Professional Documents
Culture Documents
02 2018 Mana Madliena
02 2018 Mana Madliena
gada februāris
Pēdas sniegā – tāds kā mirkļa no- spiedums palicis. Ir cilvēki, kas krāj
spiedums. Viens noiets dzīves posms „nospiedumus” – es te biju un tur biju.
atstāts. Nevis esmu, bet biju...
Ir agrs rīts, un krīt sniegs. Cilvēki Svešinieki paskrien cits citam ga-
steidzas, katrs nes savu dzīves kamolu rām, tā vien šķiet, ka tikai piesnigušais
līdzi. Katram tas unikāls un neatkārto- sniegs viņus vieno, savienojot pēdu
jams. Steiga... nospiedumus savdabīgā, nesaprotamā
Steigā vienmēr kaut kas tiek palaists zīmējumā. Svešinieki... Kāpēc uzreiz Monika Ostrovska 95
garām, it kā viss notiek, bet nenotiek – nevar visi būt draugi? No svešo vidus Ārija Sproģe 91
jāpaspēj tur, jāizdara tas, tad vēl tas, draugi vienmēr ir nākuši. Tie iepriekš Edvīns Ozoliņš 90
pēc tam vēl kaut kas. No kurienes gan visi ir bijuši svešinieki, bet tad kļuvuši Lucija Vāvere 85
rodas visas tās lietas un darīšanas? It tik tuvi, pat nešķirami. Varbūt tie cilvē- Ņina Bogdanova 80
kā vienu izdari, vēl desmit vietā parā- ki, kas tagad paskrien cits citam garām, Zigrīda Zukule 75
dās. Nekad nav tā, ka viss ir līdz galam drīz vien satiksies un ies kopā roku Jevgenija Kameņkova 70
izdarīts. Jo, ja būtu, tad laikam pasaule rokā? To neviens nezina. Varbūt... Beata Mārtiņa 65
apstātos. Nu kā – viss ir izdarīts, un ne- Blakus piesnigušajam ceļam mazs Nikolajs Rimša 65
kam vairs nav jēgas... bērns veļ sniegavīru. Neviens viņu ne- Inese Andriksone 60
Piesnigušais ceļš ir grūti izbrie- pamana. Viņš vēl neprot steigties... Un Anita Līcīte 60
nams, ļoti traucējošs steidzīgajiem. Tā starp visiem izskatās vislaimīgākais. Grigorijs Smirnovs 55
jau jāsteidzas, bet, lūk, vēl daba kaut Viņš izdomājis no sniega radīt mākslu. Valentīna Malnača 50
kādus šķēršļus salikusi! Ko citi samin, viņš veļ, lai radītu un gūtu Inga Puriņa 50
Paliek neskaitāmi daudz pēdu, te prieku... Tik maz izrādās vajag... Aivars Tiršs 50
es biju... un te manis vairs nav, tik no- Mareks Liepa
2018. gada februāris
Februāris. Te uzsnieg, te nokūst, te Arbencs un pianists Mihaels Arbencs tiekami saprotami, zāle elpoja līdz ar
vēl ziema, te jau pavasaris. Daba at- (dvīņu brāļi ), un kontrabasists Tomass katru noti. Pie diriģenta pults vitālais
skaņo simfoniju vai džeza improvizāci- Lēnss, visi trīs arī komponē. un atraktīvais Kaspars Ādamsons. Pār-
ju? Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas Izbraucām gana agri, un ierodoties traukums. Koncerta otrajā daļā galve-
un mākslas skolas audzēkņi 2. februārī mūs sagaidīja ar siltām maizītēm. Tas nā nozīme džezam. Šveiciešu radītais
devās uz Lielo ģildi Rīgā, lai klātienē piestāv ziemai. Namatēva lomā – LNSO simfoniskais bops tika spēlēts ar aiz-
klausītos Latvijas Nacionālā simfonis- fonda līdzdibinātājs Jānis Jenzis. No- rautību, atdevi un azartu. Mūsu au-
kā orķestra koncerta „Kalniņa Ceturtā skaņojāmies un devāmies klausīties dzēkņi sajūsmā par sitaminstrumentu
un simfoniskais džezs” ģenerālmēģi- Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju. Mū- solo un saspēli! Pēc koncerta visu no
nājumu. Šāds bezmaksas lielkoncerta zikas teorētiķis un LNSO redaktors Latvijas dažādām mūzikas skolām sa-
ģenerālmēģinājums tiek rīkots jau tre- Orests Silabriedis īsi iepazīstināja ar braukušo audzēkņu kopbilde zālē un
šo reizi, kā klausītājus aicinot Latvijas I. Kalniņa simfonijas vēsturi un „Trio LNSO fonda sarūpētās pusdienas. Tad
mūzikas skolu audzēkņus, audzinot Vein”. Un tad simfonija. Zālē klusums, devāmies ārā no ģildes, lai brauktu
sev jaunus klausītājus un varbūt arī po- bērni, šķiet, klausījās, nemirkšķinot mājup. Ārā bija pavasarīgs gaiss. Daba
tenciālos kolēģus. Šoreiz orķestra viesi acis. Nopietna tēma – brīvības alkas spēlēja savu mūziku.
bija Šveices klaviertrio „Trio Vein”. Mu- totalitārajā padomju režīmā, ko Kal-
zicēja sitaminstrumentālists Florians niņš ietērpis mūzikā, izskanēja pie-
No 20.janvāra-3.martam
Madlienas bibliotēkā
interaktīva izstāde
Tajā var iepazīt Latvijas jūras piekrastē un sald-
ūdeņos sastopamās zivis, uzzināt par šo zivju uz-
būvi, vairošanos, ēdienkarti un dzīvesveidu.
meitenīti, pirmoreiz nostādīja mikrofo- latviešu valodas un literatūras sko- jos pat divreiz – 2008. un 2010. gadā.
na priekšā. Skolotājas Daces mudinā- lotāja Silvija Tutāne. Tajā gadā atkal Mums, lauku bērniem, tas bija liels no-
ta, saņēmu dūšu un sāku auditorijai varējām justies kā tikko skolas gaitas tikums – nedēļu dzīvot galvaspilsētā
klāstīt stāstu par to, kā abas ar māsīcu uzsākuši – tik daudz kas bija mainī- tikai pāris skolotāju uzraudzībā. Šajā
„Krastu” teritorijā taisījām būdas no jies. Bijām lielās skolas skolēni, sākām laikā nostiprinājās draudzības saites
kartupeļu kastēm. Tur tiku nodēvēta apgūt citus mācību priekšmetus, arī gan ar kolektīva biedriem, gan skolotā-
par Dižo stāstnieci. Labi, ka žūrija ne- skolotāja vairs nebija tikai viena. Kaut jām, kas pavadīja laiku kopā ar mums.
zināja, cik daudz informācijas toreiz arī apjukuši no visa jaunā, klase tomēr Madlienas vidusskola ir piedāvājusi
izdomāju uz vietas, jo satraukuma dēļ bija drosmīga – nu varējām nervus pieteikties arī dažos ārzemju braucie-
neatcerējos pilnīgi neko. „bendēt” ne tik vienai skolotājai. Īpa- nos. Esmu gan divas nedēļas pavadī-
Ar sākumskolas gadiem sais- ši atmiņā palikušas pamatskolas ma- jusi nometnē Vācijā, gan braukusi eks-
tās ļoti jautras, varētu pat teikt, me- temātikas stundas, kuru laikā vairāk kursijā uz Igaunijas pilsētu Tartu. Abos
žonīgas atmiņas. Mūsu klase nebija sportojām, nekā rēķinājām. Visvairāk izbraucienos tika lieliski pavadīts laiks
no mierīgajām, un blēņas darīja ne mums patika mest dzēšgumijas un pe- kopā ar skolasbiedriem un gūta brīniš-
vien zēni, bet arī meitenes. Mācoties nāļus pa klasi, skolas somas un papīra ķīga pieredze, iepazīstoties ar citu tau-
1. klasē, īpaši „draudzīgas” attiecības lidmašīnas ārā pa 3. stāva logu. Ziemā tu vēsturi un kultūru.
klases meitenēm bija izveidojušās nereti sanāca arī pikoties turpat klasē, Nozīmīgākais pamatskolas
ar 4. klases puišiem, tai skaitā arī ar bet, ja beidzās sniegs, izdoma tika lik- notikums bija 9. klases izlaidums. Ap-
manu brāli. Neskaitāmi starpbrīži tika ta lietā. Izrādās, no slapja tualetes pa- liecību par pamatizglītības apguvi sa-
pavadīti, skraidot pakaļ brāļa klases- pīra arī sanāk tīri ciešamas pikas. ņēmu es un vēl 16 mani klasesbiedri.
biedriem, kniebjot viņiem, raujot aiz Tā nu arī pavadījām visus pa- Bijām atstāti būtiska lēmuma priekšā
matiem. Arī pašaizsardzības prasmes matskolas gadus, apvienojot lietderīgo – turpināt mācības Madlienas vidus-
tika apgūtas pietiekami labā līmenī. – mācības – ar patīkamo – ālēšanos. skolā vai tomēr iet kādu citu ceļu. Jau
Cēloni šīm „simpātijām” īsti neatceros, Klases kolektīvs bija diezgan „raibs” – todien zināju, ka palikšu tepat, Madlie-
taču zinu, ka tās ilga tikai pirmo sko- bija gan teicamnieki, gan tādi, kuriem nā.
las gadu. Tomēr dažreiz gan notika vēl mācībās īpaši neveicās. Šī dažādība arī Uzsākot mācības 10. klasē,
kādi starpgadījumi. Uzsākot mācības mūs vienoja. It sevišķi, ja bija veicami šķita, ka nu mācos pavisam citā skolā.
2. klasē, bija izmainījusies mūsu kla- grupu darbi – kāds vienmēr centās tikt Bija mainījies klases kolektīvs – no 17
ses telpa, tas ir, pa vasaru tika veikts komandā ar „gudrajām meitenēm”, tā palikām 13 un klāt nākusi taurupiete
remonts – pārkrāsotas sienas, radia- teikt, lai pašam nekas nebūtu jādara. Linda Elīza Lapsa. Tāpat arī klases au-
tori, iegādāti jauni galdi un krēsli. Pēc Tomēr vislabāko komandu veidoja viss dzinātāja cita – Alda Karaseva, kuru
kāda laika virs durvīm parādījās gara, klases kolektīvs kopā. Lai arī kādas ne- jau bijām iepazinuši kā skolas direkto-
koši sarkana svītra. Kā tā tur radās? Pa- saskaņas dažkārt valdīja mūsu starpā, ri un angļu valodas pasniedzēju. Tāpat
visam vienkārši – kāds no klasesbied- bijām spējīgi apvienoties kāda mērķa arī mainījies skolas direktors, un pa
riem ar skolotājas jauno rādāmkoku vārdā. Kopīgi piedalījāmies dažāda- vasaru izremontētas un labiekārtotas
svieda savam „cīņu biedram”, pārcen- jos skolas pasākumos un konkursos. skolas telpas. 10. klasē centos iesaistī-
tās un atstāja uz sienas līniju, kas tur Visspilgtāk atmiņā palikušas popielas, ties visur, kur vien varēju. Papildus mā-
ir vēl šodien. Atceros, ka šādos cīņu Ziemassvētku pasākumi un, protams, cībām darbojos skolēnu pašpārvaldē,
brīžos palīgā tika ņemts ne vien rā- rudens skrējiens „Aizej tur, nezin, kur”. uzsāku dalību projektā „Esi līderis”,
dāmkoks, bet arī glāzes un šķēres, kā Neiztikām arī bez panākumiem – esam dejoju Madlienas kultūras nama JDK
arī radiatoru detaļas, no kurām palika nopelnījuši gan godalgotas vietas po- „Daina”, kā arī kādu laiku apmeklēju
tīri skaisti zilumi. Diemžēl ar to mūsu pielās, gan arī iegūti „Meitene Zeltene” ansambļa nodarbības.
nedarbi nebeidzās. Mācoties 3. klasē, tituli u.c. 10. klase atmiņā paliks ar
pamanījos izsist logu „vecās” skolas Pamatskolas gados ar skolas vidusskolēnu iesvētībām un klases
gaitenī. Tāpat arī mūsu klase bija vai- starpniecību sanāca diezgan daudz kopīgajiem pasākumiem. Mācību eks-
nojama pie sākumskolas elektroniskā paceļot gan pa mūsu pašu valsti, gan kursija uz „Brakiem”, Cesvaines pili,
pulksteņa salaušanas. ārpus tās robežām. Skaista tradīcija Kalsnavu un Likteņdārzu Koknesē sais-
Lai arī cik nedarbu tika veikti, bija labinieku ekskursijas, kurās tika tās ar daudziem pozitīviem brīžiem,
arī mācības mēs spējām „turēt” aug- vesti skolas apzinīgākie un sekmēs pašiņiem ik pēc 10 minūtēm un arī pāri
stā līmenī. 3. klasē par mūsu klases veiksmīgākie skolēni. Katru gadu tika saplēstu bikšu. Tajā gadā klases kolek-
audzinātāju kļuva Aelita Niedrīte, kuru rīkotas arī klases ekskursijas. Mūsu tīvs kļuva saliedētāks. Pat pēc mācību
laikam nespējām pieņemt, jo nākama- klasei bija sava tradīcija – maija beigās gada noslēguma, jūnija sākumā, kopā
jā gadā viņas vietu ieņēma Vita Volko- braukt uz Jūrmalu, uz Līvu Akvaparku. devāmies laivu braucienā pa Ogres upi
pa. Jau šajos skolas gados braucām uz Ar deju kolektīvu devāmies uz koncer- no „Krastiem” līdz Lēdmanei. Sacensī-
olimpiādēm, labinieku ekskursijām, tiem un festivāliem dažādās Latvijas bas nebija plānotas, taču cīņa par to,
piedalījāmies dažādos konkursos un pilsētās un, protams, neaizmirstamais kura laiva sasniegs galamērķi pirmā,
pasākumos. piedzīvojums – piedalīšanās Dziesmu bija spraiga. Brauciens bija jautrs, un
Uzsākot mācības 5. klasē, par un deju svētkos Rīgā. Dejojot skolas starpgadījumu ar iekrišanu ūdenī arī
audzinātāju kļuva stingrā un prasīgā deju kolektīvā, deju svētkos piedalī-
10 Mana Madliena 2018. gada februāris
gandrīz nebija. tika izspēlētas ļoti labi. Vēl joprojām nu skolas telpās.
Kā jau daudziem, arī man manī ir gandarījuma sajūta par izde- Savu izvēli – turpināt mācības Mad-
visvairāk atmiņā ir palikusi 12. klases vušos pasākumu. Pēc Ziemassvētkiem lienas vidusskolā – ne brīdi nenožēlo-
Ziemassvētku ludziņa. Mūsu klase ie- laiks paskrēja vēja spārniem – Žetonu ju. Varu lepoties, ka esmu mācījusies
studēja uzvedumu „Ziemassvētki Ka- vakars, pēdējais zvans, eksāmeni un kārtīgā lauku vidusskolā, kur piede-
sīšu ciemā”, kura laikā iepazīstinājām izlaidums. rīgs jūtas katrs tās skolēns. Novēlu, lai
skatītājus ar kasīšiem un Grinču. Liels Esmu priecīga, ka 12 gadus varēju skolai nekad nepazūd labā aura, kura
paldies jāsaka latviešu valodas un li- Madlienas vidusskolu saukt par savu vienmēr patīkami ietekmē katru, kurš
teratūras skolotājai Zintai Saulītei par skolu. Šeit ieguvu daudz draugu, pa- uzturas tās telpās! Lai nerimst mācību
scenārija izstrādi, kā arī mūsu klases ziņu un, protams, zināšanu. Esmu iestādes attīstība! Lai skolai daudz mo-
audzinātājai par režisora pienākumu pateicīga Madlienas vidusskolas sko- tivētu un gudru skolēnu! Lai katrs, kurš
veikšanu. Saistībā ar mūsu ludziņu jā- lotājiem par pacietību, sapratni un ne- reiz mācījies Madlienas vidusskolā,
izceļ manas māsīcas veikums – Grinča atlaidīgu darbu, mācot skolēnus. Teh- tajā pavadīto laiku atcerētos ar prieku
lomu viņa „iznesa” par visiem 100 pro- niskajam personālam – par mājīgās un lepnumu!
centiem! Protams, arī pārējās lomas atmosfēras un drošības sajūtas radīša- Undīne Piterniece
Piedot
Kaut kur dzirdēta un pierakstīta saruna. – atcerēties to, ko viņa tev nodarīja, jo sāp jau tev pašam,
„Piedod viņai… Lai kas bijis, piedod! Neturi ļaunu prātu! nevienam citam. Tu atceries un izjūti pāri darījuma sāpes…
Šis ļaunais prāts tev arī pašam visvairāk kaitē. Notikums jau Kamēr atceries, tikmēr…”
sen ir beidzies, nav viņa tagadnē, tas palicis tur – pagātnē. „Es gribu, lai viņa jūtas tieši tāpat kā es. Un es tik ļoti
Pāri darījuma nav šeit, tikai aizvainotais prāts to visu laiku gribu atriebties!”
nēsā sevī, atceras, nelaiž prom. Bet mirklis ir palicis pagāt- „Ja vien no tavas gribēšanas kas būtu atkarīgs. Tu vari
nē, nekurienē. Kāpēc to staipīt sev līdzi? “ vēlēt viņai visas pasaules nebūšanas, vai no tā tu jutīsies
„Nē, to nevar piedot…Viņa nav pelnījusi piedošanu!” labāk? Patiešām? Nav redzēts neviens atriebējs, kas būtu
„Cik gadu jau tu nēsā sev līdzi to nepiedošanu? Tā tevi no sirds priecīgs, laimīgs un piepildīts. Jo atriebjoties jau
pašu visu laiku grauž. Tu esi tādā kā strupceļā, tādā kā ne- ļaundarība tiek turpināta – man izdarīja, es pretī… nekas
kurienē. Paskaties, kā šī nepiedošana itin visu tavā dzīvē jau pamatā nav izmainīts. Ja deg vienā vietā, uguns netiek
nomāc! Saki, kad pēdējo reiz tu tā no sirds priecājies? Juties apdzēsta, bet gan palaista tālāk, lai deg divās, trijās, des-
aizkustināts? Kad pēdējo reizi tavi smiekli bija īsti un patie- mit vietās. Piedot nozīmē atlaist, neturēt ļaunu prātu. Ļau-
si? Kad pēdējo reizi tu juties brīvs?” natminības apstādināšana. Un tā gan nodara ļaunumu, tā
Nav svarīgi, ir kāds pelnījis tavu piedošanu vai nav, un ļaunatminība, tieši tam, kas uztur sevī šo prāta stāvokli.
ne vienmēr skaļi ir jāpasaka – ES PIEDODU. Tā paralizē, neļauj mierīgi dzīvot, atņem spēkus. Iepriekš
Mēs katru mirkli maināmies, tas cilvēks, kas bija pirms tu biji tik dzīvespriecīgs, spēka pilns. Nu tas ir pazudis, un
dienas, divām, nedēļas, gada, jau ir pilnīgi cits. Arī tu esi tevi pašu dzen arvien lielākā strupceļā. Jo lielāks ir aizvaino-
pilnīgi cits. Tad sajūti šo svaigumu, šo nepārtraukto pārtap- jums, jo smagāka ir tā nasta. Un, kad cilvēks ir kilometriem
šanu. Tas pāri darījums taču neatkārtojas ik mirkli, tas ir bei- ilgi stiepis melnu maisu, pilnu ar akmeņiem, tad spēka vairs
dzies tur… sen atpakaļ, tikai tavā prātā ir dzīvs, iestrēdzis. nav nemaz, visprātīgākais būtu nomest to maisu zemē, vieg-
Bet atmiņas nav realitāte. Atmiņas ir kā ilūzija. lums parādīsies uzreiz. Un var vēl ieskatīties maisā… Tas
Un tāpēc tu nevari, esi iesprūdis laikā. „Kā viņa tā va- pilns ar akmeņiem, bezjēdzīga nastas nēsāšana. Saprastu,
rēja, kā…?” Mūžīgais jautājums un mūžīgās interpretācijas. ja tur zelts vai dimanti būtu iekšā… bet parasti akmeņi…
Un, protams, nav viegli aizvainojumu atmest, ja tas cītīgi Līdzīgi ar pāri darījumu. Tik ilgs ceļš jānoiet, lai saprastu…
uzturēts, diendienā aprūpēts no tā brīža, kad viņa to izdarī- bezjēdzīgi… Bet varbūt var tūlīt? Atmest, lai vieglāk?
ja, līdz pat šim brīdim. Paskaties, kā tāds kaitīgs ieradums
Cik baltu...
Uzkritīs sniegs un visu apsegs. Tad netīrumi, kas uz ze- apjaut, cik baltu tevi redzu…
mes, balti kļūs, it kā izgaisuši. Cik BALTU…!
Vai pāri darījumus arī iespējams tā apsegt, kad tie izgaist
it kā nebijuši? Vai iespējams?
Varbūt var pazust šajā baltumā, nogulties uz zemes,
apsnigt, nometot visu lieko, kas bijis netīrs? Un ļauties… Tā 1. Ja cilvēks neko labu nevar pateikt par sevi, bet ļoti gri-
vienkārši ļauties… bas kaut ko pateikt, viņš sāk sliktu runāt par citiem. /Mihails
Neko nesaki! Tu tāpat esi balta… cits varbūt redz tevi ne- Ļivaks/
tīru, es – baltu… Un nav nozīmes, kāpēc… Tu balta man esi,
un viss… 2. Netērē tik daudz pūļu, parasti viss labais notiek negai-
Kaut ikvienam būtu kāds baltais, it īpaši tad, ja vieni vie- dot. /Gabriels Garsija Markes/
nīgi dubļi visapkārt! Pietiek ar vienu… Pietiek…
Cerība rodas, skatoties, kā lēni krīt sniegs, apsedzot visu 3. Māte daba ir gudra, tikai dēls – bez smadzenēm. /Vil-
ar savu balto spēku. Kaut kā tīri paliek un viegli… jams Šekspīrs/
Tu stāvi blakus, mēs reizē apsniegam… un varbūt pat ne-
10.februārī plkst. 17.00 Madlienas kultūras namā
anās koncerts
ru sadziedāš 9. februārī Žetonu vakars 12. klasei
Ikgadējais ko
(plkst. 17.00 skolas aktu zālē)
ruārī
19.00
17.feb ras namā
ū SA var iegādāties Madlienas
L
as kult
adlien
80 DI
M vidusskolā par Ogres novada
pašvaldības apstiprināto grāmatas
pašizmaksas cenu 13,77 EUR,
-ti E
laikā no plkst 8.00 līdz 15.00.
em Jarāniem
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo, un siltums, ko izstaro sirds,
kopā ar Brālēni
Tas nezūd – tas paliek un mirdz.
/V. Egle/
Madlienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums. Tirāža 300 eks. Iespiesta SIA “Tipogrāfija Ogrē”.
Iznāk katra mēneša pirmajā nedēļā. Materiāli nākamajam numuram iesniedzami līdz katra mēneša 27. datumam.
Atbildīgais par izdevumu-Mareks Liepa, tekstu korektore-Zinta Saulīte. e-pasts: manamadliena@inbox.lv
Informatīvais izdevums pieejams internetā: http://www.slide.lv/mana-madliena
Adrese: Madlienas pagasta pārvalde. Tālruņi: 65039085, 65039185.
Par publicētajiem faktiem un uzskatiem atbild raksta autors.