Patstāvīgais Darbs: Neatkarības kara avotu analīze

Sasniedzamais rezultāts: skolnieks ir pilnveidojis savas avotu analīzes spējas un

kritisko domāšanu.
Uzdevums: Izlasiet tekstus! Atbildiet uz jautājumiem! (Par katru jautājumu 2 punkti,
kopā - 20).
Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas Dzelzs divīzijas komandiera majora Jozefa
Bišofa atmiņas:
“Visā savā Pirmā Pasaules kara kauju pieredzē nezinu nevienu gadījumu, kad ir bijis
jāuzbrūk cauri tik grūtam, ikvienu kustību kavējošam apvidum pret vecām, taču ļoti
labi nocietinātām pozīcijām, kuras ieņēmis fanātiski kareivīgs ienaidnieks”.
Latvijas armijas Vidzemes divīzijas komandieris Generālis Mārtiņš Peniķis:
“Galvenais iemesls mūsu uzvarai bija ne mūsu pārspēks (jo Latvijas armija bija
skaitliski mazāka-piezīme), bet mūsu vadības pārākums un mūsu karaspēka augstā
morāle, kas atvēlēja vadībai pieņemt diezgan riskantus lēmumus, būdama pārliecībā,
ka karaspēks to veiks un to arī tas godam veica.”
Latvijas armijas Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis:
“Ar uzbrukumu tomēr nevarējām vilcināties: kuru katru dienu Daugava varēja aizsalt
un tādā gadījumā Daugavas straume vairs nevarētu aizkavēt viņas pāriešanu no vācu
puses un mūsu mazajam karaspēkam būtu jāieņem daudz garāka fronte.”
“Mūsu rokās krita viens ienaidnieka atbalsta punkts pēc otra, un 11.novembra rītā
Pārdaugava atgādināja pilnīgu postažu, bet tanī vairs nebija naidīgā pretinieka
karaspēka. Misteriozā nakts uz 11.novembri, bālās mēneša gaismas apstarota,
atgādināja “raganu katlu” un neiedomājamu sajukumu.”
Latvijas armijas virspavēlniecība Kārļa Ulmaņa valdībai 1919.gada 11.novembrī
ziņoja:
“Mūsu uzvarošā armija, pilnīgi satriecot ienaidnieka sīvo pretestību Torņkalnā, un
izvirzoties līdz Rīgas-Jelgavas šosejai, ieņemdama namu pēc nama, iztīrīja no
pretinieka Pārdaugavas (Rīgas) priekšpilsētas. Ieguvumu skaits vēl nav noskaidrots.
Mēs turpināsim spiest ienaidnieku un ieņemt tālākos punktus visā mūsu līnijā.”
Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks Ģenerālis Pēteris Radziņš:
“Lielajā karā norūdītie, labi apmācītie un savus ieročus lieliski pārzinošie vāci-
bermontieši bija jāuzskata par ļoti labu un kaujasspējīgu karaspēku. Bermontieši-
krievi jau bija daudz sliktāks un vājāks kaujas materiāls. Vispār jau bija jānāk pie
slēdziena, ka Bermonta karaspēks skaita, apbruņošanas, tehniskās apgādāšanas, un
organizācijas ziņā bija ir pārāks par Latvijas karaspēku- dūšības ziņā bermontieti-
vācieti varēja pielīdzināt Latvijas kareivim […]. Starp to vācu kareivi, kurš cīnījās
Pasaules karā un vācu kareivi Bermonta armijā, bija liela starpība. Pirmajam bija liels
morālisks spēks un sajūsma, jo viņš karoja par savu tēvu zemi, turpretī otrs zināja, ka
viņš strādā visai šaubīgas lietas labā un karo tikai tāpēc, lai dabūtu algu un
laupījumu.”
Jautājumi:
1. Izlasot Latvijas armijas virspavēlniecības ziņojumu Kārļa Ulmaņa valdībai
1919.gad 11.novembrī atbildiet, kāds notikums tiek svinēts Latvijā
11.novembrī t.i. Lāčplēša diena?
Rīgas atkarošanu, pretinieka iznīcināšana.
2. Nosauciet divas Latvijas armijas priekšrocības, kuras min Jozefs Bišofs, un
kuras palīdzēja Latvijas armijai cīņās par Rīgu uzvarēt!
Gudri aizņemtas pozīcijas, fanātisks kareivīgums
3. Nosauciet divus iemeslus kurus skaidri nosauc un vienu citu iemeslu, kurš ir
saprotams no Mārtiņa Peniķa rakstītā teksta, kāpēc Latvijai bija priekšrocības
cīnoties ar Bermonta armiju?
Vadības pārākums un mūsu karaspēka augstā morāle, kas atvēlēja
vadībai pieņemt diezgan riskantus lēmumus.
4. Vai pretinieka Jozefa Bišofa nosauktās priekšrocības sakrīt ar Mārtiņa Peniķa
nosauktajām? Pamatojiet kāpēc, jūsuprāt, tā?
Gandrīz, jo kā zināms, Latvijas armija nebija no tehniskas puses labi
gatava un tas, ko nosauc Mārtiņš, iznāk no tā, kā vajadzētu cinīties ar
visiem spēkiem, bet Jozefs domājis, kā tā esot sagatavota taktika.
5. Balstoties uz Krišjāņa Berķa rakstīto, kas bija tas, kas steidzināja Latvijas
armiju doties uzbrukumā?
Latvijas armiju doties uzbrukumā steidzināja iespējamo Daugavas
sasalšanu.
6. Nosauciet vienu lietu par ko Krišjānis Berķis bēdājas un vienu citu lietu par ko
priecājas, kad ir tikusi pabeigta 11.novembra Rīgas atbrīvošana?
Priecājas par pretinieka iznīcināšanu, bēdājās par to, ka pēc tam, tas viss
atgadināja “raganu katlu” un neiedomājamu sajukumu un nevarēja
atteikties no atriebības.
7. Izlasot Jozefa Bišofa un Pētera Radziņa atmiņas noraksturojiet kāda ir
morāliskā atšķirība starp latviešu un vācu kareivi?
Latviešiem bija liels morālisks spēks un sajūsma, bet vācieši kāroja, it kā
uz darbu ejot.
8. Ar kādu mērķi, pēc Pētera Radziņa rakstītā, cīnījās Latviešu karavīrs un vācu
karavīrs?
Latviešu karavīrs cīnījas par dzimteni, vācieši algas dēļ.
9. Uzrakstiet secīgi kura karavīru grupa (Latvijas armijas karavīrs, Bermontietis-
vācietis, Bermontietis-krievs, Pirmā Pasaules kara vācu karavīrs), pēc Pētera
Radziņa domām, ir labāks un kurš sliktāks!
1. Pirmā Pasaules kara vācu karavīrs
2. Latvijas armijas karavīrs
3. Bermontietis-vācietis
4. Bermontietis-krievs
10. Kādiem vārdiem katru karavīru grupu (Latvijas armijas karavīrs,
Bermontietis-vācietis, Bermontietis-krievs, Pirmā Pasaules kara vācu karavīrs)
raksturo Pēteris Radziņš? Noraksturojiet īsi saviem vārdiem!
Latvijas armijas karavīrs – liels kareivīgums.

Bermontietis-vācietis – kāro par algu.

Bermontietis-krievs – slikts un vājš
Pirmā Pasaules kara vācu karavīrs – liels spēks, kāroja par tēvzemi.