Print

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316525:...

Izdrukts 01.06.2011. Lai uzbvtu labu mju, nepietiek tikai ar naudas kaudzi. T jprvr gudr projekt, teicamos bvmaterilos un perfekt celtniecbas tehnoloij. Tikai t taps moderna, rta un energoekonomiska ka, kas ilgstoi sps sagdt prieku iemtniekiem.

Agrkos laikos tradicionls mjas cla diezgan vienkras. obrd modern celtniecba plno reiz noaut vairkus zaus ekonomt drgo siltumeneriju, mjas celt arvien trk un ltk. Lai to sasniegtu, izgudrotas smalkas siltinanas un blvanas sistmas, kuras efektvi strd, ja tiek skrupulozi ievroti visi celtniecbas un pareizas ekspluatcijas noteikumi. Piedevm, jaunai kai bs stikla pakeu logi, kuru dabisk ventilcija ir tuvu nullei, ttad telps nebs pietiekama dabg svaig gaisa apmaia un bs nepiecieama piespiedu ventilcijas sistma ar rekuperatoru un vl vlama klimata kontroles sistma. Atirb no tradicionls mjas sienas, ko veido tikai apmests ieeu mris, modernas mjas siena ir daudz saretka t sastv no apmetuma, sieta, lmes, siltuma izolcijas sla, plves, sienas nesos konstrukcijas, plves, karkasa un riipa. Ttad mikroklimatu nodroins daudz lielka komponentu skaita saskaota darbba, bet, ja no sistmas izems kaut vienu sastvdau, t nefunkcions. Visprzinma aksioma ir t, ka, jo sistma ir saretka, jo vairk taj ir vjo vietu un lielks avrijas risks. Pie vainas var bt bvmaterils, tehnoloija, celtnieka bris, mjas nepareiza ekspluatcija, pamatu un citu mjas konstrukciju sans un vl daudz kas cits, ieskaitot grauzju sabojtu siltumizolciju. Jo saretka ir ineniertehnisk konstrukcija, jo rpgka nepiecieama ts uzraudzba, un tikai skrupuloza visu celtniecbas tehnoloiju ievroana aus sasniegt vlamo iznkumu.

Komforta koridors Labi bvtai mjai jbt omulgai. Tas ir pat izteikts ciparos. Pc visprjiem noteikumiem iektelps gaisa temperatrai jbt no +18 ldz + 21 oC, mitrumam no 30 70% un CO2 lmenim ldz 1000 ppm. pas viets, piemram, brnudrzos, ie lielumi ir vl stingrki, piemram, CO2 jbt 600 ppm robes! Ja ie raksturlielumi sniedzas rpus t saukt komforta koridora, slikti jtas gan cilvki, gan ka. Piemram, prk liels CO2 lmenis telps norda uz skbeka nepietiekambu. Tas savukrt var izraist nogurumu un mazint koncentrans spjas. Ar prk mazs mitruma procents var radt veselbas problmas, piemram, iekaist kakla gotdas. Prk liel gaisa mitrum telps ir drgns, palielins prasba pc paaugstintas temperatras, un uzturties tds telps nav ne patkami, ne veselgi. Ar ku celtniecbas materili un palgmaterili paredzti darbbai tiei "komforta koridor". Betonam nonkot neplnotos apstkos, taj izveidojas mikroplaisas un iektelps nonk daudz vairk dadu raoan izmantoto miski aktvu vielu. Nepiemrotajos apstkos bojjas ar bvjavas, pakteites un krsas. Ziem sapeljis betona panelis vasar bagtgi izkaisa telp savas kaitgs sporas, pret ko pai jutgi ir cilvki ar noslieci uz astmu. Labi bvta mja ir vsa vasar un silta ziem. Pirmais trauksmes signls iedzvotjiem ir lielas lstekas pie jumta ziem un svelme vasar. Tad jpievr uzmanba apkures riniem. Ja tie ir prk lieli, kaut kas nav krtb ar mjoka siltumizolciju. Ticamkais, vaingas ir nepilnbas mjas siltuma apmaias sistm, un piencis laiks lkoties pc inenierkonsultanta siltumfizia.

Palgos nk siltumfizii Dieml pki uzplaukus bvniecba gan pieredzes trkuma, gan pavirbas un sistemtiskas kontroles trkuma d biei radja produktus, par kuriem agrk strupi teiktu bris. Jau obrd daudziem jaunuzceltiem mjokiem ir slikts iekjais mikroklimats un milzgs drgs elektroenerijas patri. Mjas defektus nepiecieams steidzami labot, jo nepareizi veidota mja raisa diskomfortu, prasa lielus izdevumus apkurei un veicina tlku bvmaterilu bojanos. Lai zintu, kas jlabo, vispirms vajag ku diagnostict

1 no 2

2011.06.01. 10:56

Print

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316525:...

veikt ts tehnisko apskati, tpat k to ik gadu dara automanm. Mju bies veselbas problmas radjuas pieprasjumu pc ku dakteriem. obrd ar mju stvoka diagnosticanu un rstanu nodarbojas eksperti siltumfizii inenierkonsultciju birojos. is darbs prasa specilas mrierces, teortiskas zinanas un praktiska darba pieredzi. Mjas "izmekl un rst" vasar. Lai to efektgk izdartu, vajadzga kas blvuma prbaude te noder oriinla tehnoloija "blower door". Specilisti nepiecieamo procesu veic sekojoi. Durvju ail tiek iemontts jaudgs ventilators, kas izskn no mjas gaisu. Mjas iekpus izveidotaj retinjum pa vism konstrukciju spraugm sk nkt iek ra gaiss. T k ra gaisam ir atirga temperatra, t strklas redzamas termogrf un ir konstatjamas ar ar gaisa plsmas mrtju. Nosakot lielks spraugas mjas izolcij, iespjams noteikt sienu "slimbas" un izrakstt recepti o kaiu laboanai. Ja klients vlas, siltuminenieris prbauds ar apkures sistmas vilkmi. Gaisa kvalitti mj nosaka ar specilu gaisa mrtju, kas uzrda trs galvenos parametrus: mitrumu, temperatru un CO2 lmeni. Ierci var uzstdt ar, piemram, guamistab un veikt gaisa stvoka monitoringu nedas garum. Pc izdruku saemanas redzams, kad nepiecieams vairk vdint telpas. Siltumineniera pakalpojums, veicot etru stundu ilgu testanas procesu, un konsultcija izmakss aptuveni 150 latu. Par nelielu piemaksu var saemt ar rakstisku eksperta sldzienu. Visbiek kompleks prbaude notiek privtmjs, tomr iespjams prbaudt ar dzvokli. Jem vr, ka, ja kd dzvokl ir problmas, tad, visticamk, ldzga aina bs ar citos, t ka ar kaimii vars izmantot viena dzvoka apsekoan iegtos rezulttus.

Padomi Pie manas 150 gadus vecs mjas metla jumta karjs milzgas lstekas un nosprosto dens noteci. Atkuu laik telps gas dens un boj istabas griestus un mjas ieeu sienas. A. O. Rg

Vainga padomju laik nepareizi izveidota tualeu ventilcija, kuras izvads silda jumtu, veicinot ledus kalnu raanos. Novecojus iekrta jnoem, caurule jaizplomb ar 30 cm lielu siltinm slni un tualetes griesti jnosiltina. Vislabk jumta kor izveidot lku un no turienes ar cauruli iepst siltinjuma slni mjas paobel.

Esmu uzbvjusi mjiu no 20 cm bieziem keramzta blokiem, siltintiem no rpuses ar 8 cm minerlvati un iekpusi apuvusi ar riipsi. Tomr mj oti auksts... Zane L. Pavis Keramzta rsienas ir japmet no abm pusm. aj gadjum nksies mju par jaunu siltint no rpuses ar biezku vismaz 20 cm minerlvates slni un pirms tam sienu apmest. Konsultja RB&B projektu vadtjs Harijs Tus

Izdrukts no www.la.lv

2 no 2

2011.06.01. 10:56