Aleksandrs Radionovs 8.

A
Pauls Dambis
Виды деятельности

•органист
•дирижёр
•композитор
•педагог
•Личная информация

Dambis Pauls Miervaldis ( *1936.30.VI Rīgā ) – komponists, pedagogs, ērģelnieks,

kordiriģents.
•Tēvs
Jēkabs D. un māte Anna D. bijuši apveltīti ar skaistām balsīm un dziedājuši koros.
• Mācījås Rīgas 15. psk. un 1. BMS, no 1952 apguvis ērģeļsp. pie Rīgas Sv. Pāvila bazn.
ērģeln. E. Didrihsones, tad 1954 iestājies un māc. Jelgavas MV kordiriģ. kl. pie J. Kaijaka,
beidzis 1957. Šajā laikā spēl. ērģeles Jelgavas Sv. Annas baznīcā, bijis Jelgavas raj. kult.
nama mākslinieks, vadītājs un vairāku koru diriģents, rakstījis par mūz. jautājumiem laikr.
Zemgales Komunists. 1957-62 stud. LVK kompozīcijas nod., kur abs. V.Utkina klasi ar
kantāti Dzimtenes ūdeņi sauc tenoram, korim un simf. orķ. (A.Vējāns). Studiju laikā bijis
Ludzas raj., Limbažu raj. un Jūrmalas koru virsdiriģents, vad. vok. trio un bijis tā
pavadītājpianists. Bijis Drāmas t-ra mūz. daļas vad. (1960-62), TV filmu apvienībā Telefilma
skaņu rež. un komp. (1964-68). Kopš 1966 ir Ljas KS biedrs, bijis tās valdes priešs. vietn.
(1968-78), valdes priekšs. (1984-89). No 1972 pasn. LMA : no 1979 docents, 1987-93
komp. katedras prof., 1982-89 tās vadītājs. Audzēkņu vidū: L.Amoliņš, I.Breģe, S.Mence,
V.Zilvers, M.Gribinčika u.c. Pasn. komp. arī EDMV (1962-74) un RDKS ( no 1994). 1990 D.
beidzis mākslas menedžmenta kursus NY U, ASV, 1994 mūzikas vadības kursus Intitut für
Musik und ihre Didaktik Flensburgā, Vācijā. 1993-94 viņš bijis mūz. direktors
Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts Egebekas pilsētās. Kopš 1994 vada Mūz. vēstures un
mākslas menedžmenta kursus Ljas KA, kopš 1998 ir tās valsts asoc. profesors. D. bijis Ljas
mūz. skolot. asociācijas priekšs. (1991-93). Kopš 1994 ir Latv. akadēmisko mācībspēku un
zinātn. savienības biedrs. D. ir bij. PSRS jauno komp. konkursa (1971) un komp. konk.
(1975) laureāts. 1990 ieguvis 2. vietu

•Mūzikas konkursā ASV, 1991 kļuvis par LKS balvas laureātu, 1995 viņam piešķirts LKF
Stokholmā grants mūzikā, bet 1997 PBLA KF grants mūzikā. 2000 D. ieguvis 1. Vietu Starpt.
Ziemeļvalstu komponistu darbu konkursā Oslo. 1970-96 izskanējuši daudzi D. autorkoncerti
gan Rīgā un dažādās bij. PSRS pilsētās, gan arī ASV, Čehijas, Kanādas un Vācijas pilsētās.
Viņa mūzikai raksturīgs intelektuālisms, tajā izpaužas latv. tautas mūzikas intonatīvā
savdabība, interese par renesanses mākslu un 20. gs. kompozīcijas tehnikām. 1975 D.
piešķirts N. b. m. d., bet 1986 Tautas mākslin. nosaukums. Viņam veltīts rež. R.Celmas
veidotais kinožurn. Māksla (1987, nr.4 ). No 1991 D. regulāri raksta par mūz. jautājumiem
laikr. Laiks un Latvja Amerikā. D. dzīvesbiedre aktrise un TV diktore Zaiga Vīnerte.

•Darbi
Mūzikas menedžments un menedžeris darbībā, rokr. 1992; Par bērnu muzikālās
audzināšanas intensificēšanu, rokr., 1993; Mūzikas bizness ASV un Eiropā, rokr.,
1996; Klusuma, telpas, krāsas un skaņu spēles [mācību grāmata komp. un
improvizācijas kursa apguvei], rokr., 1997; 20. gadsimta mūzikas vēsture : Ceļi un
krustceļi, R., 2003; Composer and Folktune, rokr., 1982; Studies of Latvian Music,
rokr., 1990 u.c.

SKAŅDARBI.
Operas: Spārni (J.Peters, 1970); Vēstules nākamībai, monoopera (V.Oga, 1972);
Karalis Līrs (V.Šekspīrs raiņa un B.Pasternaka atdzej., 1987); Putnu ceļš, kameropera
mecosopr., basam, korim un kamerorķ. (J.Medenis, B.Martuževa, 1998). Mūzika
filmām: Dzīvais māls, dok. f. (1965), Jautrie draugi, anim. f. (1966); Senā saule, dok. f.
(1966); Melnbaltā varavīksne, dok. f. (1966); Lietaina diena, anim. F. (1966); Kā lietus
un vēji sitas logā, m. f. (1967); Pusstunda Latvijā, dok. f. (1967); Bez leģendām dok. f.
(1967); Pie Senča, dok. f. (1967); Dullais Dauka, anim. f. (1968); Ziedi tev, dok. f.
(1968); Latvijas vitrāžas , dok. f. (1968); Koki aug, dok. f. (1970); Gadskārtas, dok. f.
(1971); Rīga akmenī un Bronzā, dok. f. (1971);Vanadziņš, TV filma (1972); Vēstules no
tēva mājām, dok. f. (1972); Šahs briljantu karalienei, m. f. (1972); Dzintariņš, TV filma
(1973); Dziesma Rīgai, dok. f. (1973); Jūriņ prasa smalku tīklu, dok.f. (1975); Zobena
ēnā, m. f. (1976); Lāsts, dok. f. (1973); Noaust varavīksni, dok.f. (1977); Sirmā gvarde,
dok. f. (1977); Dillī Dallī Saules dārzā, anim. f. (1978); Vilkatis Toms, m. f. (1983),
Fronte tēva pagalmā, m. f. (1984); Apbraucamais ceļš, m.f. (1986); Kanta kaps, m. f.
(1991, mūz. ieguvusi Lielā Kristapa balvu); Ebreju iela, dok.f. (1992); Kārlis Ulmanis,
dok. f. (1996); Divdesmitā gadsimta Madonna, dok. f. (2001). Mūzika t-ru izrādēm:
Drāmas t-rī - Augšāmcelšanās (Ļ.Tolstojs, 1960); Zaļie un vējainie pavasari (1961);
Jūras vārti (D.Zigmonte, 1961), Mīļais melis (Dž. Kiltijs, 1962); Plaisa mākoņos
(A.Deghlavs, A.Upīts, 1962); Amerikāņu traģēdija (T.Dreizers, 1962). Rīgas Krievu
drāmas t-rī - Kaukāza krīta aplis ( B.Brehts, 1968); Arī gudrinieks pārskatās (
A.Ostrovskis, 1973); Sarunas ar Sokrātu (E.Radzinskis, 1974); Pīļu medības
(A.Vampilovs, 1976); Karalis Līrs (V.Šekspīrs, 1977); Sprīdītis (A.Brigadere, 1979);
Rekviēms mūķenei (V.Folkners, A.Kamī, 1980); Spēles ar džinu(1981); Pasaka par
zaldātu un čūsku (1984); Nerona un Senekas laika teātris (A.Radzinskis, 1984); Kāds
pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (D.Vasermanis pēc K.Kīzija, 1984); Gals labs – viss labs
(V.Šekspīrs, 1985);Kam pieder šie vecīši (B.Vasiljevs, 1985); Trīs meitenes Zilā
(L.Petruševska, 1986); Mirāžas (R.Ezera, 1987); Hamlets (V.Šekspīrs, 1988). Liepājas
t-rī - Ļaunais gars (R.Blaumanis, 1975). Valmieras drāmas t-rī – Spēlēju, dancoju
(Rainis, 1981); Mazais Eijolfs (H.Ibsens, 1982); Mīla stiprāka par nāvi (Rainis, 1983);
Dailes teātrī - Krauja (I.Gončarovs, 1982). Vok. instr. mūzika: Džordāno Bruno sārts,
poēma j. k., teicējam un instr. ans. (P.E.Rummo, 1965); Ikars, poēma j. k., teicējam un
klav. (E.Mieželaitis, 1966); Kurzemes burtnīca, cikls j. k. un klav. (tdz., 1967); Zilā
planēta, oratorija j. k., z. k., tenoram, mecosopr., teicējam un simf. orķ. (Hesiods,
Lukrēcijs, Dž.Bruno u.c., 1967); Koncerts rekviēms 2 koriem, 2 zēnu balsīm, ērģelēm
un zvanam (I.Lasmanis, 1967); Stanza di Michelangelo. oratorija j. k. un ērģ.
(Mikelandželo, 1971); Cīņu un uzvaru laiks, simfonija j. k., mecosopr., tenoram
(I.Lasmanis, 1975); Danču dziesmas, cikls j. k. un instr. ans. (tdz., 1975.); Koncerts
balsij, flautai un kamerorķ. (1977); Nāras dziesma, pasaka 2 teicējiem, 2 solistiem un
simf. orķ. (K.Skalbe, 1980); Atomus j. k., zēnu balsīm un sitaminstr. (F.Kleins, 1981);
Ziemas spēles, kantāte j. k. un instr. ans., (tdz., 1983); Putnu balsis no Latvijas
Sarkanās grāmatas, j. k. un instr. ans. (tdz., 1983); Concerto fantazia on in nomine
Albrecht Dürer, j. k., klav., sitaminstr. un diaprojekcijai (tdz., 1983); Dievnamā j. k. un
ērģ. (V.Toma, 1988);Mistērija j. k., mecosopr. un ērģ. (1991); Jaunu dziesmu, oratorija
solistiem, j. k. un orķ. (A.Eglītis, 1995); Sv. Augustīna lūgšana j. k. un ērģ. (1997); La
Dolce Cori di Paradisso solistiem, j. k., ērģ., fl., zvanam (Dante, 1999); Rīgas psalmu
grāmata solistiem, j. k. un ērģ. (2000);Naida un piedošanas dziesmas, oratorija zēnu
korim, sopr., mecosopr., ērģelēm (2001); Canto e episodi j.korim, vij., čellam un
kamerorķ. sitaminstr., (2002, godalgots Kremerata-baltica skaņdarbu konkursā 2003);
Kristus atnākšana, sopr., korim un ērģ. (A.Dāle, 2003); Ziemassvētku kantāte
mecosopr., j. k. un instr. ans. (2003); Orķestra mūzika: Jaunatnes uvertīra (1961);
Adagio stīgu orķestrim (1964); Svētku mūzika (1967); Simfonija lielam simf. orķ.
(1972); Oda priekam un mieram (1972); Ar brālīti dancot gāju (1974), Balāde
kamerorķestrim (1975); Manas dzimtenes gaita simf. orķ. un j. k. (L.Brīdaka), 1978);
Koncerts divertisments vijolei un kamerorķ. (1981); Koncerts klavierēm un orķ. (1987);
Crux kamerorķestrim (1989). Koriema capella: Laurae cantum, cikls j.k. (Petrarka,
1966); Sērdieņu dziesmas, cikls siev.k. (tdz., 1968); Canti de dormire, vokalīze siev. k.
(1969); Kursas dziesmas, cikls j. k. (tdz., 1970); Jūras dziesmas, cikls j. k. (tdz., 1971);
Blēņu dziesmas, cikls siev. k. (Ā.Elksne, 1971); Rīgas dziesmas, cikls j. k. (tdz., 1973);
Ganu balsis, cikls j. k. (tdz., 1974); Rhitmi barbarici, cikls j. k. (tdz., 1978); Meklētāji,
cikls j. k. (L.Paegle, 1980); Darba dziesmas, cikls j. k. (tdz., 1980); Dzelžu vārdi, trīs
balādes j. k. (L.Brīdaka, 1980);Gadskārtas siev. k. (Rainis, 1980); Ziemas spēles j. k.
(1983); Gadalaiki, cikls siev. k. (Bašo, 1984); Pavasara kamersimfonija (Rainis, 1985);
Vienīgā zvaigzne, cikls siev. k. ( Rainis, 1985);Pavasara spēles (tdz. vārdi, 1990); 8
psalmi korim (1990); Dziesma smilgai (M.Vitrupe, 1991); Dziesma rasai j. k. (M.Vitrupe,
1991);Jautājums j. k. (H.Krūmiņš, 1992); Dāvana j. k. (H.Krumiņš, 1992); Kur tu esi j. k.
(H.Krumiņš, 1992); Modies, modies, Tēvzeme, modies j. k. (A.Eglītis, 1994); Latvju
korāļi ( I – 1994, II – 1998); Koncertfantāzija j. k. (1995); Soft Summer Songs j. k.
(J.G.Braun, 1995); Nakts čuksti siev. k. (J.G.Braun, 1996); Gradual siev. k. (1997);
Kalado j. k. (1997); Trīs deju dziesmas j. k. (1998); Dzelzim dzimu, siev. k. (1998); Canti
Franciscani j. k. (1998);Te Deum siev. k. (1998); Missa alchemica j. k., (1999); Adfere
Domino j. k. (1999); Laudate Dominum j. k. (1999); Lux Mundi j. k. (1999, godalgota
Ziemeļvalstu komp. konkursā); Quid est homo j. k. (2000); Lux et Tenebrae j. k. (2000);
La Dolce Voces siev. k. (2000); Kurzemes Mīraklis siev. k. (2000); Koptu psalms j. k.
(2000); Kumranas pateicības psalms, j. k.(2000); Odes of Solomon j. k., siev. k. (2000),
Mazais putnu koncerts siev. k. (2003).Vok. kamermūzika: Četras rudens freskas
mecosopr. un stīgu kvartetam (A.Krūklis, 1964); Sieviešu dziesmas, cikls sopr. un
klav. (tdz., 1966); Vidzemes kalendāra dziesmas, cikls. sopr. un klav. (tdz., 1968);
Itālijas dienasgrāmata, tenoram un klav. (A.Bloks, 1970); Deviņi hoku balsij un klav.
(1971); Trīs Imanta Ziedoņa un Paula Dambja variācijas mecosopr. un klavierēm
(1973); Šekspīra mūzika balsij un instr. ans. (V.Šekspīrs, 1976); 12 dziesmas balsij un
klav. (tdz., 1986); Zvaigžņu katedrāle balsij un klav. (H.Krūmiņš, 1990); Vakara mūzika
balsij un klav. (H.Krūmiņš, 1991), Draugi basam un klav. (H.Krūmiņš, 1991); Mūžīgā
vienībā mecosopr. un klav. (1996). Instr. kamermūzika: Quartetto Nr. 3 per archi (1966);
Quartetto nr. 4 per archi (1971); Quartetto Nr. 5 per archi (1983); Klavieru trio nr. 2
(1985); Reflections and Meditations fl. un klav. (J.B.Broun, 1990); VI stīgu kvartets
(1992); Partita C-A-G-E vij., altvij., fag. un klav. (1997); Home Coming fl., čellam, un
čembalo (1999); Koncertino cembalo un stīgu kvartetam (2000, ASV CF fonda
pasūtījums). Mūzika klavierēm : Sonata nr. 3 (1968); Sonata nr. 4 per piano duo
(1970);Spēles (1-10) divām klavierēm (1973-79); Grāmata klavesīnam (1978); Desmit
etīdes klavierēm (1983); Pirmā nošu burtnīca (1985); Prelūdija (1998); Sonāte klav. nr.
5 (1998). Mūzika ērģelēm: Partita (1993, latv. ērģ. ģildes ASV pasūtījums); Sonāte
(1993); Entrè (1993); Variationen über eines lettisches Volkslied (1993); Toccata alla
fantasia (1993); Gebiet (1994); Ceļā (1994); Passion (1994); Pārtrauktā bērna
vakarlūgšana (2002).

● Diskogr.
LP, Latviešu dziesmas : Kamerkoris “Ave Sol” [P.Dambis Jūras dziesmas],
33CM-03375-6, Melodija, 1972; LP, Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais koris [ P.Dambis
Stanze di Michelangelo], C30-05336, Melodija, 1973; LP, Vīru koris “Dziedonis” :
Diriģents Imants Kokars [ P.Dambis Karavīru dziesma], C60-06358; Melodija, 1976;
CD, Latviešu kordziesmas antoloģija [P.Dambis Lux Mundi; Dziesma smilgai], V,
2001; CD, Sacrum [P.Dambis Kristus atnākšana]; CD, Latviešu kordziesmas
antoloģija : Dvēseles ceļi [P.Dambis 8 psalmi korim a capella]; CD, Latviešu koru
antoloģija IX [ P.Dambis Ar brālīti dancot gāju; Ziemas spēles] u.c.

● •Literatûra.

Kārkliņš L., Simfoniskie darbi latviešu mūzikā, R., 1973, 292. lpp.; Kārkliņš L.,
Plašumā un dziļumā : Pārdomas pēc Paula Dambja autorkoncerta // LunM, 1974. 15.
VI; Grīnfelds N., Padomju latvijas mūzika, R., 1976, 222. lpp.; Purene Dz., Vēstules
nākamībai // Karogs, 1976, 3, 184.lpp.; Kārkliņš L., Paula Dambja jaunākie kora
mūzikas cikli // LunM, 1976.14.VIII; Lūsiņa I., Par faktūras un mūzikas tēlu vienību //
LunM, 1977. 2. XI; Kļaviņa V., Janevica A., Latviešu mūzikas literatūra, R., 1980, 261.
lpp.; Gtrāvītis O., Vokālās kamermūzikas daudzsološi atzari // LunM, 1981. 10.IV;
Darkēvics A., Pauls Dambis // Latvija ’86, R., 1985, 78.lpp.; Jakovicka L., “Latvijas
putnu balsis” Maskavā //RB, 1985. 26.II; Padomju Latvijas Mūzikas festivāls 1986, R.,
1986, 10. lpp.; Briede V., No visuma līdz dvēsles dzīlēm slēptām // Cīņa, 1986. 12. IV;
Pļavniece S. Ieaudzis tautasdziesmā // Pad. Jaun., 1986. 1. VII; Rozeniece A., Mūzikā –
cilvēka lielums // Cīņa, 1986. 31. I; Sarkane L., Komponista jubileju ieskandinot //RB,
1986.17.II; Zemzare I., Paula Dambja autorkoncertā // LunM, 1986. 7. II ; Zemzare I.,
Priekšvārds neuzrakstītai grāmatai par Paulu Dambi // Māksla, 1986, 2, 26.lpp.;
Zemzare I., Par P.Dambja radošā darba vakariem Krievu drāmas težtrī un
konservatorijā // Māksla, 1987. 2. 78.lpp.; Latviešu komponisti un muzikologi [sast.
L.Fūrmane], R., 1989, 30.lpp;Zemzare I., Paula Dambja spēles, R., 1990; Šturms A.,
Paula Dambja mūzika Ņujorkā // Laiks, 1990. 7. XI; Kalna B., Par mūziķu nokļūšanu
Eiropā un dienišķo maizi // Izglītība, 1992. 9. I ; Rokpelnis J., Matīsielas zaļumnieki //
Rīgas iedzimtie, R., 1997, 187.lpp.; Lūsiņa I., Paula Dambja mūzikas apgaismība //
Diena, 2000, 26. VI; Lukševica L., Gribētos, lai mūzika mūs sargātu //LunML, 2001. 25.
I; Grove’s Dictionary of Music and Musicians, V; Silabriedis O., Alķīmiķis ar ganu zēna
balsi // Mūzikas Saule, 2006, 3, 16. lpp

•Avoti:
•www.garamantas.lv
•https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Pauls
•https://rus.atlants.lv
•www.letonika.lv
•https://core.ac.uk