bija vēl daudz nespēcīgākas par pieau-

guša cilvēka kājām, tomēr abi jērēni izlocījās tik

veikli, ka tos
Skotijs nespēja noķert.
Skraidīdamas apkārt, vecās aitas tai laikā žēli blēja
un mudināja savus mazajos pasteigties. Arī Skotijs jē-
arvien vairāk tie visus
rēnus sabiedēja un nu izlietoja
savus spēkus un veiklību, lai jo drīzāk nokļūtu pie mā-

tēm un tur paslēptos no svešā uzbrucēja.

Skotijs skrēja pa akmeņiem klupdams un krizdams;

aiz būdas, līdztekus jau vairākkārt viņš pirkstu galiem bija pieskāries
soļot pa kalniem Tabakas
savas ar

strautam. Viņš devās uz labi pazīstamiem Aitu kal- mazajiem bēgļiem, bet vienmēr tie izslīdēja no viņa
niem. Plašais, sniega piepūstais lauks ar šur un tur rokām. Tai laikā gudrās aitas prata šo sacīksti nevir-

laukā izbāztām sarkanu ziedu galviņām nepievērsa viņa zīt labvēlīgākā apkārtnē —

no mīkstās un līdzenās pļa-

uzmanību līdz tam brīdim, kad viņš pamanīja divas viņas uz slīpu un akmeņainu krauju, kur mazajie ju-
rindas tās daudz drošāki, bet daudz
pēdu. Skotijam klājās grūtāk.
Jau skata ka tur ir tūlīt aitu viltību tikai
no pirmā Skotijs saprata, gāju- Viņš nesaprata veco un apķērās
šas divas prāvas kalnu aitas. Tad ilgi gāja tad, kad tās līdz
viņš diezgan savus mazajos bija jau aizvilinājušas
šīm ka abas aitas kāds iztrau- Hendera stā.vajām
pa pēdām un novēroja, galotnes nogāzēm.
Nr. 668. Atpūta 14

Mātes tur ātri uzlēca bet Viens uzkalnītē. Tas sita purināja
gar kraujām augšup, viņu uzrāpās ar kāju un

mazajie tūlīt sajuta sevī tādu spēku pieplūdumu, ar kādu

galvu, it kā otru iebiedēdams. Abi jērēni atlieca atpa-
darbojas jaunie pīlēni, kolīdz tie ielaisti cieši
no sauszemes kaļ savas īsās rozā austiņas un piespieda pieri pie
ūdenī. Viņu melnie tievie, bet pieres; apaļās, vilnainās galviņas sastapās cīņā un viņu
elastīgie nagi rāpās tagad gar sli- lēnprātīgās acis centās izpaust nepieciešamo niknumu.

deno krauju, kur nevarēja notu- Tā jēriņi stumdīja viens otru tik ilgi, kamēr viens pa-

rēties neviena cilvēka kāja. It kā krita it kā Bet tikk£) pagu-

ceļos, piedošanu lūgdamies.
uz spārniem abi jērēni devās aug- vis piecelties, it kā uzveiktais cīkstonis, tūlīt skrēja uz

šup kalna galotnē, aiz kuras jau kādu citu tur visizaicinošākā
uzkalniņu un nostājās
bi ja nozudušas viņu mātes. Tas
pozā, mīņādamies kājām un purinādams galvu.
Viņu laime, ka Skotija rokās valodā Un cīņa sākās
viņu nozīmēja aicinājumu cīņā.
tai brīdī nebija bises, jo simt soļu no jauna.
atstatumā tas viegli būtu Visās sadursmēs uzveica,
trāpījis šajās Baltpurnītis parasti
abus mazos bēgļus. Kamēr viņš skrēja atpakaļ pēc sa-
jo bija smagāks Ragaino. Bet Ragainais toties
par
bises
vas —

bija jau par vēlu, jo no kalna galotnes sāka spēja ātrāk skriet. Viņš bija arī nenogurdināms —
va-

lejup nolaisties bieza migla, aizsegdama visu apkārtni. rēja skraidīt un draiskuļot no rīta līdz vakaram gandrīz
Medinieks
nostājās pret Hendera galotni un, raudzī- bez apstājas.
damies to, ar manāmu Naktīs cieši
uz labpatiku nomurmināja pats jērēni gulēja, piespiedušies savām mā-

pie sevis: tēm kādā vientuļā un slepā

Lūk, kādi velnēni!
—

. . Lielākais auns Anglijā kaktiņā, no kura varēja sa-

Tikko bet
piedzimuši, ne- redzēt saules lēktu. Ragai-
varu jau tos noķert. nais bija viskustīgākais ģi-
Tagad viņš saprata, kā- menē un vienmēr pirmais
pēc abu vecajo aitu
soļos pielēca kājās. Baltpurnī-
bija manāms tāds nemiers: tis, turpretim, bija labu tie-
viņas bija meklējušas mie- su slinkāks un parasti ilgi
rīgu vietiņu kur dzemdēt iekams tika
staipījās, uz

Visu to dienu
Skotijs kājām, pats pēdējais ģime-
nē uzsākdams dienas gai-
medīja nesekmīgi un vaka-
rā
pārnāca mājās noguris
tas. Viņa sniegbaltais pur-

un izsalcis. niņš turpinājās ar tikpat

baltu plankumu pār pieri,
111 un Ragainais jutās laimīgs,
Kalnu nemēdz pa- ja pa šo vietu paguva dot
aitas
uzturēties klinšu savu
pirmo sveicienu, bie-
stāvīgi
tur dru atmodinot.
spraugās. Viņas pa-
tikai briesmu brī- Kalnu auni mēdz
slēpjas uztu-

žos. Skotija iedzītās aitas rēties baros. Jo vairāk acu

bija stipri sabiedētas un šādā barā, ir

jo vieglāk
nākamās nedēļās izturējās briesmas laikā pamanīt. Bet
iesaukts per Berrivudas valdnieku.
ļoti uzmanīgi, ganīdamās Kutenejas apgabala medi-

tikai klintaines tuvumā. nieki ir enerģiski ļaudis un

Jēriņi bija labas spēcīgas ātri visneatlaidīgākais viņiem bija būdas

un sugas, auga un no
Skotijs. Viņa
jau pēc nedēļas jutās tik stipri, ka varēja visur izsekot jumts bija viscauri izgreznots visskaistāko aunu ra-

līdzi aitām. Bet tad kādreiz giem, bet iekšā kaudzēm krājās ādas, kad
vecajām gluži negaidot gaidīdamas,
parādījās panteris un nodzina aitas atkal ielejā. tās vedīs tirgū. Pateicoties tik centīgām medībām, diž-
ragaino aunu bari bija jau kļuvuši krietni vien retāki.
Sniega sega, kas ieleju klāja jērēniem dzimstot, ta-
Viskuplākajā no tiem nebija vairāk par trīsdesmit dzīv-
gad bija pilnīgi pa
tās
nieka, bet pagadījās arī 3—4 dalībnieku kopas.
zudusi un vietā
Jūnija pirmā pusē reizes divas vecais Skotijs" ar bisi
viļņoja raibs ziedu
plecos bija apstaigājis Aitu kalnājus, meklēdams medī-
un zāļu paklājs. Je
jumus. Bet katru reizi viena no uzmanīgajām mātēm
rēni jautri kustinā-
pamanīja medinieku jau iztālēm un ar īpašu īsu ieblē-
ja savas īsās astītes
jienu deva savējiem signālu, ka laiks pienācis mukt tā-
garžīgi plūkdami su-
lāk. Ja bēgšana bija nokavēta vai izrādījās bīstama,
līgo zāli.
aitas auni tūdaļ sastinga katrs savā vietā
un —

pār-
Viens no viņiem,
vērtās it kā pelēkos akmeņos, lai tā maldinātu ienaid-
ar gluži baltu degun-
niekus. Tādos gadījumos vismazākā kustība nozīmētu
tiņu, bija sevišķi
nāvi. Bet kolīdz medinieki bija izzuduši skatiem, viss
vingrs un
spēcīgs,
bars ātri aizmuka uz klintaini.
Viņa biedrs —

augumā drusku lielāks —

kļuva ievēro-
Kādreiz tā klints sienu, aitas pēkšņi
bēgdamas gar
jams ar to, ka jau dažas dienas vecam viņam uz pieres
sev priekšā saoda kādu nepazīstamu smaku. Viņas ap-
parādījās mazi radziņi.
lai kas lietu. Tai pašā brīdī
stājās, pārliecinātos, par
Augām dienām jērēni jautri lēkāja ap savām mā- no klints nolēca kāds liels tumšs dzīvnieks un metās

tēm, ķēra viens otru cīnījās savā starpā. Līdz ko virsū aitai mātei.
un —
Baltpurniņa
izdevās kādu uzkalnīti, viņi tūlīt uzsāka visā māte izbailēs bet niknais
atrast pa- Ragainais un
viņa bēga,
saulē izplatīto rotaļu par uzbrukšanu un aizsargāšanos. zvērs, ko neviena aita vēl nepazina, bez žēlastības sa-
 Atpūta Nr. 668.
15

plosīja Baltpurniņa māti. Bet iekams tas iesāka dzīrot gainajai parādīties, un viņa droši izgāja uz priekšu. Bars

pie šis nezvērs nogalināja aizmuka bet

sava upura, arī Baltpurniņu, no kalniņa pa kreisi, viņa ar savu Ragaino
kas pārsteigts apstulbis turpat blakus savai
stāvēja pagriezās pa labi.
un

nelaimīgajai mātei.
Tagad stāvoklis vēja ziņā bija mainījies. Līdz šim

IV. Smailragainā bija varējusi saost aitu bara smaku, bet

tagad tā varēja pārliecināties, ka šoreiz darīšana ar sev

Ragaiņa māte bija sugas aita. Viņas ragi bija izau-
asāki līdzīgu aitu. Smailragainā uzmanīgi tuvojās baram, no
guši garāki un kā parastām aitām. Bez tam viņa
kura nu viņai pretim iznāca vadošā aita. Abas tās vis-
spēja labāk nojaust ātrāk katru stāvokli.
un aptvert
pirms apostīja gaisu, tad brīdi raudzījās viena uz otru.
Tabakas strauta aitām
apvidus kļuva ar katru mē-
Pēc tam vadošā aita
nesi bīstamāks. Galvenā kārtā tā vaina.
piesita ar
kāju un Smailragainā
bija Skotija
tūlīt sagatavojās cīņai.
Tāpēc Ragaiņa māte nolēma pārcelties uz citu kādu

vietu. notikums Abas aitas tuvojās viena otrai beidzot sadūrās

Traģiskais ar viņas draudzeni vēl
pa-
un

šī lēmuma pierēm. Smailragainā tai brīdī tik veikli izlocījās, ka

ātrināja izpildīšanu.
Atri viens viņas asajiem ragiem aizķēra pretinieces ausi.
viņa skrēja gar Hendera galotnes stāvajām no-
no

Bet iekams devās iekšā kādā nesaredzamā lī- Tas bija ļoti nepatīkami, un
aizķertā tūlīt, skaļi iespurk-
gāzēm.
kumā, vienmēr damās, atlēca atpakaļ. Saprazdama, ka izre
tagad viņa apstājās, sastinga kā pelēks uzvaras

dzes ir pusē, savā barā,

apsūnojis akmens un brīdi uzmanīgi klausījās. Tikai atnācējas viņa atgriezās galvu
tad, kad briesmas nevēstīja ne skaņas, ne smakas, purinādama.

bēgle devās tālāk. Jērēns Atnācēja ar savu jēru viņai mierīgi sekoja. Ragai-
viņai centīgi sekoja.
nais piekļāvies mātei izbrīnu
Kādreiz viņa ieraudzīja kal bija bikli savai un ar no-

šajā ceremonijā. Bars aizgriezās apmeta

nos, gabaliņu aiz sevis, kādu lūkojās un

melnu kustošu Tas prāvu apli, bet tad atkal atgriezās agrākā vietā. Smail-
figūru. bija
ragainā stāvēja nekustēdamās savā vietā. Tā aitas
medinieks Skotijs. Aita bija jau
nokļuvusi tieši viņa acu priekšā, viņu ielenca un tā nu bija galīgi pieņemta viņu barā.

bet laikā vēl vajadzēja nodibināt attiecī-

paguva sastingt un
Ragainim pašam savas

medinieks to tiešām bas. Barā bija B—7 jēri, vairākumā vecāki viņu,
nepamanīja par

starp daudziem prāviem akme- un ar tieksmi vajāt katru, kas svešs un vājāks par vi-
ņiem. Ragainais to kad pakaļas saņēma
ņiem. saprata, no

Tālāk skrienot, uz katra uzkal- negaidītu sitienu. Viņš pats tā bija jokojies ar Baltpur-
aita nīti tad šī likās ļoti amizanta. Bet šoreiz tas
niņa apstājās un
uzmanīgi un rotaļa
apskatījās visapkārt. Tagad vi- vairs nebija joks: koJīdz Ragainais apgriezās, tas sa-

kļuva arvien lēnāka otru belzienu sāniem. Pievienojās vēl citi

ņas gaita un ņēma pa
uzbrucēji pašam negribot, vajadzēja meklēt glā-
mierīgāka, jo bīstamās vietas bija un,

aiz ari mātes sāniem.

jau muguras un Ragainis biņu aiz
tik tālā bija aizstāvēt
ceļā sāka pagurt. Smailragainā, protams, gatava savu

Pievakarē uzrāpās Jakinikeksas virsotnēs bērnu visiem nerātneļiem, bet vienmēr taču viņa
bēgle un pret
tur pamanīja sev priekšā kādus kustīgus punktiņus. Pēc nevarēja atrasties tā tuvumā. Citi jērēni par šo ne-

tie ir veiklo
pamatīgas novērošanas viņa pārliecinājās, ka pe- situāciju ļoti priecājās un Ragainis, neraugoties
lēkie auni tālumā, baltiem kājām, veiklību, tiešām vairs nezināja, ko iesākt.
ar plankumiem uz uz savu nu

purniem pakaļām. Tie nāca vējam. Tomēr aiz ka

un pa Nākamā rītā
kļuva skaidrs, Ragainim sagaidā-
uzmanības viņa centās vēl nerādīties, nogāja sānis ta- lielākas Vislielākais šiem
mas vēl nepatikšanas. no jē-
kai tikai vai
un pēc pēdām galīgi pārliecinājās, novē-
riem, drukns un neveikls aunēns, vēl bija bez ragiem,
rojums bijis pareizs. Ja gan tās tiešām bija lielo bet
apzīmēt par Līkradzi. Tas
—

jau iepriekš to varam

aunu pēdas! Pēc kalnu sugu paražām, aitas ar saviem taisni tai
pats nemanot piezagās Ragainajam un brīdī,
jēriem vienmēr dzīvoja šķirti no auniem. Sastapšanās kad šis pieceldamies izstaipīja sa-

notika tikai ziemas sākumā, kad vajadzēja domāt par deva sāpīgu
vas pakaļkājas —

grū-
nākamo paaudzi. dienu no mugurpuses. Ragainais
Ragaiņa māte jeb Smailragainā, kā viņu sauksim, novēlās bet tad ātri
pie zemes, uz-

atstāja šīs pēdas un devās tālāk pa augstieni, apmieri- lēca uzbruka

kājās un sparīgi sa-

ka ir
nāta ar savu novērojumu. Tagad viņa zināja, no-
vam pretiniekam. Mazās galvas
aitu Nakti pavadījusi klinšu
kļuvusi īstā rajonā. sagrūdās ar tādu troksni, it kā tās būtu divas bumbas.
nākamā dienā tā devās vēl tālāk, bet tad pēk-
spraugā, Katrs gribēja kļūt uzvarētājs. Sākumā arī Ragainis
saoda kādu smaku, kas lika viņai apstāties. Pēc
šņi drusku atkāpās, bet tad cīņas laime sāka pāriet viņa
brīža tomēr sāka vērīgi tuvoties vietai,
Smailragainā pusē un uzbrucējs ar sāpīgi ievainotiem sāniem apkau-
no kuras šī smaka nāca. Drīz vien viņa ieraudzīja arī
nots bēga. Vērīgi to noskatījās viņa biedri un tūlīt bez
ka kaut kur tuvumā ganās aitu
pēdas un
saprata, un
kādas pieņēma uzvarētāju savā vidū. Nu
pretošanās
jēru bars. Tagad viņa gāja taisni pa šīm pēdām, vedot Ragainis bija pilntiesīgs dalībnieks savā barā.
līdzi kas arvienu vēl skuma pēc
sev Ragaini, sava pa-
(Turpmāk vēl.)
zaudētā rotaļu biedra.

Jau dažām minūtēm redzams aitu bars.

pēc kļuva
Viņu bija pavisam ap trīsdesmit, kopus ar jēriem, un

pie kuras piederēja Smailragainā.

no tās pašas sugas,

Aitas mazajie rotaļājās, bet kolīdz viena

plūca zāli un

no viņām bija pamanījusi Ragainā spalvaino galvu —

tā

pret
asi ieblējās,
vēju pagriezis.
viss bars

Tagad bija
pamira un

pienācis
sastinga,
laiks
purnus
Smailra-
zīda zeķes J^^f^VC^T
 Pirmā Baltijas vēsturnieku konferenc
Valsts Dr. K. Ulmanis, at- Tas ir tautas jēdziens. Tauta, kas
prezidents
XIX simtenī drīzāk etnisks
klājot pirmo Baltijas vēsturnieku konfe- gadu bija ap-

zīmējums, ieguva politiskas līdztiesības,

renci, starp citu, teica:
nē, vairāk —
politiskas pirmtiesības ...

„Tas ir tas izšķiroši svarīgais apstāklis, Neviena līdzība, neviens salīdzinājums ne-

ka kara iznākumā iznira jauns izsmelt tautu nozīmi vēstures taisī-

pasaules var

jēdziens, kas gan agrāk jau bija pazīstams, šanā, bet ar tautas jēdziena palīdzību var

bet kas vēl nebija ieguvis visu savu saturu. gan izskaidrot katru parādību, kas līdz

V. Voiommaa
Baltijas vēsturnieku konferences dalībnieki. Pirmā rindā, no kreisās: Dr. prof.
Valsts Dr. K. Ulmanis at-
prezidents (Somija), Dr. Laids (Igaunija), prof. Dr. M. Léhritier (Francija), prof. Dr. O. Scheel (Vācija), izglī-

klāj pirmo Baltijas vēsturnieku kon- Ahnlund

tības min. prof. Dr. A. Tentelis (Latvija), Kutrzeba (Polija), prof. N. (Zviedrija),
ferenci. A. Švā-
Lukinichs (Ungārija), Dr. J. Skreiners (Norveģija). Otrā rindā: prof. Dr. Fr. Balodis, prof. Dr.
be, Dr. V. Ginters, pulkv. Tepfers,
Dr. E. Blese, prof. Dr.
prof.
K. Straubergs, prof. Dr. L. Ada-
movičs, Dr. A. Speke,
prof.
M. Stepermanis un
ārvalstu

pārstāvji.

Latvijas jaunie
meistari vieglatlētikā

Ilūkstes apr. administrātīvā nama pamatakmens svinības.

Iekšlietu min. V. Gulbis uzrunā svinību dalībniekus.

R. Bruģis — meistars

Burtniekos. Sabiedrisko lietu min. A. Bērziņš atklāj tēlnieka Mau- meistars 400
Piemineklis atbrīvotājiem K. Kušķis —

metru
lica granītā kalto pieminekli. skrējienā.
 Atbrīvošanas pieminekļa
rence Rīgā
atklāšana Rūjienā
kn visos savos pamatos vēl nebija pilnīgi
Kara ministrs ģen. J. Balodis, at-
atklājot
ļpfcaidrota... brīvošanas
pieminekli Rūjienā, starp citu,
Tikai tas citu tautu
var
saprast vēsturi,
teica:
as pareizi izpratis un sapratis savas paša
„Mēs, karavīri, nekad neesam pazinuši
tūtas vēsturi. Un vēl tālāk: tikai tas ir
skaldīšanos savās rindās. Mēs esam turēju-
lukts un aicināts rakstīt vēsturi, kas pie-
šies pie viena principa kā grūtās dienās, tā
(tr pie vēstures taisītājiem —
pie savas
arī miera laikos, ka vienota ir
44 saprašanās
kutas.
visa dzīves gudrība. Vienoti mēs esam gā
juši brīvības cīņās, vienoti mēs
ejam savās

miera laika gaitās, vienoti mēs iesim ari

turpmāk līdz ar savu vienoto tautu."

Piemineklis Rūjienas atbrīvošanai un kaŗā kritušiem kaŗavīriem. Pieminekli, ko pelēkā granītā veidojis tēlnieks K. Zemdegs, atklāja
ministrs Aiz
15.
augustā. Uzņēmumā atklāšanas svinību kopaina. Priekšā kaŗa ģen. J. Balodis. viņa Rūjienas pilsētas galva A. Krēs-
ministrs H. Vidzemes divīzijas kom-ris F. Virsaitis, 4. Valmierai
liņš. Pa kreisi godaviesi, tieslietu Apsīts, ģen. kājnieku pulku
kom-ris plkv. Skujiņš, armijas mācīt. P. Apkalns R. Meijers.
un
prāvests

K. Liepiņs
—

meistars meistars
A. Bērziņš —

tāllēkšanā, diska
O. Jurģis —
meistars šķēpa mešanā
augstlēklanā ar kārti. sviešanā un trīssolī.
veŗa mešanā.
tars

V. Vītols —
meistars
1500 m skriešanā; pa

kreisi: A.
Jamonts —

G.Ālers meistars augstlēkšanā meistars 800 m skrie- K.Romanovskis —

meistars 10.000 m H. Girgensons —
meistars 110

un 200 m skrējienā. šanā. skriešanā.

metru barjēra skriešnā.
Nr. 668. Atpūta 18

Noslēpumainā zeme ziemeļos

Zinātņu akadēmijas locekļa V. Obručeva raksts kādas ekspedīcijas
par piedzīvojumiem.

(18. turpinājums.) Patiesi vēl tukšā tumšā

nupat piltuve bija
—

un
jau
Tūlīt Amnundaka būdas līdz malām pilna
pēc samaņa lūgšanas no ar nemierīgi burbuļojošu ūdeni.

aukstumā dienvidu vakariem devās visi Apakšzemes ir

miglā un uz —

gari mūsu upuri pieņēmuši, —

Pa gāja daži lāpu nesēji, tiem sekoja šamanis. Ūdens atkal

kareivji. priekšu sauca —
atgriežas Svētajā ezerā!
virsaitis šamani mācekli, aiz viņiem četri
ar un
viņa Un, pret nesējiem pagriezies, viņš turpināja:
kareivji nesa saistīto mežoni un tad klusēdami, pilnā —
Ātri piesienat akmeni pie upura kājas un ieme-

apbruņojumā soļoja visi pārējie ankiloni. Dzirdama tāt to ūdenī!

bija tikai soļu dima, bultu grabēšana nestuvju čīk Karavīri steidzīgi izpildīja ša Ūdens
un
pavēli. ieplūda
droši veda pa taisnāko Svēto dibenā
stoņa. Lāpu nesēji ceļu uz jau ezera un kā melna draudoša masa cēlās ar-

vien
ezeru. augstāk.
Krastā saistīto nolika akmeni
gūstekni uz
upuru un —

Tagad atvedat upura briedi, — šamanis pavēlēja.

šamanis bet viņa māceklis Ziedosim to debesu
nostājās tam pie galvas, —

labajiem gariem.
pie kājām. Amnundaks ar ka- Divi ankiloni cauri karavīru
reivjiem viņus ielenca ciešā pus-
rindai, pie ragiem turēdami, at-
lokā, atstādams klaju vietu pret veda balto briedi. Viņa ragi bi-
kurā vēl arvien nebija
ezeru, ja izgreznoti krāsainām ādas
ūdens. Visi karavīri tagad aiz- lentām un spalva izkrāsota
dedza tās
lāpas un pacēla aug- sarkaniem plankumiem. Dau
stu bet šamanis sā-
pār galvām, dzo cilvēku un uguņu izbiedē-
ka sist bungas, skaitīdams upu- tais dzīvnieks māva un pretojās.
lūgšanu. Lāpu gaisma sārti aizvilka
ra Viņu tomēr
pie upur-
drebēdama krita uz akmeni un akmens un nogāza uz tā ar kā-
spalvaino cilvēku, kas uz tā sai-
jām pret šamani.
stīts gulēja; spokains izskatījās
Atkal ieskanējās
šamanis bungas un
savā dīvainajā tērpā un
šamanis lūdza debesu labos ga-
karavīri ar garajām ērgļu spal-
sūtīt ankiloniem
Arvien
rus
siltumu,
vām matos. dobjāk un
aizdzīt salu un pasargāt briežu
smagāk atskanēja duno-
bungu
ganāmpulkus. Atkal
arvien drūmākas cietā- pazibēja
ņa; un

upurnazis un iecirtās brieža

kas cilvēku Vis- pa-
kļuva šo sejas.
kausī. Šo upuri atstāja
apkārt tiem bieza turpat
šūpojās mig-
uz akmens, tikai galvu —
kā tas
la, bet kolīdz tā drusku pašķī-
pēc likuma pienācās paņēma
—

rās, bija redzamas melnas klin-

šamanis.
šu sienas izžu-
un ezera baigā,
vusi rīkle .
. . Ūdens, ātri celdamies, bija
Gūsteknis, droši vien nojauz- jau pieplūdis pus ezera, kad ša-
dams likteni, manis,
savu neizbēgamo zemu paklanīdamies pret
Upuŗu ziedošana pie Svētā
ļauni valbīja acis un drebēja no
ezera. šo apakšzemei izlūgto dāvanu,
galvas līdz kājām. Pēc bungu visa
atstāja upurakmeni un pro
ievada, kura nolūks bija izsaukt garus, šamanis nolaida cesija agrākā kārtībā devās
atpakaļceļā uz mājām.
rokas un sauca pret ezeru: 28. Pēdējās dienas pie ankiloniem.
—
Ommolon! Amnungem! Irgani! Zemzemes val-
Nākamā rītā ceļotāji ar izbrīnu dabūja zināt divus
stības valdinieki es aicinu jūs! Mēs atnesām jums notikumus: naktī
—

bija atkārtojusies zemestrīce un ar

upuri dzīvu cilvēku sarkani asiņu

— —

kūpošo upuri. ūdeni piepildījies atkal Svētais ezers. Pēdējo parādību

Pieņemat to un netricināt vairs mūsu zemi! Aizdarāt izskaidrot
varēja ar pirmo —. bet kāpēc gan viņi nekā
plaisas un
atlejat ūdeni ezerā! Ommolon, Amnungem, Pēc ka zemestrīci
nebija manījuši? iztaujas izrādījās,
Irgani —
mēs saucam un lūdzam jūs! tikai tie divi kas Amnun-
bija sajutuši vecīši, palika
Dievu vārdus šamanis izkliedza visā balsī tie visu aiziešanas.
un daka būdā pēc citu Viņi gulēja, bija
vairākkārt atbalsojās melnajām klintīm. Likās, ka atmodušies
no no spēcīga grūdiena un izgājuši laukā, bet
paši gari tur atbildētu, vārdus atkārtodami. Pēc ka tikai drusku drīz vien atgriezu-
savus tā zeme drebējusi,
pēdējā sauciena šamanis ātri izrāva jostas lai aukstumā
no savu šies, nesastingtu.
akmens vienā mirklī to izdzēsa Bet nekā
upurnazi un ar gūste- —

kāpēc gan mēs nejūtām? —

brīnījās
kņa dzīvību. Tad atkal iesāka Gorunovs. Vai tikai vecie
viņš dobjo bungošanu, —
nav sasapņojušies?
lai neviens vaids nebūtu dzirdams, bet drīz pārliecinā- —
Pag', pag'! — iesaucās Ordins. — Vai tas tikai

jies, ka mežonis jau piepulcējies saviem nebūs noticis kad visa būda
senčiem, viņš tajā laikā, mūsu drebēja
sauca: no dejojošo sieviešu soļiem?
— Nonesat upuri ezera dibenā un noliekat to tur Šim atzinumam visi piekrita, bet tūlīt arī nolēma,
pie ieejas apakšzemes valstī! ka jāizpēta, pa kādiem ceļiem ūdens varējis
pamatīgāk
Seši karavīri uzmanīgi paņēma bet otri seši atgriezties vai tam kāds tiešs sakars
līķi, ezerā un nav ar

tiem apgaismoja okeānu.

ceļu lejup pa gludajām akmeņu plāk-
snēm . . Kad viņi bija nonākuši
. jau pie tumšās piltu- —
Bet šoreiz gan iesim tikai kopā ar Amnundaku, —

ves, piepēši atskanēja priecīgs sauciens: teica Kostjakovs. — Ja tad_arī ūdens vēl kādreiz ezerā

— Ūdens nāk! Ūdens nāk! .

. izzudīs —
mūs nevarēs vienus apvainot un apdraudēt.
19 Atpūta Nr. 668.

Un vēl vienu faktu dabūja zināt baltajie rītā: Atbildi Amnundaks roku
tajā nesaņēmis, piecēlās un,

sagūstītais mežonis, sargiem aizsnaužoties, esot atraisī- draudoši pacēlis, teica:

jies aizbēdzis. Visu Jūs

un —
to jūs esat izdarījuši! mums uzsūtījāt
Visas šīs vēstis atnesa Ingireka, kas pirmā atgriezās ledu, tie
sniegu un jo jums patīk, jūs gribat
briežu slaukšanas. dzīvot baltā zemē, baltie Tā
no ļaudis! jūs gribat iznīcināt
Bet kā tad ankiloni
—
tik drīz dabūja zināt, ka visus ankilonus, lai paši paturētu šo zemi. Čukči atdzina
ūdens atgriezies Svētajā ezerā? —

brīnījās Ordins. mūsu senčus te un tagad jūs, baltie burvji, gribat mūs

Naktī tur notikusi šama-

—

lūgšana. Amnundaks, pavisam iznīcināt! . .

nis visi karavīri bijuši pie

un ezera un upurējuši balto Atri viņš aizgriezās un izgāja no zemnīcas. Ceļo-
briedi. uztrauktiem skatiem tam Gorunovs
tāji sekoja un

—
Tā tad upurējuši gan, —

piebilda Gorunovs un, teica:

atcerēdamies sieviešu aizraidīšanu mežoņa ir skaidrs: te vairs nedrīk-

un pazu-
—

Tagad ilgāk palikt

šanu, tūlīt nojauta kaut ko nelabu. Kad sievas aiz- stam. Jau rīt jādodas ir aizsaluši, pūš
bija agri ceļā: ezeri
gājušas, viņš savas aizdomas izteica ceļabiedriem, ziemeļu vējš un sniegs arī vēl nav pārlieku dziļš.
nākdams pie šāda slēdziena: — Bet mums te nav ziemas apģērbu —
viss tas pa-

Mums katrā šī lieta drīz Ja lika noliktavā, Ordins iebilda.

—

ziņā jānoskaidro. —

ir sākuši cilvēku Darāt kā zināt, Goro-

jau viņi upu-
— —

rēt, tad pēc mežoņa var pienākt chovs noteikti pateica, bet es
Noķertais laupītājs
—

jūŗas
arī mūsu kārta, kad vēl kāda palikšu pie ankiloniem. Auk-

klizma stums drīz pāries mēs dzīvo-

gadīsies. un

No karavīriem tomēr neko sim atkal draudzīgi, bet jūs le-

vairāk zināt tie stā- dos aiziesit bojā.

nedabūja —

tikai brieža Viņu vēl mēģināja pierunāt,

stīja par baltā upu-

rēšanu, pēc kam tūlīt ūdens esot bet Gorochovs palika pie savas

sācis izplūst no ezera tumšās pārliecības: te siltuma un barī-

rīkles. bas diezgan, arī sieva laba; me-

Tā vairākas dienas. žonis viņam šķita tiešām pats

pagāja
tikai aizbēdzis, jo ankiloni cilvēkus
Bija augusta vidus, bet viss
Brīdi neērts
atgādināja jau vēlīnu rudeni: nenokauj. iestājās
klusums, tad Gcirochovs piecēlās
katru nakti atkārtojās salnas un

un izgāja no būdas.
miglas, lapas nokrita nodzeltē-

dien- Tai pašā brīdī iesteidzās īn-

jušas un
putni aizlidoja uz

vidiem. Ezeri palika tukši un gireka. Viņa bija uztraukta un

drīz vien sāka aizsalt. Sievietes stāstīja:

no maisiem izvilka ziemas — Amnundaks atgriezās bū-
ap-
ģērbus un sagatavoja valkāša- dā un teica: baltajiem ļaudīm
nai. Vīrieši cītīgi apgādāja savas sievietes vairs nedosim.

malku. Kamēr viņi neapstāsies sniegu

Ceļotāji atkal novēroja nai- birdināt un aukstos vējus atpūst,
dīgus skatus, ar kādiem tos sa- jūs visas paliekat te; kura ne-

ankiloni, klausīs, to sodīsim. Bet

stopoties uzlūkoja un bargi
atkal baltajo ļaužu sievas, izņe- I 800 kg smaga
haizivs.
visi vīrieši tūlīt atsaucās: sen

mot arvien biežāk tā vajadzēja darīt! Ne sie-

Ingireku, ne-
jau
atgriezās pie saviem vīriem, naktis pavadīdamas Am- vas, ne pienu, ne gaļu viņiem nedosim! —
Es tikai lūdzu

nundaka būdā. Sekodama Ordina padomam, arī Ingi- man ļaut savu segu paņemt.
reka pievienojās citām, lai nevērstu uz sevi uzmanību teica: bet tūlīt
Viņš ej, atgriezies!
varētu ankilonu
un iegūt nepieciešamās ziņas par no-
Ordinam
Ingireka paņēma savu segu un
pačukstēja
domiem.
pie auss:

Piecpadsmitā augusta rītā sacēlās ziemeļu vējš un

—
Naktī, kad visi būs apgulušies, es slepus atnākšu
iesākās īsta purga
—

virpuļoja sniegs un temperātūra

un izstāstīšu, ko viņi gatavojas pret jums iesākt.
noslīdēja vairākus grādus zem nulles. Ap pusdienu
Viņa aizskrēja, atstādama
sniegs nostājās un, laukā izgājuši, ceļotāji ieraudzīja ceļotājus pavisam no-

māktā garastāvoklī.
Saņņikova zemi pilnīgā ziemas tērpā. Pievakarē pie
viņiem ieradās Amnundaks kas noti- Jā, rīta agrumā jau dosimies
—
sen jau nebija —
ceļā, —

ierunājās
cis. rokas sildīdams, Kostjakovs. Tās ir tikai
Apsēdies pie ugunskura un viņš —
pirmās represijas pret
iesāka šādu sarunu: mums. Kas zin, kādas vēl sekos!

Kas gan notiks ar mums, baltie ļaudis? Ziema ir Var nolikt arī sardzi,
piemetināja Gorunovs,
—
— —
—

atnākusi veselu mēnesi agrāk. Saule vairs nesilda, un tad būs jau par vēlu . .„

putni ir aizlidojuši. Ja sniegs vēl pavairosies mūsu Kamēr Gorochova teica

te, sagatavosimies,
—
—
nav —

brieži aizies bojā. Un vērši, zirgi, degunradzi arī nobeig- Ordins. Bet
—
kurp gan viņš aizgāja: vai mūs nodot
sies. No kā tad ankiloni pārtiks? Amnundakam?

Klusēdami šo Gorochovs sievietes

ceļotāji klausījās apsūdzību, jo nekā un visu vakaru neatgriezās. Ce-

laba tie nespēja solīt, iekams aizbirušās apakšzemes ļotāji paši pagatavoja sev vakariņas, tad ilgi sēdēja ap
neizverd ugunskuru nomodā Go-
plaismas pašas atkal neatdarās un iegrimei un apsprieda bēgšanas plānu.
zināt kad 'vai rochovs, droši vien, Amnundaka pār-
savu siltumu. Bet kas varēja — un pa- bija palicis pie
visam tas kādreiz vairs notiks . ..
nakšņot.
(Turpinājumu skat. 22. i. p.)
 Senā Rīga

Rīgas skats 1612. g., vaŗa grebums. Baltijas vēsturnieki)

Rīgas pils no
ziemeļiem 1767. gadā
kongresa sanāksmei Rī-

gas pilsētas mākslas

muzejā iekārtota spe-

ciāla izstāde ~Senā
44
Rīga .
Izstn-

dē novieto

tās vēsturis-

kās gleznas,
gravūras, li

tografijas, zi

m eju mi un

plāni arehit.

P. Ārenda un

Rīga —
Livonijas mētropole, 18.
g. simteņa vaŗa
grebums. doc. J. Sili un

Doma baznīca 1775. g.

Rīgas
Zāļu vakars Rīgā, 1830.
ap gadu.

stallis stacijas ēku.

Biržas laukums. Rīgas pilsētas ar pasta
Rīgas tirgus un
 Pilsētas nodod Pēterim Lielajam pilsētas atslēgas rātsnama priekšā.
Rīgas kapitulācija 1710.
g. pārstāvji

sakārtojumā sniedz ieskatu Rīgas pilsētas

attīstībā un
viņas likteņgaitās. Māksi

L. Liberts izstādījis vēsturisku jaunu glez-

nu —

Rīga 11. gadsimtā. īpatfi nodalīju-

mā novietotas izcilā pētnieka 1. Broces re-

produkcijas un daži |oti vērtīgi oriģināli.

Gravējumos redzama lfi. —17. g. s. Rīga
X. Mollina iespiedumā, litogrāfiju nozarē

—■ Hausvalda, Rrikmaņa, Krēsliņa un c.

darbi. Plānos Rīgas senie

notēlojas apcie-
tinājumi un izbūves gaita agrākos gadsim-
tos. Arī dramatiskie likteņi —

ugunsgrēki, "kaps un citas likteņa nestun-

das. M. S—s.

Kuģu un
strūgu degšana Rīgas ostā 1871. g.

Rīgas priekšpilsētu degšana 1812. g.

Rīgas rātskungi.

Kārļa līdz 1858. g., svinības.

vārti Rīgas vaļņos,
kas sargāja pilsētu Rīgas —

Daugavpils dzelzceļa
izbūves

kad tos nojauca.

 Nakts vidū Ordinu atmodināja Ingireka,
' ātri pa- Pievakarē viņi nokļuva līdz
ekspedīcijas noliktavai
slēpdamās pie viņa zem segas: un ļoti iepriecināja Nikiforovu, kam sen vairs
nebija
Bēdziet ātrāk
—

prom no šejienes, —viņa čukstēja.— nekādu ziņu par pārējo ceļabiedru likteni. Viņam viss
Karavīri runā: „lūk, zemes gariem upurējām mežoni bija kārtībā: ziemai lieli
sagatavoti gaļas un malkas
viņi atdeva ūdeni. Debesu
un mums
gariem upurējām krājumi; suņi paēduši un veseli, trūka tikai viena, ko
tikai balto briedi, viņi ir
par to apskaitušies un atsūtī- lacis medībās bija nokodis. Nikiforovs
bija pavisam
juši ziemu.
mums
Viņiem vajaga labāka upura." Vai- pārsteigts lēmumu tūlīt atstāt šo
par —

bagāto zemi.
rāk tie nekā bet
nesaka, es nojaušu . . . viņi domā
par
Nu, lūk, par velti ir visas
—

bijušas manas pūles, —

jums.
viņš teica balsī. tad
Vai Gorochovs pārmetošā —

Kāpēc es tā centos,
—
to dzirdēja?
šāvu, vedu, žāvēju, kaltēju? Kāpēc tik daudz malkas
Nē, viņam klātesot tā nerunā.
—

Viņš atnāca un

sagatavoju? Viss paliks sasodītajiem lāčiem

teica, ka gribot par ankilonu
palikt, no jums aiziet,
...

dzīvot neko nedarīt. Visu

—
Neskumsti velti, iesaucās Ordins, nevis lāči,
ar mums un
ļaunu vakaru
—
—

cik slikta dzīve esot bet cilvēki gardām mutēm tavus At-
stāstīja, jūsu zemē. Un
tagad an- apēdīs krājumus.
kiloni nāks Gorochovs ankiloniem visu
saprot, kāpēc jūs šurpu atnākuši: labāku zemi ar un pievāks.
savai ciltij meklējot. Tā arī Amnundaks teica: ir Vai
viņi — tad viņš nenāks mums līdzi? —

izbrīnējies
izlūki . bet tos
. . no šejie- iesaucās kazāks.
nes prom vairs nelaidīsim.
Rīgas pilsētas kauss,
—

Nē; viņam iepatiku-

Vai Gorochovs netei- sies tur kāda sieviete
—

un pie
ka rīt
ca, gribam aizbēgt? tās arī paliks.
—

Nē, viņš tikai

pats Ak nelietis tāds!
—

tu,
par sevi visu laiku stāstīja. Sādžā
viņam pie mums jau
Amnundaks viņu uzteica viena tāda pa-
palika sieva;
un arī sievu atdeva. Pēc
veca un nikna gan bija, bet
tam
pavēlēja rīt atsaukt tomēr sieva Un kas tā
.. .

šamani —
notiks lūgšana, tāda jums līdzi atnākusi'?
kā rādās, par aukstumu Vai pavadītāja?
un jums. —
Nē, tā ir mana sieva
—
Bet vai tu nāksi
Ingireka; viņa nāks mums

mums līdz rīt agri, Ingi- līdzi attei-

uz materiku, —

rek? Ordins.
ca

—
lešu, kurp vien tu —

Tad, lūk, kā —
...

vēlēsies, ja tikai tur jū- novilka Nikiforovs,

es
gari
zemē varēšu būt tava
su
ziņkāri aplūkodams apju-
pirmā sieva kušo sievieti, kas vēl
. . .

par
—

Jā, jā, tu būsi tur maz zināja krievu valodu,

pirmā un arī vienīgā! lai saprastu ātru sarunu,

Viņi vēl ilgi sarunājās, bet ka

nojauta tomēr, par
tad pamanīja, ka gaisma viņu runā.

jau svīst, uzmodināja gulo- — Tā tad Gorochova

šos biedrus un steidzīgi de- vietā ar mums nāks sievie-

kuŗu šogad izcīnīs otrreiz X
starpt. jāšanas sacīkstēs.
Uzņē-
vās Gorochovam
ceļā. at- mumā: ģenerālis Danebergs pasniedz kausu pag. gad. uz- te no šejienes cilts. Bet kā

zīmīti varētājam poļu poručņikam Komorovskim.

stāja ar lūgumu pa- mēs tad ar suņiem iztik-

ziņot Amnundakam, ka viņi sim: droši vien tādus dzīv-

aizgājuši pēc savām siltām drēbēm nebūs vēl kur vēl vadīt
un atgriezīsies pēc nieciņus redzējusi, nu pratīs.
vienas dienas. Vēlreiz
brīdināja viņu, ka Saņņikova ze- Žēl, žēl .
. .

mei draud briesmīga ziema deva divas Tā

un solījumu ilgi viņš vēl prātoja pie ugunskura, ap kuru bija
dienas pie iegrimes klintīm Gorochovs Bet veiklība, kādu
gaidīt, ja tomēr apsēdušies ceļotāji. ar Ingireka pa-
beidzot apdomātos doties citiem līdz Nikiforova drīz vien
un gribētu ceļā. gatavoja vakariņas, spriedumu
Ugunskuru atstāja degam, lai dūmi ankiloniem no- mainīja un tai pašā vakarā viņš jau teica Ordinam:
rādītu, ka iemītnieki tur vēl guļ. Laukā bira viegls —
Sievele ir gan tev gadījusies varena, strādīga.
sniegs, kas ātri varēja aizsegt pēdas. Gorochova rīcībā Un droši vien krietni mīl arī, ja bija ar mieru tik tālā

atstāja arī vienu suni, to būdā ieslēgdami. ceļā doties.

Kad atradās paskaidroja kādi

kļuva gaišs, viņi jau vairākus kilome- īsumā viņam iemeslus, spieda ta-

trus nometnes kādā ko tikai aiziet šīs interesantās

no laukumā, ar
pūlēm gad bez kavēšanās no zemes.

vairs varēja pazīt. Kā viss bi ja pārvērties četros mēne- — Pavasarī katrā ziņā atgriezīsimies, ja tikai te viss
šos! Toreiz šurpu nākot tur brīnumu būs vēl kārtībā, Ordins nobeidza.
— —

bija jauna, —

pilna kas vilināt vilināja Nikiforovs pie vakariņām savukārt paskaidroja, ka

zeme, ar atklājumiem un pie-
dzīvojumiem; visu tūlīt nebūšot iespējams, jo slīpais
klāja pavasara svaigais, maigais za- no iegrimes izkļūt
ļums. Tagad kaili meži, lauki, mēnešos esot krietni vien
—

sniega piepūsti bēg- sniega piedzinums vasaras

šana draudošiem ienaidniekiem bī- tā vajadzētu metrus piecpadsmit

no un priekšā garš, saplacis un tagad no

stams ceļš līdz stāvām, kailām klintīm. Tajās

sauszemei; garastāvokli nomāca arī rāpties uz augšu pa
nu

viena ceļabiedra trūkums kāpes.

un rūpes par viņa turpmāko vispirms nākšoties izcirst tekas un

dienā to visu spēsim pa-

likteni, tāpat zaudētās sievas, ar kurām ceļotāji jau bija —
Dievs to zina, vai vienā

gluži labi saraduši. Tikai Ordins bija kaut cik veikt, —

viņš nobeidza.

dienas laika, atteica

jautrāks par citiem, jo blakus viņam soļoja uzticīgā In- — Bet mums gan ir divas —

tik
gireka, kas viņa dēļ atstāja savus piederīgos un dzim- Gorunovs.—Apsolījām ilgi te Gorochovu gaidīt. Var
teni, iedama jaunai, vēl nezināmai jau būt, ka vēl apdomāsies atnāks.
pretim pasaulei un un

tomēr pat skumji atpakaļ neatskatīdamās. ( Turpmāk vēl.)

 To redzēsim X starptautiskās jāšanas sacīkstēs

Lēciens pajūgam.
Lēciens cauri dzīviem vārtiem. Džigitu piramida. pāri

Kas tas ir?

Jaunu rotaļa.
amerikfiņu

"Kas tas ir?" —

jautā viņa, turēdama kreiso

roku aiz bet labo
izplestiem pirkstiem pakauša, "Un kas tas? Vienas rokas pirksti jāizstiepj uz leju un jākrata. Otras
aizlikusi priekš acīm.
rādāmais pirksts augšu.
pacelti uz

Un indiānis, kas lūkojas,

jums jāatbild: „Tas „Tas ir cilvēks zem
dušas."
kur palicis viņa zirgs."
sību sarunas un ļaudis, ar ku-
Cilvēka izdomai un apķērībai

robežu. bieži cilvēks riem satikāties, bet atceraties

nav Ļoti
cik daudz otrā rīta šos sīkumus. Ļoti
pats neapjauš, asprā-
To bieži Šādas asprātības ir tik-
tību viņa kustībās un vārdos.

pašu var teikt jauno ameri- pat lipīgas kā iesnas. Viņas ceļo
par

kāņu rotaļu ~Kas tas ir?" JOs no mājas uz māju, no pilsētas uz

kādreiz aizmirstat nopietnās vie- pilsētu, no tautas uz tautu un

beidzot visu pasauli. Sa-

pārņem
vā laikā ļoti lieli panākumi bija
diābolo spēlei. Arī krustvārdu

mīkla visu pasauli

pārstaigāja uz-

varas gājienā. Tagad visa Ņujor-

ka smejas „Kas tas ir?" Bet
par

nav teikts, ka okeāns šai spēlei

būs par platu, jo šis nevainīgais
laika kavēklis var katram labi
Mums nebūt „Bet kas tas ir?" Tā-
noderēt. nav jāap
kā iepriekšējā, vienas
„Bet kas tas ir?" Šo-
robežojas ar pievestiem piemē- pat
saka „Bet kas
reiz labā roka aiz pa- „Labi," partneris. riem, bet varam ļaut izdomai va-
rokas pirksti uz leju un

tas ir?" Kreisā roka izplestiem pirk- bet

kauša kreisā roka
radot kaut ko vēl Di- jākrata, otras ro-
un
ļu, īpatāku.
stiem pie pieres, bet labā roka pie kas pirksti
aizlikta priekš acīm. pastiepti uz
vām rokām un desmit pirkstiem
„Tas ir indiānis pakauša. daudz. augšu.
parādīt ļoti
—

var
ir indiānis, kam
kreilis, kas lūkojas savu
"Tas piedzēris „Tie —
Kanādas pie-
liekas, ka viņam acis pakausī." cīši dušas."
zirgu." zem
Nr. 668. Atpūta 24

E. Alekse

Augu tējas
Speciālraksts Atpūtai

nesenā nāk 0,4 proc. pektīnvielu, 0,3 taukvielu, 0,1 ol-

Vēl pagātnē bija ieviesies uzskats, ka viss, kas no ronskābes, proc. proc.

ārzemēm, ir ko mūsu miecvielu 0,3 proc. pelnu. No āboliem

neapšaubāmi labāks par to, sniedz zeme. baltumvielu, 0,3 proc. un

ka tādas domas ārstniecības nolūkam ābolskābās dzelzs ekstraktu, tink-

Tagad ar gandarījumu var novērot, vienpusīgas pagatavo
tiek sākam cienīt tūru
atmestas un mēs to, kas mums pašiem ir. Mūsu un c.

zemei ir neskaitāmas bagātības viena tām ir augi, kas lietotas

un no Avenes (Rubus Idaeus L.) ir tautā vairāk iecienītas un

mums noder kā barības līdzeklis arī veselības sargātājs. Žāvēti laksti

un veselībai. ar ogām, lapām un ziediem ir labs līdze-

Tagad ir īstais klis saaukstēšanos. Svaiga sula tīra asinis, pūsli, nieres, sti-
pret
laiks urīnu.
parūpē- prina sirds darbību, mazina karstumu, dzen sviedrus un

ties nevien par vai atšķaidīta sula labs kakla skalojamais, der arī
Tēja aveņu

veselīgiem ie- sejas izsitumiem.

apmazgāšanai pret
vārījumiem, bet Ārstniecībā tiek lietotas meža tās ir smaršīgākas
avenes, jo un

arī
par tējām, saldākas. atrodas olbal-
Aveņu ogās cukurs, ābol-, citronskābe,
kas ziemā va-
minerālsāļi, nedaudz ēterejļas, krāsviela
tums, v. c.
jadzības gadī- subarktisko
Avene ir mērenās joslas un apgabalu iemītniece;
jumā būtu pie
pie mums aug bieži ēnainos mežos, izcirtumos, krūmājos.
rokas.
Avenes, tāpat kā iepriekšējie augi, bija pazīstamas jau sirmā
Ķirsis (Pru senatnē. Grieķu, romiešu un arābu ārsti dažādas Šķirnes
aveņu

uus Cerasus L.j ārstēšanas nolūkam.

lietojuši
ir no seniem
Tāpat kā avenes, var lietot arī kazenājus (Rubus fructlkosus
laikiem lietots
L.). Kazenāju lakstus, tāpat kā
aveņu, vāc ziedu laikā ar lapām
dziedniecībā.
Kazenāju, jeb tautā dēvētu Anglijā lieto
un ogām. cūceņu ogas
Ķiršu ievārī-
barībai, turpat tās arī kultivē līdzīgi avenēm.

jums ir labs
Ogās atrodas 48,9 proc. ūdens, 4- 7
proc cukura, cltron-, ābol-
līdzeklis pret un salicīnskā
saaukstēšanos,
be, gumija, an-

pūšļa slimību.
tociāns v. c.

Avenes. bet nevien Mellenes (Vac-

ari žāvētas cinium Mvrtil
ogas,
ķiršu lapas lieto tējā pret mazasinību, klepu, caureju, tā ir labs lus L.) ir labi
sviedru un ūrlna dzinējs. lī-
pazīstams
Mēs parasti mēdzam ķiršu kātiņus uzskatīt par nekur nederī- dzeklis pret
giem un aizmest tos
prom, bet arī tos derētu sažāvēt un uzglabāt caureju. Mel-

ziemai. Žāvētie sasmalcinātie ķiršu kātiņi aizvietot Ķīnas

un var leņu novāri

tēju nevien garžas, bet arī smaršas izskata ziņā. Mūsu

un augu jums der pret
tējām vēl ir tā priekšrocība, ka tās ir veselīgas, bet Ķīnas tējā dažāda veida
ir veselībai kaitīgais teīns. Francijā ķiršu kāti ir iecienīta krūšu krūšu slimībām,

tēja. kuņģa kramp-

Svaiga ķiršu sulā atrodas 8
proc. cukura, 6
proc. pentīna, jiem, vemšanu,
2 citronskābes, slimību,
proc. 2,3 proc. ābolskābes, baltumvielas, ētereļ- cukura

ļas sviedru
v. c. Sēklās atrodas amigdalīns un 23 proc. dzeltenas negai- labs
stošas tauku eļļas, emulsija un baltumvielas. Mūsu dārzos tik dzinējs.Atšķaidi-
bieži audzēto ķiršu dzimtene ir kur to sulu lieto ka-
Mazāzija, tie aug savvaļā.
G3. gadā pirms Kr. dz. romiešu kara vadonis Lucillus kā uzvaras kla un deguna
zīmi par Metridatu atveda pirmo reizi Romā ķirsi. Ķirsis no Itā- skalošanai pret
lijas izplatījās visu Vakareiropu un otrs ceļš būs iesnām.MelleUēs
pa izplatības
nācis Krieviju. Senie atrodas krās-
caur ārsti ķirsi lietojuši pret diloni un aknu
slimībām. viela, miecskā-

Vēl viens veselīgs, bet pie rets tējas veids ir: be, ābol-, citron-
mums diezgan
nevisai Mel-
gatavus ābolus sagriež nelielos gabaliņos un aplej ar kar- skābe v. c.

stu ūdeni, stiprākai krāsai var pielikt klāt ķiršu kātus, la- lenes izplatītas
aveņu

pas vai ko citu. Negatavos ābolos ir daudz dzelzs un tādēļ šī Vidus- un Zic

tēja būs derīga mazasinīgiem. Gatavi āboli bagāti vītāminiem un meļeiropā, Kau-

tādēļ tie pieskaitāmi vērtīgākiem augļiem. No žāvētiem ābeles kāzā, Zieme|-

ziediem pagatavoto tēju lieto asins tīrīšanai, kuņģa mīkstināša- āzijā, Ziemeļ-
nai. Lapu tēju lieto pret aizsmakumu, cietu kuņģi un izsitumiem. amerikā (no
Ābolu miza ir sirds tējas sastāvdaļa. Ābolu vīnu lieto pret cietu Kolorādo līdz Kazenāji.
kuņģi, nieru un pūšļa slimībām, hemoroīdiem un citiem izsitu- Aļaskai).
miem. Sula ir labs līdzeklis pret galvas sāpēm, ārīgi pret ēdēm. Bez minētiem augiem un augļiem ārstniecībā lieto jāņogu (Ri
Senāk pie daudzumā. bes rubrum kā atvēsinošu līdzekli.
mums ābeles augušas savvaļā pat lielā L.) ogas
Mūsu tautas dziesmas stāsta pat par ābeļu meža līšanu. Tagad Upenāju (Ribes nigrum L.) ogas pret saaukstēšanos un sviedru

mežābeles sastopamas pie mums reti, gaišos lapu, retāk dzīšanai.

diezgan
skuju mežos, mežmalās. Mežābeles augļos atrodas 84,37 Ļoti veselīga ir arī rožu (Rosa canina, gallica etc.) augļu tēja.
proc.

ūdens, 8
proc. invērcukura, 4
proc. sacharozes, 0,9 proc. cellulo- Pēc E. Zariņa un C. Putniņa pētījumiem rožu augļi ir visbagātākie
0,5 C vītāminiem.
zas, proc. pentosāna, 0,4 proc. lignīna, 0,6 proc. ābol- un cit

mmm
Lēts, plaši izplatīts žurnāls I ■
mākslai un sabiedr. dzīvei

Iznāk ik piektdienās, katrā M H ABONĒŠANAS

nedēļas —
MAKSA:
par
1 mēnesi
80 WĒ ■ ■
numura
ap (Ilustrāciju. Pasūtījumi U 1.20, par
3 m«oe«em U 3—,
adresējami »Jaunoko Zinu« kantorim KsMMSJSjfI \Wkm\\\\W WW kWW ■ 1H -
par 6 mēnešiem Ls 6—, par 12 mē-

Riflā.t. Kalēju ielā Nr. 29, iurnolam nešiem U 12.—; vi āriemēm: par
>ATPQTA«. Pasta tekošs rēķins 1212 L* 1 -60 3 mēnešiem
1 m *n"'
> P°r

Numurs makia 30 sarit. ■ ■ ■ ■ ■ ■ ■ Ls 4.50, par 12 mēnešiem U 18—

 Amarillis — H. Grotusa glezna.

būšana. O. Nemmes zīmējums.

Draugu

Ne cigāra, desas,
Var jau dūmu uzvilkt, toties, nu ne
Miesnieks smēķē, dūmi kūp,
„Draugi bijām, draugi esam —

Tikai Plušķis priecīgs nesas.

ēsma Nevaj'g tālu aizsapņoties.
saderas ar desām." Plušķim gardā rūp.
Cigārs

Ed. Rozlts, Rīgā,

l//ļiM 4
Elegantus apavus
katrai dāmai

Lāčplēša ielā M 52154

§
ielā Nr. 18 iela M 66 «V w«w
Apavu veikals Kaļķu un Dzirnavu
ļ
 Ielas tērpi rudenim

1. rudens mētelis bez jostas, mazu

Sīki rūtots ar

ādas četrām kabatiņām, kuru apaļos

apkaklīti un uz-

lokus rotā nošuves.

2. trīsceturtdaļgaruma mētelis bieza vil-

Plats no

nas auduma brūnā krāsā. Taisnajam mēteļa griezu-

mam pielāgojas platie stūrainie atloki un Četrstūrai-

nās uzšūtās kabatas.

3. Melnais vilnas sporta mētelis ar platiem stū-

atlokiem aizdarāms ar rindu lielām koka

rainiem
pogām.
4. tvīda mētelis aizdarāms div
Tumšais sporta
rindu Mēteli apjož plata drēbes josta.
pogām.
No zili musturota auduma dari-
5. balta, tumši

nāts pieguļošais mētelis šaurām piedurknēm. Ipato

apkakli, jostas vietā uzšūtās kabatas un
piedurkņu
aprocītes rotā tumši zilas drānas apmalītes.

zilas vilnas drānas dari

(i. No diagonālsvītrotas
kas priekšā aiz-
nats jostas vietā piegulošais mētelis,
darāms trim lielām pogām. Drapētā apkakle dari

nāta no pelēka karakula.

rudenim rūtota
7. Taisna griezuma mētelis no

auduma tumši sarkanā krāsā. Plecus

apņem laps
lentīti
:idas apkakle, kas priekšā sasienama ar šauru

no mēte|a drānas.

redzēs jostas vietā

8. Arī šoruden ielās garās,
piegulošās kostīmu jakas. Attēlā redzamais kostīms
vilnas auduma.
darināts no diagonālsvītrota
9. Gluds pelēka auduma mētelis ar divām iegriez

tām jostu. Platie stūrainie atloki do

kabatiņām un

rināti no vāveru ādiņām.

Balti melni rūtots tvīda kostīms rudenim. Ja-

10.

aizdarāma divrindu tās apkakle d»

ciņa pogām un

rināta no melna samta.

drānas musturs, tas

11. Lai izceltos mēteļa īpatais
vienkāršā griezumā jostas vieta
darināts taisnā ar

ievilktu muguras daļu.

12. Bieza vilnas auduma mētelis pelēkā krāsā ar

kabatu uzlokiem. Atlo

īpata griezuma atlokiem un

kus rotā pelēka zvērāda.

Aleksandra Rugāja

Galda sedziņa modernā tamborējumā

Speciālraksts Atpūtai

Sešstūraina sedziņa, 62 10. kārtā: stabiņu 9 stab., 2 4 g. cietais

cm diametrā, tamborēta nehalinātā grupa no
trīsstūri, v.,

makramē diegā. (1. att.) Materiāls: 75 diega Nr. 20, tambo- v. starp iepriekšējās kārtas otro un trešo trīsstūri, 4
g.
v. virs ie-
gr.
Nr. 8. kārtas trešā 1 cietais valdz. virs tā paša trīs-
rējamā adata Sedziņa jātamborē vaļīgi, jo mazgājot diegs priekšējās trīsstūra,
veidota tamborēta 7 1 ciet. virs iepriekšējās kārtas nākošā
saraujas. Vidusdaļa no 19 kārtām, 20. kārta stūra stabiņa, g. v., v.

4 virs iepriekšējās kārtas 1 ciet. valdz.

trīsstūra, g. v. trīsstūra,
4 2 atkal nā-
starp iepriekšējās kārtas trīsstūriem, g. v., trīsstūri,
košā Cietie katriem
stabiņu grupa. valdziņi jāietamborē starp

diviem trīsstūriem.
4 1 trīsstūris, 4
11. kārtā: stabiņu grupa, 3 trīsstūri, g. v.,

3 stabiņu grupa t. t.
g. v., trīsstūri, un

kārtā: 2 4 1 ciet. v. starp

12. stabiņu grupa, trīsstūri, g. v„

kārtas diviem 4 1 ciet. v., 7 g. v.,

iepriekšējās trīsstūriem, g. v.,

1 4 valdz., 1 cietais
1 ciet. 4 1 ciet. 7
g. v., ciet. v., g.
v., g. v., v.,

4 2 atkal stabiņu grupa un t. t.

v., g. v., trīsstūri,
3 trīsstūri, 4 v., 1 trīsstūris, 4 g. v.,
13. kārtā: 1 stab. grupa, g.

3 t. t.
1 trīsstūris, 4 g. v., trīsstūri, stab. grupa un

kārtā: stabiņu 2 trīsstūri, 4

g. v., 1 ciet. v.
starp
14.
grupa,
4 1 ciet. 7 1 ciet.
iepriekšējās k. diviem trīsstūriem, g. v.,
v., g. v.,

1 4 1 ciet. 7 v.,
4 1 ciet. v., 7
g. v., ciet. v., g. v., v
g.
v., g. v., :>
1 ciet. 4 1 ciet. 4
g. v., 2 trīsstūri, nākošā stabiņu
v., g. v., v.,

un t. t.
grupa
1 4 1 trīs-
15. kārtā: st. 3 trīsstūri, 4
g. v., trīsstūris, g. v.,
gr.,
4 1 4 3 trīsstūri, nākošā stabiņu
stūris, g. v., trīsstūris, g. v.,

grupa un t. t.
kārtas 5
16. un 17. k. veido tādā pašā kārtībā kā iepriekšējās

lielos sešstūrainos caurumus.

16 trīsstūri. Kārtu iesāk ar 4

g. v., tad no-
18. kārtā posmā
tamborē 16 trīsstūrus, 4
g. v. pie-
1 iepriekšējās kār
vieno ar c v.

st. grupai, vidējam st., atkal

tas

4 v., tad IR trīsstūru* un t. t.

g.

62 diametrā, tamborēta
1. att. Sešstūŗaina sedziņa, cm

makramē diegā.

Mežginveida mala tam-

rūtiņās. Katrā raksta posmā 19 rūtiņas.
borēta 14 kārtās. Sešstūraino vidusdaļu veido 6 stabiņu grupas.

Katrā grupā tamborē

9 stabiņus ar 2 apmetieniem (dubultstabiņi).
lesākt no vidus ar gredzenu no 7
g. v. (gaisa valdziņiem).
Pirmo stabiņu
24 db. stabiņus.
1. kārtā: gredzenā ietamborē
4 Skat. 2. attēlu.
kārtu sākot atvieto pīnīte no g. v.
4. att. Tamborēta raksta schēma.

katrā 9 db. stab. Stabiņu schē-

2. kārtā: 6 stabiņu grupas, grupā trīsstūris, veidots 2 db. 5. att. Mežģinveida malas
1. — no

17. 21. 3 kreisi apzī-

kārtas 1., 5., 9., 13., un nodalītiem ar v. ma. Cipariem pa
grupas
tamborē virs iepriekšējās stabiņiem, g.
3, 4
2. Otru kārtu jāsāk ar pīnīti no
9 db. mētas kārtas. Cipariem 2,
stabiņiem. Sākumu skat. att. 2. —
Stabiņu grupa no

stabiņu, ietam- vienā gaisa valdziņu skaits

4 kas atvieto pirmās stabiņu grupas vidējo st., iedurtiem iepriekšē- apzīmēts
g v,
nākošas Schēmas jālasa
stabiņus, tad turpina starpās. no
4 kārtas valdziņā. 3. ķē-
blakus vienā v. vēl jās
—

borē turpat
beidzot blakus pirmiem 5 stabiņiem tam- dīte no 4 valdziņiem. apakšas uz augšu.
stabiņu Kārtu g.
grupas.
vēl 4 stab. (kopā 9 stab.). Beidzamo stabiņu pievieno pir-
borē
tā: adatu 9 1 stab., 4 15 trīsstūri, 4 g. v.,
Ķēžu valdziņu tamborē 19. kārtu iesāk ar g. v., g. v.,
mām ar vienu ķēžu valdziņu.
1 4 atkal 15 trīsstūri
uzreiz cauri 2 valdziņiem. 4 1 stab., 4 v., stab., g. v.,
iedur valdziņā un diegu izvelk 1 stab., g. v., g.

stabiņu tā joprojām. Minētie 4

g. v. jātamborē ļoti vaļīgi.
atkal iesāk ar 4
g.
kas atvieto pirmās un
3 kārtu v.,
20. kārtā tamborē vienā posmā
19 rūtiņas.
Tagad tamborē maiņus 1 stabiņu grupu,
grupas vidējo stabiņu. 2 4 valdz.
1 db. stabiņu. Rūtiņu veido maiņus 1 stabiņš ar apmetieniem, g.
1 db. st., 3 g. v.,
trīsstūri. Trīsstūrim tamborē
1
Tad tamborē 14 kārtas pēc schēmas 5. attēlā.
Skat. 3. attēlu. vie-
t
2 21. kārtā virs iepriekšējās kārtas 2 stabiņiem tamborē pa
4 kārtā: starp divām stabiņu grupām tamborē trīsstūrus.
tā joprojām. 2 v.
trīsstūrim, 2
g. v., atkal 2 trīsstūrus un g.
9 stab., 3 trīsstūrus. nam
kārtā: maiņus 1 stab. grupu no
5. vie-
domāti starpai. Katrā trešā kārtā starpās jāpieaudzina pa
1 stab. grupu, 4 trīsstūrus.
6. kārtā: maiņus
stab. grupu, 5 trīsstūrus.
nam gaisa valdziņam.
kārtā: maiņus 1
7. 1
22. kārtā: 3
g. pievieno iepriekšējai kārtai ar c. v.,
le- starpā v.

stab. 2 trīsstūrus,
4
g. v., iedur starp t.
8. kārtā: 1 grupu, 4 1 atkal starpā 3 g. v. un t.
4
g. v., 1 trīsstūri, g. v.,
c. v.,
un iztamborē 1 c eto
trešo trīsstūri
priekšējās kārtas otro un
ceturto trīsstūri un
y 23. kārtā: starpā 3
g. v.,
2 trīsstūri blakus, starpā
3
g. valdz.
kārtas trešo un
4
g v., iedur starp iepriekšējās
nākoša stabiņu
Un
2 trīsstūrus, pēc tam
1 cieto 4 v., tamborē kā 22. k., 25., 27.. 29..
iztamborē v., g. 24., 26., 28., 30. un 32. kārtā
k. Nav ka
BrUP 31. un 33. kārtu tamborē kā 23. jāaizmirst, starpas
4 3
9 stabiņiem, 3 trīsstūri, g. v.,
9 kārtā: stabiņu grupa
no
kārtā
katrā trešā jāpieaudzina
un tā līdz kārtas beigām,
trīsstūri, nākošā stabi...- Rrupa vienam valdziņam.
pa

34. kārtu, tam

Beidzamo,
7 6 v„
borē tā: starpā g. v., g.,

1 db. stab. iedur atpakaļ pirmā

ie-
v., 1 db. stab. iedur starp
g.

priekšējās kārtas 2 trīsstūriem,

6
g. v.,
1 db. stab. iedur atpakaļ
1 db. stab. starp
pirmā g. v.,
kārtas diviem trīs-
iepriekšējās
1 db. stab. ie-
stūriem, 6 v.,
g.
star-
dur atpakaļ pirmā g. v.,

7 t. t. 6 g. v.
pai g. valdz. un
Sedziņas malas tech-
6. att.
iedurto stabiņu vei-
ar atpakaļ niskais paraugs.
do malas lociņus. Skat.
ārējās
paraugu 6. attēlā. .

uzliekot virsu
izgludina no kreisās puses,
trīs- Gatavu sedziņu
3. att. Stabiņu grupu un

mitru drānu.
stūŗu veidošana.
2 att Sedziņas sākums.
 Atpūtas brīžiem
25., 24., tad 31., 32., 33. (vai arī 25., 26., 27., 34. 33.), atslēdza
2 salas un 15 tiltu. un

durvis E, iegāja 40. un atslēdza durvis D, tad gāja 39., 46., 45., 38,.
37., paņēma atslēgu c, iegāja 30., 31., 32., 25. (vai 33.), 26., 19.,
18., 11. (vai 25., 24., 17., 10., un 11.), atslēdza durvis C, iegāja
12., paņēma a atslēgu, gāja tālāk uz 19., 18., 25., 24., 17., 16. (vai
10.), 9., 2., 1., 8., 15., 22., atslēdza durvis, iegāja 29., paņēma
atslēgu b, iegāja 30., 31., 32., 33., 40., 39. (pa atslēgtām durvīm),
46., 45., 44., atslēdza durvis B, iegāja 43., paņēma atslēgu f, gāja
tālāk 36., 37. (vai 29.), 30., 31., 32., 33., 40., 41., 48., atslēdza dur-

vis F, tālāk
iegāja 47., kur paņēma atslēgu g, 40., 41., 34., 35., 42.,
49., atslēdza durvis, nolika atslēgu uz sliekšņa un aizgāja. Pa-

visam viņam jāizstaigā 84 kameras, jo vairākās bija jāiegriežas

vairākas reizes.

Kā jābūvē?
Būvdarbu vadītājs uzcēla mājas —

kā redzams zīmējumā.

Vientiesīgā jaunkundze.

Lai pagatavotu garžīgo kompotu, ka

tra augļu šķirne konservējama, pro-
tams, par sevi, jo visi uzskaitītie augļi
taču nenogatavojas vienā laikā. Dažā-
Kādam zemturim Amerikā piederēja visa kas
zeme, ap upes dās šķirnes sajauc kopā tikai īsi pirms
arī 2 salas. Lai atvieglotu satiksmi krastiem
grīvu un starp upes
pasniegšanas galdā.
un salām —
bija uzcelti pavisam 15 zīmējumā redzamie tilti.

Zemtura dēts reiz atveda līdzi no pilsētas savus draugus, kaislī- Cik punktu?
medniekus, kas gribēja pamedīt ūdensputnus, kuru Lielākais reizē arī mazākais punktu skaits ir 21,
gus upē ne- — un —

trūka. Zemturis tiem parādīja sava īpašuma situācijas plānu un jo uzdevuma noteikums ir, ka kauliņiem jārāda punkti no 1

atzīmēja vietas, kur putni visbiežāk uzturas. Pie tam jo- līdz 6.
viņš
kodamies sacīja, ka vislabākās izredzes ir tam medniekam, kas Kura pirmā?
sāks iet no viena zināma tilta un tad pāries citu pēc cita visus Ir gluži vienalga, cik katrai pārdevējai bija pircēju —

pirmā
tiltus, pie kam nedrīkst nevienu tiltu pāriet vairāk kā vienu kurvi izpārdeva kas tirgojās vizbuļiem, jo tie zied
savu tā, ar

reizi. No kura tilta viņš neparādīja. „Citiem vārdiem", dālijas asteres zied tikai vasarā
— zem-
agrā pavasarī, turpretī un un

turis sacīja: ~.lums plānā jāsāk no kāda tilta vilkt līniju. Tai rudenī, tādēļ arī pārdevējām bija jāgaida, kamēr šīs puķes uzzied.

jābūt nepārtrauktai un jāiet pāri visiem tiltiem —

katram tikai
Kāds rezultāts?
vienu reizi. Kas šai līnijai sekos, iegūs visvairāk medījuma."
Pulkstenis apstājās jau septītā dienā pēc tam, kad Sudra-
Protams, katrs gribēja būt pirmais, tādēļ visi stājās pie uzde-

biņš sāka „taupīgo" uzvilkšanu. 24 stundām vajadzēja 13

risināšanas. Iznākumu cits citam viņi nerādīja, bet otrā ap-
vuma
griezienu, tā tad 12 stundām 6 ar apgriezienu. Ja nu dienā
rītā visi devās Būdami džentlmeņi, viņi arī cits citam pus
medībās.
notek 13 atjauno tikai 12, tad
nesekoja, bet gāja katrs savu ceļu. Kad visi atgriezās, vienam apgriezieni un septītā dienā rezerve

izsmelta un pulkstenim jāapstājas.

bija Izrādījās, ka viņš arī patiesi bija atri-
pilna soma putnu.
sinājis uzdevumu pareizi un zemtura pareģojums bija piepildī-
jies. Kā viņš bija gājis?

Mozaīkas mīkla.

Veikalā, kur preces nav dār-

latu.
gākas par

„Jaunkundz, parādait mums

kaut ko labāku. Cena šoreiz

Kreisajā figūrā novietotie laukumiņi (ar 3 burtiem katrā no nav no svara."

tiem) jāpārvieto uz līdzīgi veidotiem laukumiņiem labajā figūrā,

Modes uzvara.
lai lasot burtus kā kreisās labo, tie
parasti, pa rindām no uz
Visai ģimenei ilgviļņi.
veidotu kādu pantiņu un tā autoru. —
Lai atvieglotu uzdevuma

atrisināšanu, labajā figūrā jau novietoti pareizās vietās daži

burti.

667. numura uzdevumu atrisinājumi.

Grābekļa mīklas atrisinājums.

1.—2. Vēzis. 3.-4. Torfs. 5. —6. Rēbus. 7.-8. Nandu.

9.—10. Rombs. 11.—12. Erots. 13.—14. Ugas. 15.—16. Īrija.

Aukla. 1.—17. Veterinārmedicīna.
17.—18.

Vai viņš tiek laukā?

īsākais ir šāds: No kameras

Jauneklis tika ārā. ceļš 15.
Lieliski, vai ne? Kalnus uz-
tad 13., kur
viņš iegāja 16., 9., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 14., 21., 20.,
droši zīmēja bet govi sauli
(vai 27., 34.. 33., „Skat, vīriņ, cik viņš ārsts, un
paņēma d atslēgu,
tālāk atkal 14., 21., 20. arī
28j),
17., kur atslēgu, talak atkal 18., dodas pretī vērsim." es piezīmēju.
26., 19., 18.. 25., 24., paņēma c
 Jautrā zinātne
(4. turpinājums.) Saliksim divus tievus stiepju gabalus tā, kā tas zī-

Veiklais akrobāts. uzmauksim tos

mējumā redzams, uz
nagliņām, lejas
Uzzīmējat bieza papīra lapas akrobātu, kāds galiem ābolā bumbierī, bet
uz
iespraužot un augšas ga-
attiecīgā zīmēju- liem piestiprinot loku Tad
ar paukotāju figūriņas. ļau-
mā redzams. Tad sim ābolam krist pret bumbieri un augšā tūlīt sāk-
—

izgriežat šo figū- sies interesanta nikni uzbruks

divkauja: paukotāji
ru un iespraužat viens otram, bet nekad tiem neizdosies vienam otru aiz-

tajā Pēc ķert saviem ieročiem.

spalvu. ar

tam spalvaskāiu Svārstulis —

mākslinieks.
ar šo figūru galā Ja svārstuli izcelsim no vertikālā stāvokļa un tad
slīpi ieliekat šķē- iztaisīs
palaidīsim vaļā, tas veselu rindu kustību, katru
pu pirkstturī un reizi iziedams caur savu agrāko vertikālo stāvokli. Bet
sākat tās uzmanī-
ja šo pašu svārstuli
gi griezt horizon-
grūdīsim uz sāniem,
tālā aplī. Tūlīt lai tas neietu caur

lielajā aplī griezī- vertikāli, tad viņš

sies arī jūsu akro- sāks zīmēt ellīpsei
bāts, bet viuš būs tik veikls, ka tai pašā laikā sāks griez-
līdzīgas līnijas, par
ties arī pats ap savu asi. kurām viegli varam

pārliecināties šādā
ruko svārstulis.

mēģinājumā.
Savā istabā uz galda jūs varat atkārtot ievērojamo
Pakarat stiprā die-
eksperimentu, ko Fuko 1851. gadā rādīja zem Parīzes
gā smagu grāmatu.
Panteona kupola.
Blakus diegam, uz
Izdurat ābolam cauri tā, lai abi
plānu skaliņu gali
galda piestiprināsim
tam paliktu laukā.
divus salmiņus AB
Vienā galā piesienat
un BG, ko savie-
Tas būs
diedziņu.
no kniepadata V.
svārstulis. Diedziņa
Salmiņa A. gals arī
brīvo
galu piesienat V. tikai
piespraužams galdam ar kniepadatu. Adatiņa
kniepadatai, kas ie-
savieno abus salmiņus, bet nav iesprausta galdā. Sal-
sprausta korķī. Šo
BG viens
miņam
korķi nostādāt uz
(B) drusku
gals
trim dakšiņām, tās
lai tur
ieplēsts,
no sāniem iesprau-
varētu ievietot
žot.
diegu ar grāmatu
Tā pagatavoto trij-
galā. Kad diegs
kāji nostādāt uz
tā ievietots, ieplē-
šķīvja un diedziņa
sumu aizlako. G.
garumu norēgulējat
šim salmi-
galā
tā, lai skaliņa lejas-
ņam
ir izdurta
gals atrastos gandrīz
tieva adatiņa, ku-
pie šķīvja dibena, bet sānos šim šķīvim uzberat divas
ras asais gals at-
mazas smalkā cukura vai sāls grēdiņas. Tagad iedar-
balstās uz apkvē-
bināt svārstekli un jūs redzēsit, ka pēc katras kustības
pināta stikla.
skaliņa gals virzīsies pa vienu un to pašu ierauto robiņu.
Pagrūdīsim tagad lai diegs gaisā griez-
grāmatu tā,
Bet Zeme. Atdarinot Zemes
mūsu šķīvim jāattēlo Mūsu svārstulis
damies iezīmētu konu. iedarbinās
bez piegrūdieniem,
griešanos, pamazām un uzmanīgi, stikla
salmiņu un asā adatiņa sāks zīmēt uz ceļus, pa
sākat griezt šķīvi. Un, lūk —

svārstuļa kustību virziens

kādiem svārstulis gaisā griežas. Tepat arī ir redzama
tomēr Tālāk tas ieraus jaunus
paliks agrākais. ro-
viena tāda samazināta
zīmējuma kopija.
biņus, kā to redzat attiecīgajā zīmējumā.
4. Vēl daži vingrinājumi mēchanika
Smieklīga divkauja. Augšup pa slīpumu.

tajās Šis vingrinājums, pavirši raugoties, ir pretrunīgs

lesilāt galda sānos divas naglas un pakarat sma-

ābolu likumam.
diedziņos guma

un bumbieri. Ja, Salīmējam kopā

divus ko-
turot diedziņu papes
Tad radāt slī-
savilktu, pacel- nus.

sit ābolu uz sā- uzliekot

pumu,

niem un tad pa- divus spieķīšus uz

laidīsit vaļā —
divām nevienāda

tas krizdams atsi- augstuma grāma-

tīsies bum- tām. Tad neaiz-

pret
mirstat tos nostā-
bieri un apstā-
sies. kustī- dīt tā, lai atsta-
Viņa
bumbie- tums virs lielākās
ba pāries
rī, kas tagad salī- grāmatas būtu lie-
atsitīsies lāks kā virs
gosies, svārstuiim, un savukārt pret ma-
līdzīgi
šiem
Un tagad noliekat papes konu starp
ābolu; tā tas turpināsies, kamēr kustība palēnām izsiks. zākās. savu

liksies, ka šis kons saks ri-

Šis iepazīties spieķīšiem. Skatītājiem nu
vienkāršais mēģinājums palīdzēs jums
izlietosim arī, lai konstruētu uz augšu. Vai tā tas patiesi notiks —

par to paši
likumu; mēs to pot
ar inercijas
(Turpmāk vēl.)
pārliecināties.
jautru rotaļlietiņu.
Nr. «68. Atpūta
30

ŠACHS 147. krustvārdu mīklas atrisinājums.

Līmeniski: 1. Skudra. 7. Nācija. 8. Krūkas. 9. Izvēle

Fr. Apseuieku vadibā. 10. Mēris. 12. Krāce. 10. Medaļa. 17. Lankas. 18. Krievs

Stokholmas šaeha 19. īkslis.

olimpiādes partijas,
Stateniski: 2. Karote. 3. Dukāti. 4. Ansis. 5. Vīpera. 6
S. olimpiādē Itālijas jaunā „šacba zvaigzne" Kastaldi, starp
g.
Papele. 10. Mī
citu, gan pieveica ar viesuļa uzbrukumu lielmeistaru Tartakoveru
mi ka. 11. Rū- 148. krustvārdu mīkla.
lf> (!) gājienos, bet bija lielmeistara Flora
jau spiests alzīt un
dzis. 13. Rai- \ l p ti t ii s sprciāluzdevums
di 1.111 apdāvinātā meistara Fnevnldsena
pārākumu.
nis. 14. Cigāri.
15. Talsi.
Kaltie: Flors. Melnie: Kastaldi.

1. c4, 15 2. d4, efi 3. Zc3, ZfO 4. g3, Lb4 5. Ld2, o—o fi. Lg2,
Zc6 7. ZfB, L:c3 8. L:c3, Ze4 9. I)c2, d 610. o—o, Z:c3 11. D:c3,
1)10 12. 14. Ze7 15. Līmeniski
b4, Ld7 13. Tadl, LeB Td2, Üb3, KhB 10. Zel,
TabB 17. b5, e5 18. d:es, D:es 19. Zd3, I)d4 20. e3, Dbfi 21. Dc3,
ft. Dienvid
LfJ 22. a4, dfi 23. Zes, Dftt 24. Z:f7, I):f7 25. c:d5t TfcB 20. I)d4,
zemju krāšņu
a6 27. Tcl, a:bs 28. a:bs, Dg« 29. Tdc2, Ddfi 30. I)f4, D:f4 31. e:fl.
ma krūms. 7.
cf. 32. b:cC>, b:c(l 33. dft, ZgB 34. T:co, T:co 35. L:c6, TdB 30. d7,
Mācības iestā-
g0 37. Tel melnie
|>adevās. de. 12. liva
Hez

Baltie: Enevoldsens. Melnie: Kastaldi. un mātes. 18

1. (14, ZfO 2. c4, g6 3. ZcS, Lg7 4. e3, d 6 5. Ld3, O—O 0. Zge2, Dejotājas. (18-

ZcO 7. efi 8. d6, Zb4 9. Z:d3 10. Zd7 11. 14, f.'> Pārstāvniecības.
Zg3, o—o, I):d3,
12. Tbl, a5 13. b3, Zcfi 14. Dc2, De7 15. a3, Ld7, 16. Ld2, e4 17.

ZcB—«2, b5 18. LcSf, b:e4? 19. L:g7, c:l>3?? 20. L:fB, b:c2 21. L:e7, Stateniski

c:blD 22. T:hl, Kf7 23. Lh4, LcB 24. ZcS, La6 25. Zge2, Ld3 26.
1. Latvju raksi
11)2, KeB 27. Zd4, Kd7 28. Zc6, Lc4 29. TbB, T:hB 30. Z:bB, KcB
nieks. 2. Latvju
31. ZcO, a4 32. Lffl, Lb3 33. Zas, Zb7 34. Z:b7, K:b7 35. Kf2, c6
gleznotājs. •'!.
36. d:r6, K:c6 37. Ld4 melnie padevās.
Hīta gaisina. 4.

Raitie: J. Bolbochans (Argentīna). Melnie: G. Štālbergs (Zviedrijai Ezers Kurzemē.

5. Teikas. K.
1. d4, d 52. Zf3, Zf6 3. c4, c 6 4. e3, e6 5. Zbd2, Ze4 6. Ld3,
Mazkrievu stīgu
f5 7. o—o, Zd7 8. b3, LdO 9. Lb2, o—o 10. De2, Das 11. a3, Z:d2
instruments. 9.
12. I):d2, I):d2 13. Z:d2, d:c4 14. Z:c4, Lc7 15. Tfdl, b6 16. I>4.

1 1)7 17. Tacl, TadB 18. Lc2, c 5 19. d:cs, b:cs 20. Lb3, Lds 21. Ogles produkts.
10. Slavens
Zd2, Zes 22. L:es, L:es 23. L:ds, T:ds 24. Zc4, Lf6 25. b5, TfdB
zviedru rakst-
26. Tel, Td3 27. g3, Tb3 28. Tbl, TdB—<l3 29. a4, Tb4 30. T:b4,
nieks —
ārsts
c:b4 31. Tbl, b3 32. a5, Tc3 33. Zd2, b2 34. Kfl, Tcs 35. b6, T:as
11.Pacilāta gara
36. b:a7, T:a7 37. Ke2, Tc7 38. Kdl, Kf7 39. Zb3, Ke7 40. Zd4, Td7
41. Ke2, L:d4 42. e:d4, T:d4 43. T:b2, Kf6 44. Tb6, h5 45. h4, f4 stāvokļa izputi
dums. 13, Pa
46. Kc3, Ta4 47. Tb3, Ta2 48. g:f4, T:f2 49. Tb4, Th2 50. Kd3.
vesta raksts.
T:b4 51. Ke3, Th3 52. Ke4, Ta3 53. Tbs, g6 54. TbB, Ta4 56. Kf3,
14. Austrumu
e6 56. Th6, Kfs 57. f:es, Tf4 58. Kg3, Tg4 baltie padevās.
prātnieku mā-

cība. 15. Gabalu tkuils. 10. Lauku ctdlni-. 17. Latvju pianists
Fr. Apšenieks
Dambreta galotnes
(26. turpinājums.)

h) M. D. cl. c3—g7, b8 kā patīk (1... cl—h6 2. al—d4. 3.

d4—c5un uzvar) g7—hft un uzvar, c) M. D. gl. 1. a3—dft, b8 —

a7 2. dft—a3, gl—h2 (2... a7—bft 3. c3—d4. 4. a3:fB un uzvar)

3. a.i <•:>, I»2—gl 4. cs—e3. 5. al:d4 un uzvar, d) M. D. h2.

1. a3—cs, bB—c7 (1... bB—a7 2. c6—fB un ja tagad 2... h2—gl,

tad 3. 18 dft, a7—bft 4. dft—a3, gl—h2! 5. a3—fB un melniem jā

šķiras no handinieka, bet ja 2... a7—bft, tad 3. f8—a3, h2—gl vai

b8 4. c 3 dl vai a3—dft un uzvar) 2. cs—lB, h2—gl (2... c7—bft

3. f8 a3 iegūstot bandinieku) 3... c3—e6 un ja tagad 3... c7—bft,

zīds
tad 4. «5 —d4, 5. 18:b4. 6. al:a7 M. D. h4.
un cīņa pabeigta, c)
1.

3.
c3—e&,
a3—b4;
t)B—a7!

2... h4:el
2. es—g3,
3. al—c3)
uzvarot

f) M. D.
viegli
h6.
un eleganti.
1. c3—es,
(2...
hft—cl
h4:f2
2.
szi/amais
es—g7 turpinot kā variantā b balto pirmā Ja 1...
pēc gājiena.
liti—gs, tad 2. es—c7. a3:h4 1... bB—a7 2. es—dl
3. un uzvar;

un ja 2... hft—f4, tad 3. d4—bft un, sakarā ar melno gājienu, vai

nu 4. a3:h2 jeb 4. al—es 5. a3:fB un uzvar; ja 2... hft—cl, tad

3. d4—g7 un uzvar.

111. (viens bandinieks bet baudi

Trešā
grupa šaipus, otrs -

Sis iedalīt divās

nieks viņpus „Helā ceļa"). grupas stāvokļus var

kategorijās: a) ar bandinieku uz hft un b) uz h4. Uzvara pir-

samērā viegli; otrās kate-
mās katēgorijas stāvokļos panākama
ir grūtāka, ka
gorijas stāvokļos šī uzvaras panākšana jau tāpēc,
vērīgi šo
handinieka tuvums pārvēršanās lauciņam un vajadzība
pārvēršanos aizkavēt ļoti apgrūtina. Skat.
uzvaras panākšanu
Melnā dāma dft.
48. diagrammu (iepriekšējā turpinājumā), a)
1. h2 —14 ipats ir apstāklis, ka baltie nedrīkst tūdaļ spēlēt uz

pretinieka dāmas iegūšanu, jo tad melnie forsētu neizšķirtu un

proti: 1. es—fft?? 2. h4:fft, hft—gs! 3. fft:h4, a3—b2 un t. t. 1...

dB—aft 1... dB—bft 2. es—b2. 3. h4:as un uzvar. 2. eo—fft, as—cl

2... as—dB 3. f4—es. 4. h4:ffi; 2... as—b4 3. fft—b2. 4. h4:a3 un

uzvar. 3. fft—d4, cl—as 4. h4—dft mēģinājums iegūt aizmugurē

labākus panākumus, kā labā spārnā. 4... aft—cl 4... a5—b4 5. dB—

a&, b4 kā ft. d4—cs (c3) 7. as:c3 un uzvar 5. 14—c7, cl—

patīk
bandinie- NIK. SCHURGIN
h4 pēc citiem gājieniem dāma ātri ietu bojā, atstājot Galvenais pārstāvis Latvijā:
7.
kus bezizejas stāvoklī. «. d4—fft, h4:e7 7. dB:h4 tikai tā! Ja
Rīgā-LGrēcinieku iela 10 -
tālr. 26146
a3—b2 R.
dB:fft, tad 7... hft—gs un 8... a3—b2 ar neizšķirtu. 7-.

e7—eft, b2—cl 9. c6—l4, cltgft 10. h4:fft un uivar.

(Turpmāk vēl.)
31 Atpūta Nr. (HkS.

Dr. Klāra Stakena

Kā attaukoties
Speciālraksls Atpūtai

Pagājušā rakstā mēs apskatījām kā uzbaroties. Šodien ru- piens ar rupju maizi, rupju kviešu maizi, apmēram viss tas pats,
nāsim kā nokristies svarā. Jāatzīst, ka uzbaroties daudz kas brokastīs.
—■ grū- Vispār aizliegts viss, kas tauks, salds un miltains,
tāk nekā attaukoties. Uzbaroties vienmēr kavē šķidrumi
ēstgribas trū- un sāls.
kums, kādi iekšēji traucējumi. Nokristies svarā vienkāršu No sacītā redzams, cik daudz ko ēst, lai
var ar mums sasniegtu savu

paņēmienu — pareizi sastādot ēdienu karti. Vēl vajadzīgs tikai mērķi. Ļoti labi iedarbojas, ja divas reizes nedējā mēs ievedī-

gribas spēks —
stingri turēties pie sastādītās kartes. sim ~vienmuļo dienu", piemēram pirmdienās un piektdienās.
kam nokristies dienā" ēdiens
Vispirms jārunā par to, vajadzīgs svarā. ~Vienmuļā var sastāvēt vienreiz no piena, otrreiz
Ļoti bieži pēc slaidās līnijas dzenas tādi cilvēki, kuriem tas nav no aug|iem. Piem., pirmdienā, augļu dienā, mēs citu neko ne-

nemaz
vajadzīgs, pat kaitīgs. Tas sevišķi attiecas uz dažu labu ēdam, kā 1,5 kg ābolu. Ābolus nomazgā un 4 devās apēd: bro-

no jaunatnes. Kā jau iepriekšējā rakstā bija aizrādīts, jaunatne kastīs, pusdienās, launagā un vakariņās. Ābolus katru reizi sa-

nekad nedrīkst badoties, nekad nedrīkst sev aizliegt vienu vai rīvē uz rīves ar visu mizu. Tikai tā organisms viņus var pilnīgi
otru barības vielu, ar to viņa vislielākā mērā grauj savu veselību izmantot. Sarīvētiem āboliem pārlej 2 tējkarotītes dzidrā medus,

un kavē savu attīstību. Līdz 25 gadiem jāēd viss un pilnīgā vai- tad lēnām to apēd. Šāda ābolu diena katru nedēļu ļoti ieteicama

rumā, tur nedrīkst skatīties ne uz centimetriem, ne uz kilogra- ne tikai svara mazināšanai, bet vispār sirds slimniekiem, jo at-

miem, bet tikai uz veselību un garīgu un miesīgu stiprumu. stāj ārkārtīgi labvēlīgu ietekmi uz, sirdsdarbību, tāpēc to var ie-
Caurmēru kādam teikt katram izvest kad īstais
tabula, jābūt svaram, jau iespiesta iepriekšējā tagad, sākas ābolu laiks.

„Atpfltā". Tomēr jāzina —

šie skaitļi n««v negrozāmi. Par likumu Organisma tīrīšanai un caurskalošanai ir domāta otra —

te jāpieņem mūsu labsajūta, mūsu subjektīvais un objektīvais piena diena —

piektdiena. Šinī dienā mēs citu neko nelietojam,
veselības stāvoklis, nevis kilogramu skaits, jo cilvēka neat- kā tikai iztiekam 2 litriem piena. Pienu vēlē-
svars ar var ņemt pēc
tikai bet kā labāk katrā
karājas no tā, cik viņš apēd, daudz vairāk no tā, viņa šanās, gan paniņas vai rūgušpienu, puslitru maltītē.
mutē katru
iekšējie orgāni ar dziedzeru palīdzību uzņemto barību pārstrādā. Ļoti jāvēro, lai pienu dzertu maziem malkiem, malku

Lai nostabilizēšanos, nepietiek tikai neēst, bet samaisot siekalām. Jo mazāk mēs šinī piena dienā kustēsimies,
panāktu svara va- ar

jadzīgs arī kārtīgi izmeklēt cilvēka organismu, nokārtot viņa dzie- piepūlēsimies, jo labāk tas būs, jo labāk organisms tiks caur

dzeru darbību. Tāpēc lielākai daļai pie svara nokārtošanas skalots un iztīrīts. Vispār ļoti no svara ari ir — kā mēs ēdam.
pa

vajadzīgas arī zāles —

iekšķīgi līdzekļi. Nepareizais svars no- Jo ātrāk mēs ēdam, jo nepareizāka barība nonāk kuņģī un jo il-

ir traucējumi, ka daži viņa svarī- viņa tur paliek veicina lieko tauku Jo lēnāk
rāda, ka cilvēka organismā no gāk un pieaugumu.
giem orgāniem vai dziedzeriem nestrādā pareizi. Otrs iemesls, kā- mēs ēdam, jo pareizāk barība tiek apstrādāta un izmantota, un jo
pēc cilvēkam jāievēro savs svars,
ir viņa sirds un vispār asinsriņ- mazāk nogulstas lieko tauku. Tāpēc barību vajadzīgs ne
tikai

visiem audiem, arī tau- mutē sasmalcināt, to vajadzīgs mutē samaisīt siekalām, ka-
ķošanas sistēma. Asinīm jāriņķo pa pa ar

kiem, bet sirdij grūti tajos iespiest asinis, tāpēc lieki tauku vai- mēr tā paliek mutē par biezputriuu, kas vēlāk tūliņ var uzsūk-

Tauki ties. Pat —■ putrai, pienam jātiek samaisītam sie-

rumi apgrūtina sirdsdarbību, pavājina asinsriņķošanu. arī šķidrumam ar

ļoti bieži nogulstas tieši sirds vistuvākā apkaimē, vēlreiz kalām, lai tie negulētu
tā pa- sagremotam jau mutē, nesagremoti kuņģi
darot sirdsdarbību grūtāku. Ņemot Šos apstākļus vērā, katram neliktu kuņģim darīt ko tas tās barības
un to, nevar —

sagremot
ieteicams painteresēties savu svaru un turēt viņu apmēram vielas, kurām jābūt sagremotām jau mutē. Kuņģim ne zobu, ne
par

normas robežās. Jaunatne un sievietes sver caurmērā mazāk, jo siekalu nav, tāpēc tas šo gremošanas darini nevar darīt mutes

viņu kauli un muskulatūra vieglāka. Ar gadiem tie

paliek sma- vietā. Normāli tas jāpadara mutei. Mutei jāizdala dienā 1,5 litra

gāki tad arī lielāks, kaut to nevar uzskatīt ne- siekalu gremošanai, bet tā jāpiedomā, lai tās tiktu
un svars gan par pie mums

ziņā pieturēties pie izdalītas. Ja mēs tā ēdīsim, tad nekad nedraudēs nekāda
pareizu. Tāpēc jau teicu, ka svara nevar mums

stingra šablona, bet katrs cilvēks jānovērtē individuāli, un saskaņā kuņģa kaite, ne kuņģa brūce, ne aklā zarna, ne kuņģa vēzis. Uz

to tad arī viņu jārīkojas. tā paša mēs nedrīkstam dzert ēdot, jo tad mēs necentī-
ar ar pamata
cilvēkam būtu derīgāk simies izmantot izdalīt vajadzīgo siekalu vairumu. Katrs cii
Ja nu beidzot atzīts, ka savu svaru un

pamazināt, tad mums jānosaka pareizais veids, kā atsvabināties vēks, pat ar kādu kaiti, var ēst rupju maizi, visādus zaļumus, ja
no liekā svara. Nepieciešami ir nokārtot dziedzeru darbību, lai viņš ēd — mutē visu sasmalcinot un ar siekalām samaisot.

iegūtā norma arī būtu pastāvīga. Slāpes, kūpas gan reti rodas pie augšminētās barības lieto-

Tieši pašu svaru mēs mazinām divējādos veidos: pamazinot šanas, visas tiek apmierinātas nr SUgļu ēšanu, nevis ar dzērieniem.
Pamazinot
barību un pavairojot enerģijas patēriņu. pamazinātas barības
uzņemamo Bez vērtības vēl jārūpējas pie svarā nokri-

barību, tās vairums. Mēs

uzņemamo mums nav jāpamazina šanas
par pietiekošu kustību, pietiekošu enerģijas patēriņu. Tas

jāšķiro ko uzņemt.
varam uzņemt pat lielāku vairumu, tikai —

ir tikai lai vairāk izietu bet arī tā-

no svara ne tapēe, enerģijas,
līdz
Pats galvenais —
ja gribam pamazināt savu svaru un ar to
pēc, lai ķermenis pēc svara zaudēšanas Initu
spēcīgs un vingrs.
samazināt šķidrumu
atvieglināt savai sirdij darbu, vajaga uzņem- Nepārspīlēt. Ar mēs nenodzīsim, tikai sabojāsim
sportu svaru

šanu. Tas nav nemaz grūti un nozīmē ļoti daudz svara pamazi sirdi. Pieliek šai laikā ievērot vingrošanu, gaisa pel-
kārtīgi rīta

nfiSanal. No tā izriet nākošais noteikums sāls lietošanas

—

pama- dēs, biežas ūdens .peldes, masāžu. Neaizmirst vairākas reizes

līdz pēdējai iespējamībai. Ja nelietosim sāli, piparotus,
zināšana dienā izdarīt dzi|o elpošanu. Piena dienu pavadait pēc iespējas
vircotus ēdienus, nebūs arī slāpju, nevajadzēs lietot šķidrumu. daudz svaiga gaisa, kafijas un kūku vielā apēdiet tomātu. Ar

Visur, kur lietojam sāli, atvietosim to ar skābu —

jāņogu sulu, svara zaudēšanu nevajūga pārspīlēt. Labāk jūs zaudējat 2 kilo

Šie satur daUdz dzīvības

tomātiem, citroniem. līdzekļi vītāmīnu, mēnesī, nekā nedēļā. Tas ir daudz labāk jūsu sirdij, svaram un

vielas pilnīgi dzēš

Un enerģijas uzturēšanai nepieciešamās un
izskatam.
Tā labumu. Varbūt
slāpju sajūtu. mēs izdarīsim vairākkārtīgu
Jautājumi un atbildes.
vēl īsti nezinām, ko visu
pat vēl vairākus labumus, jo mēs nemaz

barības Jautājums: Esmu 20 g. vecs, drusku mazasinīgs. Uz sijas

dod un dara labu organismam vītāminiem bagātie līdzekli.
vasaras raibumi, palielinātas un izsitumi. Melni brūni
Un mēs tikai pazaudētu da- poras
uz to mums sevišķi jāskatās, lai ne

plankumiņi (apm. 15) uz sejas. Kā atbrīvoties no minētiem sejas

žus kilogramus svarā, bet lai ar to savu ķermeni padarītu vest*

defektiem? Atbilde (Z. T.): Sejas kopšanai un ārstēšanai varat

lāku uu spēcīgāku.
lietot zāles (šķidrumu un ziedi), uzdotus Tamārai". Melnos

Pašreizējais gada laiks ar savu augļu, sakņu, dārzāju bagātību

plankumiņus var noņemt vairākos paņēmienos ar elektrību. Viņi
ir kā neviens cits. Visi šie barības
tik izdevīgs šādiem nolūkiem,
ceļas no virsnieru dziedzeriem un zaļu viņiem nav.

līdzekļi garžīgi, daudz vītā

mums viegli pieejami, svaigi, satur

kavē tauku uzkrāšanos. Jautājums: Kāds līdzeklis Melojams pret sejas nodegšanu.'
mīnu un citas vērtīgas barības daļas un
Seja pēc mazgāšanas sūrst. Ada uz sejas stipri poraina un tau-
Var mēģināt uzstādīt apmēram schēmu, pie kā būtu jāpieturas,
kaina. Atbilde (~Atpūtas'- lasītājai —

Miķe|tornī): Vislabākais —

lai ļoti vienas slimības tāda indi-

gan tā ir grūta lieta, jo ne
pie
dienā seju pārklāt ar aizsargkrēmu un pūderi. Vakarā seju pēc
viduālizēšana diētā nav vajadzīga kā te.
ieziest eļļu. No rītiem seju ūdenī nemazgāt.
Piemērs. Brokastīs: Vārītas olas, siers vai biezpiens, sarīvēti mazgāšanās ar

bez Jautājums: Esmu 15 Uz rokām daudz kār-

burkāni, pāris ābolu. Vēlāk glāze rupja maize g. vecs. ļoti mazu
—

piena,
sviesta. Pusdienās: Gaļa, vislabāk vārīta, piņu. Kā viņas dabūt nost? Atbilde (Vidzemniekam): Nodedzināl
Tēja, kafija izslēgta.
tikai Daudz kāpostus, daudz dūmaino slāpekļa skābi iekšā dzert arsēnu.
liesa. sutinātu dārzāju —

burkānus, ar un

Aizliegtas kar-
salātu —
tomātus, gurķus, bietes, ķirbjus. zupas,

tupeļi, pupas,
visādi saldi cepumi, ievārījumi. leteicamus zivis,

uzēdām tikai aug|i. Vakariņās: Rūguš- Pēdējais vāks: Sēņotājas —

V. Lindes zīmējums.
svaigi augļi. Launagā

dohspiestuvē Rīgā, L. iela 29.

lespiests „Jaunāko Ziņu" Kalēju