Darba lapa

Publicistikas stils. Valodas lietojums masu medijos un medijpratība.

Viens no Ernesta Hemingveja, amerikāņu rakstnieka, žurnālista un korespondenta,

padomiem publisko tekstu rakstīšanai: “Jāraksta īsos teikumos, jāatsakās no jebkādas
izpušķošanas. Ideāls - skelets, bet ar pulsu.”

Žurnālista uzdevums ir piedāvāt pēc iespējas patiesāku īstenības atainojumu publikai,

kas nonāk sabiedrībā ar masu mediju palīdzību. Žurnālistikas valodu var noteikt pēc trīs
iezīmēm:
1 visbiežāk žurnālistikas valoda ir rakstu valoda. Rakstu valoda attiecas arī uz cilvēka
runu, jo runātais teksts tiek fiksēts rakstiski;
2 žurnālistikas valodai ir raksturīgs īss, kodolīgs teksts;
3 Žurnālistikas valodā dominē standartizēti un šabloniski valodas elementi un
struktūras, no kuriem izriet žurnālistikas rakstu galvenā iezīme – saprotamība.

2. uzdevums. Izlasi Ilvas Skultes raksta “Medijpratība kā antiesenciāls koncepts”

fragmentu un formulē atbildes uz jautājumiem 3. uzdevumā!

3. uzd. Atbildi uz jautājumiem!

a)Nosauc 3 saziņas situācijas, kurās esi dzirdējis jēdzienu medijpratība!
b)Kāpēc, tavuprāt, par medijpratību ir tik daudz sarunu mūsdienās?
c) Formulē divas problēmas, kuras ir saistāmas ar medijpratību!
d) Kā raksta autore vērtē savu medijpratību? Kas, tavuprāt, piemīt cilvēkam, kuru var saukt
par medijpratīgu?
e) Formulē 5 atslēgvārdus, kas, tavuprāt, raksturo medijpratību!

4. uzd. Izlasi jēdziena medijpratība definīciju!

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbā ar informācijas
avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei,
informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvas informācijas atšķiršanai no tendenciozas,
dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu pamatotu viedokli. Medijpratība
ietver arī prasmi praktiski lietot medijus.
5. uzd. Raksturo 2 saliktos teikumos, kā tu vērtē savu medijpratību!
6. uzd. Noklausies Latvijas Universitātes profesores Skaidrītes Lasmanes stāstījumu
videosižetā “ Ētikas jēdziens un tā nozīme mūsdienu mediju telpā”!
ētikas jēdziens (8 minūtes)
6.1. Pēc sižeta noskatīšanās formulē 3 tēzes atbilstoši tematam “ Ētikas jēdziens un tā
nozīme mūsdienu mediju telpā”!
6.2. Kāpēc, tavuprāt, par ētiku medijos ir jārunā?
6.3. Kāpēc, tavuprāt, vajadzīgs Žurnālistu ētikas kodekss? Kodekss (Izraksti 3 kodeksa
punktus, kuri, tavuprāt, ir īpaši svarīgi!
7. uzd. Lasi tekstu un ieraksti pareizas vārdformas!

Ķermeņa valodas noslēpumi

Bez emocijām, (balsīgs – lietv.) ________ intonācijas, žestiem, mīmikas, izteiksmīga

(skatījums – lietv.) ___________ vārdi nedzīvi pazūd tukšumā, un mēs pat neatceramies, par
ko īsti bija runa. Tas ir tāpēc, ka līdz pat 80% informācijas nododam ar neverbālās
komunikācijas (palīgs – lietv.) ________ .

Ķermenis kā melu detektors

Mūsu ķermenis ir (īstums – īpaš.v. visp.pak.) ______________ melu detektors. Tas atšķirībā
no pašpārliecinātā “Es”, kas mīt kaut kur tur, galvā, (melīgs – darb.v.) __________ neprot un
prāta kontrolei pakļaujas tikai daļēji. Neverbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka psihes
(neapzināties – īpaš.v.) _______________ līmenim, tāpēc ir patiesāka un atklātāka. Kas mums
liek uzticēties vai – gluži otrādi – neticēt cilvēkam? Domājat, vārdi? Nē! Ķermeņa kustības –
roka pie sirds, viegla galvas (pašūpot – lietv.) ___________, smaids, pieres saraukšana, uzacu
pacelšana, skatiens – (šaudīties – īpaš.v.) __________ vai tiešs, atklāts vai valšķīgs. Sociologs
Fransuā Sjudžē grāmatā “Patiesība par žestiem” raksta, ka cilvēki aptuveni 7% uzmanības
pievērš vārda nozīmei, 38% - intonācijai,55% - žestiem un mīmikai. Un tā – (mācīties –
vienk.tag.) ____________ atšifrēt žestu valodu! “Par ko runā cilvēks, kad viņš klusē? Kad
cilvēks klusē, viņš ir patiess. Nereti dzirdam tieši to, ko gribam dzirdēt, un pēc tam (žēlums –
darb.v. vienk.tag.) ______________:”Bet tu taču solīji, tu sacīji, es pats dzirdēju....”. Mēs
domājam – ja uzmanīgi klausīsimies, tad visu uzzināsim un sapratīsim, bet patiesībā ir
(skatīties – vaj.izt.) ___________ acīs un (vērot – vaj. izt.) ____________ kustības. Tieši
pirksti, seja, acis, pat ausis un deguns ir mūsu īstie sarunas biedri. (Ķermenisks – lietv.)
___________ rada svārstības (elektrība, magnēts – saliktenis, īpaš.v.) _________________
laukā, kas atrodas ap mums, un ar to palīdzību varam sajust, ko domā un kā patiesībā pret
mums izturas (pazīstams – lietv.) ______________ un tuvi cilvēki, “stāsta psihologs Andrejs
Kenings. “Tante ir salda kā cukura vate, pļāpā vienā laidā, visam piekrīt, (slavināt – darb.v.)
__________ jūs vienā slavēšanā, bet ap dūšu kļūst šķebīgi, gribas ātrāk tikt no viņas (vaļīgs –
apst.v.) ____________, jo jūtam – kaut kas nav kārtībā. Uzticēties (intuitīvi – lietv.)
_______________ir vērts vienmēr, tā mūs kā (bruņas, krekls – saliktenis, lietv.)
_____________ sargā no indīgām bultām. Mūsu ķermenis pareizi (uztvert – sal.tag.) ____
____________ otra raidītos signālus – sīkus, niansētus un grūti (pamanīt – lok.cieš.k.
tag.divd.) _______________. Piemēram, pavirši skatoties, šķiet, ka mīļie vārdi tantei nāk no
pašiem (sirsnīgs – lietv.) ___________ dziļumiem, bet lūpu kaktiņi uz sekundes simtdaļu
noslīd lejup, acis iemirdzas (salts – apst.v.) ___________vienaldzīgas, tātad patiesās domas
nemaz nav tik cēlas. Vai – cilvēks, (censties – nelokāmais divd.) ___________ otru par kaut
ko pārliecināt, nervozi virpina pirkstus, savelk tos dūrē, kakls pie pašas auss (pārklāts –
darb.v. vienk.tag.) ___________ ar maziem sārtiem pleķīšiem, kas uzrodas iekšējas spriedzes
brīdī. Tātad – kaut ko slēpj un nepasaka līdz (galīgi – lietv.) _______________.”