Kultūras

ministrija
Liene Baltmane
Projektu vadība 1.kurss
Darbojas kopš
1953.gada…
• Īslaicīgi pievienota Izglītības un zinātnes ministrijai,
laikā no 1993. līdz 1994. gadam.
• Atsākusi darbību 1994.gadā kā atsevišķa iestāde,
kopš tā brīža atrodoties Kr. Valdemāra ielā 11a.
• Pirmais kultūras ministrs – Jānis Ostrovs (1953 –
1958). Pirmais atjaunotās KM ministrs – Jānis Dripe
(1994 – 1995). 1
• Kultūras ministrs šobrīd – Nauris Puntulis.
Kultūras ministrija…
ir atbildīga
par:
• Valsts kultūrpolitiku,
• Valsts politiku sabiedrības
integrācijas jomā,
• Masu informācijas līdzekļu
politiku.
sastāv no 3 atbild par šādām
departamentiem: nozarēm:
• Kultūrpolitikas departaments, • bibliotēkas, muzeji, mūzika, vizuālā
• Sabiedrības integrācijas māksla, dizains, tautas māksla, teātris,
departaments, literatūra, filmu māksla, kultūrizglītība,
• Eiropas Savienības fondu autortiesības, arhitektūra, pieminekļu
departaments. aizsardzība, arhīvi, sabiedrības
integrācija un mediju politika.
Avots: Darbības jomas, Kultūras ministrija, pieejams https://www.km.gov.lv/lv/par-mums [skatīts 12.09.2022].
Valsts kultūrpolitika
Galvenie mērķi un apakšmērķi
Ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai:
1. Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums.
2. Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūrā.
3. Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana.
4. Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība.
5. Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme.2

Definētais mērķis valsts stratēģijā līdz 2030.gadam: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un
veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu
konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.3
Valsts kultūrpolitika
Galvenās problēmas
• Covid-19 pandēmijas ietekme uz kultūru kā nozari – pandēmijas sekas un kultūras patēriņa paradumu maiņa.
• Pieaugoša globalizācija un multikulturālisma apstākļi Latvijā, nepieciešamība stiprināt Latvijas unikālās kultūras vērtības,
kurās ir balstīts tautas identitātes kodols. Pasaules un Eiropas kultūras daudzveidības kontekstā Latvijai ir svarīgi saglabāt un
attīstīt savu identitāti, valodu, nacionālās kultūras vērtības un dzīvesveidu, kas veido Latvijas kultūras telpu. 4
• Demogrāfiskās izmaiņas – zema dzimstība un kultūras mantojuma apzināšanās jaunajā paaudzē.
• Globalizācija un tehnoloģiju attīstība – kultūras patēriņš digitālā formātā. Jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas veicina
kultūras daudzveidības iepazīšanu un radošumu kultūras patērētājos, kuri aizvien biežāk aktīvi iesaistās arī kultūras satura
radīšanā.
• Neprognozētība Covid-19 pandēmijas pieredzes dēļ turpmākajiem sezonas plāniem 2022.gadā.
• Politiskā ietekme uz kultūras dzīvi un finansējuma piesaistes iespējām (karš Ukrainā).
• Koncertzāļu Rīgā trūkums, kā arī esošo telpu nolietojums liedz aicināt pasaules mēroga kultūras pārstāvjus (dažādās sfērās).
• Nepietiekams finansējums.5
Valsts kultūrpolitika
Sasniegtie rezultāti 2021.gadā (1)
• Vidējā atalgojuma palielinājums teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju
darbiniekiem (930 EUR -> 1040 EUR bruto), kā arī Dziesmusvētku kustības vadītāju motivēšanai rasts
vienreizējs finansējums 1,5 milj. EUR.
• Dažādu KM pārvaldībā esošu ēku kompleksu būvniecība un restaurācija - darbu pabeigšana un
uzsākšana. Piemēram, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība,
Nacionālās Mākslu vidusskolas zāles atjaunošana, “Arsenāla” fasāžu atjaunošana, JRT pārbūve u.c.
• Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība – no 36 iespējamām vietām atrastas 3
piemērotākās.
• Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta virzībai darbojas atsevišķi izveidota darba grupa.6
Valsts kultūrpolitika
Sasniegtie rezultāti 2021.gadā (2)
• PVN samazinājums – 5% likme – grāmatām, preses izdevumiem, e-grāmatām, ziņu portāliem.
• Piesaistīts REACT-EU finansējums Covid-19 krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē.
• Sadarbība ar pašvaldībām kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā un iekļaušanai aktīvā
ekonomiskā apritē. Ar 68 milj.EUR ES fondu finansējumu atjaunoti 66 kultūras un dabas mantojuma
objekti – muižas, pilis, baznīcas u.c. 40 Latvijas pašvaldībās.
• Noslēgta un izvērtēta Latvijas Simtgades programma.
• Izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes.
• Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā panākts atbalsts 26,2 milj.EUR apmērā.7
Valsts kultūrpolitika
Sasniegtie rezultāti 2021.gadā (3)
• Ar Covid-19 pandēmiju saistītie jautājumi, pielāgojoties attālinātam darbam – pilnīga pāreja uz
elektronisku dokumentu apriti, IT tehnoloģiskā aprīkojuma nodrošināšana.
• “Latvijas skolas soma” projekta turpināšana un papildināšana.
• Turpināta uzsāktā pedagogu darba samaksas reformas nodrošināšana.
• Turpināta attīstības plānošanas dokumenta – Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam
“Kultūrvalsts” izstrāde.8
Valsts kultūrpolitika
Mērķu sasniegšana
Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums
1. Mazināt šķēršļus kultūras pieejamībai, it īpaši Latvijas reģionos un attiecībā uz konkrētām
mērķgrupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporā dzīvojošajiem,
mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem.
2. Attīstīt kultūras satura daudzveidību, veidojot mūsdienīga, kvalitatīva, atpazīstama satura
piedāvājumu un īstenojot integrētas kultūras norišu programmas, piemēram, Eiropas kultūras
galvaspilsētas iniciatīvas ietvaros.
3. Kultūras patēriņa veicināšanai nepieciešams uzlabot tā komunikāciju gan vietējai, gan starptautiskai
sabiedrībai, tostarp nodrošinot informācijas pieejamību par kultūras pakalpojumiem dažādām
mērķgrupām.9
Valsts kultūrpolitika
Efektivitātes rādītāji
Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums
Bāzes vērtība Mērķa vērtība Mērķa vērtība
Rezultatīvais rādītājs Datu avots
(2019) (2024) (2027)
• Kultūras pasākumu apmeklējumu
KM dati 255 (2018) 260 265
skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem
8,5 (CSP
• Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un
apsekojums
atpūtai no mājsaimniecību kopējiem CSP 8,1 9,0
paredzēts
patēriņa izdevumiem (%)
2026.gadā)

Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.
Valsts kultūrpolitika
Mērķu sasniegšana
Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos
1. Būtiskākais risināmais jautājums ir sabiedrības - gan bērnu un jauniešu, gan pieaugošo - piedalīšanās
amatiermākslas kolektīvu darbībā veicināšana.
2. Sabiedrības aktīva iesaiste mūsdienu kultūras procesos un mākslinieciskajā jaunradē, tādējādi
veidojot pamatu nākotnes kultūras mantojumam.
3. Iedzīvotāju un kopienu iesaiste materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un
latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu, kultūras savdabības stiprināšanā, attīstībā un
popularizēšanā.
4. Iedzīvotāju plašāka iesaiste sadarbībā ar kultūras mantojuma organizācijām - bibliotēkām,
arhīviem, muzejiem, tostarp paplašinot iedzīvotāju iesaisti ģenealoģijas un novadpētniecības
procesos.10
Valsts kultūrpolitika
Efektivitātes rādītāji
Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos

Bāzes vērtība Mērķa vērtība Mērķa vērtība

Rezultatīvais rādītājs Datu avots
(2019) (2024) (2027)

Kultūras patēriņa un
31
• Iedzīvotāju līdzdalība kultūrā (%) līdzdalības ietekmes 33 35
(2020)
pētījums
• Dalībnieku skaits mākslinieciskās
pašdarbības kolektīvos kultūras CSP 62,4 68 69
centros (skaits tūkst.)
Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.
Valsts kultūrpolitika
Mērķu sasniegšana
Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana
1. Nodrošināt kultūras pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu. 
2. Nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un popularizāciju. 
3. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīciju.
4. Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to pakalpojumu attīstību.11
Valsts kultūrpolitika
Efektivitātes rādītāji
Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana
Bāzes Mērķa Mērķa
Rezultatīvais rādītājs Datu avots vērtība vērtība vērtība
(2019) (2024) (2027)
• Kultūras mantojuma institūciju – bibliotēku, muzeju,
KM dati,
arhīvu – klātienes apmeklējumu skaits uz 605 610 615
CSP
100 iedzīvotājiem
• Kultūras mantojuma institūciju – bibliotēku, muzeju,
arhīvu – virtuālo apmeklējumu skaits uz KM dati,
389 532 622
100 iedzīvotājiem CSP

• Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto

LNKC dati 17 27 37
vērtību skaits
Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.
Valsts kultūrpolitika
Mērķu sasniegšana
Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība
1. Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai.
2. Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru infrastruktūrā.
3. Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru materiāltehniskajā nodrošinājumā.
4. Stiprināt kultūras informācijas telpu.
5. Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla
veidošanā. 
6. Veicināt radošo industriju attīstību.
7. Paaugstināt kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojumu un ieņēmumus. 12
Valsts kultūrpolitika
Efektivitātes rādītāji
Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība
Bāzes Mērķa Mērķa
Rezultatīvais rādītājs Datu avots vērtība vērtība vērtība
(2019) (2024) (2027)
• Kultūras un radošo nozaru īpatsvars IKP (%) CSP 3,4 3,6 3,8
• Kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātie no kopējā
nodarbināto skaita (%) KM dati 1,8 2,0 2,1

• Eksporta daļa valsts kopējā kultūras preču apjomā

Eurostat 1,1 1,6 2,1
(%) 
• Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie
izdevumi (milj. EUR)  CSP 538 530 540

Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.
Valsts kultūrpolitika
Mērķu sasniegšana
Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme
1. Pārskatāmi valsts atbalsta sniegšanas principi, ņemot vērā gan darba tirgus pieprasījumu, gan
kultūrizglītības reģionālās pieejamības un izglītības kvalitātes aspektus.
2. Ieviest modulārās izglītības programmas, vienlaikus turpinot attīstīt vidusskolu infrastruktūru un
materiāli tehnisko bāzi, īpaši digitālajā jomā.
3. Attīstīt kopīgas profesionālās doktorantūras studiju programmas mākslās, kā arī izveidot un
uzsākt kopīgu akadēmisko doktorantūras studiju programmu (doktorantūras skolu) mākslās. 
4. Veikt pētījumus par kultūras un radošo nozaru tiešo un pastarpināto ietekmi uz ekonomiku un citām
tautsaimniecības jomām, radošuma prasmju attīstīšanu mūžizglītības procesā un dizaina nozares
pienesumu visām tautsaimniecības jomām. 
5. Kultūras un radošajās nozarēs strādājošo kvalifikācijas paaugstināšana.
6. Īpaši svarīgi izpratni par kultūru ir veidot pirmajos dzīves gados, tāpēc liela vērība pievēršama
veiksmīgai pārējai uz kompetencēs balstīto izglītību, kurā nozīmīga loma ir caurviju prasmēm,
tostarp jaunradei un radošumam.13
 Valsts kultūrpolitika
Efektivitātes rādītāji
Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme
Bāzes Mērķa Mērķa
Datu
Rezultatīvais rādītājs vērtība vērtība vērtība
avots
(2019) (2024) (2027)

• Profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņu procentuālā attiecība pret 15,2

LNKC 15,2 15,2
izglītojamo skaitu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās (2020)

• Profesionālās vidējās kultūrizglītības programmu absolventu skaits KM

dibinātajās un pašvaldību profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuras finansē KM GP 393 395 397
KM
• Absolventu skaits KM dibinātajās augstskolās KM GP 577 580 583
• Programmas "Latvijas skolas soma" pasākumu skaits KM GP 14 000 14 000 14 000
• Mūžizglītības, tostarp tālākizglītības un profesionālās pilnveides, programmu
KM GP 754 800 850
apguvušo skaits
• Piesaistīto pētniecības un radoši māksliniecisko projektu skaits (gadā) KM
dibinātajās augstskolās NZDIS 151 160 170

Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.
Valsts kultūrpolitika
Finansējums (milj.EUR)
Plānotais nepieciešamais
Mērķis 2022 2023 2024 papildus finansējums 2022 –
2027
• Sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums 11,8 10,7 10,7 24,6
• Aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos 2,6 1,1 1,1 52,8
• Kultūras mantojuma saglabāšana un radoša
28,7 29,2 22,5 34,8
izmantošana
• Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība 102,7 98,9 129,7 328
• Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā
8,6 5,1 5,1 42,3
izaugsme

Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.

Papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts likumā "

Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam", uzdevumi var tikt īstenoti, ja valsts budžeta
sagatavošanas procesā tiks atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. 14
Valsts politika sabiedrības integrācijas jomā
Galvenais mērķis un rīcības virzieni
Galvenais mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot
Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus.
1. Nacionālā identitāte un piederība:
• Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai
• Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā
• Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā
2. Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums:
• Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai
skaitā mūžizglītības kontekstā
• Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu
• Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu
3. Integrācija:
• Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā
• Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret
dažādām sabiedrības grupām. 16
Valsts politika sabiedrības integrācijas
jomā
Galvenās problēmas
1. Uzticēšanās (sociālās un politiskās) trūkums
17

• Pēc Eirobarometra datiem, 2019.gada rudenī valsts pārvaldei Latvijā uzticējās vien 32% aptaujas respondentu. Vienlaikus augstākais uzticības līmenis –
49% – respondentu vidū bija pret reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām. Zems uzticības līmenis Latvijas sabiedrībā saglabājās attiecibā uz Latvijas
Republikas Saeimu – 19% un Latvijas valdību – 28%.13 2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas
iedzīvotāju aptauja liecina, ka 35% no Latvijas iedzīvotajiem neuzticas nevienai no demokrātijai svarīgākajām institūcijām. Neuzticēšanās ir īpaši izteikta
cilvēkiem bez Latvijas pilsonības, kā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.18
2. Nacionālās identitātes trūkums
• Sociālas atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā – sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un 2. pasaules
kara tēmas. Latviešu un valsts krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem un tas
veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju. 19
3. Latviešu valodas kā galvenās valodas lietošana ikdienā
4. Pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība
• Saskaņā ar The Economist Demokrātijas indeksu Latvija ir ierindota „nepilnīgo demokrātiju” sarakstā ar zemu vērtējumu valdības darbā, politiskajā
līdzdalībā un politiskajā kultūrā.20
5. Migrācija (emigrācija un imigrācijas) un tās ietekme uz sabiedrības attīstību.
• Saskaņā ar 2017.gada Eirobarometra aptaujas datiem 88% respondentu uzskata, ka latviešu valodas prasme ir svarīgs faktors sekmīgai imigrantu
integrācijai Latvijā. 21
• Latvijā dalība integrācijas pasākumos ir brīvprātīga. Tomēr tādi sākotnējās integrācijas pasākumi kā kultūrorientācijas ievadkursi un latviešu valodas
kursi ir pieejami tikai kā atsevišķas iniciatīvas, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu ietvaros vai bezmaksas valodu kursos
dažādās pašvaldībās. 22
• Saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem, 40% respondentu uzskata, ka Latvijā izplatīta ir vecuma diskriminācija (persona tiek uzskatīta kā pārāk veca
vai pārāk jauna), bet 37% respondentu uzskata, ka izplatīta ir invaliditātes diskriminācija.23
Valsts politika sabiedrības integrācijas
jomā
Sasniegtie rezultāti
• Izstrādāts un pieņemts Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021—2023.gadam.
• 1.5 milj. EUR finansējuma piešķiršana nevalstisko organizāciju īstenotiem projektiem pilsoniskās sabiedrības
stiprināšanai.
• Sagatavots un Sabiedrības integrācijas fondā izsludināts konkurss nevalstisko organizāciju atbalstam
2022.gadā 1.8 milj. EUR apmērā.
• Nodrošināta nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta mehānismu izveide un ieviešana, lai mazinātu Covid-19
radīto negatīvo seku ietekmi, piemēram, valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts NVO Covid-19
krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” īstenošana.
• Nodrošināts finansējums diasporas politikas īstenošanai 0.8 milj. EUR dažādām vajadzībām, tajā skaitā
dažādu atribūtiku, skatuves tērpu iegādei vai izgatavošanai tajā skaitā, lai veiksmīgi piedalītos reģionālo
Dziesmu svētku un kultūras dienu pasākumos.
• Turpinājās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda integrācijas
jomas aktivitāšu īstenošana un uzsākta 2021.-2027.gada plānošanas perioda aktivitāšu plānošana.24
Valsts politika sabiedrības integrācijas jomā
Efektivitātes rādītāji (1)
Nacionālā identitāte un piederība
Atskaites Plānotais
Rezultatīvais rādītājs
dati 2024.gadā
Piederības sajūta Latvijai  88,9% 92%
Piederības sajūta Latvijai, starp tiem, kas mājās pārsvarā nerunā latviski 67,5% 70%
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25-64 g.vec.) 81,5% 82,5%
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu
88% 90%
valoda
Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī 72% 74%
Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā 29% 31%
Iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka 1940.gadā tas bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS 22,3% 20%
Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, pēc lietotās valodas ģimenē,
82%/58% 84%/60%
latviešu vai krievu
Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā, pēc
37%/39% 16%/18%
lietotās valodas ģimenē, latviešu vai krievu

Avots: Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.–2023.gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 32, 18.01.2022.
Valsts politika sabiedrības integrācijas jomā
Efektivitātes rādītāji (2)
Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums
Atskaites Plānotais
Rezultatīvais rādītājs
dati 2024.gadā
Iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības indekss 9,8% 25%
Iedzīvotāju apmierinātība ar demokrātijas sistēmu 18,6% 21%
Iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt rīcībpolitiku 1,73 2,8
Līdzdalība Saeimas vēlēšanās 53,6% 55%
Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās 19,8% 22%
Iedzīvotāju savstarpējais atbalsts 5,27 4,9
Iedzīvotāju politiskās uzticēšanās indekss 3,9 3,5
Iedzīvotāju uzticēšanās līmenis medijiem 21% 25-28%
Iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās (ir darbojies kādā organizācijā vai apvienībā, neskaitot politiskās
6,3% 8,3%
partijas vai apvienības)
Iedzīvotāju uzticēšanās reģionāla un vietēja līmeņa institūcijām 49% 49-53%

Avots: Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.–2023.gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 32, 18.01.2022.
Valsts politika sabiedrības integrācijas jomā
Efektivitātes rādītāji (3)
Integrācija
Plānotais
Rezultatīvais rādītājs Atskaites dati
2024.gadā
MIPEX indekss (Uzlaboti apstākļi visaptverošai imigrantu integrācijas
37 punkti 39 punkti
politikai)
Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā 1,1% 1,7%
Mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalās Dziesmu un deju svētku
108 110
procesā (skaits)
Subjektīvā diskriminācijas pieredze 9,8% 7,2%
Avots: Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.–2023.gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 32, 18.01.2022.
Valsts politika sabiedrības integrācijas jomā
Finansējums (milj.EUR)
Plānotais nepieciešamais
Mērķis 2021 2022 2023 papildus finansējums sākot ar
2022. gadu
Finansējums plāna realizācija 4,24 4,24 3,69 4,5
Avots: Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts”, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 143, 01.03.2022.

Plānā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā
projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam". Šie pasākumi var tikt
īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts KM iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums.
Savukārt ES finanšu instrumentu ietvaros plānoto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums tiks
pieprasīts atbilstoši ES struktūrfondu, programmu un citu finanšu instrumentu finansējuma pieprasīšanas kārtībai.
Līdz ar to Plāna ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetu ietvertais finansējuma apjoms atšķiras no
Pamatnostādņu ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetu norādītā finansējuma apjoma. 25
Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, Paradīze, 1909.gads
Masu informācijas līdzekļu politika
Galvenais mērķis un pamatprincipi
Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un
stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības
interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās ievadā nostiprināto
pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri - latviešu valodā, ir līdzsvarotas nozares
pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.
Pamatnostādņu mērķis un no tā izrietošie rīcības virzieni ir balstīti piecos galvenajos Latvijas mediju
politikas pamatprincipos:
1. Mediju daudzveidība
2. Mediju vides kvalitāte un atbildīgums
3. Profesionāla mediju vide
4. Auditorijas mediju pratība
5. Mediju vides drošumspēja27
Masu informācijas līdzekļu politika
Identificētās problēmas un jomas (2016.-2020.)
1. Ekonomiskās situācijas ietekme
2. Globalizācija un mediju lietošanas paradumu maiņa
3. Pārrobežu mediju pārmērīga dominance
4. Mediju monitorings
5. Tehnoloģiskā attīstība
6. Sabiedriskais pasūtījums un sabiedrisko mediju finansēšana
7. Elektronisko mediju pārvaldība
8. Valsts un pašvaldību iestāžu finansētais mediju saturs
9. Mediju vides caurskatāmība
10. Mediju profesionāļu izglītošana
11. Mediju pratība
12. Diasporas mediji
13. Līdzvērtība un stereotipi medijos
14. Mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība28
Masu informācijas līdzekļu politika
Galvenās problēmas (2016.-2020.) (1)
• Latvijas informatīvo telpu apdraud ārvalstu agresīva informatīvā politika. Spēcīgu informatīvo
telpu var nodrošināt tikai daudzveidīga un vitāla mediju vide, kura demokrātiskai pilsoniskai
sabiedrībai sniedz iespēju efektīvi reaģēt uz nedrošības/nestabilitātes faktoriem informatīvajā telpā,
un veidoties kopīgai sabiedriskajai domai.
• Ir apdraudēta Latvijas drukāto mediju ilgtspēja un tādējādi mediju vides daudzveidība.
• Sarūkot Latvijas reģionu iedzīvotāju skaitam un pieaugot digitālā mediju satura patēriņam, kā
rezultātā samazinās reģionālo mediju tirāža, pastāv drauds tiem izzust, lai gan tieši reģionālajiem
medijiem (īpaši – Latvijas pierobežā) ir nozīmīga loma vietējās kopienas informēšanā un
saliedēšanā.
• Medijiem pastāv atsevišķi ētikas kodeksi, tādi ir arī žurnālistu profesionālajām organizācijām, taču
nozare nav vienojusies par kopīgām ētikas kodeksa normām, kas tiktu ievērotas neatkarīgi no tā,
kādā un kam piederošā medijā žurnālists strādā.29
Masu informācijas līdzekļu politika
Galvenās problēmas (2016.-2020.) (2)
• Vāja saikne starp augstākās izglītības programmu veidotājiem un mediju darbinieku
profesionālajām organizācijām.
• Latvijā netiek piedāvāta sistemātiska mediju pratības izglītība. Tas neveicina kritisku attieksmi
pret mediju saturu, kā arī rada šķēršļus jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju radošai
izmantošanai.
• Mediju vides tiesiskais regulējums neatbilst faktiskajai situācijai un mediju attīstībai, jo īpaši
globalizācijas tendencēm, mediju konverģencei un ārvalstu informācijas plūsmas intensitātes
pieaugumam.
• Sabiedrībai nav publiski pieejama informācija par mediju īpašniekiem un īpašumtiesību
struktūru, kas dod iespēju instrumentalizēt medijus pretēji valsts demokrātiskās iekārtas
fundamentāliem principiem.30
Masu informācijas līdzekļu politika
Sasniegtie rezultāti
• Sabiedrisko mediju uzraudzības reorganizācija (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jeb
SEPLP izveide). Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – pirmo gadu strādā ārpus reklāmas
tirgus. Jauna, vērtīga satura veidošanai medijos 2022.gadā palielināts finansējums par 2,6 milj EUR.
• Nodrošināta mediju vides daudzveidības saglabāšana, sniedzot atbalstu komercmediju attīstībai 1,4 milj.
EUR apmērā 78 dažādu projektu ietvaros.
• Veicināta dažādu sabiedrības grupu medijpratība, kā arī atbalstīta mediju nozares pašregulācija.
• Izstrādāta un MK apstiprināta abonēto drukāto mediju piegādes atbalsta koncepcija un uzsākta tā ieviešana.
• Īstenoti Covid-19 ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi kultūrā un atbalsta instrumenti Covid-19 negatīvās
ietekmes mazināšanai mediju un kultūras sektoros. Lai nodrošinātu ikvienam iedzīvotajam attālinātu pieeju
kultūras pakalpojumiem, nodrošināts darbs pie informācijas aktualizēšanas un apkopošanas #Ekultūra vidē,
lai ikvienam valsts iedzīvotajam būtu pieejams aktuālais kultūras saturs un pakalpojums virtuālajā vidē.
• Sagatavoti grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot PVN samazināto likmi 5% apmērā
drukātajiem un digitālajiem medijiem.31
Masu informācijas līdzekļu politika
Plānotie virzieni 2022.-2027.gadam (izstrādes stadijā)
1. Atbalsts medijiem un mediju vides drošība;
2. Mediju noturība, kvalitāte, pašregulācija un izglītība. 32
Masu informācijas līdzekļu politika
Plānotie virzieni (1) (2016.-2020.)
1. Mediju vides daudzveidība.
• Nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem
• Panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju reklāmas tirgū
• Atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē
• Atbalstīt kvalitatīva satura veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem
• Atbalstīt satura veidošanu personām ar invaliditāti medijos neatkarīgi no to veida un platformas
• Izzināt mediju daudzveidības līmeni Latvijā
2. Mediju vides kvalitāte un atbildīgums.
• Veicināt Latvijas mediju pašorganizēšanos kvalitātes un atbildīguma paaugstināšanai
3. Mediju nozares profesionāļu izglītība.
• Uzlabot mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti
• Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību 33
Masu informācijas līdzekļu politika
Plānotie virzieni (2) (2016.-2020.)
4. Mediju pratība
• Izzināt mediju pratības līmeni sabiedrībā
• Uzlabot sabiedrības zināšanas mediju pratībā
• Iekļaut medijos mediju pratību attīstošu saturu
• Iekļaut mediju pratību izglītības saturā
• Izglītot pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs
• Sagatavot topošos pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs
• Izveidot materiālus pedagogiem par mediju pratības jautājumiem
5. Mediju vides drošumspēja
• Uzlabot Latvijas elektronisko mediju darbības vidi
• Padarīt efektīvu Latvijas mediju vides uzraudzības sistēmu
• Panākt mediju reģistrācijas tiesiskā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai un labas mediju pārvaldības praksei
• Izstrādāt normatīvos aktus, lai tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai situācijai un mediju vajadzībām
• Palielināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību 34
Masu informācijas līdzekļu politika
Efektivitātes rādītāji (1)
Mediju daudzveidība
Plānotais
Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība
2020.gadā
Latvijā veidoto televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV skatīšanās laika daļa (share, %) 48,9% ≥48%
Latvijā veidotu interneta vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās
5 ≥6
auditorijas
Nacionālo un reģionālo TV programmu skaits 18 ≥17
Reģionālo preses izdevumu skaits 45 ≥44
Pilsētu, reģionālo un novadu laikraksti (kas nav pašvaldību izdevumi) 59 ≥58
Avīžu sadalījums pēc valodām: latviešu/citās
78%/22% 70-80%/20—30%

Žurnālu sadalījums pēc valodām: latviešu/citās

75%/25% 70-80%/20-30%

Nacionālo dienas laikrakstu latviešu valodā skaits 3 3

Nacionālo dienas laikrakstu krievu valodā skaits 3 3
Radio programmu skaits, kas darbojas Latvijas mediju tirgū 138 138
Sabiedrisko mediju finansējums (% no IKP) 0,11% 0,19%

Avots: Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 667, 08.11.2016.
Masu informācijas līdzekļu politika
Efektivitātes rādītāji (2)
Auditorijas mediju pratība
Rezultatīvais rādītājs Atskaites dati Plānotais 2024.gadā
Bērnu un jauniešu auditorijās - Pieaugums par 15%
Pieaugušo auditorijā - Pieaugums par 7%
Avots: Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 667, 08.11.2016.
Masu informācijas līdzekļu politika
Finansējums (milj.EUR)
Plānotais nepieciešamais papildus
Mērķis Kopā
finansējums sākot ar 2020.gadu
Finansējums plāna realizācija 4,06 7,3

Avots: Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam, Latvijas Republikas MK rīkojums Nr. 667, 08.11.2016.

Valsts budžeta finansētās institūcijas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam īsteno valsts
budžeta līdzekļu ietvaros. Piešķirtais un nepieciešamais papildu finansējumus attēlots tabulā. 35
Klods Monē, Pastaiga gar klinti Porvilā, 1882.gads
Salīdzinājums ar ārzemju praksi
Definētās kultūras sektora nozares
LATVIJA
Bibliotēkas, muzeji,
mūzika, vizuālā māksla, dizains,
tautas māksla, teātris, literatūra,
filmu māksla, kultūrizglītība,
autortiesības, arhitektūra,
pieminekļu aizsardzība, arhīvi un
sabiedrības integrācija.37
LIETUVA
Profesionālā un amatieru māksla,
teātri, muzeji, bibliotēkas,
izdevējdarbība, arhīvi, kultūras
mantojums, reģionālā
kultūrpolitika un kultūras
līdzdarbošanās, mediji, filmas,
autortiesību un blakustiesību
aizsardzība, kultūras vērtību
aizsardzība.38
FRANCIJA
Francijas valdības kultūras
politikas pieejā nav stingra
definīcija par to, kas ir kultūra.
FR kultūras politikas pamatā ir
tālejoši uzdevumi, vispārējs
skatījums uz kultūras
notikumiem.
Kultūras un komunikācijas
ministrijas nozares: Kultūras
mantojums, Mākslinieciskā
jaunrade, Mediju un kultūras
nozaru industrija, Kultūras
attīstība, Transversālas politikas
nozare.39
Salīdzinājums ar ārzemju praksi
Valsts kultūrpolitikas mērķi un prioritātes
LATVIJA
• Sabiedrībai pieejams kultūras
piedāvājums.
• Aktīva sabiedrības līdzdalība
kultūrā.
• Kultūras mantojuma saglabāšana un
radoša izmantošana.
• Kultūras un radošo nozaru
ilgtspējīga attīstība.
• Talantu ataudze un kultūras
darbinieku profesionālā izaugsme.40
LIETUVA
• Saglabāt kultūras mantojumu
un lolot nacionālās kultūras
identitāti.
• Veicināt mākslas radošumu un
daudzveidību.
• Veicināt nacionālās kultūras
vērtību un tās pārstāvēšanu
ārzemēs.
• Garantēt aktīvu kultūras dzīvi
un kultūras patēriņu.41
FRANCIJA
• Padarīt pēc iespējas plašākai auditorijai
pieejamus nozīmīgākos mākslas darbus, īpašu
akcentu liekot uz Francijas mākslas darbiem.
• Aizsargāt un popularizēt kultūras mantojumu.
• Attīstīt bērnu un jauniešu izglītību.
• Palīdzēt attīstīties kultūras industrijām, jaunu
tehnoloģiju radīšanai un kultūras mantojuma
izplatīšanai, veicināt kultūras digitālo saturu un
pakalpojumus.
• Dot iespēju pasaules kultūrai ietekmēt franču
valodā runājošo mākslu un kultūru.
• Veicināt ārējo Francijas kultūras politiku un
politiku attiecībā uz Francijas kultūras iestāžu
tīklu ārvalstīs.42
Salīdzinājums ar ārzemju praksi
Finansējums
LATVIJA
• Kultūras ministrija (piešķir
valsts budžeta finansējumu
valsts pārvaldes uzdevumu
veikšanai un uzrauga piešķirtā
finansējuma izlietojumu).
• VKKF (finansiāli atbalsta
fizisko un juridisko personu
īstenotos projektus saskaņā ar
valsts kultūrpolitikas
vadlīnijām),
• Pašvaldības.
• Sadarbība ar NVO.
• Eiropas fondi.
• Budžets 2022.gadam: 221.7
milj.EUR43
LIETUVA
• Kultūras ministrija, kultūras
padome (Culture Council).
• Valsts kā nozīmīgākais
kultūras atbalsts. Divi
publiskie fondi: preses, radio
un TV atbalsta fonds un
kultūras atbalsta fonds.
Diemžēl nav skaidru
pētījumu par privāto
iniciatīvu atbalstu kultūrai.
• Budžets 2022.gadam 404.5
milj.EUR44
FRANCIJA
• Kultūras un komunikācijas ministrija, kas decentralizē
savu darbību: 1) Reģionālajās kultūras lietu direkcijās,
kuras pārvalda departamenta un ir atbildīgas tiešā veidā
par kultūrpolitiku noteiktajā apgabalā; 2) Sabiedriskās
institūcijas, tāpat kā Reģionālās kultūras lietu direkcijas,
saglabā daļēju finansiālu autonomiju, bet tās tik un tā
pārrauga Kultūras un komunikācijas ministrija; 3)
Nacionālās kompetences dienesti.
• 2 fondi, ko atbalsta vienlīdzīgi gan Kultūras un
komunikācijas ministrija, gan reģionālās pārvaldes:
Reģionālais muzeju iepirkumu fonds, Reģionālais
bibliotēku iegādes fonds.
• Valsts reģionālie projekti, pilsētas līgumi, kuru
minimālais termiņš ir 7 gadi.
• ES fondi.
• Budžets 2022. gadam 4 miljrd.EUR45
Salīdzinājums ar ārzemju praksi
Neliels apkopojums
LATVIJA LIETUVA FRANCIJA

• Vismazākais budžets • Lietuvā sakārtotākas • Francija nebaidās riskēt un atbalsta māksliniekus

kultūrai kā nozarei. sociālas garantijas veidot grandiozus un vērienīgus mākslas darbus,
• Latvija, salīdzinoši ar dejotājiem, mūziķiem, veicina starptautisku sadarbību, un ir atvērta
abām citām valstīm, nav dziedātājiem. jaunām mākslas vēsmām, kā arī dažādiem
tik decentralizēta. • Lietuvai, tāpat kā Latvijai netradicionāliem risinājumiem.
bija liels budžeta
samazinājums krīzes un
pēckrīzes posmā.
Informācija no VKKF 38
 • Kultūrai ir atvēlēti 1.8% no kopējā Latvijas valsts budžeta. Vēl zemāks rādītājs ir

Idejas un
tikai Vides aizsardzībai un reģionu attīstībai. 47 Nozarei nepieciešams papildus
finansējums, lai nodrošinātu spēju tālāk attīstīties nevis tikai saglabāt esošās
kultūras vērtības. Arī plānā līdz 2030.gadam kultūras attīstība ir noteikta kā
galvenā prioritāte Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

ierosinājumi • Nodarbinātības problēma – radošajās nozarēs strādājošie joprojām ir spiesti

apvienot vairākus darbus, lai nodrošinātu sev iztiku. Daudzi nozares profesionāļi
izvēlas doties ārpus Latvijas, jo atalgojuma potenciāls, kā arī iespēja tikt prestižās
darba vietās ir krietni lielāka.
• Izglītības attīstība – jaunie profesionāļi vai nu nevēlas palikt Latvijā (iepriekš
minētais punkts), vai izvēlas citas karjeras gaitas, jo apzinās, ka nespēs sevi
finansiāli nodrošināt, izvēloties macīties kādā no kultūras nozarēm. Nepieciešama
programma jauno talantu noturēšanai, profesionāļu atgriešanai no ārzemēm,
integrācijai Latvijas darba tirgū, ieviešot darbinieku rotāciju, konkursa kārtību
u.c. aktivitātes esošajās nodarbinātības sfērās.
• Palielināt stipendijas kultūras nozarēs studējošajiem un skolēniem.
• Rosināt interesi par kultūras nozari kopumā jauniešu vidū, piedāvājot iespējas
apmeklēt koncertus, izstādes, izrādes bez maksas (piemēram, attiecīgām
sociālajām grupām).
• Masu informācijas līdzekļu politikas mērķu izvērtēšanai trūkst visu identificēto
mērķu efektivitātes rādītāji (kā tiek mērīts rezultāts). Kā arī šobrīd nepastāv
jaunāka versija attīstības politikai šajā jomā (jaunākā līdz 2020.gadam). Būtu
nepieciešama arī sociālo mediju iekļaušana šajā politikā, mērķu izvirzīšana un
efektivitātes rādītāju noteikšana.
Jautājumi?