You are on page 1of 34

elene jafariZe

„geStalturi ani-bani“

gzamkvlevi
geStaltTerapiaSi

2020
sarCevi

Sesavali. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

ras warmoadgens geStaltTerapia?. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

organizmi/individi da garemo _ figura, foni da kontaqti geStaltTerapiaSi.. . . . . 5

ra aris kontaqti da kontaqtis sazRvari?. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5


prekontaqti (kontaqtis winapiroba). . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
kontaqti.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
finaluri kontaqti. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
postkontaqti. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

figura da foni. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

SemoqmedebiTi adaptacia. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

SELF-is Teoria geStaltTerapiaSi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

kontaqtis wyveta da modifikaciis meqanizmebi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

rogor vmuSaobT kontaqtis modifikaciis meqanizmebTan geStaltTerapiaSi?. . . . . . 15

veli, fenomenologia da dialogi.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

velis Teoria. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
organizaciis principi: mTlianoba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17
Tanamedroveobis principi („aq da amJamad“). . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
unikalurobis principi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
procesis cvalebadobis principi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
SesaZlo kavSirebis principi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

fenomenologia. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

dialogi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20
ras gulisxmobs daswreba?.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21
miReba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21
CarTuloba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
gulaxdiloba /gaxsniloba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
rogor xdeba muSaoba dialogur urTierTobaSi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
rogor uyurebs geStaltTerapia cvlilebebs. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

ra ZiriTad xerxebs iyeneben geStaltTerapevtebi muSaobisas. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24


muSaoba sxeulTan. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

1
„aq da amJamad“ principi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25
eqsperimenti. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

samuSao aliansi.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

bolosityvaoba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

literatura. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

2
Sesavali

ra gansxvavebaa geStaltTerapiasa da fsiqoTerapiis sxva meTodebs Soris?

es is SekiTxvaa, romelsac albaT nebismieri adamiani dasvams, rodesac pirvelad


mouwevs geStaltTerapiasTan Sexeba. SesaZloa, kiTxvis damsmeli iyos potenciuri
klienti, romelic Tavisi problemebis gadasawyvetad fsiqoTerapevtis daxmarebas
eZebs, an individi, romelsac geStaltTerapevtad gadamzadeba surs, an ubralod
fsiqoTerapiiT dainteresebuli adamiani. nebismier SemTxvevaSi, SekiTxva erTia _
ra aris geStaltTerapia? ras gvTavazobs gansxvavebuls an gansakuTrebuls?

sakmarisia, Googl-is saZiebo sistemaSi sityva `geStaltTerapia~ CavweroT, uamrav


samecniero da arasamecniero literaturas mivagnebT, sadac detaluri an zogadi
ganmartebaa mocemuli. Tumca geStalTerapiis siRrmiseulad Sesaswavlad araerTi
saxelmZRvanelo, araerTi statia da araerTi praqtikuli savarjiSo Tu treiningia
saWiro.

Googl-is saZiebo sistema mogvcems imis ganmartebasac, rom sityva `geStalti~


germanulidan modis da formas, struqturas, mTlians niSnavs. Sesabamisad,
geStaltTerapia pirovnebas rogorc erT mTlians ganixilavs, _ misi azrovnebis,
emociebis da qcevis erTobliobad.

ra aris geStaltTerapia _ es kiTxva mec mawuxebda iqamde, sanam fexs ar Sevdgamdi am


sferoSi da nel-nela ar gaverkveodi sakiTxSi. da rac dro gadis da mets vswavlob,
miT ufro rTulia CemTvis mokled da martivad Camovayalibo fsiqoTerapiuli
midgoma, meTodologia da ara teqnika, romelsac geStaltTerapia hqvia.

Tavdapirvelad, rodesac literaturis moZieba daviwye, aRmovaCine, rom am


mimarTulebiT, samwuxarod, qarTul enaze Zalian mwiri masala arsebobs.
aqedan gamomdinare, gadavwyvite, momemzadebina qarTulenovani gzamkvlevi,
romlis mizanic aris mokled mimoixilos is safuZveli, romelsac eyrdnoba
fsiqoTerapiis es midgoma da ganmartos ZiriTadi principebi. vacnobiereb, rom
Zalian rTulia erT gzamkvlevSi geStaltTerapiis principebis srulyofilad
aRwera, Tumca vfiqrob, es mcdeloba SesaZloa nebismier adamians daexmaros odnav
meti gaigos geStaltTerapiis Sesaxeb da, rac mTvaria, meti interesi guaRvivos
geStaltTerapiis mimarT.

3
ras warmoadgens geStaltTerapia?

`geStalti~ (Gestalt) germanuli sityvaa da niSnavs mTlians an konfiguracias, _


am winadadebiT iwyeba TiTqmis yvela literaturuli wyaro, romelic geStalt
Teoriisa Tu Terapiis Sesaxeb informacias moicavs. mec ase daviwyeb da sanam
geStaltTerapiis principebze gadaval da im sakvanZo cnebebs mimovixilav,
romlebsac eyrdnoba geStaltTerapia, Zalian mokled geStaltTerapiis Seqmnis
istorias Sevexebi.

Gestalten niSnavs `formaSi gamosaxvas~, konkretuli formis Tu konturis miniWebas.


aRniSnuli cneba me-20 saukunis dasawyisSi geStaltfsiqologebma SemoiRes im
principis asaxsnelad, rom mTlianobis aRqma imaze metia, vidre mTlianSi Semavali
calkeuli nawilebis jami (Rüdiger, 2016).

geStaltTerapia warmoiqmna humanisturi fsiqoTerapiis socialur-kulturul


konteqstSi. Terapiis am formas safuZveli Cauyares germaniaSi mcxovrebma
ebraelma mecnierebma _ fridrix (fric) perlzma (1893-1970) da misma meuRlem,
lora perlzma, (1905-1990), romlebsac Rrmad hqondaT Seswavlili fsiqoanalizi
da geStaltfsiqologia. 1933 wels isini nacional _ socializms gamoeqcnen da
germaniidan jer amsterdamSi, Semdeg samxreT afrikaSi, xolo bolos amerikaSi
gadasaxldnen, sadac maTi ideebi fsiqoanalizis Rrma codnis mqone amerikeli
inteligenciis jgufma ganavrco da ganaviTara (Bowman & Navis, 2005).

fsiqoTerapiis axal mimdinareobas, romelic froidis Teoriis xelaxla gadasinjva/


gadaxedvas gulisxmobda, Tavdapirvelad `koncentraciis Terapia~ ewoda (Bowman
& Navis, 2005). mogvianebiT ki, am mimdinareobis bazisze, pol gudmenis (1911-1972)
socialuri filosofiiT dainteresebuli frederik (fric) da lora perlzebis
axali midgoma, fsiqoanalizisgan radikalurad gansxavebuli fsiqoTerapiuli
mimarTuleba ganviTarda, geStaltTerapiis saxeliT (Robine, 1994).

geStaltTerapiis `dabadebad~ iTvleba 1951 wels f. perlzis, r. heferlinisa da


p. gudmenis wignis _ `geStaltTerapia: adamianis pirovnebis agzneba~ (Excitment &
growth in the human personality, 1951) _ gamocema.

erT-erTi mniSvnelovani idea, romelic fric perlzma geStaltTerapiaSi Semiotana,


holizmis/mTlianobis ideaa.

holizmis idea ewinaaRmdegeba tradiciuli medicinisaTvis damaxasiaTebel di­


qo­
tomias _ `sxeuli-suli~ da miiCnevs, rom adamiani fizikuri, fsiqikuri,
fsiqologiuri da socialuri aspeqtebis erTianobaa da ganuyoflad aris
gadajaWvuli socialur da ekologiur garemosTan (Bulubash, 2011). Sesabamisad,
geStalt midgomis Tanaxmad, adamianis Seswavla da gageba ar unda xdebodes
mTlianobis koncefciis miRma (Bulubash, 2011). sxvadasxva fsiqo-emociur problemas

4
adamianis gaxleCvisken mivyavarT da Terapiis arsic imaSi mdgomareobs, rom adamians
gamTlianebaSi daexmaros.

swrafva mTlianobisa da wonasworobisaken nebismieri individisTvis damaxasiaTebelia


da miiRweva cnobierebis gafarToebiT, adamianis mier sruli pasuxismgeblobis aRebiT
Tavis yvela qcevaze, molodinze, arCevansa Tu gadawyvetilebaze (Robine, 2011).

geStaltmidgoma amtkicebs, rom TiToeul adamians SeuZlia miaRwios gamTlianebasa


da gamojanmrTelebas gacnobierebis meSveobiT, fric perlzis sityvebiT rom
vTqvaT: `gacnobiereba _ TavisTavad mkurnalia~ (Perls, 1969, g. 17)

organizmi/individi da garemo _ figura,


foni da kontaqti geStaltTerapiaSi

rogorc aRvniSne, geStaltTerapia adamians bio-fsiqo-socialur individad


ganixilavs, romelic rogorc erTi mTliani kontaqtobs Tavis garemosTan da misi
ganxilva mxolod garemosTan urTierTqmedebis farglebSia SesaZlebeli.

geStaltmidgomis Tanaxmad, adamiani da garemo struqturul erTianobas war­


moadgens, romelsac `organizmi/garemo~-s vuwodebT. garemo pirobebi zemoqmedeben
organizmze/individze, xolo organizmi/individi zemoqmedebs da gardaqmnis
sakuTar garemos. organizmis/individis da garemos urTierTqmedeba kontaqtis
meSveobiT xdeba (Fagan & Shepherd, 1970). kontaqtis arsis gagebas Zalian didi adgili
uWiravs geStaltmidgomaSi da mTeli Terapia realurad kontaqtzea dafuZnebuli.

ra aris kontaqti da kontaqtis sazRvari?

geStaltTerapiaSi organizms/individsa da garemos Soris kontaqti ganixileba


rogorc erTaderTi realoba da fsiqikuris wyaro (Pogodin, 2012). adamianis
organizmi ar aris TviTkmari, igi uwyvetad urTierTqmedebs garemosTan da mis
irgvliv arsebul sociumTan. individis funqcionireba garemoSi aris is, rac xdeba
massa da garemos Soris kontaqtis sazRvarze (Perls, 1969).

kontaqti aris organizmsa da garemos Soris sazRvris arseboba da am sazRvris


funqcionireba. kontaqtis sazRvari xasiaTdeba gansakuTrebuli TvisebebiT:

• igi erTdroulad ekuTvnis organizmsac da garemosac. `miekuTvneba erT­dro­


ulad samyaros or Semadgenel nawils, romlebic mudmivad urTi­erTqmedeben~
(Ginger, 2010, g.138)

5
• sazRvris is nawili, romelic erTdroulad akavSirebs da acalkevebs individsa
da garemos, sakmaod gamtaria imisaTvis, rom gacvla-gamocvla awarmoos da
sakmaod mkveTria, raTa organizmi garemos ar Seerwyas (Maskolies, 2010).

Cven vamyarebT kontaqts garemosTan maSin, rodesac gvWirdeba da Semdgom


gamovdivarT am kontaqtidan. kontaqtis meSveobiT vaxdenT im velis/garemos
Secnobas, sadac vimyofebiT. kontaqti aris moZraoba, romelsac velSi
vaxorcielebT da romlis meSveobiTac SegviZlia raRac axali SevimecnoT da am
axlis mimarT Cveni damokidebuleba CamovayaliboT da gamovxatoT. mag., rodesac
organizms/individs warmoeqmneba garkveuli moTxovnileba, is garemoSi eZebs am
moTxovnilebis dakmayofilebis saSualebas. rodesac Cndeba interesi, garemoSi
veZebT am interesis dakmayofilebis gzebs. Sesabamisad, garemos Semecnebis da
garemosTan kontaqtirebis Sedegad viRebT imas, rac gvsurs. Tumca agreTve
kontaqtis saSualebiT xdeba im yvelafris uaryofac, risi Semecneba/SeTvisebac
ar gvsurs an ver moxda. ase rom, nebismieri kontaqti warmoadgens organizmis/
individisa da garemos SemoqmedebiTi adaptaciis/morgebis models.

martivad rom vTqvaT, kontaqtis epizods aqvs dasawyisi, Sua etapi da dasasruli.
Tavdapirvelad warmoiSveba aqtualuri moTxovnileba, Semdgom xdeba aqtualuri
moTxovnilebis gacnobiereba, Semdgom garemoSi arsebuli resursebis mokvleva/
mimoxilva am moTxovnilebis dasakmayofileblad, Semdgom moTxovnilebis
dakmayofileba, riTac sruldeba kontaqti da saSualebas aZlevs organizms/
individs, axali moTxovnileba gauCndes.. kontaqtis es cikli oTx etapad iyofa:
prekontaqti, kontaqti, finaluri kontaqti da postkontaqti (Perls, Hefferline &
Goodman, 1951).

prekontaqti (kontaqtis winapiroba)

prekontaqti kontaqtis ciklSi pirveli etapia, _ sxeulebrivi SegrZneba, romelic


organizmSi ganviTarebuli moTxovnilebis yvelaze aqtualur niSan–Tvisebebs
moicavs. esaa is etapi, rodesac warmoiqmneba survili, impulsi, mada, yvelaferi is,
rac SegrZnebis doneze yalibdeba (Robine, 1994). swored am etapze xdeba SegrZnebis
doneze moTxovnilebis warmoqmna, romlis dakmayofilebiskenac miiltvis Semdeg
organizmi/individi garemosTan kontaqtis damyarebis meSveobiT.

kontaqti

kontaqtis ciklSi meore etapi kontaqtirebis etapia, romlis drosac xdeba


energiis mobilizeba, agzneba da organizmi/individi iwyebs garemoSi arsebuli
SesaZleblobebis kvlevas, raTa Tavisi moTxovnileba daikmayofilos. garemosTan
kontaqtirebis mocemul etapze organizmi/individi axdens garemoSi arsebuli

6
resursebis identifikaciasa da ugulebelyofas (Robine, 1994). martivad rom vTqvaT,
axorcielebs arCevanis funqcias – `minda~ an `ar minda~, `mawyobs~ an `ar mawyobs~,
`diax~ an `ara~. magaliTad, SimSilis dros rodesac varCev produqtebs- tkbili
Tu cxare, mlaSe Tu umarilo, cxeli sakvebi Tu civi da a.S., organizmi/individi
akeTebs arCevans, irCevs misTvis sasurvels da uaryofs misTvis arasasurvels,
rac warmoadgens misi moTxovnilebis dakmayofilebis winapirobas.

finaluri kontaqti

kontaqtis ciklis mesame etapi finaluri kontaqtia, rodesac xdeba garemoSi


arCevanis SeCereba, im konkretuli resursis identifikacia da masTan kontaqtireba,
romlis saSualebiTac organizmi/individi ikmayofilebs warmoqmnil moTxovnilebas.
am dros mTliani garemo gadadis meore planze da fokusSi eqceva mxolod erTi
obieqti _ erTi figura, romelsac SeuZlia moTxovnilebis dakmayofileba: es aris
obieqti, romelzec SeaCera organizmma/individma arCevani. mag., mSia da gadavwyvite,
SevWamo xorci da ara bostneuli.

organizmi/individi masTan finalur kontaqts amyarebs, anu srul kontaqts.


garkveul momentSi organizms/individsa da SerCeul obieqts Soris sruli Serwyma
xdeba. rogorc Jan mari rubini ganmartavs (1994), garkveuli drois monakveTSi
iSleba zRvari subieqtsa da obieqts Soris.

Tu kontaqtis am fazas pirovnebaTa Soris urTierTobis konteqstSi ganvixilavT,


am etapze SesaZlebelia gaCndes `Cven~, mkveTrad identificirebuli `me~ da `Sen~-is
nacvlad, magaliTad, siyvarulis, orgazmis, konfliqtis an sxva interpersonalur,
kontaqtur situaciebSi (Robine, 1994).

postkontaqti

kontaqtis ciklis saboloo, meoTxe etapi postkontaqtia. Tuki wina, mesame etapze,
sruli kontaqtis dros, kontaqtis sazRvari srulad gaixsna da organizmma/
individma SeZlo garemoSi arsebuli resursebidan im erTi obieqtis/ figuris
arCeva da kontaqtireba, riTac daikmayofila moTxovnileba, meoTxe etapze
kontaqtis sazRvari ixureba. da am momentSi xdeba kontaqtis Sedegad miRebuli
gamocdilebis gadamuSaveba da asimilacia (Robine, 1994).

organizms/individsa da garemos Soris kontaqtis ciklis kidev ufro detalurad


gasagebad geStaltmidgomas `figurisa da fonis~ cnebebi Semoaqvs da am oris
Tanmimdevruli cvalebadobis cikliT ganmartavs kontaqtis process.

7
figura da foni

figura da foni geStaltTerapiaSi organizmis/individis da im moTxovnilebebis,


romelTa dakmayofilebis saSualeba garemoSia, urTierTobas asaxavs. yvelaferi,
risi aRqmac ar xdeba individis mier, gadadis fonSi. yvelaferi, rac misTvis
aqtualuria/aucilebelia, warmoadgens figuras. figurasa da fons Soris
mdebareobs sazRvari. sazRvari miekuTvneba rogorc `figuras~, aseve `fons~.
swored am adgilas, am sazRvarze xdeba organizmis/individisa da garemos Sexeba-
kontaqti (Fagan & Shepherd, 1970).

janmrTeli adamianis kontaqtis sazRvari moZravia: individs SeuZlia gare­


mos­Tan kontaqti da agreTve kontaqtidan gasvla, garemosgan dacileba. gare­
mosTan kontaqtisa da dacilebis ritmi ganapirobebs organizmis/individis
sicocxlisunarianobis ritms. amis gasaRebia moTxovnilebebis ierarqia (Yontef &
Jacobs, 2005).

moTxovnilebebi adamianis qcevas energiiT amarageben. individi mxolod maSin iwyebs


garkveuli qmedebis ganxorcielebas, rodesac am saTanado moTxovnilebebis
dakmayofileba surs da, Sesabamisad, iwyebs urTierTqmedebas garemosTan (Lebedeva
& Ivanova, 2005). janmrTel organizms erTsa da imave dros bevri moTxovnileba
SeiZleba hqondes, Tumca es moTxovnilebebi Tavisi mniSvnelovnebis mixedviT
nawildeba. mTavari moTxovnileba xdeba figura, danarCeni ki gadadis fonSi (Yontef
& Jacobs, 2005). wina planze mxolod erTi figura, erTi moTxovnileba SeiZleba
gamovides da am figuris/moTxovnilebis dakmayofilebis Semdeg gadavideT axal
figuraze da axali moTxovnilebis dakmayofilebaze aviRoT orientacia. (Fagan &
Shepherd, 1970).

magaliTad, ganvixiloT konkretuli individis SimSilis grZnoba, romelic mocemul


momentSi warmoadgens mTavar moTxovnilebas, xolo sakvebi ki mTavar/prioritetul
figuras. am moTxovnilebis dasakmayofileblad individma konkretul qmedebas
unda mimarTos mis irgvliv arsebul garemoSi, mag., sakvebis yidva, an momzadeba,
Wama, daReWva da a.S. da garemosTan urTierTqmedebis Sedegad es moTxovnileba
daikmayofilos, raTa sxva moTxovnilebis warmoqmnas dauTmos adgili. individis
figurasTan adekvatur miaxloebas da urTierTqmedebas (magaliTad, sakvebis
daReWva da gadaylapva) mivyavarT moTxovnilebis dakmayofilebisaken, rac
geStaltTerapiaSi geStaltis dasrulebis, anu geStaltis ngrevis saxeliTaa
cnobili. Tu moTxovnileba dakmayofildeba, figura aRaraa aqtualuri da fonSi
gadadis. geStalti sruldeba da organzmi/individi wonasworobas aRadgens (Yontef
& Jacobs, 2005).

geStaltTerapiis Tanaxmad, adamianis qceva eqvemdebareba geStaltebis formirebisa


da ngrevis princips, figurisa da fonis Senacvlebas. es balansi adamianis

8
janmrTelobis da misi garemosTan jansaRi urTierTqmedebis sawindaria (Yontef &
Jacobs, 2005).

Tumca xSirad ise xdeba, rom erTdoulad ramdenime figura/moTxovnileba iCens


Tavs, SesaZloa erTmaneTis sapirispiroc ki, da am SemTxvevaSi Zlieria SfoTva
individSi imis gamo, rom ver xdeba verc erTi moTxovnilebis verc prioritizireba
da, Sesabamisad, verc dakmayofileba, da, amdenad, ver ganimuxteba SfoTviTi
mdgomareoba.

agreTve SesaZloa iyos ara bevri, aramed erTi konkretuli moTxovnileba,


magram inidividi ver axdendes garemosTan urTierTqmedebiT am moTxovnilebis/
geStaltis dakmayofileba/ngrevas. amis erT-erTi naTeli magaliTi bavSvobaSi
gancdili deficitia, romelic verc bavSvobaSi dakmayofilda, verc Semdgom,
zrdasrul asakSi. aseT dros irRveva figura-fonis cikli, Sesabamisad,
matulobs SfoTvis done da individSi irRveva wonasworoba da balansi.
daukmayofilebeli moTxovnileba mdgrad, fiqsirebul geStalts qmnis, romelic
dausrulebeli geStaltis (`daumTavrebeli saqmeebi~/daukmayofilebeli moT­
xovnileba/dausru­ l ebeli situacia) saxeliTaa cnobili da mkveTrad gan­
sazRvravs individis qcevas. aseT dros individSi matulobs blokirebuli
(dauxarjavi) energiis done, romelic realizebas ver povebs da gadadis
SfoTvaSi. SfoTva, umetes SemTxvevaSi, maSin Cndeba, roca individi kontaqtis
sazRvarze aRaraa moqnili, rodesac irRveva garemosTan dakontaqtebisa da
misgan gaclis balansi, rodesac irRveva garemosTan SemoqmedebiTi adaptaciis/
morgebis meqanizmi.

SemoqmedebiTi adaptacia

organizmsa/individsa da garemos Soris kontaqtis sinTezi SegviZlia SemoqmedebiT


adaptaciad/morgebad ganvixiloT.

SemoqmedebiTi adaptacia urTierTqmedebis procesia organizmis moTxovnilebebsa


da garemo pirobebis SesaZleblobebs Soris. ra moTxovnileba maqvs da ra
SesaZlebloba maqvs Cems irgvliv garemoSi am moTxovnilebis dasakmayofileblad?!
Tuki moqnilia Cemi adaptaciis meqanizmi, maSin SemiZlia garemoSi yvela
SesaZlo variantidan saukeTeso gadawyvetilebis aRmoCena da morgeba. magram
xSirad ise xdeba, rom dausrulebeli geStaltebi xels gviSlis SemoqmedebiT
adaptaciaSi. dausrulebeli geStaltis dros rTuldeba dominirebuli
moTxovnilebis realurad Secnoba, xdeba SemoqmedebiTi adaptaciis wyveta da,
Sesabamisad, veRar xorcieldeba garemosTan kontaqti aqtualuri moTxovnilebis
dasakmayofileblad.

9
perlzis mixedviT, yvela individs aqvs dasrulebis gancdis moTxovnileba da
amavdroulad mgrZnobiarea daumTavrebeli qmedebebis mimarT (Perls, 1969). Tu
adamianma ver SeZlo bavSvobis gamocdilebis normalurad aTviseba/asimilireba,
maSin zrdasrul asakSi daumTavrebeli/dausrulebeli gancdebi misi problemebis
mizezi xdeba (Perls, 1969).

situaciis dasrulebis SemTxvevaSi adamiani dakmayofilebulia da mas cxovrebis


gagrZelebis survili uCndeba. adamianis unari, mocemul momentSi Seicnos sakuTari
Tavi da Tavisi dominirebuli moTxovnileba, warmoadgens geStaltis formirebisa
da dasrulebis pirobas.

SELF -is Teoria geStaltTerapiaSi

Cven mimovixileT kontaqti da kontaqtis cikli. axla ki droa SevexoT individis


im fsiqikur process, romelic aris pasuxismgebeli kontaqtis warmoebaze
garemosTan. geStaltTerapiaSi am fsiqikur process ewodeba Self (TviToba) da
is xdeba pasuxismgebeli imaze, rom individma gaakeTos arCevani, an ar gaakeTos,
daamyaros an ar daamyaros kontaqti, rogor da ra saSualebiT daikmayofilos
aqtualuri moTxovnileba garemosTan kontaqtis Sedegad da a.S.

tradiciul fsiqologiaSi miiCneva, rom Self warmoadgens pirovnebis `SigniT~


arsebul struqturas, maSin, roca geStaltTerapiaSi Self ar aris fsiqikis
struqturuli, fiqsirebuli raoba (sagani an obieqti), Self aris velis _ `organizmi-
garemo~ _ kontaqtur zRvarze urTierTqmedebis procesi (Polster, & Polster, 1973).
Self arsebobs iq, sadac Cndeba kontaqti (kontaqtis zRvari), magram ara rogorc
fsiqikis damatebiTi obieqti, aramed rogorc individSi figuris formirebis
procesi. roca kontaqtis zRvari ar arsebobs, Self rCeba rogorc saSualeba. f.
perlzis Tanaxmad, Self-is gaazreba mxolod kontrastis drosaa SesaZlebeli, igi
velis is nawilia, romelic sxva nawilebs upirispirdeba (PHG, 1951).

Self-s, rogorc sistemas, gaaCnia Semadgeneli nawilebi an funqciebi, romlebic


garemosTan kontaqtis sxvadasxva xerxs warmoadgenen. es aris funqcia `idi~, `ego~
da funqcia `personaliTi~ (Polster & Polster, 1973).

funqcia `idi~ dakavSirebulia Sinagan impulsebTan, mniSvnelovan sasicocxlo


moTxovnilebebTan, sxeulismier (fizikur) gamovlinebebTan. `id~ _ funqcia
`migviTiTebs~, rom var mag., mSieri, dasustebuli an dasvenebuli. `id~ funqcia
gamoixateba individis avtomatur qmedebebSi: roca vsunTqavT, davdivarT da
amasTanave SesaZloa sul sxva Temaze vfiqrobdeT. individis `idi~, ase vTqvaT,
axorcielebs `xelmZRvanelobas~gacnobierebis gareSe (Ginger, 2010).

10
funqcia `ego~, `idi~-sagan gansxvavebiT, aris arCevanis gakeTebis an gacnobierebuli
uaryofis aqtiuri funqcia: me viReb srul pasuxismgeblobas Sesrulebul qmedebaze
da Cemi moTxovnilebebisa da survilebidan gamomdinare vzRudav an vafarToveb
garemosTan kontaqts. funqcia `ego~ SegviZlia identifikaciisa (es me var) da
gaucxoebis (es me ar var) funqciadac warmovidginoT (Philippson, 2002). janmrTeli
egofunqcia aZlevs individs arCevanis gakeTebis, pasuxismgeblobis aRebis,
garemos morgebisa Tu Secvlis SesaZleblobas. perlzi egofunqciis darRvevas
egofunqciis dakargvad ganixilavda da miaCnda, rom am funqciis dakargva xdeba
nevrozis safuZveli (P.H.G., 1951).

funqcia `personaliTi~ aris subieqtis warmodgena sakuTar Tavze. es aris sakuTari


Tavis xati, romelic saSualebas aZlevs adamians, aRiaros pasuxismgebloba sakuTar
SegrZnebebsa da qmedebaze. swored rom Cemi Self-is funqciebidan `personaliTi~
ganapirobebs, Tu rogor vaxden warsulis gamocdilebis integrirebas, rogor
aRviqvam imas, rac Cems cxovrebaSi xdeba, aseve, aRniSnuli funqciis meSveobiT
individSi formirdeba SegrZneba _ vin var me. perlzma pirovnebis funqcias uwoda
aqtiuri TviTSegneba, romelic Seiswavlis sakuTar Tavs da sakuTari Tavis mimarT
akeTebs daskvnas (PHG., 1951).

am sami funqciis (idi, ego da personaliTi) saSualebiT vlindeba Self-i sxvadasxva


monakveTSi, sxvadasxva intensivobiTa da xarisxiT garemosTan kontaqtis drois
(Ginger, 2010). individis jansaRi urTierTqmedebisTvis garemosTan umniSvnelovanesia,
rom es samive funqcia muSaobdes da drois sxvadasxva momentSi erTi romelime
gamodiodes wina flangze, xolo danarCeni pasiur reJimSi rCebodes. Sesabamisad,
Self-is funqciebis jansaRi muSaoba garemosTan SemoqmedebiT morgebas, kontaqtis
ciklis srulyofil warmoebas uzrunvelyofs, ris Sedegadac individs uCndeba
SesaZlebloba, daikmayofilos aqtualuri moTxovnilebebi..

geStaltTerapiis dros, Terapevti klients gamocdilebis gadamuSavebaSi da


gamocdilebis pozitiuri aspeqtebis miRebaSi exmareba. Terapiis procesSi Self-
is sxvadasxva funqciisadmi xelmisawvdomoba izrdeba. Terapevti aaqtiurebs
klientSi `id~ funqciisadmi wvdomas _ `ra ginda?~ da exmareba klients egofunqciis
gaaqtiurebaSi _ `ras irCev?~. Sedegad, klienti nel-nela iwyebs sakuTari
Sinagani survilebis (idi) gacnobierebas, sakuTari rwmena-warmodgenebis da
TviTxatis(personaliTi) gaazrebas, gadaxedvas, gadaxalisebas. klienti Zlierdeba
sakuTari arCevanis gaazrebisa da gakeTebis survilSi (ego), rac garantiaa imisa,
rom man SeZlos sirTuleebis gadalaxva, TavisTvis sasikeTo gadawyvetileba miiRos
da sabolood Secvalos is, ris gamoc aRmoCnda TerapiaSi.

11
kontaqtis wyveta da modifikaciis meqanizmebi

problemebis udidesi nawili, ris gamoc adamianebi fsiqoTerapias saWiroeben,


SemoqmedebiTi adaptaciis/morgebis unars ukavSirdeba. SemoqmedebiTi adaptaciis/
morgebis meqanizmis daqveiTebis gamo individi veRar axerxebs axal garemosTan
Seguebas, aqtualuri moTxovnilebis dakmayofilebas, garemosTan operirebs
Zveli, gayinuli paternis meSveobiT da, Sedegad, misi problemebic _ dausrulebel
geStaltebad formirdeba.

fric perlzi kontaqtis wyvetis eqvs formas gamoyofda, esenia: – retrofleqsia,


konfluencia (Serwyma), desensibilizacia (mgrZnobelobis dakargva), introeqcia,
proeqcia, egotizmi. 1973 wels polsterebma perlzis mier SemuSavebul kontaqtis
wyvetis meqanizmebs meSvide, – defleqsia daamates (Polster & Polster, 1973). modiT,
mivyveT saTiTaod da ganvmartoT, Tu ras gulisxmobs TiToeuli meqanizmi.

konfluencia (Serwyma) _ gvxvdeba ori saxis. erT SemTxvevaSi adamians uWirs


amoicnos da gamoyos erTi, mTavari gancda. imis muxedavad, rom SeiZleba individi
Sinaganad garkveul SegrZnebebs ganicdides, is ver axdens mTavari SegrZnebis,
moTxovnilebis identifikacias. Terapiis procesSi Terapevtis SekiTxvaze: `axla
ra xdeba Sens Tavs?~ – ver pasuxobs, radgan namdvilad ar icis, ra xdeba masSi, ras
grZnobs. meore saxis konfluencia sxva adamianTan an adamianebTan Serwymis saxiT
vlindeba. am dros moSlilia sazRvari me-sa da sxva-s Soris da individi sxvis
gancdebs an survilebs sakuTar Tavs miawers, sakuTar gancdebad da survilebad
miiCnevs.

introeqcia aris meqanizmi, romlis drosac adamiani upirobod iRebs garkveul


ideebs, mosazrebebs, rwmena-warmodgenebs, romelTa WeSmaritebasac ar ayenebs
eWvqveS, ar aanalizebs miRebul informacias, e.w. `gadaReWvas~. introecirebuli
cnebebi adamianisTvis cxadi, utyuari cnebebia, romlebic Semdgom mis cxovrebiseul
traeqtoriaze axdenen gavlenas. introeqtebis kargi magaliTia iseTi mosazrebebi,
rogoricaa vTqvaT~: `qalebi kacebze sustebi arian~, an `mamakacebi ar tirian~ da
sxva.

proeqcia – aris meqanizmi, romlis meSveobiTac individi zogierT Tavis grZnobas,


fiqrs, Tvisebas miawers sxvebs. amas, SesaZloa, ori mizezi hqondes. pirveli _
individs aRniSnuli Tvisebis, fiqris Tu survilis aRiareba ar surs, radgan ar
moswons, ar eTanxmeba mas. da meore, SesaZloa, Zalian moswondes es Tviseba Tu
survili, magram sakuTar TavTan ver axdendes identificirebas. am dros individi
imas, rac mis Sinagan samyaros ekuTvnis, garesamyaros nawilad aRiqvams. amis naTeli
magaliTia fraza: `Sen Cemze brazob~, warmoTqmuli im adamianis mier, romelsac ar
ZaluZs sakuTari agresiis aRiareba da miReba.

12
retrofleqsia, martivad rom avxsnaT, proeqciis Semotrialebuli versiaa.
qcevis retrofleqsia aris sakuTari TavisaTvis imis gakeTeba, rac individs
surda an cdilobda gaekeTebina sxvisTvis, magram ver gaakeTa. individi sakuTar
Tavs ubrunebs imas, rac realurad garemos mimarT unda iyos mimarTuli,
ubrunebs imas, ris gakeTebasac sxvis mimarT apirebda. mag.: irtyams xels xelze,
nacvlad imisa, rom sxvas daartyas, ikvnets frCxilebs, nacvlad imisa, rom
sxvas ukbinos.

defleqsia aris meqanizmi, romelic sakuTar TavTan da sxvebTan pirdapiri


kontaqtidan Tavis aridebas gulisxmobs. defleqsiis dros individi ar amyarebs
sakuTar gancdebTan kontaqts, cdilobs, ar daamyaros sxvasTan realuri
kontaqti.

defleqsiisas individi ar imyofeba awmyo droSi, is gaurbis `aq da amJamad~


mdgomareobas, gaurbis cocxal, emociur CarTvas awmyoSi, gaurbis cocxal
reagirebas, is gadadis warsulSi an momavalSi da ignorirebas ukeTebs im
mniSvnelovans, rac mis garSemo xdeba. defleqsiis magaliTia, rodesac individi
awmyo droSi Tavs aridebs Tavis realur grZnobebze saubars da gadadis, mag.,
mogonebebSi, iwyebs abstraqtul azrovnebas, akeTebs ganzogadebul, arafrismTqmel
komentarebs da a.S.

egotizmi niSnavs imas, rom individis kontaqtis sazRvari hipertrofirebulia,


zedmetad Caketilia. am dros individi sakuTar qcevaze mudmiv dakvirvebas da
kontrols axorcielebs,rac aferxebs spontanurobas, mimdinare movlenebis
bolomde SegrZnebas, gaTavisebas, ama Tu im qcevaSi, movlenasa Tu gancdaSi
bolomde `CaZirvas~.

es meqanizmi moTxovnilebis aqtualizaciis da dakmayofilebis cikls aferxebs,


radgan individi ver amyarebs finalur kontaqts garemosTan, sakuTari aqtualuri
moTxovnilebis dasakmayofileblad.

desensibilizacia Sinagani da garegani SegrZnebebis daqveiTebas gulisxmobs.


SegrZnebebi SeiZleba Semcirdes sxvadasxva mizezis gamo, magaliTad, fizikuri
diskomfortis, tkivilis, SimSilis an travmis gamo. agreTve dausruleblad
daukmayofilebeli moTxovnilebiT gamowveuli daZabulobis gamo, rodesac,
magaliTad, adamiani saWiroebs kontaqts, aqvs urTierTobis moTxovnileba, ver
asxams mas xorcs da da sabolood veRar grZnobs im Sinagan tkivils an sicarieles,
romelic am moTxovnilebis daukmayofileblobiT iyo gamowveuli.

minda agreTve gamovyo kidev ori meqanizmi, romelic ar aris perlzTan da


polsterebTan naxsenebi, Tumca individebi xSirad mimarTaven kontaqtis wyvetis
dros:

13
devalidizacia (gaufasureba) – am dros adamiani aufasurebs, akninebs movlenebs
da agreTve sakuTar miRwevebs. am meqanizmis safuZvelze individma miRweuli
Sedegebis, gaweuli Sromis, gadatanili gansacdelis da a.S. simZafre Tu mniSvneloba,
SesaZloa, daakninos da gaaufasuros sakuTari wvlili Tu Rvawli.

profleqsia – gulisxmobs sxvisTvis imis gakeTebas, rac minda, rom me gamikeTon.


magaliTad,: sxvas vaqeb, radgan sinamdvileSi msurs, rom me Semaqon. gadametebulad
vzrunav sxvaze, radgan msurs, rom Cemze izrunon. profleqiis dros moTxovnileba,
romelic ver davikmayofile garemoSi, vcdilob, sxvas davukmayofilo.

rodesac esa Tu is meqanizmi kontaqtis modifikaciis/wyvetis Cveul meqanizmad aris


qceuli, mas adamianis yoveldRiur cxovrebaSi uamravi usiamovnebis da sirTulis
gamowveva SeuZlia. es meqanizmebi individs sakuTari Tavis ukeT Secnobis, garemos
ukeT Secnobis da garemo resursebTan kontaqtis ise damyarebis saSualebas ar
aZlevs, rom sakuTari moTxovnilebebi daikmayofilos.

perlzic da polsterebic kontaqtis wyvetis formebs arajansaR movlenebad


miCnevdnen da, Sesabamisad, fsiqoTerapevtis mTeli Zalisxmevac am mankieri
meqanizmebis aRmofxvrisaken unda yofiliyo mimarTuli (Joyce & Sills, 2018). Tumca
geStaltTerapiis ganviTarebasTan da popularobis zrdasTan erTad, es Sexeduleba
radikalurad Seicvala. Tanamedrove geStaltTeoriis Tanaxmad, ar arsebobs
winaaRmdegobis kargi da cudi, sasargeblo da uvargisi meqanizmebi, yvelaferi
konkretul situaciazea damokidebuli (Joyce & Sills, 2018). dRes Terapevtebi
cdiloben, uari Tqvan iseT terminebze, rogoricaa `winaaRmdegobis meqanizmebi~
da anacvleben cnebiT– `kontaqtis modifikacia~ (Joyce & Sills, 2018).

joisis da silsis (2018) mixedviT, `kontaqtis modifikacia~ SemoqmedebiTi


adaptaciis/morgebis nayofia, romelic mocemul situaciaSi muSaobs, an ar muSaobs.
janmrTeli adamiani Tavisuflad gadaadgildeba garemosTan urTierTqmedebis
kontiniumSi: kontaqtis Tavis aridebidan – nawilobriv, an srul kontaqtamde
(velidan gamomdinare) (Joyce & Sills, 2018). Sesabamisad, kontaqtis wyvetis/
modifikaciis Svidive forma SesaZloa janmrTeli da optimaluri reaqcia
iyos individisTvis, mag., rogoricaa dedisa da Svilis konfluencia (Serwyma)
an gandegilis izolacia da a.S. (Joyce & Sills, 2018), rac imas gulisxmobs, rom
modifikaciis TiToeuli forma aucileblad damokidebulia konkretuli
situaciis konteqstze. Sesabamisad, rodesac kontaqtis modifikacias ganvixilavT,
aucileblad unda gaviTvaliswinoT situacia da Tavad individis mdgomareoba _ ra
situacaSi, ra dros xdeba kontaqtisTvis Tavis arideba, uSlis Tu ara konkretuli
moTxovnilebis dakmayofilebas kontaqtis modifikaciis sxvadasxva forma, iqneba
es retrofleqsia Tu egotizmi da a.S.

14
rogor vmuSaobT kontaqtis modifikaciis
meqanizmebTan geStaltTerapiaSi?

xSirad, rodesac klienti wyvets kontaqts, is ver acnobierebs, rom kontaqtis


wyvetis garda mas sxva arCvanic aqvs. geStaltTerapiis procesi koncentrirdeba
imis gacnobierebaze, Tu rogor ver axerxebs individi garemosTan SemoqmedebiT
adaptacias, rogor da ra saSualebiT wyvets is kontaqts, ris gamoc ver xdeba
misi moTxovnilebis dakmayofileba da SfoTviTi energiis ganmuxtva. rogorc Jan-
mari robini (1994) ganmartavs, geStaltTerapia pirvel rigSi xels uwyobs imis
gacnobierebas, Tu ra xdeba mocemul momentSi individis sxvadasxva, erTmaneTTan
urRvevad dakavSirebul, _ sxeulebriv, emociur da inteleqtualur doneebze
(Robine, 1994). is, rac xdeba `aq da amJamad~, warmoadgens individis gamocdilebas,
romelic srul zegavlenas axdens masze da mis qcevaze. es gamocdileba moicavs
mogonebebs, fantaziebs, warmodgenebs, dausrulebel situaciebs, qcevebs,
ganzraxvebsa da damokidebulebebs (Robine,1994). geStaltTerapiis ZiriTadi mizani
individis cnobierebis (awareness) gafarToebaa. am dros Terapevtis amocanaa
klientis cnobier velSi Semoitanos is faqti, Tu rogor da ra xerxiT wyvets igi
kontaqts, ra SesaZleblobebs ver acnobierebs mis irgvliv, ra rCeba TvalTaxedvis
miRma, garemoSi arsebul ra resursebs ar iyenebs aqtualuri moTxovnilebis
dasakmayofileblad da a.S. amis naTeli magaliTia, rodesac Terapiis dros
rTuli gancdebis Tavidan asarideblad klienti cvlis saubris Temas (defleqsia),
an, magaliTad, ecvleba xmis tembri, muStebs kravs an xelebs isress TavisTvis
mniSvnelovan adamianze saubrisas da a.S.. klienti ver acnobierebs, rom kontaqtis
wyvetis (mag. rTul Temaze saubris Tavidan arideba) garda, arsebobs sxva arCevanic,
qcevis sxva forma, magaliTad, am grZnobebisa da gancdebis gamoxatva (Joyce & Sills,
2018). im SemTxvevaSi, Tu Terapevti gauziarebs klients Tavis dakvirvebas, aRuwers
im fenomenebs, romlebic am dros klientSi vlindeba, mag: `me vxedav, rom Tqven
gicremliandebaT Tvalebi, gikankalebT xma, rodesac meuRleze saubrobT~, an `me
vamCnev, rom Tqven daxuWeT Tvalebi, rogorc ki mama axseneT, Semdeg mzera amarideT
da SecvaleT Tema~, _ Terapevti realurad daexmareba klients gaacnobieros is,
rac masSi xdeba da rasTanac kontaqts gaurbis. amasTanave gaacnobieros qcevis is
formac, romelic kontaqtis wyvetas iwvevs.

xSirad ise xdeba, rom garkveuli usiamovno situaciis Tavidan aridebis mizniT
konkretul meqanizms mivmarTavT, romelic am situaciasTan kontaqtis gawyvetaSi
gvexmareba. Sesabamisad, kontaqtis wyvetis amgvari xerxi im momentSi individisTvis
saukeTeso gamosavalia, usiamovno situaciaze adekvaturi da swori reaqcia. aseT
SemTxvevaSi kontaqtisgan gacla problemas ar warmoadgens, piriqiT, organizmis
absoluturad jansaRi reaqciaa. magram agreTve vxvdebiT iseT situaciebs,
rodesac mocemuloba Seicvala, Cven aRar gvWirdeba raRac usiamovnebisTvis Tavis

15
arideba, magram mainc mivmarTavT kontaqtis wyvetis Zvel xerxs, romelic adreul
situaciaSi gamosadegi iyo, magram axla srulebiT uvargisia da miznis miRwevaSi
ver gvexmareba, moTxovnilebis dakmayofilebas ver vaxerxebT, SfoTva ar imuxteba,
Tumca ver vacnobierebT da Sedegad ver vcvliT qcevas.

Jan mari robinis (1994) azriT, adamianuri problemebis udidesi nawili imiTaa
ganpirobebuli, rom xSirad ver vaxerxebT realobis WeSmarit/adekvatur
gacnobierebas. mcdari, damaxinjebuli warmodgenebi,, magaliTad: `arafers unda
velodo adamianebisagan~, `adamianebi cudad arian ganwyobilni Cem mimarT~, `me
arafers warmovadgen~ da sxv. _ axdenen realobis damaxinjebas da arTuleben
individis moTxovnilebebis dakmayofilebas. Sesabamisad, irRveva geStaltis
formirebisa da ngrevis procesi, irRveva wonasworobis balansi. Terapiis Sedegad
gafarToebuli cnobiereba (awareness) xels uwyobs individualuri gamocdilebis
gadasinjvas, sakuTari moTxovnilebebis gaazrebas, prioritetebis dalagebas,
sakuTari qcevis gacnobierebas da garemosTan kontaqtis da SemoqmedebiTi morgebis
axali gzebis aRmoCenas, rac, Tavis mxriv, individs saSualebas aZlevs, Secvalos
Tavisi Sexedulebebi, Secvalos Tavisi qceva, aRmoaCinos axali xerxebi, romelTa
meSveobiTac SeZlebs axali arCevanis gakeTebas, moTxovnilebebis dakmayofilebas
da a.S.

geStaltTerapia im princips eyrdnoba, rom Tuki individi axerxebs Sinagani da


gare realobis naTel gacnobierebas, _ mas iolad SeuZlia yvela problemis
mogvareba (Robine,1994). Sesabamisad, geStaltTerapiis mizani ar aris adamianis
qcevis Secvla. qceva TavisTavad icvleba cnobierebis zrdis xarjze (Robine, 1994).
adamiani rac ufro metad acnobierebs realobas, miT ufro meti albaTobiT agebs
pasuxs sakuTar survilebze, qmedebebze da mTlianad cxovrebaze da amis Sedegad
SeuZlia daeyrdnos sakuTar Tavs (Perls, 1969, g.17.).

veli, fenomenologia da dialogi


geStaltTerapiis meTodologia efuZneba sam erTmaneTTan mWidrod dakavSirebul
Teoriul safuZvels: esaa velis Teoria, fenomenologia da dialogi.

velis Teoria
rogorc ukve aRvniSne, geStalt midgoma adamians garemosTan mimarTebaSi erT
mTlianobad aRiqvams da miiCnevs, rom organizmi/individi da garemo uwyvetad
axdenen urTierTgavlenas erTmaneTze. Sesabamisad, garemos anu igive velis
faqtori iseTive mniSvnelovania Terapiis procesSi, rogorc Tavad individi.
Cvens irgvliv arsebuli veli usazRvro sistemas warmoadgens. velis nebismieri

16
nawili Cvens garSemo kidev ufro didi velis nawilia, mag., ujredovani sistemiT
dawyebuli, planetarul/kosmiuri sistemiT damTavrebuli, yvelaferi im velis/
garemos nawilia rac Cvens garSemoa. velis nawilebs Soris urTierTkavSiri da
urTierTqmedeba gviCvenebs, rom igi mudmiv moZraobaSia, mudmivad procesSia
(Reznik, 1995).
fric perlzma velis mniSvneloba geStaltmidgomaSi kurt levinis Teoriis
(Lewin, 1943) safuZvelze Semoitana, riTac geStaltTerapiam fsiqoanalizisgan
radikalurad gansxvavebuli saxe miiRo. fsiqoanalitikuri Teoria mxolod
individualur paTologiaze koncentrirdeboda da ugulebelyofda velis
mniSvnelobas individis Seswavlisas. rogorc r. rezniki (1995) ganmartavs: `perlzis
erT-erTi yvelaze didi miRweva imis gacnobierebaa, rom nebismieri cocxali
organizmi/pirovneba ver iqneba gagebuli/Seswavlili, Tu mas izolirebul
organizmad ganvixilavT: organizmi unda ganixilebodes garemoSi, _ velis nawilis
konteqstSi. organizmis urTierTqmedeba did da patara velebTan warmoadgens
gadamwyvet faqtors imis sworad dasadgenad, Tu rogoria es organizmi/individi
da rogor arsebobs~.

geStaltmidgoma velis Teoriis xuT mniSvnelovan princips gamoyofs:


• organizaciis principi: mTlianoba.
• Tanamedroveobis principi (`aq da amJamad~)
• unikalurobis principi
• procesis cvalebadobis principi
• SesaZlo kavSirebis principi

organizaciis principi: mTlianoba

rogorc gvaxsovs, geStaltmidgoma im mosazrebas efuZneba, rom mTliani imaze


metia, vidre masSi Semavali nawilebis jami. Sesabamisad, velis mTlianobis principic
analogiurad imas gulisxmobs, rom nebismieri movlenis Seswavla/gagebisTvis
saWiroa am movlenis srulad, mTlianobaSi aRqma da agreTve imis gaanalizeba,
rom es mTliani, Tavis mxriv, erTmaneTTan dakavSirebuli movlenebis (nawilebis)
erTobliobas warmoadgens.

`garkveuli qceva iCens Tu ara Tavs, damokidebulia ara konkretuli faqtoris


Tu faqtTa simravlis arsebobasa Tu ararsebobaze izolirebulad, aramed
konkretuli velis struqturul mTlianobaze. `mniSvneloba~, romelsac erT
konkretul movlenas vaniWebT, damokidebulia am movlenis mimarTebaze velTan~
(Lewin, 1952 g. 150).

17
Tanamedroveobis principi (`aq da amJamad~)

geStaltTerapia koncentrirdeba awmyoze da velis Teoriis es principi gulisxmobs


imas, rom yvelaferi mniSvnelovani aris awmyoSi. energia, daZabuloba, muxti,
romelsac individi ganicdis, SesaZloa momdinareobdes warsulidan an mimarTuli
iyos momavalze, magram misi SegrZneba da gancda xdeba `aq da amJamad~ _ awmyo droSi
(Robine, 2011). sxva sityvebiT rom vTqvaT, individi SeiZleba ixsenebdes warsuls,
Tavisi gamocdilebis realizebas ki axdendes `aq da amJamad~, an gamoTqvamdes
garkveul molodinebs momavalze, magram misi molodinebis gamoTqmac xdebodes
awmyoSi, _ `aq da amJamad~.

unikalurobis principi

geStaltmidgoma ganixilavs konkretuli adamianis konkretul situacias.


geStaltmidgomis Tanaxmad, SesaZloa, garkveuli situaciebi erTmaneTis mgavsi
iyos, magram yoveli konkretuli situacia unikaluria. Sesabamisad, TiToeuli
adamianis velic unikaluria(Robine, 2011).

procesis cvalebadobis principi

velis Teoriis meoTxe principi gulisxmobs imas, rom veli mudmivad icvleba.
erTsa da imave individTanac ki veli permanentulad icvleba da xelaxla iqmneba
axali formiT, aqedan gamomdinare, Cven ar SegviZlia orjer miviRoT zustad
identuri gamocdileba, rogorc ar unda hgavdes situaciebi (Parlett, 1991).
velis cvalebadobis princips aqtualurobis momentic axasiaTebs, _ movlenam,
moTxovnilebam, survilma, romelic aqtualuri iyo, magaliTad, sul raRac xuTi
wuTis win, SeiZleba xuTi wuTis Semdeg dakargos aqtualoba da wina flangze
gansxvavebuli moTxovnileba, survili wamovides, ris Sedegadac sul sxva ram
SeiZens aqtualurobas.

SesaZlo kavSirebis principi

velis nebismieri elementi warmoadgens mTlianobis Semadgenel nawils da


potenciurad mniSvnelovania. aqedan gamomdinare, velSi arsebuli arc erTi
faqtoris ugulebelyofa ar SeiZleba im mizeziT, rom igi umniSvneloa.

18
fenomenologia

meore ZiriTadi midgoma, romelic geStaltTerapiis meTodologias udevs safuZvlad,


fenomenologiaa. fenomenologiis mTavar warmomadgenlad edmund huserli (1859-
1938 ww.) iTvleba da es midgoma fenomenTa im saxiT aRweras gulisxmobs, ra saxiTac
arian isini warmodgenili samyaroSi (Crocker, 2009). Sesabamisad, fenomenologiuri
midgoma interpretaciisa da analizisgan, subieqturi daskvnebisgan imijneba da
sufTa saxiT fenomenTa deskrifcias gulisxmobs.

fenomenologiuri midgoma gvTavazobs samyaros kvlevas, im gamocdilebis


gaTvaliswinebiT, Tu rogor aRvviqvamT Cven mas. fenomenologiuri xedva saSu­
alebas gvaZlevs, kargad davinaxoT mocemul momentSi mimdinare movlenebis
mravalferovneba, ganvicadoT da gavacnobieroT erTi da igive movlena sxvadasxva
rakursiT.

fenomenologiuri midgoma geStaltTerapiaSi ori formiTaa warmodgenili.


pirveli forma mdgomareobs imaSi, rom Terapevti maqsimalurad miuaxlovdes
klientis gamocdilebas, iyos `aq da amJamad~, klientis qcevis interpretireba ki
ar moaxdinos, aramed daexmaros klients imis kvlevasa da SecnobaSi, Tu rogor
aRiqvams igi samyaros, rogor Seaqvs klients wvlili sakuTari gamocdilebis
Seqmna/SenebaSi da rogor axdens Tavis irgvliv arsebuli velisa da sakuTari Tavis
organizebas (Crocker, 2009).

geStaltTerapiaSi fenomenologiuri midgoma klientis mimarT damokidebulebaSi


gamoixateba, romlis mTavari mizanic – klientis piradi gamocdilebis kvlevaa (Joyce
& Sills, 2018). fenomenologiuri xerxi aZlevs saSualebas Terapevts, maqsimalurad
ukuagdos sakuTari rwmenebi, faseulobebi, Teoriebi, interpretaciebi, codna
da a.S., iyos gaxsnili axali gamocdilebisTvis, SeZlos klientis unikaluri
gamocdilebis miReba, Tanac ise, rom ufro aRweros, vidre axsnas. fenomenologiuri
meTodi aris sakuTari, pirovnulis neitralizaciis mcdeloba sxvasTan mimarTebaSi.

meore forma, romliTac fenomenologia warmodgenilia geStaltTerapiaSi, moicavs


Tavad Terapevtis grZnobebs, fiqrebs da urTierTobis im aspeqtebs, romlebic
klientsa da Terapevts Soris kontaqtSi Cndeba (Crocker, 2009).

Terapevtis mier sakuTari fenomenebis gacnobiereba, klientTan urTierTobis


dros aRmocenebuli sxeulebrivi reaqciebi da SegrZnebebi warmoadgens im velis
nawils, sadac xdeba klientis da Terapevtis Sexvedra da klientis unikaluri
istoriis kvleva (Yontef, 1998). Sesabamisad, fenomenologiuri meTodi Terapiul
urTierTobaSi gulisxmobs kontaqtSi CarTuli orive individis _ klient-Terapevtis
`aq da amJamad~ aRmocenebuli fenomenebis gaTvaliswinebas, maqsimalurad sruli,
mTliani suraTis aRsaqmelad.

19
mokled rom SevajamoT, fenomenologiuri meTodi oTx umniSvnelovanes komponents
moicavs:

1. frCxilebsgareT gatana _ (geStaltTerapevtis rwmena-warmodgenebis, vara­



debisa da daskvnebis `gverdze gaweva~, raTa, rom Terapevtma nebismieri
fenomeni /situacia/movlena ise dainaxos, rogorc amas klienti xedavs) (Joyce
& Sills, 2018);

2. aRwera (fenomenis aRwera imis mixedviT, rac mocemul, konkretul momentSi


aRqmis organoebisTvisaa xelmisawvdomi) (Joyce & Sills, 2018);

3. gaTanabreba (fenomenis yvela aspeqtis (mTlianSi Semavali yvela nawilis)


Tanabari mniSvnelovnebis aRiareba) (Joyce & Sills, 2018)

4. aqtiuri cnobismoyvareoba, rac samive komponentis winapirobaa (Joyce & Sills,


2018).

dialogi

geStaltTerapiis bazisuri safuZvlebis mesame nawilia _ dialogi. dialogi


ZiriTadad warmoadgens klientisa da Terapevtis ori fenomenologiis Ria CarTvas
(Joyce & Sills, 2018). m. buberi (1937) Tavis wignSi `me da Sen~ gamoyofs adamianebs
Soris urTierTobis or formas. urTierTobis pirveli forma _ pirdapiri/uSualo
_ damokidebulebaa `me-Sen~ («I-Thou»), romelic miekuTvneba sulier sferos, ori
pirovnebis WeSmarit dialogs, WeSmarit Sexvedras (Buber, 1937). `me-Sen~ dialogi
daclilia winaswarganwyobisa da kritikisgan, gankiTxvisgan. `me-Sen~ dialogis
dros ori individi xvdeba erTmaneTs, xedavs erTmaneTs da iRebs erTmaneTs
iseTad, rogoric aris. `me-Sen~ dialogi warmoadgens Terapiuli procesis, klient-
Terapevtis Sexvedris da urTierTobis Zireul baziss.

dialogis meore forma _ `me-is~ («I-It»), warmoadgens dakvirvebas da analizs (Buber,


1937). Cven aRviqvamT adamianebsa da sagnebs imis mixedviT, Tu ra viciT maTze, ra
molodinebi gvaqvs maT Sesaxeb, ra rwmena-warmodgenebi gvaqvs. Cven vafasebT samyaros
Cveni codnisa da rwmena-warmodgenebis mixedviT. urTierToba `me-is~ gulisxmobs
obieqtis/subieqtis qcevis/reaqciis/urTierTqmedebis Sefasebas, prognozirebas,
Cveni zemoqmedebis ganWvretas sxvis qcevaze da sxvisi qcevis, ukukavSirisa da
reaqciis ganWvretas Cvensaze. martivad rom vTqvaT, `me-is~ urTierToba analizs,
varaudebs, interpretaciebs, msjelobas da Sefasebas moicavs.

adamianis yofiereba urTierTobis orive zemoaRniSnuli formis arsebobas


gulisxmobs, sadac isini rigrigobiT cvlian erTmaneTs (Buber, 1937). da Tu erT-
erTi forma deficituria, maSin srulfasovani dialogi ver Sedgeba (Yontef, 1998).

20
geStaltTerapiaSi dialogis orive formaa warmodgenili. dialogurad muSaobisas
geStaltTerapevti situaciidan gamomdinare akeTebs arCevans `me-Sen~-sa da `me-
is~-s Soris. lin iakobsi geStaltTerapiaSi dialogur urTierTobas aRwers,
rogorc mudmiv moZraobas `me-Sen~-sa da `me-is~-s Soris (Jacobs, 2016). Terapiis
sawyis stadiebze `me-is~ urTierTobaa wamyvani, rodesac Terapevti gegmavs
Terapiis process da axdens procesis Sefasebas. Terapiis mimdinareobasTan erTad
Terapevtis mizani unda iyos `me-is~ urTierTobis minimizacia da urTierTobis `me-
Sen~ formis gaZliereba (Jacobs, 2016).

buberiseuli dialogis `me-Sen~ urTierToba oTxi aucilebeli principisgan


Sedgeba: daswreba, mimRebloba, CarTuloba, gaxsniloba.

ras gulisxmobs daswreba?

daswrebaSi igulisxmeba is, rom Terapevti drois awmyo momentze iyos


koncentrirebuli da WeSmaritad grZnobdes da ganicdides imas, rac klientisagan
momdinareobs (Yontef, 1998). fenomenologiuri meTodis _ frCxilebs gareT gatanis
forma rom gavixsenoT, daswrebaSi zustad is midgoma igulisxmeba, rom Terapevtma
daswrebis momentSi sakuTari winaswarganwyobebi da rwmena-warmodgenebi ukana
flangze gawios, sruli koncentracia moaxdinos `aq da amJamad~ da gulwrfelad
mihyves im fenomenebs, romlebic klientsa da mas Soris urTierTobis Sedegad
momdinareobs. Terapevti ar unda iyos sxva safiqraliT garTuli, ar unda
mogzaurobdes warsulsa Tu momavalSi, mTeli Tavisi cnobieri da fizikuri
resursiT unda imyofebodes klientis gverdiT, klientTan urTierTobaSi unda
koncentrirdebodes awmyoze.

rogorc joisi da silsi ganmartaven (2018), daswreba gulwrfelobas gulisxmobs,


im fenomenebis gulwrfelad aRqmas, gancdas da gaziarebas, romleb ic warmoiSveba.
aqedan gamomdinare, SesaZloa, daswreba Tavazianobis farglebSi dadgenil
standartul, Tumca xSirad aragulwrfel normebs davupirispiroT. Tuki
Terapevts Tavazianobis farglebSi moerideba Tavisi gafantulobis an brazis
dafiqsireba, Sedegad WeSmarit daswrebas ver miviRebT (Joyce & Sills 2018).

miReba

bevri klientisTvis TerapevtTan urTierToba SeiZleba pirveli SemTxveva iyos,


rodesac mas usmenen, yuradRebas uTmoben, misi esmiT da seriozulad ekidebian
mis fiqrebs, grZnobebsa da moTxovnilebebs. Tumca klientis gamocdilebis
seriozulad da gagebiT aRqma sulac ar niSnavs, rom Terapevti yvelafers unda
eTanxmebodes, rasac klienti ambobs (Joyce & Sills, 2018). SesaZlebelia, Terapevti
ar iziarebdes klientis faseulobebs da mas ar mowondes klientis garkveuli

21
saqcielic ki. Terapevts unda hqondes sakuTari mtkice pozicia sxvadasxva
sakiTxTan dakavSirebiT, magram amasTanave, mas unda SeeZlos klientis gansxvavebuli
poziciis miRebac, kritikisa da gankiTxvis gareSe. geStaltTerapevti klientis
gamocdilebis danaxvis da gaazrebis garda imasac acnobierebs, Tu ra fenomenebs
gaurbis klienti, ra fenomenebis `miReba~ uWirs, ras ver xedavs da ver acnobierebs
da a.S. (Joyce & Sills, 2018).

CarTuloba

joisis da silsis (2018) mixedviT, CarTuloba geStaltTerapevtis mcdelobaa,


klientis gamocdileba Tavisi aRqmis velSi Semoitanos.

CarTuloba, empaTiis kidev ufro farTo gamoxatulebaa (Yontef, 1998). Terapevti


ganicdis empaTias da cdilobs sakuTari mosazrebebis, msjelobis da kritikis
gareSe klientis subieqturi samyaros srulad Secnobas – Tavisi fizikuri
realobiT, grZnobebiTa da fiqrebiT. martivad rom vTqvaT, Terapevti cdilobs,
klientis samyaro klientis TvaliT dainaxos.

joisi da silsi (2018) miiCneven, rom CarTuloba Terapevtsa da klients Soris


urTierTobis verbaluri Tu araverbaluri komunikaciis yvela saSualebiT
vlindeba, iqneba es xmis tembri, jdomis poza Tu nebismieri sxva ram (Joyce & Sills,
2018). gulwrfeli CarTulobisas klienti xvdeba, rom misi gamocdileba, gancdebi
da moTxovnilebebi mniSvnelovani da Rirebulia, rac Terapiuli urTierTobis
gaZlierebisa da gamojanmrTelebis sawindaria.

Tumca mniSvnelovania, CarTuloba klientis gamocdilebasTan SerwymaSi ar


agverios, amitom Terapevts unda axsovdes sakuTari sazRvrebi da igi unda
acnobierebdes sakuTar gancdebsa da fizikur SegrZnebebs.

CarTuloba sami mimarTulebiT gamoixateba: kognituri (fiqrebi), emociuri da


sxeulebrivi CarTuloba.

kognituri CarTuloba aris rezonansi klientis fiqrebsa da msjelobasTan. kli­


entisTvis dabrunebuli pasuxi, dasmuli SekiTxva, dazustebuli debuleba da a.S.

emociuri CarTuloba iTvaliswinebs rezonanss klientis emociebTan, im emociebis


sapasuxo gamoxmaurebas, romelTac xedavs Terapevti klientSi. agreTve im
emociebisa da grZnobebis gacnobierebas, romlebic Tavad Terapevts uCndeba
klientis monayolze, gaziarebul emociaze, qcevaze sapasuxod.

sxeulebrivi CarTulobisas Terapevti yuradRebas klientis fizikur procesebze


amaxvilebs da agreTve, sakuTar fizikur reaqciebs acnobierebs. tkivili, Relva,
sxeulis sxvadasxva nawilis daWimuloba, oflianoba da sxva sxeulebrivi procesebi,
romlebic rogorc klientis, ise Terapevtis sxeulSi mimdinareobs.

22
gulaxdiloba /gaxsniloba

gulaxdiloba/gaxsniloba dialoguri urTierTobis meoTxe principia. Zalian


mniSvnelovania, klientma igrZnos, rom TerapevtTan nebismier Temaze SeuZlia
saubari (Joyce & Sills, 2018). mniSvnelovania isic, rom Terapevti Ria da gulaxdili
iyos klientis mimarT, SeZlos gulwrfelad gauziaros Tavisi grZnobebi, azrebi,
rac klientze sasikeTod imoqmedebs da drodadro imsjelos imaze, rac xels
uSlis Terapiis procesSi klient-Terapevtis komunikacias (Joyce & Sills, 2018).

joisis da silsis (2018) azriT, Terapevtis grZnobebi, rogoricaa daRoneba,


mowyeniloba an brazi, xels Seuwyobs klients adre ukugdebuli an daTrgunuli,
saxecvlili emociebis identifikaciasa da xelaxla SegrZnebas. klienti nel-
nela iswavlis rogorc sxvisi grZnobebis danaxva-garCevas, ise sakuTaris
identificirebas da maTTvis saxelis darqmevas.

Terapevtis mier sakuTari gancdebis Riad da gulwrfelad gamovlena Terapiuli


Sexvedrebis ara mxolod mniSvnelovani nawilia, aramed xels uwyobs urTierTobis
gaTanabrebas, urTierTobaSi balansis Seqmna-SenarCunebas (Joyce & Sills, 2018). ra
Tqma unda, gancdebis da SegrZnebebis gaxsnilad gaziarebas sifrTxile da codna
unda, Terapevti pasuxismgeblobiT unda moekidos Tavisi gamoxatvis formas,
man ubralod unda aRweros Tavisi grZnobebi, gancdebi, fiqrebi, romlebic
interpretaciebiTa da msjelobiT ar iqneba damZimebuli.

rogor xdeba muSaoba dialogur urTierTobaSi

rodesac Terapevti praqtikaSi iyenebs zemoT aRweril oTx princips, igi klients
dialoguri urTierTobis – `me – Sen~ _ poziciidan ekontaqteba da, Sesabamisad,
klients mTlian, uryev pirovnebad aRiarebs da aRiqvams. Terapevti ar aanalizebs
klients, ar axvevs Tavs sakuTar mosazrebebs da ar cdilobs klientiT
manipulirebas. is klients gulwrfel urTierTobas Tavisi daswrebis, aRiarebis,
Riaobis da CarTulobis xarjze sTavazobs. rogor banaluradac ar unda JRerdes,
aseTi damokidebulebis sistematurad praqtikaSi ganxorcieleba sakmaod rTulia.
adamianebis, maT Soris Terapevtebis umravlesoba xSirad ver axerxebs didxans
awmyoSi yofnas da CarTulobis SenarCunebas. amis misaRwevad Tavdauzogavi
muSaoba, Terapiuli unar-Cvevebi da gacnobierebis maRali xarisxia saWiro. magram
rodesac es momenti miiRweva da klientic TerapevtTan `me – Sen~ poziciidan iwyebs
urTierTobas, es SeiZleba adamianuri urTierTobebis mwvervalad vaRiaroT (Joyce
& Sills, 2018).. martin buberi (1937) amas dialogis saboloo wertilad da umaRles
miRwevad miCnevda, rodesac or adamians Soris namdvili Sexvedra Sedga.

23
rogor uyurebs geStaltTerapia cvlilebebs

TerapiaSi yvela individi modis imisTvis, rom miaRwios cvlilebas, Secvalos


qceva, gaTavisufldes konkretuli usiamovno SegrZnebebisgan, azrebisa Tu
daskvnebisagan, gaiumjobesos sasicocxlo pirobebi, da a.S. Tavdapirvelad,
rodesac klientebi erTvebian Terapiis procesSi, umetesobas aqvs molodini, rom
Terapevti maT Seudgens cvlilebis gegmas da am gegmis mixedviT ganxorcieldeba
cvlilebac. klienti miiswrafvis, gaxdes sxvanairi, daTrgunos is, rac ar moswons
sakuTar TavSi an garemoSi, imuSaos sakuTar Tavze, raTa gaxdes sxvanairi.

TerapiaSi mosul klientebs sjeraT, rom fsiqoTerapia daexmarebaT im idealuri


mdgomareobis miRewvaSi, romelic warmoudgeniaT (mag. SfoTvisgan gaTavisufleba,
brazis marTva, interpersonaluri urTierTobebis mogvareba) da nawilobriv
asec xdeba., Terapia exmareba klients gaTavisufldes, gaizardos, Seimecnos da
ukeT Seicnos sakuTari Tavi da garesamyaro. magram geStaltmidgoma cvlilebas
radikalurad gansxvavebulad uyurebs. geStaltmidgomas ar aqvs cvlilebisTvis
Sedgenili konkretuli gegma, Terapiuli teqnikebis Tu meTodebis krebuli,
romelsac sTavazobs klients. geStaltTerapia cvlilebebs arnold baiseris
(1970) cvlilebebis paradoqsuli Teoriis mixedviT ganixilavs, romlis Tanaxmadac
`cvlilebebi xorcieldeba maSin, roca adamiani xdeba is, rac aris, da ara maSin,
roca igi cdilobs gaxdes is, rasac ar warmoadgens~. cvlilebebis paradoqsuli
Teoria im Terapiuli modelebis sapirispiroa, romelTa mizania qcevis Secvla,
simptomebis gaqroba an winaaRmdegobebis gadalaxva.

es Teoria principi dafuZnebulia ideaze, rom yvela klients uCndeba gazrdis


resursi mxolod mas Semdeg, rac is ar ewinaaRmdegeba TviTregulaciis bunebrivi
procesebis warmarTvas (Baisser, 1970). cvlilebebis paradoqsuli Teoria amtkicebs,
rom sakuTari Tavis Secvlis mcdelobis nacvlad saWiroa, rac SeiZleba srulad
`Caeflo~ sakuTari gamocdilebis yvela aspeqtSi da bolomde Seicno igi (Joyce &
Sills, 2018). rogorc ki klienti amas miaRwevs, roca igi naTlad SeigrZnobs sakuTar
gamocdilebas, cnobier velSi Semoitans im nawils, romelic ar moswons, romelsac
aqamde ewinaaRmdegeboda, Trgunavda an ebrZoda, mxolod maSin eZleva SesaZlebloba
gaizardos, da Sedegad iRebs cvlilebas. es midgoma paradoqsulia, radganac
amtkicebs imas, rom imisaTvis, raTa Seicvalo, uari unda Tqva Secvlis mcdelobaze.

ra ZiriTad xerxebs iyeneben


geStaltTerapevtebi muSaobisas
Cven visaubreT imaze, Tu ra aris geStaltTerapia, ra safuZvlebs da midgomebs
eyrdnoba, rogor uyurebs klient Terapevtis urTierTobas, rogor ganixilavs
cvlilebebs da klientis sasicocxlo pirobebis gamosworebis gzebs. detalurad

24
ganvmarteT dialoguri urTierTobis roli da arsi klient Terapevtis
TanamSromlobisas, magram jer ar SevxebivarT im konkretul xerxebs e.w. geStalt
teqnikebs rasac Terapevtebi Terapiis dros iyeneben.

muSaoba sxeulTan

rogorc gvaxsovs, geStaltmidgoma pirovnebas erT mTlian organizmad ganixilavs


da `suli-sxeuli~ diqotomia geStaltmidgomisTvis miuRebelia. Sesabamisad,
geStaltTerapevtebic Terapiis dros mudmivad cdiloben klientis gamocdileba
mTlianobaSi ganixilon da yuradReba klientis rogorc kognitur, ise emociur da
sxeulebriv gamovlinebebsa da gamocdilebaze gaamaxvilon. ra Tqma unda, es imas
ar niSnavs, rom Terapevti ar acalkevebs sxeuls gonebisgan, magram Terapiuli
procesis dros Terapevti klients yuradRebas miapyrobinebs Tavis SegrZnebebze.
xSirad ekiTxeba, ras grZnobs da agreTve interesdeba, sxeulis romel nawilSia
koncentrirebuli esa Tu is emocia an SerZneba, romelzec saubrobs klienti.
sxeulebrivi SegrZnebebi da emociebi pirovnebis gamocdilebis ganzomilebebia
da, Sesabamisad, Tu Cven gvinda davexmaroT klients balansisa da mTlianobis
aRdgenaSi, misi gamocdilebac mTlianobaSi unda aRviqvaT,- kognituri, emociuri
da fizikuri ganzomilebebis erTobliobad da ara gancalkevebul nawilebad.

`aq da amJamad~ principi

Tu arsebobs raime cneba, romelic geStaltTerapiasTan asocirdeba im xarisxiT,


rom zogjer misi lozungic xdeba, es udavod aris `aq da amJamad~. `aq da amJamad~
ufro principia, vidre konkretuli teqnika da gulisxmobs imas, rom nebismieri
individisTvis raRac aqtualuri yovelTvis xdeba awmyoSi. iqneba es aRqma, grZnobebi,
qmedebebi, azrebi, fantaziebi warsulidan an samomavlod warmosaxuli, _ yvelaferi
es Zevs amJamindel, awmyo momentSi. geStaltTerapiis dros Terapevtic SekiTxvebs
awmyo droSi svams: ras grZnob axla? ras ganicdi axla? ra azri mogdis axla. imis
miuxedavad, rom problema, romlis gamoc klienti TerapiaSi movida, SesaZloa
saTaves Rrma bavSvobaSi iRebdes, klientis gancdebi, grZnobebi, fantaziebi mainc
awmyo momentSi vlindeba. Terapiuli urTierToba, romelic `aq da amJamad~ princips
eyrdnoba, saSualebas iZleva Zalian cocxal, intensiur da Rrma procesad iqces,
klientma SeZlos drois awmyo momentSi sakuTari SegrZnebebis da gancdebis aRqma
da gaTaviseba.

eqsperimenti

geStaltTerapiis teqnikis ZiriTad xerxs SegviZlia vuwodoT TamaSi-eqsperimenti.


es TamaSi warmoadgens mravalferovan qmedebebs, romelTac klienti Terapevtis
TxovniT asrulebs. es TamaSebi klients xels uwyobs, mniSvnelovan gancdebTan

25
uSualo konfrontaciaSi Sevides, Seexos, Tvali gausworos am gancdebs, Seimecnos
isini. TamaSis dros klients eqsperimentirebis saSualeba eZleva, mas SeuZlia,
sakuTar Tavze moirgos sxvadasxva roli, sxvadasxva perspeqtiva da kontaqti
daamyaros sakuTari pirovnebis gaucxoebul nawilebTan. Terapiis msvlelobisas
Terapevti klients urCevs, ar Semoifarglos mxolod ambis TxrobiT da aZlevs
SesaZleblobas, sakuTari narativi gardaqmnas qmedebad, romelic xorcieldeba `aq
da amJamad~ situaciaSi.

zogierTi Terapevti xSirad mimarTavs winaswar momzadebuli savarjiSoebis


arsenals (gansakuTrebiT jgufebSi), romelsac sTavazobs TiToeul klients
da gaTvaliswinebuli aqvs klientis usafrTxoeba. Terapevti kargad unda
acnobierebdes, rom TiTeuli eqsperimentisas klients unda hqondes daculobis da
usafrTxoebis gancda, romlis meSveobiTac is SeZlebs Tvali gausworos TavisTvis
mtkivneul situacias, Seejaxos im movlenas, romelic aqamde ar gaucnobierebia da
Seimecnos raRac axali sakuTari Tavis Sesaxeb. eqsperimenti SeiZleba fokusirdes
cnobierebis `awareness~Targmani frCxilebSi gazrdaze, rodesac Terapevti
sTavazobs klients, Seicnos, magaliTad, Tavisi sunTqva, sxeulis romelime
nawili, sxeulis poza da a.S. agreTve eqsperimentis meSveobiT klientma SeiZleba
uamravi ram aRmoaCinos sakuTari qcevis, rwmenis, azris Tu Sexedulebis Sesaxeb.
gaiazros sakuTari damokidebulebis paterni rogorc garesamyaros, ise sakuTari
Tavis mimarT. eqsperimentireba, aseve, saSualebas aZlevs klients, gamoikvlios
sakuTari `me~-s da kontaqtis sazRvrebi, gaacnobieros, sadaa TviT misi sazRvari,
rogor icavs Tavis sazRvrebs, rogor Sedis da wyvets kontaqts garemosTan da a.S.

garda amisa, eqsperimenti im rTuli da xSirad warmoudgeneli situaciebis


modelirebis erT_erTi saukeTeso saSualebaa, romlebic yvelaze metad aSinebs
klients. am situaciebis modelirebiT, `aq da amJamad~ usafrTxo Terapiul
situaciaSi am situaciebis gaTamaSebiT klients eZleva SesaZlebloba, ikvlios
sakuTari fantaziebi, gaSalos katastrofuli scenarebi, ukeT gaaanalizos da
miiRos warmosaxviTi informacia imaze, Tu `mere ra moxdeba, ras vigrZnob, ras
vifiqreb, rogor viqnebi.~

mTlianobaSi geStaltTerapiis dros gamoyenebuli eqsperimentis mizania klientis


emociur-inteleqtualuri gamTlianeba, rasac pirovnebis integraciisaken
mivyavarT.

26
samuSao aliansi
didi imedi maqvs, rom gzamkvlevma garkveulwilad gaaRviva interesi fsiqoTerapiis
im mimarTulebis Sesaxeb, romelsac geStaltTerapia ewodeba.

gzamkvlevis dasasruls minda mokled Sevexo aranakleb mniSvnelovan sakiTxs,


romelzec didwilad damokidebulia Terapiis warmateba da romelic klient-
Terapevts Soris samuSao aliansis saxeliTaa cnobili.

samuSao aliansis Camoyalibeba sakvanZo sakiTxia fsiqoTerapiis procesSi. rogori


gamocdilic ar unda iyos Terapevti, Tuki klientsa da Terapevts Soris ndobiT da
pativiscemiT savse, usafrTxo samuSao urTierToba ver Sedga, Terapia ganwirulia
warumateblobisTvis.

Terapiuli aliansi iwyeba imiT, rom Terapevti klients sTavazobs daxmarebasa


da mxardaWeras da Tavis Tavze iRebs garkveul valdebulebebs, iseve rogorc
Tavad klienti, romelic Tanxmdeba SemoTavazebas, Tavis Tavze iRebs pirvelad
valdebulebebs (mag. regularulad siaruli, anazRaureba da sxva), da agreTve
mzadaa cvlilebebis procesSi monawileobisTvis. (Joyce & Sills, 2018).

joisi da silsi (2018) ganmartaven, rom Terapiuli aliansi iTvaliswinebs aqtiuri


partniorobis ganviTarebas, srul ndobas Terapevtsa da klients Soris, samuSaosa
da miznebis erTnairad gaTavisebas. klients unda sjerodes, rom Terapevtis
ZiriTadi mizani klientis interesebis gaTvaliswineba da klientis sasikeTod
moqmedebaa.

Terapiuli aliansi pirvelive Sexvedraze ar yalibdeba. am urTierTobis Camo­


sayalibeblad dro, mondomeba da Sromaa saWiro. pirvel rigSi Terapevtis mxridan
didi mzaoba da survili unda iyos, rom seriozulad aRiqvas yvelaferi, rac
klientisgan momdinareobs, ganicados masTan erTad, pativi sces mis grZnobebs,
klienti upirobod aRiaros da, rac mTavaria, darCes klientTan erTad maSinac,
rodesac amis gakeTeba Zalian rTulia (Joyce & Sills, 2018).

Terapiul alianss Tavisi dinamika axasiaTebs _ Terapiul sesiebTan erTad


Zlierdeba, myardeba da Terapevtsa da klients uCndebaT gancda, rom maT Soris
Zalian myari, seriozuli da usafrTxo urTierTobaa. Tumca iseTi momentebic dgeba,
rodesac klienti brazobs sakuTar Terapevtze. rodesac klienti ukmayofiloa
an aqvs gancda, rom Terapevts misi ar esmis. es SemTxvevebi ara mxolod susti
Terapiuli urTierTobis dros, aramed kargad Camoyalibebuli Terapiuli aliansis
SemTxvevaSic gvxvdeba. aseT dros samuSao aliansi SedarebiT Sesustebulia da
Terapevts marTebs moTmineba da swori intervencia. swori intervencia ki pirvel
rigSi imis gacnobierebas gulisxmobs, Tu ra etapzea Terapia, ramdenad arian
unisonSi klienti da Terapevti, ra molodinebi aqvT da rogor uyureben Terapiis

27
ganviTarebis process (Joyce & Sills, 2018). Terapevtma aucileblad unda ganixilos
klientTan erTad, Tu ra gakeTda an ar gakeTda Terapiis procesSi, ramac klientis
ndoba Seasusta an gauCina gancda, rom Terapevts misi ar esmis. Terapevtma
aucileblad unda gausworos Tvali klientis ukmayofilebas da aRiqvas is, rac
xdeba, imisTvis, rom aliansis gaZliereba moaxerxos.

Terapiuli aliansis waxalisebisa da gaZlierebis erT–erTi xerxia mudmivi


kontroli da gadamowmeba, Tu sad varT, ra etapze, klienti da Terapevti erTnairad
vafasebT process, Tu ara. klientisaTvis Zalian mniSvnelovania imis codna, rom
Terapiuli sesiis mTavari da aqtiuri monawile is aris. Terapevti ki, Tavis mxriv,
unda aregulirebdes da marTavdes klientis Tanadgomis process, an piriqiT, swor
dros mimarTavdes frustraciis teqnikas klientis cnobierebis gafarTobisa da
misi pirovnuli ganviTarebis mizniT. amis garda, Terapevti Zalian yuradRebiT
unda akvirdebodes sakuTari intervenciebis zemoqmedebas: klientis reaqciebze
dayrdnobiT, saWiroa Seafasos – klientTan erTad erTsa da imave talRaze imyofeba
Tu Terapevts raRac gamorCa da klients `gadaaswro~ an `CamorCa~.

imis Sesamowmeblad, damyarebulia Tu ara samuSao aliansi, joisi da silsi (2018)


sakuTari TavisTvis sami mniSvnelovani SekiTxvis dasmas gvTavazoben:

• sjera Tu ara klients, rom Tqven misi daxmareba gsurT?


• arsebobs Tu ara SeTanxmeba, ra unda gaakeToT erTad da vin raze agebs pasuxs?
• arsebobs Tu ara Tqvens Soris valdebuleba, rom gaagrZeloT urTierToba
maSinac, roca es gaZnelebuli an mtkivneulia?

am SekiTxvebze pasuxi ara mxolod TerapevtebisTvis, aramed Tavad klientebisTvisac


Zalian mniSvnelovania, raTa gaacnobieron Terapiis procesis dinamika, Seafason
TavianTi urTierToba TerapevtTan da gansazRvron urTierTobis xarisxi.

bolosityvaoba

gamogitydebiT, bavSvobaSi arasdros miocnebia fsiqoTerapevtobaze. ise Cavabare


fsiqologiis fakultetze, realurad arc ki mqonda warmodgena, vin an ra profesiis
adamiani unda davmdgariyavi. droTa ganmavlobaSi, nabij-nabij gaverkvie Cems
interesebSi, daviwye Teoriuli bazisis dagroveba, Seviswavle araerTi akademiuri
disciplina, davamTvare bakalavriati, magistratura, bolos disertacia davicavi
da uceb gavCerdi. erT dilas gaviRviZe da Tavi Zalian carielad, moryeulad,
daRlilad da dabneulad vigrZeni. es mdgomareoba ara erTi dRe, aramed
sakmaod didxans gagrZelda. `sad var?~ `vin var?~ `ra minda?~ `ramdenad kargi
var?~ _ TiTqos es is SekiTxvebia, romlebzec doqtoris xarisxis mqone adamianma,

28
miTumetes, fsiqologma aucileblad unda icodes pasuxi. da Cemi sruli gakvirveba
da ususurobis gancdac imiT iyo gamowveuli, rom zustad doqtoris xarisxiT,
15-wliani akademiuri swavlebis fonze arc erT am SekiTxvaze ar mqonda pasuxi.
imaze ufro dabneuli da dakarguli viyavi, vidre abiturientobis dros. yvelaze
Zlieri diskomforti sakuTar ZalebSi daurwmuneblobis gancdas mohqonda da
imaze fiqrs, `nuTu marTlac kargi profesionali var?~ `nuTu Cems sityvas aqvs
wona?~ `nuTu SeiZleba sxva adamianebis cxovreba Secvalo maSin, rodesac Tavad ar
ici rogor icxovro?~ da a.S.

sadRac intuiturad vxvdebodi, rom es sicariele da moryeulobis gancda


akademiuri bazisis naklebobiT ar iyo gamowveuli. racionalur doneze kargad
mesmoda, rom myari, safuZvliani Teoriuli sarCuli hqonda Cems codnas. magram
SegrZneba maklda, _ simyaris, sakuTar TavSi darwmunebulobis, siZlieris,
siTamamis: sakuTari Tavis SegrZneba da sakuTari Zalebis rwmena. droulad mivxdi,
rom es danaklisi ara mxolod akademiuri swavlebiT, aramed praqtikuli, pirovnul
gaZlierebasa da zrdaze orientirebuli aqtivobiT unda Semevso. da zustad,
garkveuli drois mere, kvleva-Ziebis Sedegad erTxelac SevaRe kari da aRmovCndi
geStaltTerapiis samyaroSi.

swored im dRes, rodesac pirvel jgufur Terapias daveswari, daiwyo am sicarielis


Sevseba, geStaltmidgoma mZafrad SemoiWra Cems cxovrebaSi da mkveTrad Seicvala
mTeli Cemi cxovrebiseuli xedva da filosofia.

gzamkvlevis dasasruls, minda gagiziaroT ramdenime martivi WeSmariteba,


romlebic geStaltTerapiam Semoitana Cems cxovrebaSi.

aq da amJamad _ es koncefcia, faqtobrivad, geStaltTerapiis lozungia da


gzamkvlevSi araerTxel mimovixile misi arsi. Tumca, ar amixsnia, piradad me ra
momca am koncefciis gaazrebam da droTa ganmavlobaSi Sesisxlxorcebam.

daviwyoT imiT, rom gamiCnda momentiT tkbobis, sakuTari Tavis ukeT aRqmis da
SegrZnebis saSualeba; am koncefciam gamokveTa dRevandeli dRis arsi da simZafre,-
rogor var aq, am konkretul momentSi, ras vgrZnob, ras vfiqrob, ra momwons
an ar momwons, ra minda da a.S. SesaZloa, ifiqroT, rom am yvelafris gaazreba
xom isedac xdeba. diax, xdeba, Tumca srulfasovnad SegrZneba gvaklia xolme,
ris gamoc gviWirs, permanentulad warsulsa da momavalze ar vSfoTavdeT da
dRevandeliT viyoT kmayofilebi.

`rogor~ an `risTvis~ da ara `ratom~. rogorc fsiqologs, SekiTxvaTa maragSi mTavar


SekiTxvad `ratom~ mqonda gamoyofili. Tumca geStalt Teoriis arsis gagebisas
mivxvdi, rom zogjer SekiTxva `rogor~ an `risTvis~ ufro mZlavri iaraRia imisTvis,
rom meti gaigo sakuTari Tavis Sesaxeb. ratom var cudad? es erTi SekiTxvaa
da `rogori var, rodesac cudad var?~ `rogor vakeTeb imas, rasac vakeTeb?~, es

29
ukve gansxvavebuli perseqtivaa sakuTari Tavis kvlevisas. am SekiTxvebze pasuxebis
gacema maZlevs saSualebas, meti gavigo da sabolod mivide imis gaazrebamde, Tu
ra mawuxebs da ratom mawuxebs.

yvela emocia legitimuria. iyo periodi Cems cxovrebaSi, rodesac sakuTar Tavs ar
vaZlevdi uflebas, gamomexata da megrZno `arasasiamovno~ emociebi, rogoricaa
agresia, brazi, Suri, ukmayofileba, sevda da a.S. mimaCnda, rom mxolod pozitiuri
emociebis gamoxatva iyo legitimuri CemTvis da sxva negatiur emociebs ubralod
ganvdevnidi. megona, rom negatiuri emociebis gancda araswori iyo. geStaltTerapiam
maswavla, rom ar arsebobs swori da araswori emocia. emocia emociaa da maSin,
rodesac is warmoiSoba, is legitimuria. brazis, agresiis an Tundac sevdis gancdisas
me ar vxdebi cudi, `araswori~ an mowyenili adamiani. ubralod, am konkreul
momentSi ganvicdi am emocias, radgan asea saWiro. racionalur doneze xom gvesmis,
rom warmoudgenelia adamiani mudmivad gaxarebuli da pozitiuri iyos, Tumca
cxovrebaSi xSirad viviwyebT am faqts da vaiZulebT Tavs, rom Cveni uaryofiTi
gancdebi davTrgunoT da sakuTari Tavi mxolod pozitiuri kuTxiT miviRoT.
axla ukve vici, rom sevdaSi cudi araferia da metic, sevdis gareSe SeuZlebelia
Wrilobebis moSuSeba; aseve, vici, rom moTxovnilebebis dakmayofilebas jansaRi
agresia esaWiroeba. da rac mTavaria, aRar meSinia sakuTari brazis gamoxatvis da
xmamaRla imis dafiqsirebis, rom SeiZleba raRac ar momwondes.

ar aris saWiro iyo `perfeqt~ _ pataraobidan vTxovdi sakuTar Tavs, vyofiliyavi


yvelaferSi Zalian swori, Zalian marTali, uSecdomo da yvelaferi mekeTebina
Zalian kargad. erTi SexedviT, araCveulebrivi ideaa,, magram realurad es
uzarmazari wnexia da Tanac SeuZlebeli. SeuZlebelia, ar dauSva Secdomebi,
raRac cudad ar gamogivides, me ki sakuTar Tavs Secdomebs ar vpatiobdi.
yvela Secdomas Zalian didi simZafriT ganvicdidi. dRes me Cems Tavs viReb _
araidealurs, cocxals da namdvils. rogorc ki es moxda, uzarmazari Semsubuqeba
vigrZeni da cxovreba bevrad gamiadvilda. Tavs ufleba miveci, raRacaSi susti
vyofiliyavi da daxmareba da mxardaWera mimeRo garemodan. gavTavisufldi Cemi
Tavis mimarT mkacri moTxovnebisgan, romlebic TviTSefasebas Zalian miqveiTebda
da sakuTar TavSi daurwmuneblobas miRvivebda. da, rac mTavaria, Zalian momewona
sakuTari Tavi im rolSi, romelSic ar var aucileblad Zalian daxvewili, `swori~
da uSecdomo.

cvlilebebis paradoqsaluri Teoria. marTalia, zemoaRniSnul gzamkvlevSi


baiseris (1970) cvlilebebis paradoqsul Teoriasac davuTme saTanado
yuradReba, magram am monakveTSi minda yuradReba gavamaxvilo konkretulad im
sakiTxze, Tu rogor imoqmeda am Teoriam Cemze. yvelas gvaqvs sxvadasxva SiSi
da cxovrebis manZilze vswavlobT maTTan gamklavebas. Tumca isec xdeba, rom
zogierT SiSs ver vumklavdebiT, is iWreba Cvens yoveldRiurobaSi da xels

30
gviSlis efeqturad funqcionirebaSi. Cemi SiSi warumateblobas, wagebas, Secdomis
daSvebas ukavSirdeboda. erTi SexedviT, TiTqos kargicaa, rodesac bevrs muSaob,
skrupulozurad udgebi sakuTar samuSaos, `asjer gazomav da erTxel gaWri~,
magram saboloo jamSi am SiSma ise momicva, rom TiTqmis yvela axal SemoTavazebaze
da gamowvevaze vambobdi uars, permanentulad veCxubebodi sakuTar Tavs, vgvemdi
da kidev uares mdgomareobaSi vayenebdi; vcdilobdi, sxvadasxva gziT dameZlia es
SiSi, dameTrguna, gameTiSa, magram araferi gamodioda. geStaltTerapiis procesSi
swored SiSze muSaoba movindome da Cems gakvirvebas ar hqonda sazRvari, radgan
Terapiulma procesma ara am SiSis morevaze, aramed, piriqiT, mis miRebasa da
aRiarebaze aiRo orientacia. da erTxelac aRmovaCine, rom es SiSi Sesustda da
droTa ganmavlobaSi sruliad gaqra. esec paradoqsia, rom zustad maSin, rodesac
cdilob Seicvalo, ar icvlebi da rogorc ki iReb sakuTar Tavs, sakuTar SiSs,
swored maSin iwyeba arsebiTi cvlileba.

kargi da cudi _ polarobebi _ kidev erTi umniSvnelovanesi WeSmariteba, rac


cxadze cxadad gajda Cems cnobierSi, mravalferovnebas ukavSirdeba. cxovreba
imaze meti,a, vidre ori polusi, imaze mravalferovania, vidre Savi da TeTri
an kargi da cudi da a.S. adre vcdilobdi, vyofiliyavi absoluturad `kargi~,
absoluturad `swori~, da sxvebisganac amas viTxovdi, ris Sedegadac ikargeboda da
qreboda rogorc Cemi ise sxva adamianebis unikaluri detalebi. magram realurad
xom swored es detalebi qmnian CvenSi `sakuTar Tavs~. fsiqoTerapiis procesi ki
mimarTulia yvela am dakarguli detalis integraciisaken. amJamad me ar vyof
samyaros `karg~ da `cud~ nawilad. arc sakuTar Tavs vaxasiaTeb, rogorc `kargs~
an `cuds~. SemiZlia viyo mravalferovani da amaSi gamoixateba Cemi mTlianoba,
individualuroba, Tavisufleba.

da bolos _ yvelaze mTavari: Cemi sazRvrebi. viswavle sakuTari sazRvrebis


gacnobiereba _ ra minda, ra momwons da Tu raRac ar momwons, imis xmamaRla
Tqma da aRiareba. CemTvis mxolod sxvisi molodinebi aRar aris prioritetuli
_ mxolod maTi gamarTleba da maTze zrunva. Tavs ufro Tavisuflad vgrZnob,
vidre wlebis win, vgrZnob, rom cocxali var, me varsebob sakuTar cxovrebaSi.
rac Seexeba Cems profesiul identobas, gamiCnda profesiisadmi mikuTvnebulobis
Zlieri gancda, sakuTari Tavis rwmena da pativiscema _ rac, rogorc aRvniSne,
disertaciis dacvis Semdegac ki ar mqonda. am etaze sakuTar molodinebze vaxden
koncentracias. mTavaria, vacnobiereb, rom minda vicxovro da viyo _ da ara viRacis
molodins Sevesabamebode.

31
literatura:

1. Beisser, A. (1970). The paradoxical theory of change. In: Fagan, J. and Shepherd, I.L., Eds., Gestalt
Therapy Now, Harper & Row, New York, 77-80.

2. Bowman, С.E.& Nevis, E.C. (2005). Gestalt therapy: history, theory, and practice. Sage Publications

3. Buber, M. (1970). I and thou. (W. Kaufmann, Trans). New York: Charles Scribner & Sons. (Original
work published 1923)

4. Bulibash I.D. (2011). Gestalt therapy guide. M: Psychotherapy, Available at: https://www.twirpx.
com/file/2159318/

5. Crocker, S. (2009). Phenomenology in Husserl and in gestalt therapy. British Gestalt Journal 18(1),
18-28.

6. Fagan, J. & Shepherd, I. L. (1970) Gestalt therapy now, Palo Alto, CA: Science and Behavior.

7. Ginger, S. (2010). Gestalt: the art of contact. Routledge;

8. Lebedeva N.M. & Ivanova E.A. (2004) Journey to gestalt: theory and ractice. St. Petersburg: Speech,
Available at: https://psychojournal.ru/books/1812-lebedeva-n-m-ivanova-e-a-puteshestvie-v-
geshtalt-teoriya-i-praktika.html

9. Jacobs, L. (2016) Dialogue and double consciousness: lessons in power and humility, Gestalt
Review, 20 (2),147-161

10. Joyce, P. and Sills, Ch. (2018). Skills in gestalt counselling & psychotherapy, SAGE Publications Ltd

11. Lewin, K. (1943). Defining the “Field at a Given Time.” Psychological Review, 50, 292-310.
Republished in Resolving Social Conflicts & Field Theory in Social Science, Washington, D.:
American Psychological Association.

12. Lewin, K. (1952) Field theory in social science. Harper &Row, New York

13. Mascolie G. (2010) Gestalt therapy yesterday, today, tomorrow. Be yourself. M.: Borges

14. Parlett, M. (1991) Reflections on field theory. The British Gestalt Journal, 1,70 -73

15. Perls, F.S. (1969). Gestalt therapy verbatim, Real People Press

16. Perls, Hefferline & Goodman (1951). Gestalt therapy. Excitment and growth in the human
personality. New York, Julian Press

17. Pogodin I.A. (2012). Interactive gestalt therapy: experience psychotherapy. Rostov n / a: Phoenix

18. Polster, E., & Polster, M. (1973). Gestalt therapy integrated: Contours of theory and practice.
Oxford, England: Brunner/Mazel

32
19. Phillipson, P. (2002). Transference. British Gestalt Joumal 11(1), 16-20.

20. Robine, J.M. Gestalt therapy, available at:http://www.fryziuk.com/images/lib/robin_


gestalttherapy.pdf

21. Rüdiger, P.F. (2016). Cognitive illusions: Intriguing phenomena in judgment. Thinking and
Memory. Psychology Press

22. Yontef, G., M., (1993). Awareness, dialogue and process: Essays on gestalt therapy. Highland, NY,
Gestalt Journal Press.

23. Yontef, G., & Jacobs, L. (2005). Gestalt therapy. In R. J. Corsini & D. Wedding (Eds.), Current
psychotherapies (pp. 299-336). Belmont, CA, US: Thomson Brooks/Cole Publishing Co.

24. Interview with Robert Reznik 1995. Available at: http://gestaltnsk1.narod.ru/parlet.htm

33

You might also like