Kā iegūt Latvijas pilsonību un kā no tās atteikties

Citu valstu pilsoņiem, lai naturalizācijas kārtībā iegūtu Latvijas pilsonību, jāatsakās no
savas iepriekšējās pilsonības, jo nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.
Vairāk nekā 82% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsonība –
noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Lai veiksmīgi varētu
iegūt Latvijas pilsonību vai atteikties no tās, jāņem vērā, ka
šajā procesā prasības bieži vien nav viennozīmīgas. Tās
atkarīgas no katras individuālās lietas, piemēram, kādā veidā
pilsonība tiks iegūta, vai personai nav noteikti atvieglojumi utt.

Pilsonības iegūšanas veidi

Latvijas Republikas pilsonību var iegūt trijos veidos. Pirmkārt,
naturalizācijas (uzņemšana pilsonībā) kārtībā. Otrkārt, reģistrējot
Latvijas pilsoņa statusu. Tāpat arī pilsonību var iegūt par īpašiem
nopelniem Latvijas labā. Šādu lēmumu pieņem Saeima.

Pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā

Pilsonības likuma 10. pants noteic, ka personu pēc tās lūguma var
uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Pretendentam ir jābūt
reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, sasniegušam 15 gadu vecumu, ar legālu
iztikas avotu, viņa pastāvīgajai dzīvesvietai ne mazāk kā piecus gadus
jābūt Latvijā, jāprot latviešu valoda, jāpierāda zināšanas par Latvijas
vēsturi, Satversmes pamatnoteikumiem un jāzina valsts himnas teksts.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka, lai kļūtu par Latvijas pilsoni, jāatsakās no
savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ja tāda ir bijusi. Kopā ar
vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri
pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Iesniegumi par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā tiek

pieņemti no 1995. gada 1. februāra. PMLP apkopotā statistika par
naturalizācijas procesu līdz 2011. gada 31. augustam liecina, ka kopš
naturalizācijas procesa sākuma Latvijas pilsonībā uzņemtas 136 897
personas. Visaugstākais pilsonībā uzņemto personu skaits ir laika
periodā no 1999. līdz 2006. gadam.

Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana

Pilsoņa statusa reģistrēšana ir viens no izplatītākajiem pilsonības
iegūšanas veidiem, jo tas galvenokārt attiecas uz visiem
jaundzimušajiem, latviešiem un Latvijas pilsoņu pēcnācējiem. Pilsonības
likums Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu paredz vairākos gadījumos,
piemēram, latviešiem un līviem, kuriem Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.
Arī personām, kurām 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonība, ir
tiesības reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu. Tāpat to drīkst darīt šo
personu pēcnācēji, ja tie pēc 1990. gada 4. maija nav ieguvuši citu valstu
pilsonību. Vēl viena grupa, kura var reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu, ir
personas, kuras dzīvo Latvijā un ir ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo
vidējo izglītību latviešu valodā, mācoties pamatskolā vai vidusskolā no
pamatskolas vai vidusskolas pirmās klases, un kurām nav citas valsts
pilsonības.

Pilsoņa statusa reģistrēšana bērnam

Bērnam Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana iespējama, ja, viņam
piedzimstot, vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Ja viens no
bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ir ārvalstnieks, tad vecāki
paši var vienoties, kuras valsts pilsonībā reģistrēt mazuli. Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes novērojumi rāda, ka Latviju pametušie
tautieši, kas šobrīd pārcēlušies uz dzīvi Īrijā, Lielbritānijā, Skandināvijas
valstīs vai citur pasaulē nereti saviem jaundzimušajiem bērniem izvēlas
divas pilsonības – gan noformē piederību Latvijas pilsonībai, gan arī
pieņem attiecīgās ārvalsts pilsonību, ja to pieļauj šīs valsts normatīvie
akti.

"Saskaņā ar Pilsonības likuma normām, izvērtējot bērna piederību

Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība
netiek vērtēta kā kritērijs. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespēja savus
ārzemēs dzimušos bērnus reģistrēt gan par Latvijas pilsoņiem, gan arī
vienlaikus saglabāt šīs ārvalsts pilsonību, ja tāda ir bijusi piešķirta. Tas
pats attiecas arī uz tiem bērniem, kas dzimuši jauktajās ģimenēs, jo bieži
vien šiem bērniem ir iespēja otru pilsonību "mantot" no tā vecāka, kurš
ir citas valsts pilsonis," skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs
Andrejs Rjabcevs. Sevišķi aktuāli tas esot ģimenēs, kur viens no bērna
vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – Krievijas, Ukrainas vai citas
bijušās PSRS valsts pilsonis, kuram nav brīvas ceļošanas iespējas
Šengenas zonā. Šādos gadījumos vecāki labprāt bērnam pieprasa abu
valstu pilsonības, jo tādējādi bērns iegūst iespēju brīvi ceļot gan
Šengenas zonā ar Latvijas pilsoņa pasi, gan arī uzturēties Krievijā vai
citās valstīs kā šo valstu pilsonis.

Latvijā norma, ka bērns var saglabāt dubultpilsonību līdz 18 gadu

vecuma sasniegšanai un tad ir jāizdara izvēle par labu kādai no valstīm,
Pilsonības likumā nav iekļauta, līdz ar to tie bērni, kas dzimuši pēc
1992.gada un ir tiesīgi būt gan Latvijas, gan citas valsts pilsoņi
vienlaikus, šo savu privilēģiju nezaudē arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Kopumā pagājušajā gadā Latvijas pilsonība piešķirta 1577 ārvalstīs
dzimušajiem bērniem, kuriem abi vecāki vai vismaz viens no viņiem ir
bijis Latvijas pilsonis. Tāpat vēl pilsonība pērn piešķirta arī 607 bērniem,
kuri dzimuši Latvijā, taču jauktajās ģimenēs, kur viens vecāks ir Latvijas
pilsonis, savukārt otrs – ārvalstnieks.

"Pilsoņa statusa reģistrēšana ir viens no

izplatītākajiem pilsonības iegūšanas veidiem, jo tas
galvenokārt attiecas uz visiem jaundzimušajiem,
latviešiem un Latvijas pilsoņu pēcnācējiem."
PMLP praksē nereti ir bijuši arī gadījumi, kad bērna vecāki nav zināmi,
tādu nav un bērns dzīvo kādā no Latvijas bērnunamiem vai
internātskolām. Arī šādos gadījumos bērns drīkst kļūt par Latvijas
pilsoni.

Vienkāršota Latvijas pilsoņa statusa reģistrācija ir iespējama arī pēc

1991. gada 21. augusta dzimušiem nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem.
Nepilsoņu un bezvalstnieku bērns var kļūt par Latvijas pilsoni, ja viņš
līdz šim visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis un viņa pastāvīgā
dzīvesvieta ir Latvija.

No 15 gadu vecuma persona iesniegumu iesniedz patstāvīgi. Taču, kamēr

bērns šādu vecumu nav sasniedzis, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir
tiesīgi iesniegt abi bērna vecāki, bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav
ieraksta par bērna tēvu, viens no bērna vecākiem, ja otrs vecāks ir miris,
vai bērna adoptētājs. Jebkurā gadījumā iesnieguma iesniedzējam jābūt
reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, arī bezvalstniekam vai nepilsonim, kam
līdz iesnieguma iesniegšanai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta vismaz
pēdējos piecus gadus.

Iesniedzamie dokumenti, lai iegūtu pilsonību

Ņemot vērā katru no pilsonības iegūšanas veidiem, nemainīga prasība ir
personu apliecinoša dokumenta (pases) uzrādīšana. Tomēr jāpievērš
uzmanība arī atšķirībām dokumentu iesniegšanā. Lai iegūtu pilsonību
naturalizācijas kārtībā, personai ir jāiesniedz dokuments par legālu
iztikas avotu, kvīts par valsts nodevas samaksu (ja persona no tās nav
atbrīvota), viena fotogrāfija (3 x 4cm) un naturalizācijas iesniegums. Ja
personai ir paredzēti kādi atvieglojumi naturalizācijas pārbaudījumu
kārtošanā, tad jāiesniedz arī apliecinājums tiesībām uz atbrīvojumu
(piemēram, izglītības dokuments, valsts valodas prasmes apliecība u.c.),
kā arī paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības
(pavalstniecības), ja tāda ir bijusi. Ja vienlaikus ar personu naturalizējas
arī bērns līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, papildus jāuzrāda bērna
dzimšanas apliecība un otra vecāka piekrišana. Ja bērns sasniedzis 14
gadu vecumu, viena fotogrāfija.

"No 15 gadu vecuma persona iesniegumu par

pilsonības iegūšanu iesniedz patstāvīgi."
Reģistrējot Latvijas pilsoņa statusu, uz katru no reģistrācijas veidiem
attiecas citas nepieciešamo dokumentu nianses, ar kurām plašāk var
iepazīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
mājaslapā: http://www.pmlp.gov.lv .
Laika periods
Pilsonības likuma 17. panta 2. punkts paredz pilsonības piešķiršanu
naturalizācijas kārtībā viena gada laikā, tomēr prakse pierāda, ka tas
iespējams daudz ātrāk. Šobrīd naturalizācijas process ilgst vidēji līdz
četriem mēnešiem pēc pēdējās zināšanu pārbaudes nokārtošanas brīža,
taču visu formalitāšu kārtošanas ilgums ir atkarīgs no katras
individuālas lietas – cik ātri un kādi tiek saņemti atzinumi no
kompetentajām iestādēm, sodu reģistra u.c.

Valsts nodevas samaksa

Ja Latvijas Republikas pilsonība tiek iegūta naturalizācijas kārtībā,
jāmaksā valsts nodeva, ko iespējams samaksāt gan jebkurā PMLP nodaļā
uz vietas ar bankas maksājumu karti vai ikvienā bankā vai pasta nodaļā.
Tās apmēru regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 234 "Noteikumi par
valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai". Šo noteikumu
2. punkts noteic, ka valsts nodevas pamatlikme ir 20 latu. Samazinātu
summu, proti, trīs latus, var maksāt vecuma un izdienas pensionāri, II
un III grupas invalīdi, valsts akreditēto vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu klātienes izglītojamie, valsts akreditēto augstākās
izglītības iestāžu pilna laika studējošie, trūcīgu ģimeņu locekļi vai
atsevišķi dzīvojošas trūcīgās personas, nodarbinātības valsts dienestā
reģistrētie bezdarbnieki, kā arī to ģimeņu locekļi, kurās ir trīs vai vairāk
nepilngadīgu bērnu. Valsts nodeva nav jāmaksā, ja pilsonību vēlas iegūt
politiski represēta persona, I grupas invalīds, bārenis, bez vecāku
apgādes palicis bērns vai valsts un pašvaldību sociālās iestādēs uzņemta
persona.

Zināšanu pārbaudes kārtība

Iegūstot Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā, ir jākārto
Pilsonības likuma trešajā nodaļā noteiktās zināšanu pārbaudes, kurās
tiek pārbaudītas latviešu valodas prasmes. Zināšanas tiek izvērtētas
divās daļās – rakstiski un mutiski. 90 minūšu laikā pretendentam par
noteiktu tēmu jāuzraksta darbs, jāizlasa piedāvātais teksts, kā arī
jāizpilda teksta satura izpratnes tests. Savukārt mutvārdu daļā
pretendents tiek intervēts par sadzīviskām tēmām, noskaidrojot viņa
runas prasmes.

Lai iegūtu pilsonību, sevi jāpierāda arī Latvijas vēstures, Latvijas

Republikas Satversmes pamatnoteikumu un himnas zināšanu pārbaudē.
Pretendentam gan mutvārdu pārbaudē, gan rakstiski, testa formā
jāatbild uz jautājumiem par Satversmi, vēsturi un kultūru, turklāt arī
jāuzraksta vai jānorunā valsts himnas teksts.

"Pilsonības likums paredz pilsonības piešķiršanu

naturalizācijas kārtībā viena gada laikā, tomēr
prakse pierāda, ka tas iespējams daudz ātrāk."
Valodas prasmes pārbaudi atkārtoti var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus
pēc iepriekšējās pārbaudes, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā mēnesi
pēc iepriekšējās pārbaudes. Šādu kārtību nosaka "Noteikumu par
Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas
Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un
Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi" 7. pants. Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldē informē, ka atkārtoti pretendentam jākārto tikai tā
pārbaudes daļa, kura netika nokārtota iepriekšējā reizē. Tomēr jāatceras,
ka katru pārbaudi pretendents drīkst kārtot trīs reizes. Ja nepieciešami
papildu mēģinājumi, Naturalizācijas pārvaldē jāiesniedz jauns
iesniegums.

Pilsonības likuma 21. pants paredz zināšanu pārbaudes atvieglojumus.

Personām, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu
mācībvalodas izglītības iestādēs, latviešu valodas prasmes pārbaudes nav
jākārto. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, ir atbrīvoti no
rakstiskajiem pārbaudījumiem, un viņiem savas zināšanas jādemonstrē
tikai mutiski. Arī I, II un III grupas invalīdiem piemērojama īpaša
zināšanu pārbaudes kārtība, kas atkarīga no personas invaliditātes.

Atteikšanās no Latvijas pilsonības

Ikviens, kuram ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai arī tā tiek
garantēta, ir tiesīgs atteikties no Latvijas pilsonības. Tomēr atteikšanās
iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

Kārtību, kādā tiek dokumentēta atteikšanās no Latvijas pilsonības,

reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 430 "Latvijas pilsonības
zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība ". Saskaņā ar šo
noteikumu 3. pantu iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības
jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Latvijas
diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iesniedzot iesniegumu,
persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi) un iesniegumam
pievieno dokumentu, kas apliecina, kādas valsts pilsonība personai jau ir
vai tiek garantēta, dokumentu par valsts nodevas samaksu vai
atbrīvojumu no šīs samaksas, kā arī divas fotogrāfijas (3 x 4cm).
"Ikviens, kuram ir citas valsts pilsonība
(pavalstniecība) vai arī tā tiek garantēta, ir tiesīgs
atteikties no Latvijas pilsonības."
Ministru kabineta noteikumos Nr. 410 "Noteikumi par valsts nodevu par
atteikšanos no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas
dokumentēšana " valsts nodeva par atteikšanos no Latvijas pilsonības ir
noteikta 15 lati. Savukārt politiski represētām personām, pirmās grupas
invalīdiem, bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un
personām, kuras saskaņā ar likumu ir atzītas par trūcīgām piemērojama
samazināta valsts nodevas likme 5 latu apmērā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs
A. Rjabcevs vēsta, ka šogad no Latvijas pilsonības atteikušās
133 personas, kas ir par 16% mazāk nekā 2010. gadā.

Uzziņai
Latvijā iesniegumus pilsonības iegūšanai gan reģistrācijas kārtībā, gan
naturalizācijas kārtībā var iesniegt PMLP teritoriālajās nodaļās visās
lielākajās Latvijas pilsētās: http://www.pmlp.gov.lv/lv/kontakti/ .
Papildu informācija par zināšanu pārbaudēm pretendentiem, kas
pilsonību vēlas iegūt naturalizācijas kārtībā, aplūkojama PMLP
mājaslapā: http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/Naturalizacija/parb
audes.html