VADONISPIE MAZPULKIEM

LATVIJAS MAZPULKU PIECCĪŅAS

3. UN 4. SEPTEMBRĪ SIGULDĀ

722
No

2. SEPTEMBRĪ

ATPŪTA

1938. G. 30 SANT.
 VĒSTURES SPOGULĪ
Suņa apsēsts jauneklis Jauna veida autoriepa
Pirms 209 gadiem 1729. gadā Engures-Dzirciema-Uguns- Kāds Šveices
—

inženieris jauna
izgudrojis veida autoriepu,
eiema baznīcu mācītājs Johans D. Polsters ierakstījis savās baz- kurai nav gaisa kameras. To lietojot atkrīt pumpēšana un nav
nīcas grāmatās kādu dīvainu notikumu melna
ar suņa apsēstu jabaidās, ka riepas varētu plīst. Jaunajām riepām, kas nosauk-
zemnieka jaunekli. Notikums baznīcas sīki
grāmatā protokolēts tas
par ceļastikriepām, ir vaļējas šūnu veida gaisa kameras, ku-
vācu valodā ar tīri latviskiem teikumiem vidū (te atkārtoti vecā ras var ieplūst āra Kamerās ir īpatni veidota plāksnīšu kons-
gaiss.
ortogrāfijā): trukcija. Braucot apakšējā kamera saspiežas, bet tikko ritenim
~1729. Atnāca pie manis vīrs sievu Skanstes
ar savu no mā- griežoties spiediens beidzies, plāksnītes no jauna iesūc āra gaisu.
jām, kas piederīgas ka
pie Sarcenes ļaudīm, un sūdzējās, viņu Tā tad
gaiss riepā automātiski apmainās. Tā it kā elpo. Riepai
dēls no kāda melna bieži tiek vadāts krūmiem ūde-
suņa pa un
nepieciešams
gan stiprs gumijas apvalks, tā esot bet
tikpat
ņiem. Suni viņiem pašiem nekad gadījies redzēt, to redzē-
nav elastīga kā tagadējas balonriepas. Mēģinājumi devuši labus
jis tikai dēls. Es liku jauneklim atnākt visu
uz manu mitekli un panākumus. lespējami, ka jaunais izgudrojums nākotnē konku-
viņam izprasīju. Viņš stāstīja: jau gandrīz pagājis gads no tās rēs ar
balonriepām.
dienas, kad suns pie viņa atnācis un sacījis, lai nākot tam līdz;

jauneklis tam tūliņ sekojis, bet ievests visbiezākos krūmos, un

kad viņi kādu laiku bija klīduši, suns pazudis un jauneklis ar

VAI JŪS TO JAU ZINĀJĀT?
lielām grūtībām varējis atrast ceļu uz mājām. No sākuma šādi Kā atšķaidīt krāsas? EJļas krāsas ar pernicu, lakas krāsas ar
gadījumi retāk atkārtojās, tagad tas notiek gandrīz katru
terpentīna eļļu.
nedēļu. lekams jūs nomētāt citrona mizu, notīriet ar tās iekšpusi
Jautāju vecākiem, vai viņi ko ir ievērojuši. Atbilde: jau- („balto pusi") virtuves galdus krēslus. Lēts ļoti
un un noderīgs
neklis bieži viņiem nozudis, bet atkal pats atradies, bet kad ve- līdzeklis!
cāki viņu jautājuši, kur viņš bijis, dēls neko neatbildējis. Trusīšu audzētājiem: dodiet trusīšiem biežāk žagarus vai
Prasīju jauneklim kāpēc viņš tā dara. Atbilde: viņam ir pie- cietu, sakaltušu maizi, citādi tiem zobi izaugs pārāk gari.
kodināts nevienam par to nesacīt. Es jautāju tālāk: ko tad suns Rupjas poras pa lielākai daļai izzudīs, ja apmazgāto seju
atnākdams viņam saka? Atbilde „Nahz, ir jaeet." tad
man: nu
šad ieziedīsit ar citrona sulu.
baznīcu tūliņ tika Dievs Rokas kļūs mīkstas
Tad mēs gājām uz un
par viņu un smalkas, ja pēc mazgāšanas tās ne-

aizlūgts atklātībā. Tad liku viņam ar vecākiem un citiem ļau- nosusināsit, bet rūpīgi un
pamatīgi ieziedīsit ar citrona sulu un

dīm atnākt viņam nomesties ceļos pēc tam ļausit ūdenī!

uz manu mitekli. Liku un ar nožūt. Nav jāskalo
mani kopā lūgt Dievu. Te es uzliku savu roku viņam, noskai- Atlasa un brokāta kurpes jātīra ar benzīna un magnēzija
tīju īsu lūgšanu par viņu un svētīju viņu uzdodams: kad suns putru.
atkal viņam jādara sekošais: 1) dzīt suni Ja gribat vieglāk atradināties tad ēdiet
parādās, prom, ru- no smēķēšanas, pēc
nājot vārdus: „Atkahpees no Manim tu Sahtan, kas mannim ar iespējas daudz ābolu.

tewim jadarra..." Viņam jāpārmet krusts, čukstot: „Nu stahw Tēja kļūs daudz garžīgāka, ja priekš vārīšanas tēju izkaisī-

sit
man
klaht, Deews tehws, Deews dehls, Deews swehtais gars," uz tīras papīra loksnes un uz 10 minūtēm novietosit siltā

2) tūliņ viņam jāstāsta vecākiem, ka suns atkal bija atnācis, cepeškrāsnī.

Jo plānāk
kuriem kopā ar viņu tūliņ jālūdz Dievs, 3) viņam nevajaga sekot jūs mizosit kartupeļus, jo labāk: vērtīgākās vie-
Bet aizlūdzu par viņu visās manās baz- las atrodas tieši zem mizas.
suņa aicinājumam. es

nīcās. Ēdienu uzsildiet katrā ziņā tvaikos, bet nevis tieši virs
No tās reizes pagājis labs laiks, bet suns vairs nav rādījies. uguns. Sildītais ēdiens kļūs daudz garžīgāks.
Lai esi Āmen." Tauku traipus notīra sāls
tu slavēts, Dievs, mūžībā, ar kausējumu spirtā.
Arī svaigos tintes
Vecajās draudzes grāmatās māc. Polsters šo ievedis kā vie- traipus uzsūc sāls, ja vien tā laikus pār-
tāda rakstura notikumu, kam mūsu laikā būtu
tica-
kaisīta.
nīgo maza

mība. Notikumam virsraksts: „Wunderliche Begebenheiten m Aceņu stikli neapsarmo, ja tos viegli ieziež ar glicerīnu vai

meiner Gemeinde". No ieraksta cik tuvu līdzda-

ziepēm.
gaitas redzams,
lību mācītājs ņēmis pie gadījuma noskaidrošanas un jaunekļa Pudeles, kas saturējušas smirdošu šķidrumu, vislabāk iz-
atbrīvošanas no melnā suņa iespaida. mazgāt ar ūdeni, kurā piejaukts sinepju pulveris.
Bronzas lukturus visvieglāk un labāk notīrīt karstu ci-
ar

goriņu viru.
PASAULES SĪKUMI
PAJAUTĀ VĒL!
Pasaules spēcīgākais gaismas avots
471. Kas atrada Austrāliju?
Virs Čikāgas augstākā debesskrāpja ierīkota gaismas bāka
472. Kā daiļu senlaiku
sauc valdnieci, kas labprāt mīlēja
lidotājiem, lai tie naktī varētu labāk orientēties. Bākas spuldzes
dzert vīnā izkausētas pērles?
gaismas stiprums ir 2 miljoni sveču gaismas. Skaidrās naktīs
473. Kā pasaules
sauc slavenu dziedātāju —

nēģerieti?
lidotāji varot saskatīt tās gaismu jau 230 kilometru tālumā. 40
474. bēta?
Kas ir
līdz 45 kilometru tālumā bākas gaismā varot jau lasīt laik-
475. Kā dievu sūtni
Salīdzinot bākas saules
sauc grieķu mītos?
rakstu. gaismu ar un mēness gaismu, no-
476. Kas ir piranhas?
skaidrots, ka 1 metra tālumā tā ir 20.000 reižu spēcīgāka par
477. Kuru dzīvnieku
reižu
mīlēja un pat apdziedāja Dante, Pet-
saules gaismu, bet mēness gaisma esot astoņi miljardi
rarka un Tassoi?
vājāka.
478. Kas ir Hoa Cou Ko?

Blīvākā 479. Kur rīss?

zvaigzne aug
480. Kas izgudroja šacha spēli?
kādu zvaigzni, kas 2
Krievu astronoms Kainers apraksta
reizes zemi. Zvaigznes sasniedzot 28.000
mazāka par temperātūra
Bet blīvums. Tās esot Atbildes
grādu! ievērojamākais esot zvaigznes masa

tik ka gabaliņš, ko var ielikt sērkociņu kārbiņā, svērtu iepriekšējā numura iespiestajiem jautājumiem:
smaga,
620 tonnu. Astronoms to blīvāko zvaigzni, kāda zi-
apzīmē par 461. īru (1888,
ārsts Denlops g.).
nātniekiem līdz šim pazīstama. 462. 1825. gada Pēterpils sacelšanās dalībnieki.
463. Satiksmes ātruma
līdzekļu mērītājs.
464. Amerikā plēsīgo kaķu
sastopama pasuga.
465. Thos. Cook v. Son Ltd.

e9 an *us a katrai dāmai 466. Apm. % Itr.

P avus
467. Magnāti.
468. Jesus Nazarenus Rex Judaeorum.
'kals Kaļķu iela 18
\ avu ve
469. Par saules ķēniņu (Le roi soleil).
470. H- 32
gr.

„ATPŪTA" iznāk ik nedēļas. ABONĒŠANAS MAKSA: par 1 mēn. Ls 1,20, 3 mēn. Ls 6 Ls

par 3,—, par mēn. 6,—, par 12 mēn.
Ls 12,—. Uz ārzemēm: par 1 mēn. Ls 1,60, par 3 mēn. Ls 4,50. Numurs sant.
maksā 30 Pasūtijumi adresējami: Rīgā, Kalēju
ielā 29, „Atpūtai". Parauga eksemplāri pret 30 sant. pastmarkās. Redakcijas tēlefons: 20585, kantora un ekspedīcijas tēl.: 22254.
 ATPŪTA

Izdevēja: Emīliju Benjamiņu. Redakcija un ekspedīcija: Rīgā, Kalēju ielā 29, Atb. red.: Jūlijs Lacis.

IZGLĪTĪBAS MINISTRS PROF. DR. CHEM. JŪLIJS AUŠKĀPS

AR KUNDZI VERU, MEITU CAND. PHARM. NADEŽDU JANSONI, ZNOTU TĒLNIEKU

KĀRLI JANSONU UN MAZDĒLIEM JURI UN ANDREJU.

Nr. 722. ATPŪTA 4

MĀJAS EZERMALĒ

KĀRĻA
ROMĀNS
EEVIŅA
it. Ķ a s
pa r s,fl n a. .viņete un ilustrācijas

12) vīm lūdza celties, nonākt pie viņa lejā. Lie-

un
tūdaļ
Viss tas bija ticami bet sirdī katru brīdi salēcās sjrds: kaut kas savāds,
gluži —

nītei nu bija svarīgs

šaubu ļaunās, nomocošās balsis: varbūt to- noticies.
ieskanējās
mēr mēs vainīgi! Kādēļ Žanis iepeldēja biezajos zāļu Kāpdama pa kāpnēm lejup, viņa skaitīja katru soli

puduros tur sapinās? Vai no sitiena viņš mierināja pati sevi: varbūt krusttēvam tikai krūšu
un
neapdulla, un

neapjuka? Ja gan, ja gan

—

tēja jāuzvāra —varbūt mitrajā

tā
bija, tā
bija! vakarā viņam uznākusi jauna
Sākumā likās, ka nu viss dusuļa lēkme. Bet kambarī

jau pāri —
un nekas ļauns iegājusi, viņa saprata, ka

vairs nedraud. Bet tad pagas- kaut kas cits krusttēvu pada-
tā sāka klīst baumas, ka Spo- rījis tik nemierīgu. Viņš stai-

žais Žanis nosists un iemests gāja lieliem soļiem pa

kam-

ezerā. Līķa apskate konstatē- bari lokā vien, tad apstājās

sitiena brūci iesāka
jusi smaga
uz un tūdaļ:
pleca tuvu skaustam. „Lienīt, tev draud nopiet-
šīm baumām briesmas tām
Prātīgie gan nas —un no es

Sitienu Spožais Ža- tevi jau laikus gribu brīdināt

neticēja.
nis varēja dabūt darbā vai Es zinu, ka citi mācīs tevi

strīdu ar citiem —
un tam melot —* bet nedari tā —
jo
nāves cēlo- tad būs vēl sliktāk. Un iz-
nebija jābūt par nu

ni. Bet tikko baumas stāsti visu patiesību!"

pirmās man

bija apklusušas, sāka klīst Lienītei gribējās aizskriet

citas —
un vēl ļaunākas: tūdaļ prom. Vai lai viņa stāsta
Ezerlobu Arnolds nositis Spo- visu —

un nodod Arnoldu?

žo Žani. Kāds no krasta visu Nē, ne! Bet melot bija tik

noticies Un krusttē-
noskatījies ... Tas grūti. vēl grūtāk
pēdējā pērkona naktī. Dievs vam Andrejam. Labāk klu-

ļaunu darbu nekad neatstāj sēt, klusēt. Ak, kaut viņa tū-

bez liecinieka. Un šoreiz lie- daļ iegrimtu nāves miegā —

cinieks bijis kāds zirgu gans lai krusttēvs vairāk neko ne-

no
mājām viņā ezera galā. prasa! ..
Tam tanī naktī nozudis zirgs. Viņa nolieca galvu un sa-

To meklēdams izgājis mēmā klusumā. Krust-

vīrs stinga
"Lienīt, tev draud nopietnas briesmas."
cauri visam mežam, nokusis tēvs Andrejs tomēr redzēja,
atpūsties ka nāves miegā viņa aizmi-
un apsēdies zem

eglītes krasta slīpumā. Viņš redzējis mēnesspožajā gusi nebija —

un
turpināja viņu mocīt: —

„Lienīt,

ezera līmenī slīdam laivu. Tur kustējušies melni stāvi, neliedzies! Es redzēju, ka tu vizinies ezerā kopā ar

savādi saucieni pa kluso nakti. Kāda sie- Arnoldu. Saki, kas tur notika tanī naktī, kad Žanis
skanējuši arī

viete saukusi Arnoldu vārdā. Tad laiva sākusi griezties pazuda?"

vien pa virsu, it kā tur kāds cīnītos. Nē viņa neteiks vārda, viņa stāvēs visu nakti
aplī spožo ezera
—
ne

Kas tālāk noticis —

to vīrs nevarējis saredzēt, jo mē- kā mēma. Krusttēvs Andrejs var mocīt viņu līdz rīta

nesim uzslīdējis padebesis, melna ēna pārklājusi spožo gaismai —

viņa Arnoldu nenodos .. .

ezera līmeni. Kad tas uz brīdi iemirdzējies gaismā, Andrejs drīz vien saprata, ka velti Lienītei kaut ko

kāds laivā sitis airi ūdenī. Tad atkal jautāt: viņa bija kā savāda stinguma Viņš
stāvējis un ar pārņemta.
vīrs tikai
ezers aptumsis mākoņēnā —

un ievērojis to, sapurināja pie rokas, bārās un lūdzās mīļiem vārdiem

ka laiva aizbrauc atpakaļ uz viņu krastu — taisni uz — bet nekas nelīdzēja: no savādā sastinguma Lienīti

to pusi, kur atrodas Ezerlobas. pamodināt nevarēja. Nopūzdamies Andrejs atlaida

Kad baumas nonāca Ezerlobās, sirdīm atkal uzgū- viņu. Npglāstīja vaigu un teica:

lās lietuvēns. Visi saprata, ka kuru katru dienu var „Ej nu gulēt, Lienīti Bet atmini manu padomu:
kas sāks nopietnu nopratināšanu. Lie- lai nāk kas nākdams saki arvien patiesību
gaidīt policistu, —
un ne-

kad
nītei tūdaļ ienāca prātā, ka nu bija jāizmācās tie meli, nemelo! Ja tā nedarīsi —būs vēl sliktāk."

kas vajadzīgi Arnolda glābšanai. Visvairāk viņu no- Lienīte kāpa atkal augšā savā istabiņā. Šoreiz ne-

biedēja krusttēvs Andrejs. Tas kādu vakaru pārnāca skaitīja vairs pakāpienus, bet atkārtoja uz katra soļa;
no
kaimiņiem un uzkāpa augšā. Pieklauvēja pie dur- būs vēl sliktāk, būs vēl sliktāk!..
5 ATPŪTA Nr. 722,

rītam.
Viņa neaizmiga līdz Agri bija augšā un mek- Viņš ievilka pāra spēcīgus dūmus un sāka stāstīt.

Arnoldu. Arī tam bija jāzin, ka varēja būt vēl Lienīte neticēja pati savām ausīm:
lēja viņš izstāstīja visu,
sliktāk, ja meloja. Kādu atbildi viņš dos? Ja viņš kas ezerā bija noticis —
kā Spožais Žanis ievīlis viņu
teiks, ka darīs to kā svētu Vai laivā, kā uzmācies nekrietnu nolūku
jāmelo —

pienākumu. viņai ar un kā

viņai nebija svēts pienākums Arnoldu glābt? Viņa beidzot dabūjis ar airi pa skaustu. Nobeidza Arnolds

taču bija vainīga pie šīs nelaimes. šādiem vārdiem:

Arnolds drūmi melnās uzacis kavējās „Varbūt netieši vainīgs Žaņa

sarauca un esmu
pie Spožā nā-

atbildi, kad Varbūt

ar viņa lūdza teikt, kas viņai jādara. ves. no sitiena viņam pamira roka un tādē]
~Ļauji man vēl visu apdomāt, Lienīt, —
vēlāk tev viņš nevarēja vairs atbrīvoties no ūdenszālēm. Ja šo

pateikšu. Atstāj savas istabiņas durvis vaļā —

uzzag- apziņu paturētu klusi —

tā aptumšotu manu un Lienī-

šos tevis. Tad varēsim izrunāties." tes dzīves laimi. Par to visu laiku
augšā pie domāju un
tagad
Izrunāšanās iznāca nevis augšā, viņas istabiņā, bet nolēmis visu atklāti izstāstīt, ja ieradī-
esmu
policists
apakšā, krusttēva Andre- sies. Lai vēlāk lemj tiesa
Koks nomāc templi
ja kambarī. Kādu vakaru sodu. Kas to izcietis —

tas atkal tam

aizgāja un pār- sirdsapziņa skaidra.
nāca kopā Lo- Un tagad lūdzu
ar kaimiņu jūs abus:
bu. Tūdaļ sauca un meklē- sargājiet manu Lienīti, ka-
ja viņu. Lienīte jau ilgi ne- mēr atkal pārnāku. Zinu,
bija bijusi kaimiņos, jo ka mamma ar Paulīni vi-

baidījās, ka arī tur Zina ņai laba nevēl."

varētu sākt viņu klaušināt. Lienīte iešņukstējās,
Un draudzenei pieskrēja
bija tikpat pie Arnolda un

grūti melot kā krusttēvam saņēma rokas:

Andrejam. Tagad negribē- ~Vai patiešām tev manis

jās iet kambarī pie krust- dēļ būs jāiet cietumā?"

tēva: sāks atkal viņu klau- Arnolds vi-

mīļi aplika
šināt pierunāt. Kur Ar- roku
un
ņai ap pleciem un

nolds? cieši klāt:

pieglauda
Lienīte nesteidzās vis nemelošu
„Ja es —

ne-

kambarī, bet aizskrēja klē- būs jāmelo arī tev, Lienīt!

tiņā pie Arnolda. Tas pie- Tā labāk. Un nu būsim

lēca strauji teica
kājās un
stipri, lai nāk kas nāk-

savādā balsī, kā kaut ko dams!"

cieši
apņemdamies: Tagad pienāca krust-

„lesim abi divi, Lienīt, tēvs klusi atvil-

Andrejs un

un visu izstāstīsim!" ka Lienīti no Arnolda.

Lienīte apstulba. To „Lienīt, saki man patie-

gaidījusi. Bet sību: vai tu mīli?"
viņa nebija viņu
Arnolds nogrāba viņu pie Krusttēvs to
Andrejs
rokas vilkā līdjzi. čukstēdams.
un sev vaicāja Viņa
Nu viņi bija jau pie kam- balss tik savādi drebēja
bara sliekšņa. Vai viņš ne- un kaisa satraukumā, ka

apstāsies, neapdomāsies? Lienīte

palūkojās viņam
Nē — Arnolds droši atvēra vaigā. Gribēja atkal nolaist

durvis un ievilka viņu acis, bet nevarēja: krust-

iekšā. Tur sēdēja krust- tēva Andreja skats urbās

tēvs Loba. Abi dvēseles

Andrejs un
kāds milzu viņai dziļumā un
Angkorā, franču Indoķīnā, koks savam saknēm
divi bija pārsteigti un draud to stindzināja ar sāpīgu pār-
apskāvis senu templi un
sagraut.
viņos lūkojās. Arnolds pa-
metumu.
Viņa tikai klusi

laida roku, nosēdās pats krēslā aizkūpi- kustināja lūpas lūkojās viņam acīs, mēmi
vaļā viņas un un
lūgda-
Tas mās: man!
nāja papirosu. padarīja viņu mierīgu. Lienīte gri- netiesā mani, piedod
bēja pieglausties, pārlaist roku pār izjauktiem matiem, Vai viņa bija kaut ko nogrēkojusies? Ja
gan —

noglāstīt pieri, bet nedrīkstēja. Viņai bija kauns at-

viņa bija lielu sāpju cēlonis —
to viņa tagad lasīja
klāti mīlestību. Nu Arnolds sāka runāt. krusttēva Andreja acīs. Tagad viņa skaidri saprata, ka
parādīt savu

Kā tumšas tāles skanēja viņa vārdi: viņa viņam māsa vien, bet kaut kas vairāk.
no nav
Viņa
jau pazina mīlu bija daudzreiz
ka mani slikti. Tagad pa-
un
redzējusi to staro-
„Zinu, jūs domājat par
saku jam Arnolda acīs — un
tagad lasīja arī krusttēva
jums godīgi un skaidri, ka mīlu Lienīti un gribu
Andreja acīs šo ko sirds
noslēpumu, gan pūlas slēpt,
viņu precēt."
bet acis nodod. Tādēļ viņa varēja tagad tikai mēmi
Lienīte ka nosarkst. Bet bija tik tumšs, ka
juta,
lūgties.
neviens to nevarēja redzēt. Caur pieri palūkojās abos
Andrejs saprata, ka viņi šai brīdī ielūkojušies viens
krusttēvos. Kā likās, tie Pirmais
bija ļoti pārsteigti. dvēselē.
otram dziļi Viņu sagrāba reizē kauns un žē-
no pārsteiguma atguvās krusttēvs Loba. Viņš iejautā- lums. Kauns, ka nodevis pats sevi un savās acīs parā-
jās kā neticēdams:
dījis, ko sirds slēpa —
un žēlums, ka mocīja šo maigo
„Vai tu runā sirds, Arnold?" Lienīte taču visas
no bērnu. bija kā citas meitenes un

„Šoreiz gan tā būs, ka katrs vārds patiesība" tsi vājas sievietes, ko sagrābj mīlestība kādēļ viņu par
— —

Arnolds. tālāk." to tiesāt, mocīt? Lūk, kā viņa lūdzas! Viņas

atbildēja „Klausaities mēmi
Ne. 722. ATPŪTA 6

mazā, skaistā mutīte drebēja un raustījās, nododama tas teica kai-

aizkustināja —
xm viņš noteikti, lai arī
tās ko
sāpes un jūtu viļņojumu, ar viņš tagad satrieca miņš Loba dzirdētu un
apliecinātu:
viņas sirdi. Šo skaisto mutīti
mazo, bija skūpstījis „Lai tagad nāk kas nākdams —
mēs Lienīti sar-

Arnolds šis stiprais, kārais zvērs, ikas

—

saplosīs viņu gāsim."

savā kaislībā kā jēriņu. Ak, tāda bija dzīve, tādas bija Viņš palūkojās Ldbā. Tas klusi pameta ar galvu
visas meitenes un sievietes, kad mīla padarīja tās ak- sniedza Arnoldam roku:
un
draudzīgi
las tur nekā darīt!
—

un nevarēja . .
„Lienīte būs manā un Andreja apsardzībā, kamēr
Nopūzdamies Andrejs novērsās. Arnolds pierāva būsi Bet cerēsim, ka tik viss
prom. ļauni nebeigsies."
atkal Lienīti klāt. Nu ierunājās Loba. Un
sev
Andrejs Andrejs izsūtīja Lienīti laukā —

un tad kopā ar

saprata, ka jāklausās arī viņam —

jo šie vārdi tika Lobu sāka vēlreiz visu sīki Ar-

izjautināt un pārlikt.
teikti vairāk viņam, nekā kādam citam: nolds bet
neslēpa nekā, izstāstīja, kas liktenīgajā naktī
~Brīnumi jau notiek —
un cilvēki pārvēršas!" bija noticis. Brīdi visi trīs kļuva drūmi. Ja policija
Brīdi valdīja klusums. Andrejs palūkojās Lobā un
piegrieza vērību baumām, kas klīda pagastā un Ar-
redzēja, ka tas lūkojās arī viņā, it kā atbildes gaidī- noldu viss Bet
nopratināja —

varēja smagi sarežģīties.

dams. Neviļus viņam izspruka: nu ienāca atkal Lienīte ienesa kāroto krūšu
un tēju
„Vai tu tici šim brīnumam?" To izdzēris, Andrejs palūkojās Lienītē, noglāstīja viņai
Loba nolaida sarāva cīnīdamies
acis un pieri, ar brūni nodegušo rokas delnu un iesmējās mīļi:
šaubām. Andrejs to redzēja, neticīgi nogrozīja galvu „Kad tad vēlies kāzas — rudenī vai pavasarī?"
un rūgti iesmējās. Bet nu sakustējās Lienīte tik
strauji, Lienīte nosarka Arnoldā. Tas
un
palūkojās arī pa-
ka visi pagriezās pret viņu. Viņa soli
palēca uz krust smaidīja un vaigs viņam kļuva gaišāks. Andrejs bija
tēva kā kādas
Andreja pusi, ne- nolūku brīdi
savu panācis: uz

redzamas varas dzīta, un izstiepa abiem

V. PLŪDONS sirdis padarījis mierīgas,
rokas. Bālais, smalkais vaidziņš at-
gaišas . .
.
kal staroja un mutīte mēmi kustē- MĪLĒTĀJA DZIESMA Arnoldam sirds bija mierīga un

jās. Vai viņa klusi aizlūdza par sa- nākošā dienā. daž-
Mēs aizmirsāmies mīlas burvīgumā gaiša arī Viņš
vas mīlas lielo svētumu, ko ļaudis Zem bērzu birztaliņas zaļā juma. reiz pat klusi svilpoja. To dzirdēja
Mēs mīļus vārdus,
negribēja atzīt un gatavojās no- saldus skūpstus mijām Ezerlobu mamma —
un arī viņai
Un laimīgi kā daždien bērni
zaimot? bijām ...

sirds kļuva mierīgāka, gaišāka. Ja

Gar birztalu šo celi atkal iet.
Jā —
Lienīte darīja tā —

viņa man
jau dēls varēja dažreiz jautri iesvil-
Ir jūlijvakars. Saule vērī riet.
mīlas lielo svētumu tik
sargāja savas
Aiz elkšņiem pamirdz bērza stumbrs balts;
poties —
ļauni vairs nebija. Vi-
un lūdza to nenotiesāt netaisni, Un klusi ņai un Paulīnei nebija palicis ne-
lapas vakarvējā šalc.
nenozaimot. Šais kad Viss ka kambarī kaut
acumirkļos, vēl kā toreiz, kad zem zaļā juma pamanīts, gala
mēmi Mēs aizmirsāmies mīlas burvīgumā;
viņa stāvēja, rokas izstiepusi, kas noticis, svarīgs nospriests. Vai
Kad liegā saskaņā jātas vijās,
lūpas kustinādama, viņa izstāstīja
mums
padēls Andrejs, kas citkārt savā
Un čuksti,
mīlas skūpsti, apkampieni mijās ...
visu šķīstas, apskaidrojošas pusbrālī Arnoldā ne draudzīgi
Es klusi sveicu mīlas svētnīcu
burvību, ko bija Arnoldu paskatīties negribēja, būtu varējis
kopā ar
Un sērīgs domāju: Kur tu ? Kur tu?. ..
mēnesnīcas tik
pārdzīvojusi ezerā ilgi ar viņu runāties, ja nekas
naktīs. Viņa lūdza nešaubīties Un
par svarīgs nebija apspriežams?
Arnoldu, kas bija kā nevainīgs, rātns zēns, ko varēja kaimiņš Loba arī bijis klāt, un Lienīte —

jā, kas visu

sasiet ar vienu vienīgu lēnu vārdu. to vairs varēja saprast! Paulīnei neko noklausīties ne-

Un notika brīnums: krusttēvs Andrejs Loba bija izdevies jo tikko bija līduši durvīm iz-
nu un —

pie —

bija sapratuši šo mēmo vārdu plūdumu, ko viņas dvē- nākusi Lienīte un aizskrējusi virtuvē uzvārīt krūšu

sele bija čukstējusi, bet lūpas kaunējušās skaļi pateikt. tēju, bez kuras diloņa kandidāts ne stundiņas nevarēja
klāt, sāka kā iztikt. Un tā noklausīšanās Bet vai Ar-
Viņi abi pienāca viņu glāstīt mazu sa- bija izjukusi.
trauktu bērnu mierinādami. Pielēca Arnolds nolds nepastāstīs Jo kur dēlam
un pie- pats? gan vispirms jā-
glauda Lienīti pie krūtīm. meklē atspaids padoms grūtā brīdī, pie
sev un ja ne savas

„Vai viņa nav burve, kas mani pārvērtusi? Vai mātes!..

varat vēl neticēt?" Tā domāja Ezerlobu mamma un ar bažām gaidīja

Un nu notika otrs brīnums... Krusttēvs Andrejs, katru jaunu dienu. Viņa zināja baumas, kas klīda pa-

kas nekad raudzīties

labprāt negribēja savā pusbrālī, gastā un saprata, ka Arnolds gaida jaunu izmeklēšanu,
palūkojās Tad it Ja zemoties
tagad viņā ilgi un uzmanīgi. kā no- nopratināšanu. viņš gāja un lūgties pus-
skaidrojās lēni, sāka draudzīgi smaidīt un satvēra brāli, kaimiņu Lobu —
tas nozīmēja, ka nopietni sa-

viņa roku. Un tagad viņi tur stāvēja, mīļi viens otram bijies un meklē jau palīgu pat pie agrākiem ienaidnie-
roku spiezdami un acīs lūkodamies kā divi mīļi brāļi, kiem. Bet kādēļ savai mātei viņš ne pušplēsta vārdiņa
kas beidzot viens otru atraduši. neteica, kādēļ viņš vispirms neaprunājās ar to, kas

„Arnold," klusi čukstēja Andrejs, redzu tavās viņu zīdījusi

„es un auklējusi?!
acīs tās mani pārliecina. Nu Ezerlobu jutās aizskārta līdz sirds dibe-
asaras —-
un es
saprotu, mamma

ka tu pret Lienīti nevari būt tāds, kāds biji pret citām." nam. Bažas, nemiers, kas viņu visu pēdējo laiku mo-

Arnolds spēcīgi sakratīja viņam roku čūkstēja cīja, padarīja arī Pret pašas lolo-
un nervozu un īgnu.
aizgrābts: jumu bija tik grūti vērst visu īgnumu
—

tas vērsās

„Paldies, mīļo brāli Andrej!" pret Lienīti. Šīs Rīgas burves dēļ vien visa nelaime lē-
Pirmo reizi viņš nosauca pusbrāli vārdā —
un tas kusies! Tomēr, vainīgs bija arī pats Arnolds: kādēļ
pierādīja, cik patiesas jūtas bija sirdī. piesējies pie šīs burves dēļ atstājis māti!
viņa Andreju un viņas savu

ari
Zīda zeķes Mona izstrādātas

uz kreisās puses
7 ATPŪTA Nr. 722.

Arnolds kādu Ezerlobu apklusa raudāt tik

Daļu īgnuma bija arī pelnījis —
un mamma —

izbijusies
dienu Ezerlobu vairs valdīties. *viņa bija. Vai dēls jau prātu zaudējis? Lielām
mamma nevarēja ilgāk acīm

kad atkal Lie- viņa klusi ka dēls izsvieda Paulīni

Viņa iesauca dēlu klētiņā, tas kopā ar nolūkojās, no klē-

nīti tikko tiņas, bet neteica

bija iznācis no padēla Andreja gala kambara, ne vārda —
tikai saņēma rokas kā

un iesāka ātri, uztraukti dvašodama: lūgšanā un saknieba tās cieši kopā. Pašlaik Arnolds

„Ar svešiem runājies, ar svešiem apspriedies —

bet pagriezās atpakaļ un ieraudzīja viņas, baltos pirkstu
mātei nevari vārdiņa lai gan zini, ka skriemeļus. Viņš zināja, ka māte tikai lielā
savai ne
pateikt, uztrau-

sirds vai lūzt nemierā bēdās!" kumā tik cieši sakniebj rokas. Un uzreiz
viņai un aprāvās, sa-

Arnolds iecirtās viņā asām vanaga acīm un nicīgi valdījās. Smagi dvašodams norija savas dusmas, pār-
metumus nometa vēl tikai vienu
pasmējās: un —
pašu pēdējo:
„Par ko tad tev sirds tik nemierīga un bažīga?" „Nebūtu jūs abas tik ļauni visu izrīkojušas —

ne-

„Ak, neizliecies nekaitini mani vairs pats kas nebūtu noticis. Jūs vien pie visa vainīgas,"
un
ilgāk:
Žani noticis ko Ezerlobu
zini, kas ar Spožo un ļaudis runā!" mamma pacēla rokas kā lūgdamās un

Arnolds vēl pakratīja tas mēmi pret dēlu. Neviens pārmetums

iesmējās rūgtāk un
izsmejošāk: ne-

„Viss taču notika tā, kā vēlējies —

ko vēl bēdā- varēja būt sāpīgāks par šo — taisni
tādēļ, ka tas jau
jies?!" pats no sevis bija viņas sirdī

Ezerlobu radies. Un šo dzeloni vi-

mamma pacēla nu

rokas sasita tās virs pašas dēls dzina vēl dzi-

un kopā ņas

galvas, sažņaudza kā izmisu- ļāk sirdī. Bet viņam jau bija

mā un kratīja dēlam zem pašam arī jācieš —
un ne-

taisnību
deguna: pārmest nevarēja.
„TJn tu nekaunies vēl tā Ezerlobu mamma tikai mēmi

runāt, man sirdi sāpināt! Vai cilāja rokas pret dēlu, kā no-

es vēlējos, ka . .
." lūgdamās. Arnolds apklusa
Viņa neizrunāja līdz ga-
un uzgrieza viņai muguru.
lam, norija pēdējos vārdus, Viņam kļuva mātes žēl — tik

atkrita sāka raudāt, satriekta likās.

gultā un
viņa tagad
priekšautā acis slaucīdama. Viņš gribēja vai griezties at-

Bet tas Arnoldu tomēr tā ne- pakaļ, nolūgties, apmīļot —-

kā bet vecais,
aizkustināja, viņa bija ce- spītīgais lepnums
rējusi: viņš tikai sabāza ro- kavēja. Krasa pāreja no dus-

kas bikšu kabatās mām

un stāvēja mīļā maigumā viņam
kā mēms, drūmi lūko- riebās. Paklausīdams
grīdā sirdij,
damies. Kaut ko domāja, viņš izmeta pār plecu atpakaļ
kaut ko teikt. Ezer- tagad jau daudz mīk-
gatavojās
—
un

lobu mammā nojauta, ka tie stākā balsī:

bija smagi vārdi, kas dēlam „Ja gribi visu labot — iz-
tagad cēlās sirdī —

un saga- turies
pret Lienīti labi, ka-
tavojās tos panest. Nu tie sā- mēr manis nav mājās."
ka krist kā smagi akmeņi —

Ezerlobu mamma sarāvās.

dēla lūpām taisni
no
viņai
Viņa pietrūkās kājās, pieskrē-
sirdī:
ja dēlam klāt un atrāva to aiz
„Tu pieņēmi Spožo Žani,
rokas atpakaļ klētiņā:
samācīji viņu Lienīti sa-
H "Projām čūska! Lieni mežā vecā celmā!"

maitāt. Jā gan „Kādēļ nebūsi Ar-

—
tu kopā ar mājas,
Paulīni to samaitāt. Neliedzies! nold? tu tā runā mani baidi!"
vien gudroji, kā Lienīti Kādēļ un

Bet Arnoldam atkal

Nedomā, ka es tik muļķis un nekā nesaprotu." pēc vecā, nelāgā paraduma
Arnolds aizrāvās mātei tuvāk. Ezer- gribējās māti pabiedēt:
un pieliecās
lobu mamma atņēma priekšautu no acīm un stīvi lū- „Aizvedīs mani cietumā —
es taču nositis Spožo!
Vai ko
kojās dēlam sejā. Tik briesmīgi pārvērstu viņa to ne- nedzirdi, ļaudis pagastā runā!"

kad Tik niknas acis arī viņa nekad Viņš nejauki iesmējās. Ezerlobu atlaida
nebija redzējusi. mamma

viss dēla roku atkrita kā satriekta Tad ieraudā-

nebija redzējusi —
un tas pret viņu, pret paša un gultā.
māti! Nu tam ienaidnieee, sveša, jās skaļi ievaidējās. Pašlaik sētā gadījās Lienīte.
viņa briesmīgākā un

tāla, ienīsta ... Viņa izdzirda, izbijās un steidzās klētiņā palūkoties.

Šī satrieca Ezerlobu Lai bija bailes tomēr sirds
atziņa tā mammu, ka viņa gan no mammas —

spieda
sāka tiesas raudāt. Nu aizklāja seju abām rokām mierināt. Piesteigusies klāt, viņa nolaidās
no uz ceļgala
lēni un
pūlējās atņemt mammai rokas
un vaidēja, uz priekšu un atpakaļ šūpodamās. no acīm:

Caur krita lielas, „Kas jums notika, kas jums vainas?"

pirkstu starpām smagas asaras.

Arnolds vēl nekā neredzēja. Straujās dusmas, kas Izbaiļu pilnām acīm
viņa palūkojās atpakaļ Ar-

noldā, kas vēl kā

viņu sagrāba pret viņa un Lienītes laimes postītājām, stāvēja mēms durvju stenderē at-

vēl rimušas. Tās Vai sērskābi acis

nebija tagad vērsās pret otru
vainīgo spiedies. mamma ar
izplucinājusi?
pret Paulīni. Tā izdzirdusi raudas Bet tad jau Arnolds nestāvētu tik vienaldzīgi!
—
bija mammas

steidzās klētiņā to mierināt. Bet tikko ienā- Ezerlobu mamma, izdzirdusi Lienītes
un
bija balsi, atņēma
Arnolds rokas acīm Lienīti
kusi, sagrāba viņu pie pleca un izgrūda ten- no un
palūkojās. leraudzījusi sev

teriski pa durvīm laukā, nikni iesaukdamies: līdzās ceļiem nometušos, iededzās dus-
uz
viņa pēkšņi
„Projām, čūska! Lieni mežā vecā celmā! Tur tava mās un sāka grābstīties pa gultu: gadītos rokās kāds
vieta." sitamais! Šī Rīgas burve to
īstā pelnījusi.
Sv. 722. ATPŪTA
8

Bet nekā Tikai

gultā nebija. lakatiņš pārmests pār Kamēr attapās, Paulīne vēl
viņa pasvieda jauno
galu —< to diendusā lai
ar apsedza galvu, mušas ne-
ziņu gaisā kā mirdzošu
akmentiņu un
saķēra atkal
mocītu. Labs tas pats! saujā:-
Piemirsusi dēlu, Ezerlobu mamma atļāvās savām „Jā —

uz ārzemēm. Tur esot tādi kalni, kuros labs

dusmām um sāka sist ar lakatiņu Lienītei, dzīt laukā, gaiss un tur šis cerot ziemu kļūt pavisam
—

pa ve-
saukdama; sels."

,Projām, Rīgas übadze! Gribi noburt arī mani, kā Ezerlobu

iesmējās nogrozīja neticīgi
s
mamma un
nobūri manu dēlu."
galvu:
Lienīte izbijusies Nu ■ viņai
pietrūkās kājās. „Šis vēl
nu cerē kļūt vesels! Labāk būtu, ja netē-
priekšā aizstājās Arnolds. Viņš tik cietām
palūkojās rētu naudu. Diez kur šis to ņems?"
acīm mātē, ka tā attapās klusi
un
uzgrieza viņiem mu-
Tādēļ jau Loba bija atnācis. Cik
Tur viņa
„
nopratu —

jau
guru. nu
stāvēja kā sālsstabs, žņaudzīja la-
pagājušajā reizē šie par to bija runājuši. Nu Loba at-
katiņu rokās un reizēm nošņāca tajā degunu. Viņai
nāca
pateikt, ka varēšot ' no savas kādus
vairs gan puses
negribējās griezties atpakaļ: tad būtu jāredz dēla
cietās, svešās acis, kā viņš pieglauž piecus simtiņus aizdot."
jāredz arī sev mīļi
klāt to, ko viņa tagad ienīda vairāk par visiem. „Ak, kasa naudu tad
kopā —

jau nopietni!"
„lesim!" klusi čukstēja Lienīte. „Ļauj mammai jā! Loba atrunāja
—

„Nopietni - —

no
obligācijas: lai
apmierināties!" labāk aiz-
pieņemot viņa
Viņa izvilka Arnoldu
Akmeņu skaldītājs devumu."
laukā Ezer-
no klētiņas, „Tā, tā —• .šis arī par
lobu mamma vēl brīdi
obligāciju bija domājis?
stāvēja un
klausījās, tad Diez vai manam Arnol-
lēni
pagriezās un at-
dam nebūs jāpārņem
viegloti nopūtās: to abu
mājas parādos līdz skur-
vairs klētiņā nebija! stenim! Cik tāds naudas
Sirds
nepanesa viņus neiztērēs ārzemēs, dār-
redzēt kopā. Bet nu tai
gās zālēs un slimnīcās
būs jānes jauns sma- vien gulēdams!".
gums katru dienu: dēls
Viņas abas sāka
kļuvis svešs un tāls kā
spriedelēt, pārlikt un
ienaidnieks!
Viņa pare- kalt atkal jaunus plā-
dzēja, ka šis smagums nus. Pārgrozījās citu. cil-
spiedīs sirdi briesmīgi. vēku dzīve un stāvoklis
Jau sāka spiest tagad... vajadzēja
—

attiecīgi
Kā zem smagas nas-
pārgrozīt arī savu. To
tas Ezerlo-
saļimdama, prasīja pasaules kārtī-
bu mamma klusi atkrita ba. Kas šo kārtību neie-
gultiņā. Tur viņu pēc vēroja —
tam
klājās
nrīža uzmeklēja Paulīne
slikti
v .

un sāka mierināt. Bet

Kamēr viņas abas
viņa uzgrieza tai mugu-
spriedelēja un kala jau-
ru un neklausījās. Viņai abi
nus
plānus, draugi
vairs labs prāts
nebija V. Vimbas glezna. gala kambarī
turpināja
arī uz Paulīni. Bet tā
iesākto sarunu. Loba
nerimās. Kā likās, tai bija kāda jauna Un
ziņa. ta- teica: —-

„Tavs plāns ir labs, Andrej! Tev

jāaizbrauc
gad viņa sāka to čukstēt. Nu vajadzēja klausīties, vai ārzemēs
jau pirms rudens un
slapdraņķa sākšanās. Tā
gribēja, vai ne. Jo ziņa patiešām bija jauna un
svarīga. domā arī Mindavs, teica, ka Šveicē
Viņš tu lielā mērā
„Atnāca atkal Loba pie šā tur, gala kambarī. Kad uzlabošot tu
savu veselību. Te pa vasaru neesi tā at-
jau nāk —
kaut kas svarīgs. Par laimi logs dārza pusē spirdzis, kā
cerēju."
bija vaļā —

un es tūdaļ aiz ceriņu krūma. Šis brauk-

Andrejs klusi palocīja galvu. Loba turpināja:
šot rudeni
projām."
Saprotu, ka te tev nebija vajadzīgā miera. Un bei-
Ezerlobu mamma tūdaļ piecēlās gultā sēdus. Pa-
dzot vēl uztraukums Lienītes
dēls dēļ."
Andrejs brauks atkal
projām? Taču viena laba
Viņas dēļ gribētos palikt
vēsts šai lielajā bēdu laikā! . . „ man
mājās" —

klusi

teica Andrejs, „lekams Arnoldu

Viņa nicinoši nošķaudījās un izmeta: ar
viņu un viss nav

skaidrībā —• man svešumā nebūs miera."

„Tādam jau rudeni Rīgas ārsti nepieciešami,"
„Nē —• nebraukšot vis atpakaļ bet daudz „Esmu gluži pretējās domās: taisni tev ātrāk
Rīgā, tādēļ
tālāk." jāaizbrauc — lai tavai sirdij rastos miers —

un tu do-
~Daudz tālāk? Vai tad mātu tikai veselību."
pavisam projām uz debesīm par savu

vai?" Loba
piegāja draugam klāt, uzlika roku uz
pleca
Paulīne īsi iesmējās. Viņai bija prieks, ka ar savu un
palūkojas sirsnīgi acīs, Andreja bālais kļuva
vaigs
ļauno ziņu piecēlusi maizes māti gultas. sārts. Bet
no
viņš neļaunojās, ka Loba ieskatījies viņa
„Nē —• debesīm vēl netaisās sirds
uz
viņš —
bet uz ār-
noslēpumos. Lēni pasmējās un teica:
zemēm braukšot."
„Manos gados jāiemācās atteikties to
un
jau
—

Ezerlobu muti vien Padēls

mamma ieplēta. brauk- protu, draugs! Tagad man Lienīte mīļa tikai kā mā-
šot ārzemēm?
uz
Jā, jā —
tur jau tie gudrākie dak- siņa. Bet arī māsas dēļ brālim
likteņa jābažījas,"
teri! .

(Turpmāk vēl.)
9 ATPŪTA Np. 722.

Laimīgais

garāmgājējs F. OPENHEIMA romāns

N, Puzirevska viņete un ilustrācijas

16) „Ar nāksies runāt, vi-

policiju jums jo pārliecināt
„Ar Džeraldu un kādu dāmu. Jā, es
gribu jums ņus man laikam neizdosies. Mēs iegriezīsimies vis-

dodamies
par viņu pastāstīt, Martin. Tā ir ļoti dīvaina lieta. pirms Skotlendjardā, pirms uz dansingiem."
Izrādās, Riča viesnīcā dzīvo Loretas mātes māsa. Un „Labi," teica Blanša. „Es tūdaļ apģērbšos. Es
pa-
viņa ir tēvoci. šodien aizvedusi kamēr pārģērbsities. Ceru,
iepazinusies ar Viņa gaidīšu jūsu dzīvoklī, jūs
Loretu izklaidēties." ka mēs viņus atradīsim pie Mario vai Ambasadorā."
Martins nemierīgi krēslā. „Kas Viņi iegāja Pēkšņi abi nodrebēja
sakustējās viņa guļamistabā. no

tāda ir, kā viņu sauc?" negaidītā trokšņa. Nakts klusumā sāka zvanīt
spalgi
„Ļoti skaista dāma, ārkārtīgi bagāta. Ar- tēlefons. Blanša pieskrēja klāt
paveca un paņēma Stobriņu.
gentīnas miljonāra at- tēlefOna Blan-

raitne. Viņu sauc

par ša Banninghema. Kas

senjoru da Mendoru." runa?"

Nazis iz- Atskanēja

un dakšiņas pazīstami
krita no Martina rokām. smiekli.

„Ak Dievs 1.. Viņa ir „Loreta!" iesaucās

tāda pati Loretas mātes Blanša, neticēdama sa-

māsa kā es. Tā ir tā vām ausīm.

pali sieviete, kas katru „Blanša, te ir brī-

dienu nāca satik- nišķi. Es nekad vēl
šurp ne-

ties ar Viktoru Porlu." esmu tā uzjautrinājusies.

*
Mēs dejojam pie Mario."
Martins vienā malkā „Kur?"
izdzēra viskiju, pamēģi- „Pie Mario," atkār-

nāja, vai kājas viņu toja Loreta. „Kādēļ ta-

klausa un tūdaļ izstrā- va balss skan tik dīvai-

dāja darbības plānu. ni, Blanša?"

„Klausaities," teica „Mani izbiedēja tēle-

viņš. „Es atceros šo to, fona zvans. Runā, lu-

Blanša aizsedza stobriņu ar roku...
ko runāja man klāt

esot, un tagad viņu no- „Te ir tik brīnišķi,

skaidrs. Viņi ievilinās Loretu tu nevari iedomāties. Brauc
doms man Viss skaidrs. šurp, mīļā! Senjora da

kaut kādā nakts lokālā turienes aizvedīs. Ceru, Mendora speciāli tevi ielūdz. Džeralds daudz
un no sastapa
ka Garnhema kungs..." paziņu, dejotāju, cik vajaga. Lūdzu, mīļā, apģērbies
nebeidza. acis Blanša brauc ātrāk."
Viņš Viņu sastapās. pakra- un

Blanša aizsedza stobriņu roku

tīja galvu, ar un
pagriezās
„Es arī neesmu augstās domās par Džeraldu," pie- pret Martinu.
krita „bet cilvēks viņš 'Man „Vlņa lūdz
viņa, gluži pazudis nav. mani braukt pie Mario."

liekas, viņš patiesi iemīlējies Loretā. Protams, viņš

„Vai nevar viņu kaut kādā kārtā no turienes da-
aizstāvēs liekas, liela la-
viņu, ja būs vajadzīgs, bet, būt laukā, nemodinot aizdomas?"
buma no tā nebūs."
„Pamēģināšu!.. Loreta!"
„Kad beidzas opera?"
„Kas ir, Brauksi? Tikai lūdzu
mīļā? pasteidzies,
„Ap pusnakti/ te ir tik brīnišķa mūzika."
„Mēģināsim iedomāties, ko viņi tagad varētu da-
„Loreta," teica Blanša nopietni, „es atradu Mar
rīt," teica Martins. „Acīm redzot viņa no sākuma aiz-
tinu. Mēs kaut ko dabūjām zināt. Mēs esam
pārlieci-
vedīs Loretu kādā pieklājīgā dansingā, lai novērstu
nāti, ka tev šodien draud briesmas."
aizdomas. Bet pēc tam ieteiks apmeklēt kādu nakts
Jautri smiekli atskanēja stobriņā. »,Kas par muļ-
klubu. Kurp viņi varētu braukt sākumā, ka jūs do-
ķībām! ..
Nekad es neesmu jutusies tik labi un lai-
mājat?" atradies... Es
mīgi. Martins esmu sajūsmā! Ātrāk
„Viņa nekā neteica." braūc visu izstāsti."
šurp un

Patlaban nosita dosimies

„Labi, pusnakti. Tūdaļ
mani nekur nelaidīs
uz manu dzīvokli. Tādā veidā ARAVU NAMS ,Al Lielāka izvēlē
iekša. Desmit minūtēs es pārģērbšos, paņemšu revol-

Bet tam brauksim

veri un naudu. pēc kopā pa visiem
dansingiem. Nekā cita mēs darīt."
izsauktu policiju?"
nevaram
Rīgā, Kt. Barona ielā 15. ' "īSfiiS' modeļi.
„Bet ja
Nr. 722. ATPŪTA 10

Loreta," neatlaidās Blanša, ~ pasaki, lūdzu, no Protams, es neteikšu, ka esmu pārāk veca, jo jus

manis Džeraldam, ka stāvoklis ir Varbūt vē-

ļoti bīstams. Saki, esat pieklājīgi cilvēki un sāksit protestēt.
lai viņš tevi tūdaļ ved mājās." lāk es arī
dejošu. Labi, apsolu. Bet vispirms man va-

~Atstāt mīļo mātes māsu?" sašutusi iesaucās Lo- iedzert vismaz divas glāzes šampanieša. Citādi
jā ga
Tu nezini, cilvēki, pagaidām iztie-
reta. ~Kas tev nāk prātā, Blanša! cik viņa kājas neies taktī. Jūs, jaunie
ir mīļa un
burvīga. Kad es esmu ar
viņu un Džeraldu, ci et bez manis."

man nedraud nekādas briesmas. Vai tu brauksi, vai „Tūdaļ atbrauks Blanša," paziņoja Loreta.

ne? Es telefona." drebošā balsī iesaucās senjora da Mendora.

nevaru ilgāk palikt pie „Kas?"
Brīdi Blanša tad „Mana Blanša. Es zinu, ka jūs nedusmosi-
šaubījās, atbildēja. māsīca

~Labi, atbraukšu. Tikai neteiksi ties. Džeraldam šeit tik daudz

es apsoli, ka tu Blanša labprāt dejo.
pat Džeraldam, bet it senjorai da ka ka izsaucu Blanšu telefonu."
īpaši Mendorai, draugu, es pa

es lūdzu tevi braukt mājās." Uz brīdi senjoras da Mendoras seja kļuva auksta,

~Protams, neteikšu. Tas varētu dusmīga. Bet tajā atkal rotājās smaids.
viņus apvainot," gandrīz tūdaļ
piekrita Loreta. ~Brauc ātrāk, mīlulīt. Es ļoti ~Protams, bērns, jūs esat labi izdarījusi, mēs
priecā- mans

jos par Martinu."

ļoti priecāsimies par jūsu
~Pagaidi drusku vai māsīcu!"
. . .

Izjukusi draudzība
senjora da Mendora zina, Loreta un Džeralds aiz-
ka Jaunava
tu man telefonēji?" gāja dejot. bija
Taisnību viņa drusku samulsusi.
sakot,
nezina ..." Loreta atbildē- ~Vai tas man likās,

nenoteikti. ~Bet viņa Džerald," čukstēja viņa,

ja
ļoti ka līdz ~vai arī patiesi senjorai
nožēloja, man
ka brauc
neesot draudzenes. Dže- nav patīkami,
Mani
raldam šeit ir ļoti daudz Blanša? tas pārstei-

pazīstamu jaunu cilvēku. dza. Viņa tāda laba, mīļa."

ir laba ~Es neko neievēroju. Es
Viņa ļoti un mīļa.
Es vispār ne par ko nedomā-
esmu pārliecināta, viņa
ka
būs ļoti sajūsmināta." ju, kā tikai par to, es

esmu ar jums. Lai mani

„Labi, mīļā, braukšu,"
Blanša nolika draugi saka, ko grib, es
apsolīja un
nelaidīšu un de-
viss ir jūs vaļā
stobriņu. „Liekas,
jošu ar
jums visas dejas
kārtībā, Martin. Kā jūs
pēc kārtas."
domājat?" Viņas balsī to-

mēr
Loreta laimīgi iesmējās.
skanēja šaubas.
Džeralda roka ciešāk
jo
„Vai jūs esat pārlieci-
apskāva viņas vidukli.
nāta, ka tā bija Loreta,
kas ~Man patīk dejot ar
runāja?"
jums... Tikai ar
jums,
~Protams. Bet sākumā
Džerald," čukstēja viņa.
viņa neteica taisnību. Sen-
Kad viņi atgriezās pie
jora da Mendora nezina,
galdiņa, senjoras da Men-
ka viņa man
zvanīja."
doras tur nebija. Pie gal-
Martina noskaid-
seja diņa sēdēja tikai divi jau-
rojās. ni cilvēki, kas bija pievie-
„Tad ir saprotams. nojušies viņu sabiedrībai.

Ģērbieties ātrāk, lēdija ~Senjora aizgāja uz brī-

Uzdevums kļūst Fotostudija. di, tēlefo-

Blanša. viņu izsauca pie
vienkāršāks." na," paskaidroja viens no

Blanša pazuda aiz guļamistabas durvīm. Martins, viņiem. ~Viņa solījās Viņš
tūdaļ atgriezties." nepaja u-
nedroši turoties kājās, piegāja pie loga. Piespiedis dāja aizvērt muti, kad
pie galdiņa jau pienāca sen-

rūts, viņš domāja to, kā priekš nepilna jora da Mendora,

pieri pie par apmierināta un
smaidīga.
gada bija kaut vismazākā ~Mani bērni," iesaucās viņa,
ilgojies pēc piedzīvojuma! paņēmusi Loretu aiz

rokas. ~Cik gan es esmu

izklaidīga, atvainojiet mani.
35. nodaļa
Vienalga, jūs lielisku vakaru. Džeralds
pavadīsit at-
Mario labākā Londonas vietā,
dansingā, izpriecas vainosies par mums savu draugu priekšā. Tikko man

sasniegusi augstāko, pakāpi, kad

jautrība bija savu
piezvanīja mans vecs draugs, Omālas hercogs. Viņš
Loreta, parunājusi pa telefonu, atgriezās pie Džeralda, Amibasadorā. Es aizmirsusi,
gaida mūs biju pilnīgi ka
kas viņu gaidīja zālē. Senjora da Mendora bija aizņē- jau priekš nedēļas viņš mani uzaicināja šovakar va-

musi vienu labākiem galdiņiem un ar laipnu

no kariņās. Viņu sabiedrībā esot ļoti interesanti cilvēki.
smaidu sagaidīja jaunos cilvēkus. Jūs būt
redzēsit, ļoti patīkami."

~Es pasūtīju vakariņas, mani draugi. Pagaidām Loretas „Šeit ir tik jauki!"
sejiņa izstiepās.
jūs padejojiet, ko jūs sēdēsit ar veceni." ..Mana mīļā, ja gribat, mēs atgriezīsimies šurp rītu,

~Atļaujiet jūs aicināt, senjora," piedāvājās Dže- un Garabērna kungs ieaicinās savus draugus. Labi?

ralds. Nu, bet tagad brauksim. Es parunāju ar

pārvaldnieku
~Atļaujiet man." pārtrauca viņu draugs, kas tikko liku rezervēt šo rītu."
un mums galdiņu
bija stādīts priekšā Argentīnas miljonāra atraitnei. ..Kā tad Blanša mūs atradīs?" jautāja Dže-

da Mendora pasmējās. ralds.

Senjora
11 ATPŪTA 722.
Nr.

~Es devu teica senjora da Mendora.

jau rīkojumu," „Es nepazīstu Londonu," atzinās senjora da Men-

~Viņai pateiks, ka mēs aizbraukuši uz Ambasa- dora. „Te ir kaut kādas nepatīkamas ielas,
esam
pilnīgi
doru. Tur viņa mums pievienosies." tukšas! Kādas šausmas!"

Ar nožēlu Loreta Džeralds Mario dan- ~Savāda vieta,"

un
atstāja murmināja Džeralds.
singu. Par spīti daudzajiem paziņām, šajā pūlī viņi Automobilis iegriezās ne tikai
pilnīgi tukšā, bet arī

jutās kā divatā, it kā piederētu viens otram. Ambasa- pilnīgi tumšā ielā un

apstājās pie kādām
aizslēgtām
dorā, domājams, tā nebūs. Tomēr Loreta centās ap- durvīm. Sulainis izlēca ārā un parāva zvanu.

slēpt nepatiku, lai neapvainotu senjoru da Men- „Nevar būt, ka tas būtu šeit,"
savu
brīnījās Džeralds.
doru. Atraitnes automobilis aizveda „Te taču ir kāda
greznais viņus uz briesmīga bedre."

Ambasadoru. Parīzē
„ jautrās vietas izskatās taisni tādas," teica
~Šaubos, vai mēs tur dabūsim vietas," piebilda senjora da Mendora. klubs,
~Fredija ja es nemaldos,
Džeralds, kad automobilis Pikadilli. atdarina Parīzi."
nogriezās no

~Tad mēs visā sabiedrībā brauksim vēl kaut kur," Durvis atvērās. Uz tumšo ielu izspraucās gaismas
_

pasmaidīja atraitne. „Es lielu skatos, kā kūlis.

ar prieku
jaunatne dejo. Rītvakaru ziedosim dejām. Vai esat ar „Nu, uz
priekšu, bērni!" teica atraitne, palaižot ga-
mieru? Vakariņas Mario. Garnbema Loretu
pusdeviņos pie ram un
Džeraldu, kas kautrējās iet iekšā.
kungs parūpēsies, lai viņa drau-

gi mūs gaida. Mēs noraidīsim

Pat pastāvīgajiem
visus citus aicinājumus." Fredija
kluba kas
~Paldies," Loreta. apmeklētājiem, nepa-
čukstēja
laida garām nevienu šinī
būs lieliski!" dienu,
~Tas
vakarā atmosfaira likās dīvaina,
Auto apstājās pie Ambasado-
noslēpumaina, sasprindzināta.
ra durvīm. Sulainis, kas sēdēja
Tiesa, daži spēlmaņi
blakus
zaudēja
šoferim, steidzīgi izkāpa naudu ar aizrautību.
parasto
un atvēra auto durvis. Senjora
Daži uzdzīvotāji tālu
da
nebija
Mendora, karalienes varenī-
no samaņas zaudēšanas un
bā, izkāpa uz trotuāra. Loreta
uz visu raudzījās nekā ne-

gribēja sekot viņai, bet atraitne

saprotošiem skatiem. Lielā-
to atturēja.
kā tiesa viesu tomēr
jutās
~Pagaidait, bērni, atļaujiet neērti. Kāršu vairākkārt
spēle
man
vispirms noskaidrot, vai
mitējās. Sulaiņi, kas iznēsāja
mēs šeit ēdam Her-
vakariņas. lzērienus, šad tad
apstājās un

cogs ir brīnumjauks cilvēks, bet

izbijušies klausījās. leejas dur-
ārkārtīgi nepastāvīgs, viņš vien- vis
apsargāja neparasti uzmanī-
mēr izdomā kaut ko jaunu." gi. Fredijs bieži nozuda savā ka-

Viņa pazuda parādes durvīs. binetā. Tikai Viktors Porls un

Loreta Solomons Graunts

pavadīja viņu ar jūsmīgu ar nesatrici-
skatu. nāmu mieru sūca konjaku pie
galdiņa kādā kaktā. Pie
~Cik viņa ir jauka! Vai nav viņiem
tiesa, Džerald?" pienāca kada skaistule un
ap-
Uz sēdās.
arī
sliekšņa stāvēja Fredijs.
~Ļoti jauka, bet ļoti ne-

Paēst labas „Nē, mīļā," teica viņai Vik-

mierīga. vakariņas
nekas vienmēr tors Porls, ~šodien netraucē mūs. Pameklē kādu citu."
man nav
pretim, pēc dejām es esmu

izsalcis." Acis iemirdzējās zem garām melnām skropstām,

drusku, tūdaļ dabūsiet lūpas iedrebējās.

Loreta iesmējās. ~Pagaidait
~Ar citiem es nevaru.
Šodien visi it kā traki kļu-
vakariņas. viņa mūs atstāja šeit.
Nesaprotu, kādēļ
vuši. Vienīgi jūs esat šeit prātīgi cilvēki."
Mēs varētu kopā iet iekšā."

dzirdēt, bet tomēr atstāj mūs vie-

iznāca lasot kādu zī- „Ļoti patīkami
Senjora pa parādes durvīm,
nus. Mēs esam aizņemti. Drīz vien šeit sāksies liels
mīti. Uz pleciem viņai bija uzmests lepns kažoks, uz

tracis. Labāk brauc mājās."

krūtīm apžilbinoši mirdzēja pērles. It kā neapmieri-
„Nē, pie jums," neatlaidās skaistule.
nāta viņa pienāca pie jaunajiem cilvēkiem. es palikšu
~Jums var noderēt mana palīdzība. Es esmu stipra.
~Moriss rīkojas gluži neprātīgi," teica viņa. ~Šeit
Aiz vienmēr duncītis."
diez aizvedis visu jostas man
viņam, kādēļ, nav
paticis, un
viņš
vai ~Lieta ir bēdīgāka," čukstēja Solomons Graunts.
sabiedrību uz citu vietu... Uz Fredija klubu, tā

sauc?" kas saliecies izta- „Var ierasties policija."

to jautāja viņa sulainim, bija
pīgā pozā. „Lai," sieviete.
iesmējās
~Taisni tā, Fredija klubs. laba vieta." vīriešu uzmanība citām lietām.
Ļoti Pēkšņi pievērsās
kabineta durvis Uz sliekšņa
Viņš nosēdās savā vietā, blakus šoferim. Auto sāka Direktora atvērās. stāvēja
Fredijs. Viņš izskatījās briesmīgi atbaidošs. Bālā seja
ripot.
bija zaļgana, lūpas savilkušās nicīgā smīnā.
~Nekad neesmu dzirdējis," piebilda Džeralds. kļuvusi
~Vai ir tālu?" Loreta. Likās, viņš bija kaut kādas narkozes ietekmē. Pat Vik-
tas jautāja
Porls nevarēja nenodrebināties riebuma.
~Trīs vai četras minūtes. Jūs dejosit, mīļie, bet es
tors no
Viņš
nodarbošos ar vissvarīgāko lietu —■ ar vakariņām."
tomēr pasauca Frediju pie sava
galdiņa.
kur mūs ved?" ~Izdzersim pa glāzītei, Fredij."
~Savādi, viņš jautāja pēc brīža Dže-
ralds, skatoties pa logu nepazīstamās ielās. (Turpmāk beigas.)
 3. LATVIJAS RITEŅBRAUCĒJU VIENĪBAS BRAUCIENS

Riteņbraucējas parādē.
Pa kreisi: Valsts prezidents Kārlis Ulmanis,

sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš un

armijas kom-ris ģen. Berķis ierodas Vienības

brauciena noslēgumā Uzvaras laukumā.

Uzvarētāji 3. Latvijas riteņbraucēju vienības braucienā. Apsveikuma skūpsts uzvarētajai.

Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pasniedz pārstei-

balvu Vienības brauciena vecākai dalībniecei
guma
dāmu klasē Leontīnei Bebrei. Vidū armijas kom-ris
Vienības brauciena dalībnieki parādē.
ģen. Berķis un FKSK vicepr-js ģen. Klinsons.
 REKORDA RAŽA —

REKORDA LABUMS

Skats modernās
dzirnavās.

Rudenī šeit lieksies vārpas.

smagas

Maiznieks izveido

no gatavās miklas
klaipu.

Veco, ar malku kuri-

nāmo krāšņu vietā

stājušās elektriskās
Moderna miklas mīcāmā
krāsnis. mašīna.

Čaklas rokas gādā gardu maizi

Čaklie talcinieki palīdzējuši novākt

šī Visās lauku sētās

gada rekordražu.
duc kuļmašīnas, smaršo jaunā maize.

Rudens svētība bagātīgi atalgojusi zem-

kopju pūliņus. Tie no jauna kaisa

sēklu tīrumā, lai arī nākošgad Latvijas

ārēs līgotu tikpat raženas druvas.
 14
Nr. 722. ATPŪTA

MONDANUS
LIKTENĪGIE BRĪŽI PASAULES KARĀ

16) kam atkāpās pilnīga kartība. Apmēram

uguni, pēc
valdība
Bet Cerčils, kā izrādījās, vismaz tai laikā, daļa viņiem bija kritusi, un angļu
preses piektā no

necieta. „Es neko neteikšu!" viņš at- oficiāli ka 1600 kareivju bijuši spiesti atkāp-
pārstāvjus jums ziņoja,
„Jums kur interneti.
kliedza un trieca dūri galdā. nemaz
neklājas ties Holandes teritorijā,
Taisaities ka šīs kara ierocis bija bruņotie vilcieni,
tagad būt
Beļģijā. tūliņ, pazūdiet no
Beļģu īpatnais
Tik nikns Cerčils. Viņš vienmēr stei- kurus 'kara sākumā vēl maz pazina. Vācieši uzsaka
zemes!" bija
vien tos
dzās, vienmēr šķita ļoti aizņemts, kā
jau cilvēks, kam kafu bez bruņotiem vilcieniem, bet drīz viņi
veicams. burgo- Beļģijā. Beļģi pagatavoja bruņotos
vienmēr kaut kas svarīgs Antverpenes jau lietoja kaujās
leitnanta komandiera Litlžena va-
mistrs dc Foss reiz
izlietoja gadījumu un stādījās tam vilcienus sava
—

likteni, bet Čerči- dībā nomales fabrikā. Šādiem» vilcieniem

priekšā, izteicot bažas par pilsētas Antverpenes
vairāk morāliskas ietekmēšanas nozīme
lam nebija laika viņu uzklausīt. Burgomistrs nebija bija tomēr

Cerčils artilērijas kalibrs un

vēl beidzis runāt, kad atradās jau uz
kāpnēm. nekā praktisks labums, jo vācu

ka viss būs distance lielāki nekā lielgabaliem, kādiem apbru-

~Geru, burgomistr, tagad labi," viņš bija
vilcienus. Vācieši vismaz izteicas,
steidzoties skaļi atkliedza. „Neraizējieties, mēs glābsim ņoja beļģu bruņotos

Antverpeni!"
ka šie vilcieni neesot sagādājuši viņiem nopietnas grū-

Šo visi klāt- tības. Nebūtu Cerčils devis cerības ar

angļu palīg-
Anglijas pārstāvja solījumu dzirdēja —

esošie. spēku ierašanos, beļ-

Solījumu to-

mēr nepildīja, un 1919. gads Rīgā ģu valdība aizbrauktu

vēlāk nodomātā laikā, iedzī-
Čerčilam tādēļ
ka
nācās dzirdēt asus votāji saprastu,
nav vairs cerības un
preses pārmetumus.
Antver- atstātu krišanai no-
Tai brīdī
lemto pilsētu jau lai-
penē tomēr ticēja, ka

pilsētu glābs, ka, kus, ērtos apstākļos.

angļi
īstais Tai laikā vēl darbo-
lūk, ieradies

vīrs, kas veiks šo uz- jās dzelzceļa līnijas

devumu. Cerčils taču un šosejas nebija aiz-

nebūtu iedrošinājies sprostotas kareivjiem,

ja ceļā kas atkāpās.

to apgalvot,
6. oktobra naktī
neatrastos lielāks ka-

stāvoklis Antverpenē
raspēks un lielgabali.
bez cerībām.
Pirmais angļu pa-
bija
Austriešu smagie liel-
balsts pienāca ar spe-
ciālvilcienu no Osten- gabali bija apklusinā-

des svētdienas vaka- juši fortus pilsētas

flo- dienvidos, kurus uz-
rā. leradās angļu
skatīja neieņema-
tes kareivju brigāde par
--^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ m

2000 vīru ar miem.

ap
—

vairākiem ļ
Bermontiešu lielgabalu sagrautie nami Daugavas krastā, Vācieši nonāca pie
lielgaba-
otrās aizstāvēšanas lī-
liem. Nākošās pāra
arī šie forti viņus neaiz-
dienās ieradās vēl ap 5000—6000 angļu jūrnieku rezer-
nijas, Netas upes krastos. Bet

aizsardzībā uz-
ves kareivju. Munīciju atveda Londonas autobusos, uz
kavēja. Ļoti spēcīgas artilērijas uguns
mūzikhollu ci- Netu Pirmos tiltus
kuriem vēl greznojās tabakas, tējas, un
brucēji cēla pār pontontiltus. gan
uzcēla
tas reklāmas. Angļi tā tad beidzot tomēr bija ieradu- sagrāva beļģu artilērija, bet vācieši tūliņ steigā
uzlabo- ienaidnieks ķērās vēl
šies. Var iedomāties, cik ļoti ielenktajā pilsēta citus. Kad beļģi arī tos sagrāva,
šoreiz viņam tas izdevās.
jās iedzīvotāju nospiestais garastāvoklis. pie trešā mēģinājuma, un

Atskanēja saucieni: ~Vive les

angļais!" Pār tiltiem kā milzu lavīna vēlās kājnieki.

braši, veselīgi labi ģērbti zēni. Tie dienvidos bija pārvērsts

Angļi bija un
Apgabals no
Antverpenes
devās dziedot dziesmiņu: postažā. it kā tur būtu gājis pāri viesulis,
uz tranšejām savu
Izskatījās,
Zemnieku vietā rēgojas
„It's a long way
to Tipperary, kas visu nopostījis. māju ap-

It's a long way

to go .. ."
kvēpušas sienas, bet siena kaudžu vietā kūpoši pelni.

Dziesmu, kas atskanēja visur, kur

spēra kaju angļu Laukus šķērsoja tranšejas, bet ceļi bija lielgabalu un

gut kur
kas, pēc viņu apgalvojumiem, palīdzes transporta ratu izbraukti. Ciemos gar Netu, cīņas
kareivji un

arī uzvaru. bija sevišķi niknas, ielās gulēja māju

trūka pie- mēbeles, zemnieku rati dažādi citi
Bet Antverpenes glābējiem treniņa un
akmeņi, kā arī un

turklāt viņu bija pārak niecīgs skaits

priekšmeti, kas bija lietoti barikādēm. E'kām, kas bija
dzīvojumu,
—

uzdevumam. Viņi arī bija atsūtīti vairāk

lielajam
nekā domātai
beļģu garastāvokļa pacelšanai, nopietni
ienaidnieka atsišanai. Par to trūcīgais apbru-
SFļfflT' trīs,četros vārdus...
klāt reglāmenta noteiktais
ņojums, jo tikai retiem bija
skaits.
\ Mūsu ideālā skaistuma piepil-
patronu m
kosmētisko
Šos zaļos zēnus nosūtīja pavirši ierīkotas tranšejas. dījums ir pretgrumbu —

ierīkoti galvas aizsargi. Un stādu tinktūru, balzamisko vielu

daļai nebija pat
—

Lielākai
iz-
tomēr, kaut arī angļus neatbalstīja artilērija, viņi NAZENDA krēms. p<>rc. . uuo
tr

turēja trīs dienas ārkārtīgi niknu vācu lielgabalu

15 ATPŪTA Nr. 722.

vēl palikušas nesagrautas, logus aizsedza matrači un Bombardēšana nemitējās visu dienu nakti,
un
jo
spilveni, aiz kuriem slēpušies šāvēji. garnizons vēl
turējās. Cietoksnī bija palikuši arī na-

Nākošā rītā valdība diplomātiskais badzīgie iedzīvotāji, kuriem

un
korpuss nebija līdzekļu aizbēgt,
jau agri aizbrauca speciālā tvaikonī, bet Vinstons Cer- kā arī tie, kas
nevēlējās atstāt savu
pilsētu. Visi šie

čils devās automobilī uz jūrmalu. Viņu pavadīja bru- ļaudis slēpās pagrabos.

ņoti automobiļi. Pilsēta kopš pirmā cepelīna uzbrukuma naktīs

Antverpenes iedzīvotāju lielais vairums pat vēl tai
iegrima dziļā tumsā, šinī naktī turpretim debesis
rītā ka vairs Vietējie laikraksti
nezināja, glābiņa nav. sārtoja pašu beļģu aizdedzinātie
petrolejas tanki.
katru dienu mierināja iedzīvotājus ar valdības opti- Granātas arī reizēm
eksplodēja ar
magnēzijam līdzīgu
mistiskiem ziņojumiem, kategoriski noliedzot vācu pa- gaismu. Divi starumetēji apgaismoja upi un
bēdīgo
nākumus. Oficiālie ka neviens
ziņojumi apgalvoja, ainavu tas krastos. Ēkas drebēja iet-
un
grīļojās, pat
fortiem vēl ka ienaidnieka
no neesot apklusināts un
ves trīcēja. lelās nobruka granātu ķerto māju fasādes.
uzbrukums esot apturēts visā līnijā.
Nākošā dienā, 8. oktobrī, vācieši laida darbā
jau
Var iedomāties iedzīvotāju pārsteigumu, kad viņi 42
pazīstamo cm lielgabalu „Resno Bertu". Tonnu
7. oktobrī dabūja zināt, ka valdība visā klusībā aizbē-
smagai granātai sprāgstot, troksnis bija tik
ārkārtīgs,
gusi. Toties uz sienām bija izlipināts militārgubernā- it kā vācu artilērija šautu salvēm. nami
Sagruva pat
tora briesmām: vācieši
paziņojums par gaidāmām va-
visbiezākām sienām,
ar ja tos ķēra šī
granāta, pat iz-
rot uzsākt kuru katru brīdi pilsētas bombardēšanu.
turīgākie pagrabi nesagādāja vairs iedzīvotājiem pat-
tādēļ uzaicināja visus, kas to
Militārgubernātors spēj, tiem
vērumu, ja uz uzkrita vācu lielā lielgabalu lode.
nekavējoties atstāt pilsētu. Tiem, kas paliktu, ieteica
Sprādzienu dārdoņa reizēm kļuva tik apdullinoša, it
noslēpties aiz smilšu maisiem pagrabos. kā visa pilsēta bruktu.
Militārgubernātors paziņoja arī, ka vēl esot brīvi
Pēc 12 stundu bombardēšanas
divi apšaudītais rajons
ceļi —■ uz rietumiem, kas veda uz Ģenti un zie-
bija drupās. lelās gulēja izgāzti tēlefona stabi, tram-
meļaustrumiem —
uz Holandi. Trešais ceļš bija pa
Seldas
vaja stieples, koki, stikli, bet gaiss bija pilns dūmu
upi, bet arī tas noveda Holandes teritorijā.
pulvera smakas. Pie
un
māju durvīm žēli gaudoja pa-
ledomājaties pusmiljonu cilvēku, jo bēga arī Ant-
mestie suņi. Vairākās vielās pilsētā pacēlās ugunsstabi.
verpenes tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, kas pāniskās Piektdien, 9. oktobrī, militārgubernātors ģenerālis
izbailēs steidzas laukā no pilsētas. Mierīgie iedzīvotāji dc Giss deva rīkojumu uzspridzināt pontonu tiltu
pār
pārvērtušies šausmu pārņemtā barā.
bija Apmēram Šeldu. Šis tilts tagad bija vienīgais ceļš, pa kuru va-

puse no viņiem devās projām pa upi, izlietojot visu,

rēja izkļūt no
pilsētas. Bet mīnas, kas sprāga zem
kas vien ūdens: preču kuģus, velkoņus, prām-
peld uz
tilta, vairāk
nodarīja posta piekrastes ēkām, nekā pa-
jus, liellaivas, jachtas, zvejnieku laivas un pat uz ātru
šam tiltam, kam izrāva tikai divus Kad
posmus. pēc
roku pagatavotus Tikai nelielai
plostus. bēgļu daļai dažām stundām
pie tilta pienāca pēdējie beļģu kareivji
bija līdz
pārtika un silts apģērbs, bet oktobra naktis
atrada
un to nelietojamu, izcēlās mežonīga pānika.
kur
bija vēsas. Bēgļiem nebija pat vietas, apgulties.
Kareivji, lai
glābtos, ieņēma kuģus, kas vēl atradās
Tādēļ no kuģiem, laivām un
plostiem atskanēja izsal-
osta, un atklāja uguni uz tiem, kas steidzās aizbraukt
kušu, nogurušu cilvēku žēlabas un raudas.
atteicas
un
atgriezties.
Ainas uz lielceļiem bija vēl drausmīgākas. Tur sa-
Tai pašā dienā ap pusdienas laiku ģenerālguber-
jaucās vienā mudžeklī civiliedzīvotāji un kareivji. Ceļš
nātors uzdeva burgomistram dc Fossam doties ar
60 km bija viena vie-
no
Antverpenes uz
Ģenti — —

baltu karogu uz vācu līnijām vienoties

Holandi
un
par pilsē-
nīga ļaužu masa. Ceļi uz arī bija pārpildīti.
tas noteikumiem.
padošanās
Pa katru lauku ceļu un taku, kas veda uz robežu,
Bet kamēr burgomistrs izbrauca saviem
cilvēku straumes.
ar
pavado-
plūda
ņiem vieniem vārtiem, vācu ienāca pa
zemnieku omni-
pa kareivji ot-
Bēga automobiļos, karietēs, ratos,
riem. Viņi iebrauca automobilī, kas
Bet tūliņ aizjoņoja uz
busos, ēzeļu, vēršu, suņu
un
govju vilktos pajūgos.
pilsētas centru, kur
vienkārši
apstājās pilsētas valdes nama
tūkstošiem cilvēku meklēja glābiņu kājām.
priekša.
Daudzi no viņiem dzina mantām piekrautus divričus,

uz kuriem bija uzsēdināti bērni. Zemnieku puiši nesa

PŪDERIS,
KRĒMS, LŪPUPOMĀDE

vecākus. Modes dāmas

uz muguras savus nespējīgos
augstiem papēžiem nevarīgi pieķērās nogurušo ka-

ratiem. vecenītes at-

reivju Sirmgalvji un
meklēja
balstu, kaut vai kavaleristu sedliem.
pieķeroties
Zemnieku rati, piekrauti ievainotiem, lēni virzījās

MAT
bēgļu vidū.

vairāku dienu ilgām

Karelvji-kājnieki noguruši no

cīņām, tikko spēja kustēties. Daži novilka zābakus,

gāja kailām kājām. Visur juceklis. Biteņu dārdoņa,

klabēšana, pātagu svilpieni, braucēju lādēša-
pakavu
nās, ievainoto vaidi, sieviešu kliedzieni un lūgšanas,
bērnu raudāšana troksnis.
un
mūžīgais soļu
Lauki un grāvji ceļmalā pamazām pildījās cilvē-

kas aiz Vi-

kiem, noguruma vairs nespēja doties tālāk.

ņiem nebija pajumtes. Apkārtējie lauki

ne
pārtikas, ne

dažu stundu laikā kaili kā

bija papuve,
—

turnepšus,
kāļus un citas saknes bēgļi apēda zaļus.
Cik cilvēku to
bēgot no Antverpenes aizgāja bojā,
laikam nekad nenoskaidros.
Eksternās jāšanas sacīkstes Rīgas hipodromā. Kara ministrs ģen. Balodis ar kundzi un armijas kom-ris ģen.
Berķis hipodromā noklausās valsts himnu.

Pērses balvas ieguvējs ltn. Broks. Daiļās amazones hipodromā. Dailes sezonu
teātris sāk

Standartkarogs laivu mājai. Strādnieki smailīšu iesvētē

—

būvētāji ierindā laivu mājas standartkaroga Kuģu ielā, Rīgā.

 Ārlietu ministrs V. Munters kājām apceļo Latviju. —
Ministrs ciemā

pie lībietēm Kolkā. Pa kreisi: Ārlietu ministrs V. Munters Kol-

kas bākā. Pa kreisi —

bākas pārzinis kapt. Zemturs. Pa labi:
Ministrs V. Munters pie Engures kanāla, kas savieno Engures ezeru

ar jūru. V. Jankava uzņēmumi.

Sabiedrisko lietu Dailes personāla vidū.

ministrs A. Bērziņš teātra Pa kreisi: dir. P. Ozols, rež. K. Veics, rež. J. Muncis, mūzikas
konsultants B. Zosaars un
Emīlija Viesture. Pa labi: galv. rež. Ed. Smiļģis, sab. lietu m-jas kultūras mākslas nod. vad. A. adm.
un
Alksnis,
A. Kājiņš, dekor. A. Skulme, L. Bērziņa un A. Filipsons.

Mūžībā aizgājis Lāčplēsis. Rīga, Brāļu kapos, apbedīja mirušo iekšlietu ministra sekretāru L. k. o. k. O. Sīli. Iekšlietu ministrs
V. Gulbis atvadās no aizgājēja. Pa kreisi nelaiķa piederīgie.
Nr. 722. ATPŪTA 18

CIK PULKSTENIS?
STĀSTI PAR LAIKU

13) kārtoti
divpadsmit zvaigznāji. Septiņi rādītāji rāda

katedrāles brīnumi. Stundu skaitīšanai

Strasburgas septiņu planētu stāvokli.
mēchaniskus bet dienas
mēs lietojam skaitītājus, līdz
Tagad ceļ vēl
ievērojamākus planētārijus. Mūsu

šim laikam skaitām gandrīz vai pēc Robinsona Kruzo laiku ir saiet
planētārijs vesela ēka, kurā var daudz

metodes, kas katru dienu iegrieza robiņu savā spieķī. skatītāju. (Milzu kupola iekšpusē mirdz zvaigznes,
Kādēļ arī kalendāru nepataisīt mēchanisku?
gan starp zvaigznēm slīd planētas, uzlec un noriet saule

ko un mēness. Planētārija vidū stāv liels projekcijas

Patiesi, iedomājieties kalendāru, vajadzētu uz- apa-
rāts. Tas raida uz
kupola kā uz ekrāna gaišus punktus,
vilkt reiz gadā, vai pat desmit gados reizi. Katru nakti
kas attēlo zvaigznes Sēdot cil-
taisni pulksten divpadsmitos kārtējā lapiņa pati no
un
planētas. planetārijā
vēks ātri aizmirst, ka vis de-
sevis atraisītos nokristu grīdas kā augšā nav zvaigžņota
un
virpuļojot uz

cilvēkiem tāds kalendārs bess, bet dzelzsbetona velve. Aizmirst, ka uz ielas nav
koka lapa. Izklaidīgiem būtu
nakts, bet skaidra, saulaina diena vai lietains rīts.
ļoti vērtīgs izgudrojums. Dažs paviršs cilvēks bieži
kas apmeklē vis-
vien divas lapiņas vietas, vai Ceļotājiem, Strasburgas katedrāli,
norauj no arī nenorauj
interesantākais vis kalendārs vai bet
nevienu kalendāra lapiņu pa visu nedēļu.
nav
planētārijs,
daudzie mēchaniskie tēli, kas ar savām kustībām at-
laikos, kad modē bija visādi mēchaniski iz-
Tajos dzīvina visu sarežģīto celtni. Tornīša
pulksteņa aug-
gudrojumi, parādījās arī
iekārtotas divas miniatūras Katru
šējā daļā galerijas.
mēchaniski kalendāri. Vis-
stāva iet
ceturtdaļstundu pa apakšējā galeriju mazs

ievērojamākais no tiem at-

Pirmā
cilvēciņš. ceturtdaļstundā tas ir bērns, pēc piec-
rodas Strasburgā. Šajā pil- minūtēm vietā Paiet
padsmit tā parādās jauneklis.
sētā stāv veca katedrāle. vēl
piecpadsmit minūtes un iznāk pusmūža cilvēks,
To cēla dažus gadu sim-
beidzot, kad minūšu
un
rādītājs tuvojas divpadsmi-
tus vietas, bet
no
pilnīgi tiem, galerijā parādās nevarīgs vecītis, bet aiz tā
nekad No di-
nepabeidza. nāk nāve rokās. Tā vienā stundā garām
ar
izkapti pa-
viem torņiem, kam pēc ar-
iet visa cilvēka dzīve.
chitekta meta
vajadzēja Katra šīm nonākot
no
figūrām, galerijas vidū,
pacelties virs plašās un
zvana ar zvaniņu, sitot stundu ceturtdaļas. Taisni
smagās ēkas, tikai viens
pulksten divpadsmitos dienā pa augšējā stāva gale-
tiecas pret debesīm sa-
riju iet svinīga kurā
procesija, divpad-
vu smailo galotni. Ēkas
smit mazas figūras mūku tērpos. Tajā
iekšpusē, zem augsta, krā-
acumirklī
pašā mazajā tornītī atskan
saina loga, stāv otra ma-
jautrs un ne visai svinīgs ~kukarekū"
za katedrālīte ar tādu pa-
Tas ir kas
mazs rotaļlietu gailītis, ap-
šu smailu tornīti. Tas ir
sveic dienasvidu.
slavenais
Strasburgas ka-
Big-Bens. Big-Bens nav nēģeru
tedrāles pulkstenis.
virsaiša vārds, tas nav arī tropu auga
Tornītī trīs nosaukums. ir Lielais Bens,
ciparnīcas. Big-Bens —

vislielākais Londonā, varbūt

Apakšā —■ kalendārs —

pulkstenis
milzīgs kas pat visā pasaulē. Tas atrodas Vestminste-
logs, griežas.
Tas sadalīts 365 dienās. Sānos saules dieva ras
tornī, tur, kur kādreiz dzīvoja tā
daļās — —

dievietes Diānas tēls. Bulta sencis Lielais Toms.

Apolona un mēness Apo-
lona roikās rāda dienu. Katru
gadu 31. decembrī, Lielajam Benam ir četras ciparnīcas.
naktī, visas nedēļas dienas Pa vienai katrā četrstūrainā torņa pusē.
pulksten divpadsmitos
ir metri. Mi-
ieņem jaunas vietas. Tādi svētki, kā Lieldienas, kas Ciparnīcas caurmērs astoņi
Ja nūšu rādītājs ir trīs pusi metru
katru gadu pārvietojas, arī nostājas kā vajaga. ir ar

lielais tad nāk klāt 366. diena 29. februāris. garš. Katrs rādītājs trīs ceturtdaļ
gads,
—
—

Lūk, kādu apbrīnojamu mēchanisku kalendāru bija metra. Vēzeklis sver vairāk kā trīs pie-
Švalīgem, auguši vīrieši —• 200 kilogramu. Minūšu
izdevies uzbūvēt Strasburgas pulksteņ-
kustas centi-
meistaram. rādītājs ar
piecpadsmit
metru lēcieniem. kāds milzis ir
Lūk,
Vidējā ciparnīca ir visparastākais pulkstenis. Bet
Big-Bens.
ir planētārijs. Ja jūs gribat zināt,
augšējā ciparnīca Bet liekas, ka drīz vien tam nāksies
pirmo vietu
kur debesu velvē patlaban atrodas kaut kāda planēta,
starp milzu atdot kādam citam, ko patla-
pulksteņiem
jums tikai vajaga paskatīties uz planētāriju. Lokā sa-
ban taisa Šīs ostā
Ņujorkā. pasaules pilsētas patlaban
beidz uzstādīt milzu lielām ciparnīcām,
pulksteni ar

no kurām viena pagriezta pret jūru, bet otra pret pil-

Mēijeļo drānas sētu. Katras diametrs ir metru.
ciparnīcas divpadsmit
Katra cipara augstums divi metri. Minūšu rādītāja
Tepiķi, celiņi —

garums —■ pieci metri, bet stundu rādītāja —

četri
Aizkari
metri. Rādītājus vareniem prožekto-
apgaismos ar

L G u 9 riem. Tālskatī pulksteni varēs redzēt no jūras apmē-

„Ch. Kurmann" šf!™ f
-

kilometru attālumā.
ram
četrpadsmit
(Turpmāk vēl.)
19 ATPŪTA Nr. 722.

EDMONDS DEMĒTRS

ZEM PIRĀTU MELNĀ KAROGA

Specialraksts Atpūtai no Ķīnas

2) ~Lai iztīrītu Dzelteno jūru, atbildēja kapteinis,

Ceturtā dienā viesnīcā mani uzmodināja tēlefona ir pietiekoši liels skaits cilvēku bet
~mums un
kuģu,
vēlāk cik ātri vien lieta Pastāv tiesības.
zvans, un
pusstundu es traucos, negrozās ap to. starptautiskās
kurieni mani kāds Jūras laupītāju mitekļi atrodas Ķīnas
iespējams, uz ostu, uz
aicināja po- teritorijā,
virsnieks. atradu ci- kur nedrīkstam ielauzties, bet kurieni
licijas Es viņu uz mola, kopā ar mēs uz Kanto-

tiem virsniekiem, indiešu kādu valdība nesteidzas sūtīt soda ekspedīcijas. Tad tai
kareivjiem un
pusduci nas

ierēdņiem civīlā Virsniekiem revolveri aiz trūkst naudas, tad kādam ģenerālim slikts garastāvok-
tērpā. bija
lis, vai vienkārši laiks karsts."
jostas. arī
pārāk
~Kas noticis? Jūs dodaties karā?" virs-
es jautāju „Bet man Honkongā stāstīja, ka jūs jau reiz esat
niekam, kas man bija tēlefonējis. soda Biasas
sūtījuši ekspedīciju uz grīvu."
„Nekas līdzīgs," atbildēja viņš, ~mēs ejam tikai reizi. Tas
~Jā, vienu vienīgu bija 1927. gadā, kad
pārmeklēt kādu ka
kuģi, un es
domāju, tas varētu jūs stāvoklis bija kļuvis pilnīgi neciešams. Mēs aizsūtī-
interesēt."
jām uz Biasas grīvu 300 cilvēku, kas nodedzināja 130
Kamēr motorlaiva veda kas kādus 15 ķīniešus, kas
mūs uz kuģi, bija no- mājas un arestēja bija pieda-
vidū, virsnieks pastāstīja dažas lījušies slepkavībās. Vai zināt,
enkurojies ostas man
jūras laupīšanā un
jūs
interesantas lietas. kāds bija rezultāts?

~Lai jūs saprastu, Hankovas valdība iz-

ko mēs tūdaļ darī- platīja pa visu Ķīnu

sim," teica viņš, tūkstošiem afišu un

~jums ku-
jāiepazīstas ar
miljoniem lapiņu,
pīrātu taktiku un rās bija rakstīts:

stratēģiju. Kad viņi ~Angļi nogalinājuši

nodomājuši vairāk kā tūkstots
aplaupīt ne-

kādu burinieku vai vainīgu ķīniešu, sie-

mazu ķīniešu džonku, vas un bērnus. Viņi

viņi tai tuvojas atklā- bombardējuši un no-

tā jūrā un, apšaudī- dedzinājuši desmi-

to šautenēm, tiem sādžu, kas atro-

juši ar

Pro- das Ķīnas viņi

piespiež padoties. zemē,

tams, tādas lietas ne- nežēlīgi spīdzina ne-

var notikt, ja lieta vainīgus cietumnie-

lieliem ku- kus ..." Tā ka mūsu

grozās ap
kuriem 5 līdz interesēs dot
ģiem, nav

10.000 tonnu un kuru iemeslu ārzemnieku

lielākai nīšanas
apkalpē pa kampaņai,
Ķīniešu kulijs.
tiesai eiropieši. kas kļūst Ķīnā arvien

Lai dabūtu savā niknāka un niknāka,

mēs labāku atstāt
varā šādus kuģus, pīrāti lieto sarežģītākus paņēmienus. uzskatām par Biasas grīvu mierā.

vai Honkongā kuģa uzkāpj daži simti Ja mums gadās notvert pirātus Britanijas
Singapurā uz
ūdeņos, mēs

Tie ir strādnieki, kas dodas tos

ķīniešu pasašieru. uz
pakaram.
vai Šanhaju. divas vai
Amoju Viņi pavada uz
klāja Patlaban stāvoklis ir tik ka katrs
nopietns, kuģis,
trīs dienas, ēd, spēlē, mazgā savas lupatas. Neviens
ķas peld ar kādu Eiropas valsts karogu, Hon-
pirms
tiem nekādu vērību, do-
nepiegriež jo viņu biļetes un
kongas atstāšanas
spiests uzņemt kuģī desmit vai
kumenti ir kārtībā. Kādu nakti, parasti tad, kad ku-
divdesmit pretpīrātu līgas kareivju. Kareivji stāv
ģis atrodas Biasas grīvas tuvumā, šie ~klāja pasažieri" sardzē dienu un
nakti, kamēr kuģis sasniedz Šanhaju.
izvelk savus ieročus, iebrūk kapteiņa tiltiņā un pir- Turklāt ir nodalīts
klājs no
pirmās un otrās klases tel-
mās un otrās klases kabīnēs, nogalina radiotēlegra-
pām ar
stingru žogu, kura priekšā stāv sargkareivis,
fislu un
tūdaļ sāk laupīt kuģi. Viņi neinteresējas par kas briesmās laist darbā kartečas
var
lielgabalu. Ap-
precēm, kas atrodas uz kuģa, un tas ir ļoti prātīgi no
skatait šos ko
elegantos kuģus, jūs te redzat tuvumā.
viņu puses, jo tāda nasta varētu viņus nodot. Viņi Uz tiem pasažieri
bezbēdīgi amizējas un
dejo līdz vē-
meklē tikai dārglietas un skaidru naudu.
lai naktij. Vai var
iedomāties, ka pa to laiku, kamēr

uzlauzuši kuģa seifu, orķestris spēlē džezu vai tango, līdz

Aplaupījuši visus pasažierus un zobiem apbruņoti
kurā buri- kareivji stāv sardzē pie kartečas
glabājas nauda un dārglietas, pīrāti iekāpj lielgabaliem uz aug-

niekos, kas viņus gaida pie Biasas grīvas. Viņi aizved šējā klāja?

sev līdzi trīs vai četrus bagātus ķīniešu tirgotājus un

Bet dažreiz karteču
ar lielgabaliem vien nepietiek
kamēr nesamaksā
tur tos gūstā, tirgotāju ģimenes pie- citiem
un jārūpējas par drošības līdzekļiem. Gadās,
izpirkšanas maksu, kas dažkārt sniedzas līdz,
prasīto ka vairāki simti
Singapurā uzkāpj uz
kuģa klāja pasa-
100.000 dolāriem."
žieru. Ja kapteinim rodas aizdomas, ka tiem at-
starp
kungs, ka drusku rodas pīrāti, tad pirms atstāšanas
„Man jums jāsaka, kapteiņa es
Honkongas viņš
lūdz Arī šo
brīnos. Kā tādas lietas var notikt Anglijas policijas kuģi pārmeklēt. patlaban mēs
operāciju
izdarīsim."
acu priekšā, dažu jūdžu attālumā no ostas, kurā noen-

kurojušies jūsu kreiseri un

lielgabalu laivas?" (Turpmāk vēl.)
 ĀRZEMJU NOTIKUMI AINĀS

Latvija austrummesē. Vācijas saimniecības ministrs Funks un zemkopības ministrs

Darē austrummesē Aparāts atomu skaldīšanai, kurā sasniegt 1,2

(melnā uniformā) apskata Latvijas novietni Vācijas Karaļaučos. Pa var

virsprezidents E. Kochs, direktors H. miljoni voltu sprieguma, uzstādīts Sīmensa fabriku

labi —

Austrumprūsijas meses Jonass un Lat-

vijas tirdzniecības kameras dir. A. Bērziņš. Aiz tautu meitas finansu laborātorijā Berlīnē.
un rūpniecības
m-jas pārstāvis rev. H. Bergs.

Ungārijas pavaldonis admirālis Hortijs un Vācijas valstskanclers Ādolfs Hitlers "Lohengrina" svinīgā izrādē Berlīnes valsts operā.
Pa

labi Gēringa kdze, kreisi

Hortija kdze ģenerālfeldmaršals
—

pa un Gērings.

Francijas izglītības ministrs Žans Zeiss šais dienās devās uz Ajačio pilsētā, Korsika, šais dienās atklāja pieminekli Francijas
Monblānu iesvētīt kādu tūristu patvertni. —
Ministrs pavadoņu ķeizaram Napoleonam I.
vidū Monblana kraujā.
 TOKSTOŠ NĪLZIRGU PURVS

Daļa milzīgā nīlzirgu bara.

Civilizācijas uzvaras gājiens arvien vairāk pārveido arī iedzimtie —

airētāji. Kad laiviņa tuvojusies baram, kāda liela
Āfriku. Baltie iespiežas arvien tālāk melna kontinenta sirdī. Tie nīlzirgu mātīte pēkšņi metusies virsū un
tai sakampusi priekš-
būvē šosejas un dzelzceļus, nosusina purvus, iekārto aviācijas galu savā milzīgajā mutē. Laiviņa sašķīdusi kā rieksta Čaula.
bāzes. Āfrika vairs nav „lielais nepazīstamais kontinents". Par laimi ūdens nav bijis dziļš un visi paspējuši izbrist malā.
Un tomēr tiem, kas nebīstas ceļa grūtību, moskītu, malā- Viņi atkārtojuši braucienu citā laiviņā. Šoreiz pētniekiem lai-

rijas, mušu, čūsku uri tūkstoš citu briesmu, Āfrika jopro- mējies sasniegt purva vidū lielu mālu sēkli. Tur
cecē viņi uzstādījuši
jām ir tāda pati, kāda tā bija priekš simtiem gadu. Tālu nost savu kamera. Visapkārt gulējuši simtiem nīlzirgu. Kāds milzīgs nīl-

no satiksmes ceļiem, mežos un mājo dzīvnieki, zirgs uzrāpies sēkļa draudoši rīkli tuvojies pētniekiem.
milzīģos purvos uz un atvērtu

kas vēl nekad nav redzējuši balto cilvēku, nav dzirdējuši šā- Redferns pasviedis tam lielu saulsargu, cerēdams, ka lielais
viena troksni. zvērs to saplēsīs un nomierināsies, jo nīlzirgu dusmu uzplūdumi
Par šādiem purviem stāsta angļu ceļotājs un pētnieks A. V. ir ļoti pēkšņi, bet ātri norimst. Tā bijis arī šoreiz. Milzīgais
Redferns. Pārlidojot Āfrikas vidieni, kāds lidotājs ieraudzījis zvērs meties saulsargam virsū saplēsis to drisku
un driskās,
plašu purvu,
kurā mitinājies milzīgo nīlzirgu bars. Lidotājs sa- tad nomierinājies un ieniris atpakaļ purvā. Nu pētnieki sākuši

skaitījis kā galvu. Redferns nolēmis sarīkot ek- bara fotografēšanu. Nīlzirgi pie
vairāk tūkstoš gulējuši cits cita un vienmēr

spedīciju šo atrast. Viņā ceļojis kopā dēlu kustējušies, tādēļ tos saskaitīt nebijis Pētnieki saskaitī-
un purvu ar savu un viegli.
vairākiem iedzimtiem. Ceļā viņiem nācies pārvarēt pārcilvēcis- juši vairāk kā tūkstoti šo milzīgo dzīvnieku. Ja nebūtu
uzņē-
kas grūtības. Mežonīgajā apvidū nebijis nekādu teku, ceļiem kas viņu vārdus apstiprina, ziņojums būtu
par mumu, gandrīz ne-

nemaz nerunājot. Vajadzējis izcirst stigas pirmatnējā mūža ticams, bet filma ir neapstrīdams dokuments. Tai ir arī liela

pārbrist Beidzot viņi zinātniska vērtība, jo redzama civilizācijas visā

mežā, purvus. sasnieguši nīlzirgu purvu. neskartā Āfrika
Nelielā kanu laiviņā iesēdies pētnieks ar savu dēlu un divi savā varenībā.

TILTS, KAS RUNĀ VISĀS PASAULES VALODĀS

Mazsalaca ar Salacas upes krāšņajiem krastiem un Skaņo aile ir 45 metri gara, bet brauktuve 82 metri. No normālā ūdens
kalnu ir ceļa tūristiem. dzelz- stāvokļa līdz brauktuvei tilta augstums Tiltā iebūvēts
iemīļots mērķis Rīgas-Rūjienas 15 metru.

ceļš aizvizina līdz Mazsalacai; no turieties jāiet kājām līdz Ska- 1400 tonnu betona un dzelzbetona un 80 tonnu dzelzs. Tas iz-

ņajam kalnam. Salacas augstajos krastos iekārtoti celiņi uh kā- maksājis 150.000 latu. Tilts celts skaistā vietā un jauki iekļaujas
pes. Visur uzraksti un ceļa rādītāji. Redzams, mazsalacieši parū- vispārējā ainavā, bet
,tā lielākais pievilkšanas spēks ir lielā aile.

pējušies, lai dzimtenes skaistuma meklētāji paņemtu Mdzi vis- Ja nostājas zem tās un, piem., saka: „Mīļais Dieviņ, dod man

labākās atmiņas. sievu levu", atbalss dažkārt 9 reizes atkārto: „levu, levu,
pat
Aiz Mazsalacas nonākam pie tumšās „Elles alas". Tālāk ir levu..." Skaņu rotaļa ir ļoti skaidra. Runājot vai dziedot at-

„Velna skābuma ķērne" —

mazs avotiņš, kas izverd tīru, aukstu skan vesels skaņu jUklis. Neviļus nāk prātā senais anekdots:

ūdeni. Ir arī „Velna kancele". Nez» kāpēc mazsalacieši tā iemī- Divi tūristi sacenšas redzēto daiļumu attēlošanā. „Reiz uzgāju
ļojuši pekles ķēniņu? kādu klinti, kas atbalsoja katru vārdu 21 reizi," saka pirmais
Jaukas ir klintis" Salacas augsto stāstītājs. „Tas tīrais nieks," atcērt otrs. „Es reiz dzīvoju
augstās ~Bezdelīgu
—

up-

krastu krauja, kurā smilšu čurkstes izkasījušas simtām alu. malā. Otrā krastā pacēlās augsta klints. Kad no rītiem izgāju
Otrā vietā Mazsalacas Jaukas arī „Sapņu „Labrīt, Atbalsa
krastā jaukā ģimnāzija. ārā un saucu: kungs", man no otras
puses at-

kapes". Maršruta noslēgumā Skaņais kalns, kas ar savu skaņu bildēja: „Labrīt, labrīt, Kalniņa kungs!"
valdzina ikvienu, kas to reizi dzird. Mazsalacā atrodas arī brīvības cīņu kapt. Zolta
rotaļu pirmo varoņa
Tagad Mazsalacai nācis klāt jauns pievilkšanas objekts. kaps. Tur lai ikviens latvietis mācās augstāko tikumu —
uz

Tas ir lielais dzelzbetona dzelzceļtilts pār Salacu, kam pamati ežiņas galvu likt, ja tēvzeme aicina.

likti 1936. martā un būvdarbi nobeigti 1937. g. maijā. Tilta Mazsalacas tilts redzams uz mūsu žurnāla pēdējā vāka.
g.

MŪSU LASĪTĀJU UZŅĒMUMI

Valdis un Ģirts korso braucienā.

Nākošais rekordists. Reta trofēja.
Ni». 722. ATPŪTA 22

PĀVILS
ZARIŅŠ, agronoms

ZINĀTNE PALĪDZ SKĀBĒT KĀPOSTUS UN GURĶUS

Specialraksts Atpūtai

Sen pirms mūslaiku kultūras, pirms zinātnes, ieskābē- bojāšanās tā tad nevēlamo baktēriju darbs.
sen
Gurķu pamatā
šana atzīta ļoti konservēšanas līdzekli. Arī ka nevēlamo
par parocīgu tagad Liekas, skābējumus izsargājot no baktēriju iekļū-
dažādi ir Skābēšanai izlieto Praksē
skābējumi izplatītākie konservi. vai- šanas, būtu novēršama to bojāšanās. tomēr tas grūti pa-

rāk kāpostu, nekā svaigam patēriņam. Skābi daudziem ir nākams. Atliek tikai vēlamo Jādara lai
kāposti dīgļu pabalstīšana, viss,
ziemā gandrīz vienīgais augu valsts uztura līdzeklis. Skābi gurķi nostādītu kur tie ātri celt skā-
pienskābes dīgļus apstākļos, var

mājturībā sagatavojami vēl vieglāk, tādēļ plaši iecienīti. bes saturu skābējamā produktā. Šo jautājumu vislabāk atrisināt,
Uztura vielu mācība jau atzinusi skābētu produktu lielo laborātorijā audzētā
sen
piešķirot skābējumam nepieciešamos dīgļus
vērtību. Sevišķi par skābiem kāpostiem daudz novērojumu: Tīrkultūru piedevas jau ieviesušās daudzās nozarēs.
gan tīrkultūrā.
tālu ceļu ekspedīciju, karaspēka vienību, laborātoriju
gan

jūras cūciņu uzturs pierādījis, ka skābi kāposti ir lielisks

līdzeklis skorbutu. Mūsu apstākļos iegūstamais uzturs

pret gan

sargā no šīs slimības, bet katru var interesēt iespējas saglabāt

dārzāju vērtīgās īpašības, sevišķi tur ievērojamos daudzumos

sastopamo C-vītāmīnu. Izmēģinājumi pierādījuši, ka skābi kā-

gandrīz tikpat daudz C-vītāmīnu,

posti var saturēt cik' svaigi.
Prof. Kirchensteins norāda, ka 0,5 kg labu nevārītu
apm.

skābu pietiek, lai apmierinātu pieauguša cilvēka dienas

kāpostu
prasību C-vītāmīna. No otras nepareiza skābēšana
pēc
—

puses

skābēto C-vītāmīnu drīz pilnīgi

un
kāpostu uzglabāšana var

iznīcināt. Kļūdaini skābēti kāposti un gurķi parasti arī citādi ir

mazvērtīgi: ar nelabu garžu, neizturīgi glabājot.

Cenšanās izvairīties no zaudējumiem, kas rodas bojājoties
uztura vielām, pašreiz visur ir dienas kārtībā. Šī cenšanās likusi

praksei sadarboties ar zinātni. Tikai izmantojot uz zinātniskām

likumībām
pamatotus norādījumus, iespējams tikt līdzi laikam.
Zinātne palīdzējusi cilvēkam iekarot pasauli. Zinātnei tagad at-

liek laiks piegriezties arī lietām, ko senāk uzskatīja maz-

par

svarīgām.
Ārzemēs dažādi skābēti produkti analizēti ļau pagājušā gadu
simtā. Mūsu šis darbs sākts L. U. mikrobioloģijas
apstākļos
institūtā. —■ Priv. doc. D. Talce jau ilgāku laiku strādā, no-

skaidrojot kāpostu skābēšanas procesus. Pēdējā laikā mikrobio-

institūtā sākti arī gurķu skābēšanas pētījumi. Pašreizējai

loģijas
Skābumu var mērīt ar elektrību.
arī domāti minētie mikro-
~gurķu skābēšanas sezonai" turpmāk
bioloģijas institūtā iegūtie norādījumi.
Kā kāpostu, tā gurķu skābēšanā svarīgākā nozīme baktēri-
L. Ū. mikrobioloģijas institūta izmēģinājumos elektrornet-
kas pienskābes garstabiņu grupai. Šīs baktē-
jām, pieskaitāmas riski ka tīrkultūru
mērojot pierādījies, piedeva jau pirmajā
rijas atrodamas jau uz augošiem gurķiem, kāpostiem. Tāpat uz
dienā kamēr da-
strauji ceļ skābuma pakāpi (krīt pH skaitlis),
skābēšanā ķiršu, mārrutku lapām
gurķu lietojamām upeņu, un
skābšanā skābuma tikai vai-
bīgā līdzīga pakāpe sasniegta pēc
dillēm atrodami šie garstabiņi. Blakus šiem skābēšanā nepiecieša-
rākām dienām. Līdz ar to daudz ātrāk ierobežo pūšanās dīgļu
miem tomēr lielā skaitā atrodami arī pūšanas citi kai-
dīgļiem un
darbu. Praksē niecī-
tas svarīgi, jo taisni pirmajās dienās, kad
Parasti skābēšanas traukā iekļūst abas šo dīgļu grupas.
tīgi dīgļi. skābes daudzums skābšanā
gais dabīgā ļauj darboties dažādiem
Ja skābēšanai lietotais materiāls nāk tieši no
dārza, neap-
nevēlamiem dīgļiem, rodas visvairāk zudumu: gurķīši kļūst
tas vairumā satur pienskābes garstabiņus. Ja
vītis, neapvārtīts,
mīksti, tukšiem vidiem. Tīrkultūru piedeva atļauj arī samazināt
trauks lielā skaitā nesatur nevēlamos dīgļus un sālsūdenim lieto
klāt liekamo lapu daudzumu: iespējams iztikt bez upeņu, ķiršu,
dod
tīru ūdeni —

dabīgā skābšana parasti pietiekamus panāku-

mārrutku lapām, vienīgi ar diļļu piedevu. Skābējot tīrķultūrām,
mus. Ja skābēšanai jālieto jau apvītis, noputējis materiāls,
arī pilsētas apstākļos, kur skābēšanai lietojami tirgū iepirkti
vai ja traukā, piem., pēc iepriekšējās kļūdamas skābšanas, iepe-
labus skābētus L. Ū. mikrobio-
produkti, iespējams iegūt gurķus.
rinājušies nevēlami dīgļi, tad blakus pienskābes dīgļiem strauji
loģijas institūta izmēģinājumos labus panākumus deva šāds skā-
Lai laiku arī te
attīstās arī pūšanas dīgļi. gan uz pārsvaru ņem
bēšanas paņēmiens. —
Gurķīšus % stundu mērcē tīrā ūdenī,
skābes tomēr gandrīz vienmēr
pienskābes dīgļi un
ceļas saturs,
katru atsevišķi noberž ar suku, noskalo un ievieto ar vārošu
notiek skābējumu bojāšanās. Parasti lielā skaitā savairojas arī
ūdeni izplaucētā vienību
traukā. Uz 1 svara
gurķīšu ņem
pelējumi, kas noārda skābi un atvieglo pūšanas dīgļu darbu. t
V20 —

jio noskalotas un sagrieztas dilles. Dilles iekaisa starp gur-

skābi, nelabu
Galu galā gurķi kļūst mīksti, maz ar garžu un
pēc
ķīšiem, uzliek tīra ūdens (artēziskās akas, Rīgas
slogu, pielej no
laika uzturam nelietojami.
ūdensvada) un nepieputējušas sāls (uz 10 1 ūdens 250 sāls)
gr.

gatavotu sāls ūdeni. Ja ūdens vai sāls nav tīri —

sālsūdens jāuz-
vāra un gurķiem uzlejams padzesēts. Sālsūdenim pieliek L. U.

mikrobioloģijas institūtā dabūjamu tīrkultūru. Ātrai skābēšanai

izdevīgs siltums, bet pietiek istabas

praksē ar
parasto tempera-
tūru (20—25 G). Šinī temperatūrā gurķīši pilnīgi ieskābst
gr.

nepilnas nedēļas laikā. Ja tie domāti ilgākai uzglabāšanai, tie

vēlāk jānovieto Skābēšanas uzglabāšanas laikā jā-

pagrabā. un

raugās, lai Uz skābējumiem neattīstītos pelējumi. Stingri jārau-

lai reizēm sāls-
gās, sālsūdens pārklātu gurķīšus un lapas, kāpēc
ūdens uzpildāms no jauna.
Pēc doc. D. Talces arī kāpostu skābēšanā
priv. pētījumiem
lietojamas tīrkultūras. Kāpostu skābēšanā jāraugās, lai

kāpostus visu laiku sula. Tirgū pērkamie izcilātie

pārklātu
un bez sulas glabātie kāposti parasti ir mazvērtīgi: gaisa skā-

beklis tur iznīcinājis gandrīz visu C-vītāmīnu. Mājās ar tīrķul-

tūrām skābējot, tieši no skābējamās mucas galdā ceļot, var sa-

glabāt visus svaigos kāpostos atrodamos vītāmīnus. Arī gurķus

mājās skābējot daudz produkts, kā lietojot
iegūstams vērtīgāks
tirgū pirktos. Sīkāki norādījumi skābēšanai ar tīrķultūrām un

nepieciešamās tīrkultūras dabūjamas L. U. mikrobioloģijas

institūtā.
Tā kā dārzājus ziemai visvienkāršāk saglabāt skābējot, jā-
ievēro, ka vienīgā iespēja pilnīgi šo skābējumu bojāšanos
izslēgt
un apzināti, ne sagadīšanās dēļ, iegūt pirmšķirīgus produktus, ir

Skābēšanas mēģinājumi uz laborātorijas galda. — lietojot tīrkultūras.

23 ATPŪTA Nr. 722.

ZELTMATIS

RUNĀSIM SKAIDRI UN DAIĻI

DAIĻRUNAS MĀKSLAS TEGHNIKA PAŠMĀCĪBAI

VII nedzird, bet balss paliek it kā gaisos karājamies, piem.:

lekcija „Vai to

izdarījis tavs dēls?" Pamēģinait šo pašu teikumu lie-

Satura domu izcelšana norunāt,
—

kot vienzilbīgā ~dēls" vietā divzilbīgu „dēlas", tad manī-

lepazinušies ar izrunas izkopšanas pirmveidu, mēchanisko tūliņ
siet starpību, kas te
runāšanu, piegriezīsimies tagad
otrai pakāpei —
sapratīgai ru- zīmīga.
nai. Te meklējams cilvēku runas īstais pamats. Ja kāds runā- lepriekšējās lekcijās man jau nācās pieminēt, ka ikdienišķā
neizsaka domas tad viņš velti runā- sapratīgi runājot, cilvēka balss svārstās (ne kā mē-
tājs savas saprotami, sarunā, tā,
kā chaniskos vingrinājumos). Šī balss ir
jis. Tādēļ palūkosim, padarīt runu saprotamu, un
pamek- svārstīšanās atkarīga, no

vai te kāda noteikta likumība, kas klausītājiem dažādiem apstākļiem: cilvēka jūtu saviļņojuma,
lēsim, valda temperāmenta,
dara vai garīga uztraukuma, fiziska noguruma t. t., bet šie apstākļi
runu
saprotamu, pārprotamu. v.

nekad nedrīkst iespaidot runas loģisko izveidojumu. Tik-

Katrai runai ir kāds noteikts kas izteikts sarindotos
saturs,
vārdos. Lai būtu vārdiem sakārtotiem
līdz vienā jēdzienā lietosim vairākus loģiskus uzsvarus (ok-
saturs saprotams, jābūt
tāvas kritienus), tad klausītājiem domas vairs
pēc sintakses Bet katrs šāds vārdu runas
nebūs lāgā
prasībām jeb likumiem. sa-

noteiktas saprotamas, citiem vārdiem: klausītāji vairs īsti neizpratīs, ko

kopojums, ko mēdz saukt " par teikumu, slēpj sevī

runātājs īsteni gribējis teikt. Par likumu

domas To izcelt, teik- negrozāmu jāuzstāda
jeb jēgu. runātājam jāprot pareizi
sim —
izsvērt. Tekstus klusu lasot mēs satura domas uz-
noteikums, ka katrā vienkāršā jēdzienā vai jēdzienu kompleksā
nedrīkst lietot vairāk, kā vienu 1o ģ. akcentu. Ar to nav
tveram bet kādu klausoties mēs domas vis- —

ar prātu, runu

teikts, ka runas plūsmā nevarētu būt vairāki uzsvari. Nē,

pirms uztveram ar dzirdi, un tikai tādā kārtā izprotam sa-

turu.
katrs runātājs ikdienišķā dzīvē lieto vairākus
uzsvarus, un tas

atļauts arī daiļrunātājam. Tikai šie pārējie uzsvari jeb palīga

Raudzīsim to ar vienkāršiem piemēriem darīt lasītājiem sa-
akcenti nedrīkst krist oktāvu. Domu
protamu. Ņemsim, piem,, mūsu pirmo vingrinājumu, kuru ving- pa pilnu
skaidrības labad taisni nepieciešams runā lietot vairākus uzsva-
rinoties runājām mēchaniski, bez satura domu izcelšanas.

ko mēs nosauksim prononsējumiem. Tādos tei-

rus, par
Maza Alma rāvā bradā
kumos, kur ietvertas vairākas domas, jēdzienu izsvēršanai jāak-
Vai sarindotos ir kāds centē katras domas Piemēram, ja teiktu:
šajos vārdos jeb, teiksim, teikumā, atsevišķi. „Mazā
saturs? Jā, saturs ir, to katrs apliecinās. Bet vaicāsim: cik šai Alma, Laima, Skaidrīte un Mirtiza rāvā bradā," tad te

saturā domu? Dažs atteiks: domas. bet runā- būtu sarindotas četras domas. Lai klausītāji tās visas
vienas Tiesa, uztvertu,

tājs te var izteikt četras dažādas domas. Viss atkarājas no runātājam pirmējo meiteņu vārdi jāprononsē. Prononsējums
kā kuru izsver Ja tei- ka toniski nenokrīt
tā, norunā, vārdu runājot jeb izceļ. atšķiras no loģiskā uzsvara ar to, balss
kumu norunājot izcels Mazā, tad klausītāji sapratīs, ka runā- oktāvu uz leju, bet izsvērtā vārda otrā zilbe paliek augšā.
par

tājs grib norādīt uz to, ka bradā mazā, bet nevis lielā; ja tur-
No šī ka prononsējamos vārdos: Alma,
parauga redzam,
izcels tad ka nevis Laima vai cita
pretim Alma, sapratīs, Laima abas zilbes paliek augšā, bet
pat
visas

kāda meitene; ja izsvērs rāvā, tad domas būs vērstas uz to,

trīs zilbes; turpretī vārdā Mirdza pirmo zilbi paceļam vēl aug-
nevis vai beidzot iz-
ka kur citur —
pļavā grāvī bradā; ja stāk prononsējumu, bet otrā zilbe nokrīt oktāvu lejup,
par par
tad būs ka bet nevis guļ vai
sver bradā, teikts, Alma bradā, Mazā; tālākie vārdi: rāvā bradā, vairs
pat zem nepaceļas
vārtās t. t. iesākuma
v.
augstāk, tie paliek uz runas līnijas augstuma.
Te mēs redzam, ka katrām domām klausītāji daļai ne
pa Uz vienu lietu te vēl jāgriež lasītāju vērība: pēc
apzinīgi savā nostāda pretim kādu citu kas ir
prātā jēdzienu, loģiskā akcenta runā vairs nav pieļaujami nekādi izsvērumi jeb
kā izteiktajām domām. Tā tad palī-
pretstats ar pretstata prononsējumi; ja to dara, tad teikuma jēdzieniskā skaidrība

dzību klausītāji izprot, kādas domas runātājs izteic. No tā neskaidra. Tādi izsvērumi
cieš —
tiek jaukta, padarīta pielai-
mēs mācāmies, ka tikai īstā vārda uzsvēršana padara runu
žami tikai piekārtos jēdzienos, ko vēlāk runāsim
par
Tiklīdz izsvērs citu
klausītājiem pareizi saprotamu. runātājs tuvāk.

vārdu, ko grib vērst klausītāju vērību, tūliņ viņa

ne
to, uz runa

Prononsējumiem runā ir tā raksturīgā iezīme, ka tie klau-

kļūs jeb neloģiska. Tādēļ teikuma uzsvaru mēdz
pārprotama
sītājiem liek noprast, ka runātājs kāda jēdziena domas vēl v i -

saukt loģisko Ta arī to skaidrības dēvēsim ši-

par akcentu. dēļ
īsas nav izteicis, bet ka sekos vēl citas. Tāpat prononsējumi ru

nīs lekcijās.
nātājam ir līdzeklis klausītāju gaidīt atbildi kādu
sagatavot uz
Mēs nu nākam pie atziņas, ka satura domu pareizai izteik-
kas tai jēdzienā ir bez nozīmes. Dažreiz dzejā
uzsvērumu,
šanai nepieciešams katrā teikumā jeb jēdzienā loģis ka i s

prononsējumam vai atbilde gaidāma, tikai citā

pretstats
uzsvars. Tagad jānoskaidro, kas ir loģiskais akcents pēc bū-
bet dažkārt citā cēlienā, citas runā.
pantā, lugā un
pat personas
tības. Kā jau no iepriekšējā iztirzājuma redzējām, loģisko ak-
Tā ka teātrī to dzird cita aktiera mutes. Piemēram,
skatītājs no
centu klausītāji uztver ar dzirdi; kaut kā cifādi to nevar ne
pa tekstu:
ņemsim Aspazijas dzejoļa
rādīt, ne sataustīt. Katrs cilvēks, lai cik nemūzikāls tas būtu,
kaut tam arī nebūtu mazākās mākslu, tomēr Kad meklē dvēseli, tad
agri ej no rīta,
ne jēgas par runas

sadzird loģiskos Ja šiem kad to kā tikko lej.

otra runā un uztver akcentus. tā, tad
jaunu zvanu

uzsvariem vajaga būt kādai raksturīgai iezīmei, kas klausītāja

Šī jēdziena satura domu izcelšanas dēļ nemaz nebūtu va-

ausij (dzirdei) liek. piegriezt tai vērību. Šī iezīme ir: balss to-
izsvērt vārdiņu rīta; bet tas jādara tādēļ, ka to
jadzīgs ar
nis kais kritiens uz uzsvērtā vārda. Skaidrā, sapra-
noteikts laiks, jo otrā pantā teikts:
izteiksmē
apzīmēts . . . „tik neej pus-
tīgā balss krīt par veselu oktāvu, un tāds pie-
dienā"...., bet trešā: .. . ~k rēs 1 a i metoties", t. i. vakarā.
ņemts arī daiļrunas mākslā, lai izteiktā doma būtu skaidra un
Tā tad ar prononsējumiem klausītājiem dots aizrādījums, ka
Bet ka ikdienišķās sarunās ik-
nepārprotama. —

jāaizrāda, ne
trim dzīves
dzejniece faktiski runā par posmiem: jaunību, za-
katrs lieto oktāvas kritienu loģiskos vismaz vienkār-
uzsvaros;
ļoksnību un vecumu.
šos teikumos tas nav sadzirdams. (To pierādījuši ekperimentāli
Vēl kādu aplamību, kas pie
pētījumi.) Mēs tomēr pieņemsim,, ka publiskā runā skaidrības klausītāji jādara uzmanīgi uz

mums ieviesusies (un ko māca dažkārt arī skolās), ka loģiski

labad loģiskos uzsvaros jālieto balss oktāvas kritiens.
vienmēr izsverams teikuma vārds.
Tas ir: uzsveramā vārda pirmais balsiens jāpaceļ pāri jēdziena, resp. pēdējais
par
Tas tā runā bet jāizsver aizvien zīmīgākais
parasto runas tonisko līniju, un otram vārda balsienam jāno- saprātīgā nav,

vārds, ko domas izceļamas. Piemēram, ņemsim Raiņa

krīt pilnu oktāvu uz leju. To katrs var izmēģināt ar minēto tas, ar
par

izsverot vārdus: AI Ar pazīstamo dzejoli:

piemēru, mazā, -zā, -ma v. t. t. to nav

teikts, ka šiem balss toniskiem kritieniem jābūt katrreiz vienā- List vakars vēls
lieti, vēji pus un

diem, piem., no d o uz do, vai mi uz mi v. t. t. Nē, uzsvaru

Ja te katrā no šiem trim jēdzieniem uzsvērsim pēdējo
atkaras pavisam citiem apstākļiem, ko tuvāk
augstums no
par
vārdu, tad iznāks pavisam citas domas nekā autors gribējis.
runāsim turpmāk, apskatot trešās pakāpes —
daiļrunas likumus
Rainis gribējis teikt, ka: vēji pūš, ka vakars bet
visu
nav un vēls,
Tagad iztirzāsim tikai to, kas attiecas uz sapratīgu runas
ka tad, kad pārnāk pazudušais dēls, laukā ir: lietus,
gan,
veidu.
vējš un vakars.
Teicu, ka vārda otram balsienam jānokrīt loģiskā akcentā

Ceru, ka šiem nedaudz piemēriem lie-

par oktāvu uz leju. Bet kā rīkoties
tad, ja uzsveramais vārds ir
ar uzsvaru pareizas
tošanas nozīme sapratīgas runas veidošanā būs pietiekoši
vienbalsīgs? Piemēram: ~Dari, kā tēvs saka." Te balss kritiens ap-

ir divi vārdiem. Vārds tēvs jāpaceļ lī- cerēta un lasītājiem izprotama. Turpmāk apskatīsim jēdzienu
starp pāri par runas
dažādās katēgorijas.
niju, bet sa -
(ka) nokrīt oktāvu lejā. Turpretī, ja loģiski
par

nākas izsvērt vienzilbīgu vārdu teikuma beigās, tad kritienu (Turpmāk vēl.)
 KĀ GŪSTA MEŽA ZIRGUS AMERIKĀ UN EIROPĀ

Hensons vada zirgu bara pirmos labākos skrējējus Tiem viss bars.
uz aploku. seko

plašajās prērijās klīst boji eiropieši mest

—

prot ļoti veikli.

Ziemeļamerikas kas tur Zirgs, kam cilpa aptinusies, vairs vaļa ne-
mežonīgu zirgu bari, mājo
jau kopš spāņu pirmo kolonistu ierašanās. tiek. Zirgi trako, kamēr pilnīgi zaudē spe-

Kad indiānieši kolonistu ciematus izpostīja ķus. Tad kauboji tos sasaista jo stingri
un nodedzināja, zirgi bieži aizbēga un un ~izglauda" —
stingri noglauda galvu,
pārvērtās mežonīgos savvaļas dzīvniekos. kaklu, muguru, sānus. Zirgs aiz naida un

Līdz tam zirgu bailēm dreb kā drudzī, bet

laikam Amerikā nemaz ne- noguruma dē)
bija. Indiānieši, kurus
tagad uzskata par nespēj pretoties. Tā ir
pieradināšanas
lieliskiem jātniekiem un zirgu mīļotājiem, pirmā pakāpe. Zirgs mācās pazīt cilvēka
tikai gadu desmitiem iemācījās mežonī- smaršu un viņa varu pār sevi. Vēlāk seko
pa

gos zirgus sagūstīt un pieradināt. Tūksto- iejāšana.

vēl tagad mājo Oregonas štata Vājākos īpatņus bieži iz-
šiem zirgu nogalina un

dienvidaustrumu daļā. Viss plašais apga- lieto suņu barībai vai medījuma pievili-
bals pieder valdībai, un tā ļauj katram, nāšanai.

kas vien vēlas, varenos mustangus gūstīt Haubojiem jau trešo vasaru palīdz
un pieradināt. Tas ir grūts darbs, kas kāds uzņēmīgs lidotājs — Floids Hensons,
bieži saistīts ar dzīvības briesmām, jo me- kas iesaukts par lidojošo kauboju. Viņš
žonīgie zirgi trakā skrējienā samin katru, pārlido rajonu, kurā zirgi uzturas, un

kam gadās nokļūt Kauboji kādā vietā nepaceļas putekļu

zem to kājām. vēro, vai mā-

parasti izmeklē vietu upes krastā, kur konis. To ieraudzījis viņš laižas lejup, jo
vienā
pusē stāva krauja. Tur uzceļ plašu putekļu mākoni saceļ zirgu bars. Hensons

aploku ar vārtiem pašā krastā. Tad zirgu arvien cenšas baram pielidot tā, lai zirgi Zirgu bars pie aploka vārtiem.

baru dzen slīpi uz upi. Nonācis krastā, paliktu vidū starp upes kraujo krastu un
nolaižas tin dzen baru tieši Kaubojiem
bars dodas malu viņu. Milzīgais putns, kas krīt
uz aploku.
gar kraujas uz priekšu lejup un
tie vienīgi vārtos.
saskrien Tur
jāievada Zirgi esot tā pārbiedēti,
un
aplokā. izrauga skaistā- saceļ briesmīgu troksni, zirgus ārkārtīgi
ka tos varot arī vieglāk saistīt un iejāt. Par katru
kos īpatņus un uzmet tiem cilpas. Savu nobiedē. Plīvojošām krēpēm tie metas
aplokā iedzīto zirgu Hensons
saņem piecus dolārus.
darba rīku —
laso —
kā iedzimtie, tā kau- bēgt. Hensons visu laiku gan paceļas, gan
Pagājušās divās vasarās viņš palīdzējis sagūstīt
2000 zirgu. Ziemā lidojošais kaubojs atpūšas, jo arī
viņa darbs nav viegls. Tas prasa daudz veiklības un

aukstasinības. Reiz Hensons nolaidies pat tik

zemu, ka

aizķēris kādu zirgu un nolauzis lidmašīnai vienu skrie-

tuii. Viņam tomēr izdevies nolaisties bez klizmas.

Mežonīgi savvaļas zirgi atrodami arī Madeiras

salā. Tie
gan nav īsti meža zirgi, bet gadu desmitus,
paaudzi pēc paaudzes dzīvodami salas vidienes klinšu
kalnājos, pārvērtušies pilnīgos savvaļas dzīvniekos.
Viņu īpašnieki tikai apmēram zina, kur zirgu bars at-
rodas, Ja kāds zirgs jāsagūsta, bars vispirms jāatrod.
Vācijas valdība iekārtojusi Šorfhejdē, plašajā mežu
rajonā aiz Berlīnes, meža zirgu novietni. Tie tur
ga-
nās kopā ar briežiem un sumbriem. Senāk Vācija bi-

jis daudz meža zirgu, bet tie izskausti. Tagad tos

ieaudzēs no jauna. Vestfāle vēl tagad ir šo meža zirgu

pēcnācēji, kas
gan pieradināti un
kalpo cilvēkam, bet
No
tos tur visu gadu laukā. turienes novietošanai Sorf-
heidē ņemtas vairākas ķēves un kāds ērzelis, bet vai-

rāki sevišķi spēcīgi īpatņi nopirkti Madeirā. Šo zirgu

sagūstīšana bijis ļoti grūts darbs. Bars iedzīts kādā
klinšu spraugā, un speciālisti norādījuši, kuri zirgi ķe-
rami. Tad ķērēji ar gafu kāršu palīdzību uzmetuši tiem

kaklā sevišķas cilpas ar garām virvēm katrā pusē. Vir

turējuši vairāki vīri, bet trakodami

ves
spēcīgi zirgi
rāvuši tos līdzi. Beidzot tomēr izdevies skaistos dzīv-

niekus saistīt. Tie nogādāti Vācijā un jau palaisti šorf-

heidē.
Pa kreisi:

Savvaļā dzīvojošo zirgu gūstīšana Madeiras salā.

 Privātdocents J. BAUMANIS

KĀDS IZSKATĀS

ZIBENS

2. att.

zibens -stari nozarojumi tomēr nav redzami. Šādos ga-

sai), un

izlādēšanās notiek mākoņu starpā (sk. 2. a,tt.).

dījumos elektriskā
kas veido gaišu
3) Visai reti novērojams pērļveida zibens,

4) Saites zibens (sk.3.att.) acīm redzot

punktu (pērļu) saiti.
kam
rodas no vairākkārtējas elektriskās izlādēšanās, pie starp-
Sī zibens rāda, ka
laikos zibens ceļu pārbīda vējš. fotogrāfijas
10—14 Pavisam vēl zināt-
tā ceļa platums metru. 5) īpatns un

niski nenoskaidrots ir lodveida zibens, kas fotografēts arī Rīgā

4. att). Foto-
(sk.
grāfijā redz uguns

bumbu līniju zi-

bens vertikālā no-

zarojuma galā. —

lespējams, ka lod-

veida un pērļveida
zibens rodas elek-

trībai iz-
ieplūstot
lādēšanas kanāli,

ar ko tad arī vei-

dojas viena vai

vairākas gaismas
lodes. Dažreiz zi-

bens uzņēmumos
redz sarežģītas lī-

niju vai gaišo

1. att.
punktu sistēmas

mēdz zīmēt stipri lauztu asiem

Attēlojot zibeni, parasti līniju (skat. 5. att.); tas

leņķiem. Aplūkojot zibeņu fotogrāfijas, tomēr izrādās, ka šādi iznāk, ja kamera

zibeņi dabā novērojami. Izšķir piecus zibens veidus:

nemaz nav
sakustināta.

dzirksteles zibens; tas veido līku kam bi-

1) Līniju jeb līniju Visi,
daudziem sīkiem nozarojumiem atgādina upju izdevība fo-
ar un un
tāpēc jusi
sistēmu ar pietekām un strautiņiem (sk, 1. att.). Ja nozarojumi tografēt zibeni,

vērsti leju, kā to redz attēlā, tad elektriskā izlādēšanās notiek

uz laipni lūgti savus

pozitīvi lādētiem negatīvi lādēto zemi. Daž-

no
mākoņiem uz
uzņēmumus pie-
reiz elektriskās strāvas virziens ir pretējs; šādos gadījumos mā- sūtīt ūni-
Latv.

konis ir negatīvi lādēts, bet zem tā indukcijas ce]ā pie zemes ver. ģeofizikas un

sakrājušies pozitīvi lādiņi, lai ir negatīvi lādēta. m

pati zeme
gan
meteoroloģijas
2) Laukuma zib c n s apgaismo visu mākoņu segu (līdzīgi rū- 3. att.

5. att.
4. att.
GLĪTI TĒRPI DARBAM MĀJĀS

UN ĀRPUS MĀJAS
1. Svītrotais vilnas tvīda tērps piemērots ne gluži slai-

diem augumiem, īpatnas stateniski iegrieztās krūšu un

svārku kabatas, ko iezīmē uzšūtas drānu strēmeles.

garenas
Izgriezumā valkā daudzkrāsainu zīda kaklautu. 2. Darboni

iestādēs piemērots vienkāršs tumši zils vilnas īsām

tērps
piedurknītēm un pogājamu blūzes daļu. Virs tērpa vēsajās
dienās valkā īsu bolero jaciņu apaļiem stūriem un garām
piedurknēm no sārtas vilnas drānas, 3. Blūzes tērps,
aveņu

darināts no vienkrāsaina un rātota vilnas auduma. Priekšā

aizpogājamā blūzes daļa darināta jakas veidā ar apkakli,

kabatiņu uzlokiem jostu svārku drānas.

aprocēm, un no

4. Vāverīšu brūns vilnas darbam baltu pikē

krepa tērps ar

apkaklīti, aprocēm jostu. krokolās

un tumsu ādas Garās, plecos

piedurknes piešūtas apaļi plecu daļai. &. Bordo

piegrieztai
sārts tērps priekšpusdienai plecus paplašinošu
ar īpatnu,
griezumu, izgriezumu rotājumu. Lie-
četrstūrainu un pogu
lās .uzšūtās kabatas, jostu un piedurkņu augšgalus rotā sī-

kas nošuvītes. 6. Priekšā aizpogājams priekšauta tērps no

melna sārti balti punktēta kokvilnas auduma. Šaurā josta

sasienama mezglā. 7, No svītrota mazgājama
mugurpusē
darināts priekšauta šķērssvītrotām ka-
auduma glīts tērps ar

batām un plecu daļu. Tērps priekšā aizdarāms pogām.

8. Mājas darbiem piemērots raibs, mugurpusē aizdarāms

mazgājamas apaļu apkaklīti trim

drānas tērps ar mazu, un

apaļām kabatām,. Svārkus mugurpusē paplašina dziļa, uz

vienu pusi nolocīta kroka. 9. Piaibs mazgājama auduma

tērps mājas darbiem ar vienkrāsainu, četrstūrainu plecu daļu

un jostu. Ļoti ērta platā uzšūtā kabata robainām maliņām.

Tērps aizdarāms uz labā pleca, svārki sānos nedaudz šķelti.

koši krāsas
10. Glīts priekšautiņš no raiba' katūna ar sārtas

apmali un plecu lencēm.

H. J. PAVASARIS

VIENKĀRŠĀ NAMSAIMNIEKU RĒĶINVEDĪBA

Speciālraksts Atpūtai

(Beigas.) grāmata par namu, kas atrodas Brīvības ielā, otra —

par
kas atrodas Lāčplēša ielā.
Nama izdevumi namu,
pārvaldes
lepriekš redzējām, kā namsaiinniecībā vienkārši un pārska- Centrālās apkures rēķinvedība
tāmi vedami īres ieņēmumi. Bet mūs interesē arī nama pārval- Nama centrālās apkures rēķinvedību nevar savienot ar īres

des izdevumi. legādāsimies grāmatu, folio lielumā, vislabāk ar maksas rēķinvedību. Pēc īres likuma 46. panta noteikumiem

rūtiņu papīru. Ja izīrētas telpas, 10 centrālās apkures maksa nedrīkst faktiskos

namā 40 grāmatā vajadzēs pārsniegt apkurinā-
dubultloksnes vai 20 vienkāršas loksnes. Bet nopirksim šinī šanas izdevumus, kuros īrniekiem, saskaņā ar īres likuma, 49.

gadījumā 30 lokšņu biezu. tiesība pārbaudīt.

grāmatu pantu,
Namsaimniecības ieņēmumu, t. i. īres maksu ierakstam aiz Faktiskie apkurināšanas izdevumi sadalāmi proporcionāli
ņemsim pirmās 20 loksnes, bet nākošās 10 loksnēs rakstīsim īrniekiem, kā arī pārvaldnieka ieņemto til-
starp nama telpa
nama pārvaldes izdevumus. pumu. — Lai īrnieka maksu centrālo apkuri vajadzības ga-
par
Pirmās 20 loksnēs ieņēmumu ierakstam iezīmēsim ailes, kā- dījumā varētu pierādīt, centrālās apkures rēķinvedībai ieņēmu-
das parādītas paraugā (skat. i. zīm.), bet nākošās 10 loksnēs, mos jārāda atsevišķi katra īrnieka maksa par centrālo apkuri
varbūt mazāk, iezīmēsim ailes izdevumiem. Izdevumiem jāiezīmē un izdevumos —
degvielu patēriņš, kā arī pārējie ar centrālo
ailes: datumam, saturam un sumām. (Skat. 2. zīm,). apkuri saistītie izdevumi.
Acīm redzot centrālās apkures rēķinvedība ne ar ko neat-

katru īr-
šķiras parastās īres rēķinvedības, kurai tāpat par
no

nieku jāved atsevišķi īres maksu ierakstījumi un nama uzturē-

šanas izdevumi. Tādēļ darīsim pareizi, ja centrālās apkures rē-

ķinvedībai iekārtosim tādu pat ieņēmumu un izdevumu grā-

matu kā īres rēķinvedībai*
Dalītas grāmatas
2. zīm.
ka rēķinvedības ir līdzīga
levērojot, īres grāmata nama

Kā redzams, mūsu ieņēmumu un izdevumu rodas

grāmata ar centrālās apkures rēķinvedības grāmatai, jautājums, vai
iedalījumiem, pirmkārt, ir ērta sava apmēra dēļ un, otrkārt, at-
īres un centrālās apkures rēķinvedību nevar apvienot vienā
grā-
bilst grāmatvedības principam. matā? Uz to jāatbild, ka nevar. Ja mēs īres rēķinvedību apvie-
Grāmatai ieteicu rūtiņu papīru tādēļ, ka pēc rūtiņām vieg- centrālās rēķinvedību, skaidrs, ka arī
nojam ar nama apkures
lāk iekārtot iezīmēt vajadzīgās ailes. centrālo
un
ieņēmuma sumas par telpu īri un apkuri jāapvieno.
Bet tad iznāks, ka, piem., īrnieks septembra mēnesī dzī-
Vairāku namu rēķinvedība par
kuriem vairāki katram vokli būs. maksājis Ls 20, oktobra mēnesī Ls 30,—. Šāda
pieder nami, un
—

Namsaimniekiem, na-

mam ar atsevišķu adresi pēc parauga jāved atsevišķa ieņēmumu starpība, pirmkārt, var būt par iemeslu juridiskam strīdam, ja
paredzētos dzīvokļa maksas noteikumus īres likumā,
un izdevumu grāmata. Teiksim, namsaimniekam K. Irbēnam, ievērojam
atrodas otrs otrkārt, iekams īres centrālās maksas neesam aprēķinā-
kuram viens nams Brīvības ielā, —

Lāčplēša ielā, un, un

jāved divas šādas ieņēmumu un izdevumu grāmatas, proti: viena juši un uz papīra izvilkuši, rēķinvedība nav pārskatāma.

MŪSU LASĪTĀJU
UZŅĒMUMI

Jaunais konstruktors.
Rakstnieks R. Sotaks ar kundzi Dau- Abava pie Velna alas.

gavā pie Lakstīgalu muižas ar spiningu UzņēmisZaičenko.

izvilcis 5 kg samu. Cilvēki, kas iegādājušies fo-
smagu
tikai priekam,
Uzņēmis Lapiduss. toaparātu savam

bet ne peļņas nolūkiem, dažkārt

arī jaukus, priecīgus ska-

uzņem

kur ļaudis sastinguši

tus, nav

nekustīgā „fotopozā". Viņi bieži

arī iesūta redakcijai savus uzņē-

kas techniskā ziņā var-
mumus,
būt nav visai labi izdevušies, bet

totiesu rāda interesantas ainas.

Redakcija uzaicina mūsu žurnā-

la lasītājus —

fotoamatierus

iesūtīt savus labākos uzņēmumus,

no kuriem noderīgākos publicē-
sim Atpūtā. — Šeit iespiežam
mūsu lasītāju uzņēmumu pirmo Lieliskā pelde.

Dāliņa treniņa paņēmiens. sēriju. Uzņēmis Lukjanskis.

jaunākais
Nr. 722, ATPŪTA 28

Pazīstama smarša

Milda, jūsu kavalieris

gaida uz jums apakšā pie

durvīm!

- —

Es jums prasu, mans

—

Daktera kungs, kā jūs

kungs, kas jums darāms ma- zināt, ka ir kava-
—
Andrej, tu taču ne- tas mans
nas sievas guļamistabā?
mani lieris?
preci mana pūra dēļ.
kā Tādēļ, ka viņš kūpina
Bet, mīlīt, Vai atļauts jautāt,
—

es
— —

gan —

to varētu? Es
pat šaubos, vai ko jūs gaidāt, cienītā jaun- manu cigāru.

parādu nomaksāša- kundze?

pēc manu

tava vēl kas Kādu citu.

nas no
pūra pa- —

liks pāri.

Ceļotāja aģenta bildinājums

—
Renātes jaunkundze, Viņš: —
Jūsu acīs es

mīlestība pret vilks avju drēbēs.

mana jums pār- gan esmu

spēj visu, kas līdz šim

parā- Viņa: —
Gluži otrādi,
dījies tirgu šai nozarē. pavisam otrādi.

Mīlas mulsumā
Neatlaidīgais
Viņa;
—

Bet, Arnold, tu taču neprecēji mani tikai naudas

— Vai nenopirksit gaba-
dēļ?
liņu ziepes?
Viņš: Kā vari mani
—

Nē, paldies, man tādu —• tu par tik ļauni domāt? Es būtu

tevi precējis pat tad, ja tu būtu desmit reizes bagātāka nekā esi.
Pusgraudnieks nevajaga!
Ak tā arī svēt-
Atvainojiet, jaunkundze un
—
— —

Viesnīcā
vai šī vietiņa ir vēl brīva? dienās ne?

Viesis: Kas noticis īkšķi? kā

—
ar jūsu Tas izskatās no-

Gudri plucināts.
Viesmīlis: —

Jā, man vienmēr jānes karsta zupa.

Kalniņš satiek savu drēbnieku.

lai samaksāju
—
Jūs vēl nemaz neesat atgādinājuši, uz-

Vaļsirdīgi
valku, kaut gan nēsāju to jau otro mēnesi. —

—■ Es nekad džentlmeņiem neatgādinu maksājumus. Laulību biroja vadītājs: —

Man jums lieliska par-

—
Bet ja nu viņi nemaksā? tija —

bagāta atraitne ar pieaugušu meitu.

Tad viņi džentlmeņi piedzenu Kramiņš: Vai labāk meitu?

—
zinu, ka nav un savu — es nevaru ņemt
tiesas Neieteicu. Tad dabūsiet nejauku sievasmāti.
naudu ceļā. jūs
—

Ādas stiprināšanai un iedegšanai

%. -Ajk ■■~ ■, szzzi Jūs varat lietot
krēmu, eļļu vai
sporta eļļu, ja NIVEA

Vlf 2fl™i3ļļņ \ ?w
rakstīts uz iesaiņojuma, NIVEA satur eucentu, ādas

\
\TI stiprināšanas līdzekli. NIVEA dod Jums vēlamo ve-

\ J %£2= /
'

«ā\ selīgo, sportiski brūno izskatu. Reizē ar to NIVEA raa-

'^Tļģ^^^^VjV^ Jllb ļ
zina sau^es deguma briesmas. Ar NIVEA kopta āda

1181 ir svarl a
£ ķ ermena veselībai. Jūsu ķermenis var labāk

atvēsināšanas Jūs tik

Putoties pēkšņas iespaidam, un
 29 ATPŪTA Nr. 722.

ŠACHS

Fr. Apšenieka vadībā

Nesen arī Latvijas šachistu saime sumināja 50 gadu sasnie-

gušo, nopelniem bagāto mūsu šacha izcilo darbinieku —

zvēr.

adv. A. Melnbārda kungu. Viņa spēlēs stiprumu labi raksturo

šīs divas partijas:

Uzmanību torņu galotnē!

Partija, 1935. 31. decembrī Latvijas meistarības
spēlēta g.
izcīņā.

Ungāru partija

Baltie: A. Melnbārd s. Melnie: T. Ber s

g
1. e4, Zt'3, Zc6 3. Lc4, Le7 ir
eo 2. (šis ungāru partijas
pamata stāvoklis) 4. d 3(teorija ieteic 4. d4, e:d4 5. 0-0!) 4...

Lf6 h3, d 5 6. Z:ds 7. 0-0 8. De2, Lf6 9, Zc3,

5. e:ds, 0-0,
Z:c3? vilciens. Vajadzēja spēlēt 9... Zb6!) 10. b:c3, I.f's
(vājš
11. Zd2, Zao 12. Z:b3 13. a:b3, Dds 14. Lb2, TfeB 15.
Lb3,
f3, g6 16. Khl, Lg7 17. c4, Dd7 18. Ze4, a5 19. Dd2, b6

20. Tf2, Le6 TadB 23. Dgs! De7 24.

21. Te2, 22. Tael, a4
L:es! D:gs 25. Z:gs, L:es 26. T:es, a:b3 27. c:b3, T:d3 28.

Z:e6, f:e6 29. T:e6, T:e6 30. T:e6, T:b3 31. Te7? (uzmanību
torņu galotnēs! Meistaru Fr. Apšenieka un M, Feigina pat pa -
virša šī stāvokļa auaMze rādīja, ka pēc 31. Tc6! baltie būtu pa-

turējuši ļoti labas izredzes panākt pietiekoši neaprēķi-

uzvaru,

nātais torņa vilciens šīs izredzes iznīcina) 31... c 532. Kh2, Tb4
33. Tb7, h5 34. T:c4 T:b6, Kf7 36. Kg3, Tc2 37. Tcfi,
h4, 35.
Tc4 38. Kh3, Tcl 39. Kg3, Tc4 40. Kh3, Tc2 41. Kg3, c 4 42.

Kf4, T:g2 Tb2 Tb4 46. Tcs,

43. T:c4, Kg7 44. Tc6, 45. Kg3,
Tb6 un 64. vilcienā melnie pārtrauca mēģinājumus „uzvarēt" —

neizšķirta. , • ' '

Nelaikā pārtrauktā «mobilizācija"

spēlēta 1984. decembrī kādā sacīkstē.

Partija, gada 30.

Atraidītais dāmas gambits

Baltie: J, X a 1n i š. Melnie: A. Meln b ā r d s
ņ

i. d4, d 5 2. c4, c 6 3. c:ds, c:ds 4. Zc3, e(> 5. g3, Zl'6

6. Lg2, 7. a6 e4?? nelaikā
Zbd7 Ld2, 8. (liela kļūdai Par pār-
traukto „mobilizāciju" —
attīstības turpināšanu un pāragro uz-

brukumu centra lauciņam d 5baltie bargu sodu). 8... d:e4

saņem

9. Z:e4, Z:e4 10. L:e4, Zf6 11. Da4 (še vajadzēja izvēlēties ma-
Ikbrīdi dienu dienā Jums
|
—

zāko ļaunumu, atdot bandinieku d4 —

Lg2! — Dāmas šachs uz

a4
gan glābj bandinieku, bet
—

zaudē partiju). 11... Ld7 12. Dc2, gatavība uzticams draugs [

Z:e4 13. D:e4, Lc6 baltie padevās. fināls!
—
īpats, negaidīts —

spogulis. Un paveroties

tajā atceraties, ka daiļo se- I

200. krustvārdu mīkla Līmeniski \
ju, jaunavīgo sejas ādu, ko
Atpūtas speciāluzdevums 1.
Ūdensputns. 5. rāda tas, apskauž daudzas \
Zema sieviešu balss.
jo daudzas aizrobežas sie-
8. Sporta kluba ini-
vietes.
ciāļi. 9. Apgabals
Vācijā. 10. Klosteru
Un iemesls tam?.. Jūsu
iemītnieki. 11. Pa-
pieskaņotais, sejas ādai
gasts Daugavpils ap-

riņķī. 14. Dokuments.

piekļāvīgais pūderis —

16. Balss svars dze- TOMBERGA pūderis. Tā

jā (daudzskaitlī). 17.
priekšrocības dod Jūsu dai- fC —

Koka 18.
gM|
|ļg
sastāvdaļa.
ļumam tiešām
Heinas pieteka.
23.
21.
Brī-
apskaužamu^^i'^^^Fļ
Tuvu, tepat.
vas profesijas pār-
stāvji. 26. Sīklops.
27. Drupatas. 28. Pil-

sēta
Zemgalē. 29. Ap-
ģērba gabali. 30.
Pārlieku rets (saīsi-
nājumā). 31. Laik-

Stateniski: 1. Ķermeņa daļa. 2 Teiksmains lidotājs,

3. Jauns
augs. 4. Kara flote. 5. Slavena pils Spānijā. 6. Fotoapa-
rāts. 7. Latvju dziedonis. 12. 13.
Zemkopja darba rīki. Zvērs
grieķu mitoloģijā. 15. Vekselis. 19. Likumu krājums. 20. Ce-
21. Darbnīca.
pums. 22. Uzbrukums. 24. Vārpa. 25. Pagasts
Ludzas apriņķī.

199. krustvārdu miklas atrisinājums

Līmeniski: 6. Pastorāle. 7. 12. Kaukazs.
Atsperība,
13. Benefices, 18. Tamarinda..
Stateniski: 1. Lapsa. 2. Prode. 3. 4. Osis.
Oņega.
5. Kāvi. 8. Takse. 9. Plūme. Reāli.
10. 11. Biste. 13. Botes.
14. Nams. 16.
15. Firma. Cena. 17. Spars,
 ATPŪTAS BRĪŽIEM
Tautas mīkla —
rēbus 25
Kā pierādīt?
Paēdis pusdienas, Lociņš aizsmēķēja papirosu un sāka lasīt

laikrakstus. Pēc brīža pienāca viesmīlis, norādīja, ka salvjetē,

kuru Lociņš bija no-

metis uz galda, izde-

dzis un lū-
caurums,

dza, lai viesis sa-

maksā tās vērtību,

citādi saimnieks at-

vilkšot to viņam,
viesmīlim, no algas.
—

Ja tā, maksāšu

labprāt, —

Lociņš
atbildēja. —
Bet vai-

nīgs neesmu. Varu

pilnīgi droši
pierā-
dīt, ka neesmu cau-

rumu izdedzinājis. —

Lociņš sulainim to

arī tiešām pierādi

Pazudusī
pele
ja. Bet kā? Kas noklausās šinī sarunā?

721. numura uzdevumu atrisinājumi

Tautas mīkla —
rebus 24

„Šai zemē skaidas cērt, Vāczemē atskan." (Vēstule.)

Tautas mikla —
raksts uz riteņa
„Kas tas koku, kas taisa samtu." (Ratiņš.)
par

Kā viņš to zināja
Ansis ievēroja, ka Miervalda māsai acu zīlītes savilkušās

gluži maziņas. .Kā zināms, acs rēgulē gaismas pieplūdumu uz

tīklenes savilkdamās vai atvērdamās. Jo spilgtāka gaisma, jo

mazāka ir zīlīte. Tādēļ arī Ansis varēja droši sacīt, ka Mier-

valdis melo.

Tikai 2 griezieni
Pētnieks pārgrieza važiņu aiz pirmā un aiz trešā akmens.
Pirmā nedēļā viņš samaksāja ar pirmo akmeni, otrā ar važiņas
gabalu, kas saturēja 2 akmeņus (pirmo akmeni viņš saņēma at-
Zīmējumā liels runcis ķer mazu, mazu pelīti. Jūs varat pa-
pakaļ), trešā nedēļā atkal pirmo akmeni, atlikušo
ar ceturtā ar
līdzēt kreiso aci labo skatāties
pelītei aizbēgt. Aizmiedziet un ar
gabalu, kas saturēja 4 akmeņus (pirmos 3 viņš saņēma atpakaļ)
runcim tieši kreisajā acī. Tad lēni tuvinait zīmējumu acīm. Re-
tad atkal kā pirmās 3
Tā Paliks
un
nedēļās.
dzēsiet, ka pelīte pēkšņi pazūd. no zīmējuma aizbēgs.
pilnīgi tukšs kakts. Protams, pelīte turpat vien būs, bet jūs to Apķērīgais kalpotājs
Vēl
neredzēsiet, jo tā būs nokļuvusi jūsu acs aklajā punktā. vieg- Riekstiņa kunga vadītais automobilis bija abās pusēs augsti
lāk nepilnība pārbaudāma šādi: Uz melna papīra uzzīmējiet apšļākts dubļiem, viņš bija braucis
acs jo garām daudzām mašīnām.
5 atstatumā vienu no otra nelielu baltu krustu un Dēla vāģim bija nošļākta tikai kreisā jo viņš nebija
apmēram cm puse, ne-

Ja labo aci skatīsaties cieši krustā, aplis zināmā attā- vienam arī
apli. ar garām braucis. Viņu bija apšļākuši citi. Tādēļ kalpo-
lumā no acs pazudīs. Tas pats notiks ar krustu, ja raudzīsaties tājs varēja pateikt, kurš braucis ātri, kurš lēni.
Kāds noskaidrojis, ka šads „akls" punkts ir arī
aplī. pētnieks
Šarāde
cilvēka ausī. To
gan grūtāk konstatēt. Jānoguļas uz vēdera, jā-
Nimfa, limfa.
noliec galva 45 grādu leņķī uz leju un jāpalūdz, lai divi draugi
Grūta dalīšana
Jūs šo kustību nemanīsiet. Tas tā-
kustina gultu šurp un turp.
Kalniņam bija palikuši desmit āķu. Katrs dabūja 3 un
ka aprakstītajā stāvoklī līdzsvara aparāts mūsu ausī, kas
dēļ, viens palika kastītē.
reģistrē stāvokļa maiņu —- nedarbojas.
konstatēt ari nelielu bumbiņu, ko, Cik cilvēku šinī vietā?
Jutekļu nepilnību var ar

Pavisam šinī apvidū kopā vientulības meklētāju uzturas

piem., viegli saviļinat ar

no maizes. Nolieciet 30 cilvēku: 2 gājēji, kuru ēnas saredzamas pašā apakšējā malā;
1 bērns, kura gumijas bumba aizripojusi apakšā kreisi; 1
Tautas mīkla vilinošie bumbiņu uz galda. pa
—
augļi
Pārliekiet bērns, kas vadā koka zirdziņu, apakšā pa 1 dāma, kas
otrā pirksta savu
labi;_
pāri rādītāja iet kungam tieši pa priekšu; 1 kungs 1 dāma, kuru flirts
galu un

projecējas pļavas labi; 1 egles; *1

pirkstam tā, lai pirk- uz pa avržu lasītājs zem tau-

sti būtu sakrustoti, riņu ķērājs pašā kreisā pusē;

1 bērns, kas eglē pakāris savu

un viena pirksta gals skārda somu; 1 smēķētājs un 1 dāma zem pirmā uzkalniņa
būtu vietā. Ja (starp egli kungs 1 dāma sola labā
otra un kungu); 1 un uz
pusē;
aizskarsiet bumbiņu 1 cilvēks, kas ieradies suņa pavadībā (labā pusē!); 1 fotogrāfs,
ar abiem pirkstga- kas paslēpies aiz egles; 1 gleznotājs aiz kreisajiem krūmiem; 1

liem reizē un mēģi- makšķernieks ezera malā; 1 bērns, kas uzrāpies kokā; 1 airē-

nāsiet to ripināt, ju- tājs, kas uzvilcis laivu krastā (labā pusē); 1 peldētāja, kas pa-
tīsiet pirkstiem metusi krastā veļu; 1 bērns, kas iemetis akmeni
zem ezerā (labā
divas bumbiņas. Tas pusē); 3 cilvēki aiz peldētavas sētas; 1 kas nupat
peldētājs, no

tādēļ, ka katra pirk steķiem ielecis ūdenī; 2 peldētāji ezera kreisā malā; 1 airētājs
sta gals ziņo sma- aiz egles zara. Kopā 30 cilvēku. Ar labu gribu varētu arī mazāk

dzenēm, ka skar saskaitīt, pielaižot, piem., varbūtību, ka zēns, kas uzrāpies

bumbiņu. Parastā kokā, ir arī skārda somas īpašnieks, tomēr vairāk 30
par per-
kārtā smadzenes šos sonām šeit gan nevar ieraudzīt.

ziņojumus apvieno,
un mēs jūtam vienu

bumbiņu, bet ja kār-

Ed. Rozits, Rīgā,
tība mainīta, ziņoju-
mus reģistrē katru Lāčplēša ieta Nr. 52/54 KPAQAQ
par sevi, tādēļ iznāk
un Dzirnavu iela Nr. 66 sY r*\l*J?
divas bumbiņas.
 31 ATPŪTA Nr. 722.

DR. KLĀRA STAKENA

KĀ KOPT UN UZTURĒT DAIĻUMU
Jautājumus skaistuma kopšana lūdzam adresēt mūsu žurnāla kosmētikas nodaļai

Jautājums: Esmu 18
g. vecs. Līdz 16 gadiem man seja bija pusēm ar rožūdeni. Sviedru smakas aizdzīšanai vislabākais ir
tīra veselīgi sārta. Pēc skolas beigšanas iestājos bieža saules katru noteikti
un mēchaniskā mazgāšanās, peldēšanās, un dienu
darbnīcā tur Kad
par mācekli, darbs bija netīrs. Seja kļuva bālāka, pusstundu gaisa peldes. uzlabosies asins sastāvs, vispā-
sāka rasties melnie sarkani sacietējumi t. t, Sārtums veselības tad arī
punkti, v. rīgais stāvoklis, svīšana mitēsies.

vaigos izzuda kļuvu bāls. Kad nomazgāju ziepēm, seja Jautājums: Pirms 3 nedēļām
un ar man uz
deguna uzmetās maza

sūrst, deguns kļūst pavisam sarkans. Kādus līdzekļus lietot? pumpiņa. To izspiedu un uzliku jodu. Šinī vietā radās liels sar-

Atbilde (Voldemāram Liepājā): Ne tik daudz ka ārīgi

tas, kans buanbulis. Kā to iznīcināt? Atbilde (Ārijai): Sarkano bum-

darbs bija vēl daudz vairāk šis at- buli iznīcināt I—21 —2 reizēs
netīrs, jo iekšķīgi darbs var ar elektrolizi.

stāj maitājošu iespaidu uz veselību. Tāpēc arī bālums, netīrā se- Jautājums: Ļoti taukaina sejas āda. Ir melnie punkti un

jas āda, sarkanais deguns. Tas viss norāda, ka esat kļuvis sli- izsitumi. Ļoti daudz izsitumu arī uz muguras, visvairāk uz

mīgs, mazasinīgs. Būtu jūs izraudzījušies citu darbu, piem., lauk-

pleciem. Visa āda ļoti taukaina, arī mati. Mati plāni, blaugznaini.
saimniecībā, dārzkopībā, kur lielāko daļu laika nākas pavadīt Veselības stāvoklis labs. Pa ziemu dzēru zivju eļļu, tomēr labāk
ārā, brīvā gaisā, jūsu vaigi būtu vēl vairāk uzziedējuši. Saule nepalika. Varbūt man vajaga kalnu saules apstaro jumus? Atbilde
un tīrs gaiss, tie ir galvenie līdzekļi, kas jums vajadzīgi, bez (L. M. Rīgā): Asins analizē tomēr jāizdara, lai varētu pil-
tiem pie labas veselības laba izskata netiksiet.
un
nīgi droši noteikt sliktās ādas iemeslus, resp. līdzekļus ārstēša-

Seju ārīgi varat kopt šādi: vakarā notīriet eļļu, tad sauli katrā vajadzīgi, tā
ar nai. Apstarojumi ar kalnu ziņā jo tikai
nomazgājiet remdenā ūdenī ar ziepēm. Pa nakti pārklājiet ar varat atsvabināties no esošiem izsitumiem, ādas taukošanās un

2. receptē minētām zālēm (Perhydrol etc.), No rīta noslaukiet rētām. Lai tas vairs neatkārtotos, tomēr vajadzīgas iekšķīgas
ar ēteri, arī pāra reizes dienā vēl notīriet ar ēteri. Vēsā laikā, zāles, un tās atkal var parakstīt vienīgi ārsts. Arī neapmierino-
ejot ārā mitrumā seju labi ieziest Izmanto- matu liek domāt sliktu sastāvu.
un vēsumā, ar eļļu. šais stāvoklis par asins Tas
jiet vēl brīvo laiku
vasaru: uzturaties pēc iespējas visu ārā, pie- jāpārbauda. Matos, resp. galvas ādā, iemasējiet pārvakarus hi-
dalāties kādā
sportā, peldaties jūrā, ēdiet daudz augļu un dār- giēnisko matu
pūderi.
zāju nevārītā veidā, sevišķi burkānus, tomātus, kāļus. Jautājums: Kā nodzīt izsitumus? Tie jau četrus gadus uz

Jautājums: Garums 160 cm, sveru 52 kg. Ļoti svīstu, galva sejas un muguras.
Visi tirgū esošie un ārstu parakstītie ārējie
sāp, galvas āda niez, mati krīt Mati paliek
ārā. tumši un tau- līdzekļi nepalīdz. lekšķīgi esmu lietojusi ichtalbīnu, arsēnu, me-

kojas. Kā iznīcināt liekos matus? Ēstgriba laba, tikai galva dicīnisko raugu, zivju eļļu, bet visi minētie līdzekļi manāmus

reibst. Atbilde (E. L. Zemgalē): Svars jums daudz par mazu. rezultātus nav devuši. Pašlaik ņemu rentgena apstarojumus, pēc
Svara iztrūkums liek domāt, ka esat arī stipri maza s i - otrā apstarojuma vēl neko nemanu. Ko man darīt, lai iegūtu
nīg Varbūt ir tārpi.
a. arī Tas viss jānoskaidro, tāpēc katrā tīru sejas ādu? Atbilde (Gaujienā): Ichtalbīns, arsēns, raugs, tie

ziņā griežaties drīzumā pie lai noskaidrotu veselības stā- visi ir šabloniski līdzekļi, kurus dod katrā gadījumā, bet
ārsta, ne

vokli, asins sastāvu. Tikai tad ārsts varēs noteikt pareizos ārstē- katrā tie līdz. Pat ļoti bieži nelīdz, jo cilvēks ar visām savām

šanas paņēmienus un līdzekļus. Matu izkrišana un taukošanās kaitēm un vājībām ir personība, individs, un kā tāds

arī vārda
ceļas no mazasinības. Mazgāšanas starplaikos galvas ādā viņš jāārstē. Kāpēc neesat ne minējusi par vispārīgo
iemasējiet pārvakarus higiēnisko matu pūderi. Liekos matus uz veselības stāvokli? Kāds ir asins sastāvs, dziedzeru darbība, vai
sejas var izņemt ar diatenmiju, uz rokām un kājām nav iespē- nav tārpu? Bez jau jūsu minētiem līdzekļiem ir vēl daudz citu,
jams tos iznīcināt, jo tur to ļoti daudz. Tur tos var pa- dažādi dziedzeru un citi iešļircinājumi, apstarojumi ar kalnu

darīt tikai bālus ūdeņraža pārskābuļa kompre- t. t. zinot pareizo iemeslu noteikt pareizos
un nespēcīgus ar sauli v. Tikai varēs
sēm. Roku mīkstināšanai ņemiet vakaros glicerīnu, sajauktu uz ārstēšanas līdzekļus un paņēmienus.

KĀDĒĻ MĒS SARKSTAM?

Varētu jautāt arī: „Kādeļ mums vispāri jāsarkst?" Dzejnieki seja ir bāla. Varbūt vienīgi ausis būs sarkanas. Arī uz ro-
gluži
runā par daiļu meiteņu nosarkušiem vaigiem. Mēs sarkstam aiz kām, krūtīm, kakla tādos gadījumos var būt sārti plankumi.
prieka un lepnuma, ja kāds darbs labi izdevies. Sarkstam arī aiz Bet pacients jūt karstumu, kas apņēmis nevien seju, bet visu

kauņa vai apjukuma. Tā tad parastos apstākļos sarkšana ir dažādu ķermeņa augšdaļu. Tās ir bailes no sarkšanas, kas nemitīgi tirdī

jutu dabīgs izpaudums, sevišķi, ja šīs jūtas ir īstas dziļas. kas tām Bet vajaga tikai pacensties domāt, ka
un tos, padodas.
Tomēr tik vienkārši atbildēt nevar. mūs neviens neievēro, jo nemaz neesam nosarkuši, un bailes

Gadās, ka cilvēki sarkst arī bez jebkāda iemesla, tas ir

un pazudīs.
sevišķi nepatīkami tādēļ, ka bieži jānosarkst nevietā. Do- Citādi ir pārējiem nervu sistēmas traucējumiem. To
gluži ar no-

kas liek rada citi ceļi. Daudz kustību svaigā gaisā; dabīgs,
mas, nosarkt, rodas smadzenēs. Tās kairinājumu vēršanai jāmeklē
garenās smadzenēs, kur atrodas simpātiskās sistēmas ne pārāk trekns ēdiens, atturēšanās no tējas, kafijas, alkohola,
nervu

centrs. Nervi aiznes šo kairinājumu līdz tanīs vietās, dzīves veids; varbūt viegli nomierinoši
ādai, sevišķi normāls pat līdzekļi,
kas pret kairinājumiem jūtīgākas. Parasti tā ir seja, kakls, ausis. No piem,, baldriāna tēja —
tie ir līdzekļi, kas nostabilizē nervu

karsta kārtā
kairinājuma asins trauki paplašinās un seja kļūst un sistēmu un tādā novērš arī sarkšanu bez redzama iemesla.
sārta. Šo karstumu un nosarkšanu savukārt uztver tā sauktie Arī stipra griba palīdz iegūt varu pār ķermeni. Vajaga censties

sajūtu nervi paziņo smadzenēm. Tā rodas dīvainā kauna valdīt tām izpausties. Ar to jūs nemaz nekļū-
un un
pār jūtām. Neļaut
neveiklības sajūta, kas parasti seko nosarkšanai. siet jūtu nabagāki, bet gan iemācīsaties būt kungs pats pār sevi.
Visa šī sarežģītā norise norit mums pašiem negribot, gluži
neapzinīgi. Tomēr ikviens iemācīties nosarkšanu
var pārvarēt, ja

Jūsu īstie skaistuma kopšanas preparāti:

ir zināms, kas to ierosina. Kādēļ, piem., jauneklis vai jaunava
pūbertāles laikmetā nosarkst daudz biežāk un vieglāk nekā bērns
vai daudz piedzīvojis vīrs? Simpātisko nervu sistēmu, no kuras ret
Krēms „Peruin" P va -

*#Jg3Bg*^
sarkšana atkarīga, iespaido dziedzeru darbība un ārējie noti-
sarās rai-
*
kumi.Bērni sarkst daudz retāk nekā jaunieši pūbertātes gados.jo bumiem un citiem sejas defektiem; \.
bērnu jūtu dzīve nav satraukta. Viņos valda tas lielais miers,
kuru cilvēks
atgūst atkal tikai sirmā vecumā. „Vētru un dziņu" Ziepes „Pe ruin*
r
medicīniski-
$s" m
fļ
kosmētiskas <

periodā jauniešu dvēseles dzīve ir ļoti satraukta, tādēļ arī

nervu
ziepes matiem, ilgviļo., sejai un ķermenim; >V
sistēma kļūst sevišķi jūtīga. Šai laikā nosarkšanu var radīt ne- Ss^Ē.
vien garīgi iespaidi, bet asinis sejā sadzen arī tēja, kafija, alko-
Pūderis
a

hols.
»Peruin
Pūbertātes laikā nervu sistēmu jo stipri iespaido dziedzeru
Šis smalkais, ziedu puteklīšiem
jjļĒk .^k.
darbība. Tādēļ arī sarkšanai šai laikā bieži nav nekāda apzināta
iemesla.
līdzīgais pūderis <
Visi iekšējie vai ārējie traucējumi tā tad atspoguļojas
nervu sistēmā, un tā savukārt var radīt lielāku vai mazāku kai-

rinājumu sejā, kas liek mums nosarkt.

Bet daudz cilvēku, kas sūdzas apgrūtinošu sarkšanu
par
vietā un nevietā, patiesībā nemaz nesarkst. Viņiem šķiet, ka

katrs pretimnācējs katrā ziņā ievēro viņu nosarkumu, un tas sa-

mulsina tos vēl vairāk. Bet ja viņi apgalvo, ka ir nosarkuši,

tiem jāparāda spogulis. Viņi būs ļoti izbrīnījušies, redzēdami, ka

lespiests ~Jaunāko Ziņu" dobspiēstuvē Rīgā, Kalēju ielā 29.

SALACAS
DZELZCEĻA
TILTS PIE MAZSALACAS