Siltums un komforts koka gubvs

14.07.2010. Autors: JNIS KAIRIS. Ko dart, ja nam apkurei jtr prk daudz kurinm Koka gubves cilvki iecienjui dabisk, veselg un komfortabl mikroklimata d. Ts labi saglab siltumu ziem, bet karst vasar telps pieturas patkams vsums. Tomr gads, ka pc daiem jaunuzcelt gubv nodzvotiem gadiem ziem to grti piekurint, t radot liekas rpes un izdevumus. Piemram, Andris Rupers no Kuldgas rajona agrk vasars un brvdiens dzvojis gubau mji, kas skotnji bvta k pirts ka Vidzem, tad nojaukta, prvesta uz jaunu vietu un uzbvta no jauna. Vlk tie pai amatnieki uzbvjui 160 kvadrtmetrus lielu dzvojamo mju, kur imene iekrtojusies uz pastvgu dzvi. Skum viss itis labi, tau ar laiku secinjui, ka jauno namu nevar piekurint, sevii jau pdj ziem. Tomr aukstums neesot vainojams, jo pirts namiu, kur tagad dzvo meita, lieliski varot apsildt ar vienu krsniu, un siltums turas ilgi. Ttad vai nu bai gadjuies vaki, vai ar meistari strdjui paviri. Neko daudz nepaldzot ar plaisu blvana ar pakulm, jo spraugas ar laiku paplains un aukstums atkal plst iek. Ar ko blvt spraugas Parasti problmas rada abi gan meistaru darbs, gan bai. Koks jau gatavaj mj turpina t, un nevienmrgos apstkos (apkure, mitrums, saule) baos pards dakrt pat vairkus centimetrus platas plaisas. Savukrt, gubvei soties (tas parasti ilgst 7 8 gadus), var veidoties spraugas starp baiem, pai nekvalitatvi izveidotu bau garenuvju viets. Pat, ja spraugas iet visai nelielas, kopjais to daudzums mjas mikroklimatu padara nekontroljamu piemram, caur milimetru platu spraugu stundas laik telp var ieplst vairki kubikmetri aukst gaisa. Ziem tas btiski palielina apkures izdevumus. Gubau savienojumu blvanai tradicionli izmanto sen zinmu dabisku blvjamo materilu purva snu (dvtu ar par la snu). Sn nemetas kukaii, un tai piemt konservjoas pabas, kas neauj baiem bojties. Tras snas bez lapm un zariem ievc purvos. Ts var uzglabt plastmasas maisos (lai neizkalst) un spraugu veidoans gadjum izmantot blvjuma papildinanai. Saretk aizpildt bau plaisas. Snu vai pakulu blvjums var izrdties neefektvs, jo ts ir neelastgas un nespj pielgoties plaisu izmaim vai ar nemitgi bs jnodarbojas ar blvjuma papildinanu. Plaisas un ar uvju vietas var apstrdt ar ASV raotu hermtii "Perma Chink", kas ir oti elastgs, k ar gaisu un deni necaurlaidgs materils. Tirgotji sola, ka apstrdes izdevumi gandrz atmaksjas jau vienas apkures sezonas laik. Blvanai nevajag izmantot sinttisks vates tas nesader ar veselgu dzvesveidu, jo nksies ieelpot vates putekus.

Koku sagatavoana Pau bau kvalitte galvenokrt atkarga no to pareizas sagatavoanas, tau steigas d bvnieki pret o procesu nereti izturas paviri. Koki jcrt ziem, turklt jaun mnes tad koksn ir mazk dens un vairk sveu, kas to padara izturgu. Mitr koksn (pavasar) ir daudz mitruma, kas rada labvlgu vidi kaitkiem un koka slimbm snm. Savukrt vasar cirstie koki mdz zilt un pelt. Resnkus baus grtk izvt, tau, kvalitatvi sagatavoti, tie labk tur siltumu un kalpo ilgk. Msdiens bvniecbai parasti izmanto 25 30 cm resnus egles vai priedes koka baus. vana. Dabiskos apstkos resns koka bais st ilgi un daa materila nereti deformjas vai bojjas, jo ir grti nodroint vanai piemrotus apstkus mitrumu, temperatru un ventilciju. Procesu var rpnieciski patrint, izmantojot specilas vanas iekrtas un vakuuma kameras, tau tas materilu sadrdzina, turklt, strauji stot, baos biei veidojas plaisas. Apzinoties labu bau vrtbu, ieteicams tos iegdties pie pieredzjuiem un uzticamiem tirgotjiem, nevis skatties tikai uz cenu. Kopana un aizsardzba Lai paaugstintu bau izturbu, ieteicams tos piescint ar lineu, pievienojot specilu konservantu, kas aizsarg koku no ultraviolet starojuma tdjdi materils ilgk bs pasargts no saules, vja un lietus iedarbbas. Pc pris gadiem procedru ieteicams atkrtot. Mjas dienvidu pus vlams veidot lielas jumta prkares, kas karsts vasars pasarg telpas un baus no tieas, stipras saules iedarbbas. Konsultja Harijs Tus (SIA "RB@B") un Krlis Apinis (bvniecbas un restaurcijas firma "Dziedrs").