You are on page 1of 12

Nr. 305 2018.

gada februāris

Un nevajag neko vairāk –


Vien sauli un ceļu, kur iet.
Un nevajag neko vairāk –
Vien nedienām pretī smiet.
Un nevajag neko vairāk –
Vien labvēlīgs ceļā lai nāc.
Un nevajag neko vairāk –
Vien gaismu šo nosargāt.
Un tad dot to tālāk, tālāk
Caur sarmu, kas vizmo un zied,
Caur salu un ikdienas steigu,
Caur vārdiem, kas sirdī mīt.
/I.Tora/

Pēdas sniegā – tāds kā mirkļa no- spiedums palicis. Ir cilvēki, kas krāj
spiedums. Viens noiets dzīves posms „nospiedumus” – es te biju un tur biju.
atstāts. Nevis esmu, bet biju...
Ir agrs rīts, un krīt sniegs. Cilvēki Svešinieki paskrien cits citam ga-
steidzas, katrs nes savu dzīves kamolu rām, tā vien šķiet, ka tikai piesnigušais
līdzi. Katram tas unikāls un neatkārto- sniegs viņus vieno, savienojot pēdu
jams. Steiga... nospiedumus savdabīgā, nesaprotamā
Steigā vienmēr kaut kas tiek palaists zīmējumā. Svešinieki... Kāpēc uzreiz Monika Ostrovska 95
garām, it kā viss notiek, bet nenotiek – nevar visi būt draugi? No svešo vidus Ārija Sproģe 91
jāpaspēj tur, jāizdara tas, tad vēl tas, draugi vienmēr ir nākuši. Tie iepriekš Edvīns Ozoliņš 90
pēc tam vēl kaut kas. No kurienes gan visi ir bijuši svešinieki, bet tad kļuvuši Lucija Vāvere 85
rodas visas tās lietas un darīšanas? It tik tuvi, pat nešķirami. Varbūt tie cilvē- Ņina Bogdanova 80
kā vienu izdari, vēl desmit vietā parā- ki, kas tagad paskrien cits citam garām, Zigrīda Zukule 75
dās. Nekad nav tā, ka viss ir līdz galam drīz vien satiksies un ies kopā roku Jevgenija Kameņkova 70
izdarīts. Jo, ja būtu, tad laikam pasaule rokā? To neviens nezina. Varbūt... Beata Mārtiņa 65
apstātos. Nu kā – viss ir izdarīts, un ne- Blakus piesnigušajam ceļam mazs Nikolajs Rimša 65
kam vairs nav jēgas... bērns veļ sniegavīru. Neviens viņu ne- Inese Andriksone 60
Piesnigušais ceļš ir grūti izbrie- pamana. Viņš vēl neprot steigties... Un Anita Līcīte 60
nams, ļoti traucējošs steidzīgajiem. Tā starp visiem izskatās vislaimīgākais. Grigorijs Smirnovs 55
jau jāsteidzas, bet, lūk, vēl daba kaut Viņš izdomājis no sniega radīt mākslu. Valentīna Malnača 50
kādus šķēršļus salikusi! Ko citi samin, viņš veļ, lai radītu un gūtu Inga Puriņa 50
Paliek neskaitāmi daudz pēdu, te prieku... Tik maz izrādās vajag... Aivars Tiršs 50
es biju... un te manis vairs nav, tik no- Mareks Liepa
2018. gada februāris

Mūsu mazo vokālo kolektīvu dalība


novada skatēs un konkursos

7. decembrī A. Pumpura muzejā


Lielvārdē mūsu skolas skolnieces Te-
rēza Elza Rone, Nikola Markovska, Tija
Kačanova, Agnese Lazdiņa un Marta
Gulbe mūzikas skolotājas Ivetas Me-
žajevas vadībā piedalījās latviešu
tautas dziesmu dziedāšanas konkur-
sā „Lakstīgala 2018” – I kārtā. Sacen-
sībās piedalījās Ogres, Lielvārdes un
Ķeguma novadu dziedātāji. Mūsu ko-
manda izcīnīja I vietu jaunākajā grupā.
23. janvārī Ogres Kultūras centrā
notika Ogres, Ikšķiles un Lielvārdes
novadu izglītības iestāžu mazo vokā-
lo kolektīvu ikgadējā skate. Daudziem
par patīkamu pārsteigumu skati atklā-
ja Madlienas vidusskolas un jaunra-
des centra „Odivi” atbalstīta un jaun-
izveidota vokāli instrumentālā grupa,
kuras sastāvā darbojas Māra Kļaviņa,
Estere Ozoliņa, Evija Korovacka, Rai-
monds Batura, Edgars Mežajevs, Ance
Ikauniece un Patriks Nikolajs Ozoliņš.
Kolektīvs ieguva labu vērtējumu, no I
pakāpes šķīra tikai 0,3 punkti. Skatē
piedalījās arī sākumskolas meiteņu
trio – Nikola Markovska, Tija Kačanova
un Letīcija Elizabete Ekkerte, iegūstot II
pakāpes novērtējumu, savukārt mūsu
lieliskās solistes, kuras priecē daudzos
koncertos, Māra Kļaviņa un Estere Ozo-
liņa tika novērtētas ļoti atzinīgi, abas
iegūstot I pakāpes diplomus. Lielu un
skaistu paldies pelnījuši visi dalībnieki
un, protams, mūzikas skolotāja Iveta
Mežajeva, kura ar brīnišķīgu dedzību
strādā ar šiem skolēniem un gūst ar-
vien labākus panākumus. Paldies sa-
kām Madlienas Kultūras un jaunrades
centra entuziastiem Viesturam Lazdi-
ņam un Marekam Liepam par sadarbī-
bu, palīdzību un atsaucību.
Direktora vietn. audzināšanas darbā
Maruta Viduce-Ševele
2018. gada februāris

Pirmsskolā „Taurenītis” viesojās


hokeja kluba „Kurbads” hokejisti
to ripu uz ledus. 100 ripas reizē lidoja
uz ledus, un tika mērīts attālums līdz
laukuma centram. Šajā konkursā uz-
varēja un savā īpašumā ieguva Oska-
ra Cibuļska spēles kreklu tieši mūsu
„Saulespuķes” grupas audzēkne Zane
Tumane, kura ar to ļoti lepojas.
15. janvāra rītā mūsu bērnudārzā
jau otro reizi viesojās HK Kurbads puiši
un pārsteidza bērnus no „Pīpenītes”
grupas uz ledus laukuma, kur viņiem
notika sporta nodarbība skolotājas Ae-
litas Lazdiņas vadībā. Tad tikai sākās
jautrība, kad varēja padzenāt ripu kopā
ar hokejistiem. Nūjas bija, ripas bija,
vēl tikai trūka slidas. Visi priecīgi – gan
lieli, gan mazi – iekarsuši un manāmi
sārtiem vaigiem devās uz bērnudārzu,
Pavisam nejauši mūsu pirmsskolai un HK Liepāja/Optibet. Aizraujošā un kur hokeja kluba „Kurbads” hokejis-
pirms gada izveidojās draudzība ar emocionālā mačā pārāki izrādījās HK ti nodeva bērniem dāvanas – ziemas
hokeja klubu „Kurbads”, kad viņi mūs Kurbads hokejisti, pieveicot liepājnie- sporta inventāru un HK Liepāja/Opti-
pārsteidza ar mīkstajām rotaļlietām, kus ar 4:3. Ne mazāk aizraujošs šis bet dāvātās mīkstās rotaļlietas.
kas tika saziedotas labdarības akcijā mačs bija arī mums – bērnudārza dar- Novēlam HK Kurbads uzvaru Latvi-
„Lāči lido”. Īsi pēc Ziemassvētkiem, biniekiem, bērniem un vecākiem, kas jas kausa finālā Arēnā Rīga 2018. gada
27.decembrī, mūs uzaicināja jau uz citu iejutāmies līdzjutēju lomā un atbal- 6. februārī!
labdarības spēli Kurbads ledus hallē stījām HK Kurbads spēlētājus. Aktīvi Madlienas VPII „Taurenītis”
Rīgā. Tā bija ļoti atbildīga Latvijas kau- iesaistījāmies spēles pārtraukumā or- vadītāja Ingrīda Mārtiņa
sa pusfināla spēle starp HK Kurbads ganizētajā konkursā par precīzāk mes-

Izsludināts projektu konkurss VEIDOJAM VIDI AP MUMS OGRES NOVADĀ


ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistī- Projektu pieteikumi jāiesniedz
tās sfērās. 2018. gada projektu konkur- Ogres novada pašvaldības Apmeklētā-
sa prioritātes ir: ju pieņemšanas centrā Ogrē, Brīvības
ielā 33, 1. stāvā līdz 2018. gada 12. feb-
1) publiski pieejamu atpūtas un ruārim plkst. 17.00.
sabiedrisko zonu, kā arī kultūrvēsturis-
ku objektu atjaunošana un labiekārto- Konkursa nolikums, pieteikuma
šana; veidlapa, norādījumi tās aizpildīšanai
2) publiski pieejamu sporta un un citi ar konkursu saistītie dokumen-
aktīvās atpūtas objektu izveide un ti pieejami Ogres novada pašvaldības
pilnveidošana; portālā www.ogresnovads.lv (sadaļā
Ogres novada pašvaldība izsludi- 3) jaunu vides objektu izveide; Pašvaldība – Projekti – 2018. gads).
na projektu konkursu iedzīvotāju gru- 4) videi draudzīgu, ilgtspējīgu un
pām un nevalstiskajām organizācijām kompleksu lietus ūdens uzkrāšanas Papildu informāciju un konsultāci-
„Veidojam vidi ap mums Ogres nova- un/vai novadīšanas risinājumu (lietus jas par konkursa nolikumu iespējams
dā”. Kopējais konkursā pieejamais fi- dārzu, bioieplaku, mākslīgo mitrāju) saņemt pie Ogres novada pašvaldī-
nansējums ir 40 000 EUR. Maksimālā ieviešana publiskās un brīvi pieejamās bas sabiedrisko attiecību speciālistes
summa, kas var tikt piešķirta vienam teritorijās, to popularizēšana; – projektu vadītājas Sandas Zemītes
projektam, ir 1500 EUR. 5) citas investīcijas publiski pie- (Ogrē, Brīvības ielā 33, 4. stāvā, 409.
ejamā infrastruktūrā un/vai sabiedris- kabinetā, tālr. 650 22169, e-pasts:
Projektu konkurss rada iespēju ie- ki nozīmīgu problēmu risināšanai. sanda.zemite@ogresnovads.lv).
dzīvotājiem īstenot projektus dažādās
2018. gada februāris

Simfoniskā orķestra koncertā Rīgā

Februāris. Te uzsnieg, te nokūst, te Arbencs un pianists Mihaels Arbencs tiekami saprotami, zāle elpoja līdz ar
vēl ziema, te jau pavasaris. Daba at- (dvīņu brāļi ), un kontrabasists Tomass katru noti. Pie diriģenta pults vitālais
skaņo simfoniju vai džeza improvizāci- Lēnss, visi trīs arī komponē. un atraktīvais Kaspars Ādamsons. Pār-
ju? Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas Izbraucām gana agri, un ierodoties traukums. Koncerta otrajā daļā galve-
un mākslas skolas audzēkņi 2. februārī mūs sagaidīja ar siltām maizītēm. Tas nā nozīme džezam. Šveiciešu radītais
devās uz Lielo ģildi Rīgā, lai klātienē piestāv ziemai. Namatēva lomā – LNSO simfoniskais bops tika spēlēts ar aiz-
klausītos Latvijas Nacionālā simfonis- fonda līdzdibinātājs Jānis Jenzis. No- rautību, atdevi un azartu. Mūsu au-
kā orķestra koncerta „Kalniņa Ceturtā skaņojāmies un devāmies klausīties dzēkņi sajūsmā par sitaminstrumentu
un simfoniskais džezs” ģenerālmēģi- Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju. Mū- solo un saspēli! Pēc koncerta visu no
nājumu. Šāds bezmaksas lielkoncerta zikas teorētiķis un LNSO redaktors Latvijas dažādām mūzikas skolām sa-
ģenerālmēģinājums tiek rīkots jau tre- Orests Silabriedis īsi iepazīstināja ar braukušo audzēkņu kopbilde zālē un
šo reizi, kā klausītājus aicinot Latvijas I. Kalniņa simfonijas vēsturi un „Trio LNSO fonda sarūpētās pusdienas. Tad
mūzikas skolu audzēkņus, audzinot Vein”. Un tad simfonija. Zālē klusums, devāmies ārā no ģildes, lai brauktu
sev jaunus klausītājus un varbūt arī po- bērni, šķiet, klausījās, nemirkšķinot mājup. Ārā bija pavasarīgs gaiss. Daba
tenciālos kolēģus. Šoreiz orķestra viesi acis. Nopietna tēma – brīvības alkas spēlēja savu mūziku.
bija Šveices klaviertrio „Trio Vein”. Mu- totalitārajā padomju režīmā, ko Kal-
zicēja sitaminstrumentālists Florians niņš ietērpis mūzikā, izskanēja pie-

No 20.janvāra-3.martam
Madlienas bibliotēkā
interaktīva izstāde
Tajā var iepazīt Latvijas jūras piekrastē un sald-
ūdeņos sastopamās zivis, uzzināt par šo zivju uz-
būvi, vairošanos, ēdienkarti un dzīvesveidu.

Izstādē var ne vien skatīt zivju attēlus un lasīt


aprakstus, bet arī likt kopā lauznīšus, nosakot
zivju svaru, mikroskopā pētīt zivs zvīņas, izspēlēt
dažādas spēles par zivīm un iesaistīties citās no-
darbībās.

Grupām apmeklējumu iepriekš pieteikt pa


tel.26674040

Izstādi veidoja Vides gidu asociācija


Finansēja Zivju fonds
2018. gada februāris

Madlienas skolēnu sasniegumi


sportā janvāra mēnesī
rezultāts 2.52.6 min. Eduardam Pra-
ličam 2. vieta tāllēkšanā ar rezultātu
5.98 m, 3. vieta trīssoļlēkšanā ar rezul-
tātu 12.12 m.
Luīze Madara Dzene uzvarēja 3 kg
pildbumbas grūšanā 11.77 m, Ērikai
Bogdanovai 2. vieta 60 metru barjer-
skrējienā ar rezultātu 10.5 s un Ancei
Škutānei 3. vieta basketbola bumbas
mešanā.
No 27. līdz 28. janvārim Rīgā notika
divas republikas sacensības. Daudz-
cīņas sacensībās startēja vairāki zēni,
vislabāk veicās Elvim Veinbergam – 3.
vieta U16 grupā 5-cīņā republikā. Re-
publikas sacensībās soļošanā 3. vieta
Mūsu skolas skolēni šai mēnesī basketbola bumbas mešanā, 1. vieta 1 km distancē Justam Liepiņam ar re-
piedalījās astoņās vieglatlētikas sa- 5 kg pildbumbas grūšanā ar rezultātu zultātu 6.10.72 min.
censībās gan starpnovadu, gan repub- 11.80 m un 3. vieta 1000 m skrējienā,
likas mērogā. Sasniegumi ir ļoti labi, jo
treniņu apstākļiem ziemā ir tikai spor-
ta zāle un pašu skolēnu centība.
11. janvārī piedalījāmies Madonas
BJSS vieglatlētikas 5-cīņas sacensībās.
Kristers Sams izcīnīja 3. vietu starp U18
un U20 zēniem. Bijušais Madlienas au-
dzēknis Elvis Veinbergs 1. vietā U16
zēnu grupā.
13. janvārī republikas sacensībās
„Sportland kausā” Elvim Veinbergam
3. vieta 60 m skrējienā, madlienietim
Kristeram Reinardam Zariņam 5. vieta 1
km skrējienā.
23. janvārī Madonas BJSS sacensī-
bās U18 un U20 piedalījās arī Madlie-
nas skolēni, Emīls Smilškalns – 1. vieta

31. janvārī Madonas BJSS sacensī-


bās U12 grupā 2. vieta Raivim Andrik-
sonam 60 m skrējienā, 3. vieta rokas
bumbas mešanā Sandijai Liepai, 3.
vieta 60 m skrējienā Lienei Šķēlai un
Robertam Boreiko 3. vieta 600 m skrē-
jienā.
Nākamajā mēnesī arī ir daudz sa-
censību, un Madlienas skolēni turpi-
nās piedalīties tajās kā Ogres novada
sporta centra audzēkņi. Februārī no-
tiks 3 republikas mēroga sacensības
Kuldīgā un Rīgā. Cerēsim, ka medaļas
neizpaliks.
Madlienas vidusskolas sporta
skolotājs un Ogres SC vieglatlētikas
treneris J. Liepa
2018. gada februāris

Latvija – mana dzimtene

2018. gads ir aizsācies mūsu valsts Kāda ir Latvija, brālīt?


simtgades zīmē, kad tiek rīkoti krāšņi Latvija ir mana dzimtene, Latvijā es Latvija ir kā kosmosa kuģis.
pasākumi, konkursi, daudzveidīgas dzīvoju, To es vēl nezinu.
kultūras norises mūsu Latvijai. Arī Latvijā es dzīvošu, kad izaugšu. Paaugšos, zināšu, kāda ir Latvija.
Madlienas vidusskolas skolēni ir radī- Un, kad liela izaugšu, mammai pa- Ieva Kleinberga, 3.a kl.
juši jaukus darbus savai tēvzemei. Tie līdzēšu es.
ir sirsnīgi un patriotiski dzejoļi un zī- Latvija lai dzīvo ilgi, darot bērnus Latvijā mēs dzīvojam.
mējumi. Dzejas autori – 3.a un 4.c kla- laimīgus! Latvijā mums draugi.
ses skolēni, bet ilustrāciju – 7.a klases Alise Žurēviča, 3.a kl. Latvijā mums ģimene.
audzēkņi. Latvijā mums mājas.
Latvija ir manas mājas, Latvijā skaistākās pilsētas.
Vienmēr dzīva es šeit būšu. Latvijā skaistākie lauki.
Latvijā ir gaiss tik tīrs, Latvijā cilvēki dāsnākie.
Vienmēr viegla spalviņa būšu. Latvijā bērni visjaukākie.
Terēza Elza Rone, 3.a kl. Heidija Rimša, 3.a kl.

Kāda ir Latvija, māmiņ? Mana tēvzeme ir maza,


Latvija ir kā puķe liela. Bet droša un draudzīga.
Kāda ir Latvija, māsiņ? Mēs varam būt droši,
Latvija ir kā pasaule liela. Ka viss būs labi.

Latvija, mana mīļā Latvija,


Cik skaista ir tā!
Tai skaisti ir meži un upes,
Cilvēki labi, skola un skolotāji!
Un, pat ja man jāpamet būtu,
Sirdī man vienmēr tu būtu!
Jānis Dūrītis, 3.a kl.
2018. gada februāris

Nav jābaidās no citiem,


Jo ir, kas sargā.
Viss ir droši kā vienmēr.
Nellija Reveliņa, 3.a kl.

Latvija, Latvija – tā ir mana dzimte-


ne!
Vienmēr tu skaista, vienmēr tu tīra.
Saulaina, jauka un mīļa –
Tā ir mana Latvija!
Sandija Liepa, 3.a kl.

Labā Latvija, mana mīļā zemīte,


Kur es piedzimu, kur es mācos.
Mana mīļā, mīļā zemīte,
Cik laba viņa ir!
Aleksis Artis Krūmiņš, 3.a kl.

Tu mana tēvzeme mīļā,


No tevis atteikties nevēlos.
No sirds tev saku paldies
Par visu labo, ko esi devusi man. Nekur nav tik labi kā pie tevis, Šeit jūtos es vislabāk,
Aiga Rudzgaile, 3.a kl. Nekad nenožēlošu to, ko esmu tev Jo dzimtene – tā mana, tā mana
devis. Latvija.
Sarkanbaltsarkanais – Es tevis dēļ atdošu savu godu un Voldemārs Teika, 4.c kl.
Tas ir mans karogs, spēku
Mana tauta, Un padarīšu mūsu ikdienu par sla- Mana skaistā Latvija,
Mana himna venu dēku. Mana mīļā dzimtene.
Un mana zeme. Es mīlu tevi, Latvija mana, Tik krāsaina un zaļa,
Nekad man tevis mīlēt nebūs gana! Rakstos tīta tu mums esi.
Un ar šiem vārdiem Harijs Jānis Pluģis, 4.c kl.
Es eju pasaulē. Vēsturiski tavi piedzīvojumi,
Latvieti, nāc, piebiedrojies! Latvija, tu esi mana dzimtene, Sarkanbaltsarkanais karogs plīvo.
Būsim visvarenākā tauta pasaulē! Zeme, kurā esmu dzimis, Mīlam tevi, kāda tu esi,
Jo šis ir mūsu karogs, Zeme, kurā esmu audzis. Prieks ir mūsu sirdīs!
Mūsu tauta, Tu esi mans gods, Elīza Tirzmaliete, 4.c kl.
Mūsu himna, Tu esi mans lepnums.
Mūsu zeme. Latvija, mana tēvzeme. Mana mīļā Latvija,
Laura Leitāne, 4.c kl. Kristians Andress Balodis, 4.c kl. Vienmēr tevi mīlēšu.
No visām zemēm, Latvija,
Dzīvoju es Latvijā Šeit ir mana dzimtene. Tu viskaistākā esi.
Skaistā lauku maliņā. Šeit ar ģimeni es dzīvoju. Tu skaista esi vasarā
Apkārt man ir daudzi koki – Šeit es izglītību gūstu, Ar jaukām ziedu pļavām.
Zaļi, tumši, plaši, skaisti. Šeit es savu dzīvi veidoju. Tu skaista rudens krāšņumā
Amanda Patrīcija Telnere 4.c kl. Šeit cilvēki visskaistāk dzied. Un baltā ziemas segā!
Šeit cilvēki dejo visskaistāk. Alise Samanta Puriņa, 4.c kl.
Mana Latvija, mana dzimtene,
Ar skaistām, tīrām upītēm.
Ar skaistu, puķainu pļavu –
Mana Latvija, labākā Latvija!

Tavas skaistās, smaržīgās pilsētas,


Kur koki stalti, zaļi.
Tik nebēdā, Latvija,
Tu būsi un esi man vislabākā!
Letīcija Elizabete Ekkerte, 4.c kl.

Es mīlu tevi, tēvzeme mana,


Es esmu tavs un mana ģimene tava.
8 Mana Madliena 2018. gada februāris

Vairāk nekā divus gadus avīzes lasītājus priecēja Madlienas vi-


dusskolas absolventu stāsti – krāsaini, dažādi, taču visus caurstrāvoja
savas skolas mīlestība un pateicība skolotājiem. Šajā numurā – jaunākais
atmiņu stāsts, kura autore ir 2017. gada 43. izlaiduma absolvente Undīne
Piterniece. Lai jauka lasīšana!

Esmu mācījusies kārtīgā lauku vidusskolā


bu dienas svinīgais pasākums. Kā jau
visiem skolas gaitu uzsācējiem, arī
mums bija bail no nezināmā, garā ce-
ļojuma, kuru bijām nupat uzsākuši. Jau
no pirmās dienas centos būt ļoti apzinī-
ga skolniece. To arī no manis sagaidīja
vecāki un citi radinieki. Ieejot jaunajā
klasē, uzreiz izlēmu, ka sēdēšu pirma-
jā solā, tieši pie skolotājas galda.
Drošības sajūtu radīja klases
audzinātāja Dace Priedoliņa, kas rūpē-
jās par mums kā par pašas bērniem, kā
arī tas, ka mācījos vienā iestādē ar ve-
cāko brāli Tomu Piternieku. Biju pārlie-
cināta, ka nepieciešamības gadījumā
viņš palīdzēs.
Ārpus mācību darba piedalījos
tautu deju pulciņā, kuru vadīja stingrā
un prasīgā Vēsma Valmiera. Tieši viņai
varu pateikties par ieaudzināto dejas
mīlestību, precīzu tehnikas apguvi, dis-
ciplīnu un vēl daudzām citām lietām,
ko esmu guvusi no dejošanas. Pirma-
jos skolas gados darbojos arī folkloras
pulciņā. Tajā pieteikties mani mudinā-
ja vecmamma. Kopā ar citiem pulciņa
biedriem un tā vadītāju D. Priedoliņu
lieliski pavadījām laiku, dziedot dažā-
das dziesmas turpat klasē, kā arī iz-
staigājot visus Madlienas uzņēmumus
ķekatu laikā. Neizpalika arī stāstnie-
ku konkursi, kuros varēju gūt pieredzi
Madlienā dzīvoju tikai trīs gadus, rotaļlietas. Pāršķirstot fotogrāfijas publiskajā runā. Jau mācoties 1. klasē,
taču dziļi sirdī sevi uzskatu par mad- no bērnudārza laikiem, secinu, ka ar Piedaugavas novada kārtā Koknesē ie-
lienieti. Bērnību galvenokārt pavadīju daļu no tā laika grupasbiedriem kopā guvu Lielā stāstnieka nosaukumu (tas,
„Krastos” – Madlienas pagasta noma- biju līdz pat vidusskolas absolvēšanai šķiet, bija augstākais novērtējums) un
lē. Tur arī satiku pirmo bērnudārza un 2017. gadā (43. izlaidums). tiku izvirzīta tālāk uz Rīgu. Ja nebūtu šī
klases biedreni, māsīcu Sintiju Piter- Madlienas vidusskolā sāku folkloras pulciņa, diez vai man kādreiz
nieci. Bērnudārza gaitas „Taurenītī” mācīties 2005. gada 1. septembrī. To- vēl būtu bijusi iespēja uzstāties Rīgas
uzsāku 2002. gada rudenī. Vēl jopro- dien 12. klases skolēni mūs, satrauk- Latviešu biedrības namā. Toreiz biju
jām atceros pirmos iespaidus – svešos tos pirmklasniekus, pie rokas aizveda pamatīgi satraukusies, jo mani, sīciņo
bērnus, audzinātājas un neskaitāmās uz Madlienas estrādi, kur notika Zinī-
2018. gada februāris Mana Madliena 9

meitenīti, pirmoreiz nostādīja mikrofo- latviešu valodas un literatūras sko- jos pat divreiz – 2008. un 2010. gadā.
na priekšā. Skolotājas Daces mudinā- lotāja Silvija Tutāne. Tajā gadā atkal Mums, lauku bērniem, tas bija liels no-
ta, saņēmu dūšu un sāku auditorijai varējām justies kā tikko skolas gaitas tikums – nedēļu dzīvot galvaspilsētā
klāstīt stāstu par to, kā abas ar māsīcu uzsākuši – tik daudz kas bija mainī- tikai pāris skolotāju uzraudzībā. Šajā
„Krastu” teritorijā taisījām būdas no jies. Bijām lielās skolas skolēni, sākām laikā nostiprinājās draudzības saites
kartupeļu kastēm. Tur tiku nodēvēta apgūt citus mācību priekšmetus, arī gan ar kolektīva biedriem, gan skolotā-
par Dižo stāstnieci. Labi, ka žūrija ne- skolotāja vairs nebija tikai viena. Kaut jām, kas pavadīja laiku kopā ar mums.
zināja, cik daudz informācijas toreiz arī apjukuši no visa jaunā, klase tomēr Madlienas vidusskola ir piedāvājusi
izdomāju uz vietas, jo satraukuma dēļ bija drosmīga – nu varējām nervus pieteikties arī dažos ārzemju braucie-
neatcerējos pilnīgi neko. „bendēt” ne tik vienai skolotājai. Īpa- nos. Esmu gan divas nedēļas pavadī-
Ar sākumskolas gadiem sais- ši atmiņā palikušas pamatskolas ma- jusi nometnē Vācijā, gan braukusi eks-
tās ļoti jautras, varētu pat teikt, me- temātikas stundas, kuru laikā vairāk kursijā uz Igaunijas pilsētu Tartu. Abos
žonīgas atmiņas. Mūsu klase nebija sportojām, nekā rēķinājām. Visvairāk izbraucienos tika lieliski pavadīts laiks
no mierīgajām, un blēņas darīja ne mums patika mest dzēšgumijas un pe- kopā ar skolasbiedriem un gūta brīniš-
vien zēni, bet arī meitenes. Mācoties nāļus pa klasi, skolas somas un papīra ķīga pieredze, iepazīstoties ar citu tau-
1. klasē, īpaši „draudzīgas” attiecības lidmašīnas ārā pa 3. stāva logu. Ziemā tu vēsturi un kultūru.
klases meitenēm bija izveidojušās nereti sanāca arī pikoties turpat klasē, Nozīmīgākais pamatskolas
ar 4. klases puišiem, tai skaitā arī ar bet, ja beidzās sniegs, izdoma tika lik- notikums bija 9. klases izlaidums. Ap-
manu brāli. Neskaitāmi starpbrīži tika ta lietā. Izrādās, no slapja tualetes pa- liecību par pamatizglītības apguvi sa-
pavadīti, skraidot pakaļ brāļa klases- pīra arī sanāk tīri ciešamas pikas. ņēmu es un vēl 16 mani klasesbiedri.
biedriem, kniebjot viņiem, raujot aiz Tā nu arī pavadījām visus pa- Bijām atstāti būtiska lēmuma priekšā
matiem. Arī pašaizsardzības prasmes matskolas gadus, apvienojot lietderīgo – turpināt mācības Madlienas vidus-
tika apgūtas pietiekami labā līmenī. – mācības – ar patīkamo – ālēšanos. skolā vai tomēr iet kādu citu ceļu. Jau
Cēloni šīm „simpātijām” īsti neatceros, Klases kolektīvs bija diezgan „raibs” – todien zināju, ka palikšu tepat, Madlie-
taču zinu, ka tās ilga tikai pirmo sko- bija gan teicamnieki, gan tādi, kuriem nā.
las gadu. Tomēr dažreiz gan notika vēl mācībās īpaši neveicās. Šī dažādība arī Uzsākot mācības 10. klasē,
kādi starpgadījumi. Uzsākot mācības mūs vienoja. It sevišķi, ja bija veicami šķita, ka nu mācos pavisam citā skolā.
2. klasē, bija izmainījusies mūsu kla- grupu darbi – kāds vienmēr centās tikt Bija mainījies klases kolektīvs – no 17
ses telpa, tas ir, pa vasaru tika veikts komandā ar „gudrajām meitenēm”, tā palikām 13 un klāt nākusi taurupiete
remonts – pārkrāsotas sienas, radia- teikt, lai pašam nekas nebūtu jādara. Linda Elīza Lapsa. Tāpat arī klases au-
tori, iegādāti jauni galdi un krēsli. Pēc Tomēr vislabāko komandu veidoja viss dzinātāja cita – Alda Karaseva, kuru
kāda laika virs durvīm parādījās gara, klases kolektīvs kopā. Lai arī kādas ne- jau bijām iepazinuši kā skolas direkto-
koši sarkana svītra. Kā tā tur radās? Pa- saskaņas dažkārt valdīja mūsu starpā, ri un angļu valodas pasniedzēju. Tāpat
visam vienkārši – kāds no klasesbied- bijām spējīgi apvienoties kāda mērķa arī mainījies skolas direktors, un pa
riem ar skolotājas jauno rādāmkoku vārdā. Kopīgi piedalījāmies dažāda- vasaru izremontētas un labiekārtotas
svieda savam „cīņu biedram”, pārcen- jos skolas pasākumos un konkursos. skolas telpas. 10. klasē centos iesaistī-
tās un atstāja uz sienas līniju, kas tur Visspilgtāk atmiņā palikušas popielas, ties visur, kur vien varēju. Papildus mā-
ir vēl šodien. Atceros, ka šādos cīņu Ziemassvētku pasākumi un, protams, cībām darbojos skolēnu pašpārvaldē,
brīžos palīgā tika ņemts ne vien rā- rudens skrējiens „Aizej tur, nezin, kur”. uzsāku dalību projektā „Esi līderis”,
dāmkoks, bet arī glāzes un šķēres, kā Neiztikām arī bez panākumiem – esam dejoju Madlienas kultūras nama JDK
arī radiatoru detaļas, no kurām palika nopelnījuši gan godalgotas vietas po- „Daina”, kā arī kādu laiku apmeklēju
tīri skaisti zilumi. Diemžēl ar to mūsu pielās, gan arī iegūti „Meitene Zeltene” ansambļa nodarbības.
nedarbi nebeidzās. Mācoties 3. klasē, tituli u.c. 10. klase atmiņā paliks ar
pamanījos izsist logu „vecās” skolas Pamatskolas gados ar skolas vidusskolēnu iesvētībām un klases
gaitenī. Tāpat arī mūsu klase bija vai- starpniecību sanāca diezgan daudz kopīgajiem pasākumiem. Mācību eks-
nojama pie sākumskolas elektroniskā paceļot gan pa mūsu pašu valsti, gan kursija uz „Brakiem”, Cesvaines pili,
pulksteņa salaušanas. ārpus tās robežām. Skaista tradīcija Kalsnavu un Likteņdārzu Koknesē sais-
Lai arī cik nedarbu tika veikti, bija labinieku ekskursijas, kurās tika tās ar daudziem pozitīviem brīžiem,
arī mācības mēs spējām „turēt” aug- vesti skolas apzinīgākie un sekmēs pašiņiem ik pēc 10 minūtēm un arī pāri
stā līmenī. 3. klasē par mūsu klases veiksmīgākie skolēni. Katru gadu tika saplēstu bikšu. Tajā gadā klases kolek-
audzinātāju kļuva Aelita Niedrīte, kuru rīkotas arī klases ekskursijas. Mūsu tīvs kļuva saliedētāks. Pat pēc mācību
laikam nespējām pieņemt, jo nākama- klasei bija sava tradīcija – maija beigās gada noslēguma, jūnija sākumā, kopā
jā gadā viņas vietu ieņēma Vita Volko- braukt uz Jūrmalu, uz Līvu Akvaparku. devāmies laivu braucienā pa Ogres upi
pa. Jau šajos skolas gados braucām uz Ar deju kolektīvu devāmies uz koncer- no „Krastiem” līdz Lēdmanei. Sacensī-
olimpiādēm, labinieku ekskursijām, tiem un festivāliem dažādās Latvijas bas nebija plānotas, taču cīņa par to,
piedalījāmies dažādos konkursos un pilsētās un, protams, neaizmirstamais kura laiva sasniegs galamērķi pirmā,
pasākumos. piedzīvojums – piedalīšanās Dziesmu bija spraiga. Brauciens bija jautrs, un
Uzsākot mācības 5. klasē, par un deju svētkos Rīgā. Dejojot skolas starpgadījumu ar iekrišanu ūdenī arī
audzinātāju kļuva stingrā un prasīgā deju kolektīvā, deju svētkos piedalī-
10 Mana Madliena 2018. gada februāris

gandrīz nebija. tika izspēlētas ļoti labi. Vēl joprojām nu skolas telpās.
Kā jau daudziem, arī man manī ir gandarījuma sajūta par izde- Savu izvēli – turpināt mācības Mad-
visvairāk atmiņā ir palikusi 12. klases vušos pasākumu. Pēc Ziemassvētkiem lienas vidusskolā – ne brīdi nenožēlo-
Ziemassvētku ludziņa. Mūsu klase ie- laiks paskrēja vēja spārniem – Žetonu ju. Varu lepoties, ka esmu mācījusies
studēja uzvedumu „Ziemassvētki Ka- vakars, pēdējais zvans, eksāmeni un kārtīgā lauku vidusskolā, kur piede-
sīšu ciemā”, kura laikā iepazīstinājām izlaidums. rīgs jūtas katrs tās skolēns. Novēlu, lai
skatītājus ar kasīšiem un Grinču. Liels Esmu priecīga, ka 12 gadus varēju skolai nekad nepazūd labā aura, kura
paldies jāsaka latviešu valodas un li- Madlienas vidusskolu saukt par savu vienmēr patīkami ietekmē katru, kurš
teratūras skolotājai Zintai Saulītei par skolu. Šeit ieguvu daudz draugu, pa- uzturas tās telpās! Lai nerimst mācību
scenārija izstrādi, kā arī mūsu klases ziņu un, protams, zināšanu. Esmu iestādes attīstība! Lai skolai daudz mo-
audzinātājai par režisora pienākumu pateicīga Madlienas vidusskolas sko- tivētu un gudru skolēnu! Lai katrs, kurš
veikšanu. Saistībā ar mūsu ludziņu jā- lotājiem par pacietību, sapratni un ne- reiz mācījies Madlienas vidusskolā,
izceļ manas māsīcas veikums – Grinča atlaidīgu darbu, mācot skolēnus. Teh- tajā pavadīto laiku atcerētos ar prieku
lomu viņa „iznesa” par visiem 100 pro- niskajam personālam – par mājīgās un lepnumu!
centiem! Protams, arī pārējās lomas atmosfēras un drošības sajūtas radīša- Undīne Piterniece

Ziemas prieki „Taurenītī”


Visa pasaule gatavojas 2018. gada
ziemas olimpiskajām spēlēm, kas no-
tiks Dienvidkorejā, tāpēc arī mēs ne-
varējām palikt malā un nolēmām rīkot
ziemas sporta spēles „Mazā olimpiā-
de”. Tā kā šogad laika apstākļi ir ļoti
mainīgi, tad, negaidot atkusni, jau 24.
janvāra rītā visi pulcējāmies pirmssko-
las sporta laukumā. Tur visus olimpiā-
des dalībniekus sagaidīja olimpisko
spēļu talismans – Baltais tīģeris (Aelita
Lazdiņa). Viņš meklēja savu draugu,
arī olimpiādes talismanu – Lāci (Vija
Celma), kurš bija aizgājis gulēt ziemas
miegu. Visi mazie sportisti, skaļi sau-
cot, pamodināja Lāci un aicināja pie-
vienoties olimpiādei.
Vecāko grupu bērni aktīvi darbo-
jās četros sporta veidos: slēpošanā,
„bobslejā” – nobraucienā ar ragavi-
ņām no kalna, hokejā un jautrā stafe-
tē „Krāsainie cimdiņi”, bet mazākie
bērni izbaudīja sniega priekus, metot
ar bumbiņām pa krāsainām ledus for-
mām. Nedēļas garumā bērni veica ek-
sperimentus ar ūdeni, krāsām, dabas
materiāliem un vēroja, kā ūdens auk-
stuma ietekmē pārvēršas ledū. Katra
grupa ar skaistajiem ledus veidoju-
miem rotāja bērnudārza tuvāko apkārt-
ni.
Olimpiādes nobeigumā visus spor-
tistus Lācis un Tīģeris pārsteidza ar
svētku salūtu. Katrs dalībnieks saņē-
ma olimpiādes medaļu, un grupā visus
gaidīja karsta tēja un cienasts.
Skolotāja
Vija Celma
2018. gada februāris Mana Madliena 11
www.slide.lv

Piedot
Kaut kur dzirdēta un pierakstīta saruna. – atcerēties to, ko viņa tev nodarīja, jo sāp jau tev pašam,
„Piedod viņai… Lai kas bijis, piedod! Neturi ļaunu prātu! nevienam citam. Tu atceries un izjūti pāri darījuma sāpes…
Šis ļaunais prāts tev arī pašam visvairāk kaitē. Notikums jau Kamēr atceries, tikmēr…”
sen ir beidzies, nav viņa tagadnē, tas palicis tur – pagātnē. „Es gribu, lai viņa jūtas tieši tāpat kā es. Un es tik ļoti
Pāri darījuma nav šeit, tikai aizvainotais prāts to visu laiku gribu atriebties!”
nēsā sevī, atceras, nelaiž prom. Bet mirklis ir palicis pagāt- „Ja vien no tavas gribēšanas kas būtu atkarīgs. Tu vari
nē, nekurienē. Kāpēc to staipīt sev līdzi? “ vēlēt viņai visas pasaules nebūšanas, vai no tā tu jutīsies
„Nē, to nevar piedot…Viņa nav pelnījusi piedošanu!” labāk? Patiešām? Nav redzēts neviens atriebējs, kas būtu
„Cik gadu jau tu nēsā sev līdzi to nepiedošanu? Tā tevi no sirds priecīgs, laimīgs un piepildīts. Jo atriebjoties jau
pašu visu laiku grauž. Tu esi tādā kā strupceļā, tādā kā ne- ļaundarība tiek turpināta – man izdarīja, es pretī… nekas
kurienē. Paskaties, kā šī nepiedošana itin visu tavā dzīvē jau pamatā nav izmainīts. Ja deg vienā vietā, uguns netiek
nomāc! Saki, kad pēdējo reiz tu tā no sirds priecājies? Juties apdzēsta, bet gan palaista tālāk, lai deg divās, trijās, des-
aizkustināts? Kad pēdējo reizi tavi smiekli bija īsti un patie- mit vietās. Piedot nozīmē atlaist, neturēt ļaunu prātu. Ļau-
si? Kad pēdējo reizi tu juties brīvs?” natminības apstādināšana. Un tā gan nodara ļaunumu, tā
Nav svarīgi, ir kāds pelnījis tavu piedošanu vai nav, un ļaunatminība, tieši tam, kas uztur sevī šo prāta stāvokli.
ne vienmēr skaļi ir jāpasaka – ES PIEDODU. Tā paralizē, neļauj mierīgi dzīvot, atņem spēkus. Iepriekš
Mēs katru mirkli maināmies, tas cilvēks, kas bija pirms tu biji tik dzīvespriecīgs, spēka pilns. Nu tas ir pazudis, un
dienas, divām, nedēļas, gada, jau ir pilnīgi cits. Arī tu esi tevi pašu dzen arvien lielākā strupceļā. Jo lielāks ir aizvaino-
pilnīgi cits. Tad sajūti šo svaigumu, šo nepārtraukto pārtap- jums, jo smagāka ir tā nasta. Un, kad cilvēks ir kilometriem
šanu. Tas pāri darījums taču neatkārtojas ik mirkli, tas ir bei- ilgi stiepis melnu maisu, pilnu ar akmeņiem, tad spēka vairs
dzies tur… sen atpakaļ, tikai tavā prātā ir dzīvs, iestrēdzis. nav nemaz, visprātīgākais būtu nomest to maisu zemē, vieg-
Bet atmiņas nav realitāte. Atmiņas ir kā ilūzija. lums parādīsies uzreiz. Un var vēl ieskatīties maisā… Tas
Un tāpēc tu nevari, esi iesprūdis laikā. „Kā viņa tā va- pilns ar akmeņiem, bezjēdzīga nastas nēsāšana. Saprastu,
rēja, kā…?” Mūžīgais jautājums un mūžīgās interpretācijas. ja tur zelts vai dimanti būtu iekšā… bet parasti akmeņi…
Un, protams, nav viegli aizvainojumu atmest, ja tas cītīgi Līdzīgi ar pāri darījumu. Tik ilgs ceļš jānoiet, lai saprastu…
uzturēts, diendienā aprūpēts no tā brīža, kad viņa to izdarī- bezjēdzīgi… Bet varbūt var tūlīt? Atmest, lai vieglāk?
ja, līdz pat šim brīdim. Paskaties, kā tāds kaitīgs ieradums

Cik baltu...
Uzkritīs sniegs un visu apsegs. Tad netīrumi, kas uz ze- apjaut, cik baltu tevi redzu…
mes, balti kļūs, it kā izgaisuši. Cik BALTU…!
Vai pāri darījumus arī iespējams tā apsegt, kad tie izgaist
it kā nebijuši? Vai iespējams?
Varbūt var pazust šajā baltumā, nogulties uz zemes,
apsnigt, nometot visu lieko, kas bijis netīrs? Un ļauties… Tā 1. Ja cilvēks neko labu nevar pateikt par sevi, bet ļoti gri-
vienkārši ļauties… bas kaut ko pateikt, viņš sāk sliktu runāt par citiem. /Mihails
Neko nesaki! Tu tāpat esi balta… cits varbūt redz tevi ne- Ļivaks/
tīru, es – baltu… Un nav nozīmes, kāpēc… Tu balta man esi,
un viss… 2. Netērē tik daudz pūļu, parasti viss labais notiek negai-
Kaut ikvienam būtu kāds baltais, it īpaši tad, ja vieni vie- dot. /Gabriels Garsija Markes/
nīgi dubļi visapkārt! Pietiek ar vienu… Pietiek…
Cerība rodas, skatoties, kā lēni krīt sniegs, apsedzot visu 3. Māte daba ir gudra, tikai dēls – bez smadzenēm. /Vil-
ar savu balto spēku. Kaut kā tīri paliek un viegli… jams Šekspīrs/
Tu stāvi blakus, mēs reizē apsniegam… un varbūt pat ne-
10.februārī plkst. 17.00 Madlienas kultūras namā
anās koncerts
ru sadziedāš 9. februārī Žetonu vakars 12. klasei
Ikgadējais ko
(plkst. 17.00 skolas aktu zālē)

14. februārī Valentīndienas pasākums

1.–7. marts Valodu nedēļa


Piedalās: „Neklātienes ceļojums pa ….”
Ādažu jauktais koris "Saknes", diriģents Ārijs Ādamsons

Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris,


diriģenti Lauris Goss un Elīna Karaseva

S!P!K! sieviešu koris, diriģente Dace Bite Madlienas vidusskolas


vēstures grāmatu
Madlienas jauktais koris, diriģente Liene Seržante un
kormeistare Baiba Rulle

ruārī
19.00
17.feb ras namā
ū SA var iegādāties Madlienas

L
as kult
adlien

80 DI
M vidusskolā par Ogres novada
pašvaldības apstiprināto grāmatas
pašizmaksas cenu 13,77 EUR,

-ti E
laikā no plkst 8.00 līdz 15.00.

e Tālr. informācijai: 65039158

Madlienas vidusskolas sporta kompleksā 2. stāva ves-


Rūpes un raizes, lai paliek mājās. Līdzi jāņem laba oma , svētku baudīšana prieks un pilns groziņš tibilā notiek veselības vingrošana visām vecuma grupām
Dress code: Smalki ieturēts 80-to stils visa vakara garumā! (līdzi jāņem paklājiņš un labs garastāvoklis). Visi tiek laipni
Par pasākuma muzikālo daļu rūpēsies grupa ROLISE un DJ ŽANIS
aicināti otrdienās plkst. 18.00. Trenere Baiba.
23. februārī plkst. 19.00 Tel. 29285500

Madlienas kultūras namā Līdzjūtības


VPDK „Made” ielūdz uz sadanci Man palikuši tavi vārdi,
Man palikusi tava sirds,

“Zvaigžņu lietus” Ieeja bez maksas


Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
/M. Jansone/

Izsaku dziļu līdzjūtību Aijai Brālei ar māmiņas un


Madlienas kultūras namā vīra aiziešanu. Jūtu līdzi no visas sirds!

Atpūtas, dziesmu un joku vakars pie galdiņiem


17. martā 20.00
Darba klolēģis un bijušais kaimiņš Juris

Tā gaisma, ko izstaro svece, tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,


Tas izplēn un pazūd, un gaist,

em Jarāniem
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo, un siltums, ko izstaro sirds,

kopā ar Brālēni
Tas nezūd – tas paliek un mirdz.
/V. Egle/

Sērojam kopā ar Aiju Brāli,


Ballē muzicēs
Edgars Linde no mātes un vīra uz mūžu šķiroties.
Ieeja: Eur 7
(Lūgums pieteikt galdiņus līdz 12. MARTAM kultūras namā
vai pa Tel.: 65039166, 22425553 )
Madlienas vidusskolas kolektīvs

Madlienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums. Tirāža 300 eks. Iespiesta SIA “Tipogrāfija Ogrē”.
Iznāk katra mēneša pirmajā nedēļā. Materiāli nākamajam numuram iesniedzami līdz katra mēneša 27. datumam.
Atbildīgais par izdevumu-Mareks Liepa, tekstu korektore-Zinta Saulīte. e-pasts: manamadliena@inbox.lv
Informatīvais izdevums pieejams internetā: http://www.slide.lv/mana-madliena
Adrese: Madlienas pagasta pārvalde. Tālruņi: 65039085, 65039185.
Par publicētajiem faktiem un uzskatiem atbild raksta autors.

You might also like