NR. 18 2011.

GADA FEBRURIS

Eirokodi denssaimniecbas Energoefektivitte Skrvpi

LATVIJAS BVINENIERU SAVIENBAS IZDEVUMS www.lbs.building.lv
Ventspils Kuldga Valmiera Csis Rga Jelgava Liepja Jkabpils Rzekne

Madona

Cena Ls 1,49
Daugavpils

kas gaiscaurlaidba
nenovrtts kas energoefektivittes kvalittes kritrijs
Energoefektvu ku bvniecba ir odienas vadmotvs un daudzu bvniecbas procesu dzinulis. rsienas, bnii un jumti tiek siltinti, logi tiek mainti, tiek bvtas zema enerijas patria kas. Vrdu sakot, Latvij kas top energoefektvkas. Tau biei vien daudzi energoefektvie projekti tdi ir tikai uz papra, nevis praks, piemram, vrtjot pc faktiskajiem siltumskaittju rdtjiem. Kpc t notiek? Viennozmgas atbildes, protams, nav, jo bvniecbas proces ir iesaisttas vairkas puses. Tomr, paskatoties uz procesu kopum, ir skaidri redzams, ka pamatinstruments ir norobeojoo konstrukciju termisks pretestbas palielinana, kas nenoliedzami ir oti efektvs veids, k paaugstint ku energoefektivittes rdtjus un samazint CO2 izmeus atmosfr. Bet vai td veid ir iespjams pankt maksimlo efektu? Dieml ne, jo augstkus energoefektivittes rdtjus var sasniegt, viengi veicot visu darbu kompleksu. Un viens no papilddarbiem, lai samazintu siltumenerijas patriu ks, ir zemas gaiscaurlaidbas nodroinana norobeojoajs konstrukcijs. Ir oti svargi saprast, ka kas konstrukciju zema gaiscaurlaidba nav saistta ar konstrukciju elpoanu un/vai telpu ventilciju, bet gan ar konstruktviem neblvumiem, kas galvenokrt var veidoties norobeojoo konstrukciju salaidumu viets. Izvrtsim o jautjumu plak. Nedaudz no fizikas Siltuma prnese norisins difzi un konvektvi. Konvektvie masas prneses procesi parasti ir daudz reiu efektvki nek difzie. Ldz ar to ir oti btiski novrst konvektvos masas prneses procesus norobeojoajs konstrukcijs starp iektelpas vidi un rjo vidi. Turklt, izmantojot viengi siltumizolcijas materilus, to nav iespjams pankt. Daudzu Latvijas energoefektvo projektu vj vieta ir t, ka nav atrisinti kas gaiscaurlaidbas jautjumi. Kpc tas ir btiski? Neblva ka nozm nekontroljamu aukst ra gaisa iepldi iektelps un silt gaisa nopldi caur dada veida neblvumiem konstrukcijs. Ldz ar to pieplsto aukst gaisa uzsildanai telp neprtraukti ir jpievada papildu siltums. Caur dadiem neblvumiem ieplsto gaisa sasildana var veidot pat 40% no kopjiem siltuma zudumiem. Liela nekontrolta gaisa plsma rada ar caurvju, mitruma bojjumus konstrukcijs un telpu prkaranu vasar. Piemram, caur vienu metru garu, divus milimetrus platu un 10 centimetrus dziu spraugu pie 6 Pa spiedienu
Latvijas Bvinenieru savienba

Energoefektivitte



Bvinenieris Nr. 18 (2. 2011.)

starpbas telp vien stund var ieplst 15 m3 gaisa. Neblvumi un svaigs gaiss Tas nav viens un tas pats. emot vr, ka gaisa apmaias intensitti caur dadiem neblvumiem ietekm gan vja stiprums, gan vides temperatru starpba, gan ar kas augstums, caur neblvumiem nav iespjams nodroint nepiecieamo svaig gaisa padevi iektelps. Viengi, ja ka ir oti neblva, svaig gaisa padeve var bt pietiekama, bet td gadjum ku nekd gadjum nevar dvt par energoefektvu un cert uz maziem apkures riniem. Normatvs prasbas Valstu normatvajos aktos (Latvij LBN) ldztekus norobeojoo konstrukciju siltuma caurlaidbas koeficientu normatvajm vrtbm tiek normta ar pieaujam kas gaiscaurlaidba. LBN 002-01 IV noda ir noteikts, ka maksiml pieaujam gaiscaurlaidba, ja spiediena starpba
www.lbs.building.lv



Energoefektivitte
Gaisa plsma pie 50 Pa Blva ka Vidji blva Neblva ka zem 2552 m3/h 25526804 m3/h virs 6804 m3/h Gaisa apmaias krta pie 50 Pa zem 5 h-1 5 un 10 h-1 virs 10 h-1 Uzziai: Blower Door iekrtas Latvij iegdties var uzmum RB&B Bve. Prbaudes metodika balsts uz principu, ka starp vidm tiek radta 50 pasklu spiediena atirba, kas ir adekvta 9 m/s stipra vja iedarbbai uz kas vism rjm konstrukcijm, tdjdi nosakot caur dadiem neblvumiem konstrukcijs ieplsto ra gaisa daudzumu, un iegtos mrjumus izsaka: gaisa apmaias krts, attiecints uz kas iekjo tilpumu n50 = 1/h gaisa caurlaidbas intensitt, attiecint uz grdas platbu w50 = m3/m2h gaisa caurlaidbas intensitt, attiecint uz norobeojoo konstrukciju iekjo virsmu platbu q50 = m3/m2h Defektu vietu identificanai papildus izmanto termogrfiju un veic gaisa plsmas mrjumus. Situcija Latvij K jau iepriek mints, patlaban ne pasttjs, ne bvuzmums, ne ar bvuzraugs nepievr pietiekamu uzmanbu zemas gaiscaurlaidbas nodroinanai k. Ldz ar to tikai neliels skaits objektu (ar jaunbves) atbilst LBN 002-01 23. punkta prasbm. ku gaiscaurlaidbas prbaudes Latvij piedv vairki uzmumi. Papildu informcija: www.rbb.lv; www.buvfizika.lv
Latvijas Bvinenieru savienba

ir 50 Pa, dzvojamm mjm, pansiontiem, slimncm un brnudrziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajm km, izemot pansiontus un slimncas, 4 m3/(m2 x h), raoanas km 6 m3/ (m2 x h). Savukrt Vcij saska ar DIN 4108-7 ir noteikts, ka: ks ar dabisko vdinanu gaisa apmaias krta nevar prsniegt n50, max = 3 h-1 ks ar mehnisko ventilcijas sistmu gaisa apmaias krta nevar prsniegt n50, max = 1,5 h-1. Pasvs mjas standartiem atbilstoas mjas gaisa apmaias krta ir n50, max = 0,6 h-1. Ttad, jo energoefektvku ku ms vlamies iegt, jo gaisa necaurlaidgkai tai jbt. Prbaudes tehnoloija Viena no pasaul atztkajm un plak izmantojamm ku prbaudes metodm ir t saukt Blower Door tehnoloija. metodika auj izmrt kas gaiscaurlaidbu, k ar identifict konkrtas defektu vietas konstrukcijs. Blower Door iekrta sastv no kalibrta ventilatora gaisa plsmas mrjumiem un specilm mriercm spiediena starpbas noteikanai starp divm mrmm vidm.



Bvinenieris Nr. 18 (2. 2011.)

Mrjumu rezultti 2006. gad renovta privtmja, apkurinm platba 185 m2, pakeu logi, bniu siltinjums 200 mm minerlvate, rsienu papildu siltinjums 50 mm. Faktiskais siltumenerijas patri ir virs 200 kWh/m2 gad. Izmrt kas gaiscaurlaidba 16 h-1. 2007. gad uzbvta privtmja, apkurinm platba 145 m2, pakeu logi, bniu siltinjums 200 mm minerlvate, rsienas bloks ar papildu siltinjumu 100 mm. Faktiskais siltumenerijas patri ir ap 145 kWh/m2 gad. Izmrt kas gaiscaurlaidba 8,8 h-1. Pc mrjumu rezulttiem var secint, ka, neskatoties uz norobeojoo konstrukciju siltumcaurlaidbas zemajiem rdtjiem, ku gaiscaurlaidbas rdtjs vairkas reizes prsniedz bvnormatv noteikto lmeni, un faktiskais ku patnjais siltumenerijas patri ir oti liels. Ldz ar to, paredzot ku siltinanas darbus, ir jizstrd ar papildu risinjumi, izmantojot atbilstous materilus, lai nodrointu kas atbilstbu normatvajiem gaiscaurlaidbas rdtjiem un tdjdi samazintu ar kas siltuma zudumus. K obligts darbu kvalittes kontroles mehnisms ir jparedz ar kas gaiscaurlaidbas mrjums objekt. Andris Vulns, Mg. sc. ing., LLU Lauku inenieru fakulttes lektors, praktizjos konsultants par bvfizikas jautjumiem Foto: no autora personisk arhva
www.lbs.building.lv