Professional Documents
Culture Documents
Atputa, Nr.722 (02.09.1938)
Atputa, Nr.722 (02.09.1938)
3. UN 4. SEPTEMBRĪ SIGULDĀ
722
No
2. SEPTEMBRĪ
ATPŪTA
1938. G. 30 SANT.
VĒSTURES SPOGULĪ
Suņa apsēsts jauneklis Jauna veida autoriepa
Pirms 209 gadiem 1729. gadā Engures-Dzirciema-Uguns- Kāds Šveices
—
inženieris jauna
izgudrojis veida autoriepu,
eiema baznīcu mācītājs Johans D. Polsters ierakstījis savās baz- kurai nav gaisa kameras. To lietojot atkrīt pumpēšana un nav
nīcas grāmatās kādu dīvainu notikumu melna
ar suņa apsēstu jabaidās, ka riepas varētu plīst. Jaunajām riepām, kas nosauk-
zemnieka jaunekli. Notikums baznīcas sīki
grāmatā protokolēts tas
par ceļastikriepām, ir vaļējas šūnu veida gaisa kameras, ku-
vācu valodā ar tīri latviskiem teikumiem vidū (te atkārtoti vecā ras var ieplūst āra Kamerās ir īpatni veidota plāksnīšu kons-
gaiss.
ortogrāfijā): trukcija. Braucot apakšējā kamera saspiežas, bet tikko ritenim
~1729. Atnāca pie manis vīrs sievu Skanstes
ar savu no mā- griežoties spiediens beidzies, plāksnītes no jauna iesūc āra gaisu.
jām, kas piederīgas ka
pie Sarcenes ļaudīm, un sūdzējās, viņu Tā tad
gaiss riepā automātiski apmainās. Tā it kā elpo. Riepai
dēls no kāda melna bieži tiek vadāts krūmiem ūde-
suņa pa un
nepieciešams
gan stiprs gumijas apvalks, tā esot bet
tikpat
ņiem. Suni viņiem pašiem nekad gadījies redzēt, to redzē-
nav elastīga kā tagadējas balonriepas. Mēģinājumi devuši labus
jis tikai dēls. Es liku jauneklim atnākt visu
uz manu mitekli un panākumus. lespējami, ka jaunais izgudrojums nākotnē konku-
viņam izprasīju. Viņš stāstīja: jau gandrīz pagājis gads no tās rēs ar
balonriepām.
dienas, kad suns pie viņa atnācis un sacījis, lai nākot tam līdz;
aizlūgts atklātībā. Tad liku viņam ar vecākiem un citiem ļau- nosusināsit, bet rūpīgi un
pamatīgi ieziedīsit ar citrona sulu un
tewim jadarra..." Viņam jāpārmet krusts, čukstot: „Nu stahw Tēja kļūs daudz garžīgāka, ja priekš vārīšanas tēju izkaisī-
sit
man
klaht, Deews tehws, Deews dehls, Deews swehtais gars," uz tīras papīra loksnes un uz 10 minūtēm novietosit siltā
nīcās. Ēdienu uzsildiet katrā ziņā tvaikos, bet nevis tieši virs
No tās reizes pagājis labs laiks, bet suns vairs nav rādījies. uguns. Sildītais ēdiens kļūs daudz garžīgāks.
Lai esi Āmen." Tauku traipus notīra sāls
tu slavēts, Dievs, mūžībā, ar kausējumu spirtā.
Arī svaigos tintes
Vecajās draudzes grāmatās māc. Polsters šo ievedis kā vie- traipus uzsūc sāls, ja vien tā laikus pār-
tāda rakstura notikumu, kam mūsu laikā būtu
tica-
kaisīta.
nīgo maza
mība. Notikumam virsraksts: „Wunderliche Begebenheiten m Aceņu stikli neapsarmo, ja tos viegli ieziež ar glicerīnu vai
goriņu viru.
PASAULES SĪKUMI
PAJAUTĀ VĒL!
Pasaules spēcīgākais gaismas avots
471. Kas atrada Austrāliju?
Virs Čikāgas augstākā debesskrāpja ierīkota gaismas bāka
472. Kā daiļu senlaiku
sauc valdnieci, kas labprāt mīlēja
lidotājiem, lai tie naktī varētu labāk orientēties. Bākas spuldzes
dzert vīnā izkausētas pērles?
gaismas stiprums ir 2 miljoni sveču gaismas. Skaidrās naktīs
473. Kā pasaules
sauc slavenu dziedātāju —
nēģerieti?
lidotāji varot saskatīt tās gaismu jau 230 kilometru tālumā. 40
474. bēta?
Kas ir
līdz 45 kilometru tālumā bākas gaismā varot jau lasīt laik-
475. Kā dievu sūtni
Salīdzinot bākas saules
sauc grieķu mītos?
rakstu. gaismu ar un mēness gaismu, no-
476. Kas ir piranhas?
skaidrots, ka 1 metra tālumā tā ir 20.000 reižu spēcīgāka par
477. Kuru dzīvnieku
reižu
mīlēja un pat apdziedāja Dante, Pet-
saules gaismu, bet mēness gaisma esot astoņi miljardi
rarka un Tassoi?
vājāka.
478. Kas ir Hoa Cou Ko?
tik ka gabaliņš, ko var ielikt sērkociņu kārbiņā, svērtu iepriekšējā numura iespiestajiem jautājumiem:
smaga,
620 tonnu. Astronoms to blīvāko zvaigzni, kāda zi-
apzīmē par 461. īru (1888,
ārsts Denlops g.).
nātniekiem līdz šim pazīstama. 462. 1825. gada Pēterpils sacelšanās dalībnieki.
463. Satiksmes ātruma
līdzekļu mērītājs.
464. Amerikā plēsīgo kaķu
sastopama pasuga.
465. Thos. Cook v. Son Ltd.
Izdevēja: Emīliju Benjamiņu. Redakcija un ekspedīcija: Rīgā, Kalēju ielā 29, Atb. red.: Jūlijs Lacis.
MĀJAS EZERMALĒ
KĀRĻA
ROMĀNS
EEVIŅA
it. Ķ a s
pa r s,fl n a. .viņete un ilustrācijas
puduros tur sapinās? Vai no sitiena viņš mierināja pati sevi: varbūt krusttēvam tikai krūšu
un
neapdulla, un
jau pāri —
un nekas ļauns iegājusi, viņa saprata, ka
vairs nedraud. Bet tad pagas- kaut kas cits krusttēvu pada-
tā sāka klīst baumas, ka Spo- rījis tik nemierīgu. Viņš stai-
strīdu ar citiem —
un tam melot —* bet nedari tā —
jo
nāves cēlo- tad būs vēl sliktāk. Un iz-
nebija jābūt par nu
citas —
un vēl ļaunākas: tūdaļ prom. Vai lai viņa stāsta
Ezerlobu Arnolds nositis Spo- visu —
un nodod Arnoldu?
žo Žani. Kāds no krasta visu Nē, ne! Bet melot bija tik
noticies Un krusttē-
noskatījies ... Tas grūti. vēl grūtāk
pēdējā pērkona naktī. Dievs vam Andrejam. Labāk klu-
ļaunu darbu nekad neatstāj sēt, klusēt. Ak, kaut viņa tū-
cinieks bijis kāds zirgu gans lai krusttēvs vairāk neko ne-
no
mājām viņā ezera galā. prasa! ..
Tam tanī naktī nozudis zirgs. Viņa nolieca galvu un sa-
„Lienīt,
ezera līmenī slīdam laivu. Tur kustējušies melni stāvi, neliedzies! Es redzēju, ka tu vizinies ezerā kopā ar
savādi saucieni pa kluso nakti. Kāda sie- Arnoldu. Saki, kas tur notika tanī naktī, kad Žanis
skanējuši arī
ezera līmeni. Kad tas uz brīdi iemirdzējies gaismā, Andrejs drīz vien saprata, ka velti Lienītei kaut ko
kāds laivā sitis airi ūdenī. Tad atkal jautāt: viņa bija kā savāda stinguma Viņš
stāvējis un ar pārņemta.
vīrs tikai
ezers aptumsis mākoņēnā —
Kad baumas nonāca Ezerlobās, sirdīm atkal uzgū- viņu. Npglāstīja vaigu un teica:
lās lietuvēns. Visi saprata, ka kuru katru dienu var „Ej nu gulēt, Lienīti Bet atmini manu padomu:
kas sāks nopietnu nopratināšanu. Lie- lai nāk kas nākdams saki arvien patiesību
gaidīt policistu, —
un ne-
kad
nītei tūdaļ ienāca prātā, ka nu bija jāizmācās tie meli, nemelo! Ja tā nedarīsi —būs vēl sliktāk."
kas vajadzīgi Arnolda glābšanai. Visvairāk viņu no- Lienīte kāpa atkal augšā savā istabiņā. Šoreiz ne-
biedēja krusttēvs Andrejs. Tas kādu vakaru pārnāca skaitīja vairs pakāpienus, bet atkārtoja uz katra soļa;
no
kaimiņiem un uzkāpa augšā. Pieklauvēja pie dur- būs vēl sliktāk, būs vēl sliktāk!..
5 ATPŪTA Nr. 722,
rītam.
Viņa neaizmiga līdz Agri bija augšā un mek- Viņš ievilka pāra spēcīgus dūmus un sāka stāstīt.
Arnoldu. Arī tam bija jāzin, ka varēja būt vēl Lienīte neticēja pati savām ausīm:
lēja viņš izstāstīja visu,
sliktāk, ja meloja. Kādu atbildi viņš dos? Ja viņš kas ezerā bija noticis —
kā Spožais Žanis ievīlis viņu
teiks, ka darīs to kā svētu Vai laivā, kā uzmācies nekrietnu nolūku
jāmelo —
pienākumu. viņai ar un kā
viņai nebija svēts pienākums Arnoldu glābt? Viņa beidzot dabūjis ar airi pa skaustu. Nobeidza Arnolds
šos tevis. Tad varēsim izrunāties." tes dzīves laimi. Par to visu laiku
augšā pie domāju un
tagad
Izrunāšanās iznāca nevis augšā, viņas istabiņā, bet nolēmis visu atklāti izstāstīt, ja ieradī-
esmu
policists
apakšā, krusttēva Andre- sies. Lai vēlāk lemj tiesa
Koks nomāc templi
ja kambarī. Kādu vakaru sodu. Kas to izcietis —
ne-
laida roku, nosēdās pats krēslā aizkūpi- kustināja lūpas lūkojās viņam acīs, mēmi
vaļā viņas un un
lūgda-
Tas mās: man!
nāja papirosu. padarīja viņu mierīgu. Lienīte gri- netiesā mani, piedod
bēja pieglausties, pārlaist roku pār izjauktiem matiem, Vai viņa bija kaut ko nogrēkojusies? Ja
gan —
Kā tumšas tāles skanēja viņa vārdi: viņa viņam māsa vien, bet kaut kas vairāk.
no nav
Viņa
jau pazina mīlu bija daudzreiz
ka mani slikti. Tagad pa-
un
redzējusi to staro-
„Zinu, jūs domājat par
saku jam Arnolda acīs — un
tagad lasīja arī krusttēva
jums godīgi un skaidri, ka mīlu Lienīti un gribu
Andreja acīs šo ko sirds
noslēpumu, gan pūlas slēpt,
viņu precēt."
bet acis nodod. Tādēļ viņa varēja tagad tikai mēmi
Lienīte ka nosarkst. Bet bija tik tumšs, ka
juta,
lūgties.
neviens to nevarēja redzēt. Caur pieri palūkojās abos
Andrejs saprata, ka viņi šai brīdī ielūkojušies viens
krusttēvos. Kā likās, tie Pirmais
bija ļoti pārsteigti. dvēselē.
otram dziļi Viņu sagrāba reizē kauns un žē-
no pārsteiguma atguvās krusttēvs Loba. Viņš iejautā- lums. Kauns, ka nodevis pats sevi un savās acīs parā-
jās kā neticēdams:
dījis, ko sirds slēpa —
un žēlums, ka mocīja šo maigo
„Vai tu runā sirds, Arnold?" Lienīte taču visas
no bērnu. bija kā citas meitenes un
„Šoreiz gan tā būs, ka katrs vārds patiesība" tsi vājas sievietes, ko sagrābj mīlestība kādēļ viņu par
— —
un nevarēja . .
„Lienīte būs manā un Andreja apsardzībā, kamēr
Nopūzdamies Andrejs novērsās. Arnolds pierāva būsi Bet cerēsim, ka tik viss
prom. ļauni nebeigsies."
atkal Lienīti klāt. Nu ierunājās Loba. Un
sev
Andrejs Andrejs izsūtīja Lienīti laukā —
un tad kopā ar
jās. Vai viņa klusi aizlūdza par sa- nākošā dienā. daž-
Mēs aizmirsāmies mīlas burvīgumā gaiša arī Viņš
vas mīlas lielo svētumu, ko ļaudis Zem bērzu birztaliņas zaļā juma. reiz pat klusi svilpoja. To dzirdēja
Mēs mīļus vārdus,
negribēja atzīt un gatavojās no- saldus skūpstus mijām Ezerlobu mamma —
un arī viņai
Un laimīgi kā daždien bērni
zaimot? bijām ...
viņa man
jau dēls varēja dažreiz jautri iesvil-
Ir jūlijvakars. Saule vērī riet.
mīlas lielo svētumu tik
sargāja savas
Aiz elkšņiem pamirdz bērza stumbrs balts;
poties —
ļauni vairs nebija. Vi-
un lūdza to nenotiesāt netaisni, Un klusi ņai un Paulīnei nebija palicis ne-
lapas vakarvējā šalc.
nenozaimot. Šais kad Viss ka kambarī kaut
acumirkļos, vēl kā toreiz, kad zem zaļā juma pamanīts, gala
mēmi Mēs aizmirsāmies mīlas burvīgumā;
viņa stāvēja, rokas izstiepusi, kas noticis, svarīgs nospriests. Vai
Kad liegā saskaņā jātas vijās,
lūpas kustinādama, viņa izstāstīja
mums
padēls Andrejs, kas citkārt savā
Un čuksti,
mīlas skūpsti, apkampieni mijās ...
visu šķīstas, apskaidrojošas pusbrālī Arnoldā ne draudzīgi
Es klusi sveicu mīlas svētnīcu
burvību, ko bija Arnoldu paskatīties negribēja, būtu varējis
kopā ar
Un sērīgs domāju: Kur tu ? Kur tu?. ..
mēnesnīcas tik
pārdzīvojusi ezerā ilgi ar viņu runāties, ja nekas
naktīs. Viņa lūdza nešaubīties Un
par svarīgs nebija apspriežams?
Arnoldu, kas bija kā nevainīgs, rātns zēns, ko varēja kaimiņš Loba arī bijis klāt, un Lienīte —
sasiet ar vienu vienīgu lēnu vārdu. to vairs varēja saprast! Paulīnei neko noklausīties ne-
Un notika brīnums: krusttēvs Andrejs Loba bija izdevies jo tikko bija līduši durvīm iz-
nu un —
pie —
bija sapratuši šo mēmo vārdu plūdumu, ko viņas dvē- nākusi Lienīte un aizskrējusi virtuvē uzvārīt krūšu
sele bija čukstējusi, bet lūpas kaunējušās skaļi pateikt. tēju, bez kuras diloņa kandidāts ne stundiņas nevarēja
klāt, sāka kā iztikt. Un tā noklausīšanās Bet vai Ar-
Viņi abi pienāca viņu glāstīt mazu sa- bija izjukusi.
trauktu bērnu mierinādami. Pielēca Arnolds nolds nepastāstīs Jo kur dēlam
un pie- pats? gan vispirms jā-
glauda Lienīti pie krūtīm. meklē atspaids padoms grūtā brīdī, pie
sev un ja ne savas
viņa roku. Un tagad viņi tur stāvēja, mīļi viens otram bijies un meklē jau palīgu pat pie agrākiem ienaidnie-
roku spiezdami un acīs lūkodamies kā divi mīļi brāļi, kiem. Bet kādēļ savai mātei viņš ne pušplēsta vārdiņa
kas beidzot viens otru atraduši. neteica, kādēļ viņš vispirms neaprunājās ar to, kas
ka tu pret Lienīti nevari būt tāds, kāds biji pret citām." nam. Bažas, nemiers, kas viņu visu pēdējo laiku mo-
Arnolds spēcīgi sakratīja viņam roku čūkstēja cīja, padarīja arī Pret pašas lolo-
un nervozu un īgnu.
aizgrābts: jumu bija tik grūti vērst visu īgnumu
—
tas vērsās
„Paldies, mīļo brāli Andrej!" pret Lienīti. Šīs Rīgas burves dēļ vien visa nelaime lē-
Pirmo reizi viņš nosauca pusbrāli vārdā —
un tas kusies! Tomēr, vainīgs bija arī pats Arnolds: kādēļ
pierādīja, cik patiesas jūtas bija sirdī. piesējies pie šīs burves dēļ atstājis māti!
viņa Andreju un viņas savu
ari
Zīda zeķes Mona izstrādātas
uz kreisās puses
7 ATPŪTA Nr. 722.
izbijusies
dienu Ezerlobu vairs valdīties. *viņa bija. Vai dēls jau prātu zaudējis? Lielām
mamma nevarēja ilgāk acīm
un iesāka ātri, uztraukti dvašodama: lūgšanā un saknieba tās cieši kopā. Pašlaik Arnolds
sirds vai lūzt nemierā bēdās!" kumā tik cieši sakniebj rokas. Un uzreiz
viņai un aprāvās, sa-
Arnolds iecirtās viņā asām vanaga acīm un nicīgi valdījās. Smagi dvašodams norija savas dusmas, pār-
metumus nometa vēl tikai vienu
pasmējās: un —
pašu pēdējo:
„Par ko tad tev sirds tik nemierīga un bažīga?" „Nebūtu jūs abas tik ļauni visu izrīkojušas —
ne-
„Ak, neizliecies nekaitini mani vairs pats kas nebūtu noticis. Jūs vien pie visa vainīgas,"
un
ilgāk:
Žani noticis ko Ezerlobu
zini, kas ar Spožo un ļaudis runā!" mamma pacēla rokas kā lūgdamās un
taisnību
deguna: pārmest nevarēja.
„TJn tu nekaunies vēl tā Ezerlobu mamma tikai mēmi
runāt, man sirdi sāpināt! Vai cilāja rokas pret dēlu, kā no-
es vēlējos, ka . .
." lūgdamās. Arnolds apklusa
Viņa neizrunāja līdz ga-
un uzgrieza viņai muguru.
lam, norija pēdējos vārdus, Viņam kļuva mātes žēl — tik
kā bet vecais,
aizkustināja, viņa bija ce- spītīgais lepnums
rējusi: viņš tikai sabāza ro- kavēja. Krasa pāreja no dus-
bija smagi vārdi, kas dēlam „Ja gribi visu labot — iz-
tagad cēlās sirdī —
un saga- turies
pret Lienīti labi, ka-
tavojās tos panest. Nu tie sā- mēr manis nav mājās."
ka krist kā smagi akmeņi —
kad Tik niknas acis arī viņa nekad Viņš nejauki iesmējās. Ezerlobu atlaida
nebija redzējusi. mamma
spieda
sāka tiesas raudāt. Nu aizklāja seju abām rokām mierināt. Piesteigusies klāt, viņa nolaidās
no uz ceļgala
lēni un
pūlējās atņemt mammai rokas
un vaidēja, uz priekšu un atpakaļ šūpodamās. no acīm:
Arnolds vēl nekā neredzēja. Straujās dusmas, kas Izbaiļu pilnām acīm
viņa palūkojās atpakaļ Ar-
steidzās klētiņā to mierināt. Bet tikko ienā- Ezerlobu mamma, izdzirdusi Lienītes
un
bija balsi, atņēma
Arnolds rokas acīm Lienīti
kusi, sagrāba viņu pie pleca un izgrūda ten- no un
palūkojās. leraudzījusi sev
teriski pa durvīm laukā, nikni iesaukdamies: līdzās ceļiem nometušos, iededzās dus-
uz
viņa pēkšņi
„Projām, čūska! Lieni mežā vecā celmā! Tur tava mās un sāka grābstīties pa gultu: gadītos rokās kāds
vieta." sitamais! Šī Rīgas burve to
īstā pelnījusi.
Sv. 722. ATPŪTA
8
pa ve-
saukdama; sels."
jau
guru. nu
stāvēja kā sālsstabs, žņaudzīja la-
pagājušajā reizē šie par to bija runājuši. Nu Loba at-
katiņu rokās un reizēm nošņāca tajā degunu. Viņai
nāca
pateikt, ka varēšot ' no savas kādus
vairs gan puses
negribējās griezties atpakaļ: tad būtu jāredz dēla
cietās, svešās acis, kā viņš pieglauž piecus simtiņus aizdot."
jāredz arī sev mīļi
klāt to, ko viņa tagad ienīda vairāk par visiem. „Ak, kasa naudu tad
kopā —
jau nopietni!"
„lesim!" klusi čukstēja Lienīte. „Ļauj mammai jā! Loba atrunāja
—
„Nopietni - —
no
obligācijas: lai
apmierināties!" labāk aiz-
pieņemot viņa
Viņa izvilka Arnoldu
Akmeņu skaldītājs devumu."
laukā Ezer-
no klētiņas, „Tā, tā —• .šis arī par
lobu mamma vēl brīdi
obligāciju bija domājis?
stāvēja un
klausījās, tad Diez vai manam Arnol-
lēni
pagriezās un at-
dam nebūs jāpārņem
viegloti nopūtās: to abu
mājas parādos līdz skur-
vairs klētiņā nebija! stenim! Cik tāds naudas
Sirds
nepanesa viņus neiztērēs ārzemēs, dār-
redzēt kopā. Bet nu tai
gās zālēs un slimnīcās
būs jānes jauns sma- vien gulēdams!".
gums katru dienu: dēls
Viņas abas sāka
kļuvis svešs un tāls kā
spriedelēt, pārlikt un
ienaidnieks!
Viņa pare- kalt atkal jaunus plā-
dzēja, ka šis smagums nus. Pārgrozījās citu. cil-
spiedīs sirdi briesmīgi. vēku dzīve un stāvoklis
Jau sāka spiest tagad... vajadzēja
—
attiecīgi
Kā zem smagas nas-
pārgrozīt arī savu. To
tas Ezerlo-
saļimdama, prasīja pasaules kārtī-
bu mamma klusi atkrita ba. Kas šo kārtību neie-
gultiņā. Tur viņu pēc vēroja —
tam
klājās
nrīža uzmeklēja Paulīne
slikti
v .
klusi
un tu do-
~Daudz tālāk? Vai tad mātu tikai veselību."
pavisam projām uz debesīm par savu
vai?" Loba
piegāja draugam klāt, uzlika roku uz
pleca
Paulīne īsi iesmējās. Viņai bija prieks, ka ar savu un
palūkojas sirsnīgi acīs, Andreja bālais kļuva
vaigs
ļauno ziņu piecēlusi maizes māti gultas. sārts. Bet
no
viņš neļaunojās, ka Loba ieskatījies viņa
„Nē —• debesīm vēl netaisās sirds
uz
viņš —
bet uz ār-
noslēpumos. Lēni pasmējās un teica:
zemēm braukšot."
„Manos gados jāiemācās atteikties to
un
jau
—
(Turpmāk vēl.)
9 ATPŪTA Np. 722.
Laimīgais
dodamies
par viņu pastāstīt, Martin. Tā ir ļoti dīvaina lieta. pirms Skotlendjardā, pirms uz dansingiem."
Izrādās, Riča viesnīcā dzīvo Loretas mātes māsa. Un „Labi," teica Blanša. „Es tūdaļ apģērbšos. Es
pa-
viņa ir tēvoci. šodien aizvedusi kamēr pārģērbsities. Ceru,
iepazinusies ar Viņa gaidīšu jūsu dzīvoklī, jūs
Loretu izklaidēties." ka mēs viņus atradīsim pie Mario vai Ambasadorā."
Martins nemierīgi krēslā. „Kas Viņi iegāja Pēkšņi abi nodrebēja
sakustējās viņa guļamistabā. no
tāda ir, kā viņu sauc?" negaidītā trokšņa. Nakts klusumā sāka zvanīt
spalgi
„Ļoti skaista dāma, ārkārtīgi bagāta. Ar- tēlefons. Blanša pieskrēja klāt
paveca un paņēma Stobriņu.
gentīnas miljonāra at- tēlefOna Blan-
kaut kādā nakts lokālā turienes aizvedīs. Ceru, Mendora speciāli tevi ielūdz. Džeralds daudz
un no sastapa
ka Garnhema kungs..." paziņu, dejotāju, cik vajaga. Lūdzu, mīļā, apģērbies
nebeidza. acis Blanša brauc ātrāk."
Viņš Viņu sastapās. pakra- un
Loreta," neatlaidās Blanša, ~ pasaki, lūdzu, no Protams, es neteikšu, ka esmu pārāk veca, jo jus
~Atstāt mīļo mātes māsu?" sašutusi iesaucās Lo- iedzert vismaz divas glāzes šampanieša. Citādi
jā ga
Tu nezini, cilvēki, pagaidām iztie-
reta. ~Kas tev nāk prātā, Blanša! cik viņa kājas neies taktī. Jūs, jaunie
ir mīļa un
burvīga. Kad es esmu ar
viņu un Džeraldu, ci et bez manis."
man nedraud nekādas briesmas. Vai tu brauksi, vai „Tūdaļ atbrauks Blanša," paziņoja Loreta.
es lūdzu tevi braukt mājās." Uz brīdi senjoras da Mendoras seja kļuva auksta,
~Protams, neteikšu. Tas varētu dusmīga. Bet tajā atkal rotājās smaids.
viņus apvainot," gandrīz tūdaļ
piekrita Loreta. ~Brauc ātrāk, mīlulīt. Es ļoti ~Protams, bērns, jūs esat labi izdarījusi, mēs
priecā- mans
Izjukusi draudzība
senjora da Mendora zina, Loreta un Džeralds aiz-
ka Jaunava
tu man telefonēji?" gāja dejot. bija
Taisnību viņa drusku samulsusi.
sakot,
nezina ..." Loreta atbildē- ~Vai tas man likās,
mēr
Loreta laimīgi iesmējās.
skanēja šaubas.
Džeralda roka ciešāk
jo
„Vai jūs esat pārlieci-
apskāva viņas vidukli.
nāta, ka tā bija Loreta,
kas ~Man patīk dejot ar
runāja?"
jums... Tikai ar
jums,
~Protams. Bet sākumā
Džerald," čukstēja viņa.
viņa neteica taisnību. Sen-
Kad viņi atgriezās pie
jora da Mendora nezina,
galdiņa, senjoras da Men-
ka viņa man
zvanīja."
doras tur nebija. Pie gal-
Martina noskaid-
seja diņa sēdēja tikai divi jau-
rojās. ni cilvēki, kas bija pievie-
„Tad ir saprotams. nojušies viņu sabiedrībai.
Blanša pazuda aiz guļamistabas durvīm. Martins, viņiem. ~Viņa solījās Viņš
tūdaļ atgriezties." nepaja u-
nedroši turoties kājās, piegāja pie loga. Piespiedis dāja aizvērt muti, kad
pie galdiņa jau pienāca sen-
~Es pasūtīju vakariņas, mani draugi. Pagaidām Loretas „Šeit ir tik jauki!"
sejiņa izstiepās.
jūs padejojiet, ko jūs sēdēsit ar veceni." ..Mana mīļā, ja gribat, mēs atgriezīsimies šurp rītu,
~Atļaujiet jūs aicināt, senjora," piedāvājās Dže- un Garabērna kungs ieaicinās savus draugus. Labi?
~Viņai pateiks, ka mēs aizbraukuši uz Ambasa- dora. „Te ir kaut kādas nepatīkamas ielas,
esam
pilnīgi
doru. Tur viņa mums pievienosies." tukšas! Kādas šausmas!"
slēpt nepatiku, lai neapvainotu senjoru da Men- „Nevar būt, ka tas būtu šeit,"
savu
brīnījās Džeralds.
doru. Atraitnes automobilis aizveda „Te taču ir kāda
greznais viņus uz briesmīga bedre."
Ambasadoru. Parīzē
„ jautrās vietas izskatās taisni tādas," teica
~Šaubos, vai mēs tur dabūsim vietas," piebilda senjora da Mendora. klubs,
~Fredija ja es nemaldos,
Džeralds, kad automobilis Pikadilli. atdarina Parīzi."
nogriezās no
~Tad mēs visā sabiedrībā brauksim vēl kaut kur," Durvis atvērās. Uz tumšo ielu izspraucās gaismas
_
Riteņbraucējas parādē.
Pa kreisi: Valsts prezidents Kārlis Ulmanis,
REKORDA LABUMS
Skats modernās
dzirnavās.
Maiznieks izveido
no gatavās miklas
klaipu.
stājušās elektriskās
Moderna miklas mīcāmā
krāsnis. mašīna.
MONDANUS
LIKTENĪGIE BRĪŽI PASAULES KARĀ
necieta. „Es neko neteikšu!" viņš at- oficiāli ka 1600 kareivju bijuši spiesti atkāp-
pārstāvjus jums ziņoja,
„Jums kur interneti.
kliedza un trieca dūri galdā. nemaz
neklājas ties Holandes teritorijā,
Taisaities ka šīs kara ierocis bija bruņotie vilcieni,
tagad būt
Beļģijā. tūliņ, pazūdiet no
Beļģu īpatnais
Tik nikns Cerčils. Viņš vienmēr stei- kurus 'kara sākumā vēl maz pazina. Vācieši uzsaka
zemes!" bija
vien tos
dzās, vienmēr šķita ļoti aizņemts, kā
jau cilvēks, kam kafu bez bruņotiem vilcieniem, bet drīz viņi
veicams. burgo- Beļģijā. Beļģi pagatavoja bruņotos
vienmēr kaut kas svarīgs Antverpenes jau lietoja kaujās
leitnanta komandiera Litlžena va-
mistrs dc Foss reiz
izlietoja gadījumu un stādījās tam vilcienus sava
—
Antverpeni!"
ka šie vilcieni neesot sagādājuši viņiem nopietnas grū-
stāvoklis Antverpenē
raspēks un lielgabali.
bez cerībām.
Pirmais angļu pa-
bija
Austriešu smagie liel-
balsts pienāca ar spe-
ciālvilcienu no Osten- gabali bija apklusinā-
vairākiem ļ
Bermontiešu lielgabalu sagrautie nami Daugavas krastā, Vācieši nonāca pie
lielgaba-
otrās aizstāvēšanas lī-
liem. Nākošās pāra
arī šie forti viņus neaiz-
dienās ieradās vēl ap 5000—6000 angļu jūrnieku rezer-
nijas, Netas upes krastos. Bet
aizsardzībā uz-
ves kareivju. Munīciju atveda Londonas autobusos, uz
kavēja. Ļoti spēcīgas artilērijas uguns
mūzikhollu ci- Netu Pirmos tiltus
kuriem vēl greznojās tabakas, tējas, un
brucēji cēla pār pontontiltus. gan
uzcēla
tas reklāmas. Angļi tā tad beidzot tomēr bija ieradu- sagrāva beļģu artilērija, bet vācieši tūliņ steigā
uzlabo- ienaidnieks ķērās vēl
šies. Var iedomāties, cik ļoti ielenktajā pilsēta citus. Kad beļģi arī tos sagrāva,
šoreiz viņam tas izdevās.
jās iedzīvotāju nospiestais garastāvoklis. pie trešā mēģinājuma, un
gut kur
kas, pēc viņu apgalvojumiem, palīdzes transporta ratu izbraukti. Ciemos gar Netu, cīņas
kareivji un
Lielākai
iz-
tomēr, kaut arī angļus neatbalstīja artilērija, viņi NAZENDA krēms. p<>rc. . uuo
tr
vēl palikušas nesagrautas, logus aizsedza matrači un Bombardēšana nemitējās visu dienu nakti,
un
jo
spilveni, aiz kuriem slēpušies šāvēji. garnizons vēl
turējās. Cietoksnī bija palikuši arī na-
čils devās automobilī uz jūrmalu. Viņu pavadīja bru- ļaudis slēpās pagrabos.
MAT
bēgļu vidū.
turnepšus,
kāļus un citas saknes bēgļi apēda zaļus.
Cik cilvēku to
bēgot no Antverpenes aizgāja bojā,
laikam nekad nenoskaidros.
Eksternās jāšanas sacīkstes Rīgas hipodromā. Kara ministrs ģen. Balodis ar kundzi un armijas kom-ris ģen.
Berķis hipodromā noklausās valsts himnu.
Pērses balvas ieguvējs ltn. Broks. Daiļās amazones hipodromā. Dailes sezonu
teātris sāk
Mūžībā aizgājis Lāčplēsis. Rīga, Brāļu kapos, apbedīja mirušo iekšlietu ministra sekretāru L. k. o. k. O. Sīli. Iekšlietu ministrs
V. Gulbis atvadās no aizgājēja. Pa kreisi nelaiķa piederīgie.
Nr. 722. ATPŪTA 18
CIK PULKSTENIS?
STĀSTI PAR LAIKU
13) kārtoti
divpadsmit zvaigznāji. Septiņi rādītāji rāda
šim laikam skaitām gandrīz vai pēc Robinsona Kruzo laiku ir saiet
planētārijs vesela ēka, kurā var daudz
metodes, kas katru dienu iegrieza robiņu savā spieķī. skatītāju. (Milzu kupola iekšpusē mirdz zvaigznes,
Kādēļ arī kalendāru nepataisīt mēchanisku?
gan starp zvaigznēm slīd planētas, uzlec un noriet saule
cilvēkiem tāds kalendārs bess, bet dzelzsbetona velve. Aizmirst, ka uz ielas nav
koka lapa. Izklaidīgiem būtu
nakts, bet skaidra, saulaina diena vai lietains rīts.
ļoti vērtīgs izgudrojums. Dažs paviršs cilvēks bieži
kas apmeklē vis-
vien divas lapiņas vietas, vai Ceļotājiem, Strasburgas katedrāli,
norauj no arī nenorauj
interesantākais vis kalendārs vai bet
nevienu kalendāra lapiņu pa visu nedēļu.
nav
planētārijs,
daudzie mēchaniskie tēli, kas ar savām kustībām at-
laikos, kad modē bija visādi mēchaniski iz-
Tajos dzīvina visu sarežģīto celtni. Tornīša
pulksteņa aug-
gudrojumi, parādījās arī
iekārtotas divas miniatūras Katru
šējā daļā galerijas.
mēchaniski kalendāri. Vis-
stāva iet
ceturtdaļstundu pa apakšējā galeriju mazs
pulkstenis
milzīgs kas pat visā pasaulē. Tas atrodas Vestminste-
logs, griežas.
Tas sadalīts 365 dienās. Sānos saules dieva ras
tornī, tur, kur kādreiz dzīvoja tā
daļās — —
lielais tad nāk klāt 366. diena 29. februāris. garš. Katrs rādītājs trīs ceturtdaļ
gads,
—
—
Lūk, kādu apbrīnojamu mēchanisku kalendāru bija metra. Vēzeklis sver vairāk kā trīs pie-
Švalīgem, auguši vīrieši —• 200 kilogramu. Minūšu
izdevies uzbūvēt Strasburgas pulksteņ-
kustas centi-
meistaram. rādītājs ar
piecpadsmit
metru lēcieniem. kāds milzis ir
Lūk,
Vidējā ciparnīca ir visparastākais pulkstenis. Bet
Big-Bens.
ir planētārijs. Ja jūs gribat zināt,
augšējā ciparnīca Bet liekas, ka drīz vien tam nāksies
pirmo vietu
kur debesu velvē patlaban atrodas kaut kāda planēta,
starp milzu atdot kādam citam, ko patla-
pulksteņiem
jums tikai vajaga paskatīties uz planētāriju. Lokā sa-
ban taisa Šīs ostā
Ņujorkā. pasaules pilsētas patlaban
beidz uzstādīt milzu lielām ciparnīcām,
pulksteni ar
kilometru attālumā.
ram
četrpadsmit
(Turpmāk vēl.)
19 ATPŪTA Nr. 722.
EDMONDS DEMĒTRS
tiem virsniekiem, indiešu kādu valdība nesteidzas sūtīt soda ekspedīcijas. Tad tai
kareivjiem un
pusduci nas
ierēdņiem civīlā Virsniekiem revolveri aiz trūkst naudas, tad kādam ģenerālim slikts garastāvok-
tērpā. bija
lis, vai vienkārši laiks karsts."
jostas. arī
pārāk
~Kas noticis? Jūs dodaties karā?" virs-
es jautāju „Bet man Honkongā stāstīja, ka jūs jau reiz esat
niekam, kas man bija tēlefonējis. soda Biasas
sūtījuši ekspedīciju uz grīvu."
„Nekas līdzīgs," atbildēja viņš, ~mēs ejam tikai reizi. Tas
~Jā, vienu vienīgu bija 1927. gadā, kad
pārmeklēt kādu ka
kuģi, un es
domāju, tas varētu jūs stāvoklis bija kļuvis pilnīgi neciešams. Mēs aizsūtī-
interesēt."
jām uz Biasas grīvu 300 cilvēku, kas nodedzināja 130
Kamēr motorlaiva veda kas kādus 15 ķīniešus, kas
mūs uz kuģi, bija no- mājas un arestēja bija pieda-
vidū, virsnieks pastāstīja dažas lījušies slepkavībās. Vai zināt,
enkurojies ostas man
jūras laupīšanā un
jūs
interesantas lietas. kāds bija rezultāts?
~jums ku-
jāiepazīstas ar
miljoniem lapiņu,
pīrātu taktiku un rās bija rakstīts:
lielākai nīšanas
apkalpē pa kampaņai,
Ķīniešu kulijs.
tiesai eiropieši. kas kļūst Ķīnā arvien
vai Honkongā kuģa uzkāpj daži simti Ja mums gadās notvert pirātus Britanijas
Singapurā uz
ūdeņos, mēs
niekos, kas viņus gaida pie Biasas grīvas. Viņi aizved šējā klāja?
vijas tirdzniecības kameras dir. A. Bērziņš. Aiz tautu meitas finansu laborātorijā Berlīnē.
un rūpniecības
m-jas pārstāvis rev. H. Bergs.
Ungārijas pavaldonis admirālis Hortijs un Vācijas valstskanclers Ādolfs Hitlers "Lohengrina" svinīgā izrādē Berlīnes valsts operā.
Pa
pa un Gērings.
Francijas izglītības ministrs Žans Zeiss šais dienās devās uz Ajačio pilsētā, Korsika, šais dienās atklāja pieminekli Francijas
Monblānu iesvētīt kādu tūristu patvertni. —
Ministrs pavadoņu ķeizaram Napoleonam I.
vidū Monblana kraujā.
TOKSTOŠ NĪLZIRGU PURVS
rijas, mušu, čūsku uri tūkstoš citu briesmu, Āfrika jopro- mējies sasniegt purva vidū lielu mālu sēkli. Tur
cecē viņi uzstādījuši
jām ir tāda pati, kāda tā bija priekš simtiem gadu. Tālu nost savu kamera. Visapkārt gulējuši simtiem nīlzirgu. Kāds milzīgs nīl-
no satiksmes ceļiem, mežos un mājo dzīvnieki, zirgs uzrāpies sēkļa draudoši rīkli tuvojies pētniekiem.
milzīģos purvos uz un atvērtu
kas vēl nekad nav redzējuši balto cilvēku, nav dzirdējuši šā- Redferns pasviedis tam lielu saulsargu, cerēdams, ka lielais
viena troksni. zvērs to saplēsīs un nomierināsies, jo nīlzirgu dusmu uzplūdumi
Par šādiem purviem stāsta angļu ceļotājs un pētnieks A. V. ir ļoti pēkšņi, bet ātri norimst. Tā bijis arī šoreiz. Milzīgais
Redferns. Pārlidojot Āfrikas vidieni, kāds lidotājs ieraudzījis zvērs meties saulsargam virsū saplēsis to drisku
un driskās,
plašu purvu,
kurā mitinājies milzīgo nīlzirgu bars. Lidotājs sa- tad nomierinājies un ieniris atpakaļ purvā. Nu pētnieki sākuši
skaitījis kā galvu. Redferns nolēmis sarīkot ek- bara fotografēšanu. Nīlzirgi pie
vairāk tūkstoš gulējuši cits cita un vienmēr
spedīciju šo atrast. Viņā ceļojis kopā dēlu kustējušies, tādēļ tos saskaitīt nebijis Pētnieki saskaitī-
un purvu ar savu un viegli.
vairākiem iedzimtiem. Ceļā viņiem nācies pārvarēt pārcilvēcis- juši vairāk kā tūkstoti šo milzīgo dzīvnieku. Ja nebūtu
uzņē-
kas grūtības. Mežonīgajā apvidū nebijis nekādu teku, ceļiem kas viņu vārdus apstiprina, ziņojums būtu
par mumu, gandrīz ne-
nemaz nerunājot. Vajadzējis izcirst stigas pirmatnējā mūža ticams, bet filma ir neapstrīdams dokuments. Tai ir arī liela
ceļš aizvizina līdz Mazsalacai; no turieties jāiet kājām līdz Ska- 1400 tonnu betona un dzelzbetona un 80 tonnu dzelzs. Tas iz-
ņajam kalnam. Salacas augstajos krastos iekārtoti celiņi uh kā- maksājis 150.000 latu. Tilts celts skaistā vietā un jauki iekļaujas
pes. Visur uzraksti un ceļa rādītāji. Redzams, mazsalacieši parū- vispārējā ainavā, bet
,tā lielākais pievilkšanas spēks ir lielā aile.
pējušies, lai dzimtenes skaistuma meklētāji paņemtu Mdzi vis- Ja nostājas zem tās un, piem., saka: „Mīļais Dieviņ, dod man
labākās atmiņas. sievu levu", atbalss dažkārt 9 reizes atkārto: „levu, levu,
pat
Aiz Mazsalacas nonākam pie tumšās „Elles alas". Tālāk ir levu..." Skaņu rotaļa ir ļoti skaidra. Runājot vai dziedot at-
ūdeni. Ir arī „Velna kancele". Nez» kāpēc mazsalacieši tā iemī- Divi tūristi sacenšas redzēto daiļumu attēlošanā. „Reiz uzgāju
ļojuši pekles ķēniņu? kādu klinti, kas atbalsoja katru vārdu 21 reizi," saka pirmais
Jaukas ir klintis" Salacas augsto stāstītājs. „Tas tīrais nieks," atcērt otrs. „Es reiz dzīvoju
augstās ~Bezdelīgu
—
up-
krastu krauja, kurā smilšu čurkstes izkasījušas simtām alu. malā. Otrā krastā pacēlās augsta klints. Kad no rītiem izgāju
Otrā vietā Mazsalacas Jaukas arī „Sapņu „Labrīt, Atbalsa
krastā jaukā ģimnāzija. ārā un saucu: kungs", man no otras
puses at-
kapes". Maršruta noslēgumā Skaņais kalns, kas ar savu skaņu bildēja: „Labrīt, labrīt, Kalniņa kungs!"
valdzina ikvienu, kas to reizi dzird. Mazsalacā atrodas arī brīvības cīņu kapt. Zolta
rotaļu pirmo varoņa
Tagad Mazsalacai nācis klāt jauns pievilkšanas objekts. kaps. Tur lai ikviens latvietis mācās augstāko tikumu —
uz
Tas ir lielais dzelzbetona dzelzceļtilts pār Salacu, kam pamati ežiņas galvu likt, ja tēvzeme aicina.
likti 1936. martā un būvdarbi nobeigti 1937. g. maijā. Tilta Mazsalacas tilts redzams uz mūsu žurnāla pēdējā vāka.
g.
PĀVILS
ZARIŅŠ, agronoms
Sen pirms mūslaiku kultūras, pirms zinātnes, ieskābē- bojāšanās tā tad nevēlamo baktēriju darbs.
sen
Gurķu pamatā
šana atzīta ļoti konservēšanas līdzekli. Arī ka nevēlamo
par parocīgu tagad Liekas, skābējumus izsargājot no baktēriju iekļū-
dažādi ir Skābēšanai izlieto Praksē
skābējumi izplatītākie konservi. vai- šanas, būtu novēršama to bojāšanās. tomēr tas grūti pa-
rāk kāpostu, nekā svaigam patēriņam. Skābi daudziem ir nākams. Atliek tikai vēlamo Jādara lai
kāposti dīgļu pabalstīšana, viss,
ziemā gandrīz vienīgais augu valsts uztura līdzeklis. Skābi gurķi nostādītu kur tie ātri celt skā-
pienskābes dīgļus apstākļos, var
mājturībā sagatavojami vēl vieglāk, tādēļ plaši iecienīti. bes saturu skābējamā produktā. Šo jautājumu vislabāk atrisināt,
Uztura vielu mācība jau atzinusi skābētu produktu lielo laborātorijā audzētā
sen
piešķirot skābējumam nepieciešamos dīgļus
vērtību. Sevišķi par skābiem kāpostiem daudz novērojumu: Tīrkultūru piedevas jau ieviesušās daudzās nozarēs.
gan tīrkultūrā.
tālu ceļu ekspedīciju, karaspēka vienību, laborātoriju
gan
puses
likumībām
pamatotus norādījumus, iespējams tikt līdzi laikam.
Zinātne palīdzējusi cilvēkam iekarot pasauli. Zinātnei tagad at-
svarīgām.
Ārzemēs dažādi skābēti produkti analizēti ļau pagājušā gadu
simtā. Mūsu šis darbs sākts L. U. mikrobioloģijas
apstākļos
institūtā. —■ Priv. doc. D. Talce jau ilgāku laiku strādā, no-
ZELTMATIS
vai te kāda noteikta likumība, kas klausītājiem dažādiem apstākļiem: cilvēka jūtu saviļņojuma,
lēsim, valda temperāmenta,
dara vai garīga uztraukuma, fiziska noguruma t. t., bet šie apstākļi
runu
saprotamu, pārprotamu. v.
ar prātu, runu
turu.
katrs runātājs ikdienišķā dzīvē lieto vairākus
uzsvarus, un tas
saturā domu? Dažs atteiks: domas. bet runā- būtu sarindotas četras domas. Lai klausītāji tās visas
vienas Tiesa, uztvertu,
tājs te var izteikt četras dažādas domas. Viss atkarājas no runātājam pirmējo meiteņu vārdi jāprononsē. Prononsējums
kā kuru izsver Ja tei- ka toniski nenokrīt
tā, norunā, vārdu runājot jeb izceļ. atšķiras no loģiskā uzsvara ar to, balss
kumu norunājot izcels Mazā, tad klausītāji sapratīs, ka runā- oktāvu uz leju, bet izsvērtā vārda otrā zilbe paliek augšā.
par
tājs grib norādīt uz to, ka bradā mazā, bet nevis lielā; ja tur-
No šī ka prononsējamos vārdos: Alma,
parauga redzam,
izcels tad ka nevis Laima vai cita
pretim Alma, sapratīs, Laima abas zilbes paliek augšā, bet
pat
visas
dzību klausītāji izprot, kādas domas runātājs izteic. No tā neskaidra. Tādi izsvērumi
cieš —
tiek jaukta, padarīta pielai-
mēs mācāmies, ka tikai īstā vārda uzsvēršana padara runu
žami tikai piekārtos jēdzienos, ko vēlāk runāsim
par
Tiklīdz izsvērs citu
klausītājiem pareizi saprotamu. runātājs tuvāk.
nīs lekcijās.
nātājam ir līdzeklis klausītāju gaidīt atbildi kādu
sagatavot uz
Mēs nu nākam pie atziņas, ka satura domu pareizai izteik-
kas tai jēdzienā ir bez nozīmes. Dažreiz dzejā
uzsvērumu,
šanai nepieciešams katrā teikumā jeb jēdzienā loģis ka i s
ausij (dzirdei) liek. piegriezt tai vērību. Šī iezīme ir: balss to-
izsvērt vārdiņu rīta; bet tas jādara tādēļ, ka to
jadzīgs ar
nis kais kritiens uz uzsvērtā vārda. Skaidrā, sapra-
noteikts laiks, jo otrā pantā teikts:
izteiksmē
apzīmēts . . . „tik neej pus-
tīgā balss krīt par veselu oktāvu, un tāds pie-
dienā"...., bet trešā: .. . ~k rēs 1 a i metoties", t. i. vakarā.
ņemts arī daiļrunas mākslā, lai izteiktā doma būtu skaidra un
Tā tad ar prononsējumiem klausītājiem dots aizrādījums, ka
Bet ka ikdienišķās sarunās ik-
nepārprotama. —
jāaizrāda, ne
trim dzīves
dzejniece faktiski runā par posmiem: jaunību, za-
katrs lieto oktāvas kritienu loģiskos vismaz vienkār-
uzsvaros;
ļoksnību un vecumu.
šos teikumos tas nav sadzirdams. (To pierādījuši ekperimentāli
Vēl kādu aplamību, kas pie
pētījumi.) Mēs tomēr pieņemsim,, ka publiskā runā skaidrības klausītāji jādara uzmanīgi uz
teikts, ka šiem balss toniskiem kritieniem jābūt katrreiz vienā- List vakars vēls
lieti, vēji pus un
ir divi vārdiem. Vārds tēvs jāpaceļ lī- cerēta un lasītājiem izprotama. Turpmāk apskatīsim jēdzienu
starp pāri par runas
dažādās katēgorijas.
niju, bet sa -
(ka) nokrīt oktāvu lejā. Turpretī, ja loģiski
par
nākas izsvērt vienzilbīgu vārdu teikuma beigās, tad kritienu (Turpmāk vēl.)
KĀ GŪSTA MEŽA ZIRGUS AMERIKĀ UN EIROPĀ
Hensons vada zirgu bara pirmos labākos skrējējus Tiem viss bars.
uz aploku. seko
Kad indiānieši kolonistu ciematus izpostīja ķus. Tad kauboji tos sasaista jo stingri
un nodedzināja, zirgi bieži aizbēga un un ~izglauda" —
stingri noglauda galvu,
pārvērtās mežonīgos savvaļas dzīvniekos. kaklu, muguru, sānus. Zirgs aiz naida un
dienvidaustrumu daļā. Viss plašais apga- lieto suņu barībai vai medījuma pievili-
bals pieder valdībai, un tā ļauj katram, nāšanai.
kas vien vēlas, varenos mustangus gūstīt Haubojiem jau trešo vasaru palīdz
un pieradināt. Tas ir grūts darbs, kas kāds uzņēmīgs lidotājs — Floids Hensons,
bieži saistīts ar dzīvības briesmām, jo me- kas iesaukts par lidojošo kauboju. Viņš
žonīgie zirgi trakā skrējienā samin katru, pārlido rajonu, kurā zirgi uzturas, un
parasti izmeklē vietu upes krastā, kur konis. To ieraudzījis viņš laižas lejup, jo
vienā
pusē stāva krauja. Tur uzceļ plašu putekļu mākoni saceļ zirgu bars. Hensons
aploku ar vārtiem pašā krastā. Tad zirgu arvien cenšas baram pielidot tā, lai zirgi Zirgu bars pie aploka vārtiem.
baru dzen slīpi uz upi. Nonācis krastā, paliktu vidū starp upes kraujo krastu un
nolaižas tin dzen baru tieši Kaubojiem
bars dodas malu viņu. Milzīgais putns, kas krīt
uz aploku.
gar kraujas uz priekšu lejup un
tie vienīgi vārtos.
saskrien Tur
jāievada Zirgi esot tā pārbiedēti,
un
aplokā. izrauga skaistā- saceļ briesmīgu troksni, zirgus ārkārtīgi
ka tos varot arī vieglāk saistīt un iejāt. Par katru
kos īpatņus un uzmet tiem cilpas. Savu nobiedē. Plīvojošām krēpēm tie metas
aplokā iedzīto zirgu Hensons
saņem piecus dolārus.
darba rīku —
laso —
kā iedzimtie, tā kau- bēgt. Hensons visu laiku gan paceļas, gan
Pagājušās divās vasarās viņš palīdzējis sagūstīt
2000 zirgu. Ziemā lidojošais kaubojs atpūšas, jo arī
viņa darbs nav viegls. Tas prasa daudz veiklības un
KĀDS IZSKATĀS
ZIBENS
2. att.
4. att). Foto-
(sk.
grāfijā redz uguns
zarojuma galā. —
lespējams, ka lod-
veida un pērļveida
zibens rodas elek-
trībai iz-
ieplūstot
lādēšanas kanāli,
vairākas gaismas
lodes. Dažreiz zi-
bens uzņēmumos
redz sarežģītas lī-
konis ir negatīvi lādēts, bet zem tā indukcijas ce]ā pie zemes ver. ģeofizikas un
5. att.
4. att.
GLĪTI TĒRPI DARBAM MĀJĀS
UN ĀRPUS MĀJAS
1. Svītrotais vilnas tvīda tērps piemērots ne gluži slai-
par
kas atrodas Lāčplēša ielā.
Nama izdevumi namu,
pārvaldes
lepriekš redzējām, kā namsaiinniecībā vienkārši un pārska- Centrālās apkures rēķinvedība
tāmi vedami īres ieņēmumi. Bet mūs interesē arī nama pārval- Nama centrālās apkures rēķinvedību nevar savienot ar īres
des izdevumi. legādāsimies grāmatu, folio lielumā, vislabāk ar maksas rēķinvedību. Pēc īres likuma 46. panta noteikumiem
katru īr-
šķiras parastās īres rēķinvedības, kurai tāpat par
no
Namsaimniekiem, na-
mam ar atsevišķu adresi pēc parauga jāved atsevišķa ieņēmumu starpība, pirmkārt, var būt par iemeslu juridiskam strīdam, ja
paredzētos dzīvokļa maksas noteikumus īres likumā,
un izdevumu grāmata. Teiksim, namsaimniekam K. Irbēnam, ievērojam
atrodas otrs otrkārt, iekams īres centrālās maksas neesam aprēķinā-
kuram viens nams Brīvības ielā, —
jāved divas šādas ieņēmumu un izdevumu grāmatas, proti: viena juši un uz papīra izvilkuši, rēķinvedība nav pārskatāma.
MŪSU LASĪTĀJU
UZŅĒMUMI
Jaunais konstruktors.
Rakstnieks R. Sotaks ar kundzi Dau- Abava pie Velna alas.
la lasītājus —
fotoamatierus
Pazīstama smarša
- —
es
— —
gan —
to varētu? Es
pat šaubos, vai ko jūs gaidāt, cienītā jaun- manu cigāru.
liks pāri.
Mīlas mulsumā
Neatlaidīgais
Viņa;
—
tevi precējis pat tad, ja tu būtu desmit reizes bagātāka nekā esi.
Pusgraudnieks nevajaga!
Ak tā arī svēt-
Atvainojiet, jaunkundze un
—
— —
Viesnīcā
vai šī vietiņa ir vēl brīva? dienās ne?
Gudri plucināts.
Viesmīlis: —
lai samaksāju
—
Jūs vēl nemaz neesat atgādinājuši, uz-
Vaļsirdīgi
valku, kaut gan nēsāju to jau otro mēnesi. —
—
Bet ja nu viņi nemaksā? tija —
Vlf 2fl™i3ļļņ \ ?w
rakstīts uz iesaiņojuma, NIVEA satur eucentu, ādas
\
\TI stiprināšanas līdzekli. NIVEA dod Jums vēlamo ve-
\ J %£2= /
'
'^Tļģ^^^^VjV^ Jllb ļ
zina sau^es deguma briesmas. Ar NIVEA kopta āda
1181 ir svarl a
£ ķ ermena veselībai. Jūsu ķermenis var labāk
ŠACHS
Ungāru partija
Z:e6, f:e6 29. T:e6, T:e6 30. T:e6, T:b3 31. Te7? (uzmanību
torņu galotnēs! Meistaru Fr. Apšenieka un M, Feigina pat pa -
virša šī stāvokļa auaMze rādīja, ka pēc 31. Tc6! baltie būtu pa-
nātais torņa vilciens šīs izredzes iznīcina) 31... c 532. Kh2, Tb4
33. Tb7, h5 34. T:c4 T:b6, Kf7 36. Kg3, Tc2 37. Tcfi,
h4, 35.
Tc4 38. Kh3, Tcl 39. Kg3, Tc4 40. Kh3, Tc2 41. Kg3, c 4 42.
9. Z:e4, Z:e4 10. L:e4, Zf6 11. Da4 (še vajadzēja izvēlēties ma-
Ikbrīdi dienu dienā Jums
|
—
a4
gan glābj bandinieku, bet
—
spogulis. Un paveroties
jā (daudzskaitlī). 17.
priekšrocības dod Jūsu dai- fC —
Koka 18.
gM|
|ļg
sastāvdaļa.
ļumam tiešām
Heinas pieteka.
23.
21.
Brī-
apskaužamu^^i'^^^Fļ
Tuvu, tepat.
vas profesijas pār-
stāvji. 26. Sīklops.
27. Drupatas. 28. Pil-
sēta
Zemgalē. 29. Ap-
ģērba gabali. 30.
Pārlieku rets (saīsi-
nājumā). 31. Laik-
dzis un lū-
caurums,
vilkšot to viņam,
viesmīlim, no algas.
—
Ja tā, maksāšu
labprāt, —
Lociņš
atbildēja. —
Bet vai-
pilnīgi droši
pierā-
dīt, ka neesmu cau-
rumu izdedzinājis. —
Lociņš sulainim to
Tautas mīkla —
rebus 24
Tautas mikla —
raksts uz riteņa
„Kas tas koku, kas taisa samtu." (Ratiņš.)
par
Kā viņš to zināja
Ansis ievēroja, ka Miervalda māsai acu zīlītes savilkušās
valdis melo.
Tikai 2 griezieni
Pētnieks pārgrieza važiņu aiz pirmā un aiz trešā akmens.
Pirmā nedēļā viņš samaksāja ar pirmo akmeni, otrā ar važiņas
gabalu, kas saturēja 2 akmeņus (pirmo akmeni viņš saņēma at-
Zīmējumā liels runcis ķer mazu, mazu pelīti. Jūs varat pa-
pakaļ), trešā nedēļā atkal pirmo akmeni, atlikušo
ar ceturtā ar
līdzēt kreiso aci labo skatāties
pelītei aizbēgt. Aizmiedziet un ar
gabalu, kas saturēja 4 akmeņus (pirmos 3 viņš saņēma atpakaļ)
runcim tieši kreisajā acī. Tad lēni tuvinait zīmējumu acīm. Re-
tad atkal kā pirmās 3
Tā Paliks
un
nedēļās.
dzēsiet, ka pelīte pēkšņi pazūd. no zīmējuma aizbēgs.
pilnīgi tukšs kakts. Protams, pelīte turpat vien būs, bet jūs to Apķērīgais kalpotājs
Vēl
neredzēsiet, jo tā būs nokļuvusi jūsu acs aklajā punktā. vieg- Riekstiņa kunga vadītais automobilis bija abās pusēs augsti
lāk nepilnība pārbaudāma šādi: Uz melna papīra uzzīmējiet apšļākts dubļiem, viņš bija braucis
acs jo garām daudzām mašīnām.
5 atstatumā vienu no otra nelielu baltu krustu un Dēla vāģim bija nošļākta tikai kreisā jo viņš nebija
apmēram cm puse, ne-
Ja labo aci skatīsaties cieši krustā, aplis zināmā attā- vienam arī
apli. ar garām braucis. Viņu bija apšļākuši citi. Tādēļ kalpo-
lumā no acs pazudīs. Tas pats notiks ar krustu, ja raudzīsaties tājs varēja pateikt, kurš braucis ātri, kurš lēni.
Kāds noskaidrojis, ka šads „akls" punkts ir arī
aplī. pētnieks
Šarāde
cilvēka ausī. To
gan grūtāk konstatēt. Jānoguļas uz vēdera, jā-
Nimfa, limfa.
noliec galva 45 grādu leņķī uz leju un jāpalūdz, lai divi draugi
Grūta dalīšana
Jūs šo kustību nemanīsiet. Tas tā-
kustina gultu šurp un turp.
Kalniņam bija palikuši desmit āķu. Katrs dabūja 3 un
ka aprakstītajā stāvoklī līdzsvara aparāts mūsu ausī, kas
dēļ, viens palika kastītē.
reģistrē stāvokļa maiņu —- nedarbojas.
konstatēt ari nelielu bumbiņu, ko, Cik cilvēku šinī vietā?
Jutekļu nepilnību var ar
no maizes. Nolieciet 30 cilvēku: 2 gājēji, kuru ēnas saredzamas pašā apakšējā malā;
1 bērns, kura gumijas bumba aizripojusi apakšā kreisi; 1
Tautas mīkla vilinošie bumbiņu uz galda. pa
—
augļi
Pārliekiet bērns, kas vadā koka zirdziņu, apakšā pa 1 dāma, kas
otrā pirksta savu
labi;_
pāri rādītāja iet kungam tieši pa priekšu; 1 kungs 1 dāma, kuru flirts
galu un
un viena pirksta gals skārda somu; 1 smēķētājs un 1 dāma zem pirmā uzkalniņa
būtu vietā. Ja (starp egli kungs 1 dāma sola labā
otra un kungu); 1 un uz
pusē;
aizskarsiet bumbiņu 1 cilvēks, kas ieradies suņa pavadībā (labā pusē!); 1 fotogrāfs,
ar abiem pirkstga- kas paslēpies aiz egles; 1 gleznotājs aiz kreisajiem krūmiem; 1
liem reizē un mēģi- makšķernieks ezera malā; 1 bērns, kas uzrāpies kokā; 1 airē-
nāsiet to ripināt, ju- tājs, kas uzvilcis laivu krastā (labā pusē); 1 peldētāja, kas pa-
tīsiet pirkstiem metusi krastā veļu; 1 bērns, kas iemetis akmeni
zem ezerā (labā
divas bumbiņas. Tas pusē); 3 cilvēki aiz peldētavas sētas; 1 kas nupat
peldētājs, no
tādēļ, ka katra pirk steķiem ielecis ūdenī; 2 peldētāji ezera kreisā malā; 1 airētājs
sta gals ziņo sma- aiz egles zara. Kopā 30 cilvēku. Ar labu gribu varētu arī mazāk
ziņojumus apvieno,
un mēs jūtam vienu
Jautājums: Esmu 18
g. vecs. Līdz 16 gadiem man seja bija pusēm ar rožūdeni. Sviedru smakas aizdzīšanai vislabākais ir
tīra veselīgi sārta. Pēc skolas beigšanas iestājos bieža saules katru noteikti
un mēchaniskā mazgāšanās, peldēšanās, un dienu
darbnīcā tur Kad
par mācekli, darbs bija netīrs. Seja kļuva bālāka, pusstundu gaisa peldes. uzlabosies asins sastāvs, vispā-
sāka rasties melnie sarkani sacietējumi t. t, Sārtums veselības tad arī
punkti, v. rīgais stāvoklis, svīšana mitēsies.
vaigos izzuda kļuvu bāls. Kad nomazgāju ziepēm, seja Jautājums: Pirms 3 nedēļām
un ar man uz
deguna uzmetās maza
sūrst, deguns kļūst pavisam sarkans. Kādus līdzekļus lietot? pumpiņa. To izspiedu un uzliku jodu. Šinī vietā radās liels sar-
darbs bija vēl daudz vairāk šis at- buli iznīcināt I—21 —2 reizēs
netīrs, jo iekšķīgi darbs var ar elektrolizi.
stāj maitājošu iespaidu uz veselību. Tāpēc arī bālums, netīrā se- Jautājums: Ļoti taukaina sejas āda. Ir melnie punkti un
jas āda, sarkanais deguns. Tas viss norāda, ka esat kļuvis sli- izsitumi. Ļoti daudz izsitumu arī uz muguras, visvairāk uz
Seju ārīgi varat kopt šādi: vakarā notīriet eļļu, tad sauli katrā vajadzīgi, tā
ar nai. Apstarojumi ar kalnu ziņā jo tikai
nomazgājiet remdenā ūdenī ar ziepēm. Pa nakti pārklājiet ar varat atsvabināties no esošiem izsitumiem, ādas taukošanās un
2. receptē minētām zālēm (Perhydrol etc.), No rīta noslaukiet rētām. Lai tas vairs neatkārtotos, tomēr vajadzīgas iekšķīgas
ar ēteri, arī pāra reizes dienā vēl notīriet ar ēteri. Vēsā laikā, zāles, un tās atkal var parakstīt vienīgi ārsts. Arī neapmierino-
ejot ārā mitrumā seju labi ieziest Izmanto- matu liek domāt sliktu sastāvu.
un vēsumā, ar eļļu. šais stāvoklis par asins Tas
jiet vēl brīvo laiku
vasaru: uzturaties pēc iespējas visu ārā, pie- jāpārbauda. Matos, resp. galvas ādā, iemasējiet pārvakarus hi-
dalāties kādā
sportā, peldaties jūrā, ēdiet daudz augļu un dār- giēnisko matu
pūderi.
zāju nevārītā veidā, sevišķi burkānus, tomātus, kāļus. Jautājums: Kā nodzīt izsitumus? Tie jau četrus gadus uz
Jautājums: Garums 160 cm, sveru 52 kg. Ļoti svīstu, galva sejas un muguras.
Visi tirgū esošie un ārstu parakstītie ārējie
sāp, galvas āda niez, mati krīt Mati paliek
ārā. tumši un tau- līdzekļi nepalīdz. lekšķīgi esmu lietojusi ichtalbīnu, arsēnu, me-
kojas. Kā iznīcināt liekos matus? Ēstgriba laba, tikai galva dicīnisko raugu, zivju eļļu, bet visi minētie līdzekļi manāmus
reibst. Atbilde (E. L. Zemgalē): Svars jums daudz par mazu. rezultātus nav devuši. Pašlaik ņemu rentgena apstarojumus, pēc
Svara iztrūkums liek domāt, ka esat arī stipri maza s i - otrā apstarojuma vēl neko nemanu. Ko man darīt, lai iegūtu
nīg Varbūt ir tārpi.
a. arī Tas viss jānoskaidro, tāpēc katrā tīru sejas ādu? Atbilde (Gaujienā): Ichtalbīns, arsēns, raugs, tie
ziņā griežaties drīzumā pie lai noskaidrotu veselības stā- visi ir šabloniski līdzekļi, kurus dod katrā gadījumā, bet
ārsta, ne
vokli, asins sastāvu. Tikai tad ārsts varēs noteikt pareizos ārstē- katrā tie līdz. Pat ļoti bieži nelīdz, jo cilvēks ar visām savām
šanas paņēmienus un līdzekļus. Matu izkrišana un taukošanās kaitēm un vājībām ir personība, individs, un kā tāds
arī vārda
ceļas no mazasinības. Mazgāšanas starplaikos galvas ādā viņš jāārstē. Kāpēc neesat ne minējusi par vispārīgo
iemasējiet pārvakarus higiēnisko matu pūderi. Liekos matus uz veselības stāvokli? Kāds ir asins sastāvs, dziedzeru darbība, vai
sejas var izņemt ar diatenmiju, uz rokām un kājām nav iespē- nav tārpu? Bez jau jūsu minētiem līdzekļiem ir vēl daudz citu,
jams tos iznīcināt, jo tur to ļoti daudz. Tur tos var pa- dažādi dziedzeru un citi iešļircinājumi, apstarojumi ar kalnu
darīt tikai bālus ūdeņraža pārskābuļa kompre- t. t. zinot pareizo iemeslu noteikt pareizos
un nespēcīgus ar sauli v. Tikai varēs
sēm. Roku mīkstināšanai ņemiet vakaros glicerīnu, sajauktu uz ārstēšanas līdzekļus un paņēmienus.
kauņa vai apjukuma. Tā tad parastos apstākļos sarkšana ir dažādu ķermeņa augšdaļu. Tās ir bailes no sarkšanas, kas nemitīgi tirdī
jutu dabīgs izpaudums, sevišķi, ja šīs jūtas ir īstas dziļas. kas tām Bet vajaga tikai pacensties domāt, ka
un tos, padodas.
Tomēr tik vienkārši atbildēt nevar. mūs neviens neievēro, jo nemaz neesam nosarkuši, un bailes
kas liek rada citi ceļi. Daudz kustību svaigā gaisā; dabīgs,
mas, nosarkt, rodas smadzenēs. Tās kairinājumu vēršanai jāmeklē
garenās smadzenēs, kur atrodas simpātiskās sistēmas ne pārāk trekns ēdiens, atturēšanās no tējas, kafijas, alkohola,
nervu
centrs. Nervi aiznes šo kairinājumu līdz tanīs vietās, dzīves veids; varbūt viegli nomierinoši
ādai, sevišķi normāls pat līdzekļi,
kas pret kairinājumiem jūtīgākas. Parasti tā ir seja, kakls, ausis. No piem,, baldriāna tēja —
tie ir līdzekļi, kas nostabilizē nervu
karsta kārtā
kairinājuma asins trauki paplašinās un seja kļūst un sistēmu un tādā novērš arī sarkšanu bez redzama iemesla.
sārta. Šo karstumu un nosarkšanu savukārt uztver tā sauktie Arī stipra griba palīdz iegūt varu pār ķermeni. Vajaga censties
sajūtu nervi paziņo smadzenēm. Tā rodas dīvainā kauna valdīt tām izpausties. Ar to jūs nemaz nekļū-
un un
pār jūtām. Neļaut
neveiklības sajūta, kas parasti seko nosarkšanai. siet jūtu nabagāki, bet gan iemācīsaties būt kungs pats pār sevi.
Visa šī sarežģītā norise norit mums pašiem negribot, gluži
neapzinīgi. Tomēr ikviens iemācīties nosarkšanu
var pārvarēt, ja
*#Jg3Bg*^
sarkšana atkarīga, iespaido dziedzeru darbība un ārējie noti-
sarās rai-
*
kumi.Bērni sarkst daudz retāk nekā jaunieši pūbertātes gados.jo bumiem un citiem sejas defektiem; \.
bērnu jūtu dzīve nav satraukta. Viņos valda tas lielais miers,
kuru cilvēks
atgūst atkal tikai sirmā vecumā. „Vētru un dziņu" Ziepes „Pe ruin*
r
medicīniski-
$s" m
fļ
kosmētiskas <
hols.
»Peruin
Pūbertātes laikā nervu sistēmu jo stipri iespaido dziedzeru
Šis smalkais, ziedu puteklīšiem
jjļĒk .^k.
darbība. Tādēļ arī sarkšanai šai laikā bieži nav nekāda apzināta
iemesla.
līdzīgais pūderis <
Visi iekšējie vai ārējie traucējumi tā tad atspoguļojas
nervu sistēmā, un tā savukārt var radīt lielāku vai mazāku kai-