DISPOZICION ĀL Ā (IEZĪMJU)

PIEEJA Kā tās mērīt?

Kā iezīmes attīstās un mainās dzīves
laikā?
Kā iezīmes izpaužas mijiedarbībā ar situāciju
–
iezīmju prognostiskā vērtība?
Mērījumu ticamība unvaliditāte

“We have something for everyone” (P.T. Barnum)

 Bārnuma efekts – vispārīgas apraksts, kas raksturo ikvienu cilvēku, bet

indivīdam šķiet attiecināmas tieši uz viņu personīgi.

“Jūs dažreiz šaubāties, vai esat izdarījis pareizi”,

“Jums nepieciešama apkārtējo atzinība”,
“Lai arī jūs spējat tikt galā ar nepatikšanām, jūs labprātāk no tām
izvairāties”.
Populārākie personības novērtēšanas instrumenti
Myers Briggs Type Indicator MBTI
 Populārākie personības novērtēšanas instrumenti
Personības Piecu faktoru mode ļa ietvaros

 NEO-PI-R (Costa & McCrae,  IPIP-NEO (International Personality Item

1992; adaptācija latviešu valodā Pool, NEO, Goldberg, 2001)
Gabrāne, 2007; Van Skotere,  300 apgalvojumi
Perepjolkina, 2011)  5 faktori
 240 apgalvojumi  30 apakšskalas (6 katrā faktorā)
 5 faktori  10 apgalvojumi katrā skalā
 30 apakšskalas (6 katrā
faktorā)
 8 apgalvojumi katrā skalā
 Big Five Inventory (BFI; John, Donahue, & Kentle, 1991; Benet-Martínez & John,
1998; adaptācija latviešu valodā I. Austers (Schmitt at al., 2007); Perepjolkina,
Kālis, 2012)
 44 apgalvojumi; 5 faktori
 8 -10 apgalvojumi katrā skalā
 NEO-PI-R un NEO-FFI adaptācija Latvijā

 Van Skotere, L., Perepjolkina, V. (2011). Personības iezīmju piecu faktoru modeļa
aptauju NEO-PI-R, NEO-FFI un NEO-FFI-R versijas latviešu valodā - to
psihometriskie rādītāji. Latvijas Universitātes raksti. Psiholoģija. 768, 57-
78. Rīga: LU. ISSN 1407-2157, ISBN 978-9984-45-320-0.

Pieejams:
http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-
768_Psihologija.pdf
Latvijas Personības Aptauja (Perepjolkina, Reņģe, 2014)

 LPA-v3 ir jauns Latvijā izstrādāts personības mērījuma instruments, kas ir

brīvi pieejams praktizējošiem psihologiem un pētniekiem.
 Ir pašnovērtējuma un citvērtējuma aptaujas versija.
 Var pielietot sākot no 14 gadu vecuma (normas ir pieejamas no 18 gadu
vecuma).
 100 panti, 5-punktu Likerta tipa atbilžu skala.
 Ļauj novērtēt 6 personības faktorus (personības iezīmju dimensijas) un 4 iezīmes katra faktora
ietvaros + “melu skala”.

 LPA-v3 izstrādātā izmantojot kombinēto deduktīvi-induktīvo un emiski-etisko

pieeju; balstās FFM un HEXACO personības modeļos.
 LPA-v3 iekšējā struktūra
Faktoru svari
LPA-v3 apakšskalas
1. 2. 3. 4. 5. 6. h
N_Trauksmainība 0,78 0,03 -0,17 -0,10 0,05 -0,03 0,65
Neirotism N_Nenoturība pret stresu 0,75 -0,22 0,12 -0,12 -0,19 0,05 0,68

s N_Depresivitāte 0,69 -0,07 -0,20 -0,24 0,08 -0,04 0,58

N_Jutīgums 0,67 0,09 0,15 -0,12 -0,13 -0,26 0,58
11,72% C_Pašdisciplīna -0,30 0,72 0,02 0,04 -0,13 0,14 0,65
Apzinīgum C_Čaklums 0,04 0,72 -0,08 0,01 0,35 -0,09 0,65

s C_Akurātība
C_Apdomība
0,00
0,05
0,71
0,70
0,13
0,16
0,06
-0,25
-0,16
-0,04
0,11
-0,02
0,56
0,58

varimaksa rotāciju)
(Izpētošā galveno komponentu analīze ar
10,25% A_Saticība -0,11 0,16 0,74 0,05 -0,01 0,22 0,64
Labvēlīgum A_Piekāpība -0,06 -0,15 0,68 -0,17 -0,09 0,09 0,53
59,57% s 9,83% A_Paklausība 0,05 0,28 0,68 0,10 -0,19 0,06 0,59

no A_Savaldība -0,52 0,05 0,55 -0,07 0,20 0,13 0,64

E_Sabiedriskums 0,02 0,01 0,08 0,82 -0,02 -0,12 0,70
dispersijas Ekstraversij E_Sociālā_drosme -0,26 0,08 -0,19 0,72 0,26 -0,08 0,70

a 9,57%
E_Dzīvesprieks -0,32 -0,12 0,08 0,72 0,07 -0,02 0,64
E_Avanturīsm -0,19 -0,15 -0,30 0,43 0,14 -0,22 0,40
s O_Kultūra 0,07 -0,02 0,02 0,04 0,70 0,09 0,51
Atvērtība O_Kreativitāte -0,12 0,00 -0,19 0,18 0,68 0,05 0,55
pieredzei O_Tolerance -0,03 -0,17 0,11 0,17 0,63 -0,05 0,47

9,27% -0,22 0,15 -0,26 -0,19 0,61 -0,06 0,56

O_Zinātkāre -0,15 -0,04 -0,03 -0,16 0,03 0,74 0,60
Godīgums- H_Pieticība -0,17 -0,16 0,10 -0,23 -0,20 0,73 0,69
pieticība H_Vienkāršība 0,06 0,19 0,33 0,08 0,22 0,64 0,62
8,92% H_Krietnums 0,00 0,29 0,26 -0,01 0,05 0,61 0,52
H_Patiesums
 96 1 2 3 4 5
9 3 9 4 6
9 2 7
9 0 91 95 8
9
8 9
88 10
86 8 7 11 12
85 13
84 14
83 15
82 16
81 65
32
31 H N 66
67
30 68
29 69
28 70
27 71
26 72
25
24
E A 73
74
23 75
22 76
21 77
20 78
19 79
18
17
O C 49
80
48 50
47 51
46 52
45 53
44 54
43 55
4 2 5 6
41 4 0 57
3 9 5 9 5 8
38 3 7 6 1
3 6 3 5 3 4 33 6 4 6 3 6 2
Minimum: 0.3 60 Maximum: 0.78
Cutof f : 0.4

LPA-v3 iekšējā struktūra apgalvojumu līmenī

(6 faktoru risinājums, izmantojot galveno komponentu metodi ar promaksa rotāciju)
Dažas ļoti īsas personības aptaujas
 TIPI (Ten Item Pesonality Inventory; Gosling et al, 2003)
-10 panti (2 panti katrā faktorā; katrs pants sastāv no 2 īpašības
vārdiem, vai īsiem raksturojumiem)
 BFI-10(10-item Big Five Inventory; Rammstedt &
John, 2007) – 10 panti (2 katrā faktorā)
 FIPI (Five Item Personality Inventory; Gosling et al,
2003)
– 5 panti
 SIMP (Single Item Measure of Personality; Wood &
Hampson, 2005) – 5 bipolāri panti
SIMP (Single Item
Measure of
Personality; Wood &
Hampson, 2005)
aptaujas veidlapas
paraugs
PERSONĪBAS IEZĪMES:
ATTĪSTĪBA
UN
MAINĪBA
Temperaments

 “Primārais materiāls” (līdzīgi kā intelekts un fiziskā konstit ūcija) -

raksturo ģenētiski noteikto, iedzimto personības aspektu; ierobežo
individualitātes attīstību (nosaka attīstības robežas).
 Vislielākā mērā temperaments ietekmē ģenētiski noteiktus indivīda
emocionālas dabas aspektus, tādus kā:
 emocionālā uzbudinājuma vieglums,
 dominējošais garastāvokļa fons,
 garastāvokļa svārstības un
 reakciju intensitāte.
Rotbarta (2011) izdala 3 plašas temperamenta dimensijas:

 reaktivitāte
 motoriskās darbības aktivitātes līmenis, temps un kustību diapazons, labsajūta no augstas
intensitātes stimuliem, pozitīvas emocijas un uzbudinājums, vokālās reakcijas jeb lalināšana un citu
skaņu veidošana ikdienas aktivitāšu laikā, uztveres jūtīgums u.c..

 negatīvā emocionalitāte
 nespēja nomierināties pēc satraukuma, izbīļa reakcija uz jauniem sociāliem
stimuliem, frustrācija vai negatīvas emocijas, sastopoties ar savas
darbības vai mērķu šķēršļiem, skumjas, nomākts garastāvokli,s
raudulīgums un pazemināts aktivitātes līmenis

 reakciju apzināta kontrole

 spēja noturēt uzmanību uz objektu vai uzdevumu, labsajūta no zemas
intensitātes stimuliem, tuvošanās jeb vēlmie pēc emocionāla siltuma un
tuvības ar citiem, spēja nomierināties
(Buss, Block, & Block,
Rotbarta vs Aizenks?
(Clinciu, 2012) – 11-17 gadus veci bērni,
Rumānija
Personības iezīmju attīstība
no bērnības līdz pieaugušā vecumam

 Sociālā vitalitāte un atvērtība – visaugstākā pusaudža gados

 Sociālā dominance – pieaug, nostiprinās jauna pieaugušā vecum ā
 Apzinīgums – nedaudz, bet pieaug līdz piaugušā vecumam
 Labvēlīgums – nedaudz pieaug, būtiski mainās tikai ar lielāku
vecumu
 Neirotisms – nedaudz, bet sistemātiski samazinās no pusaudžu
gadiem līdz pieaugušo vecumam
(Roberts, Wood, & Caspi, 2008)

Psiholoģiskā brieduma pazīmes – īpašības, kas nodrošina

labāku funkcionēšanu sabiedrībā. Nobrieduši cilvēki labāk patīk
citiem, tos respektē, pieņem kopienās, sociālās grupās un attiec ībās
(Hogan & Roberts, 2004)
Izmaiņas pieaugušo dzīves periodā
Izmaiņas terapeitiskas intervences rezultātā

 6 nedēļu intervence ļāva

novērot ↓N, ↑A un ↑C
(Piedmont, 2001)
 16 nedēļu intervence ar
izvēlētu mērķi mainīties +
mācības, kā īstenot
nodomus rīcībā + rīcība
(↓N, ↑E un ↑C, bet ne A un
O)
(Hudson & Nathan, 2015)

 Visas izmaiņas ir nelielas -

nepārsniedz pusi no SD
Personības izmaiņas dzīves laikā

 Pašcieņa no pusaudžu gadiem līdz pieaugušo vecumam

 Elastīgums un impulsivitāte
 Autonomija, dominance, līderība un ambīcijas
 Asu izjūtu meklēšana
 Sievišķība
 Kompetence
 Neatkarība un tradicionālās lomas
 Mijiedarbības efekti – dzīves krīžu pieeja