Msdienga lauku mja

Efektvka siltumizolcija un apkure sadrdzinja mjas bvniecbu, toties vienkrs un ekonomisks ekspluatcijas d ieguldtais atmaksjas 3 5 gadu laik Pie Harija Tua, bvfirmas "Bve RB & B" siltumizolcijas specilista, "Latvijas Avze" reiz jau viesojs laik, kad vi uzska dzvojams mjas bvniecbu Garkaln. Tobrd ideja uzbvt siltumu taupou mju ar netradicionli izvltiem materiliem ita interesanta, tau daudzas ieceres apaubja pat pai bvnieki. Tagad nams gatavs, imene taj jau prlaidusi divas ziemas, un iegt bvniecbas pieredze var nodert ar citiem. Ideja no Brvdabas muzeja Mjas siltuma ekonomiju uzskatmi demonstr jau malkas ntis pagalm marta skum tas joprojm ir gandrz pilns, jo visas sezonas laik 150 m2 liels divstvu mjas apkurei izlietoti vien 4 5 kubikmetri (apmram Ls 100!) brtas malkas, regulri abos stvos uzturot komfortablu, ap +20 C temperatru. Par to prliecinos ar es dien, kad esmu ieradies pie Harija, lauk ir -7 C, krsns vl nav kurinta, bet telps ir patkami silts (+21 C), un brni pa koka grdu skraida basm kjm. "Siltumekonomija ir pat labka nek daudzm t dvtajm pasvajm mjm, kur apkurei izmanto modernas un drgas tehnoloijas, piemram, siltumskus, jonu katlus un saules baterijas," ststa saimnieks. Vi ideju mjas bvniecbai aizmies no Brvdabas muzeja, kur ptjis, k celtas sens latvieu lauku kas. "Nolmu ja agrk, kad rsienas veidoja tikai apmram 20 cm resni bai, mju izdevs piekurint ar vienu krsni, tad, izmantojot msdiengus materilus, iespjams pankt msdienu izpratnei atbilstou siltuma komforta lmeni," ststa Harijs. Pamat fibrolts Par galveno materilu mjas bvniecb izvlts Latvij raots fibrolts mitrumizturgs, gaisu caurlaidgs, viegli apstrdjams un ilgmgs materils ar lielu siltuma inerci. Fibrolta sienas samr lni uzsilst, bet pc tam ilgi atdod siltumu, neaujot gaisam atdzist. Kop rsienm, starpsienm un ar mjas pamatos izmantoti 25 m3 fibrolta. Mjas rsienas veido koka konstrukcija, kas piepildta ar 20 cm biezu pamo celulozes vati un no abm pusm aplikta ar fibrolta plksnm. Kopjais "prga" biezums ir 36 cm. Otr stva lmen rpus fibrolts aizstts ar kokiedras pltnm, kas vienlaikus kalpo k vja izolcija. Citviet vja un ar tvaika izolcijai tradicionls plves viet izmantots pas gaisu caurlaidgs paprs, kam raotji dod 100 gadu garantiju. Svargi noblvt visas izolcijas materila savienojuma vietas tam izmantoti 1200 m specilas lmlentes. Telpu starpsienas ar ir no fibrolta, kas daviet atstts neapstrdts, bet citur apdare veikta ar dekoratvm kokiedras siltumizolcijas plksnm. Jumta prsegums virs otr stva siltints ar 50 cm pamo kokiedras vati. Harijs uzsver, ka pam vate spraugas piepilda preczk nek loku materili. Pati kokiedra savukrt labk ventiljas, ir blvka un siltuminertka nek stikla vai akmens vate. Lai siltums brvi tiktu otraj stv, starpstvu prsegums veidots no gaisu labi caurlaidgas koka konstrukcijas, iestrdjot tikai skaas izolciju. Siltums telpas vid Apkures sistmai izvlta Somij raota krsns, kas paredzta vien 80 m2 lielai telpai, tpc prdevji skotnji aubjuies par ts piemrotbu. Tagad redzams, ka labi piesilda visus 150 kvadrtmetrus. Malkas krsns apkurei dota priekroka, lai nerastos atkarba no gzes vai elektrbas piegdtjiem un nkotn neprognozjamm izmaksm. Tagad elektrbas padeves prrvumi imeni neuztrauc, jo var iedegt sveces un omulgi pasdt pie krsns-. Svargi krsni novietot pc iespjas telpas vid (ar to var redzt Brvdabas muzej), lai notiktu pareiza gaisa cirkulcija siltais gaiss ceas augup un tlk virzs uz vsko rsienu pusi, kur atdziest, krt lejup, samaiss ar svaigu gaisu no logiem vai grdas un atkal nonk pie krsns. Biei o principu neievro, ierkojot radiatorus pie rsienm. Ja da telpa ir papildus izolta ar vati, plvm un blviem logiem, tai trkst ventilcijas un siltajam gaisam nav kur palikt tas maiss gar rsienu, silda to un tdjdi veidojas lieks mitrums, kas boj materilus. Tad papildus jierko ventilcija.

Uzlabot var vienmr Saimnieks ir oti apmierints ar rezulttu, tomr, odien bvjot, daas lietas dartu citdi galvenokrt nolk samazint izmaksas. Pirmkrt, bvtu tikai vienu stvu tas autu izvairties no dadu materilu iegdes jumta konstrukcijas izolcijai un apdarei, savukrt griestu prsegumu vartu nosiltint daudz efektvk, vienkri iepot tukaj telp zem jumta biezu izolcijas krtu. Otrkrt, atteiktos no jumta izbvm gan jumtu btu vieglk uzklt, gan mazk savienojumu konstrukcij, ldz ar to mazk vietu, kur potencili veidoties gaisa spraugm, kas rada siltuma zudumus. Trekrt, izolcijas papru rsienu "prg" aizsttu ar blvi prestas kokiedras slni, bet savienojuma viets lmlentes viet izmantotu blvjamo iti, ko parasti lieto gubvju spraugu blvanai. Harijs secina: "Ieguldjumi mjas efektvkai siltumizolcijai un apkurei sadrdzinja bvniecbu par aptuveni 5000 latu, bet, pateicoties vienkrai un ekonomiskai ekspluatcijai, ieguldt summa atmaksjas jau trs ldz piecu gadu laik." *** PRAKTISKI IETEIKUMI - Ieteicams kontrolt temperatru un mitruma daudzumu telps vienkra mrierce izmaks tikai pris latu, tau, iespjams, tiei prk liels gaisa mitrums ir iemesls palielintiem apkures izdevumiem. Td gadjum jdom par labku ventilciju. - Ruden jsk laikus kurint, lai vlk nav jcenas dabt r mjas konstrukcijs ieskuos mitrumu. - Uz vienu cilvku jparedz 20 60 m3 gaisa stund ja apdzvotba ir prk liela, gaiss bs mitrs un bs vajadzga papildu ventilcija, bet prk lielas telpas ar nepietiekamu cilvku un gaisa kustbu bs grti un drgi piekurint. Autors: Jnis Kairis. Informcijas avots: www2.la.lv/lat/latvijas_avize